Bavarijas Latviesu vestnesis, May 26, 1951

              9-23.
r, apvienots «
hlicistus, kādu, , i«?
P'et 1 Londonas loldi
varētu Ukt aizkavei'ul
.Vašingtonas štali, ?«ļ»:
ļDecemirI Loida lablijl^
Npterabnm vārgtu izcelti»
Nrtēja kā 50 pret U
ļjMlS ASV a l i i , i 4 ,
hSģmāt projektu JZ,
ļ karaspēkam par palļL
I- brīvprātīgus vlrlelM ©
la^ gadījumā brlTpUļ»,
lenibfii. ;
r '
iB6|lnāJuaI piet konļtļalj.
r'J'.lL'" Pii^lonjtt Rota
kyid6ti, apcietinot .ļļjtj.
' pilsētās. Tā 2lņoja!oll.
Ķīnai ziņu aģentOr^
Okiana KOMBUII,!
kļuva ilavena aiiU
[pa padomju koniul&t^
hvusi tiesības pallh^
prezidents Trument pļik*
' aktu.
blas parlamenta !kQ ^
ba, kas piederot kSdaib
organizācijai. Kā liņiļAP,
idtis, konfiscēti leroļj \&
ļl neuiticigi kļuvli kļ
kultūrai ataSčjs Mipi,
esot pārvērtusies parļpi'
ļ provinci, MiloŠi, \ Iku
Ea pirmā lekretftri m
ķīstami ari kā dnjoltki.
is itaļinistu jauoo w
ļuslis esot melošani. i
brīvībā pārpeldl)ii3O0.T.
itoļu garīdznieki Um
Vācijas amerikāņa jiiill
Bkti cietokiDii vUoiU
1 pilsoņu kaŗS," kldiļlf
.lāksmē deklarējis Friijko.
Ipaveŗot ienaidniekan ijiat
lietokšņa vārtoi, ttot kn*
Vēji.
biemojomā ASV atiia it-
[ministru prezidents dv-p
s Norvēģijai satv«i«w
ķlinas Mūzikas akaditljl
feturau štatos, Geihsrdeiii
kr prezidentu TrumentĻ lī­kņu
un piedalīsies kosgit*
/iaunek)! Uvalrljdllei fis
itajai karaklausībai, kiaJ
kurnu par to draud i»
1, 36.500 18 g. V. IhfH'
3aval8tli ui rej[liU««M
7000.
ir desantu IBSOBI, M n*
ļ a r i j a pag. gadi I M J ,
\d pa^em desantreftjj
16 jausmas -
18 komunistu spi«fg.
apsūdzētais iijf»
is daļas majori Jdi»^,
neatklrtoilM/'
I Itālijas n i n i » ! " /f
lādot, ka deBJ)kra«
dziļas saknei 2
ļpuri ekstrēmistu t^^^
•ere della Sera.
irvlstu leiaakSaaiļ ^
I valdība. Itsļm^
un skan 18M.-lW'f
b atbniņoliBil j ! ^
[itā paglābušie! P«, ^
ļakāves. valdība n o ļ fg
Llidzlbu no ASV. J * ^
ļvciksmi, Bunnai
ļargs" sauksies, apļļ^jj
Ļ e v r i Vi^luseir «
i^oto gaisa spēku
^enerālleiloanU
iiiem atom5ple9l«*-vjft
| j a līdz 15.
te"
inrakstā.
strumvācijas leo ^
Itibas kusab
fplakātus «Jgf^BĶJ^
I atkāpties- P i ^'
lānija. teica 0
Ingai ''^
\ Koreja-
LATVIA
latvian Newspaper
Nr. 40 (484), Mai 26, 1951
PMhīmī' Niedra, Atjgust.
A^f b Detmold, Lager, Germanv.
Phone Augustdorf 02.
Editorial and Business Office:
Grafenaschau, Obb.. Regierungs-lager,
Germany.
mk Office: 102-15 , 85th Drive,
ifcbmond Hill 18, N . Y., Phone VI
^7773 Subscription rātes USA:
$ 2 . - or 1.50 monthly.
