Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1947

              V
«f Skp neitr^iitäö '
fft fneisam nav, tiAts^. *«8
ar
M
|l«öa|u par, pärtiku, b Ä ^ 1
««^?:.saini,, U^fcatot, ^ S,
^as.aizdomaa plr vä^
i?Äis Jäs apcietinat
SpiKbu. kadu bauduLaSi
aö MV pat prätä näcis to nL?
^<pieprasu, lai i)ret, Si5t
l^^kaut-ar elementäroX
I S ^ f f ^^^^ fi!
f^^^usu. laba man tomer jäsaka h
glfJ^;- tä tad, B
;V5diä dzivd oazi pazmai
W-:^^i<iaud2 pateicibTtS
feff ffö^a dzimtene ^tr*
|iS:;^i Sieto pazi^am.ir riskanta,
1^^?^ viJ?iem. Täpecariei
?l?|?HM^zmantot plaso repatriantti
*fi|ftu,-:läi kädam ho saviemturie-
?päugiem;heu^^ veida i
J^;::Säini -pärtikas., Uh, Dii
^^.:1;ite;tpa1ieäa^ if yiss."
^;^if^|ösu pasKaidrojiuns gani;
J!f!^5:'tMer Jautajumu neatrisk
IdefcvylGd^^ vai bez pärtikas jii3
tfttrpenavietöjat ari kaut ko qitu?"
ijpa%; ^vestuies,,. pteäm, bet
k>,.vvair§fc, nekb. tädu, ko patap-
«rehi . varetu salidzinät 'ar i^'
^.:>iVi'K^d§ .ce^ä jös nogädäjät sainl
^:)'jSaiis^ Vkais jums palidzeja, ka
|#l^ir€?pai;riantus^ kas;:;ap5i§iii
iäet^^kai: jpä dajai, jo mana
i^ii^pölttiu^^^^
^gim:^:sgdni. ,iiodevu,;^vi9§'apso*
^^iä|ii|(teirrt^§u^ esi'
Miii||pÄa^;V
i||päalla^ : i;vär^
Ip^ÄiikaiE^^^
a»4:iQpas; .it kä. gribetu'klusl;| iPaiiaizraudzibäs^^ J
ilIpÄ;Kläbiv:^^^
ii^Släkötyvi§fc}^^
iillpllifc^Ävfr^
ftiipiCT€i'^^mercetar^^^^^^ t
piäiiaSTurigakiein
iMIievfidi^
mmx^mm gribf Pratln*
'Uv gais§u5p..
^at&l^ed by — Llzenz —
izdo^nas atlaoja: ICD-OMBCr
:: Atiiil^gais redak-tors
** EdHor in-Cblef:
Karlit Rabäcs, vietnieks:
Alelcsandi^s I^pa* vedako*
Jas se^etärs: Maksis CoU-tis;
re^aktori: /Uidrejs Ru-
^ (Mincbene). Harijs Bäin*
46nt»(^gs (Eslingeaä). Ar-noMs
Smits (spom). Zigurds
loats)
Nr. 43 (50)
issiläli oMleais na pteicMt«>
ats Meiri^: BavStl^
^gabala latvloiii lEomlteJas
oBdevumi Latvia praes
<larbiBlekii gad^rbi^ topa;r
Bedakcijas oan^n^/O. Bö^
gena IQ? • Uuadaasm > Pt V,
t S» tl M a M b9j8tbw8^
V<AIS8btaft^ QHosbois^lMu*
Bdrgenn. • Laadraana-PL 1:t
fitettens \ otrenlttlOBt ^
Dienas kärtibä Au^jrija. BBC ^eiiiesias vakarS admija, ka An^iijas
tatrfas paröja noraidijiisi austriesu kdmunlsia vado^ia PiSera priekSli-
Uvmn pärvdiot valdibu. Tautas partija ärkärtejä sanäk^e pi^emnsi
tessmdi^, ka katers meginajums iebiedet valdibu un austrieSu laulu
fioteikti jäHoraida. Nav pielaiiama ari neviena atseviäka minisU^ iso-l^
fdBäi» pie malas un komunistu ietekmes pastlprinäSana. Tautas nar-tlja
piekritis jaunäm velesanam tikai tad, Ja alzis, ka veleSanas not&s
pa^ääm brivi un nelespaidotas.
vervcs
pS(20i:Seesthacht:b.B^
0»
9
jSi tautas.partijas deklaräcija ir
gekas notikumiem un safunäm, kas
Borisinäjuääs Austrijä pedejas die-
'•^äsun, pec angl-u un amerikärTiu ve-
. fotaju domam, ir vairäk vai mazäk
'tieSs turpinajums notikumiem Un-garijä.
