Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1947

              rai. te neo? Ta Pref ,! «iii
N aplams S^"^! « Ä '^
iTikpat nehio ^1
|.l5Jäpsana.
i domu lasKa^ ^ ' ' ^ n J
parastäc "A."^ » izsiaf
'^^ pie^llSÄl
Mfeze jlateisfÄ^^^N
ttne,. kas m£ m
M -
A ' '
tem.kabinetiemtfS'?^»^
.l5ezUielnaub oparraaDtsoIrhrniijnVil'X &^
skatamsLSft;;;*'
nski dro^ Pieräditiem sadS
^ ^damu ksisanu un päiraidt
, • gaisredzibu, retrospektivu gaiS.^
dota priekSmeta noteikt tä [psj.
. dzivi). , Näkotnes p a r e»
jautajums vei atrodas diste
Ivokli.
tzejot no siem. parapsidiolofc
tiem, mes varetum arlpieskirizi.
mu ticamibu Terezes attieci"
pjäm. Literäturä pietiekami
bakstiti 'un apliecinati vienlgicii.
• • läsisanas gadijumi no kto
.1 perspnäm; Gaisredzibas
un,.'domu lasisanas no at{äW
:aksti neatbilst zinätnes stingu-ii.
prasibäm (skat. H . Driesdi,P5'
bycholqgie).
m
f
mI
m
Mii :
(Turpmäk beigas)
ungäru cietuma
«rikänis
Ml
ka vii;i§ Balasagarmatas,pi
;elas-izteicis „nedemokratiskasi>
par Ungärijas valdibf.;
sutnis bija pret äo apciet**
protest§jis. Kad protests»
iija lidzejis, käds sutniecte J
;eks deväs uz cietumu: Visp«.
veselu stundu galdija. W J
patdca, ka arTuranstanan
sanmäties. Sutniecibas»
, ar to nebija miera, M
§urp!" viijs teica. Dm m
^ e , fedzirdis mm
ies laukä un tur nom^^
mm
• Ä'
1 m
m. m:
w I
M-
1
M
W0 k kad ar vfija auto a»---,
anskis ar savu
Idas ,ASV sutniecibas apsaj»
5v
:ä, Piederlgos Pie e^^^^^^
i novembrim. Adrese. u ^
Ien, PC . IRO- CafflP, l * "
[onalkranitee^^_____^—
ieznotljs
5 un pazi3?as: WT&^'^
Sverige.
i
m-mi
m-m"
£.),maksäim'c,5fir3*- iJit koUektiviva.^l^JJeäP»'
Humn «"r ,,)„dii
vienslejigu «f^^ii«ier8»
••^ T^Landmann-r"»* j
m
m
AttUiorized by — Listenz —
izdoSanas atjauja: ICD-OMBG
:: AtbiMlgais redak*
tora — Editor lck-Chlef:i
Karlit Babäcs. vi<»tniek8:
Aleksandrs Liepä, ledakci*
Jas eekretärs; RUaksls Ciili-tisi
rci-iKtori: AndrOjs Ra«
diis (Mincheng). Barijs Min-denbcrgs
(Esllngenä). Ar-
QoidsSmits (sport*!). Zigtirds
Bärda 'techniskatis tekärto>
^vanm
1%.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 60 (67)
Piektdien, 19^7. g. 15. augnslä
Czaäk otroienäs OD picfktdle^
apgaoala latvleSn komitejas
azdevmii» lAtvieiii preses
darbinieko «aflarbibas kopa::
Redaiseija: GQnsbarg/D BUt-germ
te? • Laodmaoii Pl. i .
t n t: Prinled bT 9e!iwi^
VDlksblait Ottngbiirg/Doa.
BQrgerm. • l<&ndoiano->PL - Y::
KOmiNÄCIJAS UN MmEJUMI BALKÄNOS
DroSibas padoMes pöles rast vieno§anos par UN turpmako nostaja
un ricibu Balltaim jautajumä palikusas bez sekmem. ASV pazlvojusi
Drosibas padomei, ka amerikäi?u valdiba gatava säkt citu ricibu Griel^i-jas
aizsardzibal, ja padonies akcijn Balkanu jautäjuma aizkavetu pa-domju
veto.
