1948-06-29-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•LATVUA. 1948.
ķu aizsauca uz Yī,nl pat i^^^
\ Es tādā veidā tiku pļ^ Yr:r
i ' bija loti iauki pret
mums |.:;Kad. viņi devas
no aiaž
^vos kopā ar vecākieing adi
teLarlo. Tur nebija uevi^ŗi.
Ir ko es varētu spēlēties, rif^,
*vu un biia ,:ļoti gaŗlaid^^
ft)akrēsll es reiz uzmodos uii
^beidzot viens pats iet paslai,
Mrl satērbos, paņēmu sa\
.s nū3i3:>u un izgāju uz if^.^
' k ā pieaugušais.: Tas
Es nonācu pie lielas ]y]^
izskatījās kā, celta m.^
I
^eksa vel toja s^ozi;apfe
)audz lauzu gāja ieVsa UTI'
loti sabijos, kad ieraud%
savu tēvu. Par laimi vim
toamamia. Viņš bija pw
Yi loti bedigs un kafas %
•1
•'iii
mani negribēja ielaist, bt^
'žiglāks un ātri uzskrēju pa
' Tur: bija liels, galds, ap
ieja un stāvēja daudz kun.
lāmu. Es nevarēju redzēt, ko
ija, • tādēļ palūdzu kādu dā-
;ā mani paņem klēpī; To vi-dāmās
izdarīja, iedeva
1 teica ko par fortiīnu un
saujā zelta gabalu, kas man
r. bija jāieliek, —.vienmēr
D jauna. ^ reizi :vig
jatradās vesela kaudze līdzi,
gabalu, un to kļuva arvien
Visi' ļaudis .liikoiās m di-
^;āži gribēja mani ņemt prov
viņa: nedeva. .Beidzot man
ŗlaicigi un es sāku raudai:
'.cēlās,. sabāza zelta gabaluj
as somā, bet tā kā visi tur
: viņa piebāza arī man pil.
|s kabatas, j Tad; viņa mi
ļīja uri teica: „Paldies, rnani
iiļais.'
•biju vēl:: brokastojis, tādēļ
nzos uz mājU; Tur atrad'i
Ldam, viņa mani paņ'ema
.ūpstija un elso3a:„Tuna.
.s,-mums vairs nav ne gra-
.".Man kļuva mātesMun
atdevu visus zelta gabab,
i , , tu laimes bērns, k u r tu tos
iēs esam glābti!" Viņa uzlē-iskrēja
blakus istabā. :Tiir
vs un krāca. Brokastīs ta-dabūju'kūkas
uņ divas ta.
ādes.
I
i
tvārdu mīkla
J^^-* 1. Puķe. 5.
>. Sievaetes vārds. 17. M>
l^m2āQ\ļdi. 18. Brūce. *
3as' saīsināts B:g7Āmp^^'
ļ zem ūdens.. 2^. Bi^^m
miem vmstms vārds, ^•
1. Trauks. 2. D i e m *
^ikmets.. 4.:Pavēle siini!;',:
ies vārdsr^ 7. Saildis. ^
/ārds. 9., Gaismas: e M ' f
14. Ķīmisks ^.eJenienlN!^'',
evērōjamākā ovgm^ļ^-
Kungs —
ŗastāvoiklis.' 40, Vadi.':-
.SĒJAS KR\]^^.
JAS ATKISiNAJtJMS •
i : 1. Pa.^ a smaida;'
Ēnot. 16. Ī5ts.
sis.. 23. Somi.; 25.^ļ-
,31. Apinis. 32..
1 Pāvs •
^ube. 5. īsinās. Ov^t;
Apse. . 12. No. If;:
Ilze-. 24. Omska. ^^v':
t Ore. Sa Atii
:\ .LATVIA'": .
Latvian Nevvspaper
Published under EUČOM Civij;
Affairs Division Autborisation
N'amber UNDP 195. Publisher
and Editor: Ķarli? Rabācs,
DP Camp kleinkotz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gunzburg/D,.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Girculation: 4000.
P u b li s h e d tv/.i c e w e e kl y. E d i-torial
' office: Cun/burg/Dp.,
Dominikus-ZimmermaTin-Štr. 2;
- LATVIAN NEWSPAPER
\r. 49 (154) 1 I
Otrdien, 1948. g. -^9, jūiiijāi |
Iznak otrdienās un piektdienas.
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kop.a. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs / vietn. A.
Liepa, redaktori: Z Bātdii.
M. Culītis. H. Mindenb'erš:^.
A. Smits. Adrese: Gun2bur>;-
Do.; red.: Doniinikus-Zinnner-raannsfr.:
2 ttālr. 50).. np^/."
Marktpl. 25 (t. ^^4), spuf f:
Bgm.-Liindmann.-Pl'? It. k')
iespeļu novērst karu saskata
stingrā nostājā pret Padomju
Padomju spiediens pret rietumu sabiedrotiem Berlīnē kopš rietiim-joslu
valūtas reformas brīža tā paasinājies, ka diplomāti to atzīst tar
nopietnāko šāda veida koņn^^^ kara beijjām. BBC naktī uz svētdienu*
komentēdams vispārējp stāvokli, atzina, ka tas vislīdzīgāks Miriļ-cheneskri^
ei 1938. gadā, gan ar piebildumu, ka toreiz Hitlers bijis ga-^
tavs vieg^Ipratīgl izraisi tagad d o m ā , ka Staļins kapu to-mĪT
neveletos.V ASV apņe^^ Berlīni, par spīti jebkādam
padomju spiedienam, apliecinājis^ i Klejs vārdiem: „Izņemot 'ar
kāra aktur nekas mus nespēs padzīt no Berlīnes." Citiem vārdiem kritiskā
spēkošanās par Berlīni un. līdz ar to par Vāciju atgādina manevrus
ar mācības patronam stobra un magazīnā, bet ar kaujas munīciju
patronu somā. i
Sīs spēkošanās rezultātu ai^v^^^^ bažām un baigām saiūlām
gaida: 2 miljpni berlīnieš^^ pilsētas rietumu sektoros, kam padomju
drastisko ierobežojumu dēļ tagad daļēji pārtraukta, aizkavēta vai vismaz
apgr,ūtināta pārtikas, elektrības, medikamentu im citu preču |Die-gāde.
