Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1947

              Attthorized by Lizenz —
izdoSanas atlauja: ICD-OMBG
Atbildlgais redak-tors
— Editor in-Chiefs
Kärll» Rabacs, vietnleks:
Aleksandrs Liepä, redakci-
Jas sekretärs: Maksis Culi.
tis; rclsktori; Andrejs Ru-fl2is
(Minchene), Harijs Min-denbcrgs
(Eslingenä), Ar-nolds
Smlts (sports), Zignr^
JBärda 'techniskals lekärto-^
Imns)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr« ^ (35)
Piektdien, 1947. g. 18. IV.
iznäk otfoienäs on piektdie-näs
:: l2<'-evejs: Bavarijas
apgabala latvieSa komilejas
uzdevuma LatvieSa preses
darbinieku sadarbfbas kopa::
Redakcija: Gunzburg/D. Biir.
genn te/ • Landmann - Pi. 7,
t 9a :: Printed by Schwäb.
Volksblalt. GQnzburg/Don.,
Burgerm. - Laadmann^Pl. '7::
Metiens ^ •0'rculationi 1000
KLEJA PASKAIDROJUMS
Ai[nerikä!;iu brui;ioto speku virspa-velnieks
Eiropä tenerälis Klejs !pa-
§ä paskaidifDjumä visiem Apvienoito
Näciju DP pazinoja jaunu planu re-patriacijas
veicinäSanai, .saskapä ar
ktqru ikviens nometne vai ärpus täm
dzivojoäs DP, kas, sakot ar 15. ap-rfli,
brivpratigi izski^s . atgriezties
dzimtene, saiiems 60 dienu T)ärtikas
devu papildus parastaial celam iz-sniedzamai
pärtikai. Sadu rikoiumu
devusi ASV valdTba ar amerikanu
annijasstarpniecrbu Väcijä. Papil­dus
devu izsniedz neatkarisi no DP
vecuma un nosuta ar to pa§u vilcie-nu,
ar kuru dodas cela pa§i repatrie-
Jamie* Pa^§.1u§a gadä pärtikas pr§-
miju saijema visi 48.000 po}.u DP^
kas tris mene§u periodä no amerlkä-
X»u joslas atgriezas dzimtene. Pas-reizejo
pr§miju sanems visu täutibu
DP un 2!dl. Kopigais nometngs un
ärpus täm dzivojo§o DP skaits ame-ir
530.00(V no tiem
153.000 polu, 53.000 Polijas ukrainu,
153.000 M u un 104.000 baltieäu. Pla­nu
reälizes-saskai;ia ar amerikäi;iu
nosacljumu, ka repatriadjal jänotiek
bcfvpratigi. •,' • i:: ;•
Sava paaiOTumä^
aoräday ka polu repatriäcija t)agä-ju
§ä gadä noritejuBi gludi im kopi
oktob^a via polu repatrianrt pec at-grie
§anäs dzimitene sa^emuäi viniem
pieg^irtö pärtikas premiju. Ägrä
bargäs ziemas iestasanäs varbQt dau-dzus
pamudinajusi atlikt mäjäs
braukSanu uz paväsari. Tade], tagad
dota jauna izdeviba repatrieties un
sa^emt 60 dienu partikas devu. ^Tos
nb jums," teikts i^ner§|a Kleja pa-ziijojumä,'^
as atzitu par labäku pa-
Mfct amerikäi>u joslä Vadjä un ne-i?
is doties mäjup, Sagaidä nenoteikts
^wklis, Amerikanu tautas atbalsts
ararhferikä^u ärmijas starpniecibu
nevar turpinäties ilgi. Ari kädas
starptautiskas organizäcijas sniedza-xnäs
palidzibas apmeri ir nenoteikti.
Es ceru, ka jiis labäk izänantosat iz-devigo
iespeju §p pavasari brivprä-tigi
atgriezties mäjäs, nekä raudzi-saties
pretim nezinämai näkotnei,
paliekot Väcijä."
Pec JStars and Stripes** zii;iäm, uz
15. martu XJNRBAs apräpi amerika­nu
joslä sai^ema pavisam 368.053 no-metnes
dz^vojosi DP. To^ skaits
marta pirmajä puse saniazinäjies par
24.481. VäGu saimniecibä amerikanu
joslä tai laikä dzivoja 166.000 DP.
