1947-09-12-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
KvS Garieter; ^^^ÖJ R Pari '^otuript! -f^^^s w ^ %1 baltäs Bet tai n . - " * § Pi4ti'''*'^y aipju. stästa ta f ^' Ä N fiecigi biedru bm'*' kakla PraktiskTs ^^„"5o<lem, S^-^ Ne- liet zemXTa-^^ gits Amerikänu Sri * fcne- das modes S.''^^ rfa Imam ?s liniju uz IJ? "^l^^*; li^Jl ' , 1 drana novalkät vL I P ' ^] tH^> PretejiklJeSff''^ LaJjjärk«s.vi?fSirS 1 fau P"Ias uzmanit n» „n af k ä - lam . Dar IcnTn 4^^"^ ^<iz r'^' balu J s Pardzäizeji l a i i i i u i i , , Limeniski: 2. Gräbt. 7. «MinfÄ L18. .Gaita. 9. Primitiva mitne. M. r I säuciens. 12. Liels. 14. Starptautis» LI organizädjas latviskais saisinaj* i ' ' 16. Eiropas upe. 18. Atdzim.» ' ju, Izsauciens. 21. Saisinäjums. 22. O* rhjaslidzeklis. 25. Specigas ilga& * r Späniski „jä". 28. Ziemas sm L riks. 30. Nacistu organizäcijas ^S' •"'näjums. 31. Svarlga starpteut^ orsanizädja. 32. Pec diväm oienan, 34/Latvie§u dzejnieks. 36. Lifane. Stateniski: 1. VeiMas izdaribai f Naudas vienibas apzlmejuii^. 1 iStipra pärdzivojuma izpaf"f«», r Ekas da^a. 5. Apstäkja vards-R" f'' dot organismam PäistTädBsam , Nots apzimejums. » S 12. Neapierbies. 13. SpideB^. Stipri silt 17. Daudz agrafc ^ viesu organizäcijas apzimej"^ Austraijas bagätiba., 2i. stapganäs vietä. ^-J^J^v 126. Cilveka lieläkä arte"^ Va 4»' zistama latviesu ka"^^*^^^^ ciäji. 33.Saiklis. 35. Norad.]«»^ • Mrisinäjims näkosä lapa AiP . leprieksejäs krustvärdu B0^ mkai..r 6,.1 5M. IAt. l8a. dBmer is1._6.1 0. SBg^s.a -jJ joi 20. Sijat 23. Est. 24. SELU ^gne 26. Ari. - Statenif. J- j^ijj 2. Meti. 3. Kävi. 5. Itan- i- 8. Balss. 9. Sunit. 10. R^-j Bii* 13. LSK. 14. Abi. 17. ErS9 - 21. ' lela. 22. Ätri. •f"'f' 'i l p Aflthorfecö — Lizenz j IzdoSanas ttlauja: ICD- [ OMSa s: Atbildigala redak® j ^ „ « Kditor^ in-cmef: t gärU* RaDä^JS. vietalcks: /UeKsaiidrs liepä, /rcdakd-jas sekretäirsj Btoksis Cull., re1)i(t(3^rfl) Andrejs Rii-1 ^ (Mlncheiill. Harijs Min-I deiibW9 (EsiUngena). Ar-j BOlds SJII«S (»por^s). Zlgnrdsl BSrda 'tecltuLisIiiais lekärto^, jum) Piektdien, 1947. g. 12. s^i isn&li otmleais on plektme» ikii II Isddvijs: BavSrtjas apgaiMäa iatvieSo kooiitelas «löaevumg Latvteln pmes darblolekQ eadarblbaa kopaii Reda&cUai Oflasbiirf a>. Bfir^ g€nik te?> liaadiinuMm > VL f. t 81 tt PriBted by 86bwib. voiksbtatt» Gdosbnrgaioa.. BOrgenn. • laadmaoii-PL I» Stetiens Ofrenlttioiit SOICCI^ISTI DEATID VALDltBAI ÄR HORGANIZETU SPEKF* Italtfaa aiaiera Ogums, pec Francijas ärHetu ministrijas zi^am, stäsies spgkä 15. «eptembri. U P zi^o no Vasingtonas, ka lidz Ziemsvetkiem bus streiko miMz 2 milj. laiwkstraWlnies vei atrodas Italijä. Ziötnelitalijä sö«iko gancMz 2 milj. laiaktsrä^lnieku, bet iministm prezidents De-gasperi sa^iaiicis ärkarteju savas partijas konferenci, lal api^riestn ko-monistitt draudus ,,c!nltiei» par tautas brlvibn'*. Streild, Zietiaejitalijä iesakäs, kad nesekmigj. , beidzäs sarunas ar Jauksträdjaieiku vaditajiem par lielä-käm algara TO labäku. dzives apstäkju uioqlroäinäsanu. Sarunias istarp Italijjis lauksainmiecibaa nii-uistru 101 arodbiedribu vaditajiem natika,Millinä., Arodbiedribas blja pieteikui^is streiku sakumui jau pa-gäjii^ ä piektdienä, bet to atlO^, kad lauksaiimii,eci1i>as ministrs lidmaSi-nä devas uz Mlänii, MMsitrs pirm-dien paziijojja, ka arodbiedribu pra-sibas nav iJspUdämas. Visplms saka streikot. 