Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1949

              festdien.1949.
1% m<.:-
, Niljonudola^
c
^Jf^s pēdējas dlens.
InfoŗmSdJa „^ «.j^
MM_par labu i t a ļ f f ^ ļ
»nu uz Belgradl
J^vu, Sūtnis VaišnSnil?*
ps, aerodroms „r ^
5188.labas attiek „ ^ ^
Ies
tam^,. ^^^^^^
^j«o5u ^sports i
dažām dienām par ..i '
I $taŗpā ziņo a arī britii
I ;^ģentōra Reuter ^
b^nķas' starpniecību L«f ^
Not, .ka amerikāņi 3
p o l i a
l l ^ ^ ^ ^ j a r . sarunām ; f f t
N?a0ījā8 izteikties. \t
|g^m,saimnieci4^
iJCVaSington^š un B IgrI
l ^ o d ari te
bsEconomist, norāda
M visiem līdzekļiem būtul
ra^^ savienība no Vid^ ļ. .Vislabāk td varētu panSH
feju^oslaviju/^^^
H # ā varbūt; vajadzētu deit
Mgus saimnieciskus zaudSļu.
, iugoslavija būs ar mieni ak-it
SOS -noteikumus, tas, m
r.^ļr cits jautājums. Ziņag i»
tacles :p^aldām tā neliek do-
' proti, Jugoslavu oficiāla tele.
aģentūra- Tanjug nedēļas si.
^paziņoja, ka Titonolēmisle.
; Jugo^lavijas saimniecībā sa-
^riestās daļu, lai gan tas Mh
..ļigmnam par So brivpilseta
Sten jau apmainīta Jugp-IIri'
i ļ j^u.: Triestas jugoslavufc
RdfiS&hdahts -at te!^
A|)vl€n6t§m 'nācijām pazi*
Sl^ bM^iMtasi^auSaiia
%X «katastrofālā saimnids*
lāVdkļa dēļ". Belgrade ļau pie-
:si" savai Triestas daļai ari 5W'
, dināru lielu aizdevumu, kaj
ās ^pm. 10 milj, dolāru.^
jaunais lēmums radījis pro»
Londonā, un Roma. Kaift
ārlietu ministrijas ierēdnis
Idroja, -ka dināra ievešana
as Jugoslayijas daļā nozimS
iS miera līguma laušanu. LI-izteikušies
ari vairāki valdi-
J r s t ā v j i Romā, norādīdami,
'ito •lēmums ir pilnīgi patva-k
i s nebalstās uz iedzīvoliju
C U & . Itālijas miera lips
a' Triestu par brivpilsētu, plj
vlĢnu daļu pārvaldīja m
nerikāņi, bet otru jugoslav^
stāvoklis bija paredzēts IdJ
ilātora Iecelšanai, par ko a\i
,as neseļ^mīgi nopūlējušās Ap-liās
nācijas.
s
AU ŠONEDĒĻ ASV VAB
ICET ATLANTIKA PAKW
«Utona (A). - valdības J
r%auž. pārliecību, k r P
ietlŖS vakara sede ASV
is-Trūmens esot nolēmi^
oties pirmdien kongre^mļ^
^ ietoču palīdzības prop^^^^
hMtopai, lai an šis plat" J
fs vēl iekām deputaU
1 tos vasaras bnvlaij
,tas'pārstāvju nama p o ŗ
djas priekšsēdis D ŗ f S
toja: presei, ka viņa R
rūmena Eiropas fojj^tjj
nu taugās labvel^'-SeV Lyju ,ņamā. nekādas pr««>
liānām nebūs.
t
ATGRIEŠANOS .
tanā bBs paSai ja'^'Lžaooi
LATVIA
Latvian New8paper
pobtoed under etJCOM ClvU
^^IfgtfB Divlslon Authorisatlon
UtimtMgr UNDP 188. Publisher
iisd Bditort Valdemārs Lam»
DP Camp Bilangen.
nbeivtDrsusDick-Str. L Prlnter:
ft Ung^euer. Ludwig8-
Btoerstr. 16, PubUsbed
lļ^weekly. Circuldtiba: 14.000
Nr. 73 (297)
TrešfUen, 1919. 9. 13. JfiL
Iznāk treSdienfis un sestdienās.
