Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1947

              mm
4TVIJA. 194,
i l
bija jutuäi, ka leiä
Mdisies japäJu"^)
ptu,i2p§tit ^ '^esani^
'vnosfltija,steid2an,u .
^ Nekavijotiesdrä.''*
^ ar, n-kojumi fe"^^
sonalu izvikt nö «?®^*>
«ns, idukotu m»"^^ %
izdomu del arT ."«»öf.
?sard2lbas laivL'''^'«äB
arvien grutäv .
sasniegt
jä brauciena dienä an
fcu ^mudeni ieraufi
» hdmagina, un
pgäus ienirt. ^ j f 3^^'^ c
«me^fPrieda H ^ Ä
Iza Cansi ameraiTlSt
Ä SHvc4
«Ja. lidz beidzcrt vfci*'
Tapani salu vei nehiio
Im tomer yel vareja riska
-izraudzijis par varti
fr oazes vietu. Otriiu knn»
>la,iai.visu sagatavotuba^
Nanau Sala bija jiatstaf
J9Kii, lai par bazes agrakö
Itur neliecinätu niecigikä
Itrs aients Blijs palika pie;^
zemudenes, lai piedalj.
imukas izljikosanä. Zemu-t
jäatgriezas näkoSä nakti ^
teö^als,' pilnigi sagatavojiea.^
bnai, • jau gaidis krastmala.;
laxi .galsma, kad. zemudene
1 : Gokemluku. Horigena
&l.bija ^ärgalvigs: käviijS-;
ri pävadpnis Blijs bija tik- ;
.:kä iedzi,mtie un- ari terpu-l^
pät "kras^inas sarongäs,
4ila kajakä apmest loku
salai, / vietumis piestajot
ukoäänai. Ja uzkultos,ja-
Kihi. telbtu • ieidzimtos: No­k
i a J a u jpati par sevi bija
; k l ä t naca vei tas, ka pa
päcelies.ltipisks tropu mon-kaintu
lielii, un viriiem bija
M..5i)eki;-un prasme, lai
fälni-noturetu pret speclga-'
» ^ (Turpmak beigas)
FAS!^ ABONEMENTS,
f
iaikrakstu pa atsevii
Kplärieni (lidz 3 eks.),
IM 5.— menesi; pasutino
iot?äiräk par .3 eksemplä
KM 4.-r- menesi par ek-
Sludinäjumu maksa:
piar viensiejipi iespied
1 tai atbilstosu telpu;
mekie§anas sludinäjuml
Idan — RM 4.-. garäkl
idämpee parasta tarifa.
ingustu jauni abonesaoas
iSjuinti noteikmni.
lentu pieteikufiii, slodi-naudas
pärvedumi
_ice adresejama
L3b) Gänzburg/D., Biir"
- Landmann-PIate l
apgadä iznäkuä 'M
izdevumi:
Annas Därzi^as TAOT^
rtkaräu formätä. 1. se*
aga,Eirta,Kuldiga,&»f'
ie; 2. sörijä: Rucava, Zeffl-
, Ventepils, Valnoleia, MJ.
ipm, 4 ned. izaSksl^"
»erkone,. Tala, Ma2salaÄ
.atgale. Terpi etnografi»';
rijas cena RM 5.-.
[JASVALSTS<?EBB?f
astkaräu form.), S"^ •
C«3aRM,0,65.
albums . U T V I J A S j
iruins, tikai par BHjl-
RM 17.-gre?nätortS
i l TSnis L l ^ r
INI _ BIDZINIEKL^
m. matiem Srab
1.1938., g. 21 5., un AD^i ;
!.ar vacu armijas*' ^j,
lezinämä virziöia- ^
dze aizvesti kadi 60
bemi^ ludz^^t^;
ArvedaJB ru^ -fanfl
/ Slezvigas - «^^^iidr
5.. apgabalä S.^ 5^
Aatborizert by - Lizenz -
feöo§«inas . atlauja: ICD-ÖiäBG
:: Atbildigais redak-tois
- Editor in-Chief:
Kärli» Babäcs. . vietnlebs:
Aleksandrs Uepa. . redakci-jas
sekretärs: Maksis CuU*
iisi re't'iktori: AndrSJs Ru-dzis
(Minchene), Harijs Min-denbergs
(EsUngenä), Ar-nolds
Smits (sports); Zigurds
Bärda 'techniskais lekäito-
. }iiins> LATVIAN NEWSPAPER
1 2 1 ^ otmien&s no piekUUe*
QSS tr Isdevi^: Bavirljas
apgabalä latvleSa komitejas
uzdevuma LatvieSu preses
darblniekQ sadarbibaa kopa::
Redakeuä: GOnzborg/D' B&fr
germ td? * Laadmann - PL 1
t n tl Printed b? 8eliwtUii.
