Bavarijas Latviesu vestnesis, October 3, 1947

              1 ' 'V.
Ps .pagriezäs pret -si.^» ' .
..L-moi . . . . un pjj^^^^
I domäju," teica miu ^^^"h
:nutr., Volters Mitiis TJ^^
i. gareti:. .Säkä Ift sai «Ä^i^ö.
. drogu veikala si^u «
Pä.- „Pie velna mutejÄ"» l^o^
l Pedi o dQmu no cisaretPc
LI parUec^ätu' smai<a ati
i m ri^ustlgs. Iepnrj^ci5^^^«
pilns, Volters Mtik „f"°»a§ana
n f s a t r i c i n i ^ Ä e S ^
•S'
Mainsträva un lidzstmä
m^ielalda to udens tvertne mii
^ Zutis pel\}eja äurpu M
pab^einu, bet pec.laiciija saimnieh
rÄÄ"" *
K-Y^^L^^^^^i^^' vai zutis negri.
,betu biedru: Tas, pr<ytains, vejljäs
biedru, un saininieks iegädäiis ^
.otru_ elektrisko giti, koielaida ba-s^
ma._ Tctttier pirmais jopröjim pa.
iasa tads pats skumigs.un gurdens.
• »^^-''^L»^ par'lietu?" prkja
saimpi^. „Tu gribeji biedru, es tev
;to apgädäjui VHi tu vfl arvien esi
tikpat bedigs." .
. „Man ioti |el, saimniek," aMdeja
elektriskais zutis, „bet, redzi - äka
ir-.final^sträva, bet mjin lidzstriva,"
Bitzäis pauhs
Amerikäi^ia K F. Keteringa dorau
grauds! „Jus varat, libtkädai vestij
apjoi^ot äp visu zemes lodi vienä
söptltdajä sekimdes, • bet dazreU
yajadzigi gadd, lai visvienkarSäkai
iHejiai. liktu izspiesties cauri ceturt-äalcollu
biezam cilveka galvaskau-sam."
•
Krustvardu mikla '••.•,•••••..1 • " •'
. Löneniski: 1. Cinitlji par kopi^
irnifk 7. Tas ir katram cilvekaa •
hs. Kamaiida. 15. Izsau«ens m Vi«
fnieka.värds. 17. Apgabals ItaJ a.^;
;I»ilsgta Eiropä. 20. Elements.
M a Väcljä. 24. KomMf J
SVeSvärdu prefikss
p l - . ) . 26. legOöt. 29. Galvanotedi»
Ikä Uetots äkidrums.
l StetenisM:. 1. P i l f a Pgomju^^^
vienibä. ^Pilseta Fraga J
Uää upe. 4. Suga. 5. fo^J^tg &
reproducejamfe apgä ^.
Dokuments; 10. Amenkas P ^ ^ ^
kläjeja- priek§vards. }^ ° Q^.
KärdJ. 14. Vietnieka vag^
Udigikrist.
lASV §t§ta nosaukun» sai*"'
|28. Nots.
21. Äträk! 23. PP-24- K y ^.
28 Melns. 30. Avs. ,31, ^'-^ uiA.
4 S. 35. Bi (bismuts).J»gj,te.
biski: 1. Gonore^. 2. ^ ^
Y Malka. 8. Sk 13. «a. 2^
7. Arkls. 18. A k u ^ ^ 28. f |
a 29. Nebar. 32. BT- li At. 38. Su.
i
latvian iiewspaper „Latvi-ja
« authoriäed by EUCOM
HQ Civfl Affairs Division,
l4JulyJ947, AG 383,7 G E O
AGO. ^- Editor: Karlis Ra-bacs,
Giiinzbxirg/D., Biirger-meister-
Landmannpl. 7. —
Populatiion to be served:
20.000.
lillUllHilllllllUlililll^
I jitMiiiiijitliin>tWfitHi 9 .
