Bavarijas Latviesu vestnesis, January 14, 1947

              Authorized by — Lizenz -r
Izdoianas at}auja: ICD-OMBG
:: Atbildigais refrafe»
tbrs — Editor .. in-Chief;
Karll» Rabäcs, vietnlebs:
Al^ksandrs Liepä, redakci»
jas sekretärs: Maksis CuU-tis;
Tctaktori: AndrSjs Ru-dzis
(Mincbene), Harijs Min-denbergs
(Eslingenä), Ar-nolds
Smits (sports)^ Zigurds
Bärda (techniskals iekärt»-
Jusis) .
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 3 (10)
Otrdien, 1947. g. 14^ L
SznSk' otrdlenas on piektdie-iiäs
:: l&d0!i^ejsr
a^^gabala lätvleiTii komltojas
nzdevuma Latvieiu prts^
darMniekQ sadarbn>as' 1R^A:S
R^dakcija: Gfinzbarg/O.; BUr-gemr
ter - Landmanti • Pl^ 7«
t 98 :: Printed by ScHMb.
Volksblatt» GQiizbiirg/Bon.;
Biirgerm.« Landmann-Pi. 7::
Metiens — Clrculationt / 4000
nozime
llATVlESU DELEGÄCIJA t Z BE^.<?IJAS OG^.RÄKTUVEM IZBRAUKS 20, JÄN VÄRI
UNRRAs APGABÄLOS DARBOSIES LCK PÄRSTÄVJI
/
LCK delegäoijas darba nozares vaditäja inz. A. Brunnera vadibä
Edingenä 10. Janväri notika paplasinätarljarba padomes sede, kuyä bija
- pärstäveti visi amerikä^u okupäcijas joslas apgabali un lieläkäs nomet-nes
ar saviem darba lietu kartotäjiem. Lietisps pärrunas un zinojumi
rädija, ka darba jautäjuuii ievirzäs aizvien organizetäkä posmä un pa-stjiv
izredzes visieni musu tautiesiem sagä^^ pie^emamudarbu. UNRRAs
darbi^ nözares vadiba ierosihäjusi izraudzit no visäm trim Baltijas
tantam pastävigus pärstäyjus pie UNRRAs apgabaliem (distriktiem) un
ä{mfaSapgabaliem tä panäkot saskai^otu un äträku svarigo jautäjiunu
izkärtoianu; Latvie§u centralä vadiba yispusigiapsverusi ari piedävä^
vjnmu par darba iespejäin Belgijas oglraktuves un 20. janväri iepazities ar
apstä^em uz BeUfUu izbrauks .latvieSu delegäcija.
San^smes ievadljumä /inz. A.|kamer musu jautäjums-vei nav iz-
Brunners zi^oja, ka sekmigi tixrpinäs syrts, visvelamäkais.r därbu te-
; Baltijas tautu köpejas darl?a pado-Jpat Väcijä. Sai ziijä dzirdeti pat
mes darbs. Notiku§as, jau 4 apsprie- norädjjumi, ka driz pienäkäot bridis,
des uh' 2 reizes latviesu, igaupu un käd nomet^u vaditäji visus darba
lietuVieSu pärstävji bijuäi Heidel- piedäväjumus hevaresot ' izpildlt.
bergä pie 3l armijas §taba ^un UN- Kaut tä bytu! Pa§reiz plasäkä me-
BRAs'darba nozares vadibas. 14. jan- rogä un organizeti kartojas iesaisti-väri
Heide^ergä nodos kopeju ie- §anäs darbös pie armijas. Jautäju-sniegumu
par atjauju pie§l^irsanu mus- tomer nevar atrisinät tik raiti,
darba grupu un darbnicu orcanize- kä tautiesi, seviäljii tie, kas palikusi
§anä. Pec UNRRAs prieksnkuma, bez aprupes, vvelas. Kä katrä/jaunä
i2raud25ti .hCK pärstävji apgabalos, pasäkumä, gadas nepar^dzeti s^ersji.
kas -turpmäk strä^äs cie§ä.kontaktia Tä, piemeram, jcereto Wzienu nav
ar attiecigiem UNRRAs darba yirs- gäjis organizesanäs darbs Hanavä.
ni^kiem. Parstävjus apakädistriktos Jautljuma kärtotäjsno latviesu pu-
Jäizrauga apgabalu komitejäm sazi-lses V. Korsts tädej. zii:io,/ka visi, kas
^ä ar lieläkitn nomethem'., bija pieteiku§ies Hanavasgrupä, iz-rs^^
ur. r^-^oi,tf "^sinto Izdevibas un «saistäs citur.
