Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951

              1951. g. 3. febtuto
britu
ieveoai
len Kmfica hM
lATVUA
Latvian Newipaper
Nr. II (455) Febr. 7, 1951
PuUifber: JinisNiedra» Auguat-dort
b. Detmold, Lager, BL
Phone Auaiutdorf 02. Prlnter:
Wtilbelmer Dnicker«i G. m.b.H.,
Weilbeim (Obb.). Publisbed twlc«
Oroilation tl.OOO.
Sponsor — InteniationBl Refage»
Oiganization. lATVlAN NEWSPAreR.
Nt. 11 (455)
l^dldien, 1951. g. 7. febr.
Imftk trtSdlenii un sestdlenfts.
Izdevējs: UtvleSu Centrāli Ko­miteja.
Gtlveni redaktora v. t
Maksis CuUtis, Redaktori: P.
Klins, V. Lesiņft, E. Raiitert,
L. Svarcs. Apgāda saimniecības
vadītāji A. AboUņI. Austrālijas
redakcijas vadītājs A. Smits
(11, Llndeii Avenue, Wendouree,
Ballarat, Vic, Australla). Re-dakctjat
adr.: (13b) Grafenatcbau
(Obb.J, DP Camp.
l g j * s , i ) ē c kam Sra^
Bs nobrufa
kainsjiSI'
Pārvieiotāiti personām darba
pirmtiesības
DlIZUMX UZS5KS DARBlBU DP BANKA V S O J S - K O STEIDZINA
DP IEKĻAUŠANU VSCU SAIMNIECĪBĀ - . NACIONĀLO KOMITEJU
DBIEGACIJAS MEMORANDS AUGSTAJAM BEGĻU KOMISSRAM PIE UN
Nacionālo komiteju sakarnieku
konference
^ no galvenais mītnē Minchenē iinTs dienSs notika nacionSlo komiteju
sakarnieku konference, kur IRO vadošie darbinieki informēta sanāksmes
dalībniekus par organizācijas darbību un tuvSkaJiem nodomiem,
t>aSreiz amerikāņu joslā 100.000 mm
' ^ ^ ^
ift irtlU levaiM
" ^3ļĒb^a)as s ^
^'^llpKBrauSenā
^lugl^ iKUttdas ātru^
itai^
^""^^"^•"•^-Ttt;' lidotāji..
tļi salies. VIQ|
iufpis, tin biji
Ja
kam,ir
m
mm
agrāko»
41 nenotflBļ.
Havenl ivM
irana Hsdtoi
jitCatr"
JbaltottarO*
Stādi dāP*
pārvietoto personu, ieskaitot vācu
saimniecībā izvietotās. Apmēram pu­sei
jau sagādāti galvojumi izceļoša­nai
uz ASV. Pārējo vidū daudz tādu,
kaa paliek vācu saimniecībā, kā ve­cie,
siHmae u. t t Visi, kas ieinte­resēti
emigrācijā un kuriem vēl nav
galvojumia, varēs toe iiaņemt. Vašing­tonā
vēl ir 80.000 galvojumu, no koi-ŗim
(ki}u saņems Rietumvācija. Tā­pēc
reflektantiem steidzami jāpietei­cas
pie emigrācijas Ierēdņiem, kas
atrodas sekojošas vietās: Fraakfurtē,
Sveinfurtē, Nimbergā, Bamībergā,
Ambergā, Ingolštatē, Traiunšteinā,
Bad - Reichenhallē, Bercbte^gadenā,
Feldafingā, Volfārthausenā, Minche­nē,
Grafenašavā, Bad - Verishofenā,
Augsburgā, Neuuhnā, Ulmā, Ludvigs
4)urgā un Manheimā. Var pieteikties
arī Vispasaules luterāņu federācijā
(LWF) un Pasaules baznīcu apvienī
bā (CWS). IRO brīdina izceļotājus
pasteidzināt galvojumu sagādd, jo
laiks ir īss. Emigrāciju vairs varēs
tecbniski izkārtot tikai tie, kas būs
dokumentēiušies līdz marta sāku­mam.