Zii?as par sarunäm vei nav
fluJ^i noteiktas un skaidras, bet lie-los
vilcienos notikumi Austrijä risi-näjuSies
§ädi:
Jau daias diehas pec valdibas
maii?as Ungarijä „Daiiy Mali'*, tä*
pat kä citr amerikänu un angjuj^iik-raksti,
pazi^oja, ka §1 parmaii;ia uz-skatäma
par Kremja sitbildl Triune-na
dofctrinai. Kremja polTtika xagad
k^ o t skaidri redzama öeträs sva-rigas
Eiropas valstls — Ungarijä,
Austrijä, Italijä un Francijä. Unga­rijä
jau noTDeiguSies notikumi, kufus
rietumu lalkrakstl apzime par .,ko-
.miinistu apversumu". Austrijä ko-mönistu
vadonis pieprasijis vaidibas
niäii;iu. Italijä, pec „Daily Mail" in-formäcijas,
organizejoties partizänl,
kas koncentreioties valsts ziemeju
dajä ap lielajiem rupniecibas cent-riem
Dienvidslavijas tuvumä. Romä
säku§äs pret amerikä^iem un val­dibu
verstas demonsträeijas, kuras
"nesti uzraksti ,,Nost ar amerikänu
doiäru tirraniju!** Francijä säkuSies
streiki. Ministru prezidents Rar
madjS atkläti p ä t k i s , ka 5treikos
väinigi kömunisti.
„Daily Mail" visus §6s nolikumus
nosauc par „Stalina..doktrTnas" Iz-pausmi.
Tä esot komunistu riclba,
lai atgutu iniciätivu, ko tie ".audejiiSi
ar amerikäi?u atbalstu Griakijai un
Turcijai.
Ungäru aprindas Parize, pec tä
paSa „Daily Mail" informäcijas, uz-
^ata Ungäriju par zaudetu aktivai
sacensibai starp rietumu un austru-mu
doktrinäm Eiropä. Pec §o aprin-dii
domäm jaunajai vald^
pretoäoties vismä Utigarijäs
ledzivotäiu, bet neesot ceribas uz re-
Imiä maiijii. Ja Ungärija ITdz §im
komunisma ce]ä bijusi ka jautäiuma
zime, tad i i zime tagad Izdzesta.
Ltdz ar to visok Balkänos tagad ko-manismam
palicis tikai viens pi
epeks -^^
fäcija, par kupu jau sen run-5ts, ta­gad
patiesibä jau esot noticLs fakts.
Par tö, neatkarigi no minetäs „DJ
MaU" informäcH
zii;ias. — Rumanijas ministru prezi­dents
Grroza, kas paSlaik uzturas
, Diehvidslavijä, pateicis, ka turpmäk
abu valstu sadarbTba izpaiidisies ne
vien saimnieciska, bet ari politi
lauka. Pasä Rumänijä säkusies ag-
Irärreforma. Nacionälä jemnieku
partija pret to gan proteste, apgal-vodama,
ka reforma nesaskan ar
valdibas 1941. gadä deklareto prog-rammu.
Diplomätiskä cel ä panäkta
v^eno§anäs par cieSu Rumänijas un
Bulgärijas sadarbTbu kulturas; saim-niecibas
iin politikas laukä, Donayas
kuäniecibas jautäjumä utt.
Täläk„Daily Mail" raksta: ,.Pirms
vi^är iespejama Austrijas un Väd-jas
saimnieciska atvese}o§an5s, jä-paraksta
miera ligumi ar §im val-stim.
