Bavarijas Latviesu vestnesis, December 13, 1946

              Authorized by >- Lizenz —<
Izdoäanas at}aaja: ICD-OMGB
:: ^tbildigais reidak-tors;
— Editor in-Chie£:
Kärils Rabäcs^ vietnieKs:
Aleksandrs Llepa, reaaBci-jas
sekretäcs: j^aksis Culi-tis;
redaktori: Andrejs Äu-dzis
(Mmdliene), Harijs Min-denbergs
(EsllngenaV At-nolds
Smits (sports), Zigords
Bärda (tedudskais iek^o-jums)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 4 (36)
Piektdien, 1946. g. 13.Xfi
Iznäk otrdienäs im piektaie^
näs Izdevejs; Bavärijas
apgöbala latyieSu komltejaft
uzdevumS LatvieStt preses
darbfnieka sadarbibae kopai rt
Redakcija: Gtazbiirg/D^Bflr«
germeister-LB&dmafin-Ply 7,
t 92 :: Printed by Schwib,
Volks^latt, GQazbai^g/Doa,
Bib8enii.-La&diiiaim-Ft 7 ::
Metiens — Circttlattc»; 4000
NODIBINATA BALTUAS I|AIITU DP DARBA NODAllC^A
P§dSJis^nedS|äs sakiäies plaSa Baltijas tautu DP iesaistHaiia dar-bos.
La! sekmigSki kartojlin nodsdfiijiatibas jautajumus pie amerikä^ti
jöslas I J N R I ^ mitiies Heidelberg nodibinata Baltijas tautu
DP darba nodala^ käs darbosies k
nede)ä notikajpirmä noda|as sede
padotndeyejs Ijdsfödiju^ PagäjuSä
jkupL piedalijäs amerikä^u armijas,
VmRA% ¥MCA's un visu tris ä^ltijas' tautu pärstävjL P ^ latvie§u
pirstani darbu noda|& aictnSts L€ K darba nozares vaditajs A. Brunners.
Jaundibinätäs Baltijas tautu ,D
darbu nodäjas uzdevumi, pa§reiz ve
plänoSanas stadijä. No amerikä^i
armijas .un UNRRA*s puses turpmä-kä
darba izveldo§anai izstradatas r
tezes» kas nodotas Baltijas tautu par
stävju sanäksmei. ^Bez tam armija
m X^NRRA's parstävji luguäi lai sa
VU9 ptiek§likumus iesnieidz arl lat
,vl^§i, lietuvieäi un igaucd. So priek§|
likumu saskatjLoäanal Eslingenä jau
ÄQtikiisl: darba lietu: kärtotäjii ap- •
^ e d e . ptra apspriede notiks 14.
(teqembri, kupä piei^ems, iesmedzam(>
pi^kälikuöiu tekstu, pec kam to nof
dös UNRRA's galvenä mitne Heidel
bergä. •
Amerikäpu armijas un UNRKA'
'IzstrSdätä priek§likuma 4 tezes vi
pirms paredz iesaistit darbös, viri^-
'liis vieniniekus, paredzot nodarbinät
tos ipaSäs^ apsardzibas vienibäs. P^-
' reäzits, 4iWJ^ät an ipa§a€i buvdar
un traiisporta ^grupas^ kas • ari sti
^ dätu .amerikäi^u un UNRRA*s. da^*-^
"bosJPla§akas un musu lietpratejie
isti piemerotas iespejas sola prd-jekts'Baltijas
tautu DP ^psäimniö-kpSanänodbt
fabrikas un darbnlca^.
\Vi$pirinSxP|aredz§ts noorganizet dar-bus
tekstilrQpniecibas un apavu no-zar
§. So fabriki^^ un darbnicu prf-djiikciju
nodos armijas iin iia§u DP
apgadeL Ceturtkärt paredzets orga-niizlt
darba grupas, kas yeäktu kifi-tufe
amerikäi:iu karaviru kapa vietu
apzinaäänu un re^stre§anu.
iiidztekus ^arba nodalas izyeido-ianai
pie UNRRA'a gälvenäs mitdes
Heidelbergä, säkusies plasa musu
tautieSu iesäisti§anäs amerikäijLU
darbos. Re&streäanäs notiek Hana-vä.
