1947-03-07-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
aWUA,M7.,.t PIE21MES P A J ^ f e b r u ä r i — ^ strija Tad äodosmv^' ;lai -atvaditos no duje, .ar visu ko esmu veg Ehe ir manäs rokäs su aevusi mums vel te tad, yarbut butji varg^ gpstäkjos vai varbut pj Mj^ijis vajadzigs karot' itäia man, vai visi mani •cärtiba. ,,Jä « es atbij atcenes, kad pienj^ • M m ir skaidrs, ka gröti f varesu ar dokumen! t visus atimelojumus ko virsu väciegi. Ja tev ' igi, .vareSu snie.^t sikas labäk, 24 stundu laikä ' to runu, par ko esmn trisgadus." Vii;i§klau! lusgdams un gandriz dza mani biezi apmek* ut katru dienu." MUSU^ 4jä" sirsmga, par ko es-jo es Musolini milu. a i s _ i e r a k s t s decembri-'— Ja §ig es kädreiz redzes die-ad tas notiks täpec, ka bät täs no väciesiem, viltigiem trikiem mani 'oreiz,. kad steipä pie* iezimes, nedomäju täs adreiz publicet. Mans ikai fikset notikumus, us, kas varetu but no ;e. Ja.liktenis butu !§• Ivot sirmu vecumu, [butu par lielisku ma-togragjai! cUenarn viltus ti-ibunäls os spriedumu, ko jau budams tä prosti-vergu tlrgötäju loka jau yairäk gadus mo- • sts dzivi un novedis izdibe^a malä. Es mie-tOy :kas rakstits mana ehti Y Mani zinämä me- [domä, ka vani uzskatit viru, kas kritis kauji Ipä-patiesi ticejis . . . pzinäties, ka nevaresu s savu tris bernu acl8, S uz savu sievu, kas toidäs pierädijusi, kf s un- uzticigs dvBM%i asDieya gribaspriekSa. skai?öjiimä, kas nepie* Itu un netaisnibu, es neviens vienigs värds, itijis savä dienas grä- Itöts vai pärspilets vai lu diktets. Un, ja at-jizives, tomer esmu manu steidzigo pie-änu, tad to nolemju, s iegut vei pec näves isno§anu, bet gan ta-a godiga lieciba par ijäm var but noderigä jpäsaulei, dot atvieglo-em un versties pret digi^ le a SO Cano, ,3. decembri, Veronäs a 27. kamera. - i l limjumt rOLISKI-VÄCiSKÄS |:maksä3umi (RM10/- )kariojami l.idz 25. Jc §i termillä visus ne- Inentu pasutinäjumus tttsis, (13b) Kempten, . - : . Oi tT, RAKSTI! r^heim, Fischerstr. i^» Sone fra;ngaise^j__^j laiibnieku, kam prak-un seklu tirdzniecipai |t."un nevelas pag* '.10. III. 47. E. ApogS' Ludwig StP. 1. Tel. r ABONEMENTS, ikstu pa atsevi?- lariem (lidz 3 ej^s.). h menesi; pasutmf kk par 3 eksempia- I.— menesi par CK-jvienslejlgu lespied- |, aibilsfcosu llgsanas sludinäjuj" - RM 4.-. gar?f pec parasta taritf. pieteikumi, smr pärvedomi ^ , adresejama Giinzburg/D., ^andmann - Platz *' Authorized by — Lizenz — IzdoSana^ atlauja: ICD-OMBO :: Atbildlgais redak-tors —• Editor in-Chief: Kärli* Eabäcs, vletnieks: Aleksaridrs Liepä, redakcl^ Jas fiekretärs: Maksis Cull-tisi ren-iktori: Andrejs Ru-dzis (Minchen§), Harijs Min-denbms (EsUngenä), Ar« jlolds Smits (sports), Zif urds Bärda 'techniskaii lekärto» Jnms) : L A T V I AN NEWSPAPER NU 18 (25) Piektdien, 1947. g. 7. ffl. Iznäk oUaien&s no pUktdle-aäs :t Izdevejs: BavSrijas apgabala latvleSa komitejas azdevnmS LatvieSa preses darbiiiieku sadarbibas kopa:: Redakcija: 6flnzbarg/D : Bflr. f erm te^ - Laodmann Pl, 7, t $2 :t PriDted by Schwfib. VoUcsbialt Ganzburf/Doou, BUrgerm.