1949-02-05-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\ ATCEREI lad no ftttl)ola ģēnija nav.. U^. pie viņa kapa%uļj« ^ģmpm kluba p 4 S ««v^ Svarcs, starp cjV -7^7 Ķ - - n . Šķiet,,ka Sind^r^^^^v^ is, jo visam tamriTa •'^9» «v^vēlfc sākās mekleiuii^«ļ3,». VIned slavenās •vienSafv?'^ austriešu treneri r^uJ^^»- li Latvijas futbolani S n " P celli.uz.panakunaem.^^t.I?i ft »iJ qo visiem- futbola v?Jj?^^ ^ l nemirs ari mūsu atmin^^^'^^^ itļcal iŗmazs ziediņS ^^^^^ futbolistu saimes. '^«Pt A r n o l d s Smitj iļJpem tiesības "Bavārijas ilļ*taŗsacTkstes jkm slēpojumā rejultāttt^un vietu esmu loti raksta Reinis Upe, kas ,v|ou sp. biedr. AlpeiveS r^^^' ^ēlbavftrTjas meistarsacSs ft' ? ^alllmiekii konkureSS , , ^ j V ^ ļpirmajās vietās NieriSS ^ŗtnes fslēpotāii, kas ffļfe pinējas. Uzvarētāju CeE par -Bavārijas mei^rsaS paSā vieta ~ VarmensteinS ;e iebruārī notiks BSŽ Bt^ ^ pie42 man tiesības startēt; d Si atgādina mūsu Siguldas I Joj pazīt vācieSus un vim ^^omenālos rezultātus. Kaut iS IJmdnl^,brauc 18 k m krietni oāS i|cWļ 10 pašu.bieži veic llsķņidrolmns tāds, k a vācieāl M •loe neievēro vajadzīgos u£. nobraucieņa samērus, b6t^ 5 gariem nobraucieniem. ^it^ w 1^ ^JPa^ startam [a vi^ā vietā. Tā ari pinS itSm'ttds: vācletia > ka,..distance.velk^n.i mm pfi ,8timdtt, bet es, .> scb^matisH .» distances sadalījumu, to no- [gjtt.. Man bija taisnlba^; Ķ$ pini •iS iepriekšējā SVētdiefiS IĶ^ i (l>irin., Šoreiz 18 km atradSj ..MM. • Tomēr visumā vācu dis' ļļēdēļos gado» ļoti progresštfi." iČr. an ^ . JĒliMa vērtīgo gratiud i i k ^ i J l I K i r GIJEZNIBOBA, ar oena §, av^ kantorī Nr. 24i • ' i . 28. janvāri Mrnbergfi. SerojoSS Vendia^s saime. 1^^ 1^ iž<lev^^ tajK, saUM. l (Mtf mtnkoplbtt ASV ua p|ri iivuftcilttT t f i maksā? X)M Pit :$lnM valdtaa refortsas tksompiaros Ei l i d i m ^ ^ 12 stropu i Itft ffebruāŗa beigā^ iznSkš m l i A U K A DĀRZĀJI, baģ. «U3tt8t« Cena ^, iepriekSiji pasūtinSjumi. Iftirirttratas ir nelielā eksemjiļfij l^Jŗiesūlīs vienīgi pret iepr"^; ar uzliktu pec'na'^^i T fik'^iot ar 5 eks., 15 B r atlaide. ^^^^ r -t. RUMAKA gŗSmatnijv Alfrēds Kalriai^^ . >ledāva jauttlznākuSas; I M B ^ KOŖi (l/m) i ^ (J. ntt Z bals.) i««v* ittlas dziesmas. BIHIŅS l/IU solo dz. S£i) i . . . . • • • • * bjlSZll^S I/U ifttv. t. da. Virasas^ fi • • • • 'J ^ legia letortoforn^ ^» f aotU . 5^ i S4 , letpichottBS [llABG&VAS VANACtO QBil]!|IIAXNlC3> kf fit Mielļus trttiā»» T iteSa saknnk inSk )«<>>>« lAS* ^, i«u*»«, 'Ag M^dienSs » •estdl»»'- L A T VU Latiriao New8paper PoMisbed oflder EUCOM Civll Afiairs OiviiioD Antborisation Nomber UNDP 196 Publisher and Editor! Kārli» Rabāos. DP Camp Kfelnkfttt near COnzburg/D Prloter: ,,Schwfib. Volksbl." GOnzburg/D.. Bgm.- Uodm.*P1. 7. rirculBtion; 4000. Pttblisbed thret tSmn weekly. Editorial olllce: GQnzburg/Do. Oofniniktt«-ZimmermflTin-Str. 2 ĻATVIAN NEV^SPAl® 14 (238) SestcOi^ 1949. f, 5. fehr. linfik trīs tsitts nedēli Ifde-vēj8: fatvi^Qpreias darbinieku sadarbības kopa; kopas vecākais M. CoHtts. Galvenais redaktors K. RabScs (Šobrīd darlA neatrodas): i i l v , redaktora vietn. M. Ctmtis. ite-daktori: L. BlndņS. B. ĶlseUs. A. Liq»a, H. Minden-bergs, A. Bmits, Adrese: GQnzbarg*Do.; red.: Domini-kosZimmtrmannstr. 