Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1948

              i i
m
OSTA GAii,>-
i;:
ii;;''
te-i
i-i:-
i'- •
i
'(55 • i
m
domfgs, un A =•
TTŗ kazarmās «
^gadījums
]u, Ka ta. vervējot sar V
aģentus. N ižg; I
Ijas vadības n/.^^ ~: ' ^ ' ^ ^ ^ P
s- Lai gan pašnā,£ N
piedevēja Lieti
Sās 1940.-41 g
aiuso ābeļu un kiiļ»
jas ņe lapas, ne iw
Vai tas hiiaī^
lesu tautas tumšā.
stot, pie.mūsu.austru^
varēja novērot dzīvu
ka kustību. Bet ofi-a
korrekti, pat mazāk
ziemā. Maija sākuroa
ģenerālis Berkis sa-n
viesoties Maskavā
-aŗa komisāra Voro^.i^'
meklēja krievu bazei
nstatēja, ka Latvijas
;ti pilda līgumu un ka
'enībai neesot nekāda
kaut ko neapmieri-apliecināja:
ari jau-sūtnis
Derevjanskis,
zidents juta r tuvas
neatlaidīgāk :vM
•strādāja, lai tieio
mēs būtu vismaz rao-
Lai uzbrukuma gadi-netiktu
pilnīgi pār-alsts
\ varas pārstāvē- |
j i orgāni,, ministru ka- ^
17. maija slepenā se-kumu
par ārkārtējām
nim Zariņam Im^
nozīme būs šīm piln- ^
tīri • administrativāni |
ejām mūsu pārstāvi- ^
puslodē, to pilnvaru
brīdī bija grūti pa­už
Maskavu izbrauci
tru prezidents Meŗķis
pratumus par bažu li*
u starp Lietu\'u ui)
skava Lietuvas valdi-īguma-
pārkāpšanu.un
karavīru dzīvību ap-
3. jūpijā Mērķis lid-
Rīgu atgriezās no | |
īsajā uzturēšanās laiw
atiešanai uz i
jas valdību intomt
ultimātu, kura noĶ
a Lietuvas okupacip
•ot Lietuvu, Padoil";
a nodomājusi ies C; |
auniju starp Baltu-- If.
iju, bez iespējam ^•
pasaldi. . , «
ī s ā pienāca ziņa, » te
^prŽidents Smeto» |
ājis Lietuvu^ par^Jļ |
tājot minstru |
Pēc šis ziņas g ^•
locekli lūdza U *
, kamēr tas ! i
' r savu autoritāti ļ |
ipinātu cīņu parg. fi
gumentus, kas^^ ^
ļm vajad^tu^tu ^
nts pateicas, ka^,. l i .,
•ot Latvija lid^P^'
nullpattiieess saotieklēt at^^l^,' i
viešiem tautas ^^^^^^
i
i .
i
li
m
i-li-
111
te
i
ķ
w
omaju, ' " ' ' . ^ M t s c -
alpojums,
I t " skanēja pŗe''
oteiktā atbil*.
I f r e d s B e r z " .
„rā atmin"
U ULTIMĀTA
INU TIPI
irU s k ^ ŗ^
PAR KT:ISA>
Latvijas apg
ā Cena 1'
i
ii
I
f i:
LATVU
\ Latvian Newspaper
Published under EUGOM Civil
Affairs Divisioū Authorisation
Namber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
OP Gamp Kleinkōtz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwab.
Volksbl.". Oanzburg/D... Bgm.^
Landm.-Pl. 7. Girculatiori: 4000.
published tv/ice weekly. Edi-torial
olfice: Gūnzburg/Do.. .
Dominikus-Zimmermaijn-Str. 2.'
