Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1950

              tATVUA
^^^^ t^^^
AuthorlMtion
^«ntw^ imDP 198. Publisher
g d Editdri Valdemārs Lam-b^
rgs».Schwabisch Gmflnd, DP
Camp ArtiUerle-Kaserne, Phbnc
gdiw. Omond 215». Printer:
g^dnīckerei Slgg, Hftrtel if
|.Cpļ Sdiwftbisdi Gmttnd, Pa^
ladientr. 12. Publlshed twice
weekly. Circulatlon 11.000.
Kr. H (IM)
IMdl»»^^^ g. Mg«M
in>afc li ^ un l i tm liiidlinii-
.^«01% «Mlakion:
HoS^ Cinb#>
AiMiniUii Mm*
Atlantika paMa
1
SS?^:E''-"^'^''V':- —^ •
BlIliiMTi^^ PALnSLINĀS
mmgļ tSril BUDŽETU
I^PROG., BET FRANCIJA
JŗĶ im DĀNIJA IZDOS
ARAM VAJADZĪBĀM
I JDAĻU SAVU VALSTS
IENĀKUMU
•1
Pfe Korejas >fcon-iās
prezidents Trūmens
īgifilleļpJantikā pakta signatār-
^ l i p i ^ lielāku ie-ķ
a p a d ^ ceiBfi-ļums
kļuva sevišķi ak
i, kad Ttumens piepra-
10 milJaTdu iolMu
Londonā notika Aipantika
padomes konfe
ar speciālām Dina E{e*
ķ^ām ierad&s amerikibgi
Sti Spcrfoiia Lai gan par viņa
^ lieķāds oficiāls paskaidrojums
Z, ka Spofordš deklarēja ap-l
i l i l a i n s ^ ^ Savienoto vāl-pēc
iespējas ātrāk
-bšfiteās pro^riunmu uh
p ^ armiju i^eidoSanu. }
^ M pēc ŠIS svarīgās Londonai
lltrtladeš lielbritānija ofIciāH pazi-
Savienotajām valstīm» ka tā
tris gados asignēs sa-as
programmai 9,5
ārdus dolāru (apmēram 40 mU-ii
vecu marku), tādā veic& pa-
^ īpgstinot kara ministrijās . budžetu
J» p]P^^ ŠI milzu sununa
||^iii8|as gandrhrvisam Šāgada Uel^
f^^rttSni^. budžetam. Ōficiāla}fi pa-
AI
Mm
Iii pal|t^iims;]^
u tautai nākotnē būs jānes
upuri, tai J^ZJ^ savu ķtiŗ
|i^ģn$8 programmu pcižiņoja 0
līorvē'i'iia, blnlja un Francija: Visu
trīs valstu militārie izdevumi turp-^
mākajos tris gados būs 10 procentes
no nacionālajiem ienākumiem.
S im dļen^
J * ļ^lsto^ i|ii«v«te^ posldjii liet iai mmm m Ami^
^ŗeļleilertt Ms v^tis kdevii piraelllea p|H ^ « ^ 1 ^ ^
km 0^ «to«yi«eiit ^ ^
Ari nakU iis pinndtemi k e i i i t a i l i ^ 1^
ofensīvu,'Siispi^ imnerttAiui aiz*
vien baifUcā fdzsļ^^
i^^mistgi^ U d z ^ i i b pOUļH^
A$V apgādei baadPusanu; kur nibrlt
visi ^vr%aņ>i^ un i e ^ pie­vedumi
Vlsdriu(iigfikfliis stāvoklis
bija paģkjuSis mdēļas: |»dfās» m
zi^netķ<»«i]iejlt«rn^^
telpā,(7oreiz viigl
50 km nb I^^inmaiĻ Ģ ^ i ^
tt^ il^igfi^^ c^l p f i i ^ ameri-kiņu'fteles
mh^m Inieioi JSe^
mina t;Mdļi|.^^P^^
AhAērikāijlem izdevftf papfidt kbma^
llMiif^Pusanas iti^^^n^
ņofiM l^loŗs Ietvei^ sevi vislielfi-^
dinhp^ MekarlOrs sāka piet-ef(^
itihitir^ A ^ idtbrukuroā pār-i
