Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1948

              dažas &
^sanas, angļu Vēsu
dersons sarunājieo
tam ziņg
Uvko Hitlersii^
imeks tm ne
v^ņš pavadižot
siimeks un
Hitou ir patētiski
at kā daudzi citi
Hitlera šķietami
6idu. un vārdiem
a tam, ka Hitlers
pec Roperaiatzl^
T ^ , Speram esot
ka Hitlers kara
avisam citāds ne*
Kad Hitlers iedo
ivis visu laiku
is, viņš homainijis .
ioņus, viņa darba t
moncytoņi regulā^: |
iediens vairs ne- "
īrn viņa noslodzi;
: nevarējusi izlā'
artā. Militārās ne»
•tiprdnājušas vina
vācU' tautai bija
ecām,.tas bija jā'
L , Bet par visām
.ru pārveidoja sli*
un visiea
i:::
.ča vispār: neviens
•āvas. patiesās do- , fe- ;
ārēja:/neuzticība \ I;/ /
_ :.siarunu ;un.;ve
neveiksmju W- fc--
va; arvien lielāks
:'a mocīties arviep.
īgo garīgo depre-rliečināts,
k a m " ! ,,
est.vācu tautu no m
c. viņa, dzīvība ir. Ķ\
,et viņš.bija pār- |ŗ
0, ka visi ir .pret-p
malās glūn slep-^-
;:ad viņš vairs at-
.s rmtni, kur vii)5
savu; ārstu, savām
"audžiem nespēji*
devīgiem ģenerā.
vairs neapmeklēja
, cik liels patiesi'
, rūpniecībā un sa-
• Visā' kap W m-
's nevienu sabiiffl'
ēr Vācija salvdta
arbo,]ās.ar.rūpi?ii
anu.'Viņš gan ne;
's savai pili),
aidnieki,; bet i2"
perai un'jauna
ncā.
izticība - .
vairojās, Hitlerļ
lāvās Evai:Bran
''viepigi : E v a ^
• esot viņam r:R: :
ēr viņš:uzsvei'3. m
viens drau?s,fe.|
n, un tā. es(ļ '
ibējāmtamj
llne s a r « ' '
tu vāciešu
Ijas valsts>'^'
draudos,
e e j a m s , . : .
s atsauks»^;,
igākajietn.
J l
te
W
m
BONE .
13bV G"»'
i?
l/
ii
:;:: V--: .;LATVIA:^ • -
Latvian Nevvspaper
Published under EUCOM Civil
Afiairs Division Authorisation'
Nnmber UNDP :t96, Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkōtz near
Gūn2burg/D. Prlnier: „Schwab.
Volksbl/', Gunzburg/D.v figiii."
Landm.-Pl. 7., Circulation: .4000.
Published tv/ice week1y. Edi-torial
office: Gunzburg/Do.,
Dominikus-Zimmerrnatii^-Str. 2.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 44 (149)
LATVIJA, UU8. g. 8. jūnijā
Iznāk otrdienās un piektdienās.
Izdevējs; BALK uzdevuma
Latviešu preses, darbinieku sa­darbības
kopa.. Aibildlsais re­daktors:
K; Rabācs, vietn.. A.
Liepa, redaktori: Z B:irdii.
Culītis, H. Minde.nborss..
A, Šmits. Adrese: Giiuzbiirs-
Do.; red.: Dominikus-Zijumer-maniļstr.
2 Itālr: 50), apg.:
Marktpl. 25 ((. 84), spiest:
Bgŗii.-Landmann.-Pl. 'z (i^ ^
1 • >• •
parvie
uzņemšana
Pasteidzinātu likumdošā^^^ DP skaita ielaišanai ASV,
prasīja prezidents Trumens pirņiajā lielākajā runā pēc sava vēlēšanu
propagandas brauciena uzsākšanas. Runājot pa^ŗ. ipiektdien kādā zviedru
ijnigrantu sanāksmē Ci uz sekmīgākajiem lī­dzekļiem
komunisma briesmu apkaros kā ari uz nepieciešamību
ASV veikt savu daļu. DP problēmas atrisināšanai. Baltijas un ^citu val­stu
DP/kas savas pretkoniunistiškās nostājas dēļ tagad nevar atgriezties
dzimtenē, ASV prezidents nosauca par „demokratijas varoņiem**.