-lATVIAN NEWSPAPER
Otrdien. 1948. g. 10. au^^ustā
hnāk Otrdienās nn piektdienās^
Izdevējs: B.ALK uidevunul
Lar\-ie5u preses darbinieku sa­darbības"
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda
M. Culītis., H. Miud
A. Smits. Adrese • Gunžbftrg-
Do.; red.: Doniinikus-Ziminer^
matmstr. 2 (tālr. 50). apg.:
MarktpL 25 (i. 84), spiest:
Bgra.-Undmann.-Pl. ? (t. 92)
MIRIS SŪTNIS
VOLDEMĀRS
SALNAIS
Sēru vēstij, ko trimdiniekiem
pirms desmit dienām nesa telegrāfs
par Latvijas sūtņa pie Amerikas
Savienoto Valstu valdības Dr. 'AU
freda Bīlmaņa nāvi, tagad seko
jauns sāpīgs zaudējums — Zviedri­jas
galvaspilsētā Stokholmā 4. • au­gustā,
pl. Žl, iceļā uz slimnīcu miris
sūtnis un pilnvarotais ministrs V o l ­d
e m ā r s S a 1 n a i s.
Sūtnis Salnais bija •piedzīvojis
politisks darbinieks, kas cīņai par
latviešu tautas tiesībām ziedojis v,i-su
savu miīžu. Dzimis 1886. g. 20.
maijā 'Lubānas pagastā, viņš jau kā
reālskolas audzēknis piedalījies 1905.
g. revolucionārajā kustībā un izbau­dījis
visas t ā laika Krievijas pat­valdības
vajāšanas. Pēc 1905. g. re­volūcijas
apspiešanas jauno cīnī­tāju
apcietina, vaii'ākus gadus viņš
pavada cara cietumos un spaidu
darbos Sibirijā un 1913. g. emigrē
uz Amerikas Savienotām Valstīm^
kur aktīvi piedalās latviešu sabie­driskajā
dzīvē. Pēc 1917. g. atgrie­zies
Tālajos austrumos, Salnais pir­mā
pasaules kara beigu posmā ak­tīvi
piedalās Sibīrijas latviešu na­cionālās
padomēs ārlietu vadībā un
latviešu nacionālā karaspēka vienī­bu
organizēšanā.
Pēc atgriešanās dzimtenē viņš
darbojas par vicedirektoru valsts
statistiskā pārvaldē, ir vairāku Sa­eimu
deputāts, pirmais Latvijas tau­tas
labklājības (darba) ministrs,^ ā r -
ietu ministrs un vairākos ministru,
kabinetos ārlietu ministra biedrs.
Viņš vadījis daudzas Latvijas dele­gācijas
Tautu Savienībā un citās
stai-ptautiskās konferencēs, īpaši
darba un sociālos jautājumos. 1937.
g. Salno ieceļ par sūtni Zviedrijā,
kuras galvaspilsēta norit Salnā pē­dējais
=darba cēliens. Ja Zviedrijā
patvērumu atraduši ap 4500 latvie-
.šu, tad tas lielā m ē r ā ir nelaiķa no­pelns.
Salnais bija ne vien polī tisks dar­binieks,
bet sarakstījis arī vairākus
darbus par statistiskiem un saimnie­ciskiem
jautājumiem un piedalījies
ar rakstiem laikrakstos. Viņa vadī­bā
un organizācijā notika pirmā
tirdzniecības skaitīšana Latvijā, kas
bija piimā tāda arī Baltijas valstīs.
Sūtņa veselības stāvoklis pēdējā
laikā bija iedragāts. Tikai 29. jū­lijā
viņš varēja atstāt Stokholmas
Sei^afima slimnīcu, visu laiku tomēr
nepārtraukdams pūlēties latviešu
tiesību jautājukios un viņa aizieša­nu
jo sāpīgi sajutīs Zviedrijas lat­vieši.
Helaiķa. a.pbedīšana notiks 15.
augustā Stokholmā. Bavārijas ap­gabala
latviešu komiteja sūtņa Sal­na
nāves gadījumā publicējusi aici­nājumu
15. augustā sarīkot sēioi
dievkalpojumus.