> Laodmann-Pl. 7i: Metiens * otrcalatloD: 1090 DENA Angli}a$ armijas bud^ets samazinäts uz pusi ASV ärlietu ministrs MarSals iztei-1 amerikä^u joslas DP bernu novieto-eis pärliecibu, ka IRO, par spiti „ne- §anai vasaras atputas nometnes, pa- Ueläm nepilnibäm" paSä organizä- redzot pavisam 30 §ädu nomet^u ie-cijä, speäot dot DP problemas ilgsto- kärtoäanu. Bez tam paredzets kopä iu atrisinäjumu. Ari ärlietu minis- ar UNRRAs darbiniekiem reälizet tra vietnieks Eöesons s^näta ärlietu plaSu vesellbas kopSanas program-komisljä uzsvera nepiecie§amibu mu, saskai;iä ar kuru 80 proc. no vi- ASV, piedallties IRO. Eöesons no- siem DP jauniesiem nosutämi uz di-fcva komisijai Mar§ala vestuli, kufä väm nede}äm sädäs atputas nomet-pedgjais ASV piedaliäanos IRO no- nes. laucpar amerikäi^u ärpolitikas „sva- Francijas iek§lietu ministrs izslu-jlgu faktoru.** dinäjis jaunus noteikumus par är- Jauno UNRRAs DP lietu §täbu Pa- zemnieku uzturesanos Francijä. Uz-rlz5,' pas pärzinäs visus pärvietoto ture§anäs atjaujas pies^i^amas triju persona.jautäjumus Väcijä, Austrijä, kategoriju ärzemniekiem: tädiem, Italijä un Videjos austrumos, vada kam nav tiesibas Francijä palikt il-lidzSinejais UNRRAs darba vadltäjs gäk par vienu gadu, bet kas pec vi- Vficijä Maiers Kohens. P§c vi^a veleäanäs pa savas uzturgäanäs v§rt6j\una DP kopskaits UNRRAs laiku var saipiemt nodarboSanäs at- Bometnes §täba darbibas rajonä sa- Jaujas; pastäviga uztureäanäs atjau-iniedz pavisam 750.000 personu. Kaut ja personäm, kam ir darbs vai pie-gan esot ceriba, ka pavasari un va- tiekami lidzekU; privili^etiem är-saras säkumä daja bus ar mieru at- zemniekiem, kas, ierodoties Francijä, grlezties dzimteng, tomer UNRRAs nav vecäki par 35 gadiem un spe] darba izbeigSana atstä§ot pasaulei pierädit, ka jau dzlvojuäi Francijä. atrisinääanai milzu apmera DP prob-' I>ebat§s par Väcijas un Austrijas lokupäcijas probl§mäm Anglijas Äpakänaniä strädnieku partijas depu-tats Stoukss izteicäs, ka angju val-diba. rikojoties pret§ji DP dotiem s^^^ Anglijas valdiba pazii^ojusi, ka hjumlem Ti^m salits, ka vii^us pie- Anglijas armijas izdevumu budiets jpiedu kwtä nerepatiies, ka ^ vii>u näkoäam saimnieclbas gadam, kas Betas köptos neatkarigi no yaciegiem h^ggj^sigg g^pj^j^j^ salidzinot ar §igada un ka An^ja vipiem palidzes ap-1 ^^^e^^ samazinäts apmeram uz mestles uzdzlvi britu zemes. Bet p^^. _ ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ 333 jgtifisibä Vij;uem tagad pasakot: k^^j^ märcii;iu. P§c valdlbas Baltä Klusti ver^s vai dodie_s mä äs! Ari grämatä izdotä vertejuma britu bru- Otrs stea<bneku deputats Silyermens L^^^ ^^^^^ personäls, kas 1946,g.bija paskaidroja, ka esot absoluti apla- 2.950.OOO viru liels, 1947./48. g. tiks mi piespiest parvietotäs Personas U^^^^iinäts u2 1.210.000 . Armijas iz-iträdät vacu vadiba un..kontiDle un ^^^^^^^ 3^ ^5 ^.y^ ^^^^^ -nösacijumos, par vxenigo mer- ^^^^^g^j karavlm uztureSa- W varot uz^ka^^^ AngUjä vei gaida repatriä. 6e§aiw ar vacieSiei^^ fö)nsenratiro Ly^3 g^/^^ ^ ^ ^ Ä ^ ^ ^ f . ^ ^ ' " " ^ , ' . . ^ . ^ var ^^^^ postljumu komisija öttt ^oU noderigi Angnjai. , h^^pg ^^^^ g^^g^ uzbrukumu säkäanäs Ministrs Hainds atbildot norädija izmaksäjusi vairäk kä 400 milj. mär- |ädu DP stävokja attelojumu. Ang- ci^u kapa postijumu seg§anai. Sa-lija tps negribot pazudinät, bet gan gaida, ka lldz komisij as darba no-vii; iiem visädi atvieglot atgrieSanos beigSanai näkoäos desmit gados bus vii^u zemes. 