Bavarijas Latviesu vestnesis, January 31, 1947

              mdoSanas atlaoja: ICD-aMBG
:: Atbil<llgai8 redals*
tori — Edltor in-^Uef:
ESrlit RabScs, vietniekst
Alelcflaiidrs Liepä, redakd-jas
sekretärs: Matois Cutf*
tts; reliktori: AndrSjs Ru-dzis
(MincliengK Harijs Min-denlifergi
(BsUagenä), Ar-ttoias
Smtts (spons), ZigurOs
BSfda 'technlskais ie^arto-
Jurns)
Nr.8(lS)
Piektdien, 1947. g. S UL
HsnSk otraienäs un piekt^le*
näs tl Izd6v$Jdi BavIrUa^
apgabala latvieSa bomiteja^
uzdevuniS LatvieSu pre^^
darMnieka sadarbibsa kopaa
Redakcija« Gdnzburg/DBlli{-
gertii' iffi - JUndmanii - Pl; ^,
t 9)^ »: Printed by ScliwSb.
Volksblait, GOd^bargdKm^
BUrgeriii. - Laadmaim-PU 7::
Metiens - O^enlatioii: 1(^0
icvilita par\cilveku:tiesibu komisijas
priekssedetaju
lEROSINATS B E Z T P A S N I E R U Z E M I VACIfÄ NODOT DP
F t a n k t u r t ^ , 26.
^yrmijäs vadiba vakar
XJN komisija cHveku tiesibu jau-tajumiem
pirmä sed§ par savu
prlekäsedetäju ievelejusi Elionoru
Ruzvelti. XJN^nearälsekretära- viet-jahvari
— 1 nieks HenrijsLaiiers (Laugher) isä
pazi^oja, ka uzruna norädija, ka tieSi §ai komisi-ladevusl
* XJNRRAs vlenlbam par- jai, kupas uzdevums ir rupeties par
traukt Jauna veida pärbau2it prog- cilveku tiesibu nodro§inä§aiiu vlsä
lan^u, kas btja satra^kusi tuksto- pasaul§, pieäl^drts vietis no svarigä-
Mem DP amerikSiju okupäcijas jos-1 kiem uzdevuipiem UN darba par la-
IS tIpiCi ka tie to uzskatija par ,j?o- bäku pasaules näkotnl
fetlsku." I , j Dieau pinns tam Ruzvelte, Kliv-
TJSPET „G5'\nodalas izptldvirs- lendes^auto strädniekus uzrunäjot,
niekd DP jautajumos Aleksis Skvad- \ starp citu, atgädinajusi Eiropas DP.
rill (Alex SquadriUi) | izteicäs, kä Vii>a stästija par savu pidejo celo-
'„Visl DP zinlmä in|r§ uztraucas," j jumu Eiropä un teica, ka apmekle-kfid
saijeih aptauju lapas par ylrjLujjums DP nometnes pierädijis vi^ai,
pölitiskäm attiecibSun un pagätni. 1 dk n^lau^ams ir cllveke^^ g
ÄrmijÄi iesniegtas, peticijas un j saule esot apm. miljons pärvietotu
pleprasijumi no daXpdim nometnem 1 personu, un Eiropa vien nevarot tos
ASV Joslä noveda pie' tä, ka UN-1 visus uzturet <
RRAö direktore atsaucis aptauju, ASV tieslietu xninistrs Toms
kas btenjj)ä bija doniab, lai iegutu Klerks (Clark) ^ Vasingtönä preses
jdijÄS ; eventualai repgittiädjai vai 1 pärstävjiem paskftidrojis, ka ameri-plrvietoSanas
akcijai. kä^iu valdibas i ieredi;ii paslaik
DP baidijäs no ta, ka aptaujä parbaudot priekSlikumu - bezipas-liraättäd
ad];u^ piret viijiem varetu iz- j nieku zemes un citus pame^tus Ipa-
IMP(rtot to valstu valdfba joslä Väcijä nodot pär-valrs
nevelas dzivot | 1 vifetotäm perspnäm. Klerks nav gri-
KSdä protesta vestule, ko parak- bejis teiktj kas §o priekslikumu iero-iHjuäi
gandriz 6000 Hothfeldas Bal- sinäjis. V i i ^ piebildisj ka amerikä-tii^
M nometnes^ iemitnieki Augsbur- T^M joslä esot }oti da^udz tädu ipa-ga
» prasits, lai armija
ilkto. akdju ,^täpec^ ka
jtarptautiska palidzibas
Izmelde uz-jäumu.