^
Uz Raoadu var emigrēt visi dai^Da
spējīgie no 115—45 g. vecumā uai vi-ņi
locekļi Ķanade» emigtā
(^a$ kojmM br ar mieru atsevišķos
gadf|umos apspriestiies ar personām^
ka« pārsniedz šo vecumu. U2 Autrā
liju un Jaunzēlandi joprojim turj^ā
jas individuālā izceļošana/ Arī uz
Dienvidamerikas zemēm Izceļotāju
vecums ierobežots no 18—45 gadiem.
Arodu speciālistus ielaiž līdz 50 g.
vecumam.'
IRO aprūpē esošas pārvietotās per
sonas paātrinātā kārtā izvietos vācu
saiimnieclbā. Pēc 1. marta vairs pa
Uks tikai dažas aprūpējamo nomet
ņes. Se ietaupītos lldzfekļi» izlietos
emigrācijas veicināšanai. IRO daris
iespējamo, lai tomēr paturētu virs
uzraudzību pār pārvietoto personu
nometnēm līdz organizācijas likvidē
šanai 1. sept
Liels samniecisks faktors Vācijā
palicēju dzīvē būs DP banka, kas
darbosies pie vācu bēgļu bankas Bon
nā. Projekts, ko izstrādājuši amerikā
*neitU«M
Pievem ai iriezlcs
apnUerinSis
Parīze (11).— Svētdienas pēcpus-
<iienā no sava apciemojuma Sav.
valstīs un Kanādā atgriezās Fran-kopīgo
lietu — mieru — atradušas
pilmgu atzinību. Mēs varam noteikti
tēķināties ar savu stipro draugu pa
Hdzību»"
ifĪM darīs visB, lai turplnālH
KaraKorcla
PeKinila protesie prei DN icmna
Musu Eiropas
draugiem
Ar šādu virsrakstu amerikāņu
mēnešraksts Sign vienā no pēdē­jiem
numuriem publicējis pātera
RaJfa Gormana rakstu par Rie­tumeiropas
sabiedroto valstu stā­vokli.
Raksts spilgti raksturo gan
proeiropedsko, gan izolāciontema
noskaņojumu amerikāņu sabiedrī­bā.
Ja mēs, amerikāņi, papētīsim savu
IRO galv. štābam Zenevā. Sagaida,
ta to apstiprinās visā drīzumā, un DP
banka varēs uzsākt darbību divi mē­nešu
laikā. Sīs bankas rīcībā IRO
jau nodevusi 1,5 milj. DM, ko paredz
vēl papildināt ar 1 malj. Iespējams,
ka DP banka iegūs līdzd4us arī Mar-šala
plāna ietvaros. Aizdevumus iz­sniegs
pārvietotām personām un vi-ņu
uzņēmumiem tikai ar attiecīgās
nadonālās komiitejas atbailstu.
Ļoti svarīgs ir amerikāņu EiropM
armijas virspavēlnieka ģen, Hendija
19. janv. rīkojums par pārvietoto per­sonu
darba pirmtiesībām pie ASV ar-mijas.
Sīs pinnUesībsa bauda kā tie,
kas dzīvo IRO novietošanas centros,
(Turpinājums 8. Ipp.)
lēksaksesa 0i).— Pekingas valdība i sekmētu izlīguma kwnisijas darbību,
iesniegusi protestu pret UN kop- Pēdējās ziņas vēsti, ka arī Indija at-s^
ulces pag. nedēļas lēmumu, ar ko teikusies piedalīties izlīguma komi-Ķina
atzīta par agresoru Korejā, sijā.