300.000 DP tomer neve- jäizmaksä vei tikpat daudz. loties atgriezties. un rodoties jautä- gis nede^aö säkumä Anglijä atkal Jums, vai Anglija un täs nodokju atjaunoti darbi fabrikäs un simtiem maksätäjl bQs gatavi turpinät gädät tuksta§u strädnidku, kas strävas^^ i^ par Siem DP lidz§inejä veidä, neuz- robe2ojumu de} blja aidnot tos kaut käda darba pildi§a- darbiis pärtraukt, atkal atgriezuäies nat P§c Hainda domäm, Anglija|saväs vietas. Privätie strävas pat§^^^^ St pp esot izturejusies visumä lotifte^^^^ veUgi. . . . I rot ierobeiojumus. - D Augstäkas ang}u militäräs iestä-des Austrijä atsauku§as apgalvoju-mu par militäru organizäciju pastä-ve §anu Austrijas ang}u joslas DP nometnes. Ungärijas valdiba» bija apgälvojusi, ka <iiväs nometnes vei pastävot divas ungäru brigädes, ku- Ti^ esot domätas turpinieku atbal- 8ti§ahai varbutejas Ungärijas valdlbas gäSanas gadijumä. Pec ang],u paskaidrojuma, no abäm, kopä ar flitiengm no Väcijas uz Austriju Pfirvestajäm ungäru divizijäm, 15.000 viru, ieskaitot lieläko daju augstäko virsnieku, jäu 1945. g. beigäs re-patrieti uz Ungäriju, bet pärSjie de-lailitärizeti un sadäliti pa Karintijas j koplgus saimnieciskus jautäjum^ 8emnieku setäm. . JNe AngHja, ne Francija^^ n Hesenes militära valdiba noteikusi, sies^oalicijäs, kas vgrstös^^ tovisi agräko ienaidnieka valstu Partneri. Pakta noteikumu iztulko- Pil8oi;d — ungäri, rumäi;ii, bulgäri Jums nekädä gadijumä^^^^^^^^^ n^^^^ ttn austrieSi, kas kara del pec 1939. versties pret ApvienotoNäcijuc^^^^^ - S. 1. septembra nonäku§i Väcijä unJtu. Pakts slegtsuz 50 gadiem ttzturas Hesene, repatriejami, atskai- -Pakt^ tot väcu tautibas piederlgos. Är- tu ministri Bevins^^u^^ zemniekiem uzdots re^^streties lidz liju§äs Denkerkas ieläs stärp namu 20. martam. No repatriäcijas varl^upäm- uzg atbrivot politiski, rasiski yai reli^s- PuJi. Pati parakstlSanas ceremonija Ö vajätos, kä ari personas, kam pec ilga tikai 20 miniites. atgrieSanäs butu jäbaidäs no vaja-^^^^^^^^^^ ^ A^^^ fenäm. Tapat pret vinu gribu nere- sveic pakta parakstiäanu kä }oti sva- Patries Austrijas pavalstniekus, bet i^gu notikumu. iondpnas,,Times" tiem tom§r järe^strejas . izsakäs, ka iis pakts var i2:versties MYinMdiiC«ennA^^sss unaa pnYssWpnrreiieeAsssttss konpnllSafentirs?e nc202e0.5 5Up0U0i e[s Mist-e'm^a^,^ ^ ^b^^^e^^t^ ^p iebilst, ka droäu mie^^ öetru iielvalstu pakts. Anglijas un Francijas ärlietu ministri pgc pakta parakstlSanas an publiceju§i dekla- . . . ^, , räeiju, kura izsaka ceribas, ka Pa- '^inisira pienakurnienii d^^^^ ^ . jsies öetru valstu paktam. Turcljas Ma^avas radiofons 3. martä zi- laikraksts „Ulus" nosauc pakta pa-goja, ka maräals Stajins atkäpies no raksti§anu par pirmo soli cie§äkai oni^oto speku ministra postepa. Par Rietumeiropas apvienoSanal, kas pecteci iecelts lidzäinejais ar- varbut varot novestpie Ceröila ie- ^ijas virspave^ieka vietnieks ^ene- rosinätäs Äpvieriotäs Eirbpäs radl- ^is jBulgaijins. . DENA pie §is zi-Uanas.^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^^^^^^ ^ ' vas piebilst, ka Bulga^ins neoficiäli Tie§i hö vE^^ i^ar^emis bru^oto speku ministra ciälvilcienä devies uz M i^^Qakumus jtau kopS laba laika. paskäidrojis, ka palikstur apmeram DENA I meiaesi. Svarigäkie jautijuimi; kas Ey. l u i baznicas ardiibiskaps prof. Dr. T. Grmbergs aleina mä^ citäjus 10. martä vienoties lugSa-nas stundä, atgädinot pasaules varenajiem atcereties, ka vli^ii uz-vareju §i öilvecibasy un taisnibas ^ärda, ar solijumiem pasaulei, kas izteikti Atlahtijas diartä. Archibiskaps aleina lugt Dievu svetit tos, kas stäv uz taisnibas pamatiem. SABIEDROTO NESASKAyAS VÄCIJAS POLlTIKAS JAUTÄJUMOS Amerikäi^iu militärgubemätora 1 MarSals Sokolovskis §os pärmetu-vietnieks Väcijä ^enerälis Klejs de- mus