600.000, Lombar<y;ias laiik-strädniefeu, <äi1z tiem pievienojäs dti un otrdiena Berominsteras raiditäjs zöioja, ka säku^i streikot ^irl Veme-cijas lauksträdnieki. Visu s|treikoftäju kopäkaitu tad ^erteja uz 1,7 irdlj, Lauksträdnit^kl gan apkopj lopus, bet, citus dairbus atsakäs darit, un, ja stridu nebidosies nobei^t Joti driz, tad apdraudeta visa Zie-paeUtaliLjas lÄuksaimniecibas raza, it jsevislj:i r i sa raza Po ielejä. Pec Beroitiinsteras raiditäja zii;täin, otrdien un treädien lauksträdniekiem säkuM pievienoties ari rupniecibas strädnieki un vietäm daibu partrauksana izversas par ^e-neralstreiku. i Svetdienä Italijas kreisäs partijas rikoja protesta dienu pret Degasperi valdibu. Italijas koniönis^tu vadonis '/Tojiati teica runu Modenä, dratide-dams valdibai, pielietot ,4ielu oirga-nizetu ;speku, lai aizstävetu musu sagrautäs brivibas." Vii?ij teica,, ka strädriieku pärstävjiem jäprasa vhpi 'pielaiäanä valdibä. „Mes esam gata- 'vi aidnät pilso^us cii;iä , par musu brivibäm, kuras tkgad apdraud val-dibas -partija. Ir labi, ka tie, kas grib säki); pret mums ofensivu,. pat ar bruijotu varu, zina, ka .pastäv liela orga!nizeta vara, kas rit ssinäs. kä rikoties, lai savubrlvlbu aiisstä-yötu." Komunistu lideris äpgalvoja, ka A&V pälldziba Italijai „nonäk tikai mazas spekulantu grupas; ro-kas un kalpo vi^u ipasära inleresem pret tautas läbkläjibu.' Vienigä iespeja pretotiös sai varmäclbai ir apvienot visus strädnieku spekus.^" Lai gan gie värdi }oti draudigi un Degasperi to apspriesanai sasauc^s arkärteju kristigo demokratu kon-ferenci, dala noverotäju domä, ka Toliati inma ir tikai ievadijums lie- ASV ärlietu ministrs .Marsals pre-ses konference iziteicies, ka palidziba Eiropai jasniedz nekavejoties. Sai Asy palidzibai järeäiizejas diväs fazes — pirmkärt,, tulitejä palidziba, sutot pärtiku un kurir^ämo sis ziemas vajadzibäm, otrkärt, ilgtermiiia palidziba' Eiropas saiminiecib-as at-jaunoSanai. Pec BBC zi2?am, okrfcobri Vasing-tonä notilcs jäuna angju un ämerikä- W konference par Väcijas okupesa-öa^ izdevumu pärkSrtosanu. ,JDaily Telegraph" zi^o, ka Anelija dolaru trukmna del nevar tuirpinät lielos izdevumus Väcijas okupäcijas uztu-re §anai im täpec lugs ASV, lai ta atsHogo pusi no anglu izdevumiem* Lidzsinejo apspriezu rezultätJ. rädot, ka esot ceribas uz sädu izkärtojuma Berline pirmdien säkäs ASV, Ang-lijas un Francijas pärstävju apsprie-des par Riiras oglu produkciju. ASV prep arvien vairäk raksta par ärkiärl^s kongresa sesijas sa-sauksanu. Fec BBC zHiäm,-Trumens esot izteicies, ka sädu sesiju varetu sasaukt decembri. „Washington