Sabiedroto un padomju ārlietu ministru
konference varētu notikt septembrī Parizē
Britu prese un BBC slepenību Mas­kavā
uzskata par pozitīvu pazimi
Piektdiien, pīkst. 17, trīs retumvalstu diplomātiskie pārstāvji no jau­na
ieradās Kremlī,, lai turpinātu sarunas ar padomju ārlietu ministru
Molotovu. Pec trīs stundām viņi at^rie^^sl Savienoto Valstu vēstniecī­ba,
kur saskaņoja ziņojumus .savām valdībām. Sestdien un svētdien
Londona, Parīzē un Vašingtonā risinājās drudžains darbs. Visu trīs
valstu ārlietu ministrijās šifru speciālisti un augstākie techniskie dar­binieki
strādāja virsstundas, lai sagatavotu materiālus ministriem. Be-vīns
svētdienu pavadīja Londona. Jau , i sestdien britu ārlietu mi­nistrija
ieradās ASV vēstnieks Dagless un viņa franču kolleēga Ma-siļji,
lai apspriestos ar vācu nodaļas vadītāju sēru Streņģu. Labi in­formētas
politiskās aprindas izsakās.; ka Bevins; - Šumans un Maršals
svētdien sagatavoja jaunas instrukcijas, ko nosūtīs uz Maskavu. Liel­valstu
diplomātiem pirmdien paredzēta vēj viena apspriede ar Moloto­vu.
Londonā izsakās, ka rietumu demokrātijas kā priekšnoteikumu ār­lietu
ministru konferencei uzskata Berlīnes blokādes atcelšanu, kamēr
Kremlī pastāvot uz to, ka sarunām jānotiek bez jebkādiem priekšno­teikumiem.
Pagājušo piektdien ASV un Fran-,
cijas vēstnieks, kā arī Bevina spe­ciālais
pilnvarotais, cetui-to reizi ie­radās
Kremlī., lai rastu kādu izlīdzi­nājumu
saspīlētajā politiskajā si­tuācijā.
Pirmoreiz rietumu diplo­mātus
pieņēma padomju ārlietu v i -
ceministrs Zorins, tad notika a^p-spriede
ar Molotovu, kas pārtrauca
atvaļinājumu im. ieradās Maskavā,
lai sagatavotu audienci pie Staļina,
kas notika pag. pirmdien Ceturto-reiz
rietumu pārstāvjus no jauna
pieņēma Molotovs. Un tomēr vēl.
līdz šim t^rīdim pasaulei nav nekā­das
tuvākas informācijas, kas Krem­lī
runāts un vai pastāv kaut cik
reālas izredzes izlīdzināt saspīlējumu
rietumu un austrumu stai-pā. Pi'e-tēji
agrākajiem paraugiem, apsprie­des
notiek vislielākā slepenībā. Pa­gaidām
noteikti nav zināms, kad sa­gaidāms
oficiāls paskaidrojums. Po­litiskie
novērotāji spriež, ka to pub­licēs
pēc nākamā apme}<:lējuma
Kremlī.
Lai gan minējumi par sarunu sa­turu
ir visai attiuīgi, Parīzes laik­raksts
,,Gombat" sakās, zinām, ka
rietumu diplomāti I lūguši no Staļi­na
.atbildes uz četr
1) K o Padomju Savienība saprot ar
Rūras kontroli un
,em jautājumiem:
kadā veidā Mas­kava
vēlētos tajā piedalīties, 2) kādi
ir padomju nodomi Austrum vāci jā
un ko Kremlis piedāvātu, ja rietu­mu
demokrātijas atteiktos dibināt
vācu valdību Frankfurtē, 3) vai, pēc
Padomju Savienības ieskatiem, Vā­ciju
vajadz^ētu izslēgt no Maršala
plāna un jebkādas sadarbības ar
rietumiem un 4) ja tāds būtu Masr
kavas nodoms, - kādu tā iedomājas
Rietumvābijas saimniecisku un po^
lītisku reorganizāciju.' Franču laik­raksta
informāciju daļēji apstiprina
arī Reutera ziņa, ka Padomju Savie­nība
būtu ar mieru atcelt Berlīnes
blokādi, ja. sabiedrotie nesasauktu
1. -septembrī paredzēto Rietiunvāci-jas
satversmes sapulci.