ASV pärstävis Her§els Dzonsons
apsudzeja komuniisttis visa pasaule,
ka tie atbildigi par starp'":idijuiniem
Grie^ijas pierobegä. Grlelpijas zie-meju
kaimii^ii esot agresori, uh ASV
esot gatava stäties^sakaros ar citäm
UN valstiin, lai vienotos par so}iem,
kas Griekijai atkal atdotu täs neat-karlbu.
Uz kompromisa atrfsinäju-mu
vairs neesot ne mazako izredzu,
paskaidroja Dionscx, ^.Pec ASV uz-skatiem
Dienvidslavijas, Bulgarijas
un Albänijas atbalstitie partizäni
nozimejot Uelasj briesmas Grieljiijai.
Partizänu bandu' nierlj:is esot totä-litäras
valdibas radiSanu zem citu
komunistu kontroletu valstu uzrau-dzibas.
Ja UI^T ener^ki tam preto-tos,
§03 draudus Grie^ijas neatkari-bai
varetu noveisl;.
UN vairäkmna stingrä nostaja pa-saulel
paräditu, ka UN gatavas aiz-kavet
agresiju, bet neveiksme butu
zime agresoram, ka tie var rikoties
nesoditl ASV neuzskatot saistibas
UN par nobeigtum tikai täpec, ka
vieiiu no täs merlj:iem aizkavejis
veto. „Mes gribam to pavisam
skaidri pateikt," teica Dzonsons, „ka.
mes nekavesimles lidz pedejai iesp5-
jai izmantot iMatru UN chartas ie-tvaros
pieejamo lidzekli, lai uzturetu
pasaules mieru tin nodroäinatu Grie-,
?jdjai visu iespejamo aizsardzibu,
käda tai näkotne varetu but vaja-dziga."
Dzonsons ieisiiliedisa Drosibas pado­mei
rezoluciju, ku^^a padome aici-nata
atzit A].bäniju, Bulgäriju un
Dienvidslavij\3i par vainigam grielj:u
dumpinieku atbalstiäanä un miera
apdraudeäanä. Giiekijas jautäjuma
debates Droäibas padome turpinäjäs
vakar vakarä.
Pec Badenbadenes radio zi^äm
ASV^ ärlietu viceministrs Lovets pa-skaidrojis,
ka ASV valdiba neesot
saijemusi nekädu Griel^ijas valdibas
lugumu pec niilitäras palidzibas un,
cik vinam zinäms, par §ädu palidzibu
ari nekas neesot runäts. Bet ja no
Griejj:ijas täda veida lugumu sai;iem-tu,
tad, izteicies Lovets, pav to vare­tu
runät. Pareizäkais biitu Grieljiju
hermetiski nosslegt no ärpasaules un
tad iekäzeme likvldet vlsus nemie-rus,
bet tädä gadijumä §o akciju ne-drikstetu
ietekmet nekädi veto Dro-
-iibas padome.
Dienvidslavija m Bulgärijä esot
noverojaima sagatavoäanäs varbute-jai
„briväs M8,lj:edonijas". radisanai,
zi!>o „New York Heraild Tribune"
lidzsträdnieki bräji Alsopi. Dien­vidslavija
esot rekrutejusi un apmä-cijusi
ipa§u raal;:edonie§u brigädi,
kas sastävot no dumpiigiem Griel^i-jas
maljiedoniesiem, un ieklävusi so
brigädi dienvidslavu armijä. Brigä-de
tagad esot novietota Bitoljä, kur
tä stävot gatava vajad:!:ibas gadiju-mä
säkt „tevijas atbrivoäanu'*.
Ari Bulgärijä, Sofijä, esot notiku-äas
„brivo maljcedoniesu" sanäksmes,
kur runäts par neatkaiigu Malj:edo-niju.
Pienem ari, ka daudzajäs bul-gäru-
dienvidslavu valdibas pärstäv-ju
Iconferences, kas beidzäs ar saru-näm
marSala Tito un Georgija Dimit-rova
Starpa, runäts par Sädiem ne-atkarigas
Malfedonijas pläniem.
Domä, ka jau izlemtas jaunäs
„briväs Maljiedonijas" robezas un uz-buve.