Sun" raksita, ka sesijai butu nozime tikäi, jä Trumens iepazistinätu kiongresu ^ jau gatavu valdibas plänu JEiro- Pas atbalstisanai. Cik zinäms, täda pläna valdibai vei neesot. Anglijas ärlietu ministrs Bevins Pazujojis, ka pasas Anglijas kritiskä stavokja del nebrauks m UN Pilnsapulci, ko atkläj 15. septembri. ^ritu delegädju vadis ministrs Maknils. Uz UN pilnsapulci nebrauks ari Moilotovs. Padomju dele-gaciju vadis ärlietu ministra viet-nieks Visinskis, kas pa cel(am jau ieradies Londonä. NYHT, BBC lajai rudens veleäanu kampa];iai. 12. oJrtobri Romä notiks paSvaldibas ve-l^ anas, par ku^räm domä, ka täs iz-vertisies izä^igä kaujä starp kristi-gajiera demokratiem un koihu-nistiem pirms vispärigäm veleäariäm näko^iä pavasari. Paredz, ka ari sociälisti piebiedrosies komunistiem. Sociäidemokratu frakcija oficiäli no-lemusi näko§ä .satversmes sapulces sesijä izteikt Degasperi neuzticibu. UP ziQO no Vasingtonas, ka, sakara ar Italijas miera liguma ratificeSa-nu, ASV kapaspeku atsauks no Italijas lidz Ziemsvetkiem. Saska^ä ar ligumu, kaps^speks jäatsauc 90 dienu laikä pec ratifikäcijas dokumentu deponesanas Parize. Italijä paälaik ir apm. 20.000 ASV ka^aviru. At-sauksot visus, atskaitot 5000, kas pec noteikumiem drikst palikt Triestas starptaustiskä josla. Sai joslä pa 5000 karaviru. bus' ari Anglijai un Dienvidslavijai. Atlikuäos 15,000 amerikäijiu kai^avirus nosutis vai nu uz mäju, vai uz Väciju. NYHT. St & Str, BBC Turcijai Turdjas valsts prezidents Inonu treMienas nakti piepemis jaxmo Turdjas koalidjas valdibii, ko no demokratu un republikä^u pärstävjiem sastädijis Hasans Saka. j No iepriekäejäs valdSMis pagäjuSä nedejä aizgäja seäi ministri, jo mi-nistru prezidents Pekers, kä jau zi-i> ots, gribeja radit valdibu ar plaää-kii uh demokratiskäku bazi. Mi-mstru atvietosana tomer radija tik lielas grutlbasv ka Pekers otrdien iesniedza visa kabineta demisiju. Hasans Saka, kas prezidenta Incmu uz-devumä sastädijis jauno valdibu, Pekeramiiiistru kabineta bija^^^^^^^ä^^^^ lietu viceministrs. Bez vii?a jaunajä valdibä ir vei 3 bijuSäs valdibas ministri, Ärlietu nunisjräposte^ uz-ticets lidzSinejam valdibas oficioza §ef redaktoram. Grieyjas jaunais ministru prezidents Sofuliss pazi^ojis, ka uzaidnäs starptautisku komisiju, lai tä sekötu valdibas izsludinätäs amnestijas re-älizeianai. Vi^S paskaidrojis, ka ga-dijumä, ja nemiert Griel^ijä Izbeig-tos, amnestij as noteikumus piemero-tu ari visiem tiem nemiemiekiem, kas jau tagad atrodas detimios, neat-karigi nö tä, vai §ie apcietinätie jau notiesätl vai vei ne. Valdiba stingri apkai:o§ot ari melnä tirgus speku-lantuö. • BBC, NYHT Nl m JAU 50.(Hm KRITUSU Vairak ka 60p.(N)0 indn cinäs ar slkiem degoSä Delhu pilseti. Saed-iSanas nn sadnrsmes verilas plaSnma ar! dtas IndUas pUseläs^^^^ pro« l^ces, kur men^^ iieatk^lbas pasladiiäia^ plosis @d« iMihd^ttcibas.ka^ .