Volksblatt» GOnsbiirg/DoiL.
BOrgerm. • tandmaui-Pt Vi
H
mm mm
mc
m
16 VALSTU APSPRIEDI
Kapee Cechoslovakija un Somija pedeja
^ bndT atieicas? - - « « « « ^^
zi^ö, ka VaSingtonas diplomätu
aprindäs Cedioslovakijas atteil^sanos
verte par viskrasäko krievu iespaida
denionSträci^ Äii^trumeir^
stu ieksejäs lietäs. Pec täs^ paäas
ä^enturäs^ iStokholmas koresfyonden-tä
zipäm, tur esot. sa^emtas ticamas
zi^as, kä Padomju Savieniba §äi ga-dijumä
bijusiizä^irusies pielietot vi^
sas trumpas, ieskaitöt tieSus draudus.
Anglijäs vestnieks Prägä päteicis, ka
öediu tautai tagad valrs nevarot but
saubu par to, kas ir täs istais vald-nieks.
Fraricijas ärlietu ministrijai
tuvais laikraksts „Le Monde" par to
pa§u raksta: »Brutäläs paveles, kas
sariemtas Prägä, izjauku^as daudzu
öechU' illuzijas par to lomu, kadu
tie gribejuSi telot, un ari par to, cik
plaSa ir Cechösjovakijas neatkariba."
Austrija nobazTjusies par savas
piedalTsanäs sekam
16 valstis piedaläs Parfzes konference, ko atldäja sestdien Franeijas
ärlietu ministrijas lielajä edamzäle. Kqnferences istais darbs säksies
tikai rit, Lfdz tam laikam apakikomiiijas izsträdäs konkretus pH
likumus apspriedem.
Cechoslovakija, kas pagäjuääs ne-dejas
säkumä sagädäja Eiropai sen-
^äciju, pazii;iodania, ka piedalisies §ai
sonference, pedejä bridl pirms f on*»
ferences. atkläSanas sagädäja jaunu
gensäciju, pazii;iodama, ka tomer ta-*
jä nepiedalisies.
16 valstis, kas piedaläs Parizes
«onference, ir: Lielbritanija, Fran-cija,
Bel^ija, Holande, Luksembur-ga,
Dänija, Norve^ija, Zviedrija,
Portugale, Sveice, Austrija, Griekija,
rurcija, Islande un Eire. Nav ielug-
(as Spänija un Väcija; Idugumu no-
;aidiju§as 9 valstis: Padomju Savie-iiba,
Somija, Polija, Cechoslovakija,
Rumänija, BiQgärija, Dienvidslavija,
Ua^ärija un Albani ja.
Konferences svarigäkais uzdevums
ir lidz 1, septembrim izsträdät pPog-rammu
par ASV pälidzibas velamibu
Eiropas valstu iespejäm saimnieciski
sadarboties un saygtarpigi izpalidze-ties.
Konferenci atklädams, Franei­jas
ärlietu ministrs Bido' izteicäs, ka
konferences noluks nekädä zi^ä nav
iejaukties atsevi%u valstu suvere-nitätes
tieslbas. Vii?§ izteica ari ce-ribu,
ka vei citas Eiropas valstis to­mer
pievienosies sadarbibai.
Par konferences priekSsedetäju
vienbalsigi izvelets Anglijas ärlietu
ministrs Beyins. VirjL^ ievadvärdos
uzsvera, ka konferencei bus tiri
sairhniecisks raksturs. Vii?5 esot pär-liecinäts,
ka . Austrumeiropas valstis
nozelp^nepiedaliSanos konference tä-pjJV-
kä vii?§ pats tö nozelojot," ^n
piebildis: \,Domäju, ka runäju visu
konferences dalibnieku värdä, ja uz-
Bvepu, ka durvis paliek pla§i ätvertas
visäm valstim, kas grib piedalities
Eiropas jaunuzbuve."