No nometnes dzivojosiem bija 43.178
latviesi, 28.030 lietuviesu: un 14.308
. Kops kapa beigäm repatrie-pavisam
2.483.960 DP.
Pec UNRRAs leneräldirektor
Kuksa Romä teiktäs runas izplatijäs
ziijias par it kä gaidämu piespiedu
repatriäciju' gadijumä, ja^ UNBRA
izbeidzot därbibu, vei nebutu säkusi
darbu IRO. Peo tam, kad §isbaumas
aisauea angju ökupäcijas iest|des
Väcijä, atsaukumu devis ari • ameri­kanu
militäräs valdibas kara gustek-
V'^ vm DP noda}as vaditäjs Harijs
VIeseks. Kaut gan milrtärä valdiba
kopä ar amerikanu armiju Eiropä
cenäas Apvienoto Näciju DP pieru-nät
atgriezties dzimtene, atbildiba
3ar pärvietotajäm personäm ameri-käi^
iu joslä piekritot vienigi amerika­nu
brui:ioto speku komandierim Ei­ropä.
UNRRAi uzdota vienigi pär-valde,
bet nekad nav nodota atbildl-
)a par DP. Eöot droäs, ka ari pec
UNRRAs darbibas izbeigsanäs Apr
vienoto Näciju DP piespiedu repat-riäcija
no amerikäijiu joslas nenö-iks.
Reuters zii>o no Londonas, ka Vä-cijas
anglu joslä uz laiku novietos
12.000 dienvidslavu DP, kas patlaban
atrodas anglu nometnes Italijä. Vie-no
§anos par to, panäcis Anglijas pär-stävis
Starpvajldibu beglu komitejä
sers Rendels sanmäs ar anglu un
iestädem Italijä. Dienvidslavi-jas
valdTba, kas par §ö plänu infor-meta,
savu viedokli vei nav izteik\isi.
Sigada pirmä lieläkä rispatriäcijas
ä nö anglu joslas 480 dienvid-
I Prelimm^
I Sänma? p
I iebräuksä^
liiHiiiiitiip Kan
Sutnis K. Zari^s no Londonas in-forme:
„Man ar vienu no sutnlecibas sek-retäriem
bija saruna ar Kanädas
imigräcijas pärstävi Londonä. Sa-runu
uzsakot, musu Kanädas draugs
paskaidroja, ka mes nakusi tris, öet-ras
dienas par agru, jo paslaik Ota­va
notiekot sarunas iin vinu viedok-iis
vS galigi izkristallizejies neesot,
bet bu§ot vistuväkä laikä.
4. aprlli ar „Aquitania** uz Kanädu
izbrauksot kädas 50 ^imenes, tie visi
esot tädi, kam Kanada radinieki un
kas vinus nominejuSi un garantejot
uzturesanos. Prieksroku vei vien-mer
dodot tiem, kam radi Kanada.
Oträ kärtä näkot tädi, kam butu
2000 dolaru kapitäls dzives uzsäksa-nai.
Täläk Kanada interesejoties an
par lauksträdniekiem, me2a sträd-niekiem
un kalnraöiem, Sais kate-gorijäs
uz^ernsot vieniniekus.
Uz aizrädijumu, ka Eslingenä käds
erijs (Mr, Herry) registrejot spe-ciälistus
inJeniefUs, ärstus, agrono-
DP no Hamburgas, Dipholcas 1 mus, mözikas profesorus utt, skaitä
un Paderbomas 5 dienu braucienä 550 feimenes, kuras pärvedI§ot ' uz
cauri anglu un amerikanu jpsläi, I Londonu täläkstiti§anai u z Kanadu,
Austrijäi un Ungärijai devuMes uz [ vinä atbildeja, ka tas liekoties par
dzimteni. Pec mene§a sekös otrs §äds tälu iztulkots. Vinam neesot zii;iu
r^triantu vilciens, Beidzot panäk- par tädu registreäanu. Esot gan Ka­ta
äri vienoäanäs starp Polijas vai- nädas darbinieku grupas, kas uztu^
dibu un amerikanu militäro valdibu roties Väcijä un Starpvaldibu beglu
Väcijä par transita maksu no Fran- komitejas uzdevumä väcot informä-cijas
repatriejamiem poliem.. Pare- ciju par pieejamäm beglu kategori-dzams,
ka Polijas valdibai par re- jäm, bet sada zii>u väksana esot in-patriantu
vilcienu caurlaisanu ame- formätivas dabas, lai Kanädas val-rikä^
u joslai busjämaksä 25.000 dola- 1 diba varetu zinät, cik speciälistu un
ru. Polija paredz no Francijas re-1 kädas personas dazädäs nozares butu
pieejamas, kad brauksana uz Kanä­du
butu iespejama. Sis grupas ari
pärbaudot tos, ktt^nis nomiinejusi vi-iju
radinieki Kanada.
musu norädijumu, ka Hambur-kanädie
§u mäsä
sarunu
patriet pavisam ap 50.000 personu.