Ja sädi piiani«reälizetos, rak-sta
Alsopi, par täs galvaspilsetu no-teikti
izraudzitu Salonikus. u^skata
. par iespsjamu, ka Tito un Dimitrovs
vienojusies jaunradito väisti papildi-nät'ar
nelieläm Dienvidsla^/ijas un
Bulgarijas teiTitorijas da]äm, izvei-dojot
„Lieldienvidslav3Jas federäci-ju",
kura ijaunajai Malj:edonijas
„valstij" butu IMziga loma kä A l -
bänijai,
Bräji Alsopi minejiimus par sä-diem
pläniem atzist par tieamiem.
Tos sagatavojot un turot rezer\'e, lai
laistu darbä bridi, kad nebutu järe-kinäs
ar izsl^lric;u pretakciju no rie-tumu
puses.
no Ate::iärn zii^oja par bulgäru
karaspeka koncentrejumiem Griey-jas
pierobeza. Sos zi^iojum^js esot
apstiprinäjiAsas militäräs iestädes,
ne2ii;iojot gmi nekä tuväka. PaSä
Griel^ijä partizänu grupu darbiba
turpinäjäs. Par partizänu atbalsti§anu
Salonikos piespriests näves sods di-väm
sievietem. Griel^u valdibas laik-raksts
„Aestia" izteicis bazas, ka
nesenie padomju protesti par noti-kumiem
Atenäs varot novestpie dip-lomätisko
attiecibu pärtraukäanas
starp. Griekiju un Padomju Savie-nibu.
Lidzlgu ricibu sagaidot ari no
Dienvidslavijas. Polltiskäs aprindäs
Atenäs apsver, ka iespejamä diplo-mätisko
attiecibu pärtrauk^ana ar
GriePcijas kaimii;iiem varetu veicinät
„brlväs Grielj:ijas valdibas" nodibi-näsanos.
NYHT
Nesen zi^oja par baltieSu kara
gustek^iem kädä gusteki;iu nometne
pie Lionas, kur atrodas vairäki des-miti
latviesu, igaupu un lietuvieSu.
Musu tautietis Roberts Ivanovs, kas
vii;ius apmeklejis, atvedis iiz ParTzi
viiju atbrivoSans lugumus un ar
franöu armijas protestantu garigäs
aprupes vaditäja mäc. Linara at-balstu,
kopä ar plaSäku iesniegumu,
kura raksturots mQsu bij. karayiru
stävoklis un nokJuSana väcu armijä,
nodevis franöu kara ministra viet-niekam.
19. julijä kara ministrija
Ivanovam pazii^ojusi, ka lugumi un
iesniegums ar labveligu atsauksmi
nodoti täläkai ricibai franöu tieslietu
ministrijai, Izsakot pie tam cerTbas,
ka baltiesus no Lionas gCisteki^u no-metnes
drizumä atbrivos.
Pec R. Ivanova ziiiäm, bez §iem
tautiesiem Francijä gusteknu no-metnes
izkaisiti vei atrodas ap
200—300 baltie§u. Ivanovs ievietojis
Francijas kara gustekiiiu nedejas
laikrakstä, 'kas iespie?ts väcu valodä
un ko vienigo drikst gustekijiem pie-sutit,
sludinäjumu, kura dicinäjis
pazii?ot vei gustä esoSos lauUe§us
savas adreses, lai tad varetu riipeties
par §0 tautiesu atlai5anu.
Egiptes ministru prezidents Nokrasa pa§ä §onedeJ jau otru reizi
pieprasijisDrogibas padomei, lai tä izSljiir Lielbritanijas un Egiptes stri-du
par Sudanas pänjaldlsanas tiesibäm.VioSpieprasiJa, lai Drosibas
padome uzdod angliem izväkt savu karaspeku no Sudanas, jo pretejä
gadijumä Sudana varot pärverstles par jaunu ,,Palestinu**. Ja UN nekä
nedari§ot, teica NokraSa pasä, tad stävoklis varot izraisit ätklätu kafa
darbibu^pret anglierai.