Printer: VVeilheimer Druckerel,
- ffl b H., Weilbeim/Obb., Germany.
pubi twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. lATVlAN NEWSPAPER
Nr. 40 (404)
Sestdien, 1951. g. 26. maija
Iznik tieādjtnās on lestdienis.
Izdevijs: Utvidiu Centrāli Ko*
mfiteļa.'Galvenais redaktors: Mak>
sis Culltis, galv. red. vietu. V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klins, E, Miesnieks, L Svaros.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (13bļ Grafenaschau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. KISv-sons.
319 N , 22nd Ave W, Duluth.
Minn.» USA. Austrālifas redakc.
vad.: A. Smils. 18. linden Avt*
oue, WendouTee, Ballarat, V l c ,
Australla.
GENERALSTREIKA DRAUDU ZĪMF
Madride slēdz
Vašin^onu
JAUNAIS LĪGUMS - SPECiGS BALSTS EIROPAS KOPĒJA AIZSARDZt-
BAS FRONTE Ai^^AKUiii
Madride (gi).--Sarunas starp ASV vēstnieku Madridē Stentonu Grifisu
un Spānijas valdību nule noslēgušās ar vienošanos par militāru Daktu
kura rezultāta Spānija, nekļūstot Atlantika pakta locekle, tomēr uzņemas
visai nozīmīgu lomu kopēja aizsardzības frontē pret varbūtējo padomiu
agresiju Eiropā. Līgums vēl nav oficiāli parakstīts, taču no kompetentām
aprindām Jf^ z]nami ta galvehie punkti. Spānija līgumā apņemas kara
gadījumā atļaut ASV ierīkot flotes un aviācijas atbalsta punktus Kanāriju
yn Baleāru salas, ka ari nodot ASV rīcībā zināmus dokus uc. remonta
i^ipgjas pašā Spānijā. Zināmos apmēros ASV atļauts attiecīous saaa-tavošanās
soļus sākt jau miera laika, ^
K8 zināms, A S V jau agrāk bija ap­svērušas
Spānijas uzņemšanu Atlan-tika
paktā, bet tā kā tam pretojās
vairākas Eiropas valstis, ar Franciju
priekšgalā, nodomu atmeta. Ar jau­no
paktu Spānija būs tieši saistīta
ar ASV, kas ir arī Atlantika pakta
ipicigākā locekle. Līgums nosaka,
ka Spānijai kara gadījumā nav obli­gāti
jāsūta savs karaspēks ārpus ze­mes
robežām. Gadījumā, ja rietum­valstu
spēki kara gaitā būtu spiesti
atkāpties aiz Pirenejiem, tiem būtu
jāpakļaujas Spānijas virspavēlniecī­bai.
Taču šādā gadījumā spāņu kara­spēks
piedalītos kopējas stratēģijas
izstrādāšanā, ko vadītu sabiedroto
virspavēlniecībā. Tuvākajā laikā ap-mScību
nolūkā uz ASV dosies pirmā
grupa spāņu lidotāju 200 vīru sa-stivā.
^
Jau ilgāku laiku valda visai cieša
militāra sadarbība starp Madridi un
Lisabonu, un pēdējā laikā faktiski
var runāt pat par neoficiālu militāru
aliansi abu valstu starpai Tās ietek­me
Portugāle ģenerāla Eizenhauera
apciemojuma laikā janvārī mēģināja
panākt Spānijas iesaistīšanu Atlan­tika
paktā, uzsverot, ka bez tās arī
Portugāles līdzdalībai nav nozīmes.
Tadēl jaunais līgums ievēro arī Por­tugāles
intereses un nosaka, ka arī
portugāļu vienības kaujās varēs ie­saistīt
tikai Pireneju pussalā. Par to
Portugāle iznesīs uz saviem pleciem
galveno smagumu nocietinājumu iz­būvē
gar Pirenejiem un aizdos" na-badzīgākajam,
bet daudz stiprākajam
kaimiņam modernus ieročus, lidmašī­nas
un sakaru līdzekļus." Tāpat pa­stiprināsies
apmācāmo karavīru sav-staipēja
izmaiņa, un šogad notiks arī
pirmie lielie kopējie manevri. Sis
fakts ir jo ievērojamāks tādēļ, ka
portugāļi līdz šim vēl nebija piedalī­jušies
nevienos Atlantika pakta val­stu
(lotes vai aviācijas manevros.