« « S i e «^^^^ zinäma starpposma H^navas grupas
n i ^ nn tadej nometnes ar kapi- izvietoäana darbä nenotiks
nata rosmi jaturpina un no jaima _ , "«» iKuuiui.!,.
jlsäk arodu apmäcibas kursi. . Ie- L ^!>a Padomes atzinums ir, ka
saistiäanäs darbä turpmäk var kär J t!^i?siem nav jabrauc uz piefelkäa-toHes-.
divos virzienos - tepat Vä- nasviet_am,bet]agaida,kamervienibu
cijä un ärzemes/ Oträ iespejä jäap- organizesaila iiotiks vi^iu dzives vietu
sverlott uzmanigi. Tieäi pedejä lai- ^^V^^^-^-^u^^tajumus karto mäcitäjs
dauclzas nometnes jau apmekle- Jurks Fisbachas nometoe un tau-juäi
aizjuras valstu pärstävji, runä- °'"^oi'?L?^'™^®''^* (tälrunis
jot par iespejamo emigräciju. ^ Pa- Nirriberga 26182),
.tiesibä emigräcijas jautäjun^s v^lnetl .I^arbs pie amenkanu ?rmijas,sais-inäz^
nav atrisinäts un piedävajumi «r nevainojamas stajas un disn
•nav nekas cits, kä darba sp§ka ver^ JiPl^^i^sieveroäanu.; Darba padorfle
vSäana- No nacionSIäs köpibas sa- Ja^eJ leteiks tutpmak pi^pemtteai
glabäianas viedokja sie atseviäljie ^o^, kas pieteicoties uzradis sayas no-t>
iedäväjumi mums nav izd^vigi.Jä- R^tnes' vai ^yusas^. ftoinetnes letel-pem
äri verä, ka ieinteresetäs valstis ^"'"aapliecibas. Ja kadu discipli-centisies
izlasit sev izdevigäkös un pa^^ari^apumu «iel atlaidis, t^d at-spljigäkos
darbiniekus, tä mazinot Sf^sanas nometne, kaut an pie tu-mOsu
köpejo potenciälu. Tädel jau ^iniekiem, vnjam nebus iespejan^a.
lidkiis izsträdäjami priekSlikumi, lai,l Saistoties armijas dienesta, musu
>iesaistotie8 darbä äi;pus Väcijas, kur
paSreiz spiests palikt lieläkais ko7
pums, darba spejisiem, kvalificeta-
Jfem spekiem lidzi varStu dotie^ ari
ai^ädSjamie. Otrkärt, pirms saisti-tautiesi
izies no nometnui idzives,
kas lidztekus daudzäm neertibäm
kursos, priekslasi jumos, koncertos
un teätra izrädes tomer deva lielu
garlgo spirdzinäjumu. Tädel Darba
padome atzina, ka jau laikus jado-ma
par so tautiesu kulturälo aprupi.
Vei svarigäki butu turpinät arodnie-cisko
izglitibu.