Latvie§u nometnes vadiba Kana­va
atkärtoti pasvitro, lai tautie§i,
kas veläs iesai$tities Sajos darbos,
nebrauc uz Hanavu ats^viäljä, bet lai
pieteik§anos kärto ar. savas nomet­nes
vädibas vidutäj ibu. Atsevisl|:us
iebraucejus Hanavä nere^stres, Pir-mä
jkvalificeto strädnieku darbu
grupa Hanavä jau sastädita. 600
Visdazädäko lietprateju Hanävä pul-ce^
ies 16. decenibri, lai dienu veläk
jau, stätös darba. Darbu lietu kärto­täjii
lugums, lai visi, kas pieteiku-
§ies un grupä iedaliti, 16. - d^cembri
Kanava ari ierastos. Sästadita ari
pträ, kvalificeto strädnieku grupa.
Täs dalibniekiern Kanava jäierodas
29. decembrL IVeää grupa sastädi-sies
no nekyalificetiem stradniekieip.
Sai grupai vei var pieteikties. Dar|)i
säksies janväri. Darba noteikumi
vei galigä veidä nav zinämi.
, . , . H. M.
AICINA UZ OG^.TJ RAKTUVEM.
Sa^emts piedäväjums par 2000
latvieäu nodarbinäSanu Bel^ijas og}u
raktuves. Musu vadosäs iestades äo
piedäväjumb.' Jcä nepiemerotu norai-dijuSa^.'
SaVä laikä noraidits iidzigs
piedäväjums par, 5000 latvieäu no-darbipääanu
oglu raktuves Väcijä.
Latyieäi no savas puses piedaväja .10
in2enierus, bet vii;iu pakalpojum>is
savukärt noraidlja väcu , iestädes,
aizbtldinädamäs, ka kvalifieetu dar-binieku
Väcijä esot pietiekami.
T e h e r a n ä, 10. 12. (DANA-Reuters).
Iränas valdibas ka];^sdeks
nakti uz otrdi^nu säcis iesojot Azer-beidäanä,
ipazii;iojis Iränas arimjas
galyenä ätäba pärstävis, piezimijot,
kä karaspeks-lidz äim sastapis ,maz
pretestibas. Ministru prezidents
fCvayams Sultanechs iepriekä pa jra-dip
bija velreiz apliecinäjis valdmas
nodomu nosutit ka^aspeku veleäanu
päiraudzibai uz visäm provirjcem,
tä tad ari uz Azerbeidzanu. Vi^|ari
bija aicinäjis Azerbeid^anas ieizi-vptäjus
,gäzt savu „gangsteru" re-
2imu.
Iränas armijas galvenais ätäbs, sa­vukärt,
pa/radio ^"bijäi pavel§jis j v i -
siem bijuäajiem Iränas armijas virs-niekiem,
kas paär^iz kalpojot ai ^to-nomäs
provinces Äzerbeidzanas mi-licijä,
pieteikties tuvSkajä , armijas
lestäde ärpus Äzerbeidzanas' vai Jgal^
venäjä ätäbL Ja Sos virsniekus
digäs darbH^as laikä sai:iemtu gö||stä,
viijLUS uzskafiäot par nodevejie
Azerbeidjanas provinces valdiba,
kä zi^bja Tebrisas radio, iecelusi
sayas y§le§anu ^ pärraudzibas k( mi-i^
jas uii devusi rjikojumu veleäAnas
sarikot nekavejotiesy kaut gan ^risäs
pärejäs Iränas, province$ täs uz ne-d^
lu atliktas. Kvavams Sultanedis
nostitljis Äzerbeidzanas gubefn^to-.
ram'Djavidam protestu, kupä äls ve­lkaanasi
apzime par „nelegäläm",|Täs
esot pretrunä ar satversmi un vi^ldi-.
