Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1951

              LATVUA
f Jisfi Ki«dtt, Aogiit*
A««Mtdorf 02. Pitetari
^iOiMlaMr Dmdttrd Q. m. b. IL,
^lillitim (Obb.). Pttblttbfd twlM
iļpMMor — IntamtUoBil Refagit
Orgtufzatioii. LATVIAN NEVVSPAm
Nr. 17 (461)
Trešdien, 1951. g. 28. febr.
Iznfik tieSdienis on testdienfis.
hdivijt: Latviešu Centrilā Ko­miteja.
Galveni redaktora i.
MakiU CullUs. Redaktori: P.
Klins. V. Ūsiņi. £. Raistert,
L Svarcs. Apgāda saimniecības
vadltijs A. Āboliņi Ausuālijas
redakcijas vadītijs A. SmiU (IX,
Unden Avenue. Weiidoaree, Ballar
rat, Vlc, Australia). Redakcijas
adr.: (ISb) Gralenaschau (Obb.),
DP Camp.
paskavai stiprākie bruņotie
speķi pasaulē - '
apgalvo ^tīu Kurasovs
iva (el). Sarkanamijd6 33.
dienai veltīti radio runā ģene-
Kuraiove apgalvoja, ka Pad. sa-patlaban
pieder etiprākie
ie i^hki pasaulē: „Mēs esam
•plM aizeargitiee pret jebkuru uz-biw^
ju un uzvarēt katru varu, kas
tiecii pēc pasaules virskundzības, tā-f
iat ķ i mis uzvarējām Hitleru.." Ta-ik
padomju ģenerālis aicmāja sar-kanjiMBijtt
būt gatavai uz ciņu. Ari
kA]^ oinistirs marftale Vasilevskis un
Jflrak spēku komandieris admirālis
JtioBlevv aicināja padomju kaŗavlrue
nf tļitrožus būt ketrā laikā cīņas ga-
Jil^iH laikraksti Pravda citē Sta- lioi! TMIjumiu, kuŗfi te^ts, ka pa-amija
neesot radīta svešu
iekafolanai, bet savas zemes
ēšanai. r»^kanarmija arvien
tējusl citu valsta tiesības un
u,** apgalvoja Stelins (II).
Kara n^nstra vietnieks maršals So-kolov^
kit Izvestijā rakstīja, ka Sav.
vaMJi tm Lielbritānija otrā pasaules
karā ^ot rīkojusies negodīgi pret sa­vu'
j^adomju sabiedroto: „Anglo-aiiierlļcāņi
vēlējās panākt Vācijas,
Japānas un Pad. savienības spēku
novājināšanui lai sagatavotu sev ce}u
uz piļMaies virskundzību. Abas šis
vaisM izvairījās no otras frontei ra-ttkūļ%
tik ilgi, kamēr bija skaidri
S| ka Pad savienība viena
pati iļarttls Vāciju."
Saifanannijas gada dienas svinl-fajā
Uctā Berlīnes «ustrumu sektorā
padomju joslas ārlietu ministrs Der-tingerf
cMclarēja, ka „Vācija atrodas
•arkanarmijas aizsardzībā." Tādēļ vā
cieši <»ot earkanarmijai parādā „mū
Ilgu i^estlbu, uzticību, draudzību
iinpaļeicibu"
t i • bet padomju
auiiika nota runa
I citu valodu
i
Gluii pretējo ģen. Kurasova radio
Tunā izteiktajam pauž jaunākā pa­domju!
atbildes nota Lielbritānijai, ko
ass publicēja svētcUen. Pad. savie
Iba šai notā noraida angļu pārme
tiuttus,! ka padomju bruņotie spēk
ot sļ[aitliski stiprāki nekā rietumu
'iiediŗotiem kopā un paskaidro, ka
1 esoļt zem ieročiem uz pusi mazāk
aŗaviru nekā trīs lielākām Atlantika
akta Valstīm — Lielbritānijai, ASV
n Fiiancijai. So trīs valstu rīcībā
iot Vairāk nekā 5 milj. karavīru
Pad. savienībai neesot patlaban
airāk cīnītāju kā 1939. gadā (t. i
milj.).