Lai uzturētu visnepieciešamākos apgādes sakarus ar pilsētu, amerikāņi
samobilizējusi visas Eiropā pieejamās brīvās lidmašīnas, lai,
sākot ar vaķardienuv.izveidotu ,gaisa tiltu'' starp rietumiem un Berlīni.
Zīmīgā kārtā pēdējais un lielākais saspīlējums Vācijā- nobrieda
vienā laikā ar; Austrumeiropas -ārlietu ministru konferenci Varšavā!
KrizevBerhnē radusies tās padom politikas rezultātā, kas. liekas, nupat
par jaunu nostiprināta Vai-šāvā. Tas liecina, ka cīņa par Vāciju
iegājusi izšķīrējā stadijā, .un, ja taisnība atzinumam,.ka'Eiropu pārvalda
tas, kas pārvalda Vāciju, tad šī cīņa reizē, notiek par noteicēju stāvokli
visā Eiropā. : i;
Sūtnis K. Zariņš Jorkas baznīcā.
Embassy Studios 4 Fossgate York uzņēmums
„Latvijar' .
Svarīgi sutna K. Zariņa norādījumi
SPECIALRAKSTS ..LATVIJAI" NO JORKAS \
r
Arī Anglija 14. jūnijā notika Uuitas sēru; dienai veltītas sanāksme
un dievkalpojumi, cik to atļāva darba un laika apstākļi. Plašs ŗSarīko-jums
ar dievkalpojumu un piemiņas aktu 12. jūnijā notika Jorkā,
jūnijā Leedsā, kur notika arī Jorkširas apgabala latviešu sanāksme, uņ
14, jūnijā piemiņas svētbrīdis Londonā, Sajās vietās dievkalpojumus
vadīja archibīskapa vietnieks prāv. E. Bergs un tautiešus uzrunāja sūlļ-nis
K. Zariņš.
•Ā
Spožā saule pāri Jorkas katedrālei,
Vasaras. krāšņu tnā ziedo.siem dar-:
zigm, kanāliem, namu jumtiem sāka
savu jūnija, sestdienas pēcpusdienas
gājienu, kad pilsētas centrā, kādā
Paši apdraudētie berlīniēši skatās
pēc palīdzības uz /rietumu pasauli,
un Berlīnes pilsētas pārvalde nolēmusi
griezties pie Apvieņotajāmi Nācijām
aŗ lūgumu pēc palīdzības: sarežģītā
Berlīnes stāvokļa) atrisināšanai,
bet trīs .rieturnu lielvalstis, kā
ziņo Reuters^: .paredz vgriezties pie
Masliavas' ar ļpašu . notu rietumu
sektoru blokādes lietā.
Berlīne ir tēinafev steidzamām
valstsvīru apspriedēm Londonā, Vašingtonā,
Parīzē un arL pašā Berlīnē,
kur svētdien apspriedās ģenerālis
Klejs ūn ģenerālis Robertsons,
bet Kleja padomniekam Merfijam
bija saruna, ar franču ģenerālgubernatora
vietnieku. Angļu mi litā rgu-bernātora
^ vietnieks bija ieradies
Londonā, kur sniedza .ziņojumu ministru
kabinetam,^.un• angļu valdība
nedēļas beigās 24 .stundu laika__sanāca
trijās ārkārtējās sēdēs.. .Ārlietu
ministrs Bevins. jau 24.; jūnijā pārtrauca
atvaļinājurnu un atgriezās
Londonā, k,o neatstāja arī nedēļas
beigās. - 'Bevins stāvokli Berlīnē apzīmēja
par delikātu" ūii izteica
gandarījumu, ka berlīnieši neļaujas
no padomju rīcības iebaidīties un
saglabā mieru....
Vinstons Cerčils k sapulcē
sestdien paskaidroja, ka stingrā un
izšķirīgā stājā: pret Padomju Šavie-nību
viņš saskatot vienīgo iespēju
novērst .Wešo.pasa'ules karu. :,,Mūs^
-sirsnīga vēlēšanās i r saglabāt; mieru,
bet mēs visi esam mācījušies, ka
nav iegūstama drošība, ja atkāpjas
diktatoru priekšā.'* Londonas ārlietu
ministri jel kategoriski atsaukusi
padomju licencētās „Tāģliche Rund-sdiau"
ziņu, it kā Londonas oficiālās
aprindas . apsverot iespēju Izvākt
angļu spēkus nd Berlīnes. Sādi apgalvojumi
esot negodīga provokācija.
Ārlietu ministrijas pārstāvis iepriekš
bija norādījis, ka Padomju
, Savierlībamēģiriot. panākt: politiskus
ieguvumus uz. citu valstu rēķina ar
bezpalīdzīgu Vcivīliedzīvotāju; izmēr-
•dešaņu,--. : ^'•v';
Pa to laiku padomju iestādes, turpinot
rietumu- sektoru blokādi, un
atgriežot tos no' pārtikas.un ogļu p ic-
.gādēm,' pastiprina arī propagandas;
kampaņu, kuras nolūks ir berlīnic-sus
vēl vairāk,iebaidīt un :'radīt ta-:
jos" pārliecību, ka, -kamēr;rietumvalstis:
neatstās Berlīni,' berlīniešiem
• jārēķinās ar- pārtikas.ļ trūkumu un
saimniecisku chaosu..: —Padomju.
raidītājs ziņo, ka strādnieki, padomju
sektorā, prasot ģenerālstreLku;; pro-.
testam pret v.acu markas. noteikšanu
par ; maksāšanas', līdzekli Berlīnē.