NOMETNES JÄORGANIZE DARBA
VIENIBAS
———— maioa. • —•—
PASAULES PRESES, MARSALA DRAUGU UN Vl^A PASA DOMAS
Lie]äkais jaunä gada pärsteigums pasauies politikä bija pagäjusa nede*
lä^avestitä ASV ärlietu jhinistra mai^a* Visas pasauies prese Bernsa at*
käpsanos on generä|a Marsala iecelsanu pai* vipa vietnieku vienbalsigi
nodevejusi par negaiditu pärsteigumu« Visas pasauies prese ari atzimgjusi
oficiäli pavestitp amerikä];;iu valstsviru paskaidrojumu/ ka persohu mai^a
neradis pärmainu ASV ärpolitikas lidzsinejä lini]ä, bet gandriz tikpat vien­balsigi
savos komentäros ari atzist, ka gluzi bez sekäm Sada mai^a neyar
but, Minejumi par to, kädi varetu blit istie iemesii mai^ai (oficiälais
iemesls ir Bernsa väjä veseliba), un Ipar to, kädas varetu biit sekas, jto*
mer ir visai dazädi tiklab politil^u izteicinos, kä preses komentäros, -
' Maskava/ cik pagaidäm zinänSs, vie-
Lidztekus sardzu vienibäm, turp-1 f 8' Pazinojusi oficiälo ärlietu minis-mäk
armijas un UNRRAS organize- t-^ap^itjas faktu, be nav tonekada
tos darbos daudz plasäki bul jäie-P'«'f^ komentejusi. V.sas parejas.pa-saistäs
dazädiem amatniekiem unf H?'".^"'^*?" ^'^P'™^
ari nekvalificetiem sti-ädniekiem. Pe- T^^i izte.kus, nozelu par Bernsa aiz.e-dejä
laikä veselas amatnieku grupas f " » ' . * pasa Amenka, biju-pieprasa
ari väcieM. Darmstate lat- ^^^-^tu mm.strs bija leguvis loti
vieäu amatnieku grupa jau saistiju- P'^'" P0P«lar'ta"- ^,,Yel «fdaudz d.e-sies
väcu darbä. No Frankfurtes pums vipa atkapäanas amerika-näk
piedäväjums par 1000 cilvekuf?" P^^^^^^°«'»,>)f 'eyelejus. par
nodarbinäsanu. ' Darbi organizejas "•^''ö- Sada .popularako viru .
ari fianavä im Stutgarte. Nomet- - LONDONAS,PRESE
nem jäbut sagatavotäm, ka piepra- , «o-ir- i - *! i • *
sijumi var näkt ari rikojumu veidä. '^'»'^.^ete ASY arlietu mlmstra mauju
Tädel jau tagad jänoorganize darba h i^^^a atturigi. „Times atzjime ofi-vienibas,
täm jäiirauga vadib^ un "^/o, mmm U amenka^u ar-nepärtraukti
jäturpina daiädu amat- P°'"'''? nejnamiäoties' un plaäak ap-niöku
täläka apmäcibä. Sim vieni-Pl^ata jauna ministra spejas un.piedzi-bäm
vajadzigi darba arteju ligumih'»)'™"^' seyis^, izcelot to apstakli,
un noteikumi, kuru projektus iesnie- i ' * Maräals agrakaja_ darba esot tieii
4?a Bavärijas apgabala pärstävis A. jepazmies at smagajam koiisekvencem,
iauva un kooperäcijas centra iz- H^-^V"'^^ ° «^-v-^'*"^?-,-'""
Iträdätos - Augsburgas pärstävis •"»''as preteSlpbam Liberalais »Man-
J. Veide. Darba padome tos saska- Guardian izsakas, ka Mar-tjos-
xin iesniegs apstiprinääanai UN- pa'» J.ecel^!"» par arlietu mmistru ga-
RRAS darba dajai Heidelbergä. h"te,o_t parejai.pasaulei drosibn, ka
Turpmäk Ueläka veriba veltäma a^enkaiju- lekäpolitiskas i,esaska?as
pla§äkal sievieäii iesaistiäanai darbä. "«atspogulosies^ arpohtika, un abu lie-
EsUngenä paireiz notiek sarunas par M? PartD» kopiga Poli^ka turpinääo^
äQ§anas,darbnicaspapla§inääanu,kash'«*- Novfrtejot Bernsa darbibu,,laik-tad
veiktu pasutijumus armijai un '^^sjs atzime, kj vn?§ savas darbibas
UNRRAt. Lidzigs nodoms i r arih?Jpma bnis nedroäs it seviglp attie-
Kleinkecas nometnes vadibal. "''^s Pf^f Padomju Sayienibu, un ti-
Sl^iet, ka dlgais bezdarbibas posms, Ijai krievu riciba_ Maskavas un Lon-kuru.
vairuöis, paldies Dievam, iz- ^p^as konferences piespiedusi vn?u
mantojuäi arodnieciskäs prasmes^ap-h^^^l^oties droäi -iin^ppemigi. Ko-gfllanä,
tagad,Ms lieidzies,,-un;,lat-.°i"n" laifcraksts ,,Paily Worker
vieäu dakläs darba rokas no jauna K?H.*^*' vispar vafot idenli^
pierädis, ka 6sam pelnijuäi iespejuM'cet- ar nepiekapigu ASV politiku
celt un veidot savu dzivi hevis sve- P^t Pidomju SaTienibu. Tomer.butu
§umä, bet savä brivä dzimtene.