Udev^s: Latvteāu Centrālā Ko*
mltela. Ōalvmls redaktors: V.
Lamb^fi; galv. red. vletni^l:
VL Cuiltiis un A. Klāvsons. He*
daktoH: A. BolStelna. Pr. icaU.
J. Jekabsons. F. Krusa
ĶlseUs. H: filindenbero, A
Ozols, S. Raistert, L. Svarct.
Redakcijas adrese: Essllhgen/N*.
Ublandstr. 8 teL 17SSS.
I
[
Svarīgs iekšpo­litisks
notikums
Bulgārijā
Loodmia (R). — Pag. nedēļā Bul-
Sŗijfi atzīmēts kāds ļoti svarīgs
ļpolltisks notikums, kas rāda, ka
padomju iekārta Bulgārijā stāv uz
necIroSiem pamatiem. 1 Pēc Sofijā
publicētā oficiālā paziņojuma, bul*
gāru komunistu partijas centrālko­miteja
savā kopsēdē apspriedusi
^Ūdas un nepareizības, ko daži
partijas orgāni pielaiduši savā rīcī­bā
pret zenmiekiem un it īpaši pret
vidējiem zemniekiem".. Rezolūcija
runā par „valdlbas rīkojumu rupju
gatoropļošanu" un uzdod partijas
politbirojam visīsākā laikā kļūdas
iilabot. Esot jāpaaugstina lauksaim­niecības
ražojumu cenas, labāk jā­noorganizē
rūpniecības preču pie­gāde
laukiem un iāatdod zeme tiem
vidējiem zemniekiem, kas pret pašu
fribti bija piespiesti iestāties kol­hozos.
BBC korespondents aizrāda; „Ta-gad
mēs redzam, ka bulgāru zen^-
iieki, par spīti nežēlīgam.terroram.
Visu laiku izrādījuši sīkstu pre­testību
kolhozācijai. Lēmums par
kolhozu iekārtošanu Bulgārijā nācis
vismaz 20 gadus par vēlu. Jo starp­laikā
bulgāru zemnieki dabūjuši
skaidri zināt, kāaā postā un naba­dzībā
krievu zemniekus 20 gadu
bdkā novedusi lielinieku kollektlvi-zicljafi
politika. Pēlējās nedēļās
vair^ās vietās Bulgārijā nācies
likvidēt līdzšinējās sādžu padomes
tāpēc vien, kā*, neraugoties uz vi-sļem
spaidiem, padomju vēlēšanās
nebija nodots pat 25 proc. balsu par
komūniīļtu kandidātu sarakstu.''
Svētdien pēcpusdienā Sofijā ap­bedīja
Maskavā mirušo ministru
piezldentd Dilīdtŗpvu. JTiņa |ķ^|tu
a(^ietola^'^q?^flii mauzolejā, - kas
$o!ijfi uzbūvēts p^c Ļeņinči Ināuzb-leja
paraDOKHV Bērēs piedalījās ko*
mtinistu delegācijas no daudzām
rtetumu valstīm* Bet visiem bija
mzams, ka trūka Bulgārijas mini­stru
prezidenta vietnieka Kolarova.
Viņš aizbildinājās ar slimību.
par vergu nometnēm
savieMbā
-i
Rietumniekiem jizina^kas notiek komunistu cildināta valsti
Ņujorkā (H). — UN saimnieciski im sociāli padome šonedēļ sāks
apspriest jautājamu par spaidu darbu sistēmu» Hdz ar to a ^ l vērjol
pasaules sabiedrības uzmanību uz vergu nometnēm Padomju savienī­ba.
