Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1946

              LAtVIAN NEWS BULLETIN
The poIicy of thls Newspaper Is to provide our Latvian people in exile with aU avaUable new8 of importanee conceming the v 9 0 T i & s happening^ of polltieal. eeonomle. enllmt or
social signiflcance. And onr special alm is to present the homanitarlan ideāls and achievemente of the gmat Democracles « the United Stalcs of Amf^rica and Uie Brillsti
Empire. Thls aim, we know» will help maintain the spiritnal and cultnral nnity of the Latvijm people and - of all things - will rield hopes for a safer and happier t u i m .
Izdevējs im galvenais redaktors Publisher and ]Edlitor-in-Chi
H^dākclja-Edltorial Office: Hotei Convikt, Dillingea/Donau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā — Publistied twice a week
Nr.74(76) Aathorised by MlUtary Governiment and UNRRA Dlllingenā, sestdien, 1946, g. Z h septembri
J. Grins
Latviešu pārstāvība
Var vaicāt: kādas personas vai or­ganizācijas
var, kaut klauzulētā vei­dā,
pārstāvēt Laitvijas tautu, varbūt
pareizāk — latviešus? Atbilde uz to
nebūt nebūs lieka, kaut vai sakarā
ar memorandiem miera konferencēs.
Komunisti, kur viņi tikuši pie va­ras,
starp citu ari Latvijā, yIko „velē-ianas"
ar vienu pašu kandidātu listi,
kuras galvenais autors ir komunistu
partija. Parasti, izskata dēļ, šai listē
uzņem ari tā saucamos bezparte­jiskos,
populāras, bet visnotaļ nevarī­gas
personas, kas padevp[gi nobalso
visu, ko liek priekšā, pat neatkarīgu
valstu iekļaušanu zināmajā savie­nībā.
Tālāk šī „pārstavība" tikpat
paiievlgi nobalso par komunistu par­tijas
programmas realizācijas priekš-lilcumiem.
Uz āru viss izskatās
gludi, „tautai ir vienota griba" (to­talitārisms).
Pēdējā laikā to vēl no­sauc
par „demokratiju,"„Isto demo­krātiju"
vai tamlīdzīgi. Galvenajos
komunistu preses orgānos, kas tomēr
domāti vairāk pieaugušiem lasītājiem^
kas prasa arī loģiku, izskaidro lietu
tā: tautas vairākums pats nesaprot
savu interešu, neprot tās aizstāvēt.
Tādēļ mazākums (partija) stājas par
So interešu aizstāvi, raijīgās no pa­reizā
viedokļa, pareizi vada visu zi­nāmās
zemes dzīvi.
Tam pretī stāv vakareiropiska de­mokrātijas
(bez pēdiņām!) izpratne,
kas savu klasisko noveidojumu dabū­jusi
Anglijā. Tanī valsts varu tura
iedzīvotāju vairākums, kas objek-tīvizējies
brīvās vispārējās utt. vē­lēšanās.
īstā demokrātijā pēc varas
brīvi sacenšas vairākas partijas; tur
mazākums, kuram tā saucamo pilso­nisko
brīvību lokā pieder vairākuma
politikas kritikas tiesības,'Var izaugt
pāri agrākajam vairākumam. Tā,
piem., Anglijā pēc 1945. g. pie valsts
varas nāca strādnieku^ (labour) par­tija,
bet konservatīvie, kas dabūja
«iazāk vbalsu, kļuva par mazākumu,
par opoziciju.
Protams, mūsu lasītājiem šis otrs,
t. i . īstais demokrātijas veids nav
ne jāieteic, nedz jāslavē. Viņi it labi
pazīst ari viltoto demokrātiju un tās
: uzspiešanas formas. Pēc 1 pašu ko­munistu
datiem, viņiem 1940. g. Lat­vijā
nebija ne 3000 biedru; ar ārēju
spēku palj[dzību tie uzspieda savu
gribu visiem 1.950.000 Latvijas iedzī­votāju.