Bez tam padomju raidītājs aicinājis
berlīniešus -ziņot• padomju, -štābam
:yisuš :„terrora' aktus" rietumu; :sek-
. toros. Ķādā^; SED ; sapulcē; svētdien
Partij,as runātājs prasījis, anulēt Ļon-
; dunas .konferences atzinumus: par
T » - . .. .
dijumu ar m.aršalu Sokolovski, kas
ar pavadoņiem savā automašīnā c'e-ļā
no komandantūras uz dzīvolcli |ie-kļuvis
amerikāņu sektorā.." Braucējus
aizturējusi militārās policijas
patruļa par neatļauti ātru brauk-,
šanu un nogādājusi sardzē Kad
kāds no Sokolovska pavadoņiem
sazvanījies ar ģenerāli Kleju, aizturētie
atbrīvoti. Pēc tam maršals So-kolovskis
piesūtījis ģenerālim: Kle-jam
protestu. Ģenerālis par .starp4
gadījumu - atvainojies. .
(Beigas. 3. Ipp.)
Ne drauds, '
bet paziņojums
atklātībai
Ja Angliju, šinīs dienās iesaistītu
karā, . tā spētu sastādīt, ievērojami
stipru karaspēku, kas visādā ziņā
būtu .priekšzīmīgs spēks Eiropā,
svētdien paskaidrojis Angliias kara
ministrs Šinvels. Viņš piebildis, ka
tas nav drauds, bet tikai paziņojums
atklātībai.
AP ziņo no Frankfurtes, ka apmēram
80 kilometru- no padomju
joslas -robežām 22. jūnijā sākušies
amerikāņu armiļas vienību .manevri;
pie kam „uzbrucēja" karaspēka virsnieki
nēsājuši uzplečus, kādus lieto
krievu un dienvidslāvu virsnieki.
„Uzbrucēju". loma bija iedalīta amerikāņu
joslas policijas 2. pulkam,
bet „aizstāvji'' biia- 1 kājnieku • dif-vīzija.
Manevros kopā piedalīiās ip
10.000 vīru. un tie notika Grāfnnvo-ras
apmācību rajonā, staro Nirn-bergu
un Vcideni. Kāds armijas pārstāvis
paskaidrojis, ka manevri esot
daļa no kārtējās apmācību programmas.
Vašingtona noraidīs Varšavas komunikē
prasības
PAR AUSTIlUMVAClJAS G.\LVASPILSETU ?4IN L E I P C I GC
Vašinļjtonas valdības aprindās, vērtējot vienlaicīgos notikumus Berlīnē
un Varšavā, kur apspriedušies Austrumeiropas komunistiskie ārlietu
ministri, pēc Reutera informācijas, atzīst; ka Padomju sžiyienībi\
£^cīm redzot cenšoUcs iegūt Berlīni pilnīgi savās rokās, lai izmantotu
to īpar jaunu galvaspilsētu Austrumvācijas valstij. Amerikāņu valdība,
i^ēc tās pašas informācijas, tomēr ieņemšot noteikti noraid('šu stāju,
lai pierādītu, ka ārlietu ministrs Maršals var noraidīt Varšavas pra.sī-bas
ak* tādām pat pretprasībām, kā riesent^s Staļina un Molotova „miera
p edāvājumus**- Toreiz Maršals atbildēja, ka vispirms grib dzirdēt no
padomju valstsvīriem „konkrētus priekšlikumus".
Varšavas konferenci un tās nobeiguma
komunikē, ko publicēja pagājušās
piektdienas . naktī, rietumu'
valstīs vērtē pirmām kārtām par
propagandas manevru vācu tautas'
simpātiju iegūšanai. Vēstījum,ā par
konferences . lēmumiem, starp citu
pra'.iīti l;oļi galīgai Vācijas demilita-rizācijai,.
noteikta laika noteikšaria
četru valstu kontrolei Rūras apgabalā,
provizoriskas pagaidu valdības
dibināšana visai Vācijai, miera līguma
noslēgšana ar Vāciju saskaņā
ar Potsdamas. nolīgumu, i]n- plānu
izstrādāšana, lai- . Vācija varētu
maksāt, reparācijas. Oderas un Nei-sas
robeža Vācijas austrumos nosaukta
par ..negrozāmu".
Pēc ,.Neue Zeitung" inforniācijas
Berlīnē jau minot kandidātus jaunās
• Austrumvācijas valdības posteņiem.
' Ministru posteņiem esot paredzēta:
vesela rinda vācu komunistu-.
Konferencē, kas notika pēc polu
un- padomju ierosinājuma-, ncbiia
pielaistii prese, un tajā nepiedaliļās
arī neviens rietumvalstu novērotājs.
Diplomāti Varšavas konferencei veltīja
ļļielu uzmanību, uzskatot to par
nozīmīgu padomju politikas šaclīa
vilcienu.
Piektdien : neoficiālas diplomātu
aprindas Varšavā, jau ziņoja, ka drīz
sa:iaidāma Aīistrumvāciias valsts dibināšana
ar galvaspilsētu Leipcigu.