i j i s t i i i ^ ^ vakari If^^^^^i^
^$ftir«Ig^i^ t^tiina un
<mp^ļļiii^\i^ uzlidojums» Pēc tam
iUzti^ktniM^^ valstu
Ipifti: P ā r i ^^
H : f i:H:rriTiiŗi
)n ptoidļmial t l t t Korejas pttkras-tē
Izofilulls Jaiiiiiu a m e r i ^ ^ ka^^*
spēl» v^nllKMk ^^^^1^ un
apbrui^umu p ^ l l d ^ nav
piibllcētr A]^vie^^ nieUai sāpi-da,
kĀ JiAi 1^xV«^ ^
laidooi ieradtiiH iMTl no
lielbriti^aii ' A s ^ ^ Jaim*
. itinseiisidē {defeikuiies ^
k l «100 v M ^ vilMfc&iI^
T S l ^ auitniinfl^
•nedēļai sākoties, ctoas
atslābi^ai. Ja kādu djie-nu
frontēs Iestājās lihāms khisiun^
^«ii», tadijļau pē(8^ j^Mesi^^^^^^^^
d&n kointinisti atkiļ atMoJa^^š^^
Fnmķhs^ (md)vw LIdi«inēJorū|i^^
niecības p0lidju OP) amerikāņu joslā
paredzēts Hspvieno^a^^ ārzemnieku
darba^ rotām (Labour Servļce
panleaļi n<> avotiem fīņd
vācu dpa'aģentūra, iaunajā a
produkciju ASV
Viiiingtoņa (ej). — Savienoto val­stu
atomeļierģijas komisija Sajās^e-nās
no^slēgusi Ilgumus ar vairākām
firmāi%ūde];iraža bumbu rūpnīcu bū^
vei Informētās aprindās šim fak­tam
piedēvē ļoti lielu nozīmi, s v i ­not,
ka ASV ūdeņraža bumbas pro-dukdjas
iespējas sasniegušas jau .tā-lu^
attfstlbaa pakāpi. Atomenerģijas
l^rilsljas 1 ^ senators Bral-ehji
Mekmehons pēc apspriedes ar
aizsardzības ministru Džonsonu^un
apvienotā Štāba priekšnieku ģen.
B^diilu paziņojis, ka tiklab atom­bumbu,
kā ari ūdeņražu bunAu
produkciju ASV tuvākajā laikā ie-vēiļ^
āiid Jhl*lnās. lai paturēta šajā
nozirē līdzšinējo pārākumu iepre­tim
Padomju savienībai ūdeņraža
bumbas ražošanai galvenie Ilgumi
noslēgti ar milzīgo Diponta ķīmisko
fabriku. Jaunierīkojamās rūpnīcas
teMtorlJa būs vairāk nekā 300 kva-
Mtiūaitt'Hela. ASV vāļd^a fi™ai
n i A l ^ visus faktiskos ražošanas ļz-devumns
un simbolisku papildu atll-d
^ u vienu dolāru gadā.
būs apvieno^ .26.000 daiflldu
pifdeirtgi^ no tiem
mm
bam Eiriopa un lietderības un
nledsku apsvērumu 4ēl tos nSviefof
kazarmās, kā arī apniSclskariblnu
lietošanā. ApmācU^aš ār'čitiērti iērchi
čiem.nav paredzētas,* ito no amēiriltcā-ņu
pusēs vispār uz8vērt8,'ka ViiJnības
neizmantos un arī neaļ^mficts p ^ -
tiskaln militāram dienestam. • Vlenf-bu
uzdevums būs apsargāt miterifilu
noliktavas, lidostas, 0m, auto; no­vietnes,
manevru laukumus, ameri­kāņu
iestāde* utt. Visās darba die­nesta
vienību nodaļāsi blakus ameri­kāņu
virsnlekaih būt ari .pa; vienam
vācu vai dtas Ikutibas priēļdinļisķim^
atkarībā no nodalās nadonālfi sa­stāva.