Kādā BBC ziņojumā (9. I,» par to teikts:
,Tas sākās jau š. g. martā, kād
Saimnieciskā uh sociālā padome
par spīti niknai opozīcijai no pa­domju
valdības puses uzdeva Starp­tautiskai
darba pārvaldei noskaid­rot
jautājumu par spaidu darbu
sistēmu „dažās valstis". Akmens
tad ātri sāka velties lejup. Starp­tautiskā
darba pārvalde nolēma ie­celt
īpašu starptautisku komisiju,
kas izmeklētu apsūdzības par dažās
valstis vēl pastāvošo vergu darbu
sistēmu. Atbildot uz UN ģenerāl­sekretāra
TrigveLija pieprasījumu,
Bēvins šinīs dienās paziņoja, ka
Lielbritānija esot gatava šai ziņā
sadarboties ar pārējām valstīm, ja
vien Pad. savienība rīkojas tāpat.
Tika nosprausts izmeklēšanas ko­misijas
darbības lauks, un tai uzde­va
izdarīt izmeklēšanu, balstoties uz
visiem pieejamiem datiem, ieskaitot
Karalis Anglija izsludina
apvērsuma stāvokli
Londona (A) — Anglijas karalis
pirmdien Izsludināja apvērsuma
stāvokli, Jo Londonas doku strād­nieku
streiks turpinās;
Londonas ostā ieradās karaspēks^
kas šāds pārtikas kuģu izkraušanu.
Ostas strādnieku arodbiedrība pa­ziņojusi,
ka streiku turpina?. Par
i*6idr^; Britu galvenais proku­rors
sērs Sokrošs BBC So streiku
nosauca par „8aimhiecisku un po^
lltisku nodevību". Viņš strādnieku
valdības uzdevumā izstrādās plānu,
kā lauzt arodbiedrību stūrgalvību,
kas šoreiz pašas pret savu gribu no­nākušas
kļūmīgā komunistu ietekinē
Anglijo slēdz saimnieciskus līgumus ar Maskavu
un satelītiem pbr 5 miljardiem dolāru
Londona (A). — Jaunais pasaules
poHtikas kurss Iezīmējas aizvien
ikaidriik. Angļu šainmleoibas un
tbdmieclbas vadītāji pēc Steforda
Kripsa apspriedēm ar ASV fiņanēu
Binistra Snaideru paziņojuši, ka
UelbritanIJa noslēgusi veselu rindu
Ufiimu par Pad. savienību un tās
ntelītvalstlm. Jau nākaino 12 mē-aeštt
laUtā Anglija apmainīs pireces
oa Isejvielas 1 miljarda doļjtru ap-ai6i^
bet turpmākajos 4 gado» vēl
vismaz par 4 miljardiem dolāru.
Dauningstritā' pag. nedēļas beigās
valdīja ļoti saspīlēts noskaņojums.
wd gan ASV finanču ministra Snai­pera
apspriedes ar Stefordu Kripsu
un Kanādas finanču ministru Ebotu
Jpzīmēja par «visumā sekmīgām",
«mdonas saimnieciskās aprindās
par sarunu iznākumu valda ļoti Pie­sardzīgs
pesimisms. Stefords Kripss
esot Snaideram atkārtoji? visu to
PaSu, ko viņš iepriekšējā nedēļā
Pad» savieiiibai 300
modemam zemūdenes
Vašingtona (A). — ASV kongresā
nedēļā flotes speciālisti vairā-fas
slēgtās sēdēs ziņojuši par miU-
^aras technikas attīstību Pad. savie-
JlbS. Pēc AP informācijas, ameri­kāņu
izlūkošanas daļa pavēstījusi
Kongresa locekļiem, ka krievu rīcī­ba
atrodas 250—300 modernākā tipa
jemūdenes. Admirālis Denfelds, ASV
Wa9 spēku operatīvā^ daļas vadī-ļajs,
noteikti pieprasījis piešķirt vi­sus
vajadzīgos līdzekļus cīņai pret
iespējama pretinieka zemūdenēm.
Aizsardzības ministrs L. Džon-arpā
sākušas «t^^: 181 p song §al sakarībā senātā atbalstīja
nobalsošanas ?a^^^t§iui«''' I Denfelda prasību un tei-izšķirtu
strīdīgo a m ja: „Mē8 nerēķināmies ar to, ka
,...v.r. \m ļ karš varētu izcelties Jau rītdien,
mums nav nekādu reālu garan-
J^iu, ka tas nevarētu notikt jau aiz­parīt.
