1946-08-03-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUcy of this New8paper \B to provide oor Latvian people in ezile with aU availabie news of importanee concerning the world'8 happenings, of poUtieaL oeonomie, enltnral or
soGial significance. And oor epecial aim ia to present the hnmanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States of America and the British
Empire. This aim. we' know, wiU help maintain the spiiitnal mā cnltoral onitr of the Latvian people and — of aU thihifs — wiU Held hop^ fw a safer and happier futuro-
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayem (13b)
Nr. 60(62) Authorized h f Military Government and UNRRA Dillingena, sestdien, 1946. g. S. augusti
Quiod licet J o v i . . .
—tt. Pasaule priekš gadiem ar
Jausmām piedzīvoja Hiļblera izdarītās
tautu pārvietošanas. Miljoniem krievu,
poļu, holandiešu, franču deportēja
piespiedu darbiep uz Vāciju.
Liekot visu uz vienas kārts, bija
izdarīta igandrīz vai pašnāvībai līdzīgā
vācu iedzīvotāju pārvešana no
Baltijas valstīm un no Balkāniem uz
Poliju. Gluži pamatoti šo necilvēcīgo
rīcību^pieskaitīja nacistu režīma
visļaunākajiem briesmu darbiem un
asi nosodīja.,
Bet pasaule ļr vieglprātīga. Kas
gan vēl atceras iedzīvotāju pārvietošanu,
ko trīsdesmitajos gado$ i z darīja
Padomijā? Toreiz uz Sibīriju
piespiedu kārtā pārvietoja „kula-kus",
liejsaimniekus, I kas pretojās
lauksamniecības '(kollektīvizēšanai.
Sī rīcība skāra i t īpaši ukraiņus.
Trīsdesmito gadu. otrā pusē no
mājām padzina pusmiljonu kareļu un
viņu vietā novietoja krievus.
Pēc Austrumpolijas okupēšanas
1939. g. septembrī deportēja poļu lielāko
zemju īpašniekus, ierēdņus, k a toļu
garīdzniekus un turīgus veikal-tiiekus
un novietoja tos uz austrumiem
no Kaspijas jūras. Pēc poļu
trimdas valdības aprēķiniem Londonā,
šī nebrīvprātīgā tautas pārceļošana
skāra apm. 1,5 milj. cilvēku.
Pēc Baltijas valstu pievienošanas
Padomju Savienībai 1940. gada jūlijā
sākās igauņu, latviešu un lietuviešu
inteliģences aiztransportēšana
uz Krievijas iekšieni. Gandrīz 10
proc. ho Baltijas valstu iedzīvotāju
kopskaita bija jāizceļo.
Pēc kara beigām dzelzs aizkars
Iļermetiski noslēdzis tālāko krievu
tautu pārvietošanas skatuvi. Šim
priekškaram cauri sūcas tikai baumas^
kurām negribam še veltīt telpu. Bet
Maskava pati 27. jūnijā oficiāli paskaidroja,
ka likvidētas agrākās K r i mas
tatāru un ingušu-čečeņu republikas
Viduskaukazā un to iedzīvotāji,
it kā par nodevīgu rīcību kara laikā,
deportēti. -Fakts i r tas, k a kā Krimas
tatāri, tā Kaukāza kalnieši Maskavai
nebija labvēlīgi noskaņoti. Tagad
•deportētās tautas visilgāk bija pretojušās
krievu imperiālismam. Viņu
nostāja tāpēc ir vēsturiski saprotama,
un krievu rīcība^ rāda Maskavas
psīcholoģisko neizpratni. Baltijas
tautas pēc šī piemēra var nojaust,
,kas tām sagaidāms, ja Rietumu v a l stīm
neizdosies iejaukties ar vairāk
kā tikai platonisku veto.
1941. g. rudenī Staļins deklarēja:
.„Mums nav nolūka lanektēt svešu
valstu territoriju vai pakļaut svešas
tautas, vienalga, vai šie apgabali un
tautas atrodas Āzijā vai Eiropā.