Kopsapulces lēmums gandrīz ar tādu UN pilnsapulces politiskajā komi-pašu
balsošanas rezultātu apstipri- sijā, kur piektdien padomju delegāts
nāja iepriekšējo polīUskās komisijas apvainoja ASV agresijā pret Ķīnu, ļ sirdsapziņu, Ud atzīsim, ka esam tSlu
atzinumu, ko pieņēma ar 44 pret 7 amerikāņu pāretāvis Vorens Ostins no pilnības. Bet Ja nu mēs savas kļā-balsīm,
7 atturoties. Komunistiskās paskaidroja, ka Amerikai nav nekā- das apzlnimies un atdstam, tad mums
Ķīnas ārlietu ministrs Cuenlajs sest- du agresīvu nolūku Tālajos austru- neviens nevar ņemt |aunS, Ja mēs
dien paskaidroja, ka Apvienotajām mos. Apvainojumi, kādus Maskava art saviem draugiem un sabiedrotiem
nācijām šo lēmumu uzspiedušas Sav. cēlusi sakarā ar amerikāņu 7. flotes Biropi pasakām, ko mēs viņu rlcl-vaktis.
Ķīnas tauta tagad darīšot Ierašanos Formozas ūdeņos un gaisa bi vēlētos citidu«
visu, lai turpinātu kara darbību Ko- incidentiem Mandžūrijas-Korejas pte- Kant itan hHii «tr#uiM timv nn » .
rejā. Pekingas valdība nekādā ziņā robežā, esot pilnīgi bez pamaU. un Lrna ne^^^ to^
nepiedalīšoties UN izlīguma komi- politiskajai komisijai tie kategoriski «^^^^
. 1 « w Ifr^l'^f FA^^'^'^J^^''^^'' T!!"^^' Bet tāpēc un it sevišķi ta-izceļ
Pekingas nes tikai 44 amerikāņu karavīri, un gatftjl nopietnā stāvokļa dēĻmS»
M lēmums flotes uzdevums esot Ierobežot Ko. hrihta IAM • « . v . i i r H , uTi^iJ^ wii»«
w — " —a — » —' "—ff w—
centīsies panākt mieru. Cuenlaja
paskaidrojums nostādījis Angliju grū­tas
dilemmas priekšā, kaut gan Lon­donas
valdības aprindās paskaidro,
ka angļu vaidība darīšot visu, lai
ļoti svailgus
slēpumus. Tālāk mēs, amerikāņi, do-mālam,
ka angļu valdībai bfitu bijis
Jāpārtrauc tēvoča Sama dāsmuma iz-mantolana
nacionālo ienākumu iz-
SķieSanai un sociālisācijas eksperi­mentiem.
Britu valdībai bfitu beidzot
Jāpārtrauc dolant pelnlianB ar karam
MMnas īpasnkoniUeln Tācija
paliekošo DP pārraDilzīsaRal
sijā.
Ari Padomju prese
paskaidrojumu, ka UN lemums aiz- 1 r. uug» usaevums esoi leroDczot R.O. I U J K , - 1-,M .„gv«lkhi la vīniem hfiln
vēris durvi. uz mtermiligu Korejas rēja. konflikta tālāku i^leSanoi. J J ^ , wdXik^^^
konfEkta atrisinājumu. Turpretim Gaisa incidentu noekaidroSanal ASV Lto-»ta,tateXr^ »^^^
Londonas ārlietu ministrija paskaid- Ieteikusi dibināt īpašu komisiju, koJ J^^m nodegi loH « v S ™ M-ro,
ka Aiiglijas valdilM cer m drīzu diemžēl. Pad. savienība noraMijusl »•« »«•
izlīguma komisijas sanākšanu. kas| mm
Snaias eiļH»
Tokio (11). — Rletumkorejā aaika , . * «
nās Ķīnas karaspēka joasas sest-rT*1?*."**®'l*l'" P*'^^^^'^^^
dien uzsākušas jaunus plaša vēri«ia r*t"I^*L sarkanaļiem; tā-pretuzbrukumus,
lai aizkavētu UN P** P^'*'*"*^* »^»Wgi uz-kaŗaspēka
tālāku virzīšanos uz Seu-r^ill "*J^" Spāniju, kas kara
lu. Smagas cīņas notiek gandrīz ««^^l'»»*. izrādIUes neaUve-visā
Korejas frontē. Uz dienvidiem U*"» «biedroUls.
