Bavarijas Latviesu vestnesis, December 14, 1949

              10. decembri.
m
mraorns
«avā JaimaJS
Hr .vecajiem pa-fS
IGNACIO
INI UN
liii':-.
d^rbi tul-valĢdfiff,
art
i&9 publicējis
Magazine
ielu ievērību Sa-
$i0 raksts saucās
A|»h£rdm pirms
\immi nt ita}u
un. k<^8 tā laika
Hašķavaa.^ktā*
\Ņļūi pubUcētajā
Idro tos iemeslus»
komttaistiem
aSkumS Silone
ISja Padomju
iķļii kominternes
'mn dūrās acis,
pilnīgi nespe-ttus
un domas,
iiekiem kaut puš*
)Siņā]ās iebilst
ļLil' tiidaļ nosauca
m un strādnieku
rfiksta Silone.
tiimāt ar kādu
UtSju. Ss viņam
iaķstirtdķi azTvo
i i k a tā-radīt
iķstnie-nozlnliē,
ŗimentSt un
ļferevoHiciJa!"
Silone
ar pa-mOnistu
Žaku
ir fašistu
Jau to-
|I r-personis-
Wds vienu, bet
4P(alv6Ji$ citu.
ea atkal
lai piedalītos
6, kurā vaja-rlčlbu/*
rakn
komunistiem
fgi» M ari pā-no
Trocj-liledaBJfis
ari
vlft J^l^ūcijas
va«
eš nebiju la-ro-ip
rezolūciju
aidzi-lirt
vIņS Trocka
<ļin \par to
a sanāksmes
u^afilkā uz
iijā' Izdevuši
ir Bulgārijas
mani pārlieci-
1 Silone attēlo
i •: iJSTav svarīgi,
vai nē/* teica
ļja par varu, un
^ ar vairākumu.
aties nosodīt
:p{arbvs. „Rezo-i
otrā dienā, Jo
izteicās vēl trīs
Man par
Sāk, to tomēr
es orgānā ar
ōciJa pieņemta
izSķltos izstā-ijas,
jo redzē-eftlba
nerēķinās
raksta beigās
u
tmsbaua
m
in Newspaper
tmder B0COM Clvil
lirision Aūtborisation
ItNOP^m PubUsb^
Valdemārs Lam-r.,
Brilte Str.
it«rJ IJfageheuer &
ldwig8burs, Kōmer-iblished
twlce weeķļy.
lon 11.000.
Ēc':.-; -. -
^•*rsaXN NEWSPAPER
l i v - '
ASV vai
uodarb
VISOS emigrācijas centros
vojas atsākt paplašinātu akciju
*lve«ai8 pārrunu jautājums b S a V ^ i ģ S .
māk strikti pārbaudīt, kā praksē fetS^^J^T'*"
tos. ka no visiem Stsv ^ j K ^ ' ļ ! ?
le<«bā nodarbmato varēs braukt viens cits nozares
iiājl darbinieki saķamie-informēja^
ka līdz 6.
Izceļošanai uz ASV jau
vizas. Rēķinoties
dŗlzu izbeigšanos, jaimo
^ priekšrocībām lauk-
*|f ^nodarbinātiem ievēros
Kaut gan ar
ā nodarbinātajiem
ari strādātāji lauksaim-ņozarēs,
piemēram,
tomēr jau kopš 21. no-srikāņu
joslā uzkrājušies
.us nevarot laist
nebūšot tiem pret! lie-lauksaimniecibā
nodar-rīkojumi
var ievēroja-emiģrācijas
igaitu.
I^rtidz -stingrāk pārbaudīs
ilraliecībā nodarbināmos,
jas prasīs, lai lauksaim-arbināmiem
ari būtu
Tiem, kas
SiferādSt lauksainmleci-
• It iavu
atnnašana, jo amerikāņu joslā pa­pildus
ieradušies vēl 9 Austrālijas
komisijas locekļi. Arī Kanāda ga-tavojoties
atsākt paplašinātu akciju,
bet sarunas ar valdību vēl neesot
beigušās, -
Svarīgi pārkārtojumi' gaidāmi
Gronā, kur kā pēdējā instance līdz
šim darbojās ASV imigrācijas un
naturalizācijas komisija. Dažkārt
aizturēto skaits Gronā bija levē-ŗojams,
un tas sagādāja smagu pār-bau(
Kjumu ne tikai emi^tiem,
oet an apgrūtmājumu pašām iestā­dēm.