Sestdien, kad visi komunistu delegāti
jau bija .Varšavu - atstājuši,
aģentūras atzina, ka šī ziņa vēl pāragra,
*. bet neesot. šacfbu, ka Varša-iju,
bet to vietā pieņemt Varša-
• ;vas konferencēs programmu., Pre-
: iējā gadījumā^rietuņai sabiedrotiem
Vesot Berlīne jāatstāj.;:
•radio ziņoja par starpga-vas
konferences prasību noraidīšanas
gadījumā Padomju Savienība
speršot.. attiecīgus . soļus,--rTāpat
aģentūras atzina ka Varšavas ko-.
munikē cenšoties ' slēpt apspriežu
īsto raksturu. Svarīgs darba kārtības
punkts esot bijusi pieminētā
Austrumvācijas ;. valsts dibināšana,
bet sevišķa vērība veltāma tam-apstāklim,:
ka . visās Varšavas konferencē
sabraukušās dclegāciiās kopā
ar polītiķiem atradušies ari
augsti virsnieki..no kā secināms,.ka.
reizē ar politisko konferenci notikušas
arī militāras apspriede^ '
Pf~c oficiālām ziņām Varšavas
konferencē, piedalījušies .Padomju
Savienības, . Folijas, . Čechoslova.-:
kijas. Ungārijas; Rumānijas, Bulgārijas;
Dienvidslāvijas un Albānijas
ārlietu ministri, kā arī padomju
virspavēlnieks Vācijā maršals So-koiovskis.
• ^ v ;•
Varšavas konferences nobeiguma
komunikē gari un plaši uzskaitīti
Dārmetumi rietumvalstīm, kas pēc
komūnkstu domām gribot stiprināt
Rietumvācijas kava. potenciālu, lai
tas kalpotu angļu un amerikāņu interesēm,
.aatavoiotres dibināt leļļu
valdīl')u Frankfurtē, kas klausītu
monopolkapitālistiem;
Konferences dalībnieku vajslu
galvaspilsētās noraidīti apgalvojumi,
ka Varšavas Ivonference būtu sava
veida kominforma sanāksme,
Norāda,. ka kominforma sanāksmēs
līdz šim nekad neesot oiedalijusies
ārlietu ministri, ka Dienvidslāvijas
ārlietu ministrs Simičs nemaz neesot
i^omūnistu partijas biedrs^ bet republikāņu
partijas : loceklis, un ka bez.
tam Varšavā neesot bijusi pārstā-'
vēta ItaHjas un Francijaskomūnistu:
part'^a.
Pēc Reutera un UP- ziņām,: p.-rms-
Varšavas konferences kaut kur V i -
duseiropā- resp.-Prāgā esot notikusi
:epena kominforma sanāksme. Frā-
';ā pirms tam bija ieradies itāļu komunistu-
vadītājs TO'iati un . v.ce-
<ekrctārs senators Sekčia. „Daily
Mail.' bez tam ziņoja,'ka kādu nakti
Prāeas lidlaukā lidmašīna ieradusies
kāda izcila ' padomlu amatpersona,
iomājams. politbiroja loceklis
danovs. Arī vācu komū.T-Stu vadī^
šaurā .šķērsielā, kur atrodas
metodistu draud/.es skaistus, l'elnm
kolonnām ^u'^'znotais dio\'n;i!U<. put*
cējās latvieši .no Full-Sutton.a,^v un
vairākām citām .Dkārtne^^ n m d -
nēm. Jāpateicas C(MUeiui'-v M.'t!\o-dist
Church Yurk vadiļ. i.icuu-nnj"
patiesu kristi':^as mile^til/i,;/apliecinājumu,
--nododot telpas^.ļla'viešu,
dievkalpt^ļuinam un ciiācii i'Ui'er'liv\i'
par tā labu i'/došanos. .-^ii d v A \ . i l -
pojuma ievadā angki mantāi s v'fvjj
tīja latviešiem .•>irsniLļus v .MI'N
svētrunu teica prav. K... Bon^s.. i / ^
jiļsti norādītiams uz ticība^
aizlūgdams par tiem V{\< ;r/ \ ' i - " l i^
Sūtnis K'. Zariiiš,u/run:i laut!(•.^i'•^-|
atzīmēja, ka latvju tauta lau 7 ga4
dus pārdzīvo drausm.ii;as (•'..•.vmas!
§is posts ir tik lads, ka lauli^Ši, .-'i^-
viški jaunieši, rak.-^iot .^ūtnup.. \\'\
dzīvei neesot jēgas , Tas ir ncn;»-
r e i z i , " teiea <;.ītnis. ..M^ī^u n^'"' ' is :iļ
l i e l s \\x\ svēts. — at'fūl,../;u','.'.l ). .••āļ
'Um'tad vai- ])iekpil d-Mivi, ka '
nav jē'Uis. Ka mi'^-. za-i 1,-1
par t\) nevajadzētu būt ^.n^^',
'Mr!nā rc>izc, kad ai' Ijr-^' ^u
m.~;''^in,a iznīcināt tau'a:^ u.n .
Iet tārv'^c neva]:i",a raudr!
nalavT/-)u Visvarenalam".^ Si'"i;>/'
cciēiās arī nvrh;u taula^^ siiri\ i -.
šanaš pi;mā pa^-^iul 'S kaļ-a K'i ' ā
konstat}:a:, .. ^is k..iks,.ir hii.>
fīāks, b(M p.ala iznākumā mēs w\;
7'simio^. Toreiz sU'r']ni"!>:i bija
kas ni^lik;,!^ ^tūj'akmonj Lalv: 'a
stav'bai un kas n< V ' \ l a j)iL' IT
da IR .ncr\'embŗa Ks b l u [MC l . a l v i -
las šū])ula, un loieiz mō- d/Mul.fivē
al;.ui^;-m-;
\
iU
:i,)at-
• t
(•5 M _
n e a t r a d ām nc
ne v i e t a s , k u i
t i k a i Mnājas. bi t ])at
tas ,.t''\'"Kras.*
(Reiuas 2. Ipp.)