no Seulas Inēonas virzienā uzbru- Mfisu franēu draugiem mēs ieteikta
TAUTĪBU pJUtStlVJU APSPRIBDE BRITU JOSLAS IRO GALVENAJAI kurni mainās ar pretuzbrukumiem un beidzot visā pazemībā atilt reālo
MITNE pagaidānl stāvoklis nenoteikts. Art ^^^^ ka Francija iodfen nav vaiis tā
f^MAKtm e^^vMiM. «r^n-ca «*«if«i« Hanas upes dvenvMus krastā, nerau- vara, kas bija agriUc^un ka mēs mfl- ISf^af'v^^' v?*^!:U^*^« ^2 arktisko salu. komunistu «u aizsardzības plānu, nevaram bfl- S iJ^l^TiJrV^^^^^ V o ^ a ^ P * ^ ^ ^ Ievadījušas niknus protebru- tikai pēc franēu lokālās uztveres ^lAiiZ Sabiedroto kaja kuft^^a^balsta «« «c«^^ aoikaņas pret kalmi-
S ^ n ^ S ^ ' K ^ ^ ^ ^ W karaspēka clņas^^no Dzel\(enis uztverē Biropas vara wLi 1 ^ ^ ^ ^ ^ bombardējot ienaidnieka l i l z . wWza$ daudz tālāk par fraAēu «pē- l*f^J^ Ari «biedroto nviādja «e-Uu ietvaru; Vēl |ss
vai atrašanas sumnica. ^^^^ ienaidnieka pozidjām Wlks, lal mēs aizmirstu, ka Slcietaml
Uz Anghju .var izceļot 2000 pie<k- un sakaru līnijāmu Vi^uAorajā ame- uesalaužamo franēu armiju 1940. g.
rigo. kam radi vai pazīstami uzņe- rikāņu tanku vienības Ielauzušās vādeSi saraustīja gabalos divi nedēļu
mas rūpēties par izsaucamiem. IRO ienaidnieka galvenajās Ŗnijās un ie-| laikā MfIsu ada franēu paSreizēJā
no savas puses palīdz šo jautājumu ņēmušas Pjonēangu, 40;lQn limeļ-ļ niļUflbt' vara ir tikai nedaudz no-izkārtol
Frandjas ekvatoriālā Āfrikā austrumos no Vondžu. p^^iH,a par kādas Balkānu vafsts
darbu var atrast 20 ārsti, 10 agrono- Amerikāņu aizsardzības ministrija stiprumu, tās dņas spars ildzinās
mi, 20 kainu inženieri, 20 priekšstrād- ziņo, ka UN karaspēks no Korejas nullei, un franču iekfiējā drošība ir
nieki. Priekšroka neprecētiem vai kara sākuma līdz 10. janvārim sa-| spēdgi organizētās komunistu par
bezbērnu pāriem. Pi/eņem arī ģime-| ņēmis 136.188 gūstekņus,
nes dlvēkus, kam nav vairāk par 2
Hamburgā šinīs dienās notika t^-^
tEbu pārstāvju apspriede britu Joslas
IRO galvenajā mītnē. Tajā piiedall.
jās naciņnālo grupu pārstāvji tm IRO
vadošie darbinieki, kas iepazīstināja
sanākušos ar IflO darbtbas aktuāla­jām
ppoblēm&i usi turpmākās darbī­bas
jautājumiem. Britu joslā patlaban
78.300 DP, no kuriem tiešā IRO ap-riipē
— 8300, bet pārējie vācu saim­niecībā.