bas Äcojumiem, im centrälä valdiba
täs nekädä gadijumä neatziäot. | ^
Kä INS no TiTujorkas zii;io, Iranas
vestnieks Huseins Ala, iesniedzot
XJN Droäibas padomei Iränas notu,,
gan lijdzis Iränas. Jautäjumu nebvit-rot
no darba kärtibas, bet nav pra-söis
nekädu tuliteju akciju. . Notä
norädits, ka Padomju Savieiiibäi
ANGLIJAS VIEDOKLIS [RÄ^ii
' LIETÄ
L o n d 0^ ä, 10. 12. tDANA- |EleU-ters).'
Ärlietu-ministrijas pärstävis
otrdien atkärtoti izteica angju vie-dokli,
ka karaspeka; pärvietcjsana
^T^ms robezäs.ir Iränas vaLpas
lietä. Anglijaso viedokli päturesot
ari gadijumä, ja karaspeka iei€[sana
Azerbeidzanä räditu ciijas. Gluzp bez
pamata esot padomju apgalvo; |ums,
ka karasppka ieso^osana Azerbe ^d2a-nä
notieköt pec anglu valdibaj| pa-doma.
Angju valdiba vienigi Ifijusi
informeta par §0 Iränas valdibas
nodomu, jo tas paziijiots Va
dienas iepriekä.
äkas
draudzigäs iestädes Azerbeidzanä
pretojoties karaspeka iesoloäanai
Valdibas karaspeks, kä papildus
ziijLO, iesojojis Azerbeidzanä tris kol-lonnäs.
le^emts^Gaflankuhas atbalsta
punkts. Liela dala AzerbeidZanas
miliöu padodas bez ci^as un atdod
ieroöus. Kä ziijiö iajkraksts „Etelaat",
karaspeks, iespjojot' Mazamdaranas
pra:pnce, kur Padomju Savienibai
pieder naftas kpncesijas, atradis labi
nomäsketu radio raiditäju, kääri
municijas un ierotUu noliktavas. Pro-vince
izsludinäts: iz^emuma stävok-lis
un iedzivotäju izejas aialiegums.
Tebrisas radio ziijoja, ka valdibas
karaspeks uzbrucis Azerbeid2anas
provinces dienvidos un ai^strumos
un bombardejis kurdu apdzivotas
vietas provinces dienvidos.
/
ASV republikäipi
pmitfas viedoklis toata
fiesibu fauiäjumä
Republikäpu partijas nacionäläs
komitejas priekSsedis Karols Riss^
publicejis sekojoStt deklanLciju:
Kärepublikä^u partijas nacio­näläs
konätejas priekäsedis esmu
tais ieskatos» ka flgstosam mieram
jäballstäs uz tajisnibas un tiesibu
principiem, kas ietverti Atlanti-jas
cihartä un UN deklaräoijä» ko
pi^emuSi visi sabiedrotie. Ja lie-läs
tautas apspieS mazäs näcijas,
tad nevar btit flgstoss miers. Kat-ra
pr^t mazäm tautäm versta
agi^slva rfciba» katrs varas aktSj
vienalga kura vara to pielieto, ir
nosodäma» seviäl^i tad, ja ar to
pärkä^j ar mazajäm tautäm no-
,slegtos ligumus.
LietuVas, Latvijas un Igaunijas
briviba un neatkariba ir atkal jä­ät
jauno. " SQ valstu beg)iem jädod
iespeja atgifiezties, nebaidoties no
vajäSanas, xm §o zemju tautäm
jädoid iespSja. sarikot brivas un
neiespaidotas velSsauas^ Repub-likä^
u partija atzist, ka kara eie-tuääm
tautäm jädod tiesibas brivi
noteikt savas dzlves veidu un
valsts iekärtu. Suverenäs tiesibas
täm tautäm, kam täs ar varu at-
^emtas, atkal jäatjauno. Republi-kä^
u partija nozelo katru atkäp-^
Sanos np äiem prineipiem.