Kreņļlis apvaino Lielbritānijas vai
Ibu, ķa tā pārkāpusi anglo-padomju
vienoitoās 3. pantu, kurā prasīta
auiias I Vācijas agresijas aizkavēša-
, kāļ ari lauzusi 1942. g. draudzības
Igumii, padarot neiespējamu abu
emju ļ sadarbību, Lielbritānijas un
ārējoļ rietumu valstu izturēšanās ie­ieti
Nācijai liecinot, ka padomju ap-
Ivojļani esot pareizi. Bruņošanās
Arftbu valstis stāvēs
I ; rietumu sabiedroto
rūpniecības magnāta Alfrēda Krupa
atbrīvošana no Laivdsbergas cietuma
esot jauns pierādījums vācu kara
rūpniecības atjaunošanai.
Angļu 17. februāra notā izteiktos
apgalvojumus it kā padomju valdība
ejaukusies kaimiņvalstu iekšējās lie-ās,
Kremļa nota kategoriski norai­da.
„Savādi liekas," teikts notā, .,ka
-ielbHtānija uzdodas par fašistiskās
Jugoslavijas vaMIbas aizstāvi." Ju-
[oslaviju Pad. savienība neapdraudot,
0 tā „esot diezgan savu dēlu asi­nis
izlējusi, atbrīvojot Jugoslaviju no
vācu jūga." Miera līguma paraksti-šanu
ar Austriju kavējot nevis Pad.
savienība, bet rietumu sabiedrotie,
kas gribot pārvērst šo zemi par jau­nu
militāru atbalsta punktu.
Beidzot Pad. savienība liek tomēr
savā notā saprast, ka tā gatava runāt
ar Lielbritāniju par savstarpējo at­tieksmju
uzlabošanu.
spētu atturēt komunistus no uzbruku­ma,
un jārūpējas ari par sauszemes
spēku pastiprināšanu. Tādēļ arī ASV
pašlaik Eiropā stacionēto divu divīzi­ju
vietā būtu tur jātur kaujas gata­vībā
vismaz sešas. KoUins brīdināja
no neizmērojamām sauszemes spēku
rezervēm, kas k Pad. savienības un
tās kontrolēto valstu rīcībā, un, kas
trūkstot pietiekamam pretspēkam,
īsā laikā okupētu visu Eiropu — par
spīti Rietumvatetu pārsvaram gaisā
um uz jūras. Sarkanarmijas padzlša-
Slovaku parKzaņui atbakta ukraiņu
^ un polu I^mcifa brāli''
Cechoslovakija pastiprina ciņu pret pagrīdi
Prāga (la). — Cechoslovakijas valsts
prezidents Klements Gotvalds plašā
ziņojumā komunistu partijas centrā­lajai
komiitejai deklarēja, ka likvidē­ta
plaši izvērstā sazvērestība, kuras
centrā neapšaubāmi atradies bij, ār­lietu^
ministrs Klementiss, „Likvidēta
nodevēju grupa," paskaidroja Got-
ATOMBUMBA UZ KRĒMU, I «•'«i-"
^ » , I Gi^e trimdas gadi mums visiem ir
ja Pad savienība uzbruks ridumiemte'srsrrm''S2'X
atstāļam dzimtenei krastus, neviesām
ASV AlMIJAS STABA SEFS ĢENERĀLIS KOUINS NOSIOUDRO ASV I SS^.jai^MeTSStS
NOSTJUU im nevarēsim pat minēt, kad īsU il
V a š i n g t o n a (ig). ^ Aizstāvot senāta BtUetu nn bruņoto ipēkn ko- f*^*til*?w.u''^ti.^'?^^^^
mitejat lēdēs nepieciešamību drīz nosōtlt uz Biropn 4 amerikāņn divīzijai, 1"» ^^}^^^^ pārliednatt. ka rietu-
ASV annljas Staba priekšnieks *en. Koltlns uzsv^a, k " PaC savienftal T •»Wedrotle kam «varēs. un dris
Sākot uzbrukumu Eiropā, ASV nekavēsies pret agresoru tlidai lietot atom- r^J»^ v«
bumbu. Amerikāņu stratēģiskie gaisa spēki nenogaidīs, Udz kaulas w !^|, !!i ^^^^^
sauszemes Jau būtu izSķlrUs, bet, karam sākoSk Itidal „sitl. Pad. w-vienību
ar milzīgu spēku" tūliņ varēja posties atceļam uz