bija izteicis sabiedroto kontroU vis oficiälus paskaidrojumus, atbil- padomes slepenä sede, bet näkoäajä dot uz padomju virspavelnieka Vä- dienä pec öetrvalstu zii;iojuma nosu-cijä maräala Sokolovska aso kritiku tISanas Väcijas jautäjumä Maskavas par ang}u un amerikäi;iu Väcijas po- konferencei at^ävis krievu kontrole-litiku un abu joslu apvienoäanas li- tajam Berllnes radiofonam publicet 2umu. I gos vii;ia izteikumus. Ang}u un ame-rikäijiu noligums par abu. Väcijas okupäcijas joslu apvienoäanu, teikts Sokolovska paskaidröjumos, (esot tleäs izaicinäjums potsdamas W i - gumam im tam varot but visnopiet-näkäs sekas Väcijas näkotne. Divu joslu noligums esot padarijis . neie-spejamu Yäcijas vienotu jauriuzbuvi. Ärtirdznieclbas laukä rietumi visas pärejäs Väcijas däjas uzskatot par ärzemem. Fakts, ka tirdzniecibai „TRUD" RAKSTA PAR .JHEMEl^V BLOKA" PLÄNIEM „zieme Krievii AP 2190, ka NorveiUas parlaments nor^idijis KrievUas Pieprasiju- g ! : ! ^ ^ . mu atlaut tai iekärtot mUitärus atbalsta punktus Spicbergenas sala. Pie- viP^ntr^ni^^^ nZ-prasijums noraidits ar 101 pret 11 balslm. nf^e nnc^^^^^^^^ ^""K otras puses noteikta dolaru baze un u blnkn " V P Q vPr^tQ nrpt ^^^^^ ^^^^ marka$, neesot nejauSIba, ; V apvl^Sles SkSISn^^f ^ Lielbritänijas pärvaldltu ,,rietumu f / ^ f t n ^ f f}^"" bloku." Radiofons citejis „Trud« 1^^^^^^^^ TadeJ rodoties rakstu, kura teikts, ka ap ,,^emelu ^ ^ ^^^^ bloka'' ideju apvienojuLs kufeu " ^ ^ ^ ^^^^^1 ipaänieki, lielie importieri, bairtl^^ f n ^ ^ ' T ' ' ^ ^ ^ ^ ^^ un „konservätivie." h^^vred^^^^^^^ litika raditu jaunu nemiera centru, Pec militäro plänu apskati§anas, kas näkotne varetu apdraudetna^ radiofonä esot teikts: „Reakcionäro mieru un droSibu. Apvienoäana^ skandinavu aprindäs lielu ieveribu rezultäta esoi-raditi mäk izpelnijuSies pläni radit rietumu bio- jumi, arpamatdDmu sadalit Väciju ku, *Eiropas federäciju* vai 'Eiropas samerä mazäs un tädel väjäs väcu savienotäs valstis*. Sim aprindäm valstl^äs. nav iebildumu radit militäri polUisku (J^ Par pieprasljuma piei;iem§anu bal-soju §i tikai komunistu deputäti. kas debates pieprasIjuSi, lai Norve^ja paliek pie vieno§anäs, kas panäkta norve^ trimdas valdibas un padomju valdlbas sarunas 1945. g.- 9. ap-rill, kad trimdas valdiba aizstäveja viedokli, ka Spicbergenas aizstäve- §ana ir jautäjums, ;kas iz§lj:irarns tikai NorvSgiJai un Padomju Savieni-bai savä starpä. Parlamenta vairä-kums tomer nobalsojis par ärlietu komisijas priekälikumu, kas uzsver; ka stävoklis kops 1945. g. aprl}a gro-zljies. Parlaments nolema, ka butu pareizi nodot krievu praslbas pec speciäläm privile^jäm Spicbergenä citäm valstim, kas 1520. gadä parak-stijuäas Spicbergenas llgumu, izi;ie-mot Japänu. DENA zii;io, ka tädä gadijumä sarunas par krievu pieprasijumu varetu piedallties Lielbritänija, Indija, ASV. Dänija. päti Norve^ja, Zvled-rij. a,. ItalijaMPr^neija, un^ Holande. I^arlamenta ärlietu komisijas priek§- likumä noteikts, ka sarunas par mi-litäriem atbalsta punktiem nav kär-tojamas ne ar vienu väisti atsevi§lj:i. ,iNew York Herald Tribune*VLon-donas birojs 3. martä zi^o, ka Maskavas radiofons esot apgalvojisy ka zinämi sp§ki Skandinavijä slepeni gatavojoties pärverst „pla§us apga-balus ziemejos un Arktikä" par atbalsta punktu turbinu lidma§inäm un pärbuvet Skandinavijas ostas, lai täs varetu kalpot vislieläkajiem kara ku^iem.. Radiof onä minets, ka reakcionäräs aprindas Zviedrijä, Norveiijä un Dänijä cenäoties radit zieme}valstu bloku kä sastävd^ Geröila Eiropas savienotäs valst u noraida apsudzibu par ^ärzemju mo-s. nopolu" radläanu Rietumväcijä un Sie agreslvie sapi;ii guvu§i atbalstu izsakäs, ka ,;viemgais ärzem.iu mo-ari Dänijä. Neesot n(^käds brinums, nopols, käds zinäms ämerikä^u mi-^ ka §is idejas aizstävetäji bijuSi gal- litärai valdibai, ir Padomiu akciju venie pretinieki tirdznieclbas llgumu sabiedribas.