Tä sekas butu pakäpeniska
ökupäcijas kai^aspeku atsa akkana no
Sun zemem." tai pa§ä laikä „New
York Herald Tribune" snied ^ AP zi-
^jumu no VaSirigtonas, ka v ASV
; valdiba pec autoritätlväm /iriäm sa-gatavojuSies
atteikties no cent^eniem
panäktätrii miera liguma parök-stiSanu
är Aajstriju, ja §äda riciba
izräditos nepiedesama, lai aizkave-tö
koiiM^ varu " *
Zii;^ojuxiK ir vienu nede^u vecs un
i paradijas tad, kad Vines komunistu
pifese pirmo reizi säkä ^vus uzbru-kumus
tagadejai Austrijäs valdibai
Torelz AP piebilda, ka iespejama
Ungärijas notikumu iespaida iz "
§anäs Austrijä un Cedioslovakijä
Esot iespejams, ka Austrijas komu-nistr
tagad daris visu, lai pän?emtu
valsts varu* Tai paSä zii^ojumä AP
tomer iiieicäs, ka Austrijas gadiju-mä
ASV reakcija pret §ädu ricibu
butu pavisam citäda nekä Ungäri jas
gadijumä, jo, kamer Ungärija vien-mer
uzakatlta par padomju intereSu
joslu, Austrijä atrodas vairäk va
mazäk starp rietumiem un »ustru-mittn
— tatad ir josla, par kupi vei
kaiOtiji nav mesti. Austrijas gadr-
Jtrnia ASV ar, protesta ncrtam vien
nekadä zii?ä neapmieilnäSoties.
Treädien parädijäs pirmäs zi^as
par to, ka Austrijä notiek sarunas
par eventuälu valdibas maijciu. Le-rominsteras
radio zinoja, ka ärlietu
mipistrs Grubers atl^äpies. Driz ari
citi zii;iu avoti vestlja, ka Austrijai
draudot valdibas krize. BBC pec
tam atsauca ziijiu, ka Grubers atkä^
pies. Austrijas valstskanclers Figls
oficiäli paskaidroja, ka viijiä nav ai-cinäjis
komunistu FiSearu uz apsprie-di,
bet gan Fi§ers ludzis vii;iu ap-spriesties.
Sarunai esot bijis pdväts
uaksturs. Figls nekädä gadijumä ne-dc
«näjot atkäpties. Fi§ers gan esot
ribejis ieklut valdlbä, minejis sev'
velamo posteni un ari tägadejos mi-nistrus,
kas vi!;iam nevelami. Bet
sarunas esot palikuSas bez panäku-miem.
Figlam neesot ari bijuSas sa­runas
ar ASV virspavelnieku Aus­trijä.
Pgc §iem pazii>ojumiem Figls
tomer apspriedies ar valsts prezi-dentu
Renneru, pec kam sasaiiktas
partiju frakciju apspriedes. Sodäl-demokrati
piepraslju5i ätru un no-teiktu
iz§l^ir§anos, bet tautas iKirtija
piei;iemusi rezoluciju, kas min§ta
raksta säkumä.
DM, NYHT, BBC
Turcija
vatjadzibas
gadijumä pati
sevi aizstäves
Turcijas ministru prezidents Pe-kers,
lldzigi Grie^ij as valdibas gal-vam
Caldarisam, devis speciälinter-yiju
amerikäpu zii;iu aäenturas INS
pärstävim. Atbildot uz rakstltiem
jautäjumiem,; Pekers pasvitröjis, ka
Turcija varbutejas agresijas gadiju­mä
pati veikäöt visus vajadzlgos.aiz-sardzibas
sojus, jo UN patläban vei
neesot savu bru^oto splku un to
ricibas speju ari kavejot veto tiesl-bas.
Pekers Trumena pälldzibas ak-ciju
Turcijai un Grie^jai noyerteja
par lidu panäkumu pasaules miera
nodroäinäSanai. Dardaneju jautäju­mä
Pekers paskaidroja, ka Tiircija
savu viedokli nav mainijust un ga-tava
pärrunät Montre liguma revl-ziju
vienigi starptautiskä konlerence,
kupä piedaläs visas liguma parakstl-täjas-
valstis.; v v'-:
Turcija patlaban veic intensivu sa-tiksmes
tlkla izbuvi valsts austrumu
province. Amerik:äi;iu militärataäejs
Olivers pec sava apskates brauciena
pa §0 provinci un padomju pierpbe-ias
s^gabalu atzinis, ka stddzamä-kais
uzdevianis Turcijal^^^^^
buve no Ankaras irz aiistrumiem.