DP jautājumam, veltītajā ' i ^ kritizēja ,' pašreizējo
korigŗesa: rīcību pārvietota 'personu jautājumā, pārmetot apspriežamo
likumprojektu. kavētājiis papi^ un- ,.,netaisnīgus dažu ra­sisku
grupu diskriminē jumus"; . „Vairāk nekā trīs • gadus pēc kara
beigām Vācijā, Austrijā un Italijādzīvo vēl 800.000 pārvietoto perso­nu,"
teica prezidents. :,,Sie^^^^^^ varoņi, un tieši tas
ir iemesls, kādēļ tie nevar atgriezties: dzimtenē. Viņi ir' pretkomūnisti.
Tie nāk no Igaunijas. Latvijas,^^^^^^^^^^^ Ukrainas un Dienvid­slāvijas.
Mēs .visi pārāk lat^i žziņam, kāpēc pretkomūnisti; nevar atgriez­ties
nevienā no šīm: zertīēm."
P^dpmju delegācija
apzīst piespiedu
darbus
; ; : T : I - : ' \ , ' . •:::::::::/v:.::.;: ::;;:•:;;
fUN komisija cilvēku tiesību no-teiikšanai
pieņēmusi, rezolūciju,
kas aizliedz jebkāda veida pie­spiedu
^ 'darbus. Pret. rezolūciju
protestējusi padomju delegācija,
protestējusi padomju dele'gācija,
kas gribējusi panākt, lai komisija
vispārējā deklarācijā par cilvēku
tiesībām uzņem klauzulu, ' k u rā
vārds ^piespiedu darbi"- nemaz
nebūtu nļinēts. Padomju priekšli­kumā
bija runāts tikai par to, ka
aizliedzama jebkāda veida vergu
izniantošana. NdFr
Par reformas dienu min jau 15. juniju
Vēl tomēr cer uz četru valstu
vienošanos
•••,;•••••.„ ..: •• •' • • . , •• .1,
Vācu valūtas reformas jautājumā vēl arvien nav skaidrības, vai ta
notiks atsevišķi rietumu joslās un padomju joslā, vai arī vēl i/dosies
panākt vienošanos par reformu visas Vācijas mērogā. Patlaban vēl zi­nāmas
cerības liek uz varbūtēju sabiedroto kontrolpadomes sanāksmi
10. jūnijā. Franču militārgubernātors ģenerālis K6nigs, kam jūnijā jā­pilda
padomes priekšsēža pienākumi, paskaidrojis, ka sēdi sasauksv ja
kāda no pārējām trim okupācijas valstīm to pieprasīs. Pagaidām tāda
pieprasījuma nav. Politiskās aprindās sēdes sasaukšanu tomēr uzskata
par iespējamu. Ja vienošanos ari tad neizdotos panākt, sa^raida ļoti drī­zu
reformas realizāciju rietumu joslās, varbūt pat jau jūnijā.
1
Tālāk prezidents TrumeTis norādī­ja,
ka Eiropas pārviet^:)tās personas
ar amerikāņu palīdzību ; jānostāda:
pašas, uz savām kājām, un Amerika
•nedrīkst uzturēt stāvokli, ka :cilvēr
: kiem,, kas vēlas /strādāt }m. kas;;pie-:
imēroti darbam, jādzīvo dīka dzīve!
DP problēma neesot vis amerikāņu,:
bet gan visas pasaules: problēma,
tomēr ASV: jāveic vismaz sava daļa.