Ja tagad jautājām, kad un kur
brīvi izpaudusies latviešu tautas gri-
Aba, tad vispirms apstājamies pie 1922.
konstitūcijas, ko pieņēma Satver­smes
sapulce. Sajā svarīgākajā doku­mentā
brīvi izteikta latviešu tautas
griba dzīvot neatkarīgā un demokrā­tiskā
republikā, noteicot tās pārval­des
formas. Sis satversmcļs akts nav
ne atcelts, nedz grozīts veidos, kādus
tas pats paredz. Tāpēc tas ir pilnīgi
spēkā. Uz tā pamata Latvijas repub­lika
dzīvoja starptaiitisku dzīvi,
iegāja Tautu Savienībā, uzņemta v i ­sās
pasaules kartēs un visur tur, kur
minētas citas valstis. Tāpēc mūsu
tautas tiesību aizstāvēšanai sekmīgi
piemērojams leģitimisma (likumības)
princips. '
Uz likumīgās konstitūciijas pama­tiem
mūsu tauta vairākkārt vēlēja
likumdevēju un izpildu varas organi-
Eētāju — Saeimu; pēdējo reizi 1931. g.
oktobrī. Pēc konstitūcijas, šīs liku­mīgi
izvēlētās tautas pārstāvības lē-ģislātūra
jeb pilnvaras izbeidzas, jau­nai
likumīgai Saeimai sanākot.
Ar 1934. g. 15. maija apvērsuma aktu
šis Saeimas tiesības atcēla, mēs teik­tu
— suspendēja. Pēc tam nekādas
īstas vēlēšanas Latvijā nav bijušas.
No 1934. g. līdz 1940. g. n^v izdots pat
neviens akts, kam būtu: konstitu­cionāls
saturs, bet komunistu laika
^satversmes" izcelšanās^ un arī no­līmē
ir skaidra no augšā sacītā. Tā-
J>ēc leģitimisma līnija ved tieši un
teisni uz uzskatu, ka latviešu tautas
(Beigas 3.' lappusē)
I
Vašingtonā, 15. sept. (AP). — Bal­tais
nams šodien pilnīgi atbalstīja
ārlietu ministra Bemesa llckšihējo
nostāju, proridentam Trumenam
paskaidrojot, ka ar viņa iepriekšēju
akceptu tirdzniecības ministra Vol-lesa
(Wallace) Ņujorkā teiktajai ru­nai
atgadījies „dabīgs pārpratums."
Volless 12. sept. deklarēja, ka angļi^
„imperiālistiskā politika" Tuvējos
austrumos, sadurdamas sbc krievu
pretestību, novedīšot ASV U'dz ka­ram,
ļ a A S V pašām nebūšot skaidri
noteiktas un reālistiskas politikas.
Viņš uzsvēra, ka ne Anglija, nedz
ari Krievija tagad vēloties karu,
bet, neatkarīgi no to nolūkiem, pat-labanējā
rīcība tomēr varot novest
līdz karam. Viņš kritizēja Ņujorkas
gubernatoru Duviju (Dew€iy), kas
iestājas par ASV un Anglijas aiz­sardzības
aliansi. Pēc Volleisa do­mām,
amerikāņi vēloties mieru ar
Krieviju, bet sadarbība ar to būšot
iespējama tikai tad, kad ,iKrievija
reiz sapratīs, ka amerikāņu galve­nais
nolūks nav ne angļu impērijas
glābšana, nedz arī naftas iegūšana
Vidējos austrumos ar amerikāņu ka^
ŗavīru dzīvībām." ASV, sacīja Vol­less,
tāpēc jāizprotot, ka tām ir tik­pat
maz jāiejaucas AusU'umeiropas
politiskās lietās,.kā KrieyUalJatļņi|
Amerikas, Rietumeiropas uni ASV
lietās.-Krievijai šinīs territorijās tā­pat
neesot jākūda vietējie komunisti
,'uz politisku aktivitāti, kā AS Val­stīm
nav jāiejaucas Austrumeiropas
un Krievijas politikā. Ķina esot
„lieta par sevi." Tur pasaules miera
intereses pieprasa neatkarību no jeb­kuras—
politiskas vai saimnieciskas
iespaida sfairas. Volless izteica do­mas,
ka krievu ,jSociāli saimnieciskās
taisnības" idejas ar laiku pārvaldī­šot
treMaļu pasaules, bet „mūsu brī­vās
privātās uzņēmības un demo­krātijas
idejas" pārvaldīšot lielāko
daļu pārējās pasaules. Līdz tam lai­kam
Krievijai un AS Valstīm savu
ideoloģiju sacensība jāpamato uz
„draudzīgas bāzes." Ārkārtēju ievē­rību
Vollesa runa radīja ar to, ka
viņš IpaSi norādījāt ,JPrezidents Tru-mens
šo runu lasījis iepriekš un tai
piekritis." — Rietumu Sabiedrotos
pēc šīs runas ižpaudfis pārsteigums
un apjukums, bet krievi gavilēja.