Visu atbildibu par pärtikas isagädi
paryletotajn personäm, kas ir Ap-ylenbto
Näciju loceky, kä ari beg-
UeÄ, kas dzivo atzitäs nometnes, ar
1. oktobr! pänjtem ameiikäi>u mili-tgra
valdiba, otrdien c^iciäli pazi-fliöja
OMOUS pärtikas i|n lauksaim-niecibas
dajas vaditajs. Nometnes
tomer joprojäm pakjautas IRO uz-raudzibal
Pärtikas lidzekjus tädä
daudzumä, kas atbilst väcu patere-gju
deväm, ijiems no väcu kräju-jniem,
beil militärä valdiba bez tam
pänjiem ari to papildu devu sadali,
ko feo ievedis DP un begju- vajadzi-bäm.
Pärltikas devas bus — normäl-pateretajleni
2015, bet s:tnaga darba
stradniekiem 3690 kalori:|u dienä.
Otrdien. anglu joslä sagaidija sep-thjiu
viru komisiju no l EO pän;aldes
2enevä, kas apspriedisieis ar anglu
joslas vaditäjäm personam par DP
izvietoSanas jautajumu. J
Laikraksts „Baltimore Sun'* ie-vadrdcsta
iöstäjas par DP uz^emSa-nu
ASV un aizräda, fcsi argumenti
pret DP uz^emSanu, kas isrteikti
amerikäj^u kara veteränu kongresä,
nav lietilil^. Vissvariggikafe iebil-dums
pret DP ielaiäanu esot dzlvok^u
trukums. Bet pat 400.000 personas
birtu mazäk par treädaju procenta
no ASV iedzivotäjiem. Dzivcä^u tru-kums
visvairak izskaidrojamk ar
buvsträdnieku trukumu. Eiropas DP
vidu -»^ ^»»^ ^
Amerikä un
Statords Kripss kjust oirs ieyerojamäkais ws
Arabi zino
par „vispangu
atiglji gaida ildu kugus no MeMs jSra|
Kamer angju prese joprojäm ap-fiveic
valdibas lemumu atsaukt spe«
kus no Palestinas, un ^iidu „Jewish
agency*' vaditäjs Ben Gurions pa-
2i^;iojis,.ka apsveic §o 3|emumu „re-zervieti",
arabu valstis — IJ^ipte,
Iraka un Libanoiia ieshieguSsis UN
pönsapulcei pieprasijumu uzi^emt
darba kärtibä apspriedes pai' zidu.
ieceJoSanas ierobezoäaniii ar starp-töutiskiem
lidzekyem. Arabu liga
publicejuai nesen. notikuSas kon-ferences
rezoluciju, ka visas arabu
valstis pi(?te!ks saimnieciisku un kxil-tOrälu
boikotu täm zemem, kas bal-sos
par fidiem labveligu Pal^jstinas
problemas atrisinaiianu.
Reuters ziT;io,. ka Damaskas tuvu-ma,
pec vei neapstiprinätäm ziijiäm,
esot izveidöta arabu armija Palesti­nas
aizstäveäanai pret zidiem, ar
45;000 vinm. Arabii nedejas laik­raksts
„Ac«*e el Yjjelf* zii>o, ka UN
Palestinas komasijas zii?.ojuma publi-ceäana
esot izraisijusl ^»vispärigu
mobilizäciju" Sirijä. dienas tur
ierodoties brlvprätigie no libanonas,
Irakas, Palestinas, Trarisjordänas un
Eglptesf.