^L Pec. amerikäiju rlcibä parakstlSanai starp Padomju Savie- esoSäm ziriäm padomju militära val-nibu un Zviedriju un Norvegiju. Sais dlba pärnemusi ipaSto treSdalu no ligumos tie esot saskatijuäi ne vien visas krie.vu joslä atlikuSäs rär)nie- „briesmas" Skandinavijai, bet ari | cibas, ieskaitot lieläkäs" un sekmlga^ kas rupnicas. Bez tam^tä päi?i>emot! ,yuz neatdoäahu" jielu da}u nö Aus- „draudus" ASV. Zinämu satraukumu izraisljis Ka-lifomijas republikäi^u deputätaHT^rÄ i^l^-^l", P^^^^^^^il^s priek§likums ASV kongresam uzai-cinät Islandi kjut par 49 ASV §tatu. Islandes ärlietu ministrs paziijiojis, ka Islande uzskata §ädu priekälikumu par nekorektu. ASV ärlietu mi- Sarkastiskä atbilde Sokolovska pär-metumam, 'ka ang]u un amerikäi;iu^ izdevumi bada un sliriiibu posta no* verSanai Väcijä r$dot »kalpTbas kre-ditus/* Klejs aizräda, ka kärtejä pro- KO NOSAKA ANGLIJAS UN FRANCIJAS PAKTS Ötrdlen, 4. mailta, sapostitajäDenkerkä parakstits Anglijas^^^ u^ Francijas i^darbibas pisdcts^ JMifä galvenie panii nosa^ Väcijä ar agresivn pölitiku atka^^ vai Franciju, täs, peo kopigas apsprieianäs ar citäm valstim, kopigiem spekiem §ädus draudus noversis. Ja vienam no partnefiem rastos bru^ots konflikts ar Yäciju, otrs nekavejoties sniegtu militäru un cita velda palidzibu. Anglija un F r a n ^ izpildit miera ligimios vai citu^ Vinstonu Ceröilu kjut ASV senätori. DENA NYHT. Abas valstis pastävigi pärrunäs Stdjins atteicles no kara buSot jäpärrunä, pec Bevina domäm, esot: Väcijas saimnieclbas un ppli-tikas 3autäjumi, Väcijas satversme, pläni galigam mieram, ASV priek§- likums radit fetru valstu paktu, Ru-ras apgabala jautäjums, Austrijas neatkariba. Bez tam esot iespejams, ka §iem 6 jautäjumiem naks klät vei Dardaneju un citi svarlgi jautä jumi. Pagaidäm, atskaitot Austrijas miera liguma jautäjumu, gandriz visos ci-tos jautäjumos pastävot domstarpl-bas Padomju Savienibäs un rietumu valstu starpä. Viens no stridigäka-jiem jautäjumiem esot mazäko valstu pielaiSana apspriedgs. Krieyij a at-balstot Väcijas apvienoSanu, kamer rietumi velas federälu valstu siste-mu. XiOti strldlgs varot kjut Väcijas austrumu robeiu jautäjums. AP Maskavas korespondents zipo, ka ärlietu ministru konferences priekgvakarä tur notiekot drudzaina gätavoäanäs vairäk kä 500 ärzemju vierii uzi?em§anaL Cetras viesnicas, kur ärzemniekus paredz§ts novietot, kräsojot, pielabojot un atjaunojot. Viesnicäs hovietojot jaunus kreslus, skapjus un gultas. MarSals, viija vietnieks Merfijs un laikam arl ^en. Klarks un padom-devejs Dels domäjams apmeti§oties ASV vestniecibä, kas saijemusi pär-tikas papilddevas no armijas kräju-miem. Ari Bevins un Bido dzIvo§ot savu Valstu vistniecibäs. DENA vai 1 gärijas nistrija oficiäli uzsverusi, ka ameri-1 ^^f.