^^^^^ P§c BBC zi^äm, Jaundcilhos vien jau ir vairäk kä 10.000 ki.itu§o, bet AP korespondents, kas ap<:eiojis ne-mieru apgabalus, ziijK), ka nav atira-nevienu, kas röpötös par kritu-ums SKREILAPAS ANGt^U UN BUMBAS ÄRX^ 2IDU IZCEI^OTÄJUS HAMBURGÄ AR VARU IZVÄC^^^ N KUQA Parizes policija ar käda jauna amerikäi:iu lidotäja palidzibu atklä-jusi TJujorkas zidu rabina Korfa va-ditu zidu sazverestibu, kas bija piano jusi uzlidojumu Londonai, nometot pasdarinätas bumbas un skxejlapas. Sädä veidä 2idu pagridnieki bija gri-bejusi savu aktiväs pretestibas kam-panu pärnest uz pasu Angliju, reize protestejot pret 4500 nelegälo Pa-lestinas izcejotäju pärvei^anu uz Hamburgu un piespiedu izceläanu malä. Pec amerikänu laikraksta „Däily! Mirror" ziijiäm, käda zinät-nieku grupa Grinviöas laboratorijäs, ASV,4zgUdrojusi un izgatavojusi pat ipasa veida bumbu Palestinas zidu terroristu vajadzibäm. Sie notikumi ir pasreizejä Eiropas preses dienas sensäcija, un, piemeram, „New York Beräld Tribune" Eiropas izdevums tiem veltijis vairäk nekä lappusi. Gandriz neticamäs zidu nelegälistu sazverestibas .galva,^ TjTujorkas ra-bins Baruchs Korfs, Parize apcieti-näts kopä ar 13 citiem sazverestibas dalibniekiem. Apcietinot Korfu kä-dä Parizes lidlaukä, pie viijia mazä privätUdmasinä atrada lO.OOO" ek-sempläru skrejlapu, kufaij bija pa-redzets nomest virs Londonas sest-dienas vakarä. Uzsaukumis adresets anglu tautai, un tajä, starp citu, pär-mests, ka anglu valdiba aptraipijusi Anglijas karaJa kroni zidu asinim un tad spodrinäjusi ar arabu naftu. Tä piärkäpu&i zidiem dotos solijumus, bet zldi esot sagatavoju^ies kai:ot par saväm tiesibäm un pärnest kapi uz pasu imperijas sirdi. Uzsauku-mä runäts ari par Hitlera-Bevina aliansi pret tiem zidiem, kas pärdzi-voju §i koncenträcijas nometr i saus-maa. Korfa Vaditä Briväs Palestinas politiskäs akcijas la>miteja nesen ari pieteica plänu säkt zidu iiiväziju Pa-lestinä, izlecot ar izpletijiem. Korfs 31. augustä aidnäjis Pmze esoso amerikänu lidotäju, 25 gadu veco Redzinaldu DzUbertu, kiir^ pirms tam bija izteicis simpatijas zidu lie-tai, uzi^emties pilota uzdevumu gaisa operäcijä pret Londonu. Dzilberts, iztrudes par sädu traku plänu, nav atteicies, bet par to zii?ojis angju vestniecibai Parize un franCu poli-cijai, pec tam telodams divkosigu lomu. Gandriz veselu nedeju Dzilberts juties kä detektivu stästa varonis. ViJ:is ari ticies ar bumbu ekspertu, kam bijis uzdots no ugunsdzesamäm iericem izgatavot sesas bumbas, pil-ditas- ar geli,gnitu un apgädätas ar elektrisku deglL Bumbas bijis pa-redzets nomest vispirms virs Anglijas parlamenta, bet veläk ' par merki izraudzita ärlietu ministrija, kas Korfam liegusi vizu uz Palestir nu. Lidmasi].iu sagädäjis Dzilberts, tapat vajadzigäs Londonas kartes. Miglas gadijumä Korfs licis bumbas izmest kaut kur virs Londonas. Uz Dzilbeiiia iebildumu, ka ciestu ne-vainigi cilveki, Korfs ^tteids: „Tie ir angji, tätad miisu ienaidnieki!" Galvenie rikojumi nakusi no terroristu itäba Palestinä, kas plänus vairäkas reizes grozijis. Pec viena no ped. pläniem DJilbertam bijis jälido