Tāpat mums liekas, ka kara
juŗaudus galīgi novērst nebūs iespē­jams
ari tuvākajā nākotnē - šo ie-
?^^u dēļ mums jāparedz katrs ie­ejamais
pārsteig^ms.*?
karaļa. Leopolda
ftarpā apsg^ I8l
nobalsošanas saril^oSļ^^^
^t izšķirtu s t n d i g o g ^^
Beļģijas karalim J
P kopā ar libf^^l
bKrlsinoŠciapnāa s Vs^ar^īkSo^šavnui:. ,
deklarēja savā runā apakšnamā.
Snaiders savukārt atbildējis, ka
Lielbritānija, acīm r0dzot, nevēlo­ties
atteikties no savas neveselīgās
saminieciskas sociālizēšanas politi­kas.
Tā uzskatot, ka ASV
Jāatbalsta Lielbritānija, lai tās
saimniecība verētu turēties virs
ūdens. Bez tam, Snaiders
paskaidrojis, Lielbritānijas ietiepī­gā
kursa dēļ esot jācieš ari pārē­jām
Rietumeiropas valstīm.* Nekādi
galīgi lēmumi ceturtdien un piekt­dien
Londonā nav pieņemti. Snai­ders
tikai ļoti vispusīgi informēja
par stāvokli, atstājot izšķiršanos
Stefordām Kripsam un dominiju
finanču ministru sanāksmei, kas
šīs nedēļas sākumā sapulcēsies
Londonā.
ASV finanču ministrs Snaiders
nedēļas beigās izlidoja uz Beļģiju.
Tur viņš apspriedisies ar Eiropas
saimnieciskas padomes priekšsēdi
Spāku, kāx ari paredzējis nokārtot
Beļģijas dolāru parādu starptautis­kos
maksājumos.
Paziņojums par saimnieciskajiem
līgumiem ar Pad. savienību un tās
satelltvalstim iezīmē nepārprotamu
Steforda Kripsa vēlēšanos pasvītrot
iespējas AngUjai pašai izlīdzināt
savu ārtirdzniecibas deficitu. Kā uz
to reaģēs Snaiders un Ņujorkas
Volstrīts, rādīs amerikāņu prese,
kas pēc pag. nedēļas Walstreet
Journal ļoti asā ievada „Saimnie.
ciskā Jalta" nogaida oficiālo Va­šingtonas
viedokli. AP saimniecis­kais
korespondents ziņo, ka Lielbri­tānija
nav vēl parakstījusi līgumus
nedz ar Ungāriju vai Cechoslova-kiju,
bet ka šos līgumus parakstīs
tuvākajās dienās. Ar Pad. savienī­bu
paredzēta tūlītēja preūu apmai­ņa
par 440 miljoniem dolāru. Lī­gums
ar Jugoslaviju ir par 340 milj.
dolāru, ar Ungāriju par 100 milj.
dolāru un ar Cechoslovakiju par
120 milj. dolāru. Ja šie līgumi iz­rādīsies
iedarbīgi, tie pēc AP ko­respondenta
domām būs ievērojams
atvieglinājums. Jo Pad. savienība
(Turpinijums S. Ipp.).
ari amerikāņu arodbiedrību federā­cijas
(AFL) memorandu. Bet tieši
šis memorands satur vissmagāko
apsūdzību pret padomju valdību.
Tas t noteikti apgalvo, ka Pad. sa­vienībā
apm. a-14 milj. iedzīvotāju
atrodas koncentrācijas nometnēs,
neskaitot spaidu darbu nometnes
Austrumeiropas vatetis. kas atrodas
komunistu dominācijā.
Ar tikpat konkrētu apsūdzību
pret padomju valdību nākušas klajā
ari angļu un amerikāņu ārlietu mi­nistrijas.