UNREIA kä I Austrijas valdibas pärstäyis^ärlie^
prganizädja I tu ministtu vietnieku konference
te likvidadjas stävokll un tai nav 1 Londonä runajis ari par DP jautäju-tlesibu^
izdarit politiskas pärbauäes." mu Austrijä. Austrijä paSlaik esot
Skvadrils Izteicäs, ka „DP säk uz-1 vairäk kä pusmiljpns pärvietotu
ifcatit UNRRU drizak par politisku, personu,, to vidu TTTOOO väde§u
g&ekä par starptautiskti palldzibas 28l00D vade§u no Balkänu valstim,
okupädjas laikä Balkänos ar tiem'
sadarbojuäies un aizbeguäi Austrijä-kopä
ar väcu karaspeku. Austrijä
gribot novisiem DP pec iespejas
driz atbrivoties^jo draudot briesmas,
ka vii:iu palikkana Austrijä varetu
pasUktin^t täs attiecibas ar kaimiiji^
valstim. Austrija jau vairäkkärt ne-sekmigi
esot lugusi sabfedroto kont-rolpadomi
palldzet §o jautä jumu at-risinät
Täpec tä tagad cerot, ka §o
jautäjumu, reize ar Austrijas miera
ligumu" pärrunäsot ärlietu ministru
vietnieku konfererice Londonä.
Parize pazipois, ka visiem uz är-zen^
em emi^r§jusiem spänieMem ap~
soilta politiska amnestijti, ja tie at-griezisies
dzimten$;
.AP zii^o no Romas, ka tuväkas die-häs
parakstis ligumu par 200.000
itaju strädnieku emigrädju uz Fran-dju.
italijas valdiba uzi;iemusies
FRANCIJAS PLÄNS VÄCU AS PÄRVERSANAl PAR VALSTU
APVIENtBU
• :• .. • . ••••' .'• • • " ^ • • • : " • • - •• "••'•.** ;: . ' '• • • -• - ' — . :^ "y - - ' •
Sjtarptautiskä komiteja^^^P^ jautajumu petiSanai^ kura kopS
citiem ieverojamiem Anglijas, Francijas, Be|irijas, D3nija$ an Hoto
yalstsviriem darbojas ar! lords Vanzitards un Erio, pagaju^ svet4i<
publicejusi zi^ojumu par Tädju, k u ^ konstätets, ka ^Vädja ar
iegu§|nu demokratiskas iestädes klu
ganizeias naoionälsociälistu partija."
valstu vaidxbäm.
S no jauna tik§anai uz augSu
ojums pie^utlts vfisa sabiedroto
f-dfganlzSciju.'*
46.oao dienvidslavu un 22.000 un-
,Tfae Stars änd Strit>es" Igäru. Daudzi no t i m esot väcu
Latvijas -^tnis
parcefas uz Braziliju
f&do]](lJn prese no Jaima apsfid2( Torcija an lidz ar to ari AnglijUr kas
iibalstot prei KrievUu verlitus politte^
PSi^ visam pazimem spirieiat» koi^^ kas Londonä grib izstj:irt sasä-p^
iulo Palestinas Jautäjmnvi, )oti mäz izredzu uz reäliem panäkumiem.
AaglUas sarunas ar El^ipti nonäkuSas pilnigä strapce}ä un G^ipte nole-ilQSt
Ifigt DroSlbas pado^ attiecibas ar
äm^f^r^Tääsi pavissM Isi izteikta 1947; g, pirmä meneSa bilance
l^vajps austrnmos. Pibbilstama^^v
lidSkSs arabtt valsts Saudi i^abijai^ tuvinäsanäs ASV;
«Izvestija" ievadraksiä parmet
furcijai draudzibas ligumu, ko tä'
ODsligusi at Transjordäri^. Tä esot
dala no angju topdriälistu Izdomätä
plana radit „au!strumu liloku," lal
apvienotu Tiivo austrumii valstis un
^ Iranulun .Afganistanu Turdjas
fadiba. ^ | • ,
«Pravda** bez tam vei pärmet Tur-djai,
ka ta Bulgärijas roteias tuvu-mä
esot novietöjusi miljönu karavi-ju,
uh tui-ku prese apgalvojot, ka pa­la!
Turdj^ un feitiem draudot bries-mas-
no slavu valsturbloka Krievijas
yadibä. „Pravda« jautä, käp§c tur-
W tS rikojoBes.