^^^' ^^^^^ ^rjevi tagad izved no käi?iem nav nodoma anektet Islandi. reparaciju vaja^^^^^ glu2i Demokratu senätors no DzordMjasMf^^ varef^.lot lidzekjus Sadu leve-ätataResels tai pa§ä laikä lato^ sta„Constitution- pärstävim pa-h;^^/^^^^^^^™^? vacu kartejO skaidrojis, ka Savienotäm Valstim Ä n ' ± ^J^^^^"^ vajadzetu uzaicinat Angliju, Skotiju, importa segäanai, izdodot vei ie- Iri u un Veisu k}ut par ASV §tatiem. ^J^^ ^^Y^^^ lidzekliem V i k priek§likuk1)amatojoties uz^^ ansverumu ka britti imDeriiadraudötM^^^^ dzivpt no saviem lenakumiem. Ja väciias saimniGcisku aDvienoäanu. intereseties par poutiKu un Kopa ar| ^omju militära valdiba aicinäta tajä piedallties uz tiem paSiern noteiku-miem, bet §0 piedäyäjumu nezinämu iemeslu d§l nepie^gma. „New York Herald Tribune" at-zlst, ka ^eneräja Kleja atbilde esot lldz §im pirmais gadljums, kur käds amerikä^u komandieris publiski Izteicis pärmetumus padomjvi kolle-gam. Bet Klejs bijls spiests tä da-rit, ieverojot to, ka Sokolovska uz-brukums bijis kopsavilkums pasta» Reuters zii;io, ka Anglijas valdiba 1 vigai pärmetumu virknei,- kas pa-apsver jautäjumu^ vai likt savam gäjuSä menesi padomju licensetä pärstävim sabiedroto kontrolpadome prese biju§i versti pret Väcijas rie- Budapeätä protestet padomju iestä- tumu joslu pärvaldi. Tulit pec S^o-jdes pret Ungärijas sikzemnieku kolovskaizteikumiem Klejs IQdzis partijas ^eneralsekretära Bela Ko- atlauju tos darit zinämiis ätklätlbai, va6a apcietinääanu. Pieijem, ka bet, saskai;iä ar kontrolpadomes no- Anglijas valdiba pirms izSlflrsanäs teikumiem, täda at]auja nav sai;iem-_ vei ieväks noteiktäkas zi^as par pa- ta. ; domju rlcibas iemesliem. „Daily Mail" zii?to vei par citu gä- Käzinäms, padomju i^ §as apcietinät KovaCu par to, ka f ^^^Ff}^ starpa Vacija. Kadu ang-vin § esot aktlvi piedalljies^^^ a ^ ^ i^ptu pretpadomju pagrWes u^^ roristu grupu dibinäSanä, kä arl tu^ejuSi krievu sargi, un viens va-pretpadomju spiegu tikla organize-^^ lana. Bez tam vit^ esot piedarijiesh^^l^i^^i^^^. ^^«l^ armijas garanti-varas aktos un padomju karavlru 3am,^atkabmats un spiest^ atgr ez-noslepkavoSanä. ' ^ ^ ^ ^ Uz ang^u^ prote^tiem • atbildets, ka vajadzibas gadijumä Sikzemnieku partija, kas Ungäri- tiks izsaukta. padomju karaspekä jas parlamenta veleäanäs bija iegu-röta; lai panäktu rlkojuma izpildl-vusi vairäkumu, uzsäkusi sarunas ar §anu, un vilciens devies täläk bez komunistiem un sociäldemokratiem vagona ar väcieäiem. Anglu joslas par valdibas koallcijas stiprinaäanu. virspav§lnieks iesniedzis maräalarri Sikzemnieku partijas politiskä ko- Sokolovskim asu protesta notu. Nä-inisija nol^musi izslegt no partijas koSä anglu militära vilcienä vagons 16 biedrus. Tai pa§ä laikä nolemts ar tiem paäiem väcieäiem ievietots pärorganizet visu partiju un näkotne vilcienä vidu, lai to nevaretu vieri-pielaist oficiälos postei?.os tikai tä- kär§i atkabinät, un §oreiz tas tie-dus cilvekus, kas bijuSi partijas §äm izbraucis cauri robezstacijai biedri jau pirms 1945. g. novembra. bez sarei^Ijumiem. DENA ' NYHT, DENA,. DM ^ -1 ff '•f-r^i, A - J im w^4 Kr m •m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-03-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470307 |
Description
Title | 1947-03-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
aWUA,M7.,.t
PIE21MES P A J ^
f e b r u ä r i — ^
strija Tad äodosmv^'
;lai -atvaditos no duje,
.ar visu ko esmu veg
Ehe ir manäs rokäs
su aevusi mums vel te
tad, yarbut butji varg^
gpstäkjos vai varbut pj
Mj^ijis vajadzigs karot'
itäia man, vai visi mani
•cärtiba. ,,Jä « es atbij
atcenes, kad pienj^
• M
m ir skaidrs, ka gröti
f varesu ar dokumen!