... Mūsu mērķis ir nākt palīgā
tautām viņu brīvības cīņā pret Hitlera
tiranniju un pēc tam atļaut tām
pilnīgi brīvi organizēties savā terri-torijā
tā, kā viņas tft atzīst par labu.
Mēs nekādā ziņā negribam iejaukties
citu tautu iekšējas darīšanās."
So Staļina proklamāciju visas tautas,
kuvas nacistu režīms apspieda vai
apdraudēja, uzņēma^ ar gandarījumu.
Tās aizmirsa jaunākā^'vēstures krievu
varas darbus: vācu-krievu paktu,
Polijas ceturto dalīšanu, Somijas iekarošanu,
Baltijas valstu okupēšanu.
Visi cerēja uz Steiļina j a u n u politiku,
kā viņš to pats bijā pasludinājis.
Bet cerības izira kā ziepju burbuļi.
Un Rietumu valstīm tikpat kā
nav drosmes atgādināt Staļinam v i ņa
solījmus, lai gan tām i r duči
pierādījumu parļo lapšanu, un tās ik
•dienas var šo pierādījumu skaitu pavairot.
Nav drosmei noraidīt M a skavas
pieprasīto Baltijas valstu
iekļaušanu Padomju-Savienībā, Polijas
atspiešanu līdz Pderai un Neisei
un Karalauču aneksiju. Un visas šīs
Krievijas akcijas pie tam krasi runā
pretim Staļina 1941. g. deklarācijai.
Karalauču (Kēnigsbergas) gadījums
Ir sevišķi raksturīgs. Kāds īss ziņojums
vēstīja, ka Kaŗalaučus turp-
(Beigas 3. lappusē)
Padomju Latvijas ārlietu ministrs Parīzē
Londonā, 27. jūlijā (AlP). — Maskavas
radiofons šodien paziņoja P a domju
Savienības Parīzes miera
konferences delegācijas galveno
dalībnieku vārdus. Delegāciju vada
ārlietu ministrs Molotovs, viņu pavada
ārlietu ministra ^rietnieks V i -
šinskis, Padomij^s vēstnieks Anglijā
Gusevs, vēstnieks Francijā Bogomo-lovs,
vēstnieks A S V Nikolajs Novi-kovs,
Lietuvas PSR ārlietu ministrs
P. Rotomskis, Latvijas P S R ārlietu
ministrs P. Vāleskalns, Igaunijas
PSR ārlietu ministrs prof.. H. Krūss
un.Padōmju Savienības ārlietu m i -
nistrija$ kollēģijas loceklis, Kirills
Novikovs. Tlie Stara and Stripes
4 lielo nesaprašanās
konferences priekšvakarā
Parīzē, 28. jūlijā (UP). — Šovakar,
kad 21 valsts delegāti sapulcējās še,
lai nākošā rītā atklātu konferenci
un piekristu miera nolīgjimiem ar
Itāliju un 4 citām nacistu sabiedrotām
valstīm, radās nesaprašanās par
miera līgumu projektu publicēšanu.
So projektu teksti Londonā bija nodoti
presei jau iepriekšējā vakarā ar
noteikumu, ka tos nedrīkst publicēt
priekš pl. 23 28. jūlijā (pēc vācu laika
pl. 1 rītā 29. jūlijā). Tādā pat kārta
tos vajadzēja publicēt Vašingtonā un
Parīzē. Bet pēdējā minūtē tomēr r a dās
nesaskaņas starp 4 lielajiem par
jautājumu: vai publicējamas tikai
tās projektu daļas, par kurām ārlietu
rtiinistri vienojušies, vai viss
teksts, un publicēšana tāpēc apturēta
abās galvaspilsētās. Vēl. vēlu
konferences priekšvakarā Parīze nebija
ziņu, vai līgumu projektus
publicēs vai nē.