Spānijā cer, ka pēc jaunā pakta
noslēgšanas nākotnē valdība varēs
spert arī iedarbīgākus soļus pret dzī­ves
dārdzību, it īpaši pārtikas līdzek­ļu
plāksnē. Pēdējo dienu laikā Spā­nijā
atkal izcēlušies lielāki streiki.
Šoreiz tajos sevišķu aktivitāti parādī­juši
ap 200 miesnieku. Valdībai tikai
ar lielākām pūlēm izdevās aizkavēt
ģenerālstreiku Madridē, pasludinot,
Jfa ikvienu streikotāju nodos tiesai
par valsts nodevību.
Lai aizkavētu tālākas nekārtības
galvaspilsētā, valdība bijusi spiesta
ķrties pie drošības soļiem, kādi ne-
% piedzīvoti kopš pilsoņu kara lai­kiem.
No Dienvidandaiūzijas un Aus-trumspānijas
uz Madridi izsaukti po­licijas
papildu spēki, bet no Marokas
leģiona gaisa ceļā atgādāts lielāks
skaits sevišķi izlasītu virsnieku un
instruktoru, lai tie, pārģērbti civilā,
palīdzētu pilsētas kriminālpolicijai.
ivarteiHats īsuma
t Iraaas valdība ceturtdien paziņoja An-
JIMrīnlegu naftas sabiedrībai, ka tai sešu
nufV***'^ lāUSķiŗas par pakļaušanos naclo-procesam,
Jo pretējā gadījumā
JJ'lM piespiedu nacionalizācija. Kāds valdl-
JJJ pUavarotals paskaidroja, ka Irāna Izšķl-ļ^
J» par naftas lauku pārņemšanu ari gadi-
17*' )« angļu lietpratēji atteiktos no līdz-
J*""»»!. Irana tad ierobežosies ar savu
J«2>a51u, kaut ari tas nozīmētu Ievērojamu
PJJdūkcljas krlšanos.
J.ondona Joprojām draud ar konfUkta no
«wwu Hāgas starptautiskajai tiesai, kā ari
mm par saimnieciskām sankcijām.
vi5 , ^ ' * i ^ ^ bruņotie spēki ceturtdien
'^ntS Ievadīja sekmīgus pretuzbruku-ilSr
^*dējā sektora austrumu daļā
atbalstītas amerikāņu vienības
imi ^ .3^^* ^- Pl- g"du. Amerikāņu 8.
*f;'!f,*offlandieris ģenerālleitnants Fllts to-
IIBLM ^ no pārliecīga optimisma, Jo, ne-otri.
.* ° ' komunistu pavasara ofensīvas
esot v8i *«^f«kom«» Ienaidnieka rīcībā
l i ^ l o t t ' " ' '
btS,,'^' vlcemlnistru sēde Parīzē
ttj » " "*P*t nesekmīgi, iiā visas līdzšinējās
oUftl; minūtes. Arī trešdienas un
a«Z. "«« <»kai minūtes, jo
W delegātiem nepieteicās pie vārda.
Visiem Madrides garnizonu pederīga-jiem
pārtraukti atvaļinājumi un uz­likts
iziešanas aizliegums.