2 (tilr. 50). apg: Marktpl 25 (t 84). šoreiz vairs runas ,^Micra saglabāšanu nedrīkst padarīt par manevru /saka Ečesons Vēl pasaulē nebija norimušas valodas par Staļina pirmo intervUu INS pārstāvim, kad Kremll$ sagādāja jaunu pārsteteumu: uz tās pašas amerikāņu ziņu aģentūras UUāku Jautājumu par eventuālu vietu^ kur varētu notikt padomju valdības galvas un prezidenta Tfumena konference, Staļins telegrāfiski minēja p sulu Padomju Savienību, Poliju vaf Cedioslovakijtt. Tās pašas dienai vakarā ASV ārlietu ministrs Dīns Edesons preses konferencē pasktiidroja, ka prezidents Trumens vaiiŗāk-kāri izteicis gatavību iapsveikt Staļinu kā savu viesi Baltajā namā. Cetttrio redzi Savienoto Valstu prezidents vairs neuaaņcmsles ceļojumu apkāri pus pasaulei, lai spriesta par lietām, kas nav pat vārdā sauktas. ASV ārpolitikas vadītāja paskiiidrojumiem pilnaim pievienojusies ^ī britu ārlietu ministrija un prese. Amerikāņu ziņu aģentūra INS trešdien no ļauna jautāja Staļinam, vai viņam būtu minama kāda vieta, kur tas vēlētos satikties ar Trume-nu, piebilstot, ka ASV prezidents jau vairākkārtīgi izteicis gatavību apsveikt padomju Valdības galn-u Vašingtonā. Uz šo jautājumu sekoja Staļina telegramma: „Es esmu pateicīgs prezidentam Trumenam par ielūgumu Vašingtona. Ēs Jau sen vēlējos apmeklēt Vašingtonu. Diemžēl es nevaru to darīt, jo ārsti man aizlieguši uzņemties jūras vai gaisa ceļojumu. Ja prezidents Trumens vēlētos, mēs varētu satikties Maskavā, Kaliļiiigradā (Karalaučos. Red.), Odesā vai Jaltā. Mēs varētu sastapties ari Polijā vai Cedioslova-kijā, atkarībā ņo 'prezidenta vēlēšanās" Stapna telegrammu Vispirms publicēja Parīzes ^ikraksts „Pranc^- Soir" un tad to nolasīja Maskavas radio. Tai .pašā dienā žurņāUsti jautājS l^2ddehta Trumena sekte-tārarti Rosani, vai Savienoto Valstu galva paņēmis oficiālu uzaicinājumu no Staļ&a? ,-,Nē," atbildēja Ross. Uz preses ļaužu tālāku jautājumu, vai prezidents nodomājis izvēlēties kādu dtu apspriežu vietu, Trumena sekretārs pa^aidroja: „Tas man nav zināms." Ar to Baltā nama oficiālā nostāja bija deklarēta. Bet tad trešdienas vakarā Vašingtona un visa pasaule piedzīvoja lielāko gandarījumu kopš otra pasau- Staļins brauks ^ Trumens liks sievai sagatavot viesistabu Prezidents Trumens Ečesona preses konferences turpinājumā J)ats pieņēma amerikāņu presi un atbildēja uz jautājumu, kas interesē visu pasauli — vai Staļins brauks pie Trumena, vai Trumens pie Staļina. . Vispirms Trumens vēkeiz pasvītroja, ka viņš pilnīgi pievienojas sava ārlietu ministra Dina Ečesona intervijai par ASV viedokli. „Savienotās Valstis nekādā gadījumā neuzsāks sarunas ar Padomju Savienību par trešam valstīm. Tāpat Staļinam jāzina, ka nekādu koferenci ārpus UN ietvariem nesasauksim. Jau Pots-damā 1945, gadā es pats ielūdzu. Staļinu