. . , , ^ majanu Šoreiz liktenim patids mūsu
lacu atombimības drauds vien ne- nai atpakaļ uz Maskavu būtu nepie- pacietību pārbaudīt Hglk. Kari gan
ciešmas ap 300 divīziju. Taču Eiro- sen Jau beidzies, taču ce|i nz mā-pas
aizsardzības sistēmas svarīgā- Jēm Joprojām vēl slēgti. Dabīgi, ka
kais uzdevums ir agresiju aizkavēt, daudriem garīgie spēki, sāk Jau ap*
bet, ja tas tomēr notiktu, glābt vis- sīkt, nn pacietība pamazām zūd. Un
pirms Rietumeiropu. Pēc ģen. Kollina tas ari saprotams: dzīves labākie gadi
domām, izšķīrējs faktors karā pret aiztek bez pilnvērtīga satura, mate-
Pad. savienību būtu vienkāršā kāj- riālaii stāvoklis paliek nenodroilnits
nieka sīkstums un izturība. un dienas jāpavada bezcerīga veģe«
KolHna viedoklim pievienojies ari tēšanā. DanM nēnellem un gadiem
ASV stratēģisko gaisa sp^u koman- ilgi galda izceļošanu un darbu citās
dieris ģenerālleitnants Lemejs, tāpat zemēs, bet kāda ļauna roka vēl Jo-
Tomass Djūijs. Pirms ieteikuma iz- projām saista tos pašus bēgļu pfir*
strādāšanas senātam, ārlietu un mili- pildītajā Vadja. Vajadzīga liela ga-tarā
komisija tālākās kopsēdēs uz- riga piepūle, lai lādos apstākļos ne­klausīs
vēl citu ASV ievērojamāko zaudētu pacietību un ticību gaiSākai
politiķu domas. nākotnei.
Uz valdības politikas kritizētāju g^t Ja nu Udz iim esam izturējuši
iebildumiem, ka Eiropas aizsardzība irtjrukuši trimdas ceļmalā,
ir diezgan problemātiska, jo .1/5—200U||<| „ j izdetlslm līdz galam. Ar kkU
tīrām padomju divīzijām rietumval- ^ g^j^ ^^^^^ noskaidroUes po-stis
an vel nākamo divu gadu laikā n^gļ^ig debesis, nosUbiUiēlai atse-varētu
stādīt pretī tikai 40, ģen. Kol- viāķu tauttelu darbs un materiālais
lins īsi norādīja, ka šis skaitlis ir lie- stāvoklis dalādos kontinentos, vairo*
laks Lēmums par varbūtēju atom- jag palīdzība trilkumā nonākušajiem
bumbas lietošanu pret Pad. savienību Utt. Ja vēl ne iodien vai rit, tad Jau
vajadzības gadījumā pēc ģen. Eižen- |yyj nākotnē atbtists mūsu grūtdie-hauera
prasības būtu jāpieņem prezi- Ljen, varēs būt tik efektīvs, ka ne-dentam
Trumenam. I vienam latvietim vairs nenāksies aiz-
Nav šaubu, ka senāte nobalsošanā |et bojā dzīves grūtību dēļ. Vērīgāk
apstiprinās Tnimena Uesibas nosūtīt atskatoties uz pavadlUJiem trimdas
pec vajadzības vēļ jaunas amerikāņu gadiem, varam Jau nojaust, ka tum-vienlbas
uz Eiropu. TaCu amerikāņu jgļjals laiks ir pāri Ar izvIetoSanos
?f^'i^^l^**^V»^^^^^ Vldjas lielāka tiesa latviešu
?L^r r -5 ^ Rietumeiropa attie- Urtndt^^^ atguvuši nevien darbu un
cigi pahelmatu savus bruņotos spēkus, ļ ^ive, spāni bet ari Jaunus mērķus
un uzdevumus, kas aizpildīs laiku
sedliem tivaT
puse
Kairi (11). - ASV ārlietu ministri
as Āzijas un vidējo austrumu prob
^ u ļviceministrs Džordžs Mekgijs
eturtdien preses konferencē Ēģiptē
askaidroja, ka pēc viņa pārliecības
rabu valstis kara gadījumā nostā
ies rietumu sabiedroto pusē. Mekgijs
atlabin atrodas Ceilonā, kur 26. febr.
akās ; Dienvidaustrumāzija nodarbi
*to ASV diplomātu konference.