Abu'šo valstu delegāti
Saimnieciskā un sociālā padomē
pēdējos mēnešos vairākkārt bija
aizrādījuši, ka daudzi lielie padom­ju
valsts pasākumi izvesti vienīgi
ar koncentrācijas nometņu iemīt­nieku
darba spēku. Viņu darba die­na
esot ļoti ilga. un, ja viņi vispār
saņem kādu algu, tad tā esot tikai
riiecīga daļa no normālās algas. Vis­pār
piespiedu darbu strādniekiem
Pad. savienībā esot jādzīvo pat vēl
sliktākos apstākļos nekā lopiem.
Pret padomju valdību celtā sūdzī­ba,
kā redzams, ir nopietna. Jautā­jums
ieguvis sevišķi akūtu nozīmi
pēc tam. kad c^tklātlbā publicēja
pavisam konkrētus datus par spaidu
darbu nometnēm Pad. savienībā un
Austrumeiropā. Vergu darbu sistē­ma
patlaban pastāv visās zemēs,
kas atrodas komunistu varā — Ce-choslovakijā,
Polijā, Rumānijā, Un­gārijā
m Bulgārijā. Ir nepieciešam
md; l a i ' samidriskl doma Pifl» sa­vienībā
un visā rietumu pasaulē
būtu pilnīgi informēta par šo smago
apsūdzību PSRS, jo miljoniem rie­tumu
strādnieku un zenmieku no­stāja
pret Pad. savienību atkarīga
n o ' t ā , vai spaidu darbu sistēma
Pad. savienībā pastāv vai nepastāv.
Kādas ir šis. apsūdzības konkrē­tās
detaļas? Ko Pad. savienība uz
to atbildējusi? Kādi dati apstiprina
apsūdzību?
ļ Apsūdzība, ko ceļ rietumvalstis
pret PSRS, skan tā: Pad. savienībā
iekārtotas pavisam apm. 125 milzu
apjoma „labošanas nometnes", ku­rās
atrodas 5—10 milj. ieslodzīto,
kas visi tiek nodarbināti spaidu
kārtā. Viņi tur ievietoti nevis uz
tiesas, bet gan uz valsts slepenās
policijas pavēli. Spaidu darbi vis­pār
kļuvuši par neatņemamu sa­stāvdaļu
padomju valsts mašinērijā
un saimniecībā. Visu PSRS zelta
raktuvju produkcija dibinās vienīgi
uz spaidu darbu sistēmu. Sibīrijas
tālo austrumu dzelzceļš, tāpat ari
Baikāla un Kotlas-Vorkutas dz-ļa
līnijas uz būvētas vienīgi ar vergu
darba palīdzību. Pie ogļu ražošanas
Karagandā nodarbināti vienīgi
koncentrācijas nometņu ieslodzītie.
Veselas pilsētas, kā piem., Maga-danu
apdzīvo vienīgi ieslodzītie.
Tā kā mirstība šais spaidu darbu
nometnēs ir ļoti liela, tad ieslodzīto
skaits pastāvīgi jāpapildina. Ares­tēto
skaits Pad. savienībā atkarīgs
vienīgi no tā, cik liels ir ^darba
spēka pieprasījums no Gulaga (kon-
, centrācijas nometņu pārvaldes or^
gana) puses. Tāi>ēc ari pilnīgi pa­matoti
Pad. savienībā runā: „Būtu
tikai cilvēks, — pants viņam vien­mēr
atradīsies."
Bet kā gan par to visu zina rie­tumvalstis?
Uz to atbildēja angļu
delegāts UN organizācijā Mejū.
Viņš pateica: „Jūs jautāsit: kā gan
mēs par to esam tik smalki infor­mēti?
Par apstākļiem PSRS spaidu
darbu nometnēs mēs zinām tikpat
labi, kā savā laikā zinājām par to,
kas notiek Hitlera valstī. Cilvēki
pastāvīgi pārbēg no komunistu
pārvaldītām zemēm brīvajā pasau­lē,
un viņi mums visu pastāsta. Pa­domju
valdība tomēr mēģina šo
bēgļu apgalvojumus apstrīdēt. Bet
pēc dažādo bēgļu nostāstiem mēs
esam varējuši rekonstruēt pilnīgi
precīzu plānu par atsevišķo darba
nometņu situāciju. Bet vai tas būtu
iespējams. Ja šīs nometnes dabā
vispār neeksistē?"