Neizprašana bija visvairāk tādēļ, kfi
gan Trumehs būtu varējis iepriekš
piekrist ASV blj. viceprezidenta un
tagadējā ministra runai, }a tfi nepār­protami
asi kritizē Parīzes miera
konferencē ASV ārlietu ministra
Bemesa piekopto politiku pēc prin^
cipa „pret Krieviju jābūt noteik­tiem.'*
ASV delegācijas loceklis Pa­rīzē
senators Vandenberļjs pat drau­dēja
atraut republikāņu paritijas at­balstu
ASV valdības firlietui politi­kai,
ja to ,,torpedē no paSaii demo­krātiskās
partijas vidus." Vašingto­nā
kāds flrlietu ministrijas augstāks
pārstāvis Izteirōe. ka pēc Vollesa ru­nas
„viņi palikuši vaļējām mutēm."
Londonas prese vienā balsī noraidī­ja
Vollesa apvainojumus imperiā^
Usmā.
Stāvokli tagad noskaidrojis Tru-mena
jauns paskaidrojums Ipašfi
preses konfercmcē. Prezidents norā­dīja,
ka viņš VoUeaam vienīgi nelie-dzis
teikt runu, bet' ar to nav do­mājis
akceptēt šo runu par ASV ār­lietu
politikas deklarāciju. Trumens
uzsvēra: „ASV valdības ārlietu poli­tikā
nekāda pārmaiņa nav notikusi
un šādas pārmaiņai» arī nebūs^ pirms
valdība par to nebūs apspriedusies
ar ārlietu ministru un kongresa lī­deriem."
Par Bemesa Stutgartā teikto —
Vācijas nākotnei veltīto runu Va­šingtonas
amerikāņu diplomātu ap­rindās
joprojām turpinās dzīva do­mu
izmaiņa. Pret to ir diplomāti,
kas agrāk iestājās par stingriem
miera noteikumiem Vācijai un par
samierinošu politiku ar kiieviem.
Viņi saka, ka Berness esot faktiski
atteicies no Potsdamas pakta, ka da­li
no viņa deklarēj umiem pateikti
visvairāk tādēļ, lai iegūtu vāciešu
labvēlību AS Valstīm pretstatā Krie­vijai,
un ka viņa runas rezultātā
Krievija varot^ nostāties dziļākā
saimnieciskā un politiskā izolācijā no
rietumu valstithi lĒtf palielinot austru­mu
un rietumu eventuālās sadursmes
iespējamību.
The Stars and SIripes
Eiropa īpašas
zīmes
Frankfiirtā, 15. sept. — Ai5>V ar­mijas
finanču virsnieki sagatavojuši
savus naudas maisus, lai novietotu
miljoniem marku, franku, šiliņu un
liru, kas pēc 17. septembra ameri­kāņu
karavīriem visā Eiropā vairs
nebūs apmaināmas pret amerikāņu
dolāriem. No šīs dienas visos armi­jas
finanču darījumos ārzemju va­lūtu
un Sabiedroto militārās markas
aizstās jaunā maksājumu zīmju va­lūta—
militāro maksājumu sertifi­kāti
5, 10, 20 un 25 centu, 1, 5 un 10
dol. vērtībā. Frankfurtas rajonā pē­dējās
dienās amerikāņu cigarešu ce­nas
melnajā tirgū bija kritušais gan­drīz
uz pusi, jo amerikāņu kara­vīri
drudžaini rīkoja cigarešu un ci­tu
mantu „dempingu," lai sadabūtu
Sabiedroto militārās markas ierak­stīšanai
savās valūtas kontroles grā­matiņās
apmaiņas dienai. Pēc 17.