t visus atimelojumus ko
virsu väciegi. Ja tev
' igi, .vareSu snie.^t sikas
labäk, 24 stundu laikä
' to runu, par ko esmn
trisgadus." Vii;i§klau!
lusgdams un gandriz
dza mani biezi apmek*
ut katru dienu." MUSU^
4jä" sirsmga, par ko es-jo
es Musolini milu.
a i s _ i e r a k s t s
decembri-'— Ja §ig
es kädreiz redzes die-ad
tas notiks täpec, ka
bät täs no väciesiem,
viltigiem trikiem mani
'oreiz,. kad steipä pie*
iezimes, nedomäju täs
adreiz publicet. Mans
ikai fikset notikumus,
us, kas varetu but no
;e. Ja.liktenis butu !§•
Ivot sirmu vecumu,
[butu par lielisku ma-togragjai!
cUenarn viltus ti-ibunäls
os spriedumu, ko jau
budams tä prosti-vergu
tlrgötäju loka
jau yairäk gadus mo- •
sts dzivi un novedis
izdibe^a malä. Es mie-tOy
:kas rakstits mana
ehti Y Mani zinämä me-
[domä, ka vani uzskatit
viru, kas kritis kauji
Ipä-patiesi ticejis . . .
pzinäties, ka nevaresu
s savu tris bernu acl8,
S uz savu sievu, kas
toidäs pierädijusi, kf
s un- uzticigs dvBM%i
asDieya gribaspriekSa.
skai?öjiimä, kas nepie*
Itu un netaisnibu, es
neviens vienigs värds,
itijis savä dienas grä-
Itöts vai pärspilets vai
lu diktets. Un, ja at-jizives,
tomer esmu
manu steidzigo pie-änu,
tad to nolemju,
s iegut vei pec näves
isno§anu, bet gan ta-a
godiga lieciba par
ijäm var but noderigä
jpäsaulei, dot atvieglo-em
un versties pret
digi^
le a SO Cano,
,3. decembri, Veronäs
a 27. kamera.
- i l
limjumt
rOLISKI-VÄCiSKÄS
|:maksä3umi (RM10/-
)kariojami l.idz 25.
Jc §i termillä visus ne-
Inentu pasutinäjumus
tttsis, (13b) Kempten,
. - : . Oi
tT, RAKSTI!
r^heim, Fischerstr. i^»
Sone fra;ngaise^j__^j
laiibnieku, kam prak-un
seklu tirdzniecipai
|t."un nevelas pag*
'.10. III. 47. E. ApogS'
Ludwig StP. 1. Tel.
r ABONEMENTS,
ikstu pa atsevi?-
lariem (lidz 3 ej^s.).
h menesi; pasutmf
kk par 3 eksempia-
I.— menesi par CK-jvienslejlgu
lespied-
|, aibilsfcosu
llgsanas sludinäjuj"
- RM 4.-. gar?f
pec parasta taritf.
pieteikumi, smr
pärvedomi ^
, adresejama
Giinzburg/D.,
^andmann - Platz *'
Authorized by — Lizenz —
IzdoSana^ atlauja: ICD-OMBO
:: Atbildlgais redak-tors
—• Editor in-Chief:
Kärli* Eabäcs, vletnieks:
Aleksaridrs Liepä, redakcl^
Jas fiekretärs: Maksis Cull-tisi
ren-iktori: Andrejs Ru-dzis
(Minchen§), Harijs Min-denbms
(EsUngenä), Ar«
jlolds Smits (sports), Zif urds
Bärda 'techniskaii lekärto»
Jnms)
: L A T V I AN NEWSPAPER
NU 18 (25)
Piektdien, 1947. g. 7. ffl.