Ja vien padomju delegāti to vēlē­tos
viņi varētu bez kādiem ierobe­žojumiem
un sarežģījumiem dabūt
pilnīgu informāciju par to, cik un
kur atrodas cietumi jebkurā rietu­mu
demokrātijas valsti, un tikpat
viegli viņi ari dabūtu atļauju per­sonīgi
apskatu jebkuru^ cietumu.
Diemžēl, Ir maz cerību, ka pa­domju
valdība- publicēs attiecīgus
datus par spaidu darbu nometnēm
Pad. savienībā un ka tā atļaus ie­skatīties
rietumvfi^istu pārstāvjiem
PSRS koncentrācijas nometņu iek­šējā
dzīvē. Bet jk nu padomju val­dība
tam tomēr piekristu, tad tas
būtii milzu solis ceļā uz progresu
un civilizāciju.**
MASVEIDA DEPOOTA-C
»AS ARĪ KAUKĀZA
Vaiingtona (R). ^ Pag. ned^ia
beigās Vašingtonā ^emta pirtea-dita
informācija par oiasveldlgiiii
dep(»rtidjām Kaukiai. & ir vispl»-
šlki deportioUn akcija, kādā iet«
kad piedzīvota Kaukia padomjtt
režīma 30 gadu laiki. Ki linimf,
Raukazs robelo ar Turciju un
Irānu.
Visā Kaukāzā deportācijas noti­kušas
vienā dienā 14. jūnijā un
tās skāra vienīgi nekrievu iedzīvo­tājus.
Deportēto kopskaits nav zi­nāms,
bet pēc uzmanīga aprēķina
tas nav mazāks par 60.000. Deportē­šanai
izraudzītos upurus NKVD
aģenti apcietināja pēkšņi, neuzrādot
nekādu pavēli un nešķirojot pēc
mantas stāvokļa, dzimuma vai ve­cumā.
Viņus ievietoja smagās ma­šīnās,
ķas tos stiprā bruņotā apsar­dzībā
nogādāja uz dzelzceļu piestāt­nēm,
kur vēlāk sadzina tur preču
vagonos. Ik vagonā sablīvēja 60—70
izsūtāmos. Nav noteikti zināms, us
kurieni kaukāzieši izsūtīti, bet dail
aculiecinieki redzējuši uz vagonu
durvīm uzrakstus .Uraļsk" un„Ka-ragahda".
Sl deportācijas akcija
bija iepriekš rūpīgi sagatavota. Jau
jūnija sākumā daudzās apdzīvotās
vietās Kaukāzā bija parādījušai
tanku un speciālās MVD (agrākās
NKVD) daļas.
Vēl agrāk no Kaukāza bija sa­ņemtas
ziņas par pastiprinātu par­tizānu
darbību. Kalniešu ciltis pil­nīgi
pārvaldījušas plašus, grūti pie­ejamus
kalnu apgabalus, kur sar­kanas
armijas daļas nemaz neuz­drošinājās
rādīties. Partizānu rīcī­bā
bija moderns apbruņojums, ari
smagie ložmetēji, tanku dūres un
kahm artilērija. Cik vērojanu. šie.
Ieroci bija kontrabandas ceļā j^e-gādātl
no Turcijas un Irānas.
Speciāla komisija lemj par
161000 izvietojamo
ĢENERĀLSEKRETĀRS TAKS ASI KRITIZĒ IECEĻOŠANAS VJķL^
STU POLITIKU
Zenēva (L). — IRO ģenerālpado-mes
sesijā Zenēvā ģenerāldirektors
iialams Taks sniedza pārskatu par
pašreizējo stāvokli un visai sīku
sekretariāta izstrādātu plānu, kā
vislabāk būtu izbeidzama IRO dar­bība.