Sim nolukam ASV nodoti masinu un
citi pasutinäjumi. Ankaras apkärt-ne
projektejot plaSa lidlauka izbuvi.
ASV , jau nodevusi Turcijas riclbä
400 lidmäsinu, un esot plänotas vei
jauiias piegädes, DEN A
LCK sede 11. junijä notlka „Val-kas"
noanetoe, kur tagad idcärtot©
LCK imitne. Telpas pietiekami pla-äas
ar! lieläkäm sanaksmSm. Tiem.
kas ateeras ^Valkas* nometni pirms
gada, kad tä bija dzeloi;Lstieptu ioga
ielenkta, netira im neizkärtota, ta-gadejä
nometnes isaakata pärvertiba
liekas glu2i brinumaina. Nozudu5^
dzeloi^stiep}u iogi, to vietä visur re-dzami
desti un velenu apme-tumi,
gliti iekopti saki^u därziijii,
tlrfba im spodrums, liecinot par ad-ministrädjas
riiplbu un nometnes
iemltnieku moio, strMIgo garu. No
kädas barakas izbuvets ari glits
dievnams, kam altärgleznu pagata-vojis
prof. Annuss. LCK sedes sä-ktimä
vkepriekSsedis A. K^ins patei^
cäs „Valkafi" nometnes komandan-tam
E. Broiam, latv. komitejas
priek§sedim Leömanim un pärejiem,
kas sekmejuäi LCK Jaunäs mitnes
izraudziSanu un iekärtoSanu,
Starp apsprieiamiem jautäjumiem
bija Kanädas valdibas ierosinätä
1400 strädnieku verve§ana meia dar-biem
KanädS. Angju joslsö LCK
delegäcija Sai Jautäjumä iepemusi
negätivu nostaju, jo ir prasiba tikai
pec vlrieSieit^ — vieniniekiem, ne-dodot
nekädas garantijas, ka veläk
bOtu iespejaips uz Kanädu parcel-ties
ari gimenes locdicliem. Ari ame-rikäpu
joalä ar UNRRAs starpnie-clbu
sakusies pieteikSanäs minetiem
darbiem; par derlgiam atziti virieSi
vecumä no 25—40 gadiem, ple kam
nav vei istl fikaidrs, vai vajadzigi
vienlgl fiziska darba strädnield, vai
ari kvalificeti kokapsträdäSanas rup-nieclbä
piedzlvojuSi darbinieki. LIdz
§1 jautäjumä un vispar tuväku $Is
akdjas merl^ no^aldro§anai, ne-kädu
lemiamu par täs a1^alsti§anu
vai ndeteikSanu nepieijema.
Par Starptautiskä Sarkana Krusta
pärraudzibä izlietojamiem 1(K).000
dolariem, no Lat^^as valsts lidzek-
}iem, iepirktäs maiitas (manufaktö-ras
im ädas izsträdäjumi) ar Latv.
Sarkana Krusta starpniecibu Eslin-genä
tiks sadalltas ärpus nometi^
dzIvojo§i«ii uh i a ^ i n e t i^
§iem pec sekojoäas procentuälas §e-mas:
Bavärijas äpg. 65,5 proc., Vär-tembergas
- Badenes apg. 18,5 proc.,
Hesenes --^ 16 procL
Vicepridäs^dis A. Rleins jdriöja ari
par Baltijas centrälkomitejas pär-stävju
sanäksmi Eslingenä. Nolemts
ievadit formälitäSu nokärto§anu, lai
Prezidents Tnmmns ^va apde-mojuma
laikä Kanada tdcarunu
parlamentä CHava, velreig nostajo-ties
par visu to valstu atl)alsl!danu,
kas atrodas pretestibas cpjiä pret
kxmiilnismu vai dta veida agresiju.