»Daily Mail" specialltorespondents
apgalvo, ka, „Exodlus" 2idu noprati-naSaiia
pierädijusi, ka 2idu izcelo-
Sanu uz Palestinu veicinot Padom-
Anglijä
nSti m.SS ^ YIF ^ d^^^ konkr§tus priekMnmuis par
cejot, ja käds radmidcs vai draugs jtons^^^^^
tou. Tas pats ^ttiecas «ela^co cenibn, bet^^^^^^ v ^^
21066 no s^yietem Piei^mtu niaj- g^^^
kalpotaju vietas, un neviens nevar L.r»PiaTnrt vu^oua UCMU^UV
noliegt, ka tas Joti gaiditas. ^^^^ ^^^^ ^
levadrakstä, ko pärspiedis ari Gan amerikäijiu, gan Etropas prese
„New York Herald Trlbune", iz- sak raudzitles uz ASV palldzibu E i -
teikta ceriba, ka ari kongress atzis^jropfid diezgan skeptiskL „Manchester
§0 pretargumentu aplamibu un pie- Guardian" zi^ö, ka amerikäi;^u poli^
vienosiesveseligajam arodbiedribu p W pärmetot Trumenam nespeju
viedoklim, ka jauns daAaroku ie-pludums
varetu tikal stiprinat A ^ 1 svariga izglj:ir§anäs, viijiS yilcinoties
saimniecibu. ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ u^
NYöt I atbildibu
Mtsts ,,New Yöric Times*' raksta,
ka Trumens gan esot teicis, ka Ei­ropas
liktenis karäjas zida diedziij^ä,
bet neesot attiecigi nkojies. Repub-lifcäijiu
,,New York Herald T r i b^
saka, ka vai nu Trumens neuzskatot
f j divkäxSo bada un infläcijas krizl E i -
n:>pa par sevi§ljd nopietnu, vai ari v i ­hani
neesot speju, kas vajadzigas Sa­das
krizes atrisinäSanai. Anglijas
ju Savieniba. I>ivuinedelu laikä^^n^^
pratiriot Jidus, ko aivgU^a^^a^^^^^^
kai uz Vädju, esot hoskäidrots, k a ^ ^ ^
padoniju miHtärie un saimniedskie Kntik^ un rezignaciju i2Taisijis
§tabi Väcija apzinigi vdciaot iidu^^^^*^^ kongresa
izceloSanu no austrumu apgäbaliem VT^}^ apsprledes, ka
uz' anglu un amerikäi^u josläm, kas H^^^^^^ palidziba Eiropäi lespejama
esot droääkais cejä uz Palestinu. tikai pec kongresa sanakäanäs, Ar
Daudzi 2idi atstäjot Eiropas konti- Pa^reizejiem lidzekllem, kas ir ap
nentu no krievu pärvalditäm ostäm "^U- dolaru lieU, varot tikal uz-gan
Baltijas jurä, gan Dalmadjä.
Padomju noluks esot, pirmkärt, sa- cen^brim. Vispirms jäpalidz Frand-gädät
grutibas angUem un, otrkärt,|W un Italijal. NYHT, BBC
tie gustot labumus no ta, ka i i d i
astäjot padomju joslä lielas saim-niedskas
vertibas.
„Newsweek** zir;io, ka esot gaidäms
jauns inddents ar nelegäliem 2idu
iecelotäjiem. Pec angju slepenä^^^^ä^^ . . * , ,»
nesta zii^äm, jau septembra yidu nepievienojäs^ MarSala phmam, ie-käds
k u ^ ar Urugvajas karogu esot sme^sas UN ^pazu^ojumu, ka tam
iebraud^ Melnä jurä, lai tumäi^u vajadzigs ^atbalsts 1,6 miljardu do^
ostäs uznemtu zidus \m vestu tos \iz ^^^/P"^®^?: , - . ^ .