ASV ärlietu ministrs Mar§als sleg-tä.
kongresa ärlietu komisijas sede
paskaidrojis, ka pec Padomju Savie-nibas
atteikäanäs sadarboties Eiropas
jaunuzbuves pläna reäiizeäana gan
kjusti grutäka, bet ne neiespejama.
Vii;i§^ cerot, ka Padomju Savienibu
tomer vei izdosies pie sadarbibas
piedabut.
Vislpär amefikäi;ii stingri pastäv uz
to, ka vii?i Eiropas valstu apspriedes
negribjespaidot, Nav nosutits ame-rikäijli
noverotäjs un, AP zii;io, ka
§i iemesla de\ ^en. Kleijs ari attei-cies
no priekSlikuma sutit uz Parizi
Väcijas okupeto joslu pärstävjus, lai
noverstu aizdomas, ka ASV tadejadi
grib iejauktie& Eiropas valstu lietäs.
Konferences atkläSanas dienä jo-projäm
interesantäkais pärrunu te-mats
bija Cedioslovakijas pekSijiä
atteik§anäs. Pec Reutera zii;iäm, Ce­dioslovakijas
ärlietu ministrija piekt-dienas
vakarä atsauca zii;ias, ka Pa­domju
Savieniba butu iesniegusi Ce-dioslovakijai
ultimätivu prasibu no
piedalisanäs atteikties. Tä pati a^en-tura
tomer piebilst, ka neesot nolie-dzams
Padomju Savienibas spiediens
uz öediu valdibu. Pirms tam par le-t
mumu piedalities esot nobalsoju§i
ari öediu komunistiskie ministri.
Valdibas lemums piedalities esot bi-jis
^enbalsigs. ^
AP un ari citas a^enturas zii?o,
ka öediu lemums savu piekrisanu at-saukt
pieijiemts pec tam, kad minis-tru
prezidents no Maskavas pa tele-fonu
zvanijis uz Prägu. Tulit; pec
tam sasaukta, ärkärteja valdibas se­de.
Pec sedes, vei ceturtdienas va­karä,
Cedioslovakijas ärlietu minis^
tra vietnieks piei^emis Anglijasun
Franeijas vestniekus un pazii^ojis
tiem, ka iepriekSejais lemums par
piedalisanos Parizes konference gro-zits.
Valdiba izdevusi ari oficiälu
komunike, kufä, starp citu, teikts:
»Atzlts, ka lemums piedalities, Pa­rizes
konference nesaskan ar dazu
citu valstu velejumiem, it Ipa^i ar
slavu valstim un citäm valstim V i -
dus- un Austrumeiropä. Konference
nepiedalisies valstis, ar ku^räm Ce-choslovakijai
i]> cie§as saimnieciskas
un polltiskas saites un pret kupäm
tai i r alianses pienäkumi. Sajä si-tjiäcijä
Cedioslovakijas piedalisanos
varetu iztulkot kä aktu, kas versts
I>ret draudzibu ar Padomju Savie­nibu
un citiem sabiedrotiem."
jä bridi pirms konferences
säk§anäs par atteiksanos iz§lj:irusies
ari Somijas Valdiba. Somijas valdi^
ba izskaidrojusi atteikSanos ar to,
ka parrunajamais Mar§ala pläns jau
esot izraisijis lielu nesapra§anos liel-valstu
vidu iin Somijai paSlaik esot
jäattura§ no jebkädas iejauksanas
konfliktos: Somijai tai pa5ä läil^
esot patiesa velesanäs pie(^alities Ei­ropas
valstu saimnieciskä sadarbi-bä,
tai pasu zemes atjaunoSanai esot
liepiecieSama. ärvalstu palidziba un
tä esot gatava sniegt par savu säin^
nieeibiA visas vajadzigäs zii;ias. So­mijas
ZIITLU a^entura pamato ielugu-ma
.nöraidi§anu ar to,, ka Padomju
Savieniba vei neesot ra!tificejusi mie-ra
ligumu ar Somiju, käpec Somijas
stävoklis yel neesot pietiekami no-stiprinäts,
un tä neveloties piedali­ties
konference, kas varetu izraisit
domstarpibas.
Divainä stävokli nonäkusi Aus­trija,
kas ir vienigä Donavas baseina
valsts, kas Parizes apspriedes pie­daläs.