(INS) — 21 valsts pilnvarotie sastapās
vēsturiskajā Luksemburgas pilī
pirmajā miera konferencē kopš Ver-saļa
izbeidza^ pirmo pasaules karu
1919. gadā. *Sai miera konferencei,
kurā piedalās tikai tie Sabiedrotie,-
kuru spēki' aktīvi piedalījušies kaujās,
nav parallēles pasaules karu
vēsturē. Tā ir tikai daļēja miera
konference, kas nemaz nemēģinās
izbeigt pastāvošo karastāvokli starp
Sabiedrotiem un galvenam ass valstīm
—-Vāciju un Japānu. Nekad
agrāk karotāju valstu pārstāvji nav
sastapušies konferencē, kurā miera
noteikumus iepriekš uzmetušas 4
lielākās valstis pasaulē. Nekad agrāk
pilnvarotie nav iepriekš informēti,
ka tie nevar lemt, bet tikai ierosināt
un papildināt; nekad tiem arī nav
tik skaidri pateikts, ka neatkarīgi no
tā, ko viņi ieroisinās vai papildinās,
visam vajadzēs „4 lielo" ratifikāciju,
iekams kādam pilnvarotajam atļaus
līgumu parakstīt un formāli izbeigt
kara stāvokli. 21 Sabiedrotās valsts
pārstāvji, konferenci uzsākot, cer
saņemt projektus miera līgumiem ar
Itāliju, Somiju; Rumāniju, Bulgāriju
un Ungāriju. Pēc diplomātisko
aprindu ieskata, šie projekti rāda
melns uz balta, ka Eiropa 'sadalīta
divi noteiktos blokos.
(AP).— ASV ārlietu ministrs Ber-
Apstiprināta ziņa, ka
UNRRA iiheigs darbību
1947. gadā
Vašingtoni, 28. jūlijā (AP). — Šovakar
paziņoja, ^ Anglija, Kanāda
un Savienotās Valstis vienojušās negrozīt
lēmumu pari UNRRA*s darbības
izbeigšaiicrpēc 1947. gada pirmā
ceturkšņa.
So lēmumu, kas praksē apstiprina
to valstu nostāju, no kurām UNRRA
saņem galveno latbalstu, neoficiāli
paziņoja sarunās; starp ASV ārlietu
ministra vic^tnieku Kleitonu (Clay-ton),
Kanādas vēstnieku ^Vašingtonā
Pīrsonu (Pesurson) un angļu vēstniecības
locekli Makinsu (Makins). ,
Kleitons^ paskaildroja, ka uzlabotās
ražas visos kontinentos UNRRA'a
darbības paildzināšanu pēc nākošā
ness ieradās Parīzē, iepriekš saņēmis 6a<ia sākuma dara nevajadzīgu,
prezidenta Trumena personīgu aplile- UNRRA's likvidēšana paredzama
cinājumu, ka Savienotās Valstis at- 1946. g;adā [
balstīs viņa pūles radīt taisnīgu Romā,-24. jūlijā (UP). — UNRRA's
mieru pasaulē* Prezidents Trumens, ģenerāldirektors , Lagvardija šodien
izvadot ārlietu ministru apm. 3000 preses konferencē lika noprast, ka
personu klātbutē, Vašingtoiias liid- 1948. gada beigās iespējama UNR-laukā
paziņoja, ka ASV miera polī- RA's palīdzības pārtraukšana,
tikā pilnigi balstīsies uz Atlantijas > Viņš izteicās, ka šī darba izbeig-chartu
un Vienoto Nāciju chartu; šana tagad ir nenovēršama tāpēc, ka
Angļu delegāciju Parīzē pirhia,jās līdzekļi ir izsmelti un līdzekļu devē-dienās
ārlietu rniniiitra Bevina vietā ju valstu likumdevējlepi atlikušajā
vadīs Anglijas premjers Ellijs, jo laikā nav vairs iespējama nobalsot
ārsti Bevinam pavēlējuši vismaz par jaunu līdzekļu piešķiršanu.