Palestinu. AngU esot bridinäjuäi Pa- izbeifu5i8s
domju SavienibasunRumänijasvai- f
dibu, bet atbildi nesapemuM. Pec f P^^^ai. P ^
„Daily Graphic" zli^äiri, tagad bntu^^^^^l^^
flotes vienibas paS^l§j6t gar^^^^^^D^^ Argentmu. TreSais jaunais DroSIbas
JA hsmjsL mmxB MÄESSÄ DÄ^ PÄIIM>S SATM
1^ 0 0 M
L oklobif Anglia siSjuiles splka Jaoni vallilas mi taataa Imba-iojämi
on ir aisliegts ar MadinSJiimiem mekl§l darbas|i6kis. DarMnte*
kiis tatad drikst pie^ant VksA ar darba pBrvaUht rtarp&iedbii.
an parmaipia Anglijas ^ d ^ S , kas vSl tiirpiiii§ottes im bQ&t visat
§a& Pec BBC iiiformacijas» v i i ^ AngllJas miiiiäirijas s a ä s l ^ $eMi
Pirma ! pSnnaiiQÄ ir 1 ^
irdaiiecibas padomes preziklenta
seni Staforda Kripsa iecelSana par
jaunraditäs saimhieclbas minlstri-ar
plaSäm pilnvaräm koor-visas
iekSejäs im ärSjäs aaim-nlecibas
jautäjumus, Ministru kabi-neta
Kripss darbosies k§ mlnistrs
bez portfeja, atvietodams Arturu
Grinvudu, kas pec Etlija uzalciiiäju-mä
atludzies. Tirdzniecibas pado-mes
prezidents Kripsa vietä kjuvis
Vilsons, kas lidz Slm bija tirdznie­cibas
ministrijas apakäsekretärs» V i l -
söns ir tikai 31 gadu vecs, bet jau
vadijis ang}u delegäcijas daudzäs
}oti svarigäs apsprledes. Starp dtu
vi2?5 bija äri angju delegäcijas §efs
pajukuSajäs tirdzniecibas sarunäs ar
Padomju Sayienlbu.
Amerikäijiu laikraksti zlijio pir So
pirmo lielo pärmaii^u anglu strSdnle-ku
valdiba ar virsraicstiem: Kripss
klust otrs svarlgäkals virs ÄDjglijä.
OficiäU ^an Herberts Morisons pa-liek
ministru prezidenta viebtieks,
bet visus isaimnieciskos jautäjumus,
ko lidz §lm izlema^^
pän>em5ot Kripss. Praktiskl iÄ;ia
pllnvaras esot tik lielas; ka viijtS var
letekmet Jebkuru Anglijas ministri-ju.
Vii?5 bOs atbildigs par vi3u An­glijas
produkdju, ieskaitot oi;lu uh
eleldxlbas sagädl, izejvielSmi eks-portu
un importu, xreltniecibui ku^u
buvi un lauksaimnieclbu.
Par^^ ih^i ka
Etujs neparasti atklätä v§stulS paz
66 gadu vecajam ministram
bez portfela, k^^
jaunäkl spQd. ^ ^
Reutera komentäros norädlts, ka
tagad mazinäsies atrcklUedr^tt^^^^^^^^
tdane angJu valdiba, jo Kripsfion
ikts ar aiMbifedr^
nekad nay bljte sevi§ki cie& koö-takts
ar i^^odbiedrlbäh^
ar(KMedrIlkm bijis^^^
§ies visl tie^v^^^
celSanu par saimhieclbas koordini«
toru. Tagad Kripsäm^^^l^
nUslJa, ko vädlja irltetU/i ministra
Bevinsv Esot sagaidäms; ka^^^^
komisiju driz llkvidSs.
Visa anglu prese, IzsgieiB
Worker**, apsveic Kripaa iecelSaaa,
Konservätlvo laikraksts »Daily M c ^
raksta, ka lablku vini par Krip
jaunajam postenim vispär
atrast, bet komtlnistidcais rJ)ailr
Workex^' domiv ka p i n h l ^^
klQSot jlHamas ar jaunu dzlves^
durta cteMnlririem,
pie k£un bagätniekn S^ir^ ^ f a d v^
kö lidzäim. X
däQu a p ^ c ^ l»r DSni}^ I^b!^
kas ie>^sdumtein A n ^
Sutuäl par ^ ka^^^ ap W
proc, augstacäs cenas itai»
bet dfi]^ aMldgJufii, ka,^ ]^^^^ az«|i
y^las iviestu^^^^w^ par
cenäm, v i ^ p&rdoi täs
Esot jau n o s l ^ Ugums är
Saviezdbu par Iqpkopi^
izmaijgni ps^ fcrievu l^^Om.