Emigrācijai dokumiantēti
14.000 DP, kas vēl nav izceļojuši.
Emigrācijā uz Austrāliju patlaban ra­dušies
šķēršļi, un izceļošana masu
schēmas ietvaros pārtraukta. Tas no­ticis
tik strauji, ka neaizvesti paliek
arī visi tie, ko Austrālijas komisija
jau bija pieņēmusi. Turpmāk uz Au­strāliju
varēs izceļot tikai uz indivl
duāliem galvojumiem un garantijām
par dzīvokli un uzturu. IRO soļiem
pie Austrālijas pārstāvības līdz šim
nav bijis rezultātu.
Arī emigrācija uz ASV kļuvusi
gausāka. Līdz jūnijam varēs izceļot
ap 12.000, bet izceļošanu gaida vēl
ņu finanču lietpratēji, tag^d nosūtīts ap 20.000, IRO aicina visus, kas le
Nllillias ļaizo masas
Izvada mariiaia
flanerheiiiiD
- j . . , . , . ^, - I Helsinki (11). — Bij, Somijas valsts
f.rx. r^r" u.P'^'?^f prezidentu un ilggadīgo armijas virs-
Jarīzes lidlaukā .viņš preses par- ^gi^i^j^^^ trijos karos vadījis
s^vjem paskaidroja: atgriežos L ^ ^ ^- komunismu, Kārlu
«r pilnu pārhedbu, ka Fran-cija ne- ^^3^^^^ Manerheimu svētdien ap-eiav
viena un ka musu pulēs par glabāja Somijas galvaspilsētas Va
roņu kapos. Funerālijas sākās svēt
dienas priekšpusdienā ar sēru diev
kalpojumu Lielajā baznīcā. Pie Ma
P r « e « . l i a TM - I I nerheima zārka, ko klāja Somijas ka-tāja?^..^^
Jf.^^^^ stāvēja 4^ģenerāļu goda sardze
Tn^Vt^?^ ^^^^^^^ ^^^az^^sg^^^j^^ Dievkalpojumu vadīja somu primašs A^£.J''^-if.- «T^T" s-P'' h^^aps Maksis fon Bosdorfs, asis-a
f f l ^ i i ' ^ - ' ' ^ ' ^ ^ i ' ^ \ ' ' ^ lejot diviem citiem bīskapiem. Pie
SSl?^^'''^^;" runu teica parlamenU prezi- vJfZ^I? gadījuma Indoķīna mēs ^y n^l^^stru prezidents Karte
tlfas apdraudēta. Ja nu tādi ir reālie
fakti, tad mēs drīkstētu lūgt mfisu
franēu draugus mfis saprast, kāpēc
mēs noraidām franču veto vāciešu
apbruņoianai.
VlcieSi spēlē diezg/in aktīvu, bet
bīstamu spēli. Ir labi saprotams, ka
tagadējā viņu resp. pasaules polltis-bērniem.
Uz Jaunzēlandi var izceļot DECEMBRI IZCEĻOJUSI 10.225 DP
nirav^ aJpgnādSni e^kiut'. g^g^,^ ^.^g^^am ^e^r^i^k āņu j^osl^as ^gal^ve nā
Jauna iespēja emlgrādjal paveras Rietumvādjas izceļojuši pavisam
ar Kanādas darba akciju, ar ko šogad [ 10.225 DF, no tiem 8333 devušies uz
tur paredzēts izvietot 15.000 personu, ASV, 829 uz Austrāliju, 772 uz Ka-galvenokārt
lauksaimniecībā. Arī šinī nadu, bet pārējie uz Braziliju, Izraēlu ļ situādja atvieglo viņu tieksmes
akcijā ģimenes galva brauks atseviS- un citām valstīm. Rietumvādjā pat- „andeles". Tāpēc viņi grib
ķi, bet ģime(ne sekos īsā laikā, pie kban vēl atrodas pavisam 211.632 atkalapbruņoSanu ..pārdof par
kam visai ģimenei reizē izsniegs vīzu, bēgļi, no kuriem IRO nometnēs dzI-r^'P^J*"' lielāku maksu. Pēc ilgu
tā garantējot ģimenes noteiktu pār- vo tikai 50.439. Vācu bēgļu nomet- 9«du Hitlera paroles „sviesta" vietā
vešanu. nēs atrodas 60.448 personas, bet lie- Helgabali" un pēc smagi zaudētā ka-
Runājot par pārkārtojumiem no- lakā daļa bēgļu - kopā 100.745 ār- r» vāddil beidzot sajfit savas dzīves
metnēs, IRO pārstāvji informēja, ka zemnieki dzīvo i^ivāti, un viņus IRO *"9*'>P*J«- Vācu nauda balstās uz so-
Vartas'un Eversburgas nometnes pār-ļ aprūpē vienīgi izceļošanas jautāju-1 Y^5" fabrikas sāk no
mos.