Tālālc pi-ezideņts: par komunisma
apkarošanu norādīja, ka: vienīgā ie­spēja
ASV uzvarēt :komūnismu. savā
'zemē un: ārnus tās,, i r :— jjpalāšinā-km;.
gaŗ_ajā vēlēšanu propagandas
brauciena mēģināšot atkal uzlabot
savas izredzes tikt izi^audzītam par
denriokratu partijas kandidātu prezi­denta
vēlēšanām. Neapmierinātības,
dēļ ar Trumcnu viņa paša partijas
vienā daļā, šīs izredzes esot sama­zinājušās.
Bet šo nepopularitāti da­žās
savas partijas aprindās viņš ce-;
rotizlīdzināt ar simpātijām, ko, do­mājams,
iegūšot tiešā kontalvtā ar
vēlētājiem. " , ,
NYHT,, BBC
: tas un labākas: demokrātijas ŗadīša-na'\
Nav iesnējarns apkarot ideju, iz­dodot
pret .to likumus. Tādēi. nevar
piekrist- likumorojektam:, kas paš-:
rēiž iesniegts kongresam un paredz
kumūnlstu partijai, ASV uzlikt- ieror
• bcžojumus, kas praktiski: līdzinātos
aizliegumam. Labākais ierocis pret
komunismu, norādīja Trumens, ir
tāda likumdošana: kas amerikāņu
pilsoņiem nodrošina vajadzīgo dzī­vojamo
telpu,; labu :veselības .un
. skolu Sistēmu,: sociālu drošību^^^u
pilnas; pilsoņu : tiesības, jo; : komu­nisms
gūst sekmes tikai ; tur,; kur
valda. Dīgsts, vājums ; un izmisums.
Spēcīgā: un veselīgā sabiedrībā tas
nevar i?ūt panākumus.;:
.. „Rietumeiropas nācijas,'' .teica
prezidents, .,ar miāsupaiīdzi^bu aizka­vējušas
Icomūnisma^ izplatīšanos,. :sa-darbojotvos
savas saimniecības uz­būvē,;
ceļot savu iedzīvotāju labklā­jību
un līdz ar- tO' stiprinot pašas:
sevi. /Ja šīs nācijas var; pārvarēt
komunismu, ; tad, bez ^šaubām; to:
varam arī mēs." ; ;Nēesot ticams,! ka
kaut kādiem ārzemju aģentiem izdo-;
: tos aizkavēt- ASV tās .progresa: ceļā.
Amerikai esot iedarbīgi'; likumi, lai
tiktu galā ar spiegiem ; un sabotie-riem,
ka arī drošības iestādes — Iz­pildorgāni,
ar kuriem aizsargāties
; pret- šo spiegu un sabotieŗu darbību.
• Trumens piezīmēja,; ka viņš komu­nisma
briesmas nenovērtējot pa^ ze-
• mu; Komijnisms nozīmē'drāudū vi-
:sam:tam, kam amerikāņi tic. :'
Kā norāda -prezidentam; Trume-
: nam tuvas aprindas, viņš šinī 1800 devām,
Cechoslovakijai pareģo Baltijas valstu likteni
, Jlau ilgāku laiku klīstošās baumas par Cechoslovakijas valsts prezi­denta
Beneša gaidāmo atkāpšanos piepildījušās. Vakar prieiišpusdienā
Benešs parakstījis rakstu, kurā atsakās no valsts prezidenta amata, un
nosūtījis to no savas vasaras mītnes valdībai uz Prāgu. Sniedzot šo ziņu,
BBC vakar pusdienas laikā neminēja, ka Benešs iepriekš būtu pa­rakstījis
jauno Cechosiovakijas satversmi, ko nacionālā sapulce pieņēma
9. maijā. Valsts prezidentam tā bija jāparaksta līdz šodienai, pretēja
gadījumā parlaments pilnvarots nobalsot par to vēlreiz, pēc kam sa­tversme
iegūst likuma spēku. Par Be nesa pēcnieku Prāgā min ministru
prezidentu Gotvaldu.