E^iptes ministru prezidents gan
apgalvojis, ka vii;ia valdibai nav no-doma
tieäi pieteikt karu Anglijai,
bet nemiers Sudanä un E^ipte esot
tik. liels, ka sadursmes nav aoveräa-mas.
un täs varot piei[>emt tadus ap-merus,
ka valdiba vairs nespes täs
ierobezot.
Drolibas padome, kas apsprie2
E^ptes sudzibu kop§ pusotra nede-läm,
tomer lidz §im izteikti tikai
vispärigi atzinumi.
Egiptes un Anglijas stridus vestu-re
isumä ir §äda: PagäjuSä gäda
maijä' säkäs anglu un e^ptieäu sa-runas
par 1936. gada liguma revizi-ju.
Sis ITgums deva -/^glijai tieslbas
turet 10.000 viru karaspeku un 400
lidmaSinas E^ipte, lai aizsargätu
Suecas kanäli. Tai pa§ä laikä säkäs
ar! sarunas par britu dommijas Su­danas
turpeako likteni. Kamer par
anglu karaspeka atsaukSanu no
E^ptes panäca pilnlgu vieno§anos,
Sudanas jautajums nonäca strupce|ä.
Efeipte pieprasija, lai lidzSinejo Su­danas
dominiju uzskata par E^iptes
sastävdaju, angU paskaidroja, ka
lidz5inejam stävoklim Sudana jäpa-liek
Kdz tam laikam, kamer suda-nieäi
pa§i iz5kirsies par patstävibu.
Daudzi ,domä, ka angU tä rikojas tä­pec,
ka grib iekjaut Sudanu savä
jauno atbalsta punktu sistemä Aus-trumafrikä.
Sudana ir gandriz 3 milj. kv. km
liela zeme, kur dzivo 6 milj. hammi-tu,
semitu un ne^eru. Sis zemes
ipaSnieka vara ir Nllas iztekas. 1898.
gadä pec Ondurmana sakauSanas
angU vienojäs ar e^ptie§iem par ko-pigu
§is zemes pärvaldiSanu. Tagad
anglu pärstävis DroSibas padome pa-zinojis,
ka E^ipte apsudz Angliju
piinigi nepamatoti. E^ptieSiem ne-esot
riekädil tiesibu uz Sudanu, kam
angli grifcot atlaut pa§ai lernt par savu
näko§o parvaldi, DM, rWT
'01 ms par
Krievu pärstävji sabiedroto kont-rolpadome
Berltne noraidiju5i ame-rikä^
u militärä gubemätora ^enerä]a
Kleja priek^likumu par jaunas väcu
naudas iespieSanu Berline, kas butu
dala no vispärejä Väcijas financialo
reformu pläna. Padomju pärstävji
pastäveja uz to, ka daja no jaunäs
naudas butu iespiezama krievu jos-lä—
Leipcigä. Tädai prasibai pre-tojäs
kä ang]i, tä amerikäiii, ievero-jot
bedigos piedzivojiumus ar nekont-roleto
okupäcijas marku iespieSanu
padomju joslä.
Padomju iestädes nekad nav in-formejuSas
rietumu sabiedrotos par
to, cik daudz ökupäcijas marku täs
laiduSas apgrozibä. Domä, ka pa­domju
joslä vei tagad turpinäs §o
Divas jaunas britu
dommijas
godien britu imperijai piedzimst
divas jaunas neatkarigas domlni-jas
Ingija un Pakistana. Tas ir
vesturisks pagrieziens garajä Indijas
vesture.
Teikdams savu pirmo runu, vien-prätigi
ieveletais jaunäs Pakistanas
dominijas prezidents Jinna paskaid-rojis.
ka Pakistanä neesot minoritä-su.
Bez kastu im ticibu iz§!^iiibas
visi Pakistanas iedzivotäi', kas tai
veltis rodalitu uzticibu, ar^' baudis
vieriädas tieslbas un privile^jas, pa-zi^
oja Jjrna. Visindijas mnsulinaiju
ligas pä!stavis uzrunä Jiniu ai>zl-meii
par galveno vai pat vie a'^o Pa­kistanas.
celäju, kam esot lip.läkie
nbpelni sis pasaules piektäs hejiikäs
nädjas laba. DM
reiöriau
marku iespieSana, pie käm padomju
organi §o papira naudu bez jebkäda
deriga seguma izmanto daiädu väcu
vertibu iepirkSanai, lielä vairumä
uzperkot senlietas, gridsegas, därg-akmepus
un lidzigus priekimetus.