Atsaukdamies uz iepriekšējās
ģenerālpadomes sesijas izstrādātiem
četriem termiņiem IRO darbības
izbeigšanai, ģenerāldirektors norā­dīja,
ka sekretariāts atzītu par
praktiskāku citādu termiņu izkārto­jumu,
un no savas puses ierosināja
izbeigt aprūpi DP nometnēs jau
1950. g. 31. martā, lai pakāpeniski
varētu veikt aprūpes nodošanu ci­tām
organizācijām vai Iestādēm līdz
paredzētajam gala termiņatn 1. jū­lijā.
Otrkārt, sekretariāts atzinis
padomes ierosinājumu prasīt no vi­siem
DP, lai tie izšķiras par izce­ļošanu,
repatriēšanos vai palikšanu
Vācijā līdz S. g. 31. decembrim par
nepraktisku tāpēc, ka, izņemot re­patriēšanās
gadījumu, šl Izšķiršanās
tik un tā nav atkarīga no paša DP,
bet lielā mērā ari no ieceļošanas
valstīm, vai no vācu valstu valdī­bām.
Toties ģenerāldirektors ietei-
Amolds Skrēbers, Jaunle<^tal8 lai vieSa pārstāvis pie IRO galvenā
štāba Zenēvā, ce|ā uz darba vietu piediUiJās LCK sēdē Augustdorfā.
Uzņēmumi A. Skrēbers (pa kreisi) sarunā ar LCK vicepriekšsēdi V.
Janumu un Siezvigas-Holšteinaa latviešu pārstāvi Si Jandzmn (vidu).
£. Grlnberga uzņēmums.
ca pastiprināt DP orientēšanu un
padomu došanu, kas katrā gadīju­mā
būtu pareizākais ceļš.
Halams Taks tālāk ziņoja, ka I.
g. janvārī IRO mandātā bijušas re­ģistrētas
702.000 personas. Paredz,
ka vēl apm. 210.000 reģistrēsies līdz
1949. g. 1. oktobrim. Dabīgais dzim­stību
pleaugum.H palielinās DP skai­tu
par vēl 11.000. Tā iznāk, ka
starplaikā starp 1949. g. 1. Janvāri
un 1950. g. 30. jūniju IRO kopsum­mā
jāaprūpē 923.000 personas. Ap­rēķināts,
ka tai pašā periodā 619.000
personas atstās IRO aprūplWai nu
izceļošanas, vai repatriēšanās dēļ,
vai ari iekļaujoties vācu saimniecī­bā.
Pēc šiem skaitļiem spiežams, ka
1950. g. 30. jūnijā IRO mandātā at-v
rastos vēl 304.000 personas, no ku­rām
172.000 dzīvotu nometnēs.
Pēc visjaunākajiem datiem par
DP, kas pieprasījuši IRO aprūpi SI
gada martā un aprīli, 61 proc. no
tiem bijuši tādi bēgļi, kas ieradu­šies
rietumjoslās jau prieJcfi 1947. g.
8 proc. ieracfušies 1947. g., 15 proc.
1948. g. un tikai 16 proc. bijuši
bēgļi, kas ieradušies rietumos 1949.
g. Tas nozīmē, ka lielākā daļa nf|
šiem palīdzības lūdzējiem atradu­šies
rietumjoslās jau vismaz divus
gadus, bet lūguši IRO atbalstu tikai
pēc tam, kad vairs nav spējuši paši
sevi vācu saimniecībā apgādāt.
(Turpinājums 4. Ipp)
IRO jaunais direktors -
Donalds KIngslejs
IRO ģenerālpadome pag. piekt­dien
aizejošā līdzšinējā ģenerāl­sekretāra
Viljema H. Taka vietā ie­vēlēja
amerikāni J. Donaldu Kings-leju.
Viņš būs jaunais IRO ģenerāl­direktors,
kam jāizvada starptau­tiskā
bēgļu organizācija līdz galī­gai
darbības izbeigšanai 1950. g. 30.
jūnijā. J. Donalds Kingslejs dzimis
1908. g. Ņujorkas štatā un studējis
Sirakuzas universitātē. Līdz šim
viņš Ieņēma atbildīgu posteni ļ'ede-rālās
drc^ibas birojā.