' ^ „Ned§}as, Apskats"
K A M FINANCET^ S T A R P T A U -
TISKO B^Gt^U OkGANIZÄCIJU
liT u j o r k ä, 8. 12. ( D A N A - Reu­ters).
XJN^^bud^eta un pärvajdes
lietu komisijä, pärrunäjoi starptau-
,tiskäs I beg}u organizäcijas (IRO)
financeäanu, ar 16 priet 11 bal-sim
pieijiema; ^rancijas prlncipiflo
priekälikumu, kä iömakgäm pla§a
meroga beg^u nometinääanäi jäno-tiek
drizäk uz brivprätibas päma-tiemf;
nekä,piespiiädu^,5£är$a; Tieil^etu
komisijä SavienotäS'^V^alst'is nostäjäs
pretjebkädu priekälikim^u, kas pa-redzetu
Väcijas piedaliSamps IRO
izdevumu öegäanä, Komisijäs vai-räkums
bija ieskatos, ka Väcijäi un
Japänai tomer jäsedz dajaäis orga­nizäcijas
izdevumu.
NORAIDITS P A D O M J U PRIEKS-U
K U M S P A R D P P Ä R B A U DI
Ijr u j o r k ä, 7. 12. (DANA INS).
UN sociälo Metu komisijä ar 20 pret
9 balsim noraidits padomju priekä-likums
par visu DP nometi^u un DP
noteikumu pärbaudiäanu Väcijas tris
rietumu okupäcijas josläs. Kopä ar
6 slavu valstim par lo priekälöcumu
balsoja Fra;icija, Norve|iJa un E i i p -
te. Francijä bija vienigä no okupäci-jaä
valstim, kas bija ar; mien; Jaut
izdarit äädu pärbaudl Padomju Sa-vieniba
bija apsudzejusi rietumu
yalstis^ ka täs DP nometnes dodot
patverumu kara noziedzniekiem. ,
LidmasTnas un ku|i glabj strandejusus
zTdu i2celotajus
J e r u z a 1 e m e, 9. 12. (DANA-Reuters).
No käda veträ bojäta k u -
^a, kas ar 800 nelegäliem 2idu izce-
Jotäjiem atradäs ce}ä uz Palestinu,
Bodosas salas tuvumä pazudusas 8
personas, svetdien zi^oja „Jewlsh
Agency" pärstävis. Palestinas v a l -
diba pa radio ludza angju vSstnie-cibu
At§näs darit visu iespejamo
strandejuäo gläbäanai; No Palestinas
deväs cejä öetras .„Halifax" tipa l i d -
maälnas ar pärtiku, ap^erbu un me-dikamentiem,
bet no^ Haifas gläbsa-nas
akcijä piedalijäs käds angju iz-nicinätäjs,
Pirmo tris lidmaäinu ap-kalpes
zipoja, ka avarejuäie atrastiv
Palidzibas Sniegsanai otrdien deväs
celä vei viena lidmaäina ar trim
ärstiem un diväm mäsäm un divi
grieku izniclnätäji.
J e r u z a l e m e , 11. 12. (DÄNA-Reuters).
Kä papildUs zii?o, angju
iznicipätäjs „ehevron" un' minu
mekletäja laiva „Providence** divos
paxiemienos izgläbusi visus 742 S i -
rinas sala, Rodosas tuvumä strande-jusos
zidu izcejotäjus. Izgläbtos no-ved
uz Kretu; ,,Jewish Agency", kä
zi^o BBC, izteikusi AngUjai pateici-bu
par izcejotäju gläbäanu.
GÄjUSI BOJÄ F R A N C U Z E M -
tJDENE
P a r i z e , 10. 12. (DANA-INS).
Fran6u kara ministrija pinndi^
oficiäli pazipoja, ka nav ceribu tur-pinät
pazudusas franöu zemudenes
meklesanu, Zemudene „2326", kas
pec AP zipämit kä bijusi agräkä
väcu zemudqne, ar 23 viru apkalpi.
to vidu trim - augstäkiem franöu ätä-ba
virsrtifeklem, izdarija niräanas
me^äjumus Tulonas ostas tuvumä.