„New York Herald Tribune"
raksta, ka lidz ar to pagäjuSä nede-
}ä sakusies galigä cii?a par öis valsts
politisko stävokli, Reuters tai pa§ä
laika zujLO, ka Austrijas galvaspil-setä
konferencei säkoties lielu ne-mieru
radijuSas pärdomas par to,
kadu stävokli pref Austriju iei?ems
Padomju Savieniba. Padomju yirs-pavelnieks
Austrija jau pagäjuäa ce-turtdienä
pazii;iojis, ka patur sev
tiesibas nö jauna pärbaudit jautäju-mu
par austriesu piedalisanos. V i -
nes poiitip bazijoties par to, ka Pa­domju
Savieniba vilcinäs miera ligu-ma
parakstlsanu vai ari citadä veidä
„atmaksäs" Austrijas lemumu pieda­lities;
Pec' tam, kad öechi savu le-mumu
atsauku^i, austrieM jutäs Joti
nepatikami pärsteigti, lai gan vairä-ki
politilj:!, pec Reutera zii?äm, iztei-ku
§i gandarijumu, ka Austrija pie-rädijusi,
ka tä „nav padomju vasa]-
yälsts". „New York Herald Tribune'*
piemin pare^ojumus,. ka padomju
näkoSais solis buäot mesinäjuins ie-saistlt
Austriju austrumu blokä. Pa­domju
virspavelnieka iztelcienus, ka
ASV gribot ar pälidzibas akciju vai-rot
savu iespaidu Austrija, un vi^a
piepräsijumu, ka *§i pälidzibas akcija
jäpärkärto saskai^ä ar krievu priek§-
likumiem, Virie uzskatot par „uguns
atkläSanu". Austrijas politilji bai-däs,
ka krievi anules austrielu tirdz­niecibas
ligumu par ög}u importu no
Polijas. Tapat varot sagaidit, ka
säks stäties vilcieni un kaveties pie-gäde.
Maskavas radiofona komentätors
Midiailovs paskaidrojis, ka Parizes
konference jau iepriek§ nolemta ne-veiksmei,
jo tajä piedalities atteiku-säs
astonas valstis. Anglija uii
Francija esot atgriezu^äs pie bista-mäs
,,Minchenes politikas".
Pavisam cita veida drauds Parizes
konferencei bija tad, kad pag. ne-dejas
beigäs Franeijas valsts ieredi;ii,
nevaredami vienoties ar ministru
prezidentu Ramadje par algäm,
draudeja streikot. Pec zii^äm, kas
sa^emtas pirmdien, tomer domäjams,
ka ieredijd streiku atliks lidz konfe­rences
beigäm .
NYHT, NZ, BBC
mt'mm''''' '''''' '
Trumens
• ^ V apspnez
imigracifu
ASV prezidents Trumens vakar
sasauca vadoSo republikäi;iu un
iemokratu p o l i t i^ apspriedi, ku­ra
grib pärrunät DP ielaisanu
ASV. lepriekS bija zi^ots, ka Tru­mens
gätavojas sasaukt Marsalä
pläna äpsprie§anai ärkärteju
kongresa sesiju. Trumens tomer
paskaidrojis, ka §äda nodoma pa-gaidäm
"Neesot. PapriekS vii>§ gri­bot
nogaidij, ko Eiropas valstis
pa5as izlems. Par pirmdienas ap­spriedi
Trumens paskaidrojis, ka
gribot pärr]Linät Eiropas stävokli
vispär. Pie tam vii?§ par sväri-gäko
im steidzamäko uzskata
imigräcijas jautäjumu, proti, ,4e-verojama
skaita" to DP ielaisanu
ASV, kas tagad dzivo amerikäi;iu
okupäcijas joslä Väcij 1 MarSala
plänu vii;i5 pärrunäSot tikai par
tik, par cik tas sa^arsies ar iö
problemu-e-
ASV sievieSu organizäcijas nole-muäas
kopigi novembri DjTujörkä r i ­kot
plaäu izstädi, kui^ä aiciiiäs pie­dalities
ari DP. So zii;iu suta taiitie-tis
A. Taurii;i§ Eslingenas kolonijas
biju5am uz^emumu dajas vaditäjam
Af Jansonam, vestule täläk norädot,
ka uzaicinäjums no izstädes organi-zetäjiem
jau esot cejä uz Eiropu,
Lidzigä izstäde pagäjuSä gada ar lat-viskifem
darinäjumiem nelielu no-vietni
iekärtojuSi ASV dzivoJoSie
tautieäi. Atsafesme^ bijuSas atzini-gas,
bet apmekletäji noielojuSi, ka
nevierts ]pHek§mets iiav. pSrdödäms,
Soreiz izstädes rikotäji, ar militaras
pärvaldes atjauju Väcijä, grib pa-näkt
plaäu DP darbu sötiSänu uz
ASV un izstädes laikä priekSmetus
ari pärdot. H. M.