IRO jau vairākkārt mētāja
panākt izkārtojumu, lai ASV imi­grācijas
un naturāUzācijas komisi­jas
locekļi „pēdējo sijāšanu" izda­rītu
IRO emigrācijas centros.^ Ta-gad
paredzams, ka sākot ar 1. jan­vāri,
šīs komisijas' pārstāvji darbo­sies
katrā emigrācijas centrā (Lud-vigsburgā,
Minchenē, Sveinfurtē.
Augsburgā uc).
Vācijā vēl esošajiem daiidz raižu
sagādā IRO budžeta samazinā3^ml,
kas jo smagi izjūtami algu posteņu
svītrojumos garīdzniekiem un sko­lotājiem.*
Visi tautību pārstāvji
iesnieguši protestus. Tomēr ir maz
cerību, ka stāvoklis uzlabosies.
DP Vācijā diezgan smagi skars
amerikāņu armijas un augstā komi­sāra
rīkojumi, lai IRO nekavējoties
atbrīvo visas tās telpas, par kurām
jāmaksā īre. Tas nozīmē, ka DP
rīcībā varētu palikt tikai kazarmes.
Atliek vienīgi cerēt, ka rīkojuma
Isteno.anu izdosies aizkavēt līdz*
pavasara posmam un telpas nebūs
jāatbrīvo aukstajos ziemas mēnešos.
|K prielS izbraukšanas^
psmaz 30 dienu IRO
i^as kursos šeit pat
la aizkavēšana ižce-
;iek ar! ar tiem, kas
jKaliforniju vai dienvidu
Ķ turienes organizācijas •
iftāksāt ļoti dārgo sausze-
^Ipāri visam kontinentam,
izšŅuorleānu savukārt iet
.li'Cik zināmSi tad pašreizē-
"dltājiem nākamais iirans-
Gronas aties tikai febru-
Visu šo kavējumu secībā
ies, ka nākamā gada 30.
neizlietota vēl laba
iUtās kvotes, kaut gan jau
Iņemti 127.749 galvojumi.
rmērā uz katru galvojumu
^Slīdz 2,2 personas, formāli
i likurņā paredzētais kop-jaU
pārsniegts. DP
Ip-aksē rēķinās ar zināmu
vkāršu galvojumu un emi-procesā
izsijātiem, tā ka
rezerves vēl ir.
las vēl nav saņemta ga-ftd^
par bij. karavīriem. Bez
un igauņiem karavīru
" i pozitīvā atrisināšana
Itas arī vēl citas tautības,
i i pazīmēm spriežot, izšķī-iTOS
priekš 1. janvāra nav
itns emigrācijā uz Atistrā-p
IRO domām, radies tādēļ,
pli nometne evakuēta un
tur izdara pārkārtojumus
lontus, kas ilgšot vēl apmē-m
nedēļas.. Austrālijas akcija
'gaidāma techniskā procesa pa-etavas
atdzimšanas
ustTba Kanāda"
'fe' saucas jaunā mūsu brāļu
S lietuviešu pretkomūnistiskā
^'iācija, kuras nozīme un aktī-
;Pedejo mēnešu ' laikā stipri
īsi,: reizē palielinoties an
Skaitam. Organizācija ciesi
'jas ar latviešu un igauņu
iekiem tiklab Kanādā, kā ari
.r^ Plašā protesta sanāksmē To-
* ^' nesen pieņemta nozīmīga
,»^evistisk^ rezolūcija, ko lie-
^ atdzimšanas kustība piesuti-
^^kņei atbildīgu sabiedrisko
^I^IItisko darbinieku jaunajā
^^tā. Rezolūciju parakstījis
Mjas prezidents S. Jaku-h
sanāksmes priekšsēdis V.
ipskas un sekretārs, A. Urna- 0)
balsis pret piespiedu
darba nometnēm
Padomju savienība
Parīze (D). — Savā laikā ziņojām,
ka pazīstamais franču kreisā vir­ziena
rakstnieks un Franc-Tireur
atbildīgais redaktbrs Rusē Figaro
Litteraire slejās publicēja uzaicinā­jumu
dibināt īpašu komisiju, lai
konstatētu, kas notiek Padomju sa­vienības
piespiedu darba nometnēs.