Ar naudas pārvērlēšajvas PO-tcik
umu pub 1 i kā ci j u ai)st ā k i i
gad noskaidrojuši^^ un nav vairs
šķēršļu normālas darbības atjaiir
nošanak Tādēļ .,Latvija'Vrun ..Atpūtai"
turpinās iznākt tiipat kā
pirms naudas reforma.s, t.i., ,.Lab
vija" 2 reizes, bet i, Atpūta i" reiz^
nedēļā.
Ileizē ar to pāziņojai^ .jaunās
abonēšanas cenas:
K o l i e k t ī V i e m — pasūlinut
vairāk par :^ cks., ,.LatviJaVV mak-
.sā.s DM 3.—, bet „ Atpūtai"
DM T.— par eks. mēnesi.
I n di vi d u ā 1 i e m pasutinā-lajiem
,.Latvija" DiSt un
Tautieši sagaida sūtni K. Zariņu pie ..īorkas baznīcas. Aizmugurē. prāvests
E. Bergs. ' .
Embassy StiHiios 4. Fossgate York. nz^īēmums ,,Lan^ijai"
laiku
.;.a>
Pīks un Grotevols visu pēdējo
viesojās dažādās Austrumeiror
valstīs. Uz laiku np Varšavas
bi.:> ai-ibraucis rūpniecība.s m'nistrs
Mmcs un daži ci^i :eprie>LŠējās kom-nf^
rma sanāksmes polu delegāti,
bet franču komūnistu partijas ģe-nerā
isekret ārs Diklo * ap to 1 aiku-- de-vies
it kā uz Rumāniju. - .
NZ, NYHT, DM, BBC. SL
Atpūtai** DM 1.-— mēnesī
0,50 par piesūtīšanu.
U z ā rz e m ē m ,
Vācijā, „Latvija" DM
„AtpūUi" DM 1.-
par piesūtīšanu. \'%
DM
maksajot
3.-- un
DM 0.80
arzcmein
„Latviju" izsūtām tikai kopa ar
„Atpūtai,"
Tā kā savstarpīgu saistību pār--
vērtēšanai noteikta attic\'i))a 10:1,
abonenti, kas iemaksājuši abonēšanas
maksu uz priekšu reichs-markās,
var atvilkt no maksājamās
simimas uz priekšu iemaksāto
abonementa vērtību, tūlīt pie
pirmā maksājuma, skaitot katru
agrāk' iemaksāto reichsmarku par
10 pfen.
Sludinājumu mak.sa galīgā veidā
noteikta DM 0,70 par vienas
vienslejīgas iespiedrindas (non-pareille
sīkās sludinājumu
drukas) aizņemto telpu. Y
Saprotot vispārējās nauda^s
grūtības, apgādam tomēr JāIJidz
abonentu.s nokārtot maksājumus
par jūHju vēlākais līdz 10./jūlijam,
lai neceltos pārtraukums
laikraksta saņemšanā.
„L a t V i j a s" apgāds ^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-06-29 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480629 |
Description
| Title | 1948-06-29-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
•LATVUA. 1948.
ķu aizsauca uz Yī,nl pat i^^^
\ Es tādā veidā tiku pļ^ Yr:r
i ' bija loti iauki pret
mums |.:;Kad. viņi devas
no aiaž
^vos kopā ar vecākieing adi
teLarlo. Tur nebija uevi^ŗi.
Ir ko es varētu spēlēties, rif^,
*vu un biia ,:ļoti gaŗlaid^^
ft)akrēsll es reiz uzmodos uii
^beidzot viens pats iet paslai,
Mrl satērbos, paņēmu sa\
.s nū3i3:>u un izgāju uz if^.^
' k ā pieaugušais.: Tas
Es nonācu pie lielas ]y]^
izskatījās kā, celta m.^
I
^eksa vel toja s^ozi;apfe
)audz lauzu gāja ieVsa UTI'
loti sabijos, kad ieraud%
savu tēvu. Par laimi vim
toamamia. Viņš bija pw
Yi loti bedigs un kafas %
•1
•'iii
mani negribēja ielaist, bt^
'žiglāks un ātri uzskrēju pa
' Tur: bija liels, galds, ap
ieja un stāvēja daudz kun.
lāmu. Es nevarēju redzēt, ko
ija, • tādēļ palūdzu kādu dā-
;ā mani paņem klēpī; To vi-dāmās
izdarīja, iedeva
1 teica ko par fortiīnu un
saujā zelta gabalu, kas man
r. bija jāieliek, —.vienmēr
D jauna. ^ reizi :vig
jatradās vesela kaudze līdzi,
gabalu, un to kļuva arvien
Visi' ļaudis .liikoiās m di-
^;āži gribēja mani ņemt prov
viņa: nedeva. .Beidzot man
ŗlaicigi un es sāku raudai:
'.cēlās,. sabāza zelta gabaluj
as somā, bet tā kā visi tur
: viņa piebāza arī man pil.
|s kabatas, j Tad; viņa mi
ļīja uri teica: „Paldies, rnani
iiļais.'
•biju vēl:: brokastojis, tādēļ
nzos uz mājU; Tur atrad'i
Ldam, viņa mani paņ'ema
.ūpstija un elso3a:„Tuna.
.s,-mums vairs nav ne gra-
.".Man kļuva mātesMun
atdevu visus zelta gabab,
i , , tu laimes bērns, k u r tu tos
iēs esam glābti!" Viņa uzlē-iskrēja
blakus istabā. :Tiir
vs un krāca. Brokastīs ta-dabūju'kūkas
uņ divas ta.
ādes.