Apcietināto personu skaits pagai­dām
nav visai liels, jo radio, laik­raksti
un plakāti visiem streikotājiem
piedraud smagus solus. Par spīti
tam, sabiedrībā joprojām cirkulē
pretvalstiskas skrejlapas. Visdros-raīgāk
aicinājumu uz streiku pārtikas
trūkuma dēļ uzņēmušas mājasmātes,
no kurām vairums jau iegādājies sle­penas
rezerves varbūtējam kritis­kam
periodam. Pēc aculiecinieku
nostāstiem, stāvoklis pārtikas sagā­des
frontē visai atgādinot nemieru
periodu dienās, pirms varu Spānijā
pārņēma Franko.
neilrozis
BREDLIJS CER UZ DRlZU M I E R U KOREJA, B E T BRITI B A I D A S NO
.MEKARTURISMA" ARI GADĪJUMA, JA TO IZDOTOS PANĀKT
ViiingtoBa (gp). — Noskaidrojot
Rietumvalstu presē un diplomātiska­jās
aprindās radušos pārpratumus sa­karā
ar Dīna Raska neseno runu, ASV
ārlietu ministrija deklarējusi, ka A SV
Ķīnas politika nav mainījusies par
labu Mekartura uzskatiem un ka nav
arī nodomāts to grozīt.
Rasks, ārlietu viceministrs Austrum-āzijas
jautājumiem, bija deklarējis,
ka ASV nekad neatzil komunistisko
režīmu par Ķīnas likumīgo valdību
un visiem spēkiem palīdzēs Ķīnas tau­tai
saglabāt brīvību. Papildus pa­skaidrojumā
norādīts, ka ar to tikai
lieku reizi uzsvērta ASV gatavība
palīdzēt Formoz'ā paglābušaraies na­cionālistu
spēkiem aizstāvēties pret
varbūtēju komunistu invāziju, bet ne­kādā
ziņā nav domāta iejaukšanās
Ķīnas pilsoņu karā.
Bažas par ASV Ķīnas politikas mai­ņu
bija palielinājusi arī senatora Taf­ta
nesenā runa, kurā tas bija izteicis
prieku par valdības kursa maiņu
Mekartura garā. Tafts bija uzsvēris,
ka ASV nav iespējams vienlaicīgi no­sargāt
milzu apgabalus Eiropā un Āzi­jā.
Antlantika pakts, būdams tīri mi­litāra
rakstura un galīgi pretrunā UN
cbartai, Pad. savienībā varot tikt uz­skatīts
par provokatīvu un izraisīt ne
8,5 miljardi
V a l i a g t o n a (oe). — Preiddents
Trumens ceturtdien iesniedza kongre­sam
ASV arējās palīdzības program­mu
1951./52. budžeta gadam. Prezi­dents
pieprasījis liongresam fttvSlēt
8,5 miljardus dolāru, šādu, Mt šim
nesaskaņotu, pasākumu kopīgai finan-cēšanai:
I) Ieroču palīdzības program­mai,
2) Maršala plānam; 3) ,i,Cetru
punktu programmai" saimnieciiiki at­palikušo
zemju atbalstīšanai. Bez tam
Trumen» ieteicis atvēlēt Eksiporta-importa
bankai 1 miljardu dol. saim­niecisku
aizdevumu piešķiršanai sa­biedrotām
valstīm.
Jaunā ārējās palīdzības program­ma,
kas par 200 milj. dol. pārsniedz
pašreizējā saimniecības gadā piešķir­tās
summas, paredz šādu līdzekļu sa­dali:
6,89 miljardus dol. Eiropai, 930
milj. dol Āzijai, 540 milj. Tuviem
austrumiem un Ziemeļafrikai, 62 milj.
dol. Dienvidamerikai un 78 milj. ad­ministrācijai.
Militārajai palīdzībai
paredzēti 6,25 miljardi dol., kas par
950 milj. pārsniedz iepriekšējā bu
džeta gada piešķīrumus. Saimniecis
kājai palīdzībai paredzētā summa 2,25
miljardi — ir nedaudz mazāk nekā
iepriekšējā gadā.
Prezidents Trumens pamatoja pie­prasītos
līdzekļu apmērus ar īpašu
vēstījumu, kurā starp citu teikts:
„Mūsu nācijas rīcībā ir lielākais
saimnieciskais spēks pasaulē. Tāpat
tā ir militāri stiprākā par visām citam
zemēm. Bet mēs nevaram nodrošināt
savu civilizāciju, ja pārējā pasaules
daļa ir pretišķību un Kremļa tirannijas
varā, kas beigās vērstos arī pret
mums. Tās ir vislielākās briesmas,
kas tomēr ir pārvaramas. Bet lai to
panāktu, mums jāsaslēdzas ar pārē­jām
brīvām nācijām."