NYHT, DM, mc
Ari 6 Austrumeiropas valstis, kas
Ungärijas koalidjas partijas nole-| Pec Bii&arestas ra<Uotä^
muiias pieprasit, lai parlaments at- Rumänijaa sodälde parttja
i^em mandätu tiesibas Feiferii neat- inolemust apylenoties » komÄ»
karibas partijaa deputätiem, kas pe^ j nirtienu Ito Istanbulas^^^^ 2 ^ Irli
dejsls veleäanäs ieguva 14 pm*, no jrumäijtu v l r s n i ^ kas ieradäs Tui^
visam bäklm, zi^o Berominsteräs^r
radiio. Ungärijas valdiba izsludinä- §ävu§i lÄlotUi nödotl turku tiesai
daneliem, lai aizturetu kadu kugi ar
Panamas karogu, uz ku^a 3 000 iidu
no Melnäs juras ostam ari gribot
braukt uz Palestinu.
NYHT; BBC
kädä dtä naftas laukä nav
krieviem aizvest nomontetäs
ierices.
Iran as solijuitti
lielyalstu komisija Austrijä nav vipqusies
nevienä jautajumä, bet krievi nbmo^^
anglu naftas urb^anas ieiices
. 4 lielvdlstu komisjija Austrijas
jniera llguma izsträdäiSanai tresdien
izbeidza apspriedeij Vine, nepanäkusi
yienoS^os nevienä punktä. Pec
2 nedejäm komisija iesJiiegs savu zi-
Qojumu. BP, komcintejot sö zii?u, Iz-sakas,
ka Padomju SaiVieniba, acim
^ o t , neniaz nevelas noslegt mierui
^ Austriju, jo tad tai butu jäatsauc
^^petai ne vien no Austrijas, bet
art no Ungärijas im Riamänijas, kui'
tes tagad drikst palilct „satiksmes
«elu sargaSanai uz Austriju".
Austrijas ärlietu, ministrs Grubers
aedelas säkumä diväs rxinäs noskaid-
5^jis AuÄtrijas valdffias viedokli,.
<^arejot„ka Austrijä i ^ b palikt de-
^okratisko valstu saime un nevelas
P^lauties diktäturai. Austrijas aiz-sardzibas
un dro§ibas ministrs Gräfs
^ nosoidijis Austrijas komunistu
^ i k u . AngUjas ärUetu ministrija
*ciäli pia.skaidro)usi, ka pievlenojas
Grubora \Tiedoklim padomju saim-öiecisko
prasibu jautäjumä, bet, pec
*£«S ziijiam, padomju iestädes tai pa-
^a lailla nomontejusas angliem pie-aeroSas
naftas urb5anas ierices, kas
atrodas QsterdoriEas naftas. laukos
^^trija. Kaiiädieäu naftas urbSanas
^ ä l i s t s Siklijs, kas darbojles sais
laukos, zi](;iojis „DaUy Tele-
^aph**, ka naftaij urbsanas ierices
90.000 miäi'cii;iu vertibä nomontejuSi
^ aizve<iu5i brujgioti padom;u kaya-padomes
iQceklis velets jau 9 gäjie-nos,
bet nav izdevies dabut vajadzi-go
balsu vairäkumu. Kandidäti
ir Ukraina un Indija uh balsis visos
9 gäjienos dalljuSäs gandriz lldzigi.