Sädai nemitigai ökupäcijas marku
ieplu§anai esot^ ärkärtiga inflätoriska
ietekme, noräda „New Yörk Herald
Tribune".
Pec rietumu sabiedroto domam ne-biitu
nozimes Sädai naudas reformai,
ja naudas iespieiamäs plates nodotu
uz krievu joslu, kur nedz angll, ned
amerikäpi nevaretu kontrolet izlais-täs
naudas daudzumus, Ar vecäs
daudas iespieSanu nebutu nekas pa-näkts,
ja jaunäs naudas iespieäana
butu ierobeiota un nekontröleta.
Jaimäs naudas iespieSana Berline
prasitu seSus lidz septii?us meneSus
laika. Padomju atteikSanas pie^emt
Klejä plänu, domäjams, ietekmes
ang|u im amerikäi^u plänus, paätri
not sarunas par varbuteju atsevlS-kas
naudas reformas reälize§ailu §ais
diväs rietumu ökupäcijas joslä:
Naudas reforma ari rietumu josiäs
vien tomer nebutu gaidäma plrms
Londonas ärlietu ministru konferen-ces
beisäm. NYHT
KARALIS PARAKSTUIS LIKUMU PAR PILNVARAM, B£T\GAIDA
PÄRMAC^AS ANGLUAS VALDlBÄ
Anglijas valdibas arkäriejo pilnvam likoms pie^emts gaiifS veidi
ari augSnama. TreSdienas vakai^ likumo parakstijis ar! karalis Diordis.
Paredzams, ka visbargäk an vis-äträk
valdibas jaunäs pilnvaras
skars apmeram 1,5 milj. Anglijas
salu iedzivotäju, kurus deve par
„nekä nedaritäjiem". Ministru pre­zidents
Etlijs gan paskaidrojis, ka
uzdevums iesaistit tos razigä darbä
nebus viegls, jo lieläkä da]a no tiem
esot spekulanti. mäkleri un lelu tir-gotäji,
kurus gruti notvert.
Anglijas parlaments pec ' likuma
pieijemSanas aizgäjis atva|inäjumä.
Reutera politiskais korespondents
raksta, ka nav izslegta varbutiba, ka
narlamenta atvajinäjuma laikä no-tiek
zinämi pärkärtojumi Anglijas
valdiba. Neapmierinäto tomer esot
joti daudz un pat pasä strädnieku
partiiä esot daudzi, kas domä, ka bu­tu
labäk, ja Etlijs un daä vina mi-nistri
atkäptos. Vai pats Etlijs at-käpsies,
tas tomer gruti pasakäms.
Vienlgais cilvelcs, kas vare*-u klfit
vina pectecis, varetu biit ärlietu mi-nistrs
Bevins, kam daudz piekriteju
strädnieku nartijä un vei vairäk
arodbiedribäs.
Opozicijas llderis Geröils ari pec
tam, kad likums piepemts, pazii:iojis,
ka nepiekrit Etlija pläniem. Vii}§
pieteiciSj ka runäs par 5o .^autäjumu
radlofonä näkoää svetdicnri. Etli ja
valdiba tad aizliegusi Geröila nmu
pärraidit. Tä kä Anglljä nevar aiz-
Ue,?t runät, tad valdiba .>ai gadijumä
atsaukusiesuz kadu soh aizmirstu
likumu, kas nosaka, ka svetdienäs
nedrikst teikt politiskas runas, kas
verSas pret kadu citu partiju. Ceröi-lam
ieteikts runät vai nu sestdienä,
vai pirmdienä.