1 nedēļu atpūsties. Lagvardija izteicās,! ka visās ze-
The Stars and Stripes | mēs, kas saņēmušas palīdzību, pēc
tam bū^^f^!^||fjgšaix»ļt at^acīl^
Otrs a umoas izmēģinājums I labības r
Bikinijas lagūnā, uz karakuģa „Ap-palachian"
(AP). — Otrā izmēģinājumā
ar atombumbu Bikinijas l a gūnā
zem ūdens līmeņa 25. jūlijā
sprādziens uzšļācis gaisā miljoniem
tonnu ūdens un radījis 3 m augstu
vilni, kag gan nav Icaitējis Bikinijas
atoUam, bet pilnīgi pārplūdinājis
mazāku saliņu. Lagūnas ūdens kļuvis
tik radioaktīvs, ka līdz 28. jūl.
joprojām nebija iespējams sīkāk
pārbaudīt sprādzienā cietušos kuģus.
Izmēģinājuma vadītājs viceadmirālis
Blendijs 3 dienas i:>ēc bumbas sprādziena
devies lagūnā, bet aparāti
konstatējuši tik lielu radioaktivitātes
pieaugumu, ka kuģim pavēlēts
atgriezties. Radioaktivitāte konstatēta
75 kv. km platībā. Neskaitot mazākus
kuģus, bumbas sprādzienā nogremdēti
kaujas kuģis „Arkansas",
lidmašīnu bāzes kuģis „Saratoga",
kāds tanku desantkuģis, naftas kuģis
un vairāki citi. Nogrimušas arī vairākas
zemūdenes. Otrā sprādzienā
tiekama im k a šis zemes i^ebūs si^^
nogremdēti par 2 kuģiem vai 33.000 ļ jīgas finsncēt pieejamās labības p i r -
to vairāk, nekā pii-mā mē^.aājumā, kūmus, kamēr tās organizācijas, kas
kad bumba sprāga virs ūdens līmeņa, «^^sies U.^RRA's vietā, nebūs sāga-
V a i r l k , kufl J. , « iapŗu k.ui» " " " « " ' " K SU-»d « « „
kuģis „Nagato" un amerikāņu k a u - '
jas kuģis „New*York", sagāzti. L a i
gan bumba sprāga zem ūdens, bojāta
arī automātiski vadāmā lidmašīna,
kas sprādziena brīdī bez apkalpes
lidoja 2000 m augstumā virs^Bi-kinijas
lagūnas.
The Stars and Stripes
Krievu okupācijas varas ieskati par DP jatitajuiuu
„Salzburger Nachrichten" saruna ar krievu sūtņa vietnieku Vīnē
Padomju Savienības sūtņa Austrijā
Koptjelova vietnieks Kiseļovs
sniedzis laikraksta „Salzburger Nach-richten"
pārstāvim interviju, kurā
izteicis Padomj u Savienības ieskatus
par pārvietoto personu jautājumu
Austrijā Laikraksts sniedz sarunas
svarīgākos posmus jautājumu
un atbilžu veidā.
J a u t ā j u m s : Runājot par pārvietoto
personu problēmu Austrijā,
vispārēju interesi radījuši samērā
noteiktie skaitļi par 437.000 DP
atrašanos Austrijas rietumu daļā.
Vai šai skaitā ietverti arī Stīrijas
un Karintijas apgabali?
A t b i l d e : Sīs ziņas nav krievu
vērtējums, bet gan sniegtas ņo l a bākajiem
austriešu avotiem. Jūs
atradīsit tiem pamatus priekšzīmīgi
vadītā austriešu saimniecības un
politikas pētīšanas institūta laikraksta
„Bērichten und Informatio-nen"
šīgada jūnija 7. numurā. No
tā izriet, ka te nma i r par visu Rietumu
Sabiedroto okupēto Austrijas
daļu. Man šajā gadījumā jāuzsver,
ka Austrijas valdība šajā jautājumā
jau lūgusi palīdzību Sabiedroto padomei,
prasīdama, lai tai palīdz atbrīvot
zemi no šiem ļaudīm.
J a u t ā j u m s : Mēs esam lasījuši,
ka šīs personas dēvē par profašisti-skiem
ārzemniekiem. Vai Padomju
Savienības/iestādes uzskata, ka šis
nosaukums attiecināms uz visiem
šiem DP?