Prasa DP pārtikas
devas pielīdzināt
apkārteio iedzīvotāju
dt^vām
; Likumprojekts par 200.000 DP uz­ņemšanu
ASV divu gadu .laikā, ko
.senāts 2. jūnijā pieņēma trešā lasīr
jumā ar 63 pret 13 balsīm, tagad no­dots
kongresa otrai palātai — tautas
pārstāvju namam, kura tieslietu ko­misija
-jau savā laikā' piekritusi ot­ram;
līdzīgam likumprojektam. Pēc
senāta ieteikuma pirmajā gadā neiz-maritoto
100:000 ieceļotāju kvoti ie­spējams
pār.skaitīt uz otru gadu. Se­nātā
ieteikumā palikušas arī 'abas
klauzulas, pret kurām savā piektdie-.
nas runā vērsās prezidents Trumens:
50"/o ieceļotāju jābūt no.: anektētām
zemēm un .50% jābūt no lauksaim­niecības
arodiem. Senators Pepers
pēdējo klauzulu apzīmēja par vērstu
pret žīdiem.
Tautas pārstāvju nama līdzekļu
atvēlēšanas komisija, debatējot par
ASV ārzemju palīdzības program­mas
samazināšanu, gan atvēlēja IRO
vajadzībām pieprasītos 70^7 miljonus
dolāru pilnos apmēros, bet saistīja
piešķīrumu ar noteikumu, k a nomet­nes:
dzīvojošie DP drīkst saņemt ti­kai
tādas pārtikas devas, kas kalo­riju
satura ziņā atbilst attiecīgās ze­mes
iedzīvotāju caurmēi'a pārtikas
Cechoslovakijas iekšlietu ministri­ja
piektdienas vakarā izdotā paskai­drojumā
apsūdz ASV par spiegoša­nu
Cechoslovakijā. . Kādreizējam-tautas
partijas vadīt^am politiķim
Fēliksam Ūlam būšot jāstājas tiesas
priekšā par to, ka viņš pieņēmis no
kādas'ārvalsts naudu un dokumen­tus,
lai vejktu spiegošanas "uzdevu­mus
pret Cechoslovakijas republiku^
A i z - V ā r d i em „ārvalsts" ministrijas:
paskaidrojumā iekavās pievienota
Diezīme GIG — amerikāņu pretiz­lūkošanas
dienesta apzīmējums. Bez
tam Prāgas tautas liesa drīzumā iz­tiesāšot,
apsūdzību pret 50 civilistiem
un droš.ības policijas darbiniekiem
par sakariem ar kādu „spiegošanas
NZ
par oropas
aunošanas programmas Kdzekļiem
Satraukumu Vašingtonas pplltiķu aprindās radījis kongresa tautas
vietnieka nama sestdien pieņemtais lēmums samazināt ASV pabalstus
Eiropas atjaunošanas programmai par 25 proc. ASV valdība un it se-višķi^
senāta ārpolitiskās komisijas priekšsēdētājs Vandenberg
ķuši šim lēmumam sīvu cīnu. Ari liela daļa preses ir pret negaidīto tau­tas
vaetnieku nama lēmumu un sagaida, ka senāts to noraidīs.
valstīm, ka negaidītā jau reiz pie-ņenato
lēmumu grozīšana satricinās
uzticību ASV politikai un, par visām
lietām, ka šis lēmums ļoti noderēs
komunistu propagandai.
. .Pēc .ļ\^su aģentūru ziņām sagaida,
ka senāts pieprasīs agrākā līdzekļu
.piešķīruma; atzīšanu, - bet: tai. pašā:
laikā aizrāda arī. uz to. ka lai tiktu
pie galīga lēmuma, būs- nepieciešams
kāds kompromiss starp abu palātu
uzskatiem. BBC gan piebilst, ka no­balsošana
tautas vietnieku namā nav
bijusi. vārdiska, bet aizklāta, kāpēc
;deputātiem nebūtu, grūti otrreiz pār­balsojot
savus uzskatus grozīt.