I
i
tvārdu mīkla
J^^-* 1. Puķe. 5.
>. Sievaetes vārds. 17. M>
l^m2āQ\ļdi. 18. Brūce. *
3as' saīsināts B:g7Āmp^^'
ļ zem ūdens.. 2^. Bi^^m
miem vmstms vārds, ^•
1. Trauks. 2. D i e m *
^ikmets.. 4.:Pavēle siini!;',:
ies vārdsr^ 7. Saildis. ^
/ārds. 9., Gaismas: e M ' f
14. Ķīmisks ^.eJenienlN!^'',
evērōjamākā ovgm^ļ^-
Kungs —
ŗastāvoiklis.' 40, Vadi.':-
.SĒJAS KR\]^^.
JAS ATKISiNAJtJMS •
i : 1. Pa.^ a smaida;'
Ēnot. 16. Ī5ts.
sis.. 23. Somi.; 25.^ļ-
,31. Apinis. 32..
1 Pāvs •
^ube. 5. īsinās. Ov^t;
Apse. . 12. No. If;:
Ilze-. 24. Omska. ^^v':
t Ore. Sa Atii
:\ .LATVIA'": .
Latvian Nevvspaper
Published under EUČOM Civij;
Affairs Division Autborisation
N'amber UNDP 195. Publisher
and Editor: Ķarli? Rabācs,
DP Camp kleinkotz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gunzburg/D,.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Girculation: 4000.
P u b li s h e d tv/.i c e w e e kl y. E d i-torial
' office: Cun/burg/Dp.,
Dominikus-ZimmermaTin-Štr. 2;
- LATVIAN NEWSPAPER
\r. 49 (154) 1 I
Otrdien, 1948. g. -^9, jūiiijāi |
Iznak otrdienās un piektdienas.
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kop.a. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs / vietn. A.
Liepa, redaktori: Z Bātdii.
M. Culītis. H. Mindenb'erš:^.
A. Smits. Adrese: Gun2bur>;-
Do.; red.: Doniinikus-Zinnner-raannsfr.:
2 ttālr. 50).. np^/."
Marktpl. 25 (t. ^^4), spuf f:
Bgm.-Liindmann.-Pl'? It. k')
iespeļu novērst karu saskata
stingrā nostājā pret Padomju
Padomju spiediens pret rietumu sabiedrotiem Berlīnē kopš rietiim-joslu
valūtas reformas brīža tā paasinājies, ka diplomāti to atzīst tar
nopietnāko šāda veida koņn^^^ kara beijjām. BBC naktī uz svētdienu*
komentēdams vispārējp stāvokli, atzina, ka tas vislīdzīgāks Miriļ-cheneskri^
ei 1938. gadā, gan ar piebildumu, ka toreiz Hitlers bijis ga-^
tavs vieg^Ipratīgl izraisi tagad d o m ā , ka Staļins kapu to-mĪT
neveletos.V ASV apņe^^ Berlīni, par spīti jebkādam
padomju spiedienam, apliecinājis^ i Klejs vārdiem: „Izņemot 'ar
kāra aktur nekas mus nespēs padzīt no Berlīnes." Citiem vārdiem kritiskā
spēkošanās par Berlīni un. līdz ar to par Vāciju atgādina manevrus
ar mācības patronam stobra un magazīnā, bet ar kaujas munīciju
patronu somā. i
Sīs spēkošanās rezultātu ai^v^^^^ bažām un baigām saiūlām
gaida: 2 miljpni berlīnieš^^ pilsētas rietumu sektoros, kam padomju
drastisko ierobežojumu dēļ tagad daļēji pārtraukta, aizkavēta vai vismaz
apgr,ūtināta pārtikas, elektrības, medikamentu im citu preču |Die-gāde.
Lai uzturētu visnepieciešamākos apgādes sakarus ar pilsētu, amerikāņi
samobilizējusi visas Eiropā pieejamās brīvās lidmašīnas, lai,
sākot ar vaķardienuv.izveidotu ,gaisa tiltu'' starp rietumiem un Berlīni.
Zīmīgā kārtā pēdējais un lielākais saspīlējums Vācijā- nobrieda
vienā laikā ar; Austrumeiropas -ārlietu ministru konferenci Varšavā!
KrizevBerhnē radusies tās padom politikas rezultātā, kas. liekas, nupat
par jaunu nostiprināta Vai-šāvā. Tas liecina, ka cīņa par Vāciju
iegājusi izšķīrējā stadijā, .un, ja taisnība atzinumam,.ka'Eiropu pārvalda
tas, kas pārvalda Vāciju, tad šī cīņa reizē, notiek par noteicēju stāvokli
visā Eiropā. : i;
Sūtnis K. Zariņš Jorkas baznīcā.
Embassy Studios 4 Fossgate York uzņēmums
„Latvijar' .
Svarīgi sutna K. Zariņa norādījumi
SPECIALRAKSTS ..LATVIJAI" NO JORKAS \
r
Arī Anglija 14. jūnijā notika Uuitas sēru; dienai veltītas sanāksme
un dievkalpojumi, cik to atļāva darba un laika apstākļi. Plašs ŗSarīko-jums
ar dievkalpojumu un piemiņas aktu 12. jūnijā notika Jorkā,
jūnijā Leedsā, kur notika arī Jorkširas apgabala latviešu sanāksme, uņ
14, jūnijā piemiņas svētbrīdis Londonā, Sajās vietās dievkalpojumus
vadīja archibīskapa vietnieks prāv. E. Bergs un tautiešus uzrunāja sūlļ-nis
K. Zariņš.
•Ā
Spožā saule pāri Jorkas katedrālei,
Vasaras. krāšņu tnā ziedo.siem dar-:
zigm, kanāliem, namu jumtiem sāka
savu jūnija, sestdienas pēcpusdienas
gājienu, kad pilsētas centrā, kādā
Paši apdraudētie berlīniēši skatās
pēc palīdzības uz /rietumu pasauli,
un Berlīnes pilsētas pārvalde nolēmusi
griezties pie Apvieņotajāmi Nācijām
aŗ lūgumu pēc palīdzības: sarežģītā
Berlīnes stāvokļa) atrisināšanai,
bet trīs .rieturnu lielvalstis, kā
ziņo Reuters^: .paredz vgriezties pie
Masliavas' ar ļpašu . notu rietumu
sektoru blokādes lietā.