Iznäk oUaien&s no pUktdle-aäs
:t Izdevejs: BavSrijas
apgabala latvleSa komitejas
azdevnmS LatvieSa preses
darbiiiieku sadarbibas kopa::
Redakcija: 6flnzbarg/D : Bflr.
f erm te^ - Laodmann Pl, 7,
t $2 :t PriDted by Schwfib.
VoUcsbialt Ganzburf/Doou,
BUrgerm.> Laodmann-Pl. 7i:
Metiens * otrcalatloD: 1090
DENA
Angli}a$ armijas bud^ets
samazinäts uz pusi
ASV ärlietu ministrs MarSals iztei-1 amerikä^u joslas DP bernu novieto-eis
pärliecibu, ka IRO, par spiti „ne- §anai vasaras atputas nometnes, pa-
Ueläm nepilnibäm" paSä organizä- redzot pavisam 30 §ädu nomet^u ie-cijä,
speäot dot DP problemas ilgsto- kärtoäanu. Bez tam paredzets kopä
iu atrisinäjumu. Ari ärlietu minis- ar UNRRAs darbiniekiem reälizet
tra vietnieks Eöesons s^näta ärlietu plaSu vesellbas kopSanas program-komisljä
uzsvera nepiecie§amibu mu, saskai;iä ar kuru 80 proc. no vi-
ASV, piedallties IRO. Eöesons no- siem DP jauniesiem nosutämi uz di-fcva
komisijai Mar§ala vestuli, kufä väm nede}äm sädäs atputas nomet-pedgjais
ASV piedaliäanos IRO no- nes.
laucpar amerikäi^u ärpolitikas „sva- Francijas iek§lietu ministrs izslu-jlgu
faktoru.** dinäjis jaunus noteikumus par är-
Jauno UNRRAs DP lietu §täbu Pa- zemnieku uzturesanos Francijä. Uz-rlz5,'
pas pärzinäs visus pärvietoto ture§anäs atjaujas pies^i^amas triju
persona.jautäjumus Väcijä, Austrijä, kategoriju ärzemniekiem: tädiem,
Italijä un Videjos austrumos, vada kam nav tiesibas Francijä palikt il-lidzSinejais
UNRRAs darba vadltäjs gäk par vienu gadu, bet kas pec vi-
Vficijä Maiers Kohens. P§c vi^a veleäanäs pa savas uzturgäanäs
v§rt6j\una DP kopskaits UNRRAs laiku var saipiemt nodarboSanäs at-
Bometnes §täba darbibas rajonä sa- Jaujas; pastäviga uztureäanäs atjau-iniedz
pavisam 750.000 personu. Kaut ja personäm, kam ir darbs vai pie-gan
esot ceriba, ka pavasari un va- tiekami lidzekU; privili^etiem är-saras
säkumä daja bus ar mieru at- zemniekiem, kas, ierodoties Francijä,
grlezties dzimteng, tomer UNRRAs nav vecäki par 35 gadiem un spe]
darba izbeigSana atstä§ot pasaulei pierädit, ka jau dzlvojuäi Francijä.
atrisinääanai milzu apmera DP prob-'
I>ebat§s par Väcijas un Austrijas
lokupäcijas probl§mäm Anglijas
Äpakänaniä strädnieku partijas depu-tats
Stoukss izteicäs, ka angju val-diba.
rikojoties pret§ji DP dotiem s^^^ Anglijas valdiba pazii^ojusi, ka
hjumlem Ti^m salits, ka vii^us pie- Anglijas armijas izdevumu budiets
jpiedu kwtä nerepatiies, ka ^ vii>u näkoäam saimnieclbas gadam, kas
Betas köptos neatkarigi no yaciegiem h^ggj^sigg g^pj^j^j^ salidzinot ar §igada
un ka An^ja vipiem palidzes ap-1 ^^^e^^ samazinäts apmeram uz
mestles uzdzlvi britu zemes. Bet p^^. _ ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ 333
jgtifisibä Vij;uem tagad pasakot: k^^j^ märcii;iu. P§c valdlbas Baltä
Klusti ver^s vai dodie_s mä äs! Ari grämatä izdotä vertejuma britu bru-
Otrs stea |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-03-07-01