Pec Reuterazii^iäm Vidus jarä, dien­vidos
no Tulonas, konstatits liels
eUas tiraips; pl^em, ka tas radies
no bojä gäjuääs zemudenes.
PADOMJU DIPIX>MÄTIJAS PANÄ KUMI UN MOLOTOVA nSKÄP-SANÄS
QIUJORKÄ
Komentejot ärlietu minlsku pado-mes
panäkto vienoSahos par visiem
pieciem lidz äim apsprie^amiem
miermiligi^ ^ Londonas nTimes"
diplomätiskais korespondents izsa-käs,
ka padomd izdevies radit vis-maz
pamatus un vadlfnijas austru-mu
un rietumu sadarbibai plaää
Vidus jdras apgabalä un Austrum-eiropä.
ZIIQLU par §o vienoSanos Lon-dona
ar seviäj^u gandarijumu sa^e-muSi
visi sfiti^jti un diplomäUskie
pärstävjl, kas bija piedalijuäies ,Pa-rlzes
sarunas.
Korespondents atgädina, ka rel-^
zem sarunas dräudejuäas paasinät
austrumu un rietumu attieksmes,
bet nu beidzot tomer panäkts kom-promiss.
Kaut ajl, angju delegäcijai
daz:i no §iem komprbmisiem nav tie-
§i patikami, tomer tä apmiefinäta,
ka atkäpäanäs notikusi tikai: loti ne-daudzos
principiälos jautäjumos un
ka dazas no siväkajäm ciiiäm, pie-meram,
par brivostas radisanu T r i -
estä, brivu kuäniecibu Donavä, tais-nigäm
reparäcijäm un par sabied-roto
tiesibäm bijuäo ienaidnieku val-stis,
tomer nav izcinitas velti.
. Piekäpäanäs sarunas piedzivota' no
visiem, dallbniekiem, bet^ visievero-jamäkäs
un .hegaiditäkas bija täs
piekäpäanäs, kuras izdarija ärlietu
ministrs Molotovs sarunu pedejä
posmä liTujorkä un kas ärvalstu dip-lomätu
vidu Lpndonä radija visda-iädäkos
minejumus.
,,Acimredzot Molotovs sai^emis no-rädljumus,"
raksta ,,Times'* kores­pondents,
„ka vi^noäanäs jäpanäk,
ja vien tas kadt kä iespejäms. Daja
diplomätu domä, ka meneäiem ilga-jäs
sarunas a r dazädajäm kyizem un
strupcejiem Molotovs vienkäräi se-^
köjis tradicionäliem diplomätijas pa-i?.
§mieniem. Viijiä asi un pärdroäi c i -
nijies, lai panäktu iespejami lalDäkos
nosadjumus Padomju Savienibai.
Kaut ari galvenä piekäpäanäs beigäs
bija Molotovä puse, tom§r vii^S ie^
kad vli:iam vairs liebija äaubu, ka
rietuinvalstis vairs nav arimieru tä-iäk.
piekäpties.
Q t i diplomäti, kanv apsta:]! A u -
strumeiropä labi paastämi, norädot
uz Padomju Savienibas ieinterese-tibu
noslegt mierligumus un tä at-vieglot
stärptautisko; stävokli. Neat-bildigas
baumas par Icaru esot ietek-mejjuäas
politisko un saininiecisko
dzivi Austrumeiropä daudz negati-
Väk nekä to ^etumeiropä jÄeijemot
Pastiprinoties 6po:dcija valdlbäm,
zemnieki aizturqt savus' pre^u krä-jumus
un valutas sistemä esot ap-draui^
etas. Briväkäm attieksmem
starp valstim butii stiprinätäja un
konstruktiva ietekme. , ^ ; '
Rakstä täläk; norMits x^ikädu Stä-
Iina izteiclenu, ka iPadoipju Savieni-ba
esot ieintereseta aiz^^umS no
Amerikas. to patiesi. pirms dajäm
dienäm apstiprihäjls Viäinskis kädä
padonju -i- amerikäpu draudzibas
sarikojumä ilSujorkäl j Viäinskis to-reiz
teicis: „Mums yaijadzigi krediti,
un kapitälistiem. vajadzigi augU par
äiem kr6ditieni.V Sis, pec " „Times"
korespondenta . domäm, esot vei
viens lemesls, lai vienotos. ^
Citi npverotäjl, savukärt, aizradot,
ka padomju valdiba laikä, kad täs
smagajai rupniecibai atkal iespSjö--
mi plaäi butu jäkalpo jaunuzbuvei,
ir patiesi un tieäi ieintereslta äekniet
atbrui;ioJanos. Neviens neapgalyojot,
ka vienigi Padomju Savienibai butu
Interese noslegt ligumus, bet äinr z i -
^ä vienprätigas esot: visas yalstis.