Berlīne ir tēinafev steidzamām
valstsvīru apspriedēm Londonā, Vašingtonā,
Parīzē un arL pašā Berlīnē,
kur svētdien apspriedās ģenerālis
Klejs ūn ģenerālis Robertsons,
bet Kleja padomniekam Merfijam
bija saruna, ar franču ģenerālgubernatora
vietnieku. Angļu mi litā rgu-bernātora
^ vietnieks bija ieradies
Londonā, kur sniedza .ziņojumu ministru
kabinetam,^.un• angļu valdība
nedēļas beigās 24 .stundu laika__sanāca
trijās ārkārtējās sēdēs.. .Ārlietu
ministrs Bevins. jau 24.; jūnijā pārtrauca
atvaļinājurnu un atgriezās
Londonā, k,o neatstāja arī nedēļas
beigās. - 'Bevins stāvokli Berlīnē apzīmēja
par delikātu" ūii izteica
gandarījumu, ka berlīnieši neļaujas
no padomju rīcības iebaidīties un
saglabā mieru....
Vinstons Cerčils k sapulcē
sestdien paskaidroja, ka stingrā un
izšķirīgā stājā: pret Padomju Šavie-nību
viņš saskatot vienīgo iespēju
novērst .Wešo.pasa'ules karu. :,,Mūs^
-sirsnīga vēlēšanās i r saglabāt; mieru,
bet mēs visi esam mācījušies, ka
nav iegūstama drošība, ja atkāpjas
diktatoru priekšā.'* Londonas ārlietu
ministri jel kategoriski atsaukusi
padomju licencētās „Tāģliche Rund-sdiau"
ziņu, it kā Londonas oficiālās
aprindas . apsverot iespēju Izvākt
angļu spēkus nd Berlīnes. Sādi apgalvojumi
esot negodīga provokācija.
Ārlietu ministrijas pārstāvis iepriekš
bija norādījis, ka Padomju
, Savierlībamēģiriot. panākt: politiskus
ieguvumus uz. citu valstu rēķina ar
bezpalīdzīgu Vcivīliedzīvotāju; izmēr-
•dešaņu,--. : ^'•v';
Pa to laiku padomju iestādes, turpinot
rietumu- sektoru blokādi, un
atgriežot tos no' pārtikas.un ogļu p ic-
.gādēm,' pastiprina arī propagandas;
kampaņu, kuras nolūks ir berlīnic-sus
vēl vairāk,iebaidīt un :'radīt ta-:
jos" pārliecību, ka, -kamēr;rietumvalstis:
neatstās Berlīni,' berlīniešiem
• jārēķinās ar- pārtikas.ļ trūkumu un
saimniecisku chaosu..: —Padomju.
raidītājs ziņo, ka strādnieki, padomju
sektorā, prasot ģenerālstreLku;; pro-.
testam pret v.acu markas. noteikšanu
par ; maksāšanas', līdzekli Berlīnē.
Bez tam padomju raidītājs aicinājis
berlīniešus -ziņot• padomju, -štābam
:yisuš :„terrora' aktus" rietumu; :sek-
. toros. Ķādā^; SED ; sapulcē; svētdien
Partij,as runātājs prasījis, anulēt Ļon-
; dunas .konferences atzinumus: par
T » - . .. .
dijumu ar m.aršalu Sokolovski, kas
ar pavadoņiem savā automašīnā c'e-ļā
no komandantūras uz dzīvolcli |ie-kļuvis
amerikāņu sektorā.." Braucējus
aizturējusi militārās policijas
patruļa par neatļauti ātru brauk-,
šanu un nogādājusi sardzē Kad
kāds no Sokolovska pavadoņiem
sazvanījies ar ģenerāli Kleju, aizturētie
atbrīvoti. Pēc tam maršals So-kolovskis
piesūtījis ģenerālim: Kle-jam
protestu. Ģenerālis par .starp4
gadījumu - atvainojies. .
(Beigas. 3. Ipp.)
Ne drauds, '
bet paziņojums
atklātībai
Ja Angliju, šinīs dienās iesaistītu
karā, . tā spētu sastādīt, ievērojami
stipru karaspēku, kas visādā ziņā
būtu .priekšzīmīgs spēks Eiropā,
svētdien paskaidrojis Angliias kara
ministrs Šinvels. Viņš piebildis, ka
tas nav drauds, bet tikai paziņojums
atklātībai.
AP ziņo no Frankfurtes, ka apmēram
80 kilometru- no padomju
joslas -robežām 22. jūnijā sākušies
amerikāņu armiļas vienību .manevri;
pie kam „uzbrucēja" karaspēka virsnieki
nēsājuši uzplečus, kādus lieto
krievu un dienvidslāvu virsnieki.
„Uzbrucēju". loma bija iedalīta amerikāņu
joslas policijas 2. pulkam,
bet „aizstāvji'' biia- 1 kājnieku • dif-vīzija.
Manevros kopā piedalīiās ip
10.000 vīru. un tie notika Grāfnnvo-ras
apmācību rajonā, staro Nirn-bergu
un Vcideni. Kāds armijas pārstāvis
paskaidrojis, ka manevri esot
daļa no kārtējās apmācību programmas.