Amerikāņu štāba aprindās pa­skaidrots
, ka pārkārtojumi l^uvuii
viijadziģi sakari ar amerikāņu ^mi^
Jas reorganizādju t U r ^ , Jo t| ti|rp-mfik
ņo teorētiskām nodart>Ibftm un
darba„pie ra^tāmgalda'' i ^ e i o t uz
praktisku kaujas aļ;nhāclbu^
mmXkMh VUleni Odnjon
iei«(ii«li
wite cttut piAvfeuiBitt stoaņ-ainitdrihii
iiSiitt^^iitnalaās %
miljardus dolacuk ko legs pa
daļai IjM<»ta^^^^ kr^
dftus pibēii oef aaņeml no
valdības. Pālmtneii izUlvēs
• |)aikoi un «pstāiffJuimMk Spe-l
i a M o m ^ ^ uzbru-ir
betona cdtnes, kas
KAS «AVB^ECn^ANU IIZ ASV A m i l ^ ^ nANSPOMOS
NKVAft
j'^^^i ••kļfc': ^^ļi^frs fi^dK)uMd(' ked^voļi^.' siiļilMta - • Ha' ^Kj^jaatfsS*^
Jiia;ii«o«i^i«liļ»:llDa(h^ ^
; Frontei vidussektorfi ..kop. ,
turpretlD) var afcslmet. zļn jmtļs.panār
kumus^lkvfi labā. Taigu f^lpē \dņjem,
izdeva pārcelties pāri; Nalctoņgas
upei uņ' izveidot apmērm 8/km dzi­ļu
prieķštllta pozidju./UfļBS otrā
pMiJŽ am^riklņu lidotai novērojuši
Jimius zi^meļkorejielii ^ k u l^n-dc^
ējumiis. kas sastikia apmēra
trīs divļzijas, Visvair&k apdraudēts
Mrīd ir Pusanai^-KiffdŽu ceļi. Gūs-ifķņi,
ko līdz^^im Jzdevās saņemt
aiņerikāņiem, apliectntjuii, ka zie-meļkoreJiešiem
visilgākās šausmu
iedv^ ASV turboizntdnitāji ar sa­viem
riflj;eSu šāviņiem. Par amerikā­ņu
Jaunajiem tjuiku atvaires UdiJek-
^em viņi nekā nav varējuši izteik­ties.
Informētas aprindas norāda, ka
t u tanks^ ko ķer Bazuka, momentfili
ekn>lodē, tādā kārtā aizraujot nāvē
ari visu apkalpi
Ģenerāļa Mekartūra komunikē vēsti,
mm losumā pārpra^ un
aplam iztulkots; Ģi^erāldirektors'
I^ngdejs. ilm JnatāJumm pteskS-ries
vtenī^ tfiid^^J^, atgriežoties ,119
Eiropas spneklēlus^ viņu iiz kuģa
uzmeldējuii af^dkāņu ziņu aģm-ierosina
Slngapira (]!).-* Austttiijas ār­lietu
ministrs Spendeŗs, Mā atrodas
ce]ā uz Londonu, svētdien Singapūrā
devft Jbimālistiem. Intesviju. • Mi­nistrs
imirvitroja, ka' Austi^lļja ^at-kārtofi
iestājas par Padfika paktu,
kas Ildzinātos Atlantijas oķf aņa aiz-
Studenti demonstrē
par vienotu u
^ Strasburga (F). — Pagājušo svēt­dien
apmēram 400 fraļfiču, angļu un
vācu studentu demonstrēja pie Fran-djas-
VādJas robežas par. Eiropas
vienību. Akadēmiskie audzēta^ bija
sapulcējušies divās grupās abpus ro­bežām
Strasburgas apkaimē. Vakara
krēsh* iestājoties, studenti iznicināja
visas robežzīmes un, pēc tam apvie­nojušies,
kādā pļavā tās sadedztoāja.
Sanāksmē runu teica pazīstamais
franču politiķis un agrāikais Franci­jas
finanču ministrs Andrē Filips.
Viņš pasvītroja, ka vēl pirms nedau­dziem
gadiem pie robežām pulcējās
Jaunatne, lai viena otru nonāvētu.
Tagad Jaunieši panākuši, W d!binā-«.i
draudzību uti Eiropas saderību.
Sinradillll
Prtmkfurie (J).-r UP «iņo no
Frmikfurtes, ka DP komisijas Bite-pas
Uetu koordinators ^ A^ehis E.