H. M.
UNRRA domä, ka DP varetu izcejpt ui
neapdomlgi uz&katit vipa nomaimsa^
nu par ievadijumu §is politikas mai-i;
iai,, ^,kamer darbi nebus pierädijuSi,
ka ääda kursa niai^ä tie§äm notikusi-'.
Nepatikami pärsiejgjti par ärlietu
ministra 'maii^u ir
RÖMAS LAIKRAidlSTI,
skaidro, kädas iespejas bus sutit un'
shiegt palidzibu piederigiem Väcijä
iuis pievienoties pärejiem, atgriezo-ties
dzimtenö vai emigräcijas gadi-jumä.
DARBA IESPEJAS EIROPÄ
direktörs.
DARBA IESPEJAS VÄCIJÄ
äanas darbä äpus Väcijas, jano- Draziliju, Aröentmu; Kdnddu vai Australifur^^ i ^ ^ ^ ' ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' " ' ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^
UNRRAs GALVENO PÄRVALDI PÄRVIETOS UZ PARlZI. JAUNS riinas ar Italijasf ministru prezidentu
DIREKTÖRS ÄMERIKÄIiJU JOSLÄ . ^ ^S^peri,_^kas.^_.^^^^
ASV legxit palidzibu savai^zemeL
>,New York Herald Tribune" zupio no Fraölrfiirtei}, ka janväri noti^^
patnatigaUNR?lASDPatbalstisanas darba pärorga^^ Savienotäs Valstis
toäanasietvaros notiks ari UNRRAs galvenäsmitnes pärvtetosana no un pieläi^ domu, ka karavira iecel§a-
Aroisenas Väcijä uz Parizi. ASV okupacijas joslai Väcijä iecelts jauns na par ärlietu ininistru varetu padarit
-'•--»-*™ »ASV politiku n^tkärigaku ^n^^^^^^^^
jiem' hotikumiem, /
äas vienoties par pärcejö§anas no-| Ari väcu laikr. „Der Tageöspiegel,,,
teikumiem.' Bel^ija nesen pieteiku- kas ar amerikä^u atjauju iznäk Ber-si,
ka ielaistu savä zeme 7Ö.ÖpO DP. Ime, zi^o, ka. Bemssatkäpies,täteikt,
Kanädas iaiiksai^^ Täpec esot
J. C. Gardiners teicis ruhu, ku^ä pie- jädomä/ ka vl^s aizgäjis ne .tikai ve-prasijis,
lal Kanada atjauj savä 2e- seKbas/ bet ari politisku apsverjiinu
me jiecejot giiljoniem eiropiesu. Mi- dej. Angju licensetais Berhnes laik-nistrs,
starp citu, teicis: „Mums ir raksts ,,Telegraf' domä, ka demokratu
tikpat svarigi iegut miljoniem cil- partija izraudzijusi Mar§alu par ^r-veku,
cik Eiropai svarigi atdot mii- lietu ministru, lai pec tam varetu iz-jonus."
Vii:i§ piebUdis, ka vislabäkä virzit vii;iu par savu kandidatu prezi-iespeja
radit sirsnigas attiecibäs ar Nenta veleSanäm näkamä gadä. Ame-
EiropUy butu uz^emt Kanada miljo- rikai;ii negribot vel§t par prezidentu
nusVeiropieSu. . • ' ; karkviru; bet, ja kai^avirs pirms täm
Kads demokratu partijas pärstävis bu'§ot bijis ärlietu ministrs, tam var-pec
prezidenta Trumena runäs, kur§ but bötu lieläkas izreäzes, , Bez tam
pr^zidents pieprasijis atbälstu p^ esot labas attiecibäs arpa-
Sutnis E. Zari3?§ no Londonas in-foniiejis,
ka pasrtäv izredzes darbä
ÄArii f no Z7vviedSrija^fe! tsan^e.m^tals7 zJiijSas?, k«a I , -J aun.a is, U. N. RRAs. d, irektörs. amp er,i -
tur apBverot. pkekälikumu, aicinät g"^" ^«^^^^
darbä baltiesu irizeniepus un arbhi- ^ - S S ä direktS
tektus. Konkreti priekälikumi to- K.^^f'^^^! .J^™^^^ jfi?s cf
mer lidz §im saijemti vieiiigi nd A ^ ! ^ ^ ^ ^ ? , ^ ^ ^ S? w
fiel^ as un HolaSäes. Kä jau zi- h^^f , t J l f ^TNRRI, ^ 1 ? ^ ^ " UixlT vr^ir^^Ar. ««r«.rx4.««^4. snn *ora vietmeks UNRRAs imsija Ce-.