,§?*ron.«»«
varam runāt par agresiju, kas vērsta pg^gŗj^j^^^ NeraugoUes uz lielo
AD ' - u A aukstumu, ģenerāli Manerheimu viņ^
AP ziņo no Parīzes, ka pre^cidents ^^gjg ^g j^^dīja Hdz šim nepie
pirrSezfi/d^en^ta^m^, ^k^a p -ār^ej-ā'sf ^Ei^ro"p"as^ -n^a- ' ^dzētas *ļa užu masas,
«Uas, salīdzinot ar Vādju, būs privi­leģētā
stāvoklī apbruņošanās plāk­snē.
Vādjas apbruņošanu neuzsāk­šot,
iekams Rietumvādjas iedzīvo-
^jl paši nebūšot panākuši sapraša­nos
Šai jautājumā.
^Arī sabiedroto aprindas Frankfurtē
pārliednātas, ka pirms vāciešu ap­bruņošanās
jārada vesela virkne psi-choloģisku
un politisku priekšnotei-
^^u, kas Rietumvāciju dešāk pie­saistītu
rietumiem, Plevēna Vašing­tonas
apmeklējums nostiprinājis arī
amerikāņos pārUecibu, ka ar Vādjas
iekļaušanu Eiropas aizsardzības sistē-naa
nav jāpārsteidzas. Tādēļ turpmāk
galveno vērību veltīs okupācijas sta­tūta
apmaiņai ar aizsardzības līgumu.
ies pilnīgā IRO pārvaldīšanā, un šo
nometņu darbība paredzēta līdz š. g.
jūlija beigām. Plašākas pārrunas iz­sauca
ziiņojums, ka Ierosināta īpašas
komitejas dibināšana no dažādu
starptautisku, vācu un DP organizād-ju
pārstāvjiem. Sīs komitejas uzde­vums
būtu pārraudzīt un event ari
aprūpēt Vācijā palikušos DP pēc
tam, kad IRO izbeigs savu darbīl u.
Sis Ierosinājums vēl ir tapšanas sta­dijā,
IRO aldna plm» emigrādjas for­māli
nokārtot laulību dokumentus
tām ģimenēm, kas laulības slēgušas
tikai baznīcās. Vācu saimniecībā dzī­vojošie
aicināti kārtīgi pildīt savus
maksājumus par dzīvokli u, c, jo pre­tējā
gadījumā vācu iestāžu celtie ie­bildumi
var nopietni traucēt izceļo­šanu.
Šādos gadījumos IRO nevarēs
ļ sniegt nekādu palīdzību.
Laikraksta LATVIJA
apgāds un redakciļa
Sf i . f. februāri p ā r v i e l o j g i i e s us musu
03b)
adrese In
G r s f e n ā i c l ī ā u / O b b . , DP Camp,
Lettische Zeitung Latvija
Lfidsam misn Sdzsirādniekus, abonentus, pārstāvjus un
a p ^ a klientus visu korespondenei« naudas pārvedumus uc
sūtījumus turpmāk adresēt uz augšminēto adresi.