Likt^igaja Marplaika SABX\> pabeifto
ka|-u un v^ nenodroSinäto miera
bezpalidzigas im a^pie^s tautas
gaidot palldzibu im atbalutu galve-nokärt
no ASV, kas vQas visas pa­saules
atvese^oSanos. „Mös gribam
miermlligu, pärtikuSu un brivu pa-sauli,"
teica Trumens, „un palldze-
Kanada
tutit uznemsot
Jaunu mäjvietu möekleäaiaa DP jo-projäm
tuxi)lnäs bez iÄvi§lj:lOTi JÄBS-kumiem;
Vienigi pedejäs zu^as no
Otavas ves(a, ka Kanädas valdfba
nol§mu8i tQlTt ielaigt 5000 DP no pär-vietoto
personu hometnem Eiropä.
PriekSroktt do§ot tiem, ko Kanädas
rQpnieciba varetu atri uasQkt, pa-skaidrojis
Kanädas jaunu2?böves mi-nistrs.
DENA
sim vis&n tam taut^n, kas gsl®^^
sdvi parvaldit piSu igvel^ veicfi
un dlena dtu tautu tl^Ibas darlt to
paSiL** Neesot pie}auj€ffld ndcidi
spaidi vai iebaidi&ma.^^^^^ 1B&>>
^ ASV v^^m vteu esier^iu B B
ArHetu nibadstrs MarSals otrdlen
piekrita, ka kdigresa dari)a kärflbä
UQ^em re^oludju par Siropas Savie*
noto V a l ^ dibinäSanu UN ietvaros.
Bez tam MarSals s^äta i^asU^ SB*
mazinat ärliettf ministrijas budleftu
nevis par 60, bet tikai 5 milj. dola-ni,
jo lldzdc)u atveleSana nepiec^
äama, lai darbu varetu^ t^^
„Amerikas balss" un ministrija' VB-retu
veikt savu ärpotlti^olpogn^^
mu. ^:v:;••• ' Y y^ :•::]}
Par £iro|)as federäciias planu at»
zinigi izteides ari bij. ASV^ v€ s i^
nieks MaäcavS Bullits* Tä esot dro-
Sika näkotnes l^Ha, un tajä katri
laiki var@tu iestäties ikviena valits,
kas atzist elementäräs cilveka tlesl^
bss un brivibas. Mar§ala plänu par
Eir(^»is valstu koplga pläna izstrfi-däSanu
Eiropas saimnieclbas jaiBV»
uzbuvd Maskava vei nav komente-
Jusi. Angju komQnistu „Daily^ Wor-ker**
to nosauc par mel^äjuRBi ra*
dlt rietumu saimnieclbas blokuuz
amerikäpu ddara bazes. Anglu val^
dlba nolemusi $ai jautäjumä lutsSct
sarunas ar ASV. DENA^ BBC
PagaJuSS nede{a a&Uijäs, ka ÄE^liJas valslsviri sa^j^ JauBa vddB
„bumbB vestules*' aploksBes ar mlBiaturSm elles madlnSBi. Tagad
Pales^tos jSdu terrorista orgaBizacijB pasd^oiasi, ka »bumbB vSstuSeS"
ir vi^B darbs.
baltieSu beg
tu starptaut
u organizädjas uz^em-skä
begju organizäcijä.
IRO sagatavots memorsgnds, ndrädot
uz pa5u aprupejamo personu velamo
pla§äku lidzdalibu administrädjä, ka
ari uz UNRRAs lldzäinejä darbä tio-verotiem
trukumiem un kJQdära At-zits
par velamu, lai nometnes ar
jauktu tautibu sastävu nometpu
pärvalde tautibas butu pärstävetas
atbilstoii viipiu i^lzivotäju dcaitam.
K L .
Vispirms mistidcäs vestules saT>e-mis
feldmaräals • Montgomerijs, pär-tikas
ministrs Stredjs, degvielu mi-nistrs
Stnvels, tirdzniecibas padomes
priekSsedis s§rs Stafords Kripss un
bijuSais angju karaspeka virspavel-nieks
Palestinä feerierälis Bekers.
Tapat iadÄs vestules piesu^^
räkiem au^tikiem Anglljjsi^ rupnie^
clbas parvaldes iere4;uertt Visas
vestules bijuias apmaksätas itaju
lÄrtmarkämi nesalfi»ämiem zlmo-giem
un täs nosu^
Iflnu, lal vlsi adresäti tai i;>a§ä dienä
sapemtu täs vienlaicld.