Itālija prasīs mierliguma
E C E S O N S IZCEĻ I T Ā L I J A S L O M U R I E T U M U A I Z S A R D Z Ī BA
vajadzīgu sacensību bruņošanās lau­kā.
Atteikdamies no visam līdzigim
saistībām un amerikāņu karaspēka
nosūtīšanas m: Eiropu, ASV varētu
lieliski palīdzēt saglabāt pasaules
mieru ar spēcīgiem jūras un gaisa
spēkiem. •
Turpinot prominentu ASV militāru
personību uzklausīšanu, lai pārbau­dītu
valdības Ķīnas politikas parei­zību,
apvienotā ASV senāta militārā
un ārlietu komisija bija aicinājusi iz­teikties
arī ASV bruņoto spēku ap­vienotā
ģenerālštāba priekšnieku ģen.
Bredliju. Pēdējais savas visai plašās
liecības gaitā deklarēja, ka ASV m i ­litārajās
aprindās martā nopietni ce­rēts
uz zināmiem panākumiem miera
sarunās ar komunistisko Ķīnu. V i -
siem šiem centieniem un cerī­bām
toreiz svītru pārvilkusi Mek­artura
iejaukšanās, nākot klajā pašam
ar savu miera priekšliktlmu, kura gal­venais
punkts bija draudi izvērst
karu uz Ķīnas cietzemi, ja viņa
priekšlikumu noraidītu. Taču vēl ta.
geid pastāvot cerības uz mietu, īpaši,
ja izdotos galīgi atvairīt pašreizējo
pavasara ofensīvu.
Precizējot savu uzskatu par varbū­tējo
bazi miera sarunām, Bredlijs
deklarēja, ka nav U N spēku pašreizē­jos
nolūkos Ķīnas un Ziemeļkorejas
komunistus no Korejas padzīt, bet
gan, pašiem taupot savus cilvēkus,
nodarīt ienaidniekam tik asiņainus
zaudējumus, ka tas vienkārši vairs
nespēj uzbrukumus turpināt. TS kā,
pēdējo dienu laikā vien zaudējot līdz
70.000 vīru, komunistu spēki Korejā
sākuši plaša mēroga atkāpšanos, var­būtējas
sekmīgas miera sarunas kjūst
arvien reālākas.
Kā zināms, jau pag. nedēļi Maska
vas prese un radio, varbūt paredzot
notikumu gaitu^ bija veltījusi plašu
ievērību amerikāņu senatora Džonsa
na priekšlikumam abām pusēm Kore<
jas kara gada dienā resp. 25. jūnija
atvilkties katrai savā pusē 36. pla<
tuma grādam un kara darbību vien
kārsi izbeigt. Šis vispār ir pirmais
rietumvalstu miera priekšlikums Ķī
nas komunistiem, ko padomju prese
publicējusi, tādēļ nav izslēgts, ka
Pad. savienība varbūt būs ar mieru
uzņemties „starpnieka" lomu Korejas
konflikta izbeigšanā. Kā raksta labi
informētais itāļu Corriere della Sera,
noskaņojums Vašingtonā esot gluži
līdzīgs tam, kāds valdīja īsi pirms
Berlīnes blokādes atcelšanas.
Londona (md). — Visdrīzākā laikā
sagaidāms, ka Itālija enerģiski ierosi­nās
sava mierliguma revīziju, ziņo
Daily Telegraph Romas korespon­dents.
Galvenais italu valdības no­lūks
būs panākt Itālijas atbrīvošanu
no mierliguma noteiktajiem militāriem
ierobežojumiem, kurus tā uzskata par
absurdiem un morāliski aizkarošiem,
ievērojot to, ka Itālija ir pilntiesīga
Atlantika pakta dalībniece.