Vai Kiemenflss
bbedzls?
pietnu konkurend „pasaules tirgfi".
Tagad, kad vādeSas atkal aicina dot
upurus, bet Šoreiz ne uzbrukuma, bet
eventuālam aizstāvēšanās karam, vi­ņu
atbilde varētu bfit „jā". Kanders
Adenauers bijis gatavs piekrist vācu
apbruņoSanai, bet viņam Jāiztur so­ciāldemokrātu
opozldja, kuru sekste
pēdējās vēlēšanās augusi. Tagad
vācu partijas sacenioties prasībās un
PLAŠA nTiRlSANAS AKajA"
CECHOSLOVAKIJĀ
Prāga (11). - Dr. Vladimirs Kle-mentiss,
kas pēc 1950. gada maria I noteikumos, pēc kādiem viņi savu
bija komunistiskās Cechodovakijas remilltāri^iju rieinmu sabiedrotiem
ārlietu ministrs, bet pēdējā laikā krī- gribētu pārdot Komfinistu pasaules
tot nežēlastībā strādāja par nenozi- miera draudu atroosfairā vādeil iz-mīgu
ierēdni, kopš dažām dienāni no- manto situāciju, lai no uzvarētājiem
zudis. Viņa dzīvokli Prāgā apsargā izspiestu arvien vairāk.
Bet nav Izslēgts, ka v i d bīstami
vaspilseta klīst baumas, ka Klemen- griel pail savā miesā. Ja nu viņi do-tiss
esot vai nu aiĶ:i«tinfito vai atro- n j , | „ palreliējā sltuādļā vaiētu
doties mājas arestā. Viņa izbēgšanu «merttiņu karavīru aizsardzībā mle-uz
bnvo pasauli uzskata tikpat kā U f l l sēdēt ap galda un dzert
P"s"?'^?*'*°?vJ*ni '^i'*'S!ri«»'>. »«« varētu ari gadīties, ka
savā laika pie<telijas Eduarda Bene-krt^^ , pai„ "p„uas blo-ša
Londonas tr.mdaa valdībā ķomu-ki, j , ^^j, ļ,.
u i^t'^r «PSMen» ^tu ļitevēlas RoSr?,l,^TrSi,»i« pa, aizsardzības Joilu. tad
rfiis ? ;r« "1 it vācieši «ktu aUtātl Jāņa
dienas tur, kādas plašae tirišanas ak-1 j^esmlgā labsirdīgā maiguma varš.
Kā Sl Ivana žēlsirdība un maigums
izskatās, to var apliecināt katrs no
Krievijas atnācis gūsteknis. Ja rie-minisUijā.
Atlaisto vidū ir tiklab n o - l ļ ' ^ " aabiedrolo vienības bfitu spies-daļu
vidltājl, kā arvienkāZ s t l S t L^ad"^^^^^ Sa' Ts.^*» «n«;«»; „ * i , s i r ; "^*» vāciesiem mazākais Jāzina,
«m^u-n^isHt u JpHartEija..s bhlioeHdHri . ' k1,^a s tiktu darīts*, l.a- iis k* a^ rai ,piio«t«esn« ciāls,
Ar pēdējās dienās notiesātiem e''"' ^
cijas ietvaros, pēkšņi atlaisti no ama
ta 250 ārējās tirdzniecības un izglītī­bas
ministrijas ierēdņi. Līdzīga tīrī­šanas
akcija sagaidāma arī ārlietu
augstākiem katoļu garidzniekiem, vis*
pārībai zināmais pēdējā gadā notie­sāto
čechu garīihnteku skaits pie­audzis
uz 32.
kristu ienaidnieka rokās. Labi tē­mētas
bumbas, starp tām atombum­bas,
par to Jau gādātu.
(Turpinājums 8. Ipp.)