sept melnā tirgus xcenas Amerikas
mantām kāps pasakāmos augstumos,
jo, kā ziņo „ C I D " aģenti, karavīriem
vairs nebūs nozīmes uzkrāt lielākus
daudzumus marku un tie tāpēc ne­pārdos
savas di^vas. — P o r t u g ā ­l
e s Alemtecho provincē 15. sept. rī­ta
ausmā iedzīvotāji vēroja dīvaini
spožu un zilganu bumbu debesīs.
Domā, ka tas bijis kāds gaisa ierocis.
— E ģ i p t e s karalis Faruks, kura
zeme ir vienā no vislabākām mili­tārām
bāzēm Vidējos austrumos,
neoficiāli apmeklējot Mersinas ostu
Turcijā, īpaši pasvītrojis savu drau­dzību
Turcijai tieši šajā laikā, kad
turkiem un krieviem ir paasinātas
attiecības Dardaneļu pārvaldīšanas
dēļ. — Belgradē ratificēts Dienvid­slāvijas-
Albānijas draudzības un
savstarpējās palīdzības līgums, kas
parakstīts Tirānā jau 9. jūl.
Miera konference Parīzē
Sava darba 8. nedēļā konference
paveikusi mazāk par trešdaļu no sa­viem
uzdevumiem un nepārprotami
nepagūs visu padarīt arī līdz UN
pilnsapulces sanākšanai 23. okt. Tieši
tagad sākas konferences - viskritiskā­ko
jautājumu—• Triest^is un G r i^
ķijas-Bulgārijas robežļ{ttīdu izšķir­šana.
Delegātos nostiprinās apņēmī­ba
pārcelt UN mītni no tās ;pagaldu
rezidences Ņujorkā uz Tautu pili
Zenevā, par ko it pārsteidzoši tagad
iestājoties ari Krievija, kas ar Sveici
atjaunojusi diplomātiskais attiecības
un, citējot Višinska vārdus, ieskatot,
ka nākamai UN sanāksmei Zeneva
būšot „parocIga." — 14. sept. Molo-tovs
ij&stājās par Triesta» iekļaušanu
muitas, naudas, dzelzceļu un diplo­mātiskā
ūnijā ar Dienvidslāviju „4
lielo pārraudzībā." —r V I sept. Itā­lija
pieprasīja atļauju paturēt 121
kaŗaku^ 46 vietā.
Padomlja noraida UN
plānu DP nometināšanai
cituviet
Ņujorka, 15. sept. (AP). — Krievi­ja
paziņojusi, ka tā nepiedalīsies ne­viena
plāna realizēšanā, kas noteik­tu
obligātas iemaksas, lied financētu
pārvietoto personu nometināšanu uz
dzīvi ārpus viņu dzimtenes. UN
saimnieciskās un sociālās padomes
sēdē, kurā pārrunāta UNRRj\*s aiz­stājējas
— starptautiskas bēgļu or­ganizācijas
(Intemationial Refugee
Organization) izveidošana, Krievijas
delegāts FeonoMS iestājās pret obli­gātiem
maksājumiem šai organizā­cijai.
Pēc padomes patlaban iztirzā­jamā
plāna, katrai valstij, kas to
ratificēs, būtu IRO jāmaksā vispā­rējā
plānā noteiktās summas.