Karu Etlija valdibai pietoikniSi ari
Hdivudas filmu magnäti. Amerikär;iu
filmu producenti^ no pa^as Amerlkas
saoem tikai daju savas pelijias, Otrs
lieläkäis filmu noi:iemeis lidz §Im
bija Anglija. Tris no ik öeträm t i l -
mäm, ko izrädija Anglijas kino teät-ros,
bija Amerikas raiojums. Rezul-tätä
Anglija lidz §imai7.aiaksä1a Ho-livudai
70 miljonu dolam gadä. Jau-nais
Etlija valdibas pilnvaru likums
paredz uzlikt visäm arpus Anglijas
raiotära filmäm muitu, kas atbilstu
75 proc. no filmas vertTbas. Pret §0
lemumu tudaj rea^eja amerikäi^u
filmu rupnieku savienlba, kas pazl-noja,
ka tädä gadijumä nesutls uz
Angliju nevienu filmu. Vi^l doma-jav
ka lidz ar to V4 ang}u kino^eatfu
bus jäsledz, un sabiedribas saSutums
piespiedis Etlija valdibu savu I§ma-mu
gpozit. [
Holivudas boikots iesakäs Sai
pirmdienä. Liekas tomer, ka tam ne-bu*'
cereto seku. Anglijas valdiba
vispär nav atbildejusl l u piepraslju»
miem» bet, pec lLK)ndonas laikrakstu
zioäm sprieiot, nav gaidäms ari
arglu sabiedribas spiedien.s 5ai Jau­täjuma.
„Daily Mirror", kam ir 8,5
milj. lasitäju un ko uzskata par vis-labäkö
,.mazä cilveka" domu paude-ju
atblld ievadrakstä „Lal vli;ii
kliedz" un saka/ka an<ia tauta pär-met
savai valdibai daudzko, bet ne
taupibu uz amerikäpu filmu releinä.
,,New York Herald Tribune", par §o
jautäjumu rakstot, Izsaka domas, ka
angjus vispär pän>emu5as baiasklflt
päräk atkarigiem no amcrikäi)iem7
Sis noskai:iojums biezi iiversoties par
atklltu pretamerikänisku noskaijo»
jumu. Katrä zinä anglu valdibai
neesot ko baiditles no sabiedribas
pretestibas, ja tä piepe<n kadu lemu­mu,
kovienkärSais cilvek^jiztulko ar
värdlem: ,,M§s varam gan Iztikt
bez amerikäi?iem." Nrar, NYT
Pirmo Väcijas latviesu
satiksanäs ar tautiesiem Brazilijä
LATVIJAS KORESPONDENTA ZII^IOJUMS
Sao P a u 1 o,' julijä. Lai gan pir-mä
latvieSu DP grupa no Väcijas
Rio de Zaneiro ieradäs jau 16. mai-jä,
uz Sao Paulo to lieläko daju pär-sutija
tikai 12. julijä. Tomer jau 24.
junijä ieradäs daja no oträ transpor-ta
latvieäiem. Rupniecibas strädnie­ku
izvietoSana te vei nav labi noor-ganizeta,
un, tä kä latvieSu iecelotä-ji
gandriz visi ir §o nozaru arodnie-ki,
tad dabu ilgäk dzivot emigräci-jas
nometne, lidz pa5i ar I^atvijas
konsuläta, LatvieSu palidzibas komi-tejas
un LatvieSu baptistu draudzes
vidutäjibu dabQ darbu un dzlvökjus.
SeviSl^i gruti ir ar dzivokjiem, lai
gan Sao Paulo latvieSi atbraucejiem
paräda vislieläko izpalidzibu. Viens
no öakläkiem izpaligiem un gädnie-kiem
par iebraucejieA ir §ejienes
baptistu mäeltäjs LukaiSs. Sejienes
Latviesu baptistu draudze katram
iebraucejam uzdävinäja ari prof. A.
Janäiäa sastäditu mazu latvie§u-pör-tugaju
valodas vardnicu, bet Latvie-
§u palidzibas komiteja informäci-jas
grämatipu ar Sao Paido plänu
un Brazilijas karti. Par tiem tau-tieSiem,
kas paliek Rio de Zaneiro.
rupejäs turienes nesen nodibinätä
latvieSu biedrlba un Latvijas sutnie-ciba
sutpa Dr. Olipa vadibä.
Peterdienä, 29. junijä, Latvieäu
palidzibas komiteja bija sarikojusi
Jäpu vakara svintbas §ejienie§ä Ma-tisä
Kalnipa veikala telpäs, uz ku-räm
bija ari aicinäti jaunatbrauceji.