Amerikä^u lalkraksts „Baltimore
Smx" atbild ,yPraväai" t^^^
l^raksts piekrit,^^,k^^^^^^^
3 budÄe^ä aiznemot izdevunii
öizsardzibai. Bet^emesli esot §ädi:
l) / a u sakot ar 1945. i Balkänu
komönistiskä^^^^ p ^
m par prasibu atdot Turdjas
>as^dalu Buigärijai to
Wäl 2) Krfevija uzsäkusi diploma-
«^U spieidiöiu^lai i^gutul tiesibas
Piedalities Dardahelu kontrbl^
Pa§ä Jäikä kri^vi pieprasiju§i ^ sev
Turcijas austnimu provin^
«n Ardahänu, uh kurdi, kas dzivo
Krieyijas^^^p^^^^^ säku§i Ir&ot ne-
^ nuerus, ko tie jau kbp^ i a g. s. diari-
^ JuSi ikreiz, käd^ Krievija ifevadijusi
^iediöiu pret Tm^ju.^;^^
ÄNGtU im EC^iFTIESU SÄwMs
_ Jäkais hesapra§anäs iemesls
Jf mx valstu . da^ädie uzskati par
- Su^näsjautäjumu. E ^ p ^ ^
JÄI S O lielo zemi Nllas äugSgalä pie-
^|no Egiptei, bet angU noteikti pa-stäv.
uz to, ka. Sudänias jautäj.ums
apskatäms atsevi^i, ka tai pagai-
, ..,--iek ahglu virsuzraudzibä,
wl tad sudänieäi pec käda laika pasi
] ; ^ t u lemt par savu likteni un pat-s^
mu. I!|iptiesi,^^^p^
tie par katrucehu gribot notu-
J^ies Sudänä, no kurienes stipra
vi^nmer varot sträteiiski pär-valdit
Eäiptl Sudänas mahdijs at-
«>alstot angju priekälikumu tikai sav-tigäs
intereses, Bez tam vei e^iptie-
§i uzskata, ka anglu karäspeks no
E^ptes izväcams äaudz äträk, nekä
togrib angji.
Dalu angju kai^aspeka, kas pakä-peniski
atstäj E^pti, pärvieto uz
nemieru un terrora piemekleto Pa-lestinu.
AngJu kapaviru skaits tur
pärsniedzot lOO.OOÖ.
Tai pa§ä laikä ari^U, arabi un iidi
ir vienis prätis tikaii Viena jautäjur
mä: Palestinas jautäjums jäatrisina
pec iespejas driz, un atrisinäjumam
jäbut galigamV Anglu valdiba ap-svef
plänu dalit_^^lestinu neatkarigä
arabu un neatllarigä iidu väisti är
da^äm ,^eiträläm" josläm ang}u
pärraudzibä, Zidi par td negrib dzir-d
§t uh p^asa visu Pälestinu sev.
Arabi paziiiipjusi, ka piekritis vienigi
neatkarigai Palestinas arabu valstij,
kur ilAi butu minoritäte. Palestinas
arabu pariijas 'prezidenta Huseini
deklarejis, ka „ja radis i t du väisti,
arabi ,tai pieteiks kapu." Pec ieraSa^
näs Londonä uz Palestinas könferen-d,
vii)§ vei piebildis, ka arabi esot
sagatayöjusies nodot Palestinas jau­tajumu
pro§ibas padornfel.
Palestinas arabu prasibas atbalsta
ärl Visu C;tu valstu aiäbLPirmsiz-tirauksanäs
uz LKmdonu ara^u vsd^^
delegäti apspriöduMes ar kädrdzejö
Jeruzalemes lielmuftiju, Indijas nlu-sulmaijU
ligas lideris Pandits Neru
pazinöjis, k a atbalsta ärabu prasibas,
bet Sirijas parlaments hosut!jis Pa­lestinas
arabiem 114.000 anglu mär-ciöu
Helu naudas pabalstu.