AFP ziņo, ka Rusē aicinājums radī­jis
plašu atbalsi visā pasaulē. Kat­ru
dienu Franc-Tireur redakcija
pienāk tūkstošiem vēstuļu no ag­rākajiem
vācu koncentrāciju no­metņu
ieslodzītiem, kas sola savu
atbalstu. Rusē aicinājumam Pi^
vienojusies arī viena no lielākajam
franču organizācijām, kas apvieno
tūkstošiem bijušo g^^^^^u un
koncentrācijas nometņu ^««utnieku.
Komunistu Prese saprota^^^^^ iemī­lu
dēļ ļoti asi uzbrūk Fm^^^^^
Ari jauna valc^^ iestāsies par plašu
ieceļošanas programmu
rec astoņiem gadiem Austrālijas strādnieku
partiļa zaudējusi velēšanās
Kanbera (D). ^ Pagājušajā sestdieiiā AustrāUJā notika parlamenta
velēšanas, Sjpriežot pēc pirmajām informācijām, kas saņemtas Londo-tfS
tin Itm^, strādnieku pai^tija %audē|ā^. Lai gran v l ^ l^ovl&dis
balsis vēl nav saskaitītas» līdzšinējie rezultāti liecina, ka abas opozicUas
partijas — liberāļi un agrSrieši — ieguvuSi 75 vietas, bet strādnieka
partija tikai 44. Vietu sadalījums» protams, var vēl mainīties. Poļī-iiskās
aprindas tomēr jau t^gad pārliecinātas, ka strādnieka partijai
pēo 8 gadiem bās jāļauj sastādīt valdība opozicijaL BBC svētdim
ziņoja, ka tagadējais ministra prezidents CifUjs jau pirmdien pazi­ņoja
Sava kabineta demisiju. Jauno valdība uzdos sastādīt llberā|a
vadonim Menzijam.
Kādā sanāksmē Melburnā svēt­dien
viņš teica garāku runu, kurā
deklarēja sava eventuālā kabineta
programmu. Arpolitilcā Menzijs so­lījās
cieši sadarboties ar Lielbritā­niju
un Savienotajām valstīm. Sai
punktā viņa programma neatšķiras
arī no tagadējās strādnieku valdī­bas.
Menzijs bez tam vēl ierosi­nāja
tuvākā nākotnē sasaukt britu
impērijas saimniecisko konferenci,
lai koordinētu tirdzniecības problē­mas
un savstarpēju preču apmaiņu.
Iekšpolitikā viņš nostājās pret ban-lai
nacionalizāciju, ko bija ierosinā­jis
Ciflijs un apsolīja «stingri apka­rot
visas totalitārisma tieksmes.
BBC svētdienas raidījumā pl. 14 zi­ņoja,
ka Menzijs domā slēgt Austrā­lijas
komunistu partiju. Vakara rai-dijumā
turpretī to vairs neatkār­toja.
Runas beigās liberāļu vadonis
solījās realizēt „plašu" imigrācijas
politiku, ņemot ieceļotājus kā no
Rietumeiropas, tā no Lielbritānijas.
Vēlēšanu iznākumi Austrālijā ra­dījuši
lielu ievērību Lielbritānijā
un Francijā. Pēc strādnieku parti­jas
zaudējuma Jaunzēlandē, britu
politiskās aprindas ar lielu uzmanī­bu
gaidīja tautas izšķiršanos piek­tajā
kontinentā. Jau svētdienas
priekšpusdienā, kad Londonā pie­nāca
pirmā informācija no Kanbe-ras
un Melburnas, Reutera pārstā­vis
lūdza interviju premiērministra
vietniekam Herbertam Morisonam.