ceturtdien, tikai ar skrejlapäm, bet oträ lidojumä pirmdienas vakarä pl. 8.30 jäijem lidzi bumbu eksperts, kas nomestu bumbas. Bet ari §is pläns grozitSj tomer sestdien francu policija nolemusi säkt ärestus, Pie^nr dienu laikä Dzilbertam bijiiSäs 15 slepenas satikSanäs ar terroristu a^entiem. Iekri5anas gadijumä Dzil-bertäm soliti labäkie Francijas ad-vokäti par aizstavjiem un pec veik-täs akcijas atvalinäjums Sveice. Pec tam bijis paredzets Dzilbertu uzi^emt par pastävigu aktivu „Zvaigznes" organizäcijas.biedru, ar jaimiem uz-devumiem Rumänijä un Palestinas izpleti?u akcijä. Dzilberts apsardziba nögädäts Anglijä, lai butu vairäk pasargäts no zidu atriebibas, bet gluzi dro§s vii?s nebuäot ari pec at-griesanäs Amerikä. Sagatavojoties visäm varbutlbäm, anglu aviäcijas ministrija bija izslu-dinäjusl trauksmes stävokli, un ra-dara stacijas \m naktsiznicinätäji kontroleja ikvienu lidmä^inu, kas deväs pari piekrastd. Zidu izcdsana malä. Hamburgä, kas. säkäs pirmdienas ritä, säkumä noriteja bez starpgadijumiem, bet veläk anglu karaspekam bija jälieto ari vara. Säkumä zidi atteikusies iet malä, bet, pec uzaicinäjuma ska]- runi sesäs valodäs un bridinäjuma, nolemusi nepretoties. Daja jaunäko zidu tomer veläk säkä pretösanos, un uz pirmä ku^a „Ocean Vigour" izceläs kautiij5j kareivjiem ar varu dzenot un nonesot zidus no ku^a. Policisti bija apgädäti bru^u cepu-rem un gäzmaskäm; ierod im rezer-ve turetäs gäz«6 pistoles nav lietotas^^ Gatavibä stä\^ja ap 1000 viru no ^^Xr^ ärmijas izlases vienibas. Nc-sleptas gatavibä bija ari 20 uguns-dzeseju §lutenes. Pirmä ku^a pasa-zieru izväklana ilga 4 stundas. To Starpa esot pieci Anglijas pavalst-nieki — berni, kas piedzimusi uz anglu ku^a celojuma laikä. : Pec izväk^anas zidu beglus vilcie-nos nögädäja uz Pöpendbrf as nomet4 ni pie Libekas. Pa vägoha rez^otiem logiem zidi izldiedza pretang]u sauk-luSr rädija dures m kareivjus. Visu dzelzcela liniju un stacijas apsargäja kareivji un mili-tärä policija. Ap baraku un teUu nometni uzcelts triskäiiejs dzelo^- stiepju zogs un sargton^i.. Cel§ uz nometni oträ begju yilciena pasaziep izbäzusi no vllciena nomontetas dur-vis, radot dzelzcela klizmu un ie-vainojot pretim brauco§ä vilciena öetru väciesus, kas stäveja uz käp-sliem. .'^-v. •••••• Daud2äs vietäs Väcijä, ipasi amerikänu joslä, notikusas zidu protesta sapulces, demonsträcijas un strei-ki. Belzenes nometne pie l^arog-masta pakärta Bevina lelle ar anglu karogu, kuram piezimets käsu knists. NYHT. NdF, DM §lein un ievainotim. Kads augstliks polidjas virsnidcs t^ ,,Musu uzdevums tagad ir censties sagläbt dzivos cilvekus no nogaliiiä- §anas, un nav laika rupeties par jau beigto skaitiäarru." Ciiias, kuräs savstarpigi apkapojas indi, muhamedäijd un siki, norisinä-jas visäs maläs. Siva cupia notikusi kädä Delhu moäejä, kur kaj-a^Bks uzbruka nemiemidtiem, kas no mo- Sejäs ,esot apSaudljuäi karavirus. Kädä bazärä policija ar maSInpistolu un loimeteju zalv&n nogalinäjusi vairäk simtu