Zi^ojumä teikts, ka. Väcijä pastäv | sludinäjä Väciju par
nacionälsoci^Qistu organizäciju tikls, zäs väcu valstiö' pe^ plaiiQ
kas ar kctru* menesi klust iespaidi- j apyienotos valstu apyiehiM.^^^^^^^^-
gäks. Lai uzturetu väcu ssfimnied-1 sua |>ons§, kas b
bu, okupäcijas speki bijusi spiesti at- jas vestnieks mtlera Vädj^
stat savos poste^os vairäkus naeio- 1 ievadrakstä, §o
nälsociälistu darbiniekus, So ap- tu apsveikdams, pasvitro, ka, pec
stäkli väciesi nav vis iztulkojuäi par f i ^ u domämi Vädja drlkst. kitit
labvelibu vii;iiem, bet gan par oku- tikai „valstu äpvieniba,'* bet ne jlsa»
pädjas speku väjuma pazimi. Pa- yienötäs valstis.'* Fran& gan pi^ait'
matojoties m pasu väcie§u pieredzi vädeäiein saimniedsku apviembu^
strädnieku rekruteianu un transpor- arpretestibas spekiem zemes, ko tie U)et pcÄitiski tai jäpaliek decenträli»»
tu lldz Turinai, kur tos päri;iems kara laikä bija okupejuäi, nacionälso- zetai. Federälä valdiba sastä\'etn
francu komisija, Vispirms pärbau-1 dälisti vairäs darboties atMäti/ bet j no prezidenta, ministru kabineta,
dis'.emigrantu veselibu, tad tos sa- pagaidäm ierobe^ojas ar pasivu pre- vienpalätas parlamentä un augstäkäg •
dalis pec arodu prasmes. Visvairäk | testibu. . Vii;iu pirmais merlps ir ar-r 1 fiesas. Frand negiib pielaut, kapar
velami metallsträdnieki, tekstilrup- viea pastiprinät grötibas rupnieciba sis federäläs valdibas mitekli k p^
nieclbas speciälisti, mumieki un rak- un lauksaimniecibä, lai tädejädi pa-j Berline, lai gan plänä nav ari Koh»
tuvju strädnieki. Noligts, ka italu mudinätu sabledrotos vei lieläkä me-1 kreta priek§likuma, kur valdibi^ no*
strädniekiem atlaus .dalu no pelnas rä nodot varu pasu väcieäu roka^ vietot. Prezidentu, kas ;velams t kai
sutit saväm ^imehem Italijä, bet ne Lai gan väciesi 12 Hitlera • repimä uz vienu gadu, lai n6dix)§inätx)s pret
vairäk par 40 proc. Veläk, kad gados nav speju§i radit kaut cik ie- diktätoru nostiprinäiatios, izraudtitu
strädnieki bQs Francijä' iekärtoju§ies, darbigu' pretestibas kustibu,- tagad v^lsti^u pärstävju sa^ulce, H^rä vi» '
tiem atlaus vest liz turiehi ari ^ - tie pierädijusi, ka spej orgahizeties säm valstim butu ^vienäds! balsu
menes. DENA I pretestibai isä laikä. skaits. Kopigo parlamentu,. kam
P^c komitejas zij^ojuma darbojas prezidents. un' vii?a valdiba butu ät«
öetr^. galvenäs nadonälsociälistu bildigä^ ciri
organizäcijas: „peleld6 krekli," ko pärejäs veleSan^, b e t ^ l ^^
vada neseri no-^intemeto nometneö täni 3Utitu öetrus; pär^^
atbrivotais Veidihardtä, *„meln- sazi^ä a r vietejb parlamentU: izrau-
^ r ^ , * Ikrekli," käda tre§ä grupa, kupas dzitu atseviäljx) valstu valdibaa KO-P^
«Latvie§uBalssAustnja"zinam, Uigr^is ir radit nadonälsodälistisku pigai'apvienibas. valdibai .butu tlkal
Latjdjas ^ t h i s rDiem^ "^inlstrijas ärUetu, ^parti-
P. Olii^ä 27. decembrrpee Argehti- yi^^iba," kas uzskata^ sevi par sle-1 käs; transfK)PtäV j ^ ^^
nas valdibas notas, kas partrauc pen^ anniju, k^^^^ . • ,
Latvijas, sutniecibas darbibu Argen- L^äkums par savu organizäciju klu- Katrai atsevisl^ai väcu valstij pee
tina, no Buehos Airesas devies _ uz get Visu nadonälsodälistu merkis franöu pläna butu sava-^'saty$rime
. ^ ^ i - i ^ ^ Jielakas iespejas Ug^t p^^äkt visplrmä • pilnigu saim- un pilriiga patstäviba audzinäSajias.