„Nebūtu gudri par šo lietu runāt,
iekām vēl nav zināmi precīzi velē­šanu
rezultāti," atbildēja Morisons.
Austrālijas strādnieku partija, pec
viņa domām, tomēr arī uz priekšu
paliks stiprākā. Plašus komentārus
Austrālijas vēlēšanām veltījusi Lon-donas
svētdienas prese. Konserva-
^' tīvo un liberāļu laikraksti par rezul-tātiem
raksta visai optimistiski, se­cinot,
ka tādi varētu bū ari nāka­mā
gada vēlēšanās Lielbritānija,
Sundv Times, piemēram, saka, ka
Austrālijas strādnieku Partijas zau-dējums
nozīmē „tautas vienpratg^
sociālisma nosodīšanu Pfcjļgak^^^^^
praktiskiem pieredzējumiem Sun-dav
Express piebilst, ka ta „ka šo-
S īSirušies austrālieši, rīt var S^lS.v angļi". Tr^ais konser-
(Turpinājums a Ipp^.
no JVraVC^ruivv " ' - . 1 .
mals komunistu laikraksts Les Let-
J,u n» Kravčento prlya.J»2ļ««
mais kc
tres Fi
raksta atbildīgajiem reu
viņš ierosinās Pravu, tiklidzDus b
vads materiālus par PiesP^ef^^^'
SnoSetnēm Padomju savienība.
Hus. aicinigu atsaukusies
kJ^nTateriālspar P i e r e a . « j—
Padomju jav'enfta Echo^
Woche tapec an no savas P^^.^..^^
^"irh vTsu Rietumvāciju. bet
?Ptyf iedzīvināta, Ueci-rjar^
SS darbu nometnēm
iesūtīt redakcijai.
Nr. U7 (Sil)
ttfUlm. IMa. i. 11 dee»
mtttf i. Qaiv«Q«ia radaktocts f
vletnlite: R Culltta. Badik*
wi«ai!
ZIEDOSIM TĒVZEMES BRĪVĪBAI
Kfidreii pirmi otrā pasaulei
kara polāros apgabaljs nozuda
slavenais pētnieks Amundsttis*
Toreiz šī vēsts satrieca pasauli
Malu malās ekspedīcijas devās
ceļā paUdzēt. meklēt, glfibi Bija
pazudis cilvēks.
Mūsu dzimtenē taga() pazūd
simti tūkstoši latviešu cilvēku.
Ģimenes kopā ar bērniem un
sirmgalvjiem pa?ūd un neatgrie-zas.
Tikko Stutgartes raidītājs
atkal ziņoja par jaunām deportā-cijām
Latvijā Arī šie patlaban
deportētie laooo pazudīs komū-nistu
koncentrācijas nometnēs,
kas tagad neatrodas tikai aiz po­lārā
loka vai Sibīrijas taigās, bet
ir pievirzījušās pavisam tuvu
Maskavai, Ļeņingradai, Kuibiše-val
un Baku, Mūsu rīcībā ir pus-līdz
noteiktas ziņas, ka uz Pa­domju
savienības vergu nomet­nēm
deportēti vai nomocīti 44.000
latviešu. Tas ir skaittis, kam
protesta vētrā vajadzētu saban-got
līdz dvēseles dziļumiem kat­ru
kristīgu cilvēku, visas civilizē*'
tās nācijas un valdības. Malu
malās v a j a d z ē t u celUes cīņai,
steigUes palīdzēt, glābt, jo ir pa­zuduši
un katru dienu pazūd
nevaināgi cilvēki. Bet tas ne­notiek.
Ja kristīgā un civilizētā rietu­mu
pasaule iekvēlinātos svētās
dusmās, — vienas dienas būtu
par maz, bet nedēļa par daudz,
lai pārtrauktu asiņainā sirpja
pļauju un bezdievības āmura
dragāšanu. Kā uz burvja mājie­nu
izzustu mūsu gadsimta Uelfi-kais
kauns un ļaunums — komu­nisma
asb^ainais rēgs.