Käpec izjukusas anglu-padomju tirdz-nieclbas
sarunas '
Anglijaspärtikas ministrijas iered^i p|EUEi9oja$i, ka &ni|a — pa*
domju tirdzniecibas sarunas izjukuSas. Ang)u un amerika^u laikraksti
vtekaidro SosarunuizjukSanuar padomju nodomiem pilnigi pieverst!^
tirdzniecibaiarAuströmeiropas valstim pee pläna, ko MNew York Tl*
mes'*nosauc par „Molotova plänu".
Molotova pläns butibä neesot
jauns. Jau ilgäku laiku notiek Joti
dzivas saimnieciskas sarunas starp
dazädäm Austrumeiropas valstim.
Sis valstis jau nosleguäas vairäkus
ligumus par tirdzniecibu jin preöu
apmaii;iu ne vien ar Padomju Savie­nibu,
bet ari sayä starpä. Sagai-däms,
ka j^aimnfecLacäs apmaii^as
tiklu vei vairäk paplaSinäs. Preces
apmainit gatavoj as pat tik talas val­stis
kä Somija un Bulgärija, kurvi
Ipärstävji paSlaik apspriezas Helsiri-kos.
Svarigäkie no §iön noligu-miem,
protams, ir tie, kas paredz
predu apmai^u ar Padomju Savieni­bu.
Padomju Savieniba visyairäk
saQem lauksaimniecibas razojiunus,
bet pretim sola dot maSinas un citus
izsträdäjumus. „New York Times"
par to raksta: „Maskavas me^äju-mi
novirzit §p valstu tirdzniecibu no
viijiu liäzäinejäm interesem. cietis
neveiksmi. Pirms kajra Krievijai bija
]oti maz tirdzniecibas ar §im zemem,
Eksperiments novirzit tirdzniecibu
no täs dabigajiem celiem radis jau-nas
grutibas, kas pievienosies krievu
iek§ejäm grutibäm. Me^äjums var
izyersties par paSai Krievijai kaitigu
vu veleäanos vairäk pieverstles tirdz-niecibai
ar Austrumeiropas valstim.
Londonä /täpec uzsver, ka sarunu
izjuklana nav Parizes neveikanes
sekas, bet lidztekus paradiba. C
Padomjii yiedokja maiijia visvairak
Izpaudusies §ädos apstäk}os: 1. krievi
savä. laikä paSl piedäväja izvest uz
Angliju vei §ogad miljonu, tonnu
kvleSu, palielinot izvedumus näkoSa-jos
gados uz 3 milj. t, tagad tie pa-^
zii:ioju5l, ka nevar dot vairäk par
250.000 tohnäm. 2. drastiski sama-zinäts
padomju koku eksports, kas
Anglijal yisvairäk vajadzigs, 2^ krie­vi
sare2|Sju§l noteikumus par ang|u
pretsutijumiem, pieprasidaxni samak-sai
tädas maSin^ tm terau^
kädas paSiem ang}iem nemaz nav.
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Anglu un krievu sarunas
pec tam, kad krievi noraldijuSi ari
pedejo angju prlek§llkumu notelkt
veidu, kädä Padomju Savleniliai jä-atmaksä
äng}u kredits preöu legädel,
kas notika 1941, gadä. PaSl angjl uz;
skatija, ka pedejals priekillkums bi-jls
krleviem ärkärtigl pretlnuiäkbäs.