Iliillllillilllliilllillillillllillilil)
SÄKS SARUNAS PAK. PADOMJU
PARÄDA ATiMAKSU ASV
_ ASV ärlietu ministi-s Marsals otrdien 90 minötes apspriedäs ar ^ene-rälisimu
Sta)ina. Par s?arunäm vins tomer presei neko tuväku zinot ne-gribeja.
Pec DEN As zinäm, vispär pieijemot, ka Marsals gribejis panäkt,
\3i Stalins atsauc padoitiju iebildumus par Setru valsta paktu Väcijas
atbrui]Losaiiai un demilitärizäcijai un lai pärbaudlta padomju reparäeiju
prasibas.
« « E M
DENA zi^o, ka ainerikä^u kara
veterinu komitejas priek§sedis
'arzs Butijs vestuie köngresam ie-teicis
paätrinät likumdoSanu par. Tr K o ts
400.000 DP ielai§anu ASV näko§o | ^ ^gj^^ ^
5etru gadu laikä. Palestlnas valdiba r?. regisire arsxus, musu
y 1 ° . *^ . , 77 : biedrs neko nezmaia teikt.
§onedel pie^emusi Ukumu, kas atlau]'
divkärt palielinät näkosajäs 30 die-näs
Palestmä ielaizamo zidu skai-tu
— lidz 3000. Fran5u joslä, Zär-brikenä,
nesekmigi nobeidzies 270
zidu yiriesu, sieviesu im bemu me-
^äjums npkjut Francijä uri no.tu-rienes
täläk uz Palestinu. Zidu iz-celotäju.
grupa bija devusies eelä
pirms astonäm dienäm no Minche-nes.
Lieläkä däla grupas dalibriieku
bijuSi bez naudas lidzekliem un ti-kai
ar niecigiem divii dienu partikas
kräjumiem. Grupa bijusi ari vairäki
zidaini un sievietes mäte^ stavokli.
Izcelotäju merps bijis Marsela, bet
iestädes vinus aizturejuSas, ka tie bi-ju
§i väirs tikai dazus kilometrus no
Apspried§ kopä ar Maräahi pieda-
ITjäs ASV vestnidcs Masl^avä Bedels
Smiss un ASV ärlietu ministrijas
tulks. Mar§als nav zinojis ari par
to, kädi padomju pärstävji piedaliju-sies
sarunä.
Ärlietu ministru padome pirmdien
un otrdien apsorieda MarSala ierosi-näto
öetru valstu pakta nosle.j^anu
uz 40 gadiem Väctjas atbruno§anai
un demilitarizäciiai. Principä tam
piekritusi visi ärlietu ministri, bet,
kamer an^^u un franöu pärstävji
praslTusi- tikai sikus papildinäjumus,
Molotovs iesniedzis padomei savu
priekslikumu, kas pec pärejo minis­tru
ieskatiem pilnT0 grozot pakta
legu un nözimi. Marsals padomju
priekSlikiunu noraidijls, aizrädic^ams,
ka, pi^meräm, Rdras apgabala izikär-tojums,
denacifikäcija, agrärä re-forma,
reparaciju nodroslnäsana un
citi noteikumi padomju pricikSlikumä
nemaz neietilpst pakta uzdevumos.
Sarunas, pec DENAs informäcijas,
atkal nonäkusas strupcelä un tre§-
dien un ceturtdien ärlietu ministri
stäju^ies pie näko§ä dienas kärtibas
punkta — Väcijas oglu jautäjuma
pärrunäsanas.