Tapat ari neiedroäihoties pirak"tälu
raudzities näkothS Pretim, drusku
labveligäkajam pagriezienam Ijlu*
jorkä nostädot ^emitigo pret Angliju
un Amerikii versto padomju propa-gandu
Tuvajos austrumos un pret-amerikänisko
propagandux Tälajos
austrumos. ' .
V i ^ äie iztirzäjumi; nbbeida „Ti-mes",
esojt me^inäjun^ iztidkot vie-*
HU dalu padomju ] poHtikas ,;nozimJ-priekä
soU pa solim atspiedis rie- ggaajjäa mmiieerraa sslieeggssaannäass ppieerriiooadal: ^w i liaaii*-
tonvalstu pärstaVjU3 no^aau(teäm v i i ^ ^ ^ kad bija vieöigl i z y ^ ;^torp pa-i?
tt säkums^-poziciJSp .un//beidzotp^^^
tikai täd pats bijis gätavs piekäpties, . . . (DANA-Beuters)
Näkosä ärlietu ministru konference
notiks MaskaVä
lN[ u j o r k ä, 11.12. (DANA). Är"^
lietu ministru padome - vienojusies
säkt näkoäo konferenci 10. martä,
Apspriedea par Väcijas jautäjumu
notiks * Maskayä. lepriekSe jäs konf e-rences
jau notikuäas pec kärtas Lon-dona,
Parize un ISjTujorkä, tä ka ta-gad'
i r Maskavas karta. KädBernss
jautäjis, vai padomju valdiba dos
presei tfidas paäas iespSjas, kä citas
valdibas, Molotovs atbiidSjis, ka tä
baäot.
Pärrunäjöt darba kärtibu Väcijas
miera liguma apsprieäönä, Francij as
pärstävis Murvi paziijioja, ka näko§ä
konference jäiz§kir Zäras apgabalä
liktepis. Molotovs domäja, ka jäsäk
bQtu ar Sabiedroto kontrolpadomes
lidzSinejäs darbibas apsplieäanu. Be-vinsturpretim
aizrädija, ka Anglija
ieintereseta, lai pec iespejas driz
Väcijä klutu saimnieciski patstä^
viga.
Otrdienäs sede ärlietu ministru
padome izSlj:ira visus vei /neskaidros
jautäjumus par Triestas näkotni.
Padome vienojäs radit Triestas briv­ostas
pärvaldei starptautisku komi-siju
ar ASV, Anglijas, Francijas,
Padomju Savienibas, Dienvidslavi-jas,
Italijas, Cediosloväkijas, Austri-jas,
Ungärijas, Polijas un Sveices
pärstävjiem. Molotovs bija ierosi^
tiäjis pieaicinät ari Albänijas, Ru-Änglija
prasa gandarljbmu no Albanijas
L o n d o n ä, l a 12. (DANA-Reu-ters).