„Daily Mail" tuvaK ziijio, kä at-rasta
„bumbas vestule", kas aitrta
2idu terrorigtu ienaidniekam Nr. 1 ^
bij. Palestlncö armijas^^ V
kam äenerälim Bekeram, ko lldi
vaino vairäku savejo näve. Vestule
pienikiisi är parasto pastu un atra^
dusies MSfL ^enerä|a darba galda jau
pirms v i i ^ pats ieradiös kabinetä.
Vipa adjutants ieradies agräk un sä-cis
sakärtot pastu. Vip§ redzejis ari
p»visam parasta izskata dzelt^Igu
aplokaii ar uzraketu „prlväti un
konfidendäli", bet saskai^ä ar In-
Franöu a^entura ANF zii;io, ka
Mongolijas karaspeka vienibas otr-dien
iegajuSas ?anäs territorijä.
Mongo^u ofensivu, kas tos novedusi
300 km dziji Sinkingas province, at-balstot
lidmaiinas. Pec minetäs
aäenturas zii;iäm, lidma§mära esot
Padomju Savienibas paziSanas zime.
jo Mongoliju 1946. gada 5. jan-
Reuters zipo, ka Zviedrijas alzsar-dzibas
pläni, kufus jQnija säkumä
publicejis zviedru armijas virspa-velrileks
^ e r ä l i s Jungs, Izpelniju-
§ies ,J^avdas" pärmetumus.
Qenerälis Jungs pazii^iojls, ka
Zviedrijal jämoderiuze savi bruijotie
speki un tai paSa laikä jäuztiir tie
vismaz tädä stiprumä, kädl tie bija
1942. gadä, kad zviedri galdija Hit-lera
uzbrukumiL ,,Pravda" nosau-kusi
§0 ziijiojumu par „militäras psl-c±
iozes radiäanu m Zviedrijas virzi-
§anu uz kafu". (jenerälmajqrs
Galaktinoys „Pravdä" atbi
väri l^ina atzina par neatkarlgu re-publiku,
pee tam kad ieprieksejä
gada augustä ^ i n ^ — Padomju Sa-vienibas
noligumä paredzetä tautas
nobalsosana bija devusi lielu \ vai^
räkumu par Ärejäs Mcxigolijas ne-atkaribu.
Pec 1924. gada revoludjas
Mongoli] ä nodibinäj äs revoludonära
valdiba pec Padomju Saviehibas pa*
rauga. Pagäjuää gada 27. februärl
jaunä „Mongolijas tautas r^ublika"
nosledza savstarpSjas palidzibas l i -
jnimu ar PSRS. DENA
„Zviedrija säk jaunu un Distamu
kara kudlSanas speli un räda ärlietu
polltiku, kas atkläti naidiga Padom­ju
Savienlbai." Zviedru tautas pa-tiesam
interesem gan kalpotu armi­jas
atbrui>o§ana un brui?o§anäs izde-vumu
samazinääana, bet ^ n e r ä l is
Jungs me^nöt ieraut Zviedri ju yis-pärejä
bruijbSahäs trakumä im pär-liecinät
savu tai^u par to, ka Ap-vienoto
Nädju orgänizäcija sabruk-
§ot un säk^oties tresais pasaules
kai^. Galaktinövs piebilst, ka ar
§ädu bistamu jaunu ärpoKtikas ie-teikSanu
Jungs cenSoties padar it
Zviedrija par ASV politikas pie-
„Daily Mail" spectäi^^
no Londonas zi^o, ka Angllja plekri-tusi
Norve^jas praslbai pärdot nezi^
namu skaitu lidmaSinu, to starpä ari
tiirbiniznlciriätäjus, pieci^ fl^o^ iz-nlcinätäjus
uh lleläku vairumu da-iädu
teroCu un piederumu. Bez tam
brltu admirälltäte aizdos Norve^jai
vienu flotes iznldnätäju uz 12 me-ne|
iem. LIgumu par §iem dariju-miem
Londonä parakstljls Norve^-
jas ärlietu ministrs Hauge, kas tikai
31 gadu vecs. Kads no ministra pa-vadoriiem
izteides, ka perkamo ie-roöu
vidu buSöt lielgabali un daiädi
tankl
,J^ew York Herald Tribune" spe-ciälkores|
xmdehts M a ^ v ä zitjio, ka
Maskava nepatlkamu izbrinu radi-jusi
strate^äki svarigo Olandu salu
pa§valdibas lemums iesniegt Somi-jas
valdlbal ultimativu prasibu pie-
§^prt ffldäm pUnlgu neatkarlbii.