A t b i 1 de: Mūsu viedokli^ ir šāds:
Bez šaubām lielākā daļa šo ļaužu ir
cilvēki, kas savā zemē kaut kādā
veidā kalpojuši fašismam. Ir skaidrs,
ka viņu atrašanās Austrijā neveicina
ne draudzīgu attiecību: atjaunošanu
ar kaimiņvalstīm, nedz arīat-vieglina
tik grūto Austrij as pārtikas
stāvokli. Bet katrs, kam ir tīra
Latvijas Muzeju^ v^^
Austrijas apgal)aia latviešu ko^^^^
tējas sekretaiijE.v
piedalījās LCP 4. sesijā Biombergā,
mūsu līdzstrādniekam izteicās: .
No LCP sēdēm un ziņojumiem
esmu guvis daudz m kas
man palīdzēs informēta par
mūsu augstāko pārvaldes orgānu
darbību. Blakus priekam par padarīto,
tomēr nevaru noliegt, ka biju
gaidījis mazāk formālisma un aiz-sirdsapziņa,
šodien mierīgi var do-I ^ĪTL"*" l"''^-
ties atpakaļ. Par visu to nemaz ne- ^ f l , ^ ' " ^ J " . ' ,rnums jaruna at-runājot,
šo ļaužu izmitināšana un P^«*^""..»P«'5"^^'«"<>!«3a valoda.
,.. , . . -,- Austnja vel joprojām dzīvo ap,
apgādāšana lidz ar šauram iespējam jgoo latviešu: amerikāņu joslā -
Izmantot os produktīvam d«:ban._iz-Ua,cburgas apgabalā ap 8O0 un
msksa valstij milzu naudu.^Pec m^^^ Linču 550, angļu
ieskata, šos naudas līdzekļus butu j^^,g _ jj^^j^^^. ^f ^ g^j^^j
labāk izmantot Austrijas jaunuzbū- (lieļgjj^ ļt'lesu studenti Gracas
universitātē), franču joslā — Tirolē
bf ja pilnīgi pareiza Te ir darīšana ar 250 līdz 300 un Forarlbergā ap 250
lielām ļaužu masām, jo Austrijas tautiešu. Kāds simts latviešu vēl i r
iedzīvotāju skaitā gandrīz pusmiljons arī Vīnē. Uztura ziņā apstākļi ap-ir
neciešami liels procents. mierina Zalcburgas apgabalā un
J a u tā j u m s : Kāda veida rīcību Augšaustrijā, bet angļu un franču
jūs šajā gadījumā uzskatītu par ne- joslā un Vīnē jāļztiek ar 800 kalo-pieciešamu?
riju dienā. Slikts stāvoklis arī sa-
A t b l l d e : Tas atkal ir cits jautā- M^^ru un satiksmes ziņā. Tautiešiem
jums, par kuru var vienoties, izsīkuši naudas līdzekļi un tādu nav
tiklīdz būs panākta principiāla komitejām. Sajā ziņā jāvēlas at-vieņprātība.
„SaIzburger N achrichten", Salz-burg,
25. Juli 1946
Pieņemta Baltijas komitejas konstitūcija
Šinīs dienās attiecīgās' angļu oku-pācijas
joslas iestādēs pieņemta
Baltijas komitejas konstitūcija. V i sas
Baltijas tautu lietas kārtos ,.Bal-tic
Welfare Education and Employ-ment
Organization", kuras augstākais
orgāns i r „Baltic Central A d v i -
sory Council" ar mitekli Detmoldā.
Sajā Baltijas komitejā katrai.,Balti
jas tautībai ir 2 delegāti. Kā z i nāms,
par latviešu delegātiem darbojas
prof. Dr. Kundziņš un prof.
Dr. A. Svābe, igauņu delegāti i r Pī-roja
un inž. Ulks, bet lietuvju agr.
Rudinsks un inz. Balsis. Pie katra
angļu korpusa štāba darbosies apgabalu
komitejas ar vienu pārstāvi
katrai' tautībai. Sādu apgabalu komiteju
būs 3: Slēzvīgas-Holšteinas,
Hannoveras un Vestfāles. Par latviešu
delegātu Slēzvīgas-Holšteinas
apgabalā izraudzīts šī apgabala l a t -
balsts no latviešu centrālām iestādēm.