Vakara dalibniekus apsveica palidzi­bas
komitejas priekSsedis, ipa5]
griezdamies pie jaunatbraucejiem,
Sarlkojums tieSi täpec bija organl-zets.
lai dotu iespeju „jaurtajiem"
iepazities ar Sejienes tautieSiem un
9 as ans pie
Dänijä Herhavenä pie Arhusas j i i -
lija oträ puse skauti no 11 näcijäm
pulcejäs 10 dienu ilgä vasaras no­metne.
Dalibnieku skaits sniedzäs
pari 6000. Nometnes svinigajä at-kläSarias
aktä piedalijäs ari Dänijas
karalis Frederiks I X Vipä iegriezäs
ari latvieSu skautu ; novietne, kur
augsto yiesi apsveica latvie§u skautu
vaditäjs J. Kribkis un pasniedza G.
Jurjäna zlmetu adresi. Karalis pa-rakstijäs
ari viesu grämatä.
Ari lielajägaidu nometne Hinds-gaulä
pie Midelfartes, kur nometrjoja
ap 7000 gaidu, plivoja Latvijas ka-rogs.
Te latvieSu gaidas Däjaijas ka-ralieheilngridai,
kas bija nometnes
goda protektore, pasniedza adresi.
lai tie dzirdetu tiru latvieSu valodu.
Mes to säkam jau aizmirst, jo dau­dzi
Seit dzivojam vairäkus desmitus
gadus, daudzi ari esam/Brazilijä dzi-muSi.
No atbrauceju \puses runäja
J. Rudzitis, stästidams par dzlvl Lat-vijä
. no 1939.—-1945. g., un tas, ko
tautieSi dzirdeja, uz vii;ilem atstäja
dziju iespaidu. Ar muzikällem
priekSnesumiem vakaru kuplina ja
Henrikete Elersa, Rita Spro^e un
Emma un Öto Lezdkalnl. PrlekSne-sumu
dalu beidzot, visi nodziedäja
Latvijas valsts himnu.
19. julijä Sao Paulo LatvieSu bap­tistu
draudzes jaunle§u.^,bledriba ari
bija sarikojusi. mözikäli-vokälu va­karu
par labu latvieSu begjiem. Sa-jä
sarikpjumä speleja A. Jansona
vaditais orkestris un jaunie5u jaukts
koris. .^
Piebilstams, ka Sao Paulo julija
säkumä piemekleja straujS aukstu-ma
vilnis. Vairäki brazilieSl växigl
apsaldejuSies un ievietöjl slinmicäs.
Termometrs rädija tikai 4*^ virs-nul-les.
Ari dais latvieSu jaunatbraucejs
saaukstejies un vaicä, vai Brazilijä
arvlen tik vess. DaÖ beml saslimu-
Si ar masaläm.
Junija beigäs Brazilijas Sarkanais
Krusts bij saaiciriäjis visas Sejienes
palidzibas komitejas un informeja,
ka Brazilijas SK uzskata So komlte-ju
darbibu par velamu, un ka täm
vajadzetu pastäyet vei vismaz lidz
1950. iadam. LätyieSuj pallckÄ
kndc^ijhi reprezehteja priekSsedis
ÄbolIijS un sekretärs KalnipS.
Par ieceioSanu Brazilijä, pec tam
kad Brazilijä iestäjusies IRO, i r kju-vis
zinäms, ka Brazilijas prezidents
ASV sutnim Rio de Zaneiro piedä-
Väjies Brazilijä uzpemt 700.000 imi-grantus.
Liela loma te piekritusi
ASV katolu mäcitäjam 0*Grendi-jam,
kas paSreiz uzturas Brazilijä un
iestä jas katoju aprindäs par plaSu
imigräcijas politiku. Nav ari nekäds
brinums, jo astopas reizes par Brazi-liju
mazäkä Argentina ir izHniegusi
15.000 vizu Andersa bij. karaviriem,
kas tagad nelieläs grupäs ierodas
Argentina, un bez tam vei ieVadijusi
sarunas ar Italiju par 250.000 emi-grantu
uzpemSänu. "
i . Ä l ^ i^
.•vi
mmm sss