Feonovs sacīja, ka liels skaits pār­vietoto
personu nevēlas atgriezties
savā dzimtenē un ka attiecībā pret
I«eviju to deklarē kollaboranti vai
personas, kas piedalījušās kampaņās
pret Krieviju. ,,Grūti saprast." viņš
teica, ,.kā jebkāda valsts, šinī gadī­jumā
Padomju Savienība, uzņemtos
financēt lielāku grupu novietošanu
uz dzīvi citās vietās, ja savās jau­najās
mājās tie turpinās sa^m nai­dīgo
izturēšanos pret Padomijas val­dību.'*
The Stars and Stripes
UiV
Drošības padomes prezidenta pie­nākumus
uzņēmies 87 g. v. vaļsirdī­gais
krievu diplomāts Andrejs Gro-miko,
kas padomē līdz šim panācis
7 no 8 Krievijas veto un kas pado­mi
vadīs pa UN Ŗikisapulces lielāko
laiku. Uzskata, ka tas lielfi mērfi ie­tekmēs
UN darbu. - - 1 1 . sept. īsa,
bet asa vfirdu izmaiņa starp Gromi-ko
un Anglijas pārstāvi sēru Kedo-genu
sekoja krieva tiešajam uzbru­kumam
par to, ka Anglijas pārstāvis
„apvainoJis" sarkano armiju. Kedo-gens
deklarēja, ka „viņam neesot ko
atsaukt." Gromiko dusmas bija i i -
saukuši Kedogena atspēkojumi Pa­domijas
delegāta apgalvojumiem Uk­rainas
sūdzībā pret Grieķiju, ka
Anglijas valdība apspiežot Grieķijas
brīvību un demokrātiju. „Ļaujiet
man vaicāt Ukrainas un Padomijas
delegātiem," bija teicis Kedogens,
,4co viņi teiktu, ja 08 pārmestu sar­kanai
armijai līdzīgus noziegumus —
piedalīšanos ,soda ekspedīcijās/ de­dzināšanā,
laupīšajiā, slepkavošanā,
spīdzināšanā un ar savu atrašanos
Krievijai nepiederošā territorijfi tāda
režīma atbalstīšanā un uzspiešanā,
kas. vietējiem iedzīvotājiem citādi
būtu atbaidošs?" — UNRRA'a ģene-rāldir.
Lagvardija UN saimnieciskā
un sociālā padomē 12. sept. aicināja
padomi pēc iespēj as ātri atrisināt
bēgļu problēmu. — Preses konferen­cē
Vašingtonā Lagvardija izteicās,
ka viņa pēdējā apmeklējumā Krie­vijā
Staļins tam atstājis iespaidu, ka
„viņš ir nācijas galva." Viņš pie­metināja,
ka arī Dienvidslāvijas Tito
esot .,tāpat nācijas'galva." lagvar­dija
sacīja, ka viņš principā piekrī­tot
prezidenta Trumena ierosināju­mam
par 50:000 Eliropas bēgļu uz­ņemšanu
AS Valstīs, bet kā UN­RRA
gribētu, lai šo skaitli paaug­stina
uz 120—150.000.
The Stars and Stripes
DP vaicā
„Cpntinental Dailyi MaU" Parīzē
8. sept. publicē Vācijas franču Joslā
— Freiburgā d2;īvojoša DP vēstuli
Tanī teikts: ^ \
„Kas varētu atbildēt uz sekojošiem
jautājumiem, kuri tagad interesē ne
tikai pārvietotās personas Vācijā,
bet, domāju, ari daiļdzus citus? Sie
jautājumi ir:
1. Kāpēc krievi atļauj ktstāt Aus­trumeiropu
tikai žīdiem un neļauj
to pašu darīt ari citām tautībām?
2. Daudz cilvēku, varbūt, domā,
ka dzīve aiz „dzelzs ^priekškara" ir
ja ne labāka, tad faktiski ne sliktāka
par dzīvi demokrātiskā Rietumeiro­pā.
Bet kāpēc gan tie krievi, kas
bija spiesti doties atpakaļ^uz Krie­viju,
bija izvēlējušies pašnāvību, ne­vis
atgriešanos Krievijlā? Vai tie,
varbūt, kaut ari kaŗagūstekņi bū­dami,
bija kļuvuši^ par „fašistiem"?