Trūcīgās pārtikas dēļ vairojas
slimības, īpaši tuberkuloze. Tāpēc
saprotams, ka visos tautiešos ir
vēlēšanās tikt projām no Austrijas
uz Vāciju,
Par spīti šīm grūtībām tautieši
Austrijā tomēr nav zaudējuši ticību
un sparu. Kur iespējams, darbojas
viešu komitejas priekšsēža viclnieks ļ skolas un citi 'pasākum^i. Nometnēs
E. Jaudzems un tuvākās dienās iz- | obligāts darba pienākums.
raudzīs delegātus ar^ Hannoverasi un
Vestfāles apgabalā. Bez šiem pārstāvjiem
katrā nometnē vēl darbC^sies
labklājības virsnieki pa 1 katrair tautībai.
Baltijas komitejas miteklim
ierādītas arī telpas un katras tautības
pārstāvju lietošanā nodoti satiksmes
līdzekļu —s
Pēdējās dienās uzzinājām, ka K a -
rintijā kādā klosterī atrodas 550
kastu ar muzeju vērtībām no Rīgas
un Tallinas. Austrijas apgabala latviešu
komit(|jla tāpēc nodevusi iesniegumu
attiecīgām iestādēm, l a i šīs
Latvijas valsts un latviešu tautas
mantas nodotai glabāšanā Latviešu
Centrālai komitejaL
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-08-03 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460803 |
Description
| Title | 1946-08-03-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUcy of this New8paper \B to provide oor Latvian people in ezile with aU availabie news of importanee concerning the world'8 happenings, of poUtieaL oeonomie, enltnral or
soGial significance. And oor epecial aim ia to present the hnmanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States of America and the British
Empire. This aim. we' know, wiU help maintain the spiiitnal mā cnltoral onitr of the Latvian people and — of aU thihifs — wiU Held hop^ fw a safer and happier futuro-
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayem (13b)
Nr. 60(62) Authorized h f Military Government and UNRRA Dillingena, sestdien, 1946. g. S. augusti
Quiod licet J o v i . . .
—tt. Pasaule priekš gadiem ar
Jausmām piedzīvoja Hiļblera izdarītās
tautu pārvietošanas. Miljoniem krievu,
poļu, holandiešu, franču deportēja
piespiedu darbiep uz Vāciju.
Liekot visu uz vienas kārts, bija
izdarīta igandrīz vai pašnāvībai līdzīgā
vācu iedzīvotāju pārvešana no
Baltijas valstīm un no Balkāniem uz
Poliju. Gluži pamatoti šo necilvēcīgo
rīcību^pieskaitīja nacistu režīma
visļaunākajiem briesmu darbiem un
asi nosodīja.,
Bet pasaule ļr vieglprātīga. Kas
gan vēl atceras iedzīvotāju pārvietošanu,
ko trīsdesmitajos gado$ i z darīja
Padomijā? Toreiz uz Sibīriju
piespiedu kārtā pārvietoja „kula-kus",
liejsaimniekus, I kas pretojās
lauksamniecības '(kollektīvizēšanai.
Sī rīcība skāra i t īpaši ukraiņus.
Trīsdesmito gadu. otrā pusē no
mājām padzina pusmiljonu kareļu un
viņu vietā novietoja krievus.
Pēc Austrumpolijas okupēšanas
1939. g. septembrī deportēja poļu lielāko
zemju īpašniekus, ierēdņus, k a toļu
garīdzniekus un turīgus veikal-tiiekus
un novietoja tos uz austrumiem
no Kaspijas jūras. Pēc poļu
trimdas valdības aprēķiniem Londonā,
šī nebrīvprātīgā tautas pārceļošana
skāra apm. 1,5 milj. cilvēku.