Jau pirms §im apspriedem Molo­tovs
izteicies pret Zäras . apgabala
salmniecisku ieklau§anu Francijä,
kam, kä zinäms, piekrituSäs rietumu
valstis. Franöu laikraksts „Le Mon­de"
raksta, ka Fräncija Maskavas
sarunas esot „iedzita starp diviem
blokiem," Molotovs Zäras jautäju-mä
telojot divkoslgu lomu, ar ko Pa­domju
Sävieniba cerot saimnieciski
un politibki iegut. Padomju Savieni-
•OMfB»
Qenerälis Degols 16. aprili paziijiojis, ka nodibinäjis jaunu politisku
„kustibu", pats siajies täs prieksgalä un reize ätveris biroju, kur yar
pieteikties visi, kas velas yinam sekot. Pirmajä dienä pieteiku^iies 2000
dalibnieku. Francijas kreiso partiju prese asi uzbrök Degolam un ari
Francijas välsts prezidents Oriols plasäkä runä versies pret jau ao kus-tibu,
kas apdraudot Francijas satversmi un ieksejo mieru.
Oriols uzsveris, ka Francijai pa§-
laik esot jäveic päräk daudz prak-sava
pirmä merl^a — Francijas ro-1 tisku un neatliekamu uzdevumu, lai
bezas, un novietojusi DP nometne tä varetu atlauties nodarboties ar
doktrinäriem stridiem.
nometnes atbrivosanas oträs
dienas svinigä sanäksme apeleja pie
UN un Lielbritanijas — atlaut vi-ijiiem
^ g r ä c i ju uz Palestinu.
DENA, NYHT
TRUMENS lEROSINA GROZlT NEiTRÄUTÄTES LIKUMU
Biju§ais ASV tirdzniecibas ministrs
Henrijs VoUess, ko Trumens atcela
par uzbrukumiem Bernsä ärpolitis-kajai
ITnijai, kop§ käda laika uztu-ras
Anglijä un daudzäs runas asi
versies pret Trumena prieksliku-miem
palidzet Griekijai un Turdjai,
apgalvodams, ka Trumena politika
radöt kara draudus. Völlesa runas
izpelnijusäs, nepatiku angju un • ari
pasu amerikanu prese. Izteikti
priekslikumi likt Vollesam atgriezties
^yienotäs Valstis. Kongresa komi-sija
pretamerikäniskas ricibas iz-meklesariai
tagad paziiiojusi, ka uz
yollesu varetu attiecinät 1799, gadä
kdoto ,,Logana aktu".. Sis . vecais
paredz, ka ASV pilsonus, kas
svesai valstij padomus vai
palidzibu, lai ar to iespaidotu ame­rikanu
politiku", var sodit ar trim
gadiem cietuma un 'ar naudas sodu
lidz 5000 dolariem. ASV ^eneräl-prokurors
tomer paskaidrojis, ka ne­esot
uzaicinäts ievadit prävu pret
Vollesu un pats uz savu ierosmi ari
nedomäjot to darit. Trumens par
yoUesa ricibu nav izteicies. „New
York Herald Tribune'* ievadrakstä
par Vollesa ricibu aizrädä, ka Eiropä
3im runäm veltot nevajadzigi lielu
veribu pärpratuma det EiropieM
_ , ^ « ^ n v - j I Oriols runäjis Tulona pirms iz-
BelzenesPP nometnes 10.00^^
DP otrdien,-^Belzenes,^l^
nemieri. Ari Degols esot säcis savu
kampanu, lielä merä balstidamies uz
Zietnelafrikas noskaijojumu. :
Komunistu un sociälistu laikraksti
asi uzbruk Degola nodomam radit
„franSu tautas uniju". Ar to ^ene-rälis
gribot ievadit „krusta ka|-u pret
demokratiju" tädä bridi, kad Fran­cijai
yisvairäk vajadzigs miers jaun-uzbuves
darbam. Konseryätlvais
laikraksts „L'Epoque" turpretim ap-galvo,
ka demokratijai nav no De­gola
jäbaidäs, jo vin§ savas reformas
grib izdarit ar demökratiskiem pa-nem.
ieniem. Ap Degolu varot pul-ceties
visi, kas pirmä vietä liek nä-cionäläs
intereses. Neatkarigais
iedomäjoties, ka Volless ir ievero-jams
amerikanu politil^is, lai gan pa-tiesibä
vins esot tikai neliela laik-rakstina
izdevejs. Vairäki laikraksti
ka Degols re^
patiesiba VoUesa ^^^m^^^^ krutesot savus piekritejus no MRP
kanu radikalo imperialismu" kalpo- *
jot tikai ASV un Padomju Savieni-bas
attiecibu pasliktinasanai, padom­ju
laikraksti iespieJot Vollesa iztei-cienus
„ar lielu
Kamer senätä turpinäs debates par
palidzibu Griekijai un Turdjai, pre­zidents
Trumens ierosinäjis '
ASV neiträlitätes, likumu, lai
sies
AP zii>o, ka Somijas valdiba at-käpusies
täpec, ka zemnieku partijas
pärstävji atteikusies palikt valdtbä.