NYHT.,BBC
vietnieku ; n a ņ i š sestdien
pieņēmis financu ;koiņisijas priekš­likumu,
par ko ziņojām jau; pagājū-nunaurā;;—.;.^
pirmarn palīdzības gadam paredzē­tie
līdzekļi nav izmantojamt 12, bet
15 mēnešos: Praktiski tas;;nožīnaē
: pabalstu- samazināšanu pār 25 •pro­centiem,;'
;_ Tūlīt; pēc tautas;: vietnieku nama
lēmuma paziņošanas . senators Van-,
: ^enbergs, ; sasaucis ^ senāta- :. ārpoli­tiskās
komisijas Sēdi: un : paziņojis,
1^ viņš. pats .vēlas;:rimāt par šo'jau-
:tājūmu. Pirmdien pret Uautas, viet­nieku
nama lēmumu, vērsās arī ār-
• lietu nitnistrs/Mar^ Eiropas
'atjaunošanas programmas; admini-
: ^trators Pauls. Hofmans. Svarīgākie
-vbildumr pfel, tautas::vietnieku-na-
,ļ^a' lēmumu: ir; 'aizrādījunri.^ ka
/'^2ekļu: samazināšana .pāņ'ērstu E i -
'"opas atjaimošanas programmu par
vienkāršu. AŠV atbalstu atsevišķām
biroju", ko vadot agrākais čeehu so­ciālistu
partijas ģenerālsekretārs Dr.
Ki'ajina. Krajina aprih aizbēga uz;
Londonu.
„New York Times", apzīmējot ne­senās
parlamenta vēlēšanas Cecho-slovakijā
par lielāko .demokrātijas
izsmieklu, kāds pieredzēts nacistu
Vācijā vai Padomju Savienībā. Ce-choslovakija
esot spiesta iet to ceļu,
kurš, ja to laikus nemainvtu, novestu
pie pilnīgas aneksijas. Tālāko noti­kumu
gaitu iezīmējot. Baltijas valstii
liktenis, ku^as jau. piedzīvojušas v i ­su
šo procesu — no šķietamām vē­lēšanām
līdz aneksijai.
NZ, BBC, TZ
onas
Maskavas radiofona uzbrukumi angļiem
par padomju pulkveža aizvešanu
Pēc di'vkārtejas atlikšanas vakar sešu Londonas konfermces valstu
galvaspilsētās publicēts oficiālais komunikē par konferences ieteikimiiem
dalībnieču valstu valdībām. Komunikē noraksts nodots ari Padomju Sa-vienlba-
s ļ militārgubernātoram Vācijā maršalam Sokolovskim, Ieteikumi
aptver sešus punktus: Rūras kontroli, Rietumvācijas satversmes sapulces
sasaukšanu, rietumjoslu apvienošanas jautājumu, drošības jautājumu,
Rietumvācijas pagaidu robežas un Vācijas intereses ārzemēs. Ieteikumu
saturs dpm. atbilst pirms komunikē publicēšanas izteiktiem minējumiem.
Londonas konferences atzinumi, kaut arī tie vēl nebija oficiāli pa­ziņoti,
Francijā uzņemti ar dalītām jūtām. Kā no kreisā, tā labā spārna
dzirdami pārmetumi par Bido „kāpitulāclju" Londonā amerikāņu pra­sību
priekšā. Francija ar savu Vācijas politiku esot ,,nosēdusies starp
diviem krēsliem" un Londonā nepanākusi neko vairāk par formāliem
solījurhiem. Francijai nepieciešamo drošību Londonas apspriedes neesot
garantējušas. Sagaida, ka franču valdībai, kas nostājusies aiz ārlietu
rainistta Bido, parlamentā būs jāatduras uz lielu pretestību, un sešu
valstu konferences rezultāti varētu pat radīt valdības krizi.
Rūras kontrolei ieteikts • dibināt
starptautisku iestādi, piedaloties.
ASV, Anglijai, -Jrancijai un Rietum-vācijai
katrai ar trim lēmējām bal­sīm,
bet trim Beneluksa valstīm
katrai 'ar vienu. Kontrolei, kas prak­tiski
nozīmē , Rūras apgabala atdalī­šanu
no Vācijas, jālemj par visas
produkcijas sadalīšanu eksportam un
Vācijas patēriņam; kā arī jāraugās,
lai Rūr^"neveidotos jsfUns vācu kara
potenciāls.