Pēc Baltijas valstu pievienošanas
Padomju Savienībai 1940. gada jūlijā
sākās igauņu, latviešu un lietuviešu
inteliģences aiztransportēšana
uz Krievijas iekšieni. Gandrīz 10
proc. ho Baltijas valstu iedzīvotāju
kopskaita bija jāizceļo.
Pēc kara beigām dzelzs aizkars
Iļermetiski noslēdzis tālāko krievu
tautu pārvietošanas skatuvi. Šim
priekškaram cauri sūcas tikai baumas^
kurām negribam še veltīt telpu. Bet
Maskava pati 27. jūnijā oficiāli paskaidroja,
ka likvidētas agrākās K r i mas
tatāru un ingušu-čečeņu republikas
Viduskaukazā un to iedzīvotāji,
it kā par nodevīgu rīcību kara laikā,
deportēti. -Fakts i r tas, k a kā Krimas
tatāri, tā Kaukāza kalnieši Maskavai
nebija labvēlīgi noskaņoti. Tagad
•deportētās tautas visilgāk bija pretojušās
krievu imperiālismam. Viņu
nostāja tāpēc ir vēsturiski saprotama,
un krievu rīcība^ rāda Maskavas
psīcholoģisko neizpratni. Baltijas
tautas pēc šī piemēra var nojaust,
,kas tām sagaidāms, ja Rietumu v a l stīm
neizdosies iejaukties ar vairāk
kā tikai platonisku veto.
1941. g. rudenī Staļins deklarēja:
.„Mums nav nolūka lanektēt svešu
valstu territoriju vai pakļaut svešas
tautas, vienalga, vai šie apgabali un
tautas atrodas Āzijā vai Eiropā.
... Mūsu mērķis ir nākt palīgā
tautām viņu brīvības cīņā pret Hitlera
tiranniju un pēc tam atļaut tām
pilnīgi brīvi organizēties savā terri-torijā
tā, kā viņas tft atzīst par labu.
Mēs nekādā ziņā negribam iejaukties
citu tautu iekšējas darīšanās."
So Staļina proklamāciju visas tautas,
kuvas nacistu režīms apspieda vai
apdraudēja, uzņēma^ ar gandarījumu.
Tās aizmirsa jaunākā^'vēstures krievu
varas darbus: vācu-krievu paktu,
Polijas ceturto dalīšanu, Somijas iekarošanu,
Baltijas valstu okupēšanu.
Visi cerēja uz Steiļina j a u n u politiku,
kā viņš to pats bijā pasludinājis.
Bet cerības izira kā ziepju burbuļi.
Un Rietumu valstīm tikpat kā
nav drosmes atgādināt Staļinam v i ņa
solījmus, lai gan tām i r duči
pierādījumu parļo lapšanu, un tās ik
•dienas var šo pierādījumu skaitu pavairot.
Nav drosmei noraidīt M a skavas
pieprasīto Baltijas valstu
iekļaušanu Padomju-Savienībā, Polijas
atspiešanu līdz Pderai un Neisei
un Karalauču aneksiju. Un visas šīs
Krievijas akcijas pie tam krasi runā
pretim Staļina 1941. g. deklarācijai.
Karalauču (Kēnigsbergas) gadījums
Ir sevišķi raksturīgs. Kāds īss ziņojums
vēstīja, ka Kaŗalaučus turp-
(Beigas 3. lappusē)
Padomju Latvijas ārlietu ministrs Parīzē
Londonā, 27. jūlijā (AlP). — Maskavas
radiofons šodien paziņoja P a domju
Savienības Parīzes miera
konferences delegācijas galveno
dalībnieku vārdus. Delegāciju vada
ārlietu ministrs Molotovs, viņu pavada
ārlietu ministra ^rietnieks V i -
šinskis, Padomij^s vēstnieks Anglijā
Gusevs, vēstnieks Francijā Bogomo-lovs,
vēstnieks A S V Nikolajs Novi-kovs,
Lietuvas PSR ārlietu ministrs
P. Rotomskis, Latvijas P S R ārlietu
ministrs P. Vāleskalns, Igaunijas
PSR ārlietu ministrs prof.. H. Krūss
un.Padōmju Savienības ārlietu m i -
nistrija$ kollēģijas loceklis, Kirills
Novikovs. Tlie Stara and Stripes
4 lielo nesaprašanās
konferences priekšvakarā
Parīzē, 28. jūlijā (UP). — Šovakar,
kad 21 valsts delegāti sapulcējās še,
lai nākošā rītā atklātu konferenci
un piekristu miera nolīgjimiem ar
Itāliju un 4 citām nacistu sabiedrotām
valstīm, radās nesaprašanās par
miera līgumu projektu publicēšanu.