strädat I^J:vi3as laba. Brazilijas gal- niecisku un tikai tad pplitisku neät- kulturas, tieslieKi, policijas un tau-vas
pilseta Rio de Zaneiro jau kop§ karibu. Tai pa§ä laikä vini velesies, tas veselibas jautajumos. AtseviSl^o'
vaxräkiem' gadiem pastävigi uzturash^i^ggj-^^j^g j,^^^^^ iespöjas stipra Valstu saiinniöcibas ministri kopä
ari sutniecibas sekretärs V. Tom- Ljgnträlä Väcijas valdiba. Par lojälu veidotu padomdeveju. komisiju, kas
sons. Kä zinäms, visä Dienvidame- L^darboganos ar sabiedtotajiem ie- sadarbotps ar sabi^dpoto'kontrplko-nkä
ir tikai viena Latvijas sutnie- g^äjoties tikai loti nieciga väcu 'tau- ^isiju. > . '
clba un tas miteklis lidz Sim bija ^^la. Denadfikacija taut^s vaira- Francijas ärlietu ministrijä pkzi*
Buenqs. Airesa. Lietuvas sutnis Dr. Kmtia pretestibas del praktisia he-pojusi, ka-so plähu Väcijas izveido-
Grazims no^Argentinas pärvietojies Usot df^vusi nekädus panäkumus 'Uauai par valski apvienibu atbalsta
uz Urugvajaa galvas pilsetu Monte- ^omis/ia vei zino ka nacistu ie- r^^^^ lran6u partijas, ieskaitot' ko-video.
^ . Komisija vei zii;io Ka nacistu le ^ konservätivos..^Frandja
LatvieSu kolonisti Brazilijä, ipaäihP^^^^^^oprojam esot loti s V s A r - ^ J " ^ ^ ^ J är i e t M
Sao Paulo pHsetä un apkärtntatsau- f ^^^i^^!.^™'. I^ienvidatnka un j ffj^^^f^^^.f^P^^^^^ p
cigi säkuäi väkt ziedojumus tautie- ^vi^^.^^3a Turiehes firmu kontos
si^m Eiropä. Ziedojumu väksahu ^^Q^- ^emaksatas tik lielas nacistu
ASV m SAUDI ARABUA
^ • Jänvära vidu ASV ieradies Saudi
Arabijas valdnieka Ibn Sauda dels
un ,tr6hmantnieks Amirs Säuds,. V i ­ha,
svarigäkais uzdevums gan esot
apspriesties par Saudi Arabijas naf-tas
izmantD§?nu, bet vih§ apmeklejis
ari prezidentu Tru
näjis tam zobenu uh ar zeltu un
därgäkmehieni: rotätu dunci. Tru-mens
viham savukärt divihäjis paS-rocigi
parakstitu foto. c Tropmant-nieks
ieradies tie§i tai laikfi, kad
nistru konference Maskäva. ]
DENA. mm
nborganizejuäas divas organizäci­jas
— Sarkana Krusta Latyieäu P a -
lidzibas komitejä uh\ LatvieSu pali-
ZUVHGI
PRIEKSLIKUMI
LaBi inform^tas aprindas Stokhol-naudas
summas, ka^ ar täm pietiktu,
lai tris gadus samaksätu par visiem
päiiikas ievedumiem .Väcijas • rietu-
Ss^^kolätejr^^ Ta7"^'^väktrem|^^ josläs, ZihQJums beidzas var-lidzekUem
iegädätas drebes, kas no-pi.^^^' ,Ir skaidrs,^ka centrala^Va-sutltas
musu sutnim Londbnä K Za- h'^a^^valdibai, ja sis noskanojums ma^pec Reutera zipim apgalvo, ka
riuam täläkal nogädääanai uz Vädju. ^^^^^ nemainas, ar laiku butu ^^l nu padpmju pärstävji, kas i|radu§iea
japaklaujas sai visparejai vacu tau^ H^^
tas tieksmei, atkal atjaunot nado-1 näm par väcu ipaäuniUizmantosknu
ASV apsprieduSas franöu protestu hälsodälismu, vM ari tai, tapat kä ^omijä, izteikuäi priek§likumu, ka
pret jauniem amerikähu naftas ligu- Veimaras republikai, butu jäatkäp- PadomjuSavieniba varetu piedbli-miem
ar Saudi Arabiju, kas runäjot jas." ties Somijas valsts uzpemumos. ^ 6 f i -
pretlm 1928. g. noligumam amerika- ppancijas valdiba ärlietu ministru ciäls^ somu valdibas pärstävis pa*
hu un franöu naftas • sabiedribu i ^ . ^ ^ ^ . ^ ^ ^ j^^^j^^^^gj^^g. Londonä ie- '^aidrojis, ka sarunas starp kribvu