Rietumvācijas satversmes izstrā­dāšanai
nctelkumi pieņemami rie-tumjoslu
'zem'ju un ministru prezir
dentu sanāksmē,..kurai arī. jāizlemj,
vai •satversmes sapulces locekļi ie-
'ceļami \ļai ievēlami. Satversmei
jādibinās uz federatīvas valstu ap­vienības
pļrincipiem. Satversmes
projekts; • pēc- trīs militārg^jbernātoru
piekrišanas jānodod tautas nobalso­šanai,
lai satversmes:sapulce varētu
sanākt-1. septembrī. •
Par trīs i' rietumjoslu apvienošanu
LondonāI \ienošanās nav. panākta,
bet tikai par šo joslu ārtirdzniecības
saskaņošanu. . Okupācijas karaspēku
konference; ieteic neatvilkt no Vācir
jas pirms mierlīguma parakstīšanas
ar Vāciju un citu drošības garantiju
saņemšanas. Komunikē vēl īsi min,
ka panākta vienošanās par ieteiku­mu
Rietumvācijas pagaidu robežu
Metā. Šie ieteikumi neizslēdzot ie­spēju
panākt visu četru valstu sapŗji-'
šanos Vāciias l'^-^" r
Maskavas radio sestdien paskaid­roja;
ka padomju pulkvežleitnants
Tasojevš, kas no Londonas atgriezies
Berlīnē, neesot vis brīvprātīgi aiz­bēdzis
uz Angliju, bet Brēmenē ie­vilināts
kādā amerikāņu māiā, no
kurienes angļu^ aģenti to -piespiedu
kārtā aizveduši, uz Londonu; Tur vi­ņam
likuši parakstīt dokumentu par
atteikšanos, no dienesta padomju :ar-mijā.
Arī atpakaļ uz Berlīni Taso­jevš
esot pārvests ar Varu nevis pēc
paša pieprasījuma. Angļu ārlietu rTti>'
nistriia .šos Maskavas apgalvojumus
apzīmē par absurdiem.. N2J, BBC
RAKSTS PAR DZIESMU SVĒTKU SAGATAVOŠANA'^ DARBIEM 2. LAPPUSE
„Nevv^ York Herald Tribune" zino,
ka, pēc padomju iestādēm tu\'u stā­vošu
Berlīnes aprindu iztcikumiom.
mai-šals Sokolovskis^esot icintcM'csēts
četru; valstu 'pārstāvju 'apspriedē par
valūtas reformu. Daži .^^abiodroto
novērotāji tomēr pēdējā laikā pa­domju
preses kamnaņu par kopēju ,
naudas reformu uzskata tikai par \
varbut(?iu padomju manevru, lai vvl
novilcinātu atsevišķu rclonnu trīs
rietumu joslās, ko ninic^iivšanās ga-dījunpā
uz.skaLo1 ļ)a,r ;(\;r)ōiaiuu jau
jūnijā. Padomju iestād;^^ katra ziiia
esot sagatavojušās nekavēj(^tios re­alizēt
reformu savā joslā, tikko to
paziņotu rietum joslās-.
Arī Berlīnes ,,ner Ta.u"- kontrol-. •
padomes sanāksmi 10. jūn'jā uzskata
par iespējamu. Lieti.sķas dou^siaiVi- •
iDas valūtas reformas lietā v'iir.-; no-^ ;
esot tik lielas kā aurāk. PadnmJu ;
galvenās prasības koDp-a^ ri-foi-iiKis
i^adījumā esot cei^itr.'ilas cnii^i'as '
bankas dibināšana Bf\rl^uo un visīun ;'
joslām kopīga vācu l'inau'Hi p;.:'-
valde. Ja 10. jūnijā vien";'anos nc^\\-
nāktu, tad rictumjoslās viu-nl paidil
ļoti ātru jautājuma kijrto.šanu. ;o
mēnešiem ilgas - diskusijas stāvokli
ar katm dienu padarot neciešamāku.