So projektu teksti Londonā bija nodoti
presei jau iepriekšējā vakarā ar
noteikumu, ka tos nedrīkst publicēt
priekš pl. 23 28. jūlijā (pēc vācu laika
pl. 1 rītā 29. jūlijā). Tādā pat kārta
tos vajadzēja publicēt Vašingtonā un
Parīzē. Bet pēdējā minūtē tomēr r a dās
nesaskaņas starp 4 lielajiem par
jautājumu: vai publicējamas tikai
tās projektu daļas, par kurām ārlietu
rtiinistri vienojušies, vai viss
teksts, un publicēšana tāpēc apturēta
abās galvaspilsētās. Vēl. vēlu
konferences priekšvakarā Parīze nebija
ziņu, vai līgumu projektus
publicēs vai nē.
(INS) — 21 valsts pilnvarotie sastapās
vēsturiskajā Luksemburgas pilī
pirmajā miera konferencē kopš Ver-saļa
izbeidza^ pirmo pasaules karu
1919. gadā. *Sai miera konferencei,
kurā piedalās tikai tie Sabiedrotie,-
kuru spēki' aktīvi piedalījušies kaujās,
nav parallēles pasaules karu
vēsturē. Tā ir tikai daļēja miera
konference, kas nemaz nemēģinās
izbeigt pastāvošo karastāvokli starp
Sabiedrotiem un galvenam ass valstīm
—-Vāciju un Japānu. Nekad
agrāk karotāju valstu pārstāvji nav
sastapušies konferencē, kurā miera
noteikumus iepriekš uzmetušas 4
lielākās valstis pasaulē. Nekad agrāk
pilnvarotie nav iepriekš informēti,
ka tie nevar lemt, bet tikai ierosināt
un papildināt; nekad tiem arī nav
tik skaidri pateikts, ka neatkarīgi no
tā, ko viņi ieroisinās vai papildinās,
visam vajadzēs „4 lielo" ratifikāciju,
iekams kādam pilnvarotajam atļaus
līgumu parakstīt un formāli izbeigt
kara stāvokli. 21 Sabiedrotās valsts
pārstāvji, konferenci uzsākot, cer
saņemt projektus miera līgumiem ar
Itāliju, Somiju; Rumāniju, Bulgāriju
un Ungāriju. Pēc diplomātisko
aprindu ieskata, šie projekti rāda
melns uz balta, ka Eiropa 'sadalīta
divi noteiktos blokos.
(AP).— ASV ārlietu ministrs Ber-
Apstiprināta ziņa, ka
UNRRA iiheigs darbību
1947. gadā
Vašingtoni, 28. jūlijā (AP). — Šovakar
paziņoja, ^ Anglija, Kanāda
un Savienotās Valstis vienojušās negrozīt
lēmumu pari UNRRA*s darbības
izbeigšaiicrpēc 1947. gada pirmā
ceturkšņa.
So lēmumu, kas praksē apstiprina
to valstu nostāju, no kurām UNRRA
saņem galveno latbalstu, neoficiāli
paziņoja sarunās; starp ASV ārlietu
ministra vic^tnieku Kleitonu (Clay-ton),
Kanādas vēstnieku ^Vašingtonā
Pīrsonu (Pesurson) un angļu vēstniecības
locekli Makinsu (Makins). ,
Kleitons^ paskaildroja, ka uzlabotās
ražas visos kontinentos UNRRA'a
darbības paildzināšanu pēc nākošā
ness ieradās Parīzē, iepriekš saņēmis 6a |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-03-01