bai dotu iespeju izdöt riko jumu, kas 1 Politiskä. krize säkusies ; zemnieku
aizliedz amerikanu- iero6u izvesanu partijas iebildumu del pret älgu pä-uz
tadäm valstiiii, kas nav ASV augstinäsanu transporta strädnie-draudzigas.
Trumens paskaidrojis, kiem. Zemnieku partija domä, ka
ka. Ja kädreiz atkal rastos : kara Somija atrodas uz infläcijas slieksna.
briesmas, butu neciesams stävoklis, Jauno valdibu cer. sastädit, pieaicinot
ka ASV spiestas palidzet valstim, tajä vismaz visas Si Ueläkäs somu
kas varetu veläk karöt-pret mums." partijas. ;
Ar jauno likumu amerikäni pec Tru- Somu noteicejas a^rindas izteiku-mena
dömäm labäk varetu kontrolet sas bazas, ka ärzemes valdibas krizi
starptautisko ieroöu tirdzniecibu. varetu pärspllet, jo tä notiek Somijas
Un Drosibas padome, turpinoties liguma parakstisana^ prieksvakarä.
debatem par Grie^ijäs jautäjumu, PatiesTbä tomer valdibas demisijai
Gromiko no jauna pieprasijis iecelt neesot nekäda sakara arärpolit.iku.
komisiju, kas pärbauditu amerikä- Bijusais ministru prezidents Pekala
nu palidzibu Griekijad un Turcijai. joprojäm baudot pilnigu Padomju
nmA ISavienibas uztimbu. NYHT
un sociälistu aprindäm. Pec DENAs
informäcijas, pasi Degola lidzsträd-nieki
cerot iegiit sev divas tresdalas
no visiem Francijas veletajiem, proti
tos 8 miljonus, kas saskariä är Dego­la
aicinäjumu savä laikä balsoju§
pret jauno Francijas satversmi un
ari tos 8 miljonus, kas no balsosanas
par satversmi atturejiisies. Vasara
vai rudeni Francijä esot gaidäma
parlamentära krize pasas Francijas
un ari koloni ju grutibu del, pie kam
esot sagaidäms, kä tad säksies kon-flikts
starp komunistiem un päTe-jiem
pasreizejäs valdibas miiustriem
,Epoque" pare^o, ka,Ramadje valdi­bai
buäot jäatkäpjas un täs vietä
varetu stäties Leona Bluma vei käd
MRP politil^a valdiba. DENA
)a atkärtoti izstiepjot taustekjus pec
Ruras apgabala, kam angli arvien
vairak pretojoties. Ja Padomju no-domi
Rurä neizdosoties, tad Maska-va
uzpemsoties Väcijas rietuma ro-bezu
aizstävja lomu.
TASS zipo, ka säksies padomju un
amerikäi;iu sarunas par ka^a laika
aizdevuma atmaksu. Par padomju
delegäcijas/vadltäju iecelts vestnieks
Vasingtonä Novikovs. Vin§ paSlaik
atrodas Maskavä, bet uzsäks saru­nas,
tiklidz atgriezisies ASV. Reu­ters
zu?o, ka Padomju Savienibas
iräds ir 11 miljardu. dolaru liels.
Padomju Savieniba ir pedejä valsts,
kas vei nav vienojusies ar amerika-niem.
ASV vairäkkärt iesniegusi no-tas,
prasidama sarunu säksanu, bet
idz §im uz täm nav atbildets. Mär­ta
kongresa ierosinäts likums, kas
aizliegtu jebkädu preöu izvesanu uz
Padomju Sayienibu, kamer nebus
nokärtots paräda jautäjums.
Nedelas säkumä ASV ; prezidenta
velesanära izraudzitais republikänu
kandidäts Stasens pazipojis, ka ge-nerälisims
Stalins vinam privätä sa-nmä
paskaidrojis, ka esot ceribas uz
to, ka Padomju Savieniba atcels pre­ses
cenzuru. Par päre jo sarunas da-lu
Stasens nav neko zippjis, bet pie-ildis,
ka pec atgrieäanäs ASV vlnS
stästi§ot amerikäijiiem par ^ saviem
noverojumiem Padomju Savieniba.