Kaut ari sarunas Ki^emlī notiek
visai lēnā tempā, izsakās novērotāji
Maskavā, pagaidām nav vietas pesi-
I (Beigas 3. Ipp.) ,
Londonā iera­dies
ASV ģene­rālštāba
šefs
, Svētdien Londonā ieradās ASV
ģenerālštāba šefs ģenerālis Van-denbergs
aviācijas ministra Si-mingtona
pavadībā. Amerikāņu
sūtniecībā paskaidrots, ka ģen.
Vandenbergs Eii'opā paliks neno­teiktu
laiku. Viņa brauciena no­lūks
ir inspicēt Eiropā stacionē-tās
ASV karaspēka vienības un
apsvērt priekšnoteikumus, lai
varētu Berlīni gaisa ceļā apgādāt
arī ziemā. Aviācijas ministrs jau
apspriedies ar brijl*|r",gaisa flotes
virspavēinieku lordu ' Tederu.
Abi amerikāņu arnļiijas pāi-stāvji
apmeklēs arī Vāciii.'
.Savienotās Valstii paredzējušas
stacionēt Lielbritānijā tns divī­zijas
lidojošo cietokšņu, ko ko­mandēs
ģenerālmajors Džonsons.
Divīzijā ietilpst 30 i^upercietokšnu
un attiecīgais personāls. Līdz
šim Lielbritānijā ja'u bija stacio-nēti
60 lidaparāti. , Atlikušie 30
atlidojuši pirmdien."
BBC
Donāvas konference nelieciiļia par
Padomju Savienības sadarbību
DIENVIDSLĀVIJAS DELEGĀCIJAS CENŠANĀS NEUZLABOS TITO
POZĪCIJAS MASKAVA
Vakar sākās jauns posms Dunavas kuģnieeīUas konferencē Belgra-dē,
pēc tam kad pagājušā sestdienā beidzās tās deklaratīvā daļa. Desmit
valstu pārstāvji iesākuši debates par katra Padomju Savienības priekš­likuma
i)unktu, jo, Francijai balsojot pret, bet ASV un Lielbritānijai
attifiroties,yišinska ierosinājumus pieņēma par izejas baži turpmākam
apspriedēm- Konferences dalībnieki, pēc Dienvidslāvijas priekšlikuma,
ievēlēja ļarī īpašu komisiju, kas pārbaudīs citu valstu iebildumus. Šie
iebildumi bija jāiesniedz līdz pirmdienai. ,
NOMETŅU AD-k
i ' U -
SAMAZINĀS PAR
10 PROCENTIEM
VĀCIEŠIEM NAV TIESĪBU AIZ­LIEGT
DP IEGĀDĀTIES NOIOIE-TĀS
PRECES — 1949. GADĀ PA­REDZ
140.000 IZCEĻOŠAM; NO
AMERIKĀŅU JOSLAS
..Mēs visi esam Vaciļa tik'ii n a -
gaidām. tā kā ari man na\' 'a.itva;-
nojas, ja stājos -jūsu priekša t-kai
kā pagaidu amerikāņu *jo<his
preses konferencē IHO s l ā na
Kisingenā teica aprūļ)('S da.l.'is
ditājs Dans, sākdam.s pro''^
ferenci. kas notika jaima.s int'^
cijas daļas vadītajās Huthas Kotivr-^n
vadībā. ?.li:te]x I^ans p a ^ k j i O K K a^
ka turpmākais hiik^ bus ir.i m»-
piotns. IHO vaciiba tic. ka di'i.. b'"!''.
reāli jūtami ASV ieceļo-ana- l i k i -
lua rezullā-ti. Pro.'Kl( l U a 'i'; u i n vm
ieceltās komisijas uzdevmuš \'ai:s
nav jautajunui pēiil. b* 1
ķerties pie ieceļošanas iŗd/ivmala-nas.