Viens pats cilvēks» Ja tas savā
pārliedbā un apņēmībā ir kļuvis
ciets, var izrais^ neaptēšamu
aktivitāti un %pļaSĻ Ja tat no*
tiek ar miljonu lielām tautām,
pat katous tad viegli var pār­statīt.
Komunisms, kailas dikta­tūras
balstīts, ir gan milzlu, bet
milzis uz māla kijām. Rietumu
pasaule to v a r ē t u apsviest un
sadragāt ar zābaku pumu spē­rienu,
ja vien visi So spērienu
tam raidītu. Ja visi to g r i b ē ­tu.
Diemžēl, Sīs gribas vēl nav.
Rietumu valstu valdības vēl
laipo un lakstojas ar komunis­tiem,
naivi domādamas sanāks­mēs
un apspriedēs panākt iespē­ju
ar tiem sastrādāt. Tās vēl
nav atskārtuSas komunistu vien-vienīgo
mērķi — gribu sev pa­kļaut
visu pasauli — un to, ka
pārējais ir izlikšanās, maskēša­nās,
meli. Reiz viņas tāpat kā
visi, kas uzticējušies komunis­tiem,
piedzīvos vilšanos, bet tad
var būt par vēlu. Katra noka­vēta
stunda ir zaudējums: dmvī-bas
iet bojā, pazūd cilvēki.
Taēu bezcerīgs mūsu stāvoklis
nav. Kā dzirkstele tumsā ir Jau
iemirdzējusies l^abiedriskā doma.
Tā ir taisnīgākais tiesnesis, stip­rākā
va^ra, lielākais spēks. Un
šodienas pasaules sabiedilba
nav sliktāka kā desmit, divdes­mit
vai vairāk gadus atpakaĻ Vi­ņas
doma nav mazāk cilvēcīga
un kristīga. Varbūt tā. dažādu
propagandu mulsināta, gan vai­rāk
saraustīta. Bet tiklīdz tā
pārliecināsies par komunistu var­darbību,
tiklldi t l aliiMi viņu
cilvēku dēdēšanas un inlcl-nešanas
mērķtiecību, tfi tūliņ
celsies savi viengabalainajt ma-
Jestitlskumi. Tad valdības būs
spiestas tai sdcot, tad ar! valdl<>
bām būs Jāpalīdz, JiglibJ, Ji-cfnfis
par cilvēkiem, kas paiūd.
Sī sabiedriski doma Jau mUit
Mūsu, vēl pie dzīvības palikido,
latviešu plenikums un ua*
devums nu ir — p a l ī d z ē t la- '
b i e d r i s k a j a i domai no­skaidroties,
liecinot par se*^.
vi, mūsu pazudušiem briļiem un
māsām un mūsu li^stīto dzim­teni
Tas Jādara mums katram.
Visi, kas jau šķērsojuši okeānus,
tāpat tie, kas tuvākā vai tŪiki
laikā nonāks otrā krastā, ir dziVl
Uecinieki. Sabiedrības Int^m
par mums un mūsu likteņiem ir
liela. Mūs izjautā, mums Jiiti»
sta. Dažreiz aizbraucējiem tai
sagādā Uelas grūtības, 1^1 sve­šās
valodas nepratējiem. Te Ue-
Usks paUgs laba informidi»,
literatūra. LNP un LCK intor-mācijas
nozares nerimdamas laji
virzienā strādā. Arī patlaban
sagatavoU vairāki izdevumi Tie
domāti katram izceļotājam Ilda-ņemSanai.
Jau aizbraukušiem
šos izdevumus pēc vēlēšanās pār­sūtīs.
Lai sekmīgi veiktu ^sui tik
svarīgos ārējās informācijas dar­bus,
vajadzīgi līdzekļi. Tie Jā­rada
mums pašiem, ikvienam
ziedojot pēc lavām ipijām.