Šī problēma jau pārrunāta fc'.bruā-rī
itāļu premjera Degasperl un ārlie­tu
ministra Sforcas sarunās ar Fran­cijas
ministru prezidentu Plevēnu un
ārlietu ministru Sumanu. Tāpat šīs
problēmas skartas italu valstsvīru ap­meklējuma
laikā Londonā marta. Bri­tu
un franču valdības, cik zināms,
izturas labvēlīgi pret italu prasībām,
bet līdz šim atturējušās runāt par to,
kādā veidā un cik drīz būtu pieļau­jama
Itālijas mierliguma reviziļa. Arī
ASV senātā un tautas pārstāvju na­mā
Itālijas centieniem ir stiprs at­balsts,
un Romā nostiprinājieij uz­skats,
ka tagad būtu laiks prasīt no
trim rietumu lielvalstīm kādu izšķir
šanos šinī jautājumā, jo problēmu
atzīst par steidzamu
Šinī siakarā atzīmējami amerikāņu
ārlietu ministra Ečesona izteikumi pēc
apspriedes ar italu vēstnieku TaikianI
Vašingtonā. Apspriedē pārrunāts Itā­lijas
apbruņošanas jautājums. Ečesons
u'/^vēra, ka Itālija dara ievērojamu
daļu kopīgai brīvības aizsardzībai un
brīvās pasaules demokrātisko tradīci­ju
saglabāšanai. „Italija patlaban go­dam
stāv blakus kā līdzīga pārējo
brīvo nāciju vidū, kas pūlas nodroši­nāt
ilgstošu mieru," teica Eč€.sons.
Viņi ndk
mums lidz i
Nekad neaizmirsīšu kādu redzēju­mu,
ko pārdzīvojumi dziļi iegriezuši
atmiņā. Tas bija 1944. g. oktobrī, pēc
Rīgas krišanas sarkano varā, kad, sē­žot
preču vagona vaļējās durvīs, pē­dējo
reizi vēroju garām slīdošās Kur­zemes
ainavas. Gar dzelzceļa stigu uz
Zemgales pusi gurdiem soļiem gāja
novārdzis zirgs — bez apaušiem un
zemu nokārtu galvu. Izkāmējušā bē*
rīsa gaita un virziens liecināja, ka tas
aizvedis savu saimnieku uz Liepāju,
aizvadījis viņu bēgļu pārpildītā kuģī,
bet pats, izrāvies no mājlopu pievā-cēju
— brūnsvārču valgiem, nu vilkās
atpakaļ uz savām laužu pamestajām
mājām. Neredzēju, bet jutu, ka šis sa­vai
sētai uzticīgais dzīvnieks raud kā
dziļi satriekts cilvēks. Tas bija kā
simbols visiem Latvijā palicējiem.
Šodien, kad Vācijas bēgļu nometnes
strauji tukšojas, jo ceļš uz ASV bei­dzot
sācis vērties arī karavīriem,
gandrīz ik pārdienas piedzīvojam at­vadības,
kur aizbraucējus izvada pa­licēji.
Un tad jo bieži nākas vērot
sirmas mātes un tēvus, kā ar! sma­gāk
cietušus invalidus, kas, automa­šīnām
projām aizraujot izvadāmos,
paši velkas uz nometnes barakām vai
kazarmu blokiem —• gluži kā tas bē-rītis
pirms septiņi gadiem.
Bez panikas, bet arī bez pārliecīga
optimisma jāatzīst, ka pašreizējā atfs-trumu
un rietumu pretešķību atomi-zētajā
atmosfairā šī līdzība nav ma­zāk
traģiska nekā 1944. gadā; ja arī
ne tik koiArēti apjaušama, tad to­mēr
baigas neziņas pilna nākotne
gulst uz šiem palicējiem, un nav ne­vienas
pasaulīgas varas, uz ko tie
varētu droši paļauties un kas īsti ga­rantētu
viņu rītdienu. Viņi paliek
vientuļi svešos ļaudīs, svešā zem^, un
vienīgi Dievs ir viņu stiprā pils un
reizē ari sargs.