Komisijas locekli vi-i ir \)-\-
zii>tami sabiedriski^ dai'biiiieki. K n
jau agrāk iepa/.inušios ar iJl^ laui.i-jumu.
Atbildot uz jauiājuniu, ka k/ul>i-jas
ierosinājums |)ar l ' l * i i a d o i i ^ -
nieku piesaislišanu U]0- Daii^ m ī-ņoja.
ka tuvākās dienas M i b ī T " - '
speciālu instruktaju i^ar iv,i-'n^ \MK'a
nometnēs. PedeļOs niē!i(\'ns j u s l as
šlabā bijuši dažādu taiilibii i ' n i n i
pārstāvji. Joprojām tomei- r:v\i\ I M O -
tumus'jautāļums. kā not(MM '\'.'.' š!'^
pārstāvji tiešām ii* vi.^'a- a.'! c e r M ^
tautas v:runas pār.stavu ]'.• , . ' / ' > M a i .
jau gadijies\ ka no vieaa.. i i o ' b i -;
štābā ieradušās 3 d a / ā t k i s d c h ' i ac'-
jas, kas visas a])"alvoioša'- ka !'• v e ­lētie
savu tautību p.ārstāvii f
jušā nedē
icijas nāšanās
J ^ E V I IZMANTO VISUS LĪDZEKĻUS, L A I P A K Ļ A U T U SEV V Ā CU
SAIMNIECĪBU UN IEBIEDĒTU BERLLNES MAĢISTRĀTU
^2jņodami pār notikumiem Berlī-rietumu
žurnālisti izsalvās, ka te
T^okas neliecina pai" sarunām Maska­vā
un lielvalstu mēģinājumiem sa-
Pi^asties. Padomju- ierēdņu izturē-
^^^ās nav mainījusies. ne par matu,
gaisu nepārtraukti tricina sabiedi^o-.
lidaparāti kas piegādā bcrlīnie-siem
uzturu un kuru sl^aits svētdien
sasniedza 670. Cilvēkiem jācīnās ar
tiem pašiem ierobežojumiem, ko
r^^ijusi blokāde, pie kam neviens
^<^zina, kad tā beigsies. Berlīnes ik-
"ii^na nav viegla.
^ s ā 'laikā pilsētnield piedzīvoja
Ķtras naudas reformas ^ vispirms
saucamo tapešu marku, tad jūni-beigās
austrumu naudu,' vēlāk
i'ietumu marku un tagad no jauna
^^stmmu. naudu. Berlīnieši pacietī­si
nostāv desmit stundas rindā, lai
^^•gūtu jaimo valūtu, bet ļoti bieži
priekš oficiālā laika maiņas vie­las
noslēdz im ierēdņi. aiziet. Tik-bieži
tapešu markas atzīst' par
-'Viltotām", lai gan tās izsniegtas
^'ipmaiņas vietās. Iedzīvotāji ironi-
^ēdaini i-unā, ka tagad, no Bei^īnes
^^viens neuzdi'ošinās izbraukt, jo
ļ^var zināt, vai nākamā dienā ne-
.»^^is atkal jāmaina nauda. .
^ cīņa abu policijas prezidentu
starpā turpinās- tādā pašā garā un
tempā. Atceltais Markgrāfs' naktī
(Beigas 3. Ipp.)