nemiernidcu. AP ko-respondents zi^o, ka Jäundelhu un Vecdelhu apkaime nav iespöjams pär-vietoties täläk kä simts solu, n€iuz-duroties vai nu krituäiein, kas pa-mesti uz ieläm, vai neieklustot loi-metejii, Sautei^u vai pat minme^teju ugunis. Indijas gaisa satiksmes sa-biedriba pärtraukusl satiksmi ar Delhiem. Visniknäkäs cij^as notiek tais rajonos, kur jaukti dzivo diaia-do ticibu plekriteji. Visur notiek lau-piäanas. Policija cen§as evakuet no briesmu apgabaliem sievietes un bernus, vedot indus uz vietäm, kur vairäkumä dzivo indi, un muhame-däous uz tiem rajoniem, kur viijil ir vairäkumä. ... ;;: • . Visniknäkäs cii^as notiek Pundia-bas apgabalä, kur növilkta jauna robeza starp neatkarlgo Paklstanu un rieatkarigo Indiju, POsetäs, kur dzivo dazädu ticibu laudis, kareivi-gäkie fanätikl uzbruk viens otram, mazäk fanätiskie luko begt, bet ne-Ä i i vllcieniem un masu slepkavibas. ka^iem pazi^jija. ka, prptest§^ pret äo fanätismu; pats n^r-vietosies uz Indiju, bet paliks muha-medaiju pilseta Kalkuta. Kad' ari Kalkuta säkäs nemierl un sadur-smes, iGfandijs uzsäka bada streiku. Tikai kad ärsjts pazi^oja, ka CranÄ vei iJ^^ badodamies nelztiu^, Kai-kutas tnuhamedäijaii indu un siku vadoQi ieaiiedza vi^arn ri&stitu pa-' zi^ojumu, ka daris visu, lai strldus izbeigtu, „pat ja tai^ iratoas mösu paSu galvas." ^ Kalkuta cloas pagaidluna tzbe^^ 5äs. Bet pareja Indijä, lei z i ^ »,New York Herald Tribune" spedilkö-respondente, pirmäs t:is neaikarB»ui ned§läs krituSi 50.000 cHvScu. VM Indijä esot dzlrdaml mdeni: diet at|>akf4 rngiu vcddilietoast" V ^^^^^ ^m&w^ li M; Mahatma Gandijs, sasutumä par saviem tautieSiem, kas mierigas jaun-uzbuves vietä izmanto neatkaribu Septi^u valstu policijas iestädes — Anglijä, Francijä, Bel^jä, Holande, Zviedrijä, Däiiijä un Eire — uzsäku-sas koplgu akciju, lai notvertu kadu mistisku francuzi, ko uzskata par vadoni tai plasajai naudas viitotäju bandai, kas pa§rdz sak ; apdraudet Eiropas un pat visas pasaules valutas sistemas droSibu. Tas esot 35 lidz 45 gadus vecs, laba izskata, izglitots un tik labs änglu valödas pratejs, ka vrou var turgt par angli. Parasti viiju pavadot kädai jauna sievlete. Jau vairäkus menei;us dazädäs E i ropas valstis lielä skaitä parädiju§äs viltotas banknotes, vispedigi Eire. Iz-mekle^ anä pagaidäm noskaidrots, ka aferas säkums meklejams jau Him-lera orgänizetajäs naudas viltoSanas darbnicäs Zaksenhauzenas koncen-trädjas nometne, kuras iekärtoja Gestapo, ' lai izplatitu ienaidnieka valstis viltotu riaudu un tä raditu sa-jukumu. Pec anglu Skotlendjarda zipäm, naeisti tur nodarbinäjusi 400 profesionälu naudas viitotäju, kas saväkti pa Vädju un Viduiieiropas valstim. :.:'-V;--V Tä kä §ie viltotaji pec kara varetu savu maku i^antot ari pret pa§u Hitlera väisti, bijis paredzets tos veläk likvidet, bet, ienäkot amerikä-niem, vii?i paspeja izbegt. Tie esot ap vieno jusies ar citäm naudas vi Ito-täju bandäm, kas kara laikä sadar-bojusäs ar pretestibas kustibäm Väcijas