Pie LNP un LCK paitlv ārējai
informācijai fondi, kur mOiu
tautieši līdz šim Jau laneīuši val-rākui
tūkstošui marku, k u izdo­tai
ārējai informācijai, bet ar to
vēl nepieUek. Udzekļl vajadtfkl
vēl un vēl
latviešiem fs Jauki paradiuid
apdāvināt tuvihiekui un drauje»
Ziemsvētk»)! Ziedojot ārējalm-formicijai,
Jūi būiit lieddp
tiem» kas dzimtenē ui mitm
gaida.
Tautieši atsaucietiesi Atiatt->
cieties un ziedojiet visi— sa­b
i e d r ī b a s , organizāci­jas,
uzņēmumi l i e l i un
mazi veci un Jauni,
v i s i !
Mēs kopējiem spēkiem kaļam
ieročus cīņai. Labi veikts ārējaii
informācijas darbs praia duidz
pūļu un materiālu līdzinu, bet
šis darbs ir mūsu stiprākā atom­bumba,
iedarbīgākā tālšāvēja ar­tilērija,
ātrākās lidmašīnas.
Numurētas, apzīmogotas un
parakitītai ziedojumu vākšanu
lapas Informācijai nozare notū-
Us ar aMiabalu pārstāvju itaīp-niecību
nometnēm. Saziedotai
summas pakļautai norēķiniem un
kontrolei, un tāi izlietoi vienīgi
ārējai informācijai
Lai neviena nav mūiu vidCĻ
kas atrautoi. Mūsu zemē ir pa­zuduši
un pazūd cilvēki. Mumi
p i r m a j i em Jāiteldzai
tiem pailgā. Tad modiiiei
arī pasaules sabiedriskā doma,
un droši pienāks bridis iz^Mrlgai
cīņai. Mūsu brīvība vai nebrīvī­ba
lielā mērā ir mūsu pašu ro­kās.
LKP un LCK Inf. aoiare
Amerikas lietuvieša kongresa lemui
Pēdējā Amerikas lietuviešu kon­gresā
bez delegātiem piedalījās ari
Lietuvas atbrīvošanas komitejas lo­cekļi,
bij. pagrīdes vadītāji partizā­ņu
pārstāvji )un totalitāro režīmu
vajātie. Kongress konstatēja, ka
tautas politiskais briedums radījis
vienotu garu, kas izpaudās Jau Hit­lera
okupācijas laikā un spilgti pa­rādās
ari tagad, vedot nāves cīņu
pret barbarisko padomju okupāciju.
Kongress sveicināja tautas brāļus
verdzībā un viņu cīnītājus, kā ari
kaimiņus, brīvības cīnītājus Latvijā
un Igaunijā, Amerikas lietuviešu
raksturīgo uzņēmību atspoguļo ari
pieņemtie lēmumi. Kongress no­lēma:
1) Lūgt ASV senātu drizāk ratifi­cēt
genocīda konvenciju, lai iedzī­vinātu
kaut dalu no cilvēku tiesību
deklarāciju tēzēm un novērstu vis­lielāko
noziedzību;
2) Lūgt UN apspriest okupēto val­stu
tautu brīvo pilsoņu sūdzības pret
Pad. savienību, tā attaisnojot savu
cilvēku tiesību sarga nosaukumu;
3) Atsaukt ASV valdības Pad. M -
vienlbai doto solījumu par Mazil
Lietuvas (Klaipēdas apg.) nodošanu
krievu imperiālistiem. Jo tā ir Lie»
tuvas republikas sastāvdaļa;
4) Intensivēt informācijas raidīju-mus
Lietuvas, kā arī Latvijas un
Igaunijas iedzīvotājiem caur Voioi
of America;
5) Sadarbībā ar visu tautību Ame­rikas
presi un radio palīdzēt pasau­lei
saprast Vidus-, un Austrumeiro­pas
problēmas.
Kongress apsprieda ari komūniitu
propagandas ietekmi «balto" krievu
nolūkus, DP ātrākas izvietošanai
problēmu uc.
Noslēgumā kongress solīja nedalī­tu
līdzdalību Lietuvas atbrivošanai
komitejai aicināja visus Uetuvlešui
ticēt brīvības uzvarai un cinHiei pir
ta (ek)
. -i
• il