Rietumu demokrātiju preses pār­stāvji
po Belgrades ziņo, ka Višin-ska
deklarācijas un .Maskavas sate-lītvalstu
uzturēšanās Donavas starp-tautiskp
kontroli jau apzīmogojusiv
Britu dele'gācija.s. vadītājs sērs Pīks
pat izteicies, vai i r maz kāda nozīme
konferēndi turpināt, ja Maskava un
t ā ļ seši līdzbalsotāji atzīst tikai sa­vas
tiesība's. ASV pārstāvis\Kekons
pag. nedēļas beigās iesnied'za ameri­kāņu
priekšlikumus, kas pai-edz, ka
blakus Savienotajām Valstīm, Liel­britānijai,
Francijai, Padomju Sa­vienībai
un 6 piekrastes valstīm Du­navas
kontrolē .piedalās arī Austrija
•un ļ/acija. Austriju vajadzētu .pie­laist
vēl līdz miera līguma parakstī­šanai..
Padomju Savienības iztuiē-šanās
dēļ Eii'opas svarīgā upe sa­dalīta
divpdaļās. ko Savienotās Val­stis,
nevar pielaist.
Britu .delegācijas vadītājs sērs
Pīksi ierosināja lūgt starptautisko
šķļīrē'ijtiesu Hāgā vai UN tribunālu
izšķilt, vai 1921. g. Donavas starp­tautiskā
konvencija vēl pa?iāv.
Abus šos priekšlikumus noraidīja.
belgrades konferences līdzšinējā
norise, rietumvalstīm nesola nekā
laba. Saspīlētajā atmosfairā ami­zantus
brīžus preses pārstāvjiem sā­gā
dā vienīgi Dienvīdsl a\' ij as de 1 egā-
.cijas pārcenšanās. lai izpildītu katru
mazāko Višinska mājienu. Lielas
amerikāņu ziņu aģentūras IXS spe­ciālkorespondents
Kins^sberijs Smiss
domā, ka šīs pūles Tīto poziciia?
Maskavā t(i)mēr neuzlabos. Smisa
rokās Bolgradē nonākusi kāda Pa­domju
Savienībā iespiesta brošūra.
?
..Newsweek" 9. augusta numurā
ziņo, ka īsi savelkot augstāko ārlietu
speciālistu domas par kara.un mie­ra
iespējām, tās izsakāmas šādi:
..Mēs nedomājam, ka būs- karš. Mēs
gan domājam, ka- pastāv kara risks.
Bet mēs jau vairāk gadus esam bi­juši
pārilecināti.. ka padomju politiķi
izmēģinās visus līdzekļus, izņemot
karu. Kritiskais moments sāksies
tad, kad kļūs skaidrs, ka spiediena
metodēm Rietumeiropā nav vairs iz­redžu
uz panākumiem-. : Tad polit­birojam
būs jābJkiras starp karu
vai iespaida zaudēšanu Rietumeiro­pā
uz daudz gadiem. Sīs izšķiršanās
brīdis pienāks nākošos 12 mēnešos.
Mēs tuvojanues tam laikam, kad
"Kremlin būs jāizšķiras.*'
Tas bat6 laikraksts tomēr piebilst,
ka no 'Eii'opas ziņo par mazāk opri-m-
istiskiem ieskatiem. Padomju sa-telītvalstu
diplomāti, kam rodas ie­spējas
runāt atklāti un brivi. pēdējā
aikā.slepeni esot atzinušies, ka, .pēc
viiju domām. Kremlis. gatavojoties
kai-am. un to varētu novērst tikai
divi apstākļi: smaga saimnieciska
krize^ASV. kas piespiestu amerikā-ņusļ'
pilnīgi atsaukt spēkus no Eiro­pas,
vai arī padomju satelītu frontes
s a b r u k u ^ Austrumeiropā, ķas pa­darītu
karu par pārāk bīstamu Pa­domju
Savienībai.