Ä^a.lt.i etes d! ar1b am^ ^s^lmf' msiacgaast.a vJota h5o0-0U -^Jh:o?s:l^o^v,a, k/ijJä^. ^ Vin§ atvietos Dzonu K
iandieM. uzi^iemas samerä ilgo ap-^^tt 1?4 .^^^^^^
. macibu, tad var secinät, ka bus jä- f.^/, ^ ^
sledz, llgumi uz vairakiem gadiemP^^?' ^' ^^^^^^V^- ' •
kas savukärt atsyrti^ no musn sai- Galvenäs mitnes pärvietosäna pa-mes
daudzas jauriaVas. Nav izslegts U^dzeta föbruära vidu. Pec UP zi-darbs
ari Holandes kolonijäs. Ari pam,'1945. g. beigäs izdots apmeram
Anglijä, darbos slimnicäs un tbc sa- 1 «lift- dolaru, lai mazo Arolsenas
natorijäs, saistibas'nav viegli uzsakä- Pilseti^u padaritu apdzivojamu.
mjsts, tomer, zinot angju tautas drau- ; Paredzefs, ka tai pasä laikä likyi-
• ddgo nöstäju un labo arodniecisko des ari agräko. UNRRAs galvehp
aizsar^zibu, musu eenträlä pärstävi- stäbu Eiropai, kas atradäs Londonä,
t>a tie§i iesaka brlaukt^uz Angliju. un to apvienos,ar Väcijas operäciju
Vi^r^^^ *^^c^»^s^»v ,^^^.rss^v^« T?^w^4 stäbu Parlze, lai izveidotu' tur gal-lä-
Mz Ä pärvaldi,. visai darbi-
-iestut SÄ^^^^^^ Ir austrumos.
Prieditis, kas jau kop§ päris mene- UNRRAs pärstävji, kas snieguäi
äiem jautäjuma kärtosanai izbraucis laikrakstam so informaciju, paskaid-uz
Franciju. Latviesu Zinas Esiin- rojusi, ka §i riciba levada organiza-genä-
tomer sjiiedz informäciju, ka p^as darbibas izbeigsanu. Organi-
Parlze-nesen notiku§as jaunas sarii-häcija kDp§ 1943.-gada izlietojusi sa-nas'ar
vairakiem kbildigiem^fran- viem uzdevumiem 4 miljardus dola-öu
darbiniekiem un apspriedes par ni. Tä kä UNRRAs legalä pastave-ie$
peju latviesiem atrast darbu Frän^ sana Kiropa izbeigsies 30. junija, tad
cijä turpinäsoties näkamä men*i. Piei>em, ka UNRRu aizstäs Apvieno-
\ ^ N _ to Näciju Starptautiskäs palidzibas
. ^isplasäkäs pärrunas izraisija organizäciia IRO, lai rupetos paf
Beliijas piedäväjums. Vairums sa- pärvietotäm personäm Väcijä lidz
näksmes dalibnieku bija ieskatos,-ica ^am laikam, kad täs vares nometinät
latviesiem, kä lauksaimnieku tautai, ^jyj jaunäs vietäs.
ipatnejais darbs pazeme nav pi^me- ^ ^ ^ ^ ^ darbinieki esot ari ap-
^ ' • ^ K^^' ka jau ievaditas
rotu darba un dzives dazädäm Eiropas un
^ Belgiju 20. janvari izbrau^^ är-
.delegacija uij^ gahgo lemumu pa^ kas nodroäi-
Piedavajumu; izsl^irs LCP nakosa I .^^ .^^^^ mäjvietas • ap
*7.000.(»0 (?.), kas joprojära atrodas
DP nometnes Eiropä: Par vistica-mäkäm
iece}o§anas zemem minot
Rezumgjot Darba.- padomes ap-1 Braziliju, Argentinu, Kanädu un
spriede dzirdetäs domas, jäkonstate, Austräliju. Braziiij nosutijusi
ka padomes uzskats ir, ka tikmer, | delegäcijUv kas pa§laik Berline cen-domju
valstsviriem, ku^-us vii;is saticis :
Teheranas, Jaltas un Potsdamas kon-ferences.