Mekgijs preses pārstāvjiem tālāk
askaidroja, ka viņu ļoti iepriecina
«si Grieķijas un Turcijas, bet jo
eviškiļ Persijas apņemšanās iekļau-ķollektīvās
drošības sistēmā
av. valstis gatavas palīdzēt Vidējo
ustrumu valstīm aizsargāties pret ko-ūnisiiiu.
Viņš gan pašreizējā brīd
esaskiatot īpašus draudus Vidējiem
ttniern, bet nopietni komunisma
faudii pastāvot visas pasaules mē-jgā.
Ilgāka apspriede Mekgijam
«iro bija ari ar Ēģiptes ārlietu mi-
Salacbu Eldinbeju.
Ņujorka (L). Cechu nacionālo
komiteju pārstāvju sanāksmē Vašing­tonā
radās šķelšanās divu trimdas val-valds,
„kaš gribēja pārdot Cechoslo- ļ dības novirzienu un to piekritēju star-irakiju'kapitālistiem
uņ imperiālis- pā. Vieni gribēja, lai, pārvēlot nacio-tiem.
Ar Klementisu cieši sadarbo- nālo kč^itejņ, pārvēl ari tās priekš-justos
bl]. partijas ģenerālsekretāra sēdi, bet otri ar pridciāēdl Dr. Zenk-vietniece
Marija Svermova un Brin- lu priekšgalā tam pretojās. Nesaska­ņas
politiskais sdcretārs Slings. Sver- ņas beidzās ar to, ka nadonālo so-mova
apcietināta janvārī, bet Slinga dālistu līderis Dr. Zenkis ar saviem
jau pag. g. novembrL Par Klemen- piekritējiem sēdi atstāja. Pārējie sē-tisa
atrašanās vietu Gotvalds neiztei- des dalībnieki ievēlēja jaunu valdību,
cās. Prāgā joprojām domā, ka viņam bet Dr. Zenkla grupa nodibināja otru
laimējies izbēgt un ka tas uzturas Uechu trimdas valdību. Dr. Zenkla
Jugoslavijā vai Itālijā. valdību atbalsta bij, Cechoslovakijas
Gotvalds uzsvēra, ka Cedioslo- sūtnis ASV Papaneks un prezidenta
vakija nedrīkst kļūt par otru Jugo- Beneša brālis Votja Benešs. Pretinie-sla\
n}u. Ministru prezidents Zapo- ku valdības galva ir līdzšinējais vice-tockijs,
kas arī runāja svētdien, sa- prezidents, sodāldemokratu līderis
karā ar komunistu apvērsuma trešo Vaclavs Maijers un slovaku pārstāvis
gad<& dienu, pieteica jaunu tīrīšanas pēdējā Cechoslovakijas valdībā pirms
akciju, lai izjauktu reakdonāru un apvērsuma Franeks.
emigrantu plānus. Arī nacionālās « • •
drošības ministrs Ladislavs Koprika rlaSKaVaS ^draUuZi''
dienas pavēlē tautas milicijai aicina , i i ^ n •
uz pastiprinātu šķiras cīņu, lai pasar- gaiS atoaiStS lOlijai
gātu lauku mājas un fabrikas no ie- ^ ^
naidnieka sazvērniekiem. Stokholma (fm). — Kā ziņo N€ws-
Sal sakarībā interesanta i i Wiener ^«^^«r. Po\n fabrikās ražotas raktuvju
Tageszeltung informācija par asām techniskas ierīces apgādā ar padomjii
cīņām starp čechu valdības kaŗa-M^^rikas zīmēm un pēc tam nosūta
spēka vienībām un slovaku nacionā- p « Polijas raktuvēm kā ..importpre-listiem
Tatras kalnos. Vīnes laik- ces" no Pad. savienības. Sis triks to-āksts,
kam ir labi sakari ar slovaku niēr palīdz maz, jo visā Polijā labi
nacionālistu kustību, ziņo, ka Cecho- zmāms patiesais stāvoklis. Par spīti
Slovākijas iekšlietu ministrs NoseksN^žada veida nolīgumim un plašajai
saņēmis no Kremļa pavēli līdz marta propagandai par padomju tedinisko
vidum pilnīgi „likvidēt pilnīgi par- palīdzību poļu rūpniecībai, līdz šim
tizānu un sabotāžu kustību". 19. jan- Polijā no Pad. savienības nav sa­vāri
Noseka vienības iznīcinājušas ņemtas nekādas mašīnas, ne lechnis-
Tatru dienvidaustrumu dala kādu par- kas ierīces. Toties Polija gan spiesta
tizānu grupu. 28. janvārī valdības loti dtī0 piegādāt Pad. savienībai ik
karaspēks mēģinājis ielenkt partizānu gadu 7 milj. tonnu ogļu par 1.50 dol.
