Bavarijas Latviesu vestnesis, August 14, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUoy of this New8piipor is to provide our LatviAo people in ezUe with aU avaUabIe new8 of Importanee eoncerninf tbe world'8 happeniiigs. of poUtleaL eeonomle, cnltoral ōf
social signifieance. And our special aim is to present the luamanitarian ideāls and aehievements of the great Democracies — the United lltatea of Ameriea and the British
Empire. This aim* we kaow. wiU help mahitafai the spiritoal and eoltnral onity of the Latvian people and — of aU thhigs — wiU yield hopes for a saf^ and happier fatore.
R^akcija-Editorlal Office: Hotel Convikt, Dlllingen/Donau, Bajern (13b) imāk divi reizes nedēļā — Published twice a week
Nr. 63 (65) Aathorized by Military Govemment and UNRRA Dillhigeni, trešdien, im. g. 14. augustā
Arturs Tilmanis,
Latviešu Centrālās padomes loceklis
Organizēšanās
m lietderība
ļDeturtas sesijas iespaidi
Pārpildītos vilcienos, vairākkārtī­gi
pārsēžoties, palīgā ņemot, arī zir­gu
pajūgus, cauri kontrolēmiuz Joslu
robežas beidzot sasniegta Latviešu
Centrālās padomes 4. sesijas vieta
— BlombergaTTā ir tipiska neliela
vācu pilsētiņa skaistā paugurainā
apkārtnē, kur pagaidu majasvietu
atradis nepilns tūkstotis latviešu. Ar
pirmo soli kolonijā pārsteidz labā
organizācija, kas bija jūtama arī pa
visu sesijas laiku. Glīti uzpostais
Mākslinieku nams, skaistā sarīkoju­mu
zāle ar senlatvju ieroču parau­giem
gar sienām, mākslinieciski vei­dotais
kokgriezums pie griestfem —
viss rada patīkamu saskaņu ar šajā
^ālē atskaņotiem muzikāli-vokāliem
priekšnesumiem. Patiess baudījums
bija atkal reizi 'dzirdēt mūsu pirm­klasīgos
spēkus.
Ja arī vienā otrā reizē sesijas sē­dēs,
kā aizvien, ieskanējās domstar­pības
un diskusijas kādreiz sasnie­dza
paasu veidu, tad tomēr pie vi­siem
dalībniekSenļi bija vērojama
vēlēšanās saprasties. Varbūt tā arī
labpk — izrunāt visu, lai arī cik
skarbi tas ^skanētu, lai beidzot to­mēr
saprastos. Neizrunāts vārds
spiež vairāk, iekšējā piaisa tad top
lielāka. Vairākos Jautājumos, kā
pie Centrnlās komitejas ziņojuma,
tā'Citos, vsdrāku'rezolūciju proponē­tāji
rada iespēju rezolūcijas saska­ņot
un apvienot un panākt vienprā­tīgus
lēmumusi Te lieli nopelni se­sijas
vadītājam L C P priekšsēdim
senatoram P., Stērstēm.
Nepatīkamu iespai(!lu