, V o Pats^karaiispnSm idjs^' sniegusi savu plänu Väcijas atjauno- pärstävjiem- un somu saimniecibas
apmeklejis,naftas rafmeSanas,fabri- p^j. jj-^pu gan pasi frand paskaidro- to Stokhölmas zipu atsaucis.: f ioä
kas yipa ,zeni§j^to amerikapu fir- ka tas hav vei gluä galigs, pa- Lizteides, ka ^Aaievi tUcöd^ zinämä fee*
iaas jau ieg^ldijuSas^vair^
mil^^dolaru. Seäas lidmaSinas, ^K^ esot iesnieguSi pretpl*8k§^^^
vadijuSi a m e ^
pahgi—ataM,1eradies^ sakauäanas m i . g. Parize pa-stipriha parlamehtä^^ - D
no vihsi 30 deliem. i Vihä aizbraucisj •* . ^ v -
ari uz jauho darbinieku pilsetu, kas
Uzcelta tuksnesi iin bijis ar tedzeto
loti apmierinäts, bet tomer noraidijis
priekälikumu pämak§i>ot gluzi jau­na
mäjä^r mikstäm gultäm im au^
tomatisku temperäturas reguleSanas
ierid, Viham gan patikot amerikäiiu
namu izskats un stabilitäte, bet ta-jos
pec vipa domam neesot pietieka-mi
daiidz syäigai gaisa. Un ko lailcelt deputätu
darot, ja oträ stävä izcelas uguns? basastohiem
I z j a u K t s
garijas
,,New York Herald Tribune'* zipo,
ka Ungärijäs parlaments nolemis at-neaizkäramibas
tiesi-sikzemnieku
partijas
Ibns Sauds izteicies: »Ruzvelts bi-1 deputätiem, kas- apväinoti par sä-ja
lieläkais virs, ko jebkad esmu sa* zverestibu pret republiku, un täde-ticis,
un mans labäkais dräugs. Trii- jädi radljis stävokli, kas lauj legälä
mens. ir smalks virs, bet viham slikti kärtä izjaukt sikzemhieku skaitlisko
padomdeveji." Ari personigo lidma- vairäkumu parlamentä. Lai gan visi
sinu arabu karalim dävinäjis Ruz- astphl deputäti bija izteikiiSi yeleSa-velts.
1 Vih.§ .savu muiu' neesot edis nos personigi attaisnoties parlamen-tik
labas pusdienas, kä uz ku^a, kur ta priek§ä, tikai vieham no tiem at-vih
§ kapa laikä apciemojis Ruzveltu. lava atcelt mä jas arestu. TihS ie-kairä
pazipots, ka ahgli vienoju- radäs parlamentä, bet vii?am neatlä-
§ies ar Saudi Arabiju par arabu y a runät. liklidz vihs atstäj a pärla-valsts
karaspeka apmäctsanu. Saudi menta eku, detektivi vinam atkal se-
Arabijas kaimihvalsts Jernene tuvä- koja. ; ; '
kä Ipjkä sagaida pie sevis pla§u krie^ Laikraksts ziho, ka .§i komunistu
vu misiju, kurats svärigäkais uzde- ierosinätä akcija- pret deputätiem
yums buSot izmeklet Jemenes mine- tik iielä merä satraukusi • slkzemnie-räiu
bagäitibas. : \; . ku partiju, ka varot sagaidit täs sa-
D£NA» NYHT, Daily Mäil ISl^eilanos frakdjäs, Viehigais, kas
parlamentä nmäjis pret priekäliku-mu
athemt deputätiem neaizkarami*
bas tiesibas, bijis to sikzemhiieku
grupas lideris, kas tagad deve i e vi
par liberäliem, un apvienojuäies ipa«
§ä grupä pec tam, kad dlvdesmit de-putätus
pagäjuSä gadäf izsledza, pa*
matojoties uz komCinistu apvaipoju*
Äu, ka tie npdarbojas ar pret valdi-bu
verstu obstriikdju. " Neraugqties
uz skaliem kreisä späma prbtestiem,
piemingtais lideris pateids, ka ko-munistu
un sodälistii vaditäji pro-vince
atkläti lieliju§ies, ka v4l pirms
miera liguma paraksti§anas un krie-vu
armijas aiziesanas tie paspe§öt
sagräbt visu varu saväs rokäs. Sik-zemnieku
partfjas augstäkie vaditäji,
to vidu premjers Nagijs, uz §o par­lamentä
sedi nebija ieradu§ies, | ko
vipu pa§i4 partijas laudis tiem rugtl
pärmet NYHT