,*
PASU AMERIKÄIjfU KOÄIENTÄRU
diemzel pagaidäm esam sai;iemu§i sa*
merä mazäk ,,New York Herald Tri-bune"
izsaka nozölu, ka Bems$ atkä-pies>
un deklarv ka „mes' uzticamies
Mar§ala spejäm > bet mes nevaram
apsiept bazas; ka pjepeäa maiijta iz-räisis
ari musu attiecibu reviziji^ ar
visu p£trejo pasauli. ' Par to paSu jau-täjumu
rakstot. ,,New York Times^
izsakäs/ ka ärlietu ministra inatk^as
straujums izraisot baiastaisni §84 lai­kä,
kad jäizälj:!?* svarigi jautäjuini. Va-rot
tikai piei;iemt, ka nasta kjuyusi
Bernsam par smagu, un jäcerpt, ? ka
Mar§ala ieceläana neradi§ot lii^ziini-jäs
politikas maii;iu.
Rep.ublikäi;iu partijas ärpolitiskais
vaditäjs senätors Vandenbergs apiVi?i-cis
MarSala iecelSanu äi vira „dr0^
mes, godiguma un bagato piedzivpji-mu
del." INS korespondentsv ParjzS
Pirsoös raksta,' ka labi pazist Mar§a-lu
un täpec zinot/ ka; vi^§ neesot^!§r
lejies k}ut par ministru, bet gan jän
tillit pec kara grjbejis nö politikas at-teikties
un kopt^savu salu;iu därzii^u
lauku mäjäs. Bet esot jäatziSit,, ka
vii)§ sevi§lj:ii sj)ejigs gut panäkuin^^^
sarunäs/' kuc kolide daSadi uzskatj.
Vii;iu' rpspektejot ne vien Amerika,
bet ari Paddmju SaVienibä. Uz jautä-jumu,,
vai Mar§als attiecibäs ar Krie-viju
turpinääot, Bernsa politiku vai
varbut;;piesljeSoties .uzmanigaj^^ Vol-
Jesa polltikai, Pfrsons atbildejis^ ka
neesot Satibu par to/ ka Maräah tur*
pinä^ Bernsa liniju. Citi generäla
Maräala personigie draugi tai pa§ai
INS izteikuSies; kaMäräals kapa faiy
kä bijis viens 110 lieläkiem Padomju
STivienibas draugiem. Vii;i§ ipaäi fcsta*
jies par municijas ua citu maleriäln
suti§apu krievu armijai. Kara. laikä
vij;i§ esot ari pierädijis, ka Joti läbi
izprot Krievijas apstäktus/ un ©»ot
personigi iepaziniesr ar Stajinu..
^ Pats Maräals pag^iidäm- runäjis Joti
maz. Preses pärstävjiem^ kas tb ce-'
lä uz ASV intervejuSi Honolulu, v i ^
uz 4autäjumu, vai esot deniokratu P|ir*
tijas biedrs, -atbildejis: „Esmn 8«ni*
jas virsnieks un episkopäläs :baznicas
piederigais''.
Tas pagaidäm viss, ko pateicis virs,
kas pärstäyes ASV intereses^ Maska­vas
sarunäs, kuriz§l}:ijPs Väcijas lik-teni
iin värbat ari daius. eitus Jautä-jujnus,
kas rnums latvieSiexn vei sva­rigäki
un tuväkl , DENA, INS, .NZf
Izredzes uz darim.
Kad bus nepieciesama
nÄudas fetorma Väcijas
rietumu joslas
totanji personäm, iesniedzis kongresairt
likumprojektu, kas prasa, lai Eiropas
DP atlauj iecejot Savienotäs Välstis
uz finaösu gadä^^^neizmantotäm para-sto
iece}c>täju kvotes brivajäm yietam.