Anglijas valdiba publicejusi
Albänijai i^sniegto notu, kura pie-prasits,
lai Albänijas valdiba - divu
nedelu laiki atvainojas un dod ma-teriälu
gandarijumu par zaudeju-miem.
kas nodariti uzbrukot angju
kara ku^^m Korfu kanäil. Ja A l ­bänijas
valdiba nedoäöt apmierino-
§u atbildi, AngUja ziiioäot par §o%n-dijumu
Droäibas padomei. Anglijas
hotä pieminets, ka pirmo reiz albä-pu
baterijas atkiäjusas uguni uz
kadu ang}u Icreiseri/lS. maijä. Bet
22. oktobri divi anglu izniclnätäji
Korfu kanäli uzbraukuäi minäm,
smagi bojäti, un sprädzienos nogali-näti
44 Jurnieki Notä paskaidrots,
ka äis minas bijuSäs nesen izu^^tas.
No tä Anglija secina^ ka Albänijas
valdibai par §im minäm bija jäzina.
VÄCU BEGll APGRCTINA
DAMJAS BUD2ETU
IjTujorkä, 8. 12. (DANA). U N -
RRAs ^eneräldirektors Fiorello L a -
gardija vSstijumä sabiedroto kon-trolpadomd
Berline riorädija, ka
Dänijä vei arvien dzivo 200.000 vä-cieäu,
kurus uz turieni pärvietoja
nacistL Tas esot netaisns däi^iu tau-tas
un täs saimniecibas apgrutinä-jums
un kavejot Dänijas atveselo-äanos,
jo izmaksäjot Dänijai 15Vo no
visa täs budz§ta.
mänijas un IJkraihas pärstävjus, bet
kad Bevins aizrädija, ka §ai kbmisi-jai
jäpärstäv tikai saimnleclskas un
ne politiskas interesesj Mölötövs sa*
vu priekälikumii atsauca.A
Vienoto Näciju komisi jas un
apäkäkomisijas turpinäJuSas ap^
spriest veto, atbna^ioäänäs. un Späni-jas^
jautäjumus. ' ' <,
6000 NELEGÄLU R0B£2PÄRGÄ^
JEJU NEDE^iS
B e r l i n e , 10. 12. (DANA), Kfi
redzams no amerikäi^u militäräs vai*
dibas pedejä nedSJas pärskata^ de-cembra
pirmajä ned§)ä. ameräi:äi;iu
joslas r o l ^ u m§^§Ju§as nelegäll
päriet 5753 personas. Robe^policija
täs aizturgjusi un aizraidljuli atpa-kai,
reize apptäjot preces par 140.098
markam. Kä pärieäainas meönäju-mu,
tä aplj:ilätö preön vertibaa adi^ä,
salidzihot ar iepriekäejo nedeju kon-statejams
prävs pifaugums.
SARUNAS PAR ANGli;^ UN AME-RlKÄIUrU
lEROCU STANDABTIZ&
SANU
Va§ington.ä, la 12. (DANA)*
Savienoto Valstu ärlietu ministrljas
pärstävis pirmdiöi paskaidroja, ka
Savienoto Valstu un Anglijas starpä
notiekoäa domu apmaii^a par ietoCu
standartiz§sanu lieaptverot nekadas
politiskas norunas. Savienptajäm
j^Valstim esot saistibas UN ietvaros,
\in, kä ärlietu ministrs Bemss jau
noräcÖjiSr ASV nemeklS sayienibu
ar kadu jvalsti pret kadu citu valstL
Atgädinot abu valstu ieroöu apnai-
I:LU kara laikä, ministrijas pärstävia
norädija, ka esot neizbegami un da«
biski iespejami plaää merä standar-tizet
bruijioto spätu apbn^i^ojumu.
L o n d o n ä, 10. 12. (DANA-Reu-ters);
Pec käda komunistu deputäta:
jautäjuma lordprezidehts Morisons
apakänamä paskaidroja, ka nekäda
vienoäanäs par Anglijas un ASV ap-bruijLojuma
vienveidoäanu vei neesot
panäkta. leverojot abu valstu sadar»
bibu kara un tagad Väcijas okupä-cijä,
tomer notiekot domu apmaiija
par iädas vienveidoäanas turpiriä-
§anu aiz lietderibas un saimniecis-kiem
motiviem.