Valters Lipn^ians. vērtēdams Ber­līnes
krizi. ..Ne\v York Herald 7"ri-bune"
raksta, ka. visos apsvērumos
i^ati svarīgākā ir atziņa,
valsts, kas karu iesāks
zaudēs. Neviens vēl
ka-,.::ta
: šo. karu. :arī
nevarot, pa­teikt,
konfliktu būšot ie-
VI-
'Ua
••rmiitārā--kļū--
• ai--ien; • vai r āk'; valstis
kas aizsargājas
teikt, vai lielo KoniiiKiu ousot ie­spējams
atrisin^'it bez kara. bet vi­siem
esot ^kaiJrs.,ka pirmā šavien;
izšpusaņa 'būtu
ia. jo ar iaiku
oie\'ienosoues
lielākā
tam.
un' nevis tam, kas uzbrūk.
Ne\vsweek, NYHT
kuŗā uzskaitīti visi Dienvidslāvijas
maršala grēki. Tā domāta izdalīša­nai
Austrumeiropas .-tautas demo-kratljām'\
/Brošūrā iespiestas krievu komu­nistu
partijas trīs vēstules, kas adre­sētas
dienvidslāvu korņpartijai. Pir­mo
vēstuli parakstījis 7. ia;i>)V^. Lai
gan Dienvidslāvijas atbildes Maska­va
noklusējusi, tas tomēr netraucē
iz.sekot notikumu gaitai. Padoni/a
Savienība vispirms norada, ka tā
nav varējusi atdot Triestu Dienvid­slāvijai,
'jo tas nozīmētu karu. Tīto
šo apstākli nav vēlējies saprast. Otr­kārt,
Maskava pārmet Dienvidslāvi­jas
komOni.stu pai'tiiai un valdībai,
ka tā ne vien ierobežoju.'^i padomju
militārās misijas darbu, kas biiis
domāts ..pašu dienvidslāvu labā",
bet pat pieprasījusi samazināt par
60 proc. locekļu -kaitu. Visnēdiei,
Tito ļāvis gan amerikāņu vētstnie-kam
Kekonam un viņa aģentiem
brīvu kustību, bet padomju diplo­mātus
licis izsekot savai slepenajai
policijai tāpat, kā to dara ..buržuāzi­jas
valstīs".
Pēc Kingsberija Smisa informāci­jas,,
tie tomēr nav īstie iegansti, kā­pēc
Tīto Ma.skavas acīs kļuvis par
ķeceri,. • Padomju Savienība. piepra­sījusi
mo Dienvidslāvijas Dalmācijaš
piekrastē atbal.sta punktus savām
zemūdenēm. Bet Bel^rade šo prasī­bu
noraidīju.si; Tas. Kremli sanikno­jis
tik ļot:, ka pēc tam sekojirši ko-minforma
lāsti Tīto un dienvidslāvu'
komunistu partijai. Un tomēr parti­jas
oficiozā ..Borbā" .svētdien rak­stīts,
ka Dienvidslāvija p'lnam at-,
balsta Višinska priekšlikumu, kas
..nodrošina brīvību tautas, demokra-,
tijām". BBC politiskais komentā-tors
izsakās, ka Tito izlurč.šanās lie­kas
toniēr dīvaina: no vienas jmseo
viņš noraida Maskavas iejauk^ar^^/S
saivas valsts iekšējās lielas, no (. Vras
puses dienvidslāvu delegācija atb^il-sta
to bloku, kas vēlas sev pakļaut
citas tautas. BBC. M, BB, NZ
Trīs gadu pūļu
rezultāti
Pagājušās nedēļas beii'ās Ņujor­kā
- publicēts Apvienoto nac^iu trīs
^adu darbības pār.skats. Ta ievadā
ģenerālsekretārs Trigve Li aicma
lielvalstis steidzam; nokā.'-tot Vāci­jas
problēmu, kas -esot v-'-'a-^ UN or­ganizācijas
prestiža lieta. Trīs gadu
laikā Apv:enota;ā:n nācijām nav iz­devies
vienoties par at-jmu ierocu;
baktēriju kai-a, un atbruņošanās
jautājumiem Pārskata tDeigās Li
norāda, ka neviena UN locc40e ne-drfrLStētu
draudēt citām valstīm vai
apspiest tās. BBC
• Mr. Dans p e r s f u i u ' i ' ' i ^
jis Berlīnē. lai n a : a a i n . i t u '^1*
ļ centrālkomiteju jautājumu-^ ar UM-GUS
pārstāvjiem.