iiz Vašingtonu. Līdz šim viņj man nav ziņojis ne vārda, kad es viņu varētu gaidīt." Kad kāds žurnālists jautāja: „Un ko jūs darīsit, mister prezident, ja Staļins tomēr sadomās braukt pie jums?" „Tad es palūgšu savai sievai, lai viņa Staļinam pagatavo viesistabu," nesatricināmā mierā atbildēja Trumens. BBC Ies kara beigām. Kārtējā preses konferencē Savienoto Valstu jauirais ārlietu ministrs Dins Ečesons punktu pa punktam atbildēja ir uz Staļina interviju, ir uz telegrammu INS pārstāvim. „ASV tautai nav nekā svarīgāka par miera saglabāšanu," paskaidrojumus ievadot, teica Ečesons. „Tas ir ne vien mūsu politikas stūrakmens, bet ar! svēta lieta Neviens amerilcāņu valstsvīrs pasaules miera saglabāšanu neuzdrošinātos padarīt par politisku manevru. To nedarītu arī neviens cilvēlvS kam tīra sirdsapziņa." Vēl nevienam žurnālistam nebija jausmas, ka ASV ārlietu ministrs runās ari par Staļina interviju. Bez kāda tālāki ievada Ečesons tttd pārgāja ūz to, iiolasldams INS jautājumu \m padomju valdības galvas atbildi, kurā Staļins bija solījis, ka „ir ar mieru publicēt kopīgu deklarāciju air ASV par i e n ^ varas nelietošanu". „Man jāatzīstas,*' teica ārlietu ministrs, ,jia Staļina atbildē maril M e dījusi izbrīnu. Kā Padomju Savienība, tā 'ASV un citas U N locekles jau vienreiz svinīgi ^solījušas, ka nelietos ieroču varu, lai izšljdrtu savstarpējus konfliktus. UN difiartas otras daļas 3. un 4. paragrāfs nosaka, ka visiem Apvienoto Nāciju locekļiem jālikvidē savas nesaprašanās sarunu ceļā, visiem jāatturas no draudiem uh citu tefritorijas (Beigas 5. Ipp.) LĪDZ 1955. G\DAM NO DZIMTENES BUS IZSŪTĪTI VISI UETUVIESI Pirmā lappusē ,J^ew York Herald TObune** Eironas izdevums ceturi;- dien sniedz A P ziņojumu par LietDi-vas atbrīvošanas komitejas priekži-siēža monsiņora Mikolasa Krupavil-čiusa rīkoto preses konferenci Ņiii-jorkā. Šai konferencē IKrupavičiuiits izteicies, ka pēc pieciem gadiem Lietuvā vairs nebūs neviena lietuvieša, ja tur turpinās iraldlt krievi 1948. g. no Lietuvas deportēti 200.OCIO iedzīvotāju. Monsiņors parel^jis, li;a^ ar ,4znīcināšanas un deportāciju politiku zeme būs iztukšota ļlclz 1955. gadanf*. Krupa^ričiuss, k«is iei^dies Ņujorkā kopā ar lietuvieihi izpUdkomitejas padomei) priekšsēdi V. Si4zikausku, izteicies, ka viņi ciff uz i audiencēm pie ASV ārlietu ffil-liistrijas augstākiem ieiēdņiem, hi ^varētu pārrunāt stāvokJl savā zeniē. Atreferējot Krupavičiusa paskaiti* rojumus, A P vēl piebilst, ka Hetļi viešu vīriešus visvairāk; iznicinot iur nosūtīšanu uz koncetrācijas nomet nēin, kas „lldzigas Hitlera ķcmcent-rācijas nometnēm un nozīme ^— nāvi". Sievietes un bērnus para^tti nosūtot uz kolhoziem. Acim redzat, pārpratuma dēļ ,,New York ller«fld Tribune" atreferējumā runāts liiar „latviešu" iznicināš^u Lietuvā. NYHt Ari kardinālis Mincenti atsSItāl SOLĪJUMS T U B F M 3 ; K idSStEktĪEt m O S ^ V A L D Ī B U PRĀVU NEPĀRTRAUC Ceturtdien Budapeštas tautas tiesā sākas prāva pret Ijiugārijas bas-nicas galvu kardināli Jozefu Mincenti