ASV armijas galvenä stäba pärstäv­ji
no Frankfurtes, amerikäiiu vestnie-cibas
darbinieki Parize on krituso
amerikäi;iu karaviru kapu komisija ie- „New York Herald Tribune" zi^o,
vadijusi sarunas ar Francijas valdibas ka Berline notikusä preses konfe-pärstävjiem,
lai panälctu fränöu iestä- rence amerikänu militaräs valdibas
zu piekrisanu tam, ka Frahcijä iece- pärstävji izteiku§ies par iespejamu
lötu DP strädnieki, kufus gtib nodar- naudas reformu arigju ^ amerikäriu
binät pie kapavlru kapu atrakganas. okupacijas joslä Väcijä.. Sada re-
Trankfurtes galvenais' stäbs zii^o, ka forma busot nepiecie§ama, ja arlietu
gadijumä, ja sarunas Sekmesies, ar ministru-padome martä nevienoso-
DP strädniekiem atvietotu väcu Kara ties par centräläs Väcijas valdibas
gösteki?us Francijä, kfes tagad strädä radi§anu, jo pretejä gadijuma drau-kapu
komisijas uzdevumä. Francijä dot sabrukt amerikähu un angju ko-sais
darbos esot nodarbinäti apm 4000 pigi izsträdatais pläns izvest un le-väcu
gusteknu Ja Francijas valdiba vest saväs posläs' preces par 2 mil-sim
nodomam piekristu, amerikänu jardiem marku näkamo tris gadu
galvenais stäbs uzsäkslidzigassaru- laikä, ^
nas ari ar citäm Eiropas valstim, kur Vilkinsons lizsveris, ka amerikä-tagadamerikäi;
iu krituso karavini.ka- iju un angju militaräs valdibas ie-pu
komisitas uzdevumä strädä väcu teiks naudas reformu iikai kä pgde-gustek^
i: . jo lidzekli, ja zudTs ceribas uz 5et-
Hesenes militärä valdiba pazipoju- ru lielvalstu vienpsanö
si, ka pägäjusos piecos menesos poli- nozimetu Väcijas sadali§anu diväs
tiski pärbauditi pavisam 36 230 DP. saimnieciskäs dajäs un negläbjdmi
No tiem 5.010 at^emtas tiesibas * uz izraisitu ari politiskas sekas. Citiem
UNRRAs "aprupi. , ^ . värdiem sakot, "rastos divas Väci-
. UP> DENA I jas — rietumu un austrvunu Väcijä.
Anglija
Kä zinäms, lords Beveridis, kas
tagad atrodas öetru nedelu celojumS
pa Väciju, pirms neilga laika Angli-jas
apakänamä ierosiiiäja jautäjumu
par Baltijas DP plaääcu iesaistiäanu
Anglijas rupniec&ä. Par §0 jautä­jumu
. raksta ari„Manchester Guar­dian",
kas ir novtikal iesp^idigs liber
räls laikraksts/ bet ari kokvilnas
rupnieku orgahs. Raksta par begf
Uem laikrakst^ säkä:
„Apvienotäs i^äcijas diiezgan ilgi
jau sprieduäas par begju problemu,
lai värdu vietä beidzot stäios darbi.
Ir pa? dzirdeti ciniski izteicieni, ka
beglu problema nokärtoSoties pati no
sevis „dabiskä veidä" ar izsik§anu.
Nevajaga tomer aizmirst, ka täs, • ko
TTiaJ lielajäs dzirnaväs, ir d l v ^ u dzi-vibas
. . . Stridi par proceduru §ädä
humänitärä darbä nedara Apvieno-täm
Näcijäm godu."
Täläk raksturota IRO un teikts, ka
vajaga. kaut ko darit DP riovietp§a-nai
razigä darbä. PaSlaik esot tä,
ka Anglija zaudejusiiriiGiätlvU Ka-nädas,
ASV un Dienvidamerikas
priekSä. Esot divaini, ka angU mu-dinot;
citus, bet pa§i negribot darit
neko. Laikraksts ieteic-briväku beg­lu
ielai§anu Anglijä.
No informetäm latVieSu ai)rindäm
Anglijä izteiktas domas, ka janväpa
beigäs vai februäri Baltijas DP sa-gaidämi
darba piedäyäjumi Anglijai
tekstilrupniecibä. Tas varetu^ptvert
ne tikai sievie§u.darba speku/bet ari
viriesu un dotu izdevIbiT: däudzäm
latviesu ^nienem pärcelties uz Ang-
Uju, " - la