Savādi jau ir, ka kristīgie, kulturā­lie
un bagātie rietumi, kas visdažādā­kos
forumos un variācijās deklarēju-šies
par cilvēcības un brīvības cīnīta­jiem,
kā arī par apspiesto un vajāto
aizstāvjiem un atbalstītājiem — no
komunismam izbēgušo Eiropas austru­mu
bēgļu masas labprāt uzņem savās
valstīs tikai jaunos, veselos un darba
spējīgos, kādu ir ap 80 proc. vai pat
vairāk, kamēr pārējos grib pamest
Dieva ziņā, atstājot tos pašas bēgļu
pārslogotajā Rietumvācijā vai citās
komunisma tieši apdraudētajās zemēs.
Kādreiz gan IRO padomē un arī UN
bēgļu aizsardzības komisijā dzirdējām
humānu un visiem saprotamu valodu,
ka DP darba spēka ieguvējām val-
Britu valdības aprindās bažas par ^tlm proporcionāli sadalīšot arī neiz
šanās budžetu Rietumeiropas aizsar­dzībai.
Lai gan ar atkārtotiem padom­ju
veto Itālijai liegta piedalīšanās
Apvienotās nāciiās, uzsvēra Ečesons,
tā tomēr ir pilntiesīgs Ziemelatlantika
pakta loceklis.
Itālija būtu ar mieru piekrist Vāci­jas
un Japānas apbruņošanai, ja arī
to pašu atbrīvotu no aizsardzības ie­robežojumiem.
Mierllgums Itālijai at­ļauj
uzturēt tikai 185.000 vīru lielu
armiju un 75.000 karabiņeru kontin­gentu.
Aizliegti atomieroči, vadāmi
tālšāviņi un tālšāvēji lielgabali. Gai­sa
spēki nedrīkst pārsniegt'200 iznī­cinātāju
un izlūklidmašinu un 150
transporta mašīnu-, bumbveži Itālijai
aizliegti. Flotes tonnaža ierobežota ar
67.500 t, neskaitot divus vecus kaujas
kuģus. Aizliegti aviācijas bāzes kuģi,
zemūdenes, mīnas, torpēdas u. t. t.
12 jūdžu joslā gar Francijas, Jugo-slavijas
un Triestas robežu aizliegti
nocietinājumi, tāpat jaunu flotes bažu
iekārtošana vai veco paplašināšana
noteiktā joslā. Saskaņā ar līgumu, pil­nīgi
demilitarizētas Pantelerijas un
Pelageju salas, bet daļēji arī Sicilija
un Sardinija.
Itālijas atbrīvošanai no mierliguma
militārām klauzulām zināmu laiku tā
kā tā būtu tikai morāla un teorētiska
nozīme. No līgumā atļautajām 12 di­vīzijām
patlaban izveidotas tikai 10,
bet mierliguma normu Itālija grib sa­sniegt
līdz gada beigām, uzlabojot arī
apbruņojumu. Zemūdeņu un aviācijas
bāzes kuģu būve vispār nav plānota.
Padomju iebrukuma gadījumā Jugo-slavijā
gan loti svarīgi būtu nocieti­nājumi
gar robežu un piekrasti.
amerikāņu Ķīnas politiku ar pēdējo
attīstību tomēr vēl nav galīgi izklai­dētas.
Kā daži novērotāji uzsvēruši,
Londona joprojām baidās, ka arī kara
darbībai Korejā izbeidzoties, ASV
mēģinātu ar citu UN valstu atbalstu
palīdzēt atgriezties pie likumīgas va­ras
Cangkaišeka valdībai. Britu val­dības
aprindas ir gan par komunis­ma
ietekmes iespējamu ierobežošanu
un ekspansijas aizkavēšanu, bet tik­pat
kategoriski pret katru mēģināju-mu
ar varu gāzt komunistiskās valdī­bas
Pad. savienībā, Ķīnā vai kur
citur.