Tiesas munu ieleiica sŪpriUĻ mašīnpistolēm apbruņojušās milicijas nodaļas. Tās rfipi^ i^rbaiidlja ar! visu žurnālistu un ziņu a&enturu pārstāvju at}aujas. PaSS, zālē tie-maMja pastiprinātu aizsardzību. Bu^apeštā no provinces isssank^ pivii* oljas vienības, lai „nodrošinātos pret ^ i e m p§rsteiguiideļ|i**« jo konoiH nbttt valdība tomēr rēķinās ar 6 ņiiljonu ungāru katolim, Atļaujas noklausīties prāvu ^ ^ ē - muši 34 žurnālisti. Viņu vidū tomēr nav BBC Vīnes pārstāvja Pet-rika Smisa, kam ungāru valdība liedza iebraukšanas- vizu. Pagaidām nav ari zināms, v ^ preses pārstāvji no Budapeštas savus ziņojumus var sūtīt bez cenzūras vai nē. Prāv^ priekšvakarā Vatikānā norādīts, ka kopš Napoleona laikiem tas i r piļr-mais gadījums, kad kāda laicīga vara apcietina kardināli. Kad tiesas zālē ieveda kardināli Mincenti, tas bija tērpies vienkāršā katoļu garīdznieka melnajā sutāhā un izskatījās stipri bāls. Kardināla izturēšanās tomēr bija savaldīga un cieņas pilna. Līdz ar viņu ienāca ari seši pārējie līdzapsūdzētie,^ to vidū Mincenti privātsekretars Dr, C^chars un firsts Esterhazi, kas priekš kara bija viens no lielsfka- 1iem zemes īpašniekiem Ungārijā. Kardināli ungāru komunistiskā valdība apsūdz „valsts nodevībā, spiegošanā un nelegālas valūtas operācijās". Tādu ptišu vainu piedēvē arī pārējiem apsūdzētajiem. Der atcerēties, ka īsi priekš savas apcieti^ nāšanas kardinālis Mincenti piesūtīja Ungārijas bīskaniem rakstu, k u rā paziņoja, ka viņš nekādā veidā nav noziedzies pret valsti. Ja tomēr vēlāk sekotu ,.kāda viņa atzīšanās, tad lai tai neticot un izskaidroiot Sb atzīšanos ar vienkāršu cilvēcisku vājumu". Un tiešām, jau sēdes sakuma klausītāji piedzīvoia pirmo sensācif ju. Tiesas priekšsēdis nolasīja kardināla vēstuli, adresētu Ungārijas tieslietu ministram. Tās ievadā Mincenti atzinās, ka ir vainīgs. Viņš būtu ar mieru atteikties no im?^āru katoļu baznīcas galvās pienākumiem, ja tiesa prāvu izbef^u, jo viņš apzinoties, ka jāatrod izlīdzinājums starp baznīcu un valsti. Kad vēstule bija nolasīta, kardinālis piecēlās un mierīgā, skaidrā balsī paziņoja: ,,Šo vēstuli es rakstīju pašrocīgi, neviena neoamudināts." Pēc Drid^šsēža priekšlikuma sēdi pārtrauca, lai tiesa varētu apspriesties. Vēlāk sēdi atkal atjaunoia un klausitāliem paziņoja, ka kardināla Mincenti Vēstule nav ieVēroW ^im prāvu turpinās. Nopratināšanā H ^ ^ ^ i s ^ Minceļiti paskaidroja, ka viņi a!tž1stcl(i^ vļsā tai darbībā, kas minēta apsūdzības rakstā. Ari pats apsūdzības raldsts „esot pareizs". Viņš neaitzistoties vienīgi, ka būtu mētājis gāzt pašrei- (Beigas S. Ipp.) būs jaunais Pieteikšanās izceļošanai nesaista, kamft DP nav saņēmis vizu PRESES KONFERENCE mO SI!KBĀ BAD-KISINGENĀ Gaidāmie pārgrozījumi ASV imigrādjas likuma bija Jautājums, kas izvērtās par intereses degpunkta SIs nedēfas preses konferencē IRO amerikāņu joslas galvena š^bā Bad-KisingenS. „Ir tik daudz versiju par to, kāds varētu Izveidoties jaimais DP ieceļošanas likums ASV, ka būtu lieki tērēt laiku, vissis tās uz^aitot,*' izteicās infox:māciias daļas vadītājs Č. Reiners. „Ir, piemēram, minējumi, ka pēc jaunā likuma vispār prasīs tikai mantiju, ka ieceļotājs n^ļūs par nastu sabiedrībai, visas citas garantijas atmetot. Bet kā ŠI, tā dtas versijas var ari nepiepildīties, jo visu i z i ^ kongross.