galveno mītni, bet poļu un ukraiņu tonnā. Pārdodot šīs pašas ogles rietu-
>artizānu vienību atbalstā uzbrucēji miem, Polija par tām iegūtu 10-15
itvairīti. Tālākās cīņās meža brāļi <iol. par tonnu-
4. februārī zaudējuši 160 vīru. ļ ^'
Labi informētās Prāgas aprindās
runā par 6 izcilu slovaku komunistu
apcietināšanu. To vidū esot arī kāds
bij. ārlietu ministra Klementisa ra­dinieks.
5 apcietinātie bijuši slo­vaku
provinces valdības locekļi.
Gdidamas sTvas
cTpas_Roreja
SEKMĪGI ATVAISĪTI JAUNI
KOMUNISTU PRETUZBRUKUMI
Sacelšanās Mao vabiibā?
līdz tat dienai, kad varēsim atgriezties
brīvajā Latvijā un atjaunot tur pār­traukto
pilnvērilgo dzīvi.
Prot. P. Dāle saka: „Stipra8 dvē­seles
ir gatavas ciešanām un upu­riem,
un likteņa sitienus tās panes ar
klusu varonību nn gudru padetibu. • •
Katrs ikdienišķais cilvēks var kļūt
stiprs. Ja viņa sirdi un prātu aizrauj
Tokio (el).— Dienvidkorejas mežai-ļueU pienākuma ideja, drila mnestiba
najā kalnu apvidū komunistu divīzijas nz dzimteni un tautu, patiesību un
ierakušās Cipjongas-Hengsongas līni- taisnību, uz visu, kas viņam patiesi
jā. Pati Hen^onga, kas ir svarīgs ap- dārgs un svēts."
gādes centrs, tagad atrodas nevienam Un mīlestība uz dzimteni un savu
nepiederošā zemē. Pēdējās ziņas vē- tautu Ir mums visiem. 5l mīlestība
stī, ka, neraugoties uz lietu un milzī- liek mums panest visas grUtlbas un
giem dubļiem. UN vienības joprojām trūkumu; tā liek mums paciesties un
lēnām vinās uz priekšu. Vērojams cerēt Ari prezidents Kārlis Ulmanis
vispārējs komunistu pretestības pie- lr teids: „GrOtIbas un trūkums ir
augums. Vairākos frontes sektoros zi- kalts un āmurs, kas spēka pilno dzīvi
ņo par karaspēku pārgrupēšanos abās padara par mākslas darbu. Statuja
pusēs. Sagaida jaunu sīvu cīņu ie- būtu uz visiem laikiem dusējusi mar-degšanos.
mora bluķi, Ja tas nebūtu plēsts, skal-
Hengsongas telpā jau svētdienas dit», kalts un slīpēts." Tāpēc neļau-vaikarā
komunisti bija ievadījuši jau- sim ikdienas grūtībām mūs salauzt,
nus uzbrukumus, ko UN spēki sekmī- nezaudēsim ticību un cerību labākām
gi atvairīja. Seulas sektorā ienaid- dienami Gudra pacietība zina visu
nieks ieņēmis jaunas aizsardzības po- lietu un notikumu mēru nn nesatrt-zicijas
austrumos no pilsētas. dnāmā stājā gaida to, kam vajaga
Dienvidkorejiešu flotes vienības ie- nākt
ņēmušas divas jaunas salas pie zie- Bet kur rast spēku pacietībai un Iz-meļkorejiešu
ostas pilsētas Vonsanas, turībai? — Tas rodas no cilvēka stin-ziņoja
svētdien ģen. Mekartūra štābs, grēs apņēmības, sttprās gribas, plenā-
Pēc amerikāņu armijas virspavēlnie- kūma apziņas, lepnās spīts un It se­ka
štāba ziņām, komunisti Korejā līdz vīšķi — nelokamB ticībā n&otneL
20. februārim kopskaitā zaudējuši Pārliecība, ka visas dēšanas reiz belg-
(Turpinājums 8. Ipp.) | sies un atkal nāks labāki laiki, dod
spēku būt padetigam un izturēt Lai
būtu kur būdami, lai dailtu ko dari-
Saks darboties
austrumu bloka
Honķonga (ni). No komunis­tiskiem
un ari neatkarīgiem avotiem
ziņo, ka Ķīnas Austrumkvangsi pro­vincē,
Indoķīnas tuvumā, nesen no­tikusi
plaša Iedzimto kalniešu sacel­šanās
pret komunistisko reilmu. Cī­ņas
šai provincē, kurās piedalījušies
pavisam ap 60.000 vīru, izvērtušās
viiUti] denerālstābs P"^^'"
V a U l U jj^llf;;! a w t»ā/« ļ pg^ oficiālas komunistu informāci-
Londona (la). — Austrumu bloka
valstu kopīgā ģenerālštāba pirmā sa­nāksme
padomju maršala Bulgaņina
vadībā notiks 20. martā Bukarestā.