SkvadriUi.atkāpies 1^ «««^^.JJ^
komisija paziņojusi, ka Skvadrilli
atkāpšanās lemesi? ir ,4iopi^as
domstarpības ar pārijiem komisijas
locekļiem". Kopš 1W8; g. Skvad-rilli
virsuzraudzībā piešķirtas vīzas
vairāk nekā 185.000 pārvietotajām
personām, un gandrīz 200.000 DP
iesaistīti emigrādjas procesā saska­ņā
ar Savienoto valstu jauno DP l i ­kuma
Skvadrilli iztddes, ka viņš
atteldes no amata ļoti negribīgi Pa­gājušajā
gadā SkvadrilM. kā zināms,
aizstāvēja DP komisiju ASV kon­gresā,
atbildot uz daudzc^ieip apvai­nojumiem,
ka Savienotajās vals«s
nepietiekamu pārbaužu dēļ atļauts
ieceļot komunistiem un dtiem nevf-lamiem
elemimiiem.
sardzibas sistēmai. Spenders tālāk
norādīja, ka a^l Klusā okeāna val­stīm
pienāds pēdējais brīdis rūpē­ties
par savu ^ par pārējo brīvo
^ d j i i ^ aizsardzību pret eventuālo
komunisma agrf^iju.
Ierosinājums parakstīt Padfiķa
paktu vairs nav Jauns. Tad, kad 12
Rietumeiropas un Amerikas konti­nenta
valstis vi^Jās dibināt kopīgu
aizsiErdzlbas sis^mu, Austrāli^ bija
pirmā, kas lettāfts par Padfika pak­tu.
VēUk par to svarīgo Jautājumu
Manilā notika konfor^ice, ko' bija
sasaucis FiUpīnļi ValsU prezidents
Kvirino. Šķiet» ka pelreizējfi saspī­lētā
siiufidja ēbs labvēlīgu iznāku­mu
arī Austrālijas ārlietu ministra
Špendera prld^likumam.
Svarīgs Jautiļums, ko septembra
vidū izšķirs Atļantika pakta signa-tārvalstu
ārlietu ministri, laikam' g^v
būs Turcijas uzņen^ana kopīgajā
aizsardzības s i s t ^ . No Vaiingto-ftaakfiirle
(d). — Pēc asnedkāņu
augstās komisijas deklarācijai, ka
okupādisf^ lestides nedetU komu­nistu
ārdītāju darbību, pagājušās
nedēļas beiģāi Jau sīkās pirmie
pretsoļi. Hesenes apgabala ASV ko­misārs
uz 90 4(enām aizliedza turie­nes
komunistu orgānu Sodalistische
Volkszeltunig. Uz tikpat ilgu laiku
slēgta ari Beinas-Mainas spiestuve
lirankfurtē; kur šis lalkraksU iznāca.
Iemesls šiem drakcmlskajlem Ibļim
Uja SoziaUstisdie Volkszeitung piiv
iņajā lapp»ē ievietotā komunistu
uzsaukuma fotokopija, kuŗfi bija ai­cināts,
lai ametBc&)i iet mājās (Ami,
go home). *
Tai pašā &ik» franēu miUtM tie­sa
Koblenct piiļiprieda v^enu mēnesi
cietuma scfda Četriem vācu komfinis-
Uem, kas augiutta sākumā iidlmēja
SED skrejlapas. Ka komunistu pa-grides
(Miniba Biētumvādjā pieņē­mās,
liecina arī Bonnal valdības mi­nistra
IMzera runa pagājušo svēt­dien
Beilīnt. Ministrs deklarēja, ka
vācu i^zMrdzības iestādes visiem
līdzekļiem vērAfs<es pret komunistu
pagrīde» kustttib. Kalzcrs tālāk no-rādlja^
ka daUfzi Rūras appbala
rūpnieki asiģn|ļuli lielas summas
komunistu laikrakstiem, domādami,
ka ar to viņi mēs paglābties even­tuālās
padomju. savienn>as Invāzijas
gadījumā. Mtelitrs minēja viļņiā ar
Valrikes tonas, no kurām komunisti
saņēmuši lielus naudas Hdzekļus.
OSCHOSIiOVSKUA UN PADOMJU
A lErCBK J8LGUMIIU
Londona (F). — BBC ziņo, ka Pa-nas
tagad saņi^ta o^dāla inf^mā- domju savi^aiba un satelītvalstis pē-dja,
ka k o n f ^ c e bar aizsardzības dējos divi mēnešos pastiprinātā kār-tālāku
koctfdJhllatturun slgnatārval- tā sāķuiiļi i ^ l t ld jēlgumiju. Cedio-štu
armijas imidošanu n o ^ 15. -^—^^^ *
vai IT. septembrī Slvieriotajās val­stīs.