okupetajäs zemes, piedaiiju§äs sabotäzä un ieguvuäas dazädu valdibu naudas iespie^anailietotas maSi-nas. Täs rupigi nosleptas un tagad tiekot izmantotas psiSu bandu intere-ses. Skotlendjarda lietprateji cen-säs Väcijä atrast kadu ipasu vietu, kur atrodami tädi pasi mineräli un tädas pasas kvalitates udens kä vietä, kur gatavo ang}u banknotes. DM Ilgl gaiditajä exni-grädjas basketbolä meistarsacIikSu finäUi ö. sept. Darmätates amerika^u lieliskajä vtagrotevä 1000 «äca-titaju vidQ bija dauds amerikä3>u kaj-ivifu, Dienvidvädjas mel8«. tars DarimStates Kujv sa uzvarejä 1946/ g, trlmdas meistaru Libekas Rigu 40—38 5iem^ Veiss iegiiva 10 p., Stulpii:i5 7, /Igenbergs 7, Lu-. särs 7, Tilmanis 7,; Caune 2,_bet vie-siem Berkolds 14, "Äebell^ä 11, Her-manovskis 7, Syolmänis 4, BerzlpS 2 un Hartmanis 0. Tiesne§l bljai V. Cika (Eslingena) un M. Kazäks (Gestadita). VäcieSi, kas uzposa za- 11 labi domädaml, bet musu spor-tistiem nezinbt, ar vasku bija letie-dusi gridu, un saclkste notlka ne-piei> emamös apstäkjos — basketbo-listi nepärtraukti slideja. Libekas Riga iesniedza protestu. 11. sept Eslingena notika lletprateju ap-spriede un saciksti äiiuleja. Nolema 1947. g. meistartltulu' atstät nelzcini-tu, bet tikai tad, ja abas vienibas var vienoties, 1 meneSa laikä riko-jama jauna sacikste. Trlmdas 1947. g. meistaram skaistu balvu däväjii^l ^ Eslingenas latvleSu dailamatnleku' savieniba. 14. sept. libekieSi speles Selnfeldä pret lletuvleSu vlenlbu Kövas. Augäejä uzijemumä: J. Zebe-lii? §, viens nö musu vlsteicamäkajiem basketbolistiem. v llllllllllili Marselä treSdien^ säcies äeneräl-streiks. -'^^ Ungärlja^ v a l ^ prezidents pie-kritis komunistu partijas trisgades plänam. Tas paredz banku um Helo uzijemumu nacionälizädju, uiigäru repatrieSanu nö Cedioslovakljas. Ce-dioslovakijä dzivöjot vairäk kä 100.000 ungäru. | I Par pazuduSä Tirlngijas ministru prezidenta Paula atra§ähos jnekädu ziiju nav. SED vadiba noIie|u8i, ka Pauls butu SED biedrs. Tirlngijas valdiba noliegusi jebkädu zii^ujpub-lic §§anu par Paulu. Jaunais ASV imigräcijas komisärs Millers paäca^drojis, ka izstudes DP problemu un ieaiiegs prezidentam Trumenam konkretus priek§likumus täs atrisiiiäSanaL . ^ Bernu triekas del slegtas visas Hamburgas skolas. Hamburgä kon-stateti 45 saslim§anas gadijumi. Ber-line 40. Amerikäijiu militärä 'valdiba ie-jauksies un dos tiesas päveles väcu iestädem, ja väciesi pa|i i2X^ies nespejigi nodr65inät raias saglabä- §anai vajadzigo transportu, paskald-rojis Bavärija^ milltäras Valdibas §efs ^enerälis. Mullers.-:7
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 12, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470912 |
Description
Title | 1947-09-12-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
KvS Garieter; ^^^ÖJ
R Pari '^otuript! -f^^^s w ^ %1
baltäs Bet tai n . - " * § Pi4ti'''*'^y
aipju. stästa ta f ^' Ä N
fiecigi biedru bm'*'
kakla PraktiskTs ^^„"5o |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-12-01