3. Kāpēc nesoda tos cilvēkus, kai
pastrādājuši noziegumus 1941. gadfi
pirms kaļ-a pret Vāciju lin kas jau
toreiz slepkavoja, apšāva vai dzīvus
sadedzināja cilvēkus cietumos un
koncentrācijas n'Dinetjnēs Ļvovā (Po­lijā),
Rīgā (Latvijā), Zarasā un Pra-vieniskē
(Lietuvā) un daudz citās
vietās? Vai ] \ x m ir zināms,! ka Rai-ņu
mežā Lietuvā NKVD visnežēlī­gākā
veidā noslepkavoja pat sko­lēnus?
(Ja jūs tam neļticētu, tad,
lūdzu, pavaicājiet i)artoi jebkuram
lietuviešu DP Vācijā).
4. Tā saucamajā „PSRS konstitū­cijā"
teikts, kā F^SRS valda ar
letāriāta diktātūiii. i Kas šādai dik­tatūrai
kopējs ar demokrātiju? Kā­pēc
Franko diktatūra ir ļaunāka par
Krievijas diktātm-u?
5. Ja Krievija pieprasa no Somi­jas
reparācijas par šo kapu (1941.—r
1944), kam tad ir Jāmaksā reparfi-eijas
Somijai par 1930. g. karu?
6. Kāpēc Ungāriju, Rumāniju un
citas valstis vaino lldžskriešanā Vā­cijai
un kāpēc nevaino Krieviju, lai
gan tā bija pirmā i^acistu sabiedro­tā,
kas Vācijai palīdzēja pret Ang­liju
un Franciju? i,ļ
7. Vai Sabiedr<)tie pasaulei atde­vuši
mieru ar Vācijas pievarēSanu
vai arī tie šo mi<ijru nopirkuši, pār­dodami
savu pirmo sabiedroto —
Poliju, tad Dienvidslāviju, Cechoslo-vakiju,
Somiju, Igauniju, Latviju,
Lietuvu un daļu PersIJas (Azerbai­džāņu)?"
Ļoti zīmīgi, ka šādi Jautājumi
vispār parādās tik ievērojamā Rie­tumeiropas
preses orgānā. Angļu brī­vā
prese, kā reditam, to var atļau­ties,
neriskējot ne ar savu laikrakstu
pastāvēšanu, nedai ari ar redaktoru
personīgo drošību. ' VS.
Karlsrues augstskola
uzņems ārzemniekus
Karlsrues techniskā augstskola Uz­ņems
jaunus studentus — ārzemnie­kus.
Studentiefm un ģimnāziju ab­solventiem,
kas ziemas semestrī no­pietni
vēlas turpitiātresp. sākt stu­dijas
šinī augstskolā, iespējajns, sā­kot
ar 1. oktobri, iesniegt lūgumus.
Darbojas architektūras, būvinženie­ru
zinātņu (ar ģ<iJodēzijas institūtu),
ķīmijas (ar farmācijas nodaļu), me-chanikas
(ar elektrotechnikas nod.) •
un matemātikas un dabas zinātņu
fakultāte (ar tautsaimniecības no­daļu).
Paredzams lielīs .ļ ^tudeņtu pieplū­dums,
tādēļ iet'eicams ierasties
Karlsrūē 1. okt. agri no rīta. Ja ie­spējams,
jāņem li'dziļ jzpiļdita aptau­jas
lapa — „Fra,gebogen." Tikai ar
pašas Karlsrues augstskolas ieteiku­mu
būs nozīme braukt tālāku for­malitāšu
kārtošanai uz apgabala
UNRRA's štābu Stutgartā (UNRRA
District Team, Uhlandstr.' 2, Skitt-gart),
ko arī varēs paspēt vēl tanī
pašā 1. oktobri. Tuvākas ziņas sniedŗ
J. PaUeps, b. Schultls, Kriegsstr. 91,
Karlsruhe (I7a). ^-P- ^