*' „Kad kongress to izšķirs?'* ,,Mēs nozinām. Likuma projektiem resp. tagadējā likuma papildinājumiem būs jāiet cauri daudzām komisijām, un to daudzkārtīgi izde<* batēs, iekām varēs runāt par likuma pieņemšanu.'* IRO vadītāji darbinieki ari atteicās sikfik komentēt dažu žurnālistu informāciju, kas teicās zlnlm, ka grozītā likuma pieņemšana gaidāma jūnija vidū. Uz jautājumu, kas likuma V^" ^zīšanas gadi jumā» notiks ar līdzšinējā veidā iesniegtām, ^ bet vēl neizmantotām garantijām, Mr. Rei-ners, atbildēja, ka arī par to neko g^ļga Jau? lo^tikiiiioš b ^ 1 ) ^ ^ neesot domājams, ka tas varētu iespaidot garantijas un piepraSIj\unus, kaš jāu atrodas DP komisijā Vašingtonā. Neesot domājams, ka likuma grozījums varētu nelabvēlīgi ietekmēt DtP, it sevišķi tos ne, kuru izceļošanas lietas jau kārtojaa Drīzāk do-mājams> kā LzbraUklimas procedū^ ras varētu pabrīnāties. Art izvietošanas daļas pārstāve šai konferencē Mrs. Bergmane izteicās: „Es esmu pārliecināta par to, ka cilvēki, kas tiesīgi ieceļot ASV pēc tagadējā likuma, būs tiesīgi ari likutna pāt-gifozlšanas gadījumā. Jo tad, d c ^ * jams, ŠIS tiesības iegūs vēl lielāks skaits." Privātās sarunās ārpus konferences daži atbildīgi štāļ)a dari»inieki „Latvij88** pārstāvim aizrādīja, ka, pēc viiļiu domām, baltiešu baias, ka, likumu'iprozot^ vU;iu stāvoklis pasUk- Unātos, neesot pamatotas. Esot ļoti espējams, ka, likumu pārgrozot, ASV ielaižamo DP skaitu divkāršo uz 400.000 m ieceļošanas laiku pa-^ gariņa. Bez tam baltiešu un it sevišķi latviešu izredzes uzlabojas personīgo simpātiju dēļ, ko ieguvuši le, kas jau aizbraukuši Starp citu, lielais iUustrētais laikraksts The Saturday Evening-Post** pieprasījis 4 baltiešu ģimenes izviet(^anai ASV vidējos rietumos \m, saprotams, pēc to ierašanās Jaunajās dzīves vietās veltīs viņu gaitām visplašāko ievērību, tādējādi pastiprināti/veicinot arī dtu DP aicināšanu uz ASV. egļtt proMimii ļlidi 1950. | . vasarai mm alrišinit 49 BRĪVPRĀTĪGO OROANIZĀaJU KONFERENCE 2ENEVĀ Ženēvā notikusi IRO un 4$ brīvprātīgu organizāciju konferencē par DP un bēgļu problēmām, kas ilgusi četras dienas. Brivprātigās orgāni- 2:ācijas šai konferencē paziņojušas, ka tām nebūs iespējams uzņemties ^ilnu materiālu atbildību par t^ēl neizvietotion DP, ja 1950. g. jūnijā izbeigs darbību IRO. Tāpēc konferences dalībnieki uzaieinājuši visas ntO dalībnieču valstu valdības jau laikus apspriesties un atrast līdzekļus turpmākai bēgļu atbalstīšanai starptautiskas sadarbības eeļā arī pēc šī termiņa. Informācijā par šo svarīgo konferenci, kas pienāca ļSad-Kišingenā DP preses konfereces laikā, st^p citu teikts, ka visvairiak pārrunāts DP izceļošanas jautā lums un konstatēts, ka valstu valdības joprojām ar speciāliem