Franču komunisti
sauc pec Torcza
Londona (fm). — Kā ziņo New5
Chronide Parīzes korespondents,
franču komunistu partijas vadoņi ļoti
nobažījušies par daudzu sīku neatka­rīgu
komunistu partiju rašanos Fran-cijā
un mudinājuši Maskavu steidza­mi
sūtīt atpakaļ uz Franciju Morisu
Torēzu. Franču kompartijas vadītājs,
kā zināms, jau kopš decembra atrodas
Pad. savienībā, kur kādā slimnīcā ār­stē
daļēju paralīzi. Viņa atgriešanos
Kremlis bija solījis jau uz Lieldie­nām,
kā „svētku dāvanu" franču ko­munistiem.
Neatkarīgajām franču ,.titoistu"
partijām gan vēl nav centrālas vadī­bas,
bet tās pievelk strādniekus, kas
neapmierināti ar oficiālās komunistu
partijas atkarību no Maskavas. Gal
vēnās „ķeceru" grupas izveidojušās
Ziemelfrancijas rūpniecības apgaba
1os, kur pret pastāvošo partiju nostā­jies
ietekmīgs arodbiedrību vadonis
Lai gan Pad. savienība ari i r viena Lemoans. Otra pretstaļiniska komū-
Tarkianl'Ēčesonam ziņoja par Itāli-j no Itālijas mierliguma parakstītājām, nistu grupa izveidojusies Parīzes ap
jas aizsardzības centieniem un bruņo-1 (Turpinājums 8. ipp.) ^ gabalā, bet trešā Nansi rajonā.
J
vietojamos resp. vecos, slimos un
invalidus, kas būtu ne vien taisnīgi
un cilvēcīgi, bet arī kristīgi, taču šis
labais ierosinājums tāpat kā dažs labs
cits līdz šim vēl guļ nepiepildīto no­domu
plauktā. Par to gan arī nav
daudz jābrīnās: cilvēcīgais aprēķins
jo bieži aizēno dievišķo misiju, un
kas zina, vai mēs, rietumtautu vielā
būdami, nerīkotos tikpat šaursirdīgi.
Savā ziņā to redzam jau šodien.
No apm. 100.000 latviešu trimdinie­kiem
Rietumvācijā vairs palikuši ne­pilni
10.000; no tiem dala vēl izceļos
tuvākajā laikā, bet neizvietojamo
resp. emigrācijas zemēm „nederīgo"
latviešu skaitu vērtē ap 6000. Tātad
ap 90.000 tautiešu jau ir aiz Vācijas
robežām, Lamanšas kanāla vai citiem
daudz plašākiem ūdeņiem. No viņu
vēstulēm un laikrakstiem redzams, ka
tikai maza daļa izceļotāju vīlusies sa­vās
cerībās un cīnās ar zināmām
grūtībām — visbiežāk gan tepat Beļ­ģijā,
Francijā un citās Rietumeiropas
zemēs un daļēji arī Dienvidamerikas
u. c. tālākās valstīs, kur zemāks dzī­ves
standarts. Turpretī lielais vai­rums
— it īpaši to, kas devušies uz
ASV, Kanādu vai Austrāliju — ir
apmierināti vai pat ļoti apmierināti
ar saviem panākumiem personīgās
materiālās labklājības nodrošināšanā.
Tas liecina, ka latviešu trimdinie­ku
saime visumā vairs nav tā tiesis­ki
un saimnieciski deprimēto ļaužu
masa, kādu to redzējām līdz Vācijas
kapitulācijai un vēl vairāk gadu pēc
kara, kad arī starptautisko bēgļu ap­rūpes
organizāciju gādībā tomēr bi­jām
un palikām cilvēki bez rītdienas,
bez kaut cik droša pamata zem kā­jām.
Šodien varam jau teikt, ka lat­viešu
trimdas saime — kaut arī fizis­ki
izkaisīta — saimnieciski kļuvusi
daudz spēcīgāka, pie kam šai zinā
^Turpinājums 2. 1^.)
r it
. i
ii*
t'-M
i