raksta Daily T^legraph diplomātis­kais
korespondents. Bez padomju ģe­nerāļiem
sanāksmē piedalīsies Poli­jas,
Cechoslovakijas, Rumānijas, Bul­gārijas,
Albānijas un Austr\imvācij^s
republikas*augstākie virsnieki. Lē­mums
par šo valstu kopīga ģenerāl­štāba
dibināšanu pieņemts slepenā
sanāksmē Maskavā 20. janvārī. Ģe­nerālštāba
pastāvīgā mītne būs Bu­karestē
vai Sofijā.
jas no Kantonas, cīņu gaitā nogali­nāti
ap 350 un saņemti gūstā 14.000
partizānu, bez tam iegūts lielāks
skaits smago un automātisko ieroču,
kā arī 13.000 šauteņu. Ziņas no na­cionālistu
avotiem savukārt vēstī, ka
cīņās krituši 20.000 komunistiskās
Ķīnas karavīru, ieskaitot vairākus di­vīziju
komandierus, un 3000 saņemti
gitetā. Daudzi dti brīvprātīgi pievie­nojušies
partizāniem. Pēc nacionā­listu
versijas, kauju noslēgumā ko­munisti
atkāpušies.
dami, — domāsim allaž par to zemi,
kur aususi mūsu bērnības dienu sau-visam
Kmas provincēm kuras slra-L^,,^ ^ ^j, ^
egisko nozīmi vel pahema robeža ar L,e,n,a varēsim gaidīt Ueia, atgrle-ņdokmu
un tur pašreiz notiekošās ^^dl. lai savus spikos oo zina-
T f' - * šanas nodotu savai dzimtenei un
Informāciju par augošo nemieru un trimdā gnmšos kaulus beidzot guldītu
talakiem_ sacelšanas draudiem komu- j g « ^j^^^^^ smiltājā.
nīstiskaja Ķma apstiprina ari fakts,» ' «muija.
ka, sekojot dtu Maskavas ietekmē
esošu zeinju piemēriem, nesen arī
Pekingas režīma- augstākais likum­devējs
orgāns, t. s. valsts padome
sevišķā sēdē nolēma noteikt nāves
sodu par kontrrevolūcionāru darbību.
Raits Ritums
TITO GRIB LIKVIDĒT PIESPIEDU
DARBU NOMETNES
Belgrade (rs). — Jugoslavijas li-
Sēdē piedalījās visi padomes locekļi, ļ kumdošanas padomes viceprezidents
izņemot Korejā karojošās 4. armijas L. Djordjevičs paziņojis, ka valdība
komandieri ģen, Linpiao un pašu Ma- nolēmusi likvidēt piespiedu darbu no-otsetungu,
kura vietā prezidēja Llu- metnes. Jaunie Jugoslavijas pilsoņu
šaočL Sarkanā diktatora jau ilgā- tiesību likumi krasi atšķiršoties no
kājai prombūtnefi ticamākie Izskaid- Pad. savienības likumdošanas un bū-rojumi
ir viņa slepenā uzturēšanās šot līdzīgi rietumu demokrātiju liku-
Maskavā vai slimība, kamēr baumas miem Militāro tiesu darbības lauku
Austrumkvanpi provinces kalni ir Honkongā min par iespējamu arī stipri sašaurināšot, atstājot to kom*
pēdējais patvērums kādreizējām na- Mao krišanu nežēlastībā. | potencē vienīgi karavīru tiesāšanu.