Olandu salas kopsuramä aizpem
tikai ap 2 kvadrätjudzes, bet, „Prav-da"
piebilst, „katrreiz, kad kads ga-tavojis
militärus draudus Krievljai,
§is salas sai^ijuSas to intereses, kam
bija vajadziga strate^ska baze. Somu
juras K a mute".
NYHT, DM
mm
f:*:
M
strukdjäm tomer aploksnl a t v ^.
Atkläjies, ka idcSpuse ir vei otra
aplok^e. Bet adjutants pamanljls,^
ka no otras aploksnes Izbirst zalgan-peleks
pulveris. Tas padarijls viiju '
aizdomlgu, vipi öäcis (taustit aplok-sni
un jutis, ka iekSä ir pläns vads
un vei kaut kas. V i ^ nekä^
sazinäjies ar kara ifiinistrlju un
sprägstvielu speciälisti aploksnl öt-radu
§i miniaturas „ell^s ma§Inu", kfiö
iedarbojas, kad, aploksnl atverot,
viegli pavelk ple täs malas piestip-rinäto"
vadu. v•'; • , .
Pec §iem atkläiumiem pretizluko-äanas
daja un Skotlendjärds pama-tlgi
pärmekleja visa[s äng]u pasta
iestädes un uzi^ema sakärus arY ar
Italiju. Visus valdibas loceklus brt-dlnäja,'
ka tie var sapemt lldzigus
sutljumiis. Näko$ä dienä tieiäm ari
täda pati ,,buri[ibas vestule" pienaca
ärlietu mlnistram Bevinam, bet
pasta uzlets lldzigs sQtijums blj. är­lietu
ministramldenam.
Jau pä§ä säkumä piei^ema, ka
vestules suta käda ärzemju terroris-tu
orgänizäcija, kas sadarbojas ar
savlem afentlem Angllja. Pec tam,
kad* „bumbu vestule" plesutita ar!
Bevinam, Skotlendjards säds par-baudit
vieusalzdomlgus pasta sQtl-jumus
no ärzem^m. AnlöÖpu un
spridzek]u ieriöu fotografljas nosQti-tas
uz Italiju, Skotlendjarda aftentl
devuSies uz Milänu. / ItaJu polldja
säkusl plaSas Izmeklefenas vlsäs Ita-
11 jas pilsetäs, par kuräm domä, ka
tur varetu atrasties iidu terrorlstu
StäbL ' ^
D Ä p§c tam ar! ,,DaUy Mail"^^^^^^^^^^^
»vivas k<«spondents sapemis ves-tuli,
kura gan nav atradusies elles
maSina, bet iidu „zvaigznes terroris­ta"
organlzäcijas pazii?ojums, ka tä
ir vestuju sutltäja. Vestule telkts:
„Musu Eiropas cnjias grupa sQtijusi
bumbu vestules svarigäkajiem le*
naldnleka valdibas locekljem un
tiem angju okupäcijas ^ e k u koman-dieriem,
kas atbildigl par \ daudzu
zidu nävl."
Skotlöidjards tomer ^turplna iz-mekleSanu
pa§a A^ un Italijä,. ]
jo §1 vestule, pat ja/tal tie, vei ne-pierada,
kas Isti yi^tj^es sut^^
kurienes täs suta un'jÄr^yisäm lie-täm
— kä lai izbeldz to sutlSaniL
Pec „Ne^ Yoiic Herald Tribune"
informädjas Skotlendjards starplaikä
noteids stingru cenzQru visäm zi-ijäm
par bumbu vestulem. Tas pats
laiktaksts tomer zipo, ka noskaidto-jusies
to IzsQtiSanas vietä — pwtl,
Turina, Italijä. Tadas vestules esot
nosutltas. 20 Anglijas valstsviriem.
Sapemeju vidu it kä esot ari prem-jers
Etlijs un Vinstons Gerdls.
DM, NYHT
^ mmA
m
^9
. mi.
'-MM
mi*
mmm
1 • ^^^i^-^r^*-"^:-
i l »
i i i tm