Ruzvelta kundze aidna ViSlnski
un Dienyidslavijas pärstävl UN uz
diskusiju radiofonä par sabiedriskäs
domas noziml
Denacifikäcijas tiesa p5c Hansa
Friöes pärsQdzibas no jauna piesprie-dusi
viigiam to pa5u sodu — 9 gadus
darba nometne, ieskaitot iepriekSejä
apcietinäjumä pavadlto laUcu. Klät
näk aizllegums vtz visu m u ^ böt re-viri,
kas nav laidu5i strädniekus tu-1 (jaktoram vai radio komentätoram.
vumä. Tas bijis nepiedeSams tapec, Hofas policijai un robeisargiem
ka dazas nedelas agräk strädnieki j \^ oktobra pecpusdlenä izsludinäta
trauksme, jo iehäkuSas z i i ^
6000 ukrai^u „banderistu** esot
robeias Cedioslovakijä un
pämäkt amerikäQu
ka
aiz
I nav sm
Urdistanas pärstäyis un Iranas mi­nistru
prezidenta Gavama Sul taneha
pilnvarotais Faracola Azefs
mentä oficiäli deklareja, ka
naftas izmanto5anai, ko Iranas val­diba
devusi Padomju Savienibai, nav
saistoSi, „Kad ministru prezidents
deva Padomju Savienibai §ös soliju-mus,
musu zeme bija lieläs briesmäs
un musu territorijä atradäs sveäs ka-faspeks,"
täläk teica deputäts, Ga-vama
Sultaneha solijums bija do-mäts
tikai, lai gläbtu vakti noi bries-mäm,
un täpec tas tagad nav
saistoss.
Pinns 5is deklaradjas nolasi§anas
parlamentä bija noticis skandals;
Opozidjas pärstävis no Aserbeiza-nas
bija asi uzbruds premjeram,
pieprasldams, lai pienem jaunu l i -
kumu par naftas izmantoSanu, no-sakot,
ka Iranas naftu drikst izmaa-tot
tikai iranie§i pa§i un naftas ie-gOSanä
nednkst nodarbinät vairäk
kä tikai vienu ärzemju padomde-veju.
Visi dtl darbi veicami
spekiem. Opozidjas runätaja uzbru-kumi
ministru preziden^i bija tik
asi, ka Gavams Sultandis pacela ro-ku,
dodams zimi saviem
tejiem, Iin atstäja parlamentä sedi.
Aiz vina no zäles izsoloja ne wen
visi vilja partijas locekU, bet ari vei
dti. Palika tikai apmeram 30 opo-sädjas
deputätu, bet sedd pärtrauca
lidz näko§ai dienai, kad ari nolaslja
säkumä mineto deklärädju.
Dena zipo no Teheranas, ka Irana
ierodas begll no padomju Turkesta-nas.
Iranas valdiba izdevusl stingrus
noteikumus nemieru nover§anai
Kädä atstatä karaspSca nometne
Aserbeiianä jau ievietoti 300 pa­domju
beglu, bet tuväkäs dienäs
jusi dekretu, kas at7:iem pavalstnie-qib^
is tiesibas bijuiiajara ministru
preddentam Nagijam, parlamentä
presddentam Vargam un brivibas
>ar1tijas llderim Suljokam, kas visi
aizb^guSi uz ärzemenv
Reuters ziijiö, ka Loiidpnas poll-tiskäs
aprindas norupejuSäs par- bl-ju5ä
Ungärijas sikzemnlcku partijas | V l fS
sekiretära Bela Kovala likteni.