ATI apvienotās anglu-aminikāņu ;•
joslas saimniecības lietpratēju aprin­dās
vairojotios^ ticība icsnōjamai (•..'
četru joslu reformai, zino ..Novello^ ^.
de France" korespondents. Tādu uz-skata
par vēlamu scvi.^ķi Rorlīnos .;
dēļ, kas dalītas reformas ,0MdJ:iņm;i :.
būtu saimnidcisķi sevišķi apch'audoiā
stāvoklī.
Pretrunā ar visiem nv'nējumirm
par kopīgu valūtas i'cformu ir pa- ;.
domju licencēto Er^rluics laik-rakstu U
vakarrīta ziņas. Pēc Tnsbrulzas ra­dio
informācijas, tajos' mint'ts. ka
Rictumvācijā valūtas rr-fm^ma es.ot
gaidāma jau 15,. jūnijā. Pēc Reutcra ^
ziņām Maskavas .radiofiMis sestdien .;
pārmetis ASV un Anglijai, ka tās
plānojot separātu valūtas rofovm.i...
rietumjoslās, reizē mō'Vjnot dant;:
Padomju Savienību atbild mu ]rar;;
četru valstu vienošanās izjul^šan-j.
Padomju Savienība pi'asoi sah'laljat ;
vienotas reformas principu. Dienu.;
iepriekš apvienotās joslas ādmini- .:
strātīvās padomes prick.šsCMii:s Dr. ;:
Pinders izteicās, ka viņš'gan šau­boties
par reformu čr-tru jo.'^lu •
mērogā. Reformas jautājums osot;
pārrunāts arī an^|u un anv'rikaņu.
militārgubernātora , apspriedēs ar
saimniecības padomes lirtpratcjicm.;:
Pēc pašreizējā sarunu .stāvol-cļa. kā.:
valūtas, tā nodokļu reformu reāli-';
zētu ar militārās ,vald'bas izdotiem .;
likumiem.
Dr.KaufmansKarlsruč kādā sa))ul-v ;
cē izteicies, ka, valūtas n^formas ga-:;
dījumā katram iedzīvotā iaru iz-,
sniegšot noteiktu sumnm Ja\n-i;)S .
naudas dažu nedēļu iztil:ai. Ši sum- ..
ma būšot proporcionāla apmainītas,
naudas vairumam, kādoi riecsf)!
gudri katrā ziņā mē^onāt tikt vaUi
no visas brīvās naudas. Vācu prasi,-::
bas'csot, lai nauda.s refoi-ma-"būtu .:
saistīta ar „nastu. izlīdzinājumu:;.,
ievērojot karā cietušo vajadzībniv.;
Mantisko vērtību īpašnieki esot ja-:.
paMauj. reformai tāpat kā naudas..
īpašnieki. Līdz ar nodok.ļu samazi-nā.
Šanu un varbūtēju aleu paau^Mi-..
nāšanu pēc valūtas reformas C'-ot.
gaidāma arī cenu ierobežojumiŗ at-:
celšana plašās saimniecības no/ar''':'
Minchenes finanču pārvajd',- .^pzjrno-.
jusi par pilnīgi aplamu kornb:n;:<-;:
ciju" ziņas, it kā aairlārnās n'.'j'ias
reformas dēļ algas izma>-ā.-oi n^-'vi
jūnija beigās, 'bet jau 11. ;ūnjā.
Dzelzceļu tarifu Fy^iiv ^.in^vmri pijc.
reformas neesot :f-:vp<'.';arna. pa-kr.si­rojis
dzelzceļu pārvai^ic'^ p ; i ' r:.-.^c;di.s
Kaselē. jo pasaž:o)/a k u s t ī b a i)i'C rc:-.:
formas .samazinā.šoiics - v'srnaz par,.:
trešdaļu.
. ' NZ, TZ, Ndl-Y, N Y H T uc, ;
li:
0^-
- L