>,New York^^^I^ pla-
Säkä zli^ojuma par sarunu galtu rak­sta,
ka kop§ >äda laika plep^Sl bl-jusl
manämä viedökja mailia, kas sa-traukusl
Anglljas valdibu. Malila,
kas kluvusl redzama isl pirms Bevi-na,
Bido un Molotova sarunam, acjm
redzami bijusi izskaidrojama nr krie-
AMEitlKÄIjrXJ JOLLAS GABANTETAS 1 ^ PÄRtlKi^
/. nerikäi;iu arodbiedrlbu savieniba
A L I uzaicinäjusi U N saimniecibas
un soclälo padomi darit kaut ko, lal
aizsargätu starptautisko cejojoäö
strädnieku darba tiesiba^. U N jäi;ie-mdt
savä aizsardziba tie begjl un
pärvietotäs personas no dazädäm ze­mem,
kas tagad lzce}o darbos, citädt
ios cilvekus vares neiefobezoti iz-mahtot,
noradits savienibas lesniegu-mä.
PaSreiz nepastävot nekädl starp-tautiski
noteikuini, kas §lem sträd-niekiem
sveSäs zemes nodroSinätu
zinämus sociälos nosacijumus. Sträd­nieku
masu lzce}o§äna nakoäajos ga­dos
vei piei;iem§oties, bez tam klät
näkot simtiem tukstoSuDP, kas grib
rast darbu citäs zemes. Ja attiecigäs
valdibas nepiei;iem§ot kadu ipa.§u l i -
kxmidoäanu §o cilveku aizsardzibai,
to liktenis varetu k}ut loti skarbs.
Tädel savieniba leteic alzsargät ce-ojo
§os strädniekus ar starptautls-uem
noligumiem, kaut ari atseviS-lj:
as valstis tiem devuSas tali ejo§us
solijumus. !
. Kanädas valdiba dos iecejoäanas
atjauju vei 5000 Eiropas pärvietotäm
personäm, piektdlen apak§namä pa­skaidrojis
Kanädas jaunuzbuves ml-nlsfrs
Hauss, Lidz ar tp Kanädas ie-laiiamo
DP skalts pleaug lidz 10.000.
no
u
Väcu begju nelegälä leplu§ana no
padomju ökiipäcijas joslas amerikä-i>
u joslä säk piei^emt katastrofälus
apmerus, ziijo Stutgartes radio. Ba-värijas
valdiba lugusi padomu ^en.
BBG zli;io, ka nelegälo beg}u skaits
jau pärsniedz 30.000. Pec Londonas
zi^äm, väcleäi beg, lal izvairitos no
IzsutiSanas «piespiedu darbos.
„Kanädai steldzami trukst darba
roku," paskaidrojis kads, Kanädas
Valdibas pärstävis. Kanädai sträd-nlekl
vajadzigl cik vien ^ätrl iespe-jams.
Dazädäs Anglijas daJäs 7000
strädnieku gaidot transportii lespe-jas.
Tä kä trukstot kufeo, tad sträd­niekus
pärvediSot lldmaSinjIs. Ce}§
katram emigrantin makim§ot 67
märciijias» • >\
Debates par Stretona Ukuraprojek-tu
400.000 DP ielalSanal ASV otras
amerlkäi^u arodbiedrlbu savienibas
CIO prezidents Marejs pagäjusajä
riedelä iesnledzls tautas parstävju
nama juridlskajal kpmisijal paskald-rojumu,
kufä deklare, ka 6miljoni
amerlkäi;iu arodbiedrlbu locekju at-balstot
Stretona likumu. Marejs no-rädijis,
ka ASV Ir morällsks pienä­kumi
rädit paräugu, sagädäjot jaunu
dzives * vletu parvletotajäm perso­näm.
r\.;-V,/;-VV-:-^
IRÖ sagatavoSanas komisijas un
amerikäijiu armijas starpä panäkta
vleno§anäs par kompetendu sadaliju-mu
DP aprupe Väcijas amerikäpu
joslä. IRO uzdevums bus patstävigl
sazlnäties ar citäm zemem par DP
nometinä§ahu un lidz to izce}o§anas
bridim rupeties par vl^u novleto§a-nu,
apgädl un nodarbinäSanu. Sävä
kärtejä darba IRO nebus pakjauta
mllitäriem rilfojumlem. Licizeklu sa-gäde
DP apgädel ar pärtiku, dränäm,
medikamentiem un dziyel neplede-äamiem
prieksmetlem bus armljas
uzdevums. Armija ari uzijiemas ga-rantiju
par to, ka DP sai>ems pärti-kas
devas tädos pat apm^rös un sa-stävä
kä väcu normälpateretäjl ang-iu-
amerlkäi>u joslä.