NYHT, BBC
kä zliiäms, apdetihäja jau februäri. ASV sQtirfs Bilasfeavä Bedels Smlts
Pedejä teikä atkärtoti dzirdetas bau^^^
maa,, ka Kovaös kädä padomju mili- ärlietu mliJistrijal par rakstu HS<H
tarä detumä miris, bet §Is baumäs vetdcaja VteratMniaja Gazeta", to*-
nav atsauktas. „Times" ziijo, ka 1 pä prezidents Trumens apvainots m
Kovaös lldz pat pedejam lalkam at- salidzlnäts ar Hltleru. satnJs pro-radlies
padomju pärvaldltä detumä j testedahis rakstijls, ka negrlbetu t i -
Budlapeltä. Vib?a kundze tam ik die- c§t, ka i l s raksts pärstäv padcHnju
nas nesusi papildu edienit Sep- ofidälo viedokli, bet „uzbrukums tr
tembra vidQ vipal paziijiots, ka ne- tik ^pzinSti a^nrainojols ASV prezl-esot;
vairs nozimes pärtiku nest, bet dentam, ka nevaru palaist to garäm
citi paskaidrojumi nav dotL Pec da- bez stingra prQtestaj*5^^Qtnls, p§c
Xam ziijäm. Kovaös esot aizVestö uz UP zii>§m, vö pldalldis: ,JEs neyaru
Padomju Savienlbu. pat atcer§ties, ka GÄelss j
BBC idijo,^^^ galvsö-- viskatstäkajos d^a8^ br butu Iz-pilsetä
izdaritas jaunas kratiSanas, teicis asakus pännetumus un lielä-ktiris,
pec pa5u bulgäru telegräfa kas c^lamlbas pw
ageittturas informädjas, atrastl iero- valsts galvu, neki SI raksta autors
d m munidja vaifäc miljonu dola- Garbatovs izsaka par draudzigas un
ru vertlbä. sabiedrotas valsts augstako lerednl"
BiJuSais ASV äriletu miaislTO Ber- PieiÄingtals r^csts Ir tas lÄts^ ko
nesii horaidljis dienvidslavu s i ^
uzaidnäjumu apdemot Dienvidsla- j V^lnädm pres^ konferehcS,^ p^^
v i ja Ämerikäxiu leitnants Atens, ko | zi^ojäm ieprlekSfJä huinurt. Mote-dienvidslavi
kopä ar diviem ka- jtovs tagad uz sQtija prötestu atbll-reivjiem
aiztureja pie Triestas un dejis, ka neati^ par iespejamu te-notureja
apdetinäjumä gandriz ne- laistl^ diskusljäs par rakstu, Pa-deiii,
tagad atgriezies un paskaid-1 domju valdiba nevarot
rojiis, ka diehvidslavi grib^juSl pie- atbildibu par „vieim vai
spiest vii)u zl^ot par amerikäiju ar- rakstu". Tapat padcHnju valdiba TO*
mijiis apbrupojumu un apgädl. a - varot ari «*ceptet Bedela Smita pco-tädi
ar viijiem esot apgäjuSies labi testu. . •
un visädi cehtuiies vilaus ietekmet, Mindi^es radio zipo, ka. a n ^ -
attelojot Padomju Savienlbas vare- käiju virspavelnieks feeri. Kleijs pie-nibu.
prasljis padomju vlr^avelniekMa
Austrumeiropas valstu polltiki, kas Sokolovskim paskaidrojumus
atrodas trimdä, bija iesnieguSl UN vai pacfomju joslas pröpagandas seis
priekSlikumu, lai speciäläs UN ko- pulkvedis Tulpanovs iztdcis asos u;^
misijas izmekle apstaklus Bulgärijä, brukumus ^amerikäoiem savä n m
Ungärijä, Polijä, Rumänijä un Dien- SED sanäksme Berline savM valdl-vidslavija
un pärbauditu iespejas bas värdä. Vai §1 runa lezimejotjau-aizsargät
te pllsbpu tiesibas, kas nu okupädjas politiku? J J ^^
pakiauti komunistu valdibäm, Priek^^
KWtiW., likumao ao«pcsnpTriii«eij5aannaa ftonmmperr hnaavv UuZz-1- |tAta« s vvaraorot t raradditi t lözumu okupadjas
T^^risä.'''y^l• N Y H T . ^ , : - : t i b l : : : : ; V /vj-^^ '-^T
• "Il