AnkaH» raidītājs vēstī, ka
Turcijas vaMlba tagad iesnipsusi
ofidālu HIgumu visM» 12 valstīm
uzņemt viņuAUantlķa paktā.
slovaldja jmUā iegādājusies Malajā
6000 t Sli^ ii^arigfis izejvielas. Vēl ie-ņtiēd^
nm^ ļēlKumiJas
«eoirkumflnMirsnle&Hi^ 2000 t Pa-ļ
dcHoalu «ļ^enlba pēdējos divi mēne
tšos no^B^cuM-40.000 t ' J ^ ^
tūru UP un AP pārstāvji un Jauti-
Juli, vai esot kāffl)P evakuādjas
ļMPletnur^
kiltti^IlMai,
^^ip^jm Pfurtdian^
poiti leipUai. ,1Nnēr.b«ļit|id!^
dzībM^n«anizļ^
darīs vl«^ i;as
^iam pasķatdrojui^ 2i»ivas
štibr|4ļnvaroili M publUkās in-foni^
čUM d i ^ vi^tāju. „fllik
d e t aM oe-varu^
rpalkaidroja Mr. Kainers.
U b i k l itoardziba Ir pastiprināta
mi paātrināta fmigiftdja, ieklm
šāds gadUums v i ^ Itestities.
Pteunājo^ V l p paUcijtt stā-volOi,
BCr, HMneri v i M ^ pasvītroja
Jau agrāk liteikti !R0 vledokU, ka
paUdIJI tyūti| Izvfelolantt nevis no­metnēs,
be| i^ivilifbdvc^^ Arf
siugstais komisāriliddo^s tādu pašu
vleddtU .dddarlii iikstveidā, rī­siem
amerikļiņu Mlas siemja komi­sāriem
^ Ifinditoi, Visbfidenē tm
Stutgarti. Izteikti vēlainma, lai pa­licēji
vēl iHrms SI gada beigām bū-^
tu no nometnēm Izvletoiti d^dvokļos.
Uz preses pārstāvju iebildumu,
ka eventuālai bi|{u evalmficijai ka­ra
gadljumll izdevīgāks būtu vl^u
novietojums nometnēs, itiformādju
daļas vadītājs norādīja, ka, pēc UKO
domām, taisni vēlams likvidēt asu
atšķirflNui līniju starp vāeu Iedzīvo­tājiem
un DP un tas ai! briesmu ga­dījumā
būtu Izdevīgāk. Kamēr pa­stāvēs
IHO, tā ar augstā komisāra
iestāžu starpnledbu centlities pie vā»
cu zemju valdībām puiālct dzīvokļu
sagādes un izvietošanas grūtību no­vēršanu.
Uz tālākiem iumāUstvi Jautāju­miem
Bir» Bainers paskiidroja, ka
pastiprinātas pūles vdtītas tā sauk-
(TurpŪUJums 4. 1^».) 1
P. Blaumapia nāves
gadījums izmeklēts
Pētera Blaumaņa nāves gadījumā
IRO iestādes izdarījušas izrheklēlanu,
kurā pierādījies, ka mūsu laikrakstā
savā laikā ievietc^ Informādja par
Blaumaņa navfts apstākļiem ne vis­caur
aU)iM paUesSMl. Red^kdja tā­dēļ
atvainojas lasītājiem un IRO ie­rēdņiem
D. Kaufmanam un De Haa-sam.
Bet tā kā mūsu redakdja IRO
izdarītajā izmeklēšanā nav piedalī­jusies,
ĪĶO augstākās iestādes devu­šas
redakdjai Iespēju ar! no savas
puses latertt vēlreizēju vispusīgu
lietas apstākļu noskaīdroSanu uz vie-tai;
to ledakdja arī darīs, ziņojot
par rezultātiem mūiu lasitfij'em.
BedakdtSa
1 (
i ;
i !
II
•r T •
V i - - -
• i " •
vl
i:
ii
'4;/
5
I
'4
. ' i
••i
H i
i
i j 1
:.1
• i l
n!
VB