Svarīgi bija jau.aā l i c s l i e tu
vadītāja Kimola paskaidroimrn
tam. kad žuiaTālisti j ) i e m i ! h . j a.
sākusies vāei'\šu k a m n a n a o i ' M .
normēto p i v ē i i j ) a r c l o ~ : i ' u i Dl^
metnēs, Mr. I\im< Is aO^ilde a,
daŽās \ ' i e t ā s . p . e i i i e r a m . 1 •' r ; i
gabalā, vācieši tiešaīu ]):ui(kii-v:
liegumu ievest n()miMnl^^ sai
augļus un citas nenoriniMr.'-^ pu- r r .s
Tikko tas uzzināts, ^-lalv! n / i : a " i -
rots. kā V ā c i c š i e m š ā d'a 1 i -
sī b u nav. DP ir 1 i i
tiesības i e g ā d ā t i e s n m o i a n c - t āN
ces k ā vāciešiem. Ja l ī d . v e , ' i'ii v-mi
atkārtotos, par tiem t ū d . ' ! l a . ' i .o
IRO štābam Vv: ļautā]umu.
IRO pati neiepērk nenormēia^'on
DP vajadzibām.^ Mr. Dan^ a.'h
:••( -
n o -
1- -a
a.
IlO'
,,Mums nav DM marku, UP ^^'^ t.op,
to aizliedz nolīgumi ar a i a n i .o
.Jaunnodibinātās pārv'.iitc'.ons d:»-
ļas vadītā:^" atbildedam.^ iiz ' a a i - i -
jumu, vai IPvO sa:^,atav>^r<.^"o^ c v a ~
tuālai DP evakvješan;ii VA' l'n-]>'.)'
evakuēšanas paraiuvi aia' no ' :\\<'\v
apgabaliem, atbildēja, ka ļ).i:'>.arlo-šanas
daļas radīšanai nav ri»-':a'l i
sakara ar Berlīni. Daļa dibināta i.'i-pēc.
ka nākamajā ^',adā } ) a r c dt
apm. 140.000 l i l ^ izcejošana n - i
rikāiiu joslas. Nekādi turļ)irriki ^t>;7
kuēšanas gadījumi nav flo'i.a/
nav vajadzības lo darīt 1)''
par Bavārijas nometņu p ā i v '^
nu uz Virtembei'H'a-Bādf-n; nr;
e.sot pamata. ,
Mr. Dans .speciāli ]w-^\ • :-a
izvāk-ana nepareizi i/lulkota.
K.
nav izvākti no P.erhiv . Kaui
briesmu deļ. Par P.orlira-.- n -
likvidēšanu domāts jau ļ)nr'k'> ;',a'!a
Ta^ad šis nodom.-; rf;.iliz''i:^. i z i n ir
tojot to izdevi;:o npstaiili, -iia iv
.(Beigas 2 Ipp )
Markosa valdība
aizbēgusi uz
Albāni? J
Reuters ziņo no y\tena;-n.
Markosa jeb tā saucama ..]':
Grieķijas valdība" ar/.bf^u.^:
Albāni iu. Ta,s izska:dro;am-gneķu
likum:j^ās vald:b''K-spēka
panākumiem pc-de;a. '
nās. Visi līd7iin'"''iie nema
pi etuzbrukumi at'-i
kom ūn isti cietu ši 1 i e 1-
mus. Pēc AP inforr.naT'
ko.sa vienībām G.'^r.'m >-
pilnīgi nogrie/?'a - ' i ' i A l ­bāniju
un ar v.nu i '1/
gādes bazi Sarn^iri-N J i-i-rietumos
no Konieas.
ār'
o