DENA
atbdlsfFs
— V
Ärlietu niinistrs Marsals pazij^jis
Padomju Savienibai ASV nodomu
nekavejoties atbalstit neatkarlgas
Dienvidkorejas valsts nodibinäSanu.
Notä Mölotovam Mar§als paskaidro,
ka ASV spiestas uzsäkt patstävigu
ricibu savä Karej as joslä, jo Padom­ju
Savieniba nav nekä darijusi joslu
apvienoSanas labä. Ziemelkorejas
padomju virspavelnieks noraidi jis
priekglikumu par kustibäs hrivÄu
un brivu saimniecisku apmaipu joslu
Starpa. Tas kavejpt Korejas tautas
brivprätigu polltisku apvieno§anos
un radot nopietnas saimnieciskas
grutlbäs. Koreja neesot' verojams
nekäds ists progress, jo padomju
virspavelnieks pastavejis uz tädu
nokärtojumu, kas nozimetu nobidit
pie malas Korejas demokratiska
partiju vairakumu. Mar§als ieteids
iespejami driz sanäkt pagäjuSä gada
martä nodibinätajal jauktajai ameri-kapu
- padomju komisi jai, kupai
bija iizdots piedälities demokratiskas
Korejas valdibas izveido§ariä.
DENA
ASV ärlietu ministrijas infoirmäd-jas
nodalas vaditäjs valstssekret-ars
Viljems Bentons ätbildejis padomju
rakstnieka Iljäs Erenburga uzbt^u-miem,
ko vipS komunistu propagan-das
izdevumä „Kultura un dzive"
versis pret amerikanu radio rai-iem
krievu valodä, Bentons iz-teicis
prieku, ka ari Erenburgs klau-soties
SOS raidij umus. Tä esoit pir­mä
reize, kad padomju prese so rai­di
jumu vispärätzime jusi, un reize
zime, ka programmas panäkumd lie-laki
nekä to pec lidzsinejiem ziilo-jumiem
varetu spriest. Erenburgs
savä rakstä, starp citu, bija izteicies,
ka „Amerikas balss" parastäs pu-teklu
• suceju reklämas. vietä tagad
reklamejot loti nepöpuläru preci,
meginot attaisnot Amerikas politiku,
ASV komunistu partijas ^eneräl-sekretä*^
Daniels DenI galigi attei-cies
nodot liecibu kongresa >,pret-sanu
ciniekus paveles kärtibä.' Kongresa
nolemis ievadit sudzibu pret Deni un
yel diviem amerikanu komunistu
vaditäjiem — Gerhardu Eisleru un
Leonu Dzozefsonu, kas ari iepriek§
bija liegiiSies ierasties komisi ja.
KomQnistu partijas propagandas
kampaijä pret partijas varbuteju
slegsanu „New York Times" oi ja ie-vietots
veselu lappusi liels 'sludinä-jums,
kura §o'projektu' apzime par
ASV pirmo soli uz fasismu.
DENA täläk ziijio, ka komunistu
partijas slegsanu apsverot ari Brazi-lijas
augstakä tiesa. Sedi, kura jau­täjumu
apsprieda, apsargäjusi dau-dzi
detektlvi,. bet ieläs patrulejusi
militärä policija. Lietas izmekle§ana
atlikta.
Prezidents Trumens preses konfe-rence
izteicies, ka vaists demokratis-ko
iekärtu neapdraudot komunisti
iekszeme. Pec vina domäm A.SV ne­amerikänu
aktivitätes komidjä". kad riekliisot komunistiskas, lo ame-
Rakstä köngresam Dem paskaidro, rilcäniem esot päräk daudz vesela
ka taiö neesot tiesibu izsa'Jkt lie- isaDPsta. DENA, UP
- i f i i i
-ipii.
.S
' m-»
K''T>;l;;i-:
I
m
IS
i
t
i i
! \ l, II
III
iii»
"Iti
'M
l i i
\M
• im
.«> ' i i
Vr:.f;-;
L.1 •A m
i ;
li
-li
im
~ •> ':•>:
I
'm
' il'
•• -••5 >t
f V
Iti