Vašingtona noraidīs Varšavas komunikē
prasības
PAR AUSTIlUMVAClJAS G.\LVASPILSETU ?4IN L E I P C I GC
Vašinļjtonas valdības aprindās, vērtējot vienlaicīgos notikumus Berlīnē
un Varšavā, kur apspriedušies Austrumeiropas komunistiskie ārlietu
ministri, pēc Reutera informācijas, atzīst; ka Padomju sžiyienībi\
£^cīm redzot cenšoUcs iegūt Berlīni pilnīgi savās rokās, lai izmantotu
to īpar jaunu galvaspilsētu Austrumvācijas valstij. Amerikāņu valdība,
i^ēc tās pašas informācijas, tomēr ieņemšot noteikti noraid('šu stāju,
lai pierādītu, ka ārlietu ministrs Maršals var noraidīt Varšavas pra.sī-bas
ak* tādām pat pretprasībām, kā riesent^s Staļina un Molotova „miera
p edāvājumus**- Toreiz Maršals atbildēja, ka vispirms grib dzirdēt no
padomju valstsvīriem „konkrētus priekšlikumus".
Varšavas konferenci un tās nobeiguma
komunikē, ko publicēja pagājušās
piektdienas . naktī, rietumu'
valstīs vērtē pirmām kārtām par
propagandas manevru vācu tautas'
simpātiju iegūšanai. Vēstījum,ā par
konferences . lēmumiem, starp citu
pra'.iīti l;oļi galīgai Vācijas demilita-rizācijai,.
noteikta laika noteikšaria
četru valstu kontrolei Rūras apgabalā,
provizoriskas pagaidu valdības
dibināšana visai Vācijai, miera līguma
noslēgšana ar Vāciju saskaņā
ar Potsdamas. nolīgumu, i]n- plānu
izstrādāšana, lai- . Vācija varētu
maksāt, reparācijas. Oderas un Nei-sas
robeža Vācijas austrumos nosaukta
par ..negrozāmu".
Pēc ,.Neue Zeitung" inforniācijas
Berlīnē jau minot kandidātus jaunās
• Austrumvācijas valdības posteņiem.
' Ministru posteņiem esot paredzēta:
vesela rinda vācu komunistu-.
Konferencē, kas notika pēc polu
un- padomju ierosinājuma-, ncbiia
pielaistii prese, un tajā nepiedaliļās
arī neviens rietumvalstu novērotājs.
Diplomāti Varšavas konferencei veltīja
ļļielu uzmanību, uzskatot to par
nozīmīgu padomju politikas šaclīa
vilcienu.
Piektdien : neoficiālas diplomātu
aprindas Varšavā, jau ziņoja, ka drīz
sa:iaidāma Aīistrumvāciias valsts dibināšana
ar galvaspilsētu Leipcigu.
Sestdien, kad visi komunistu delegāti
jau bija .Varšavu - atstājuši,
aģentūras atzina, ka šī ziņa vēl pāragra,
*. bet neesot. šacfbu, ka Varša-iju,
bet to vietā pieņemt Varša-
• ;vas konferencēs programmu., Pre-
: iējā gadījumā^rietuņai sabiedrotiem
Vesot Berlīne jāatstāj.;:
•radio ziņoja par starpga-vas
konferences prasību noraidīšanas
gadījumā Padomju Savienība
speršot.. attiecīgus . soļus,--rTāpat
aģentūras atzina ka Varšavas ko-.
munikē cenšoties ' slēpt apspriežu
īsto raksturu. Svarīgs darba kārtības
punkts esot bijusi pieminētā
Austrumvācijas ;. valsts dibināšana,
bet sevišķa vērība veltāma tam-apstāklim,:
ka . visās Varšavas konferencē
sabraukušās dclegāciiās kopā
ar polītiķiem atradušies ari
augsti virsnieki..no kā secināms,.ka.
reizē ar politisko konferenci notikušas
arī militāras apspriede^ '
Pf~c oficiālām ziņām Varšavas
konferencē, piedalījušies .Padomju
Savienības, . Folijas, . Čechoslova.-:
kijas. Ungārijas; Rumānijas, Bulgārijas;
Dienvidslāvijas un Albānijas
ārlietu ministri, kā arī padomju
virspavēlnieks Vācijā maršals So-koiovskis.
• ^ v ;•
Varšavas konferences nobeiguma
komunikē gari un plaši uzskaitīti
Dārmetumi rietumvalstīm, kas pēc
komūnkstu domām gribot stiprināt
Rietumvācijas kava. potenciālu, lai
tas kalpotu angļu un amerikāņu interesēm,
.aatavoiotres dibināt leļļu
valdīl')u Frankfurtē, kas klausītu
monopolkapitālistiem;
Konferences dalībnieku vajslu
galvaspilsētās noraidīti apgalvojumi,
ka Varšavas Ivonference būtu sava
veida kominforma sanāksme,
Norāda,. ka kominforma sanāksmēs
līdz šim nekad neesot oiedalijusies
ārlietu ministri, ka Dienvidslāvijas
ārlietu ministrs Simičs nemaz neesot
i^omūnistu partijas biedrs^ bet republikāņu
partijas : loceklis, un ka bez.
tam Varšavā neesot bijusi pārstā-'
vēta ItaHjas un Francijaskomūnistu:
part'^a.
Pēc Reutera un UP- ziņām,: p.-rms-
Varšavas konferences kaut kur V i -
duseiropā- resp.-Prāgā esot notikusi
:epena kominforma sanāksme. Frā-
';ā pirms tam bija ieradies itāļu komunistu-
vadītājs TO'iati un . v.ce-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-06-29-01