UN Palestinas, Izmekleäanas komi-sija
slegtä sede nolemusi neka neuz-säkt
zidu iecejosanas jautajumä
Daudzos iesniegumos komisi ja bija
aicinäta atbalstit 2idu DP ieceloSanu
Palestiriä. NYHT, BBC
1000 viru Uela starptautl^ brigä-'
de iejaukusles grie]^ i^lzänu ei­päs
ar valdibas kai^aspeku Albänijas
pierpbeia. BBC vakar/zlijioja, ka
brifäde ielauzusles 10 km dzUumä.
Tä apgädäta ar vismodernakajiem
leroölem. UN i2aiiekle§ana8 komisi ja
IzUdojusl no Splonikiem, .lal no-skaidrötu
hotlkumu tuväkos apstäk-
Ap 4000 partizänu Albani jas robe*
ias tuvumä siksti alzstäv äpgabalu,
ko cer izveidot par savu' „bri^ä$
rrielpjas" territoriju. Pirmo leizl
grieku partizänl cihäs notelktäs kau-jas
linljäs. Valdibas pärstävis ne-sen
bija paskaidrojis- ka partizani
tädä veldä domäjot pavert ceju uz
Grielpiju 2500 viru staiptautlsjcai brl-gädei,
kas esot sapulcinäta Dalma-cljas
osta Splitä. Vipu galvenaid
merljds esot nostlprlMties
gabalä, liufä komunlstu partlja K K E
varetu dlblnat komunlstisku valstl
Sabledrlskäskärtibas ministrs Zer^
vass paskaidrojis, ka claudzi nö pa-gäju5ä
nedejä apdetinätajiem komö-nistiem
atzlnu§les sazvere^ibas plä-ria
lidzdalibä. Käds labais grielj:u
laikraksts zii;io, ka sacelSaiiäs paveli
parakstijls partizänu vadonis feene-rälis
Markoss, kas pavele sevi dev§
par maräalu. Pavele ari esot teikts,
ka Atehäs un Pirejä gatavibä 14
partizänu j>ataljonL NYHT
gacijas ap^G^^
.Cejä uz vlspasaules baptlstyL^cm-.
ferencl Kopenhagenä,: svetdlen Stuft-^'
garte leradäs 10 ASV baptlstu dde-gätl.
ASV baptl^u ziemeju apylenl-bas
prezidenta Dr. Dälberga vadibä
delegäcija jau äpmekjejusi Holandi,
Bel^ju, Frandju un Sveici un pirm­dien
ho Stutgartes Izbrauca täläk uz
Cedioslov^lju un Poliju. Stutgarte
vlesus sagaldija väcu baptlstu drau-dzu
pärstävji im Latvljas baptisti^
savienibas prezidents R. Vitols ar
Eslingenas latvleSu baptistu draudzes
mäeltä jiem.
„Plrmo reizi muiä man tagad bro-kastis
needuSäm jäsaka runa," sa-sveiclnoties
telca delegädjas yädltäjs
Dr. Dälbergs. Mäeltä ja Diensena
kundze no Losandielosas plebllda, ka
no Zenevas näcles braukt nakti, bez
gulamvagonal Delegacijas Iocek]l gan
sakäs labl Informetl par musu dzives
skarbun^u, tomer Met, ka istu
prlekSstatu dail vlspäi^ejl telo jumi un
ari svetdienas isais a^lentojumsJEs-lingenä
»nevar dot Vlesi EsUngenä
piedalijäs latvieSu baptlstu dlevkal-pojumä,
noklausijäs daias ko^a
dziesmas un R. Vitola uzrunu, patei-
•c# sirsnigus värdus uh^ dievpaligu
novelejull, alzbrauca atpakal.
; Vispasaules baptlstu savienibas
pälidzibas komitejas sekretärs Dr. •
Stubers izteicäs, ka ASV 10 miljoni
baptistu. savos kongresos nolemu5i
lestätles par DP pla5u uzi?em5anu
Savienotas Valstis un ari turpmäk
(Beigas 2. Ipp.)
^ ^ ^ ^
4
'-m
m0
J
l i p
$m