ierobežojumiem bēgļu uzņemšanai ne tikai neveicina, bet pat kavē problēmas galīgu atrisināšanu. Brīvprātīgās organizācijas tāpēc' no jauna aicinājušas valdības šo viedokli grozīt un pievienoties IRO plānam, kas paredz katrai valstij „godīgo tiesu" darba nespējīgo. Amerikāņu brīvprātīgās organizācijas šai konferencē ierosinājušas d i bināt brīvprātīgo organizāciju padomi, kas cieši sadarbotos ar DP komisiju Vašingtonā. Tsis pašas organizācijas arī ieteic ASV liberalizēt noteikumus par ieceļotāju veselības pārbaudēm, nosakot, ka ieceļošana būtu liedzama vienīgi tādām personām, kuļni slimības varētu tieši apdraudēt citus pilsoņus.' No jauna konferencē konstatēts, ka grūts ir ar! tā saukto speciālistu, t. i., augstāk izglītoto bi§gļu stāvoklis. Siem DP, kuru skaits . joprojām svārstās ap 40.000, ir ņļļaz izredžu izceļot, jo daudzos gadījumos tos noraida pat tad, ja viņi paši ir ar mieru izceļot kā vienkārši strādnleld. Konference vienojusies par to, ka jāpastiprina bēgļu informēšana par dzīves apstākļiem tais zemēs, kurp tie varētu izceļot, jāsteidzina pār-skološana un valodu mācīšana. īpašā rezolūcijā, kas pieņemta konferences beigās, konstatēts, ka nav cerību uz bē^lu problēmas atrisināšanu līdz 1950. g. jūnijam. Pēc vislabākās' pašlaik pieejamās tnfor-maciias, tai laikā, kad paredzētaIRO darbības izbeigšana, Eiropā būs vē ievērojams skaits tādu bēgļu, par kuriem kādam būs jārūpējas. Speciāla konferences komisija bez tam ieteikusi jau tagad uzlabot bēgļu bērnu aprūpi, kā arī uzaicināt UN aktīvāk piedalīties to bērnu meklēšanā, kas kara laikā nozuduši. 49 brīvprātīgās organizācijas, kas piedalījās šai konferencē, pārstāv 1 'dažādas valstis un visdažādākās reliģijas. Lp, Oficiāli pieprasīta 400.000 DP nznemšana . ASV ' ASV v4ld!ba 1. februāri oficiāli uzalofadUusI kongresu liberillizet DP Nkeļoiaiias UkomiĻ kas, pļc valdības «trilokpĻ ^ #iiei'twiļtfcttļff ajteevlšķas DP iiīnmr utt i l l ^ l ^ t i i i^ Uzejams^ st^to UP. Tā pati aģentfira āiņor ka DP ko-ilstja VftiUttgtbni ar ofiolāhi iesniegumu kongresam icffteikiisl palielināt zņemamo Eiropas ^ ) u . skaitU' uz 400.000 un pagarināt ieoe|bSanas ter*» miņu uz četriem gadiem. Demokrātu seiiātors Mak Orāts un oiti semir iwi Jau^ esot ievadījuši priekšdarbus, lai pārvērstu Sos/ komisijas priekšlikumus par likiomtt; Komisija it seviSķi vēlottes HoVērst tos ta-^ gadSiilikiiuim,noteikumus, kas kavē pēc 1947. g. Vf^cijā iēpluduSo žīidu zņrašanu ASV. NVHT Iespēju, ka kongress, ieceļošanas likumu gi:ozot, nolemj \ divkāršot ASV ielažamo Dt* $kaitu, konferences gaitā pieminēja ari informācijas daļas vadītājs Reiners, atbildēdams tiz jautājumu, vai nav paredzama IRO darbības turpināšana vēĻpēc līdz Šim noteiktā beigu termiņa 1950. g. jūnijā, jo atkārtoti no dažādām pusēm pateikts, ka šai termiņā DP un bēgļu problēmu nevarēs atrisināt. Informācijas daļas šefa atbilde bija: „Man tādas informācijas nav. Tādu iespēju apsvēr-šana, saprotams, atkarāsies no tā, cik tālu būs pavirzījies veicamais darbs, un ari no tā, kāds kļūs jaunais DP ieceļošanas likums ASV. Jautājums jāizšķir to' valstu valdībām, kas piedalās IHO, bet ne pašai organizācijai. Viens no faktoriem, ar ko varētu rēķināties, ir tas, ka IRO gādā kuģus DP izvietošanai. ' Ja gadījumā AŠV ieceļošanas laiku bēgļiem no Eiropas DP nometnēm pagarina Jīdz 1955. g., tad jāatrisina jautājums, kas kārtos bēgļu pārvešanas technisko pusi" Dienu pirms pireses konferences. IRO štābs paziņoja, ka februāri DP transportiem no Vācijas uz ASV norīkoti 6 kuģi. Pirmai^ no šiem sef šiem — „Marine Flasher" ar 549 pasažieriem atstājis Hamburgu jau otrdien 1. februārī. Nākamiem # i - atief 4., 10.. 14., 16. un 22. februārī. , (Beigas 2 Ipp.) ^ Lidmašīna lido 2720 km stundā No ASV ziņo, ka sasniegt-s jauns lidmašīnu ātrama rekords. Bella sabiedrības raķešlidmašīna sasniegusi 2720 km stundas ātrumu. Ta.«i ir apm. divreiz lielāki kā skaņa' gaisā. Zināms vēl, ka šai lidojuma jaunais aparāts sasniedzis 32 km augstumu. Pārējos datus neizpauž, tāpat klusē, vai lidmašīna lidojusi pilota, vai robota vadīta.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 5, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-02-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490205 |
Description
Title | 1949-02-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
\
ATCEREI
lad no ftttl)ola ģēnija nav..
U^. pie viņa kapa%uļj«
^ģmpm kluba p 4 S ««v^
Svarcs, starp cjV -7^7 Ķ
- - n . Šķiet,,ka Sind^r^^^^v^
is, jo visam tamriTa •'^9»
«v^vēlfc sākās mekleiuii^«ļ3,».
VIned slavenās •vienSafv?'^
austriešu treneri r^uJ^^»-
li Latvijas futbolani S n " P
celli.uz.panakunaem.^^t.I?i ft
»iJ qo visiem- futbola v?Jj?^^ ^
l nemirs ari mūsu atmin^^^'^^^
itļcal iŗmazs ziediņS ^^^^^
futbolistu saimes. '^«Pt
A r n o l d s Smitj
iļJpem tiesības
"Bavārijas
ilļ*taŗsacTkstes
jkm slēpojumā
rejultāttt^un vietu esmu loti
raksta Reinis Upe, kas
,v|ou sp. biedr. AlpeiveS r^^^'
^ēlbavftrTjas meistarsacSs ft'
? ^alllmiekii konkureSS
, , ^ j V ^ ļpirmajās vietās NieriSS
^ŗtnes fslēpotāii, kas ffļfe
pinējas. Uzvarētāju CeE
par -Bavārijas mei^rsaS
paSā vieta ~ VarmensteinS
;e iebruārī notiks BSŽ
Bt^ ^ pie42
man tiesības startēt; d Si
atgādina mūsu Siguldas
I
Joj pazīt vācieSus un vim
^^omenālos rezultātus. Kaut iS
IJmdnl^,brauc 18 k m krietni oāS
i|cWļ 10 pašu.bieži veic
llsķņidrolmns tāds, k a vācieāl M •loe neievēro vajadzīgos u£.
nobraucieņa samērus, b6t^ 5
gariem nobraucieniem. ^it^ w
1^ ^JPa^ startam
[a vi^ā vietā. Tā ari pinS
itSm'ttds: vācletia
> ka,..distance.velk^n.i mm
pfi ,8timdtt, bet es, .> scb^matisH
.» distances sadalījumu, to no-
[gjtt.. Man bija taisnlba^; Ķ$ pini
•iS iepriekšējā SVētdiefiS IĶ^
i (l>irin., Šoreiz 18 km atradSj
..MM. • Tomēr visumā vācu dis'
ļļēdēļos gado» ļoti progresštfi."
iČr. an ^ . JĒliMa vērtīgo gratiud
i i k ^ i J l I K i r GIJEZNIBOBA,
ar oena §, av^ kantorī Nr. 24i
• ' i .
28. janvāri Mrnbergfi.
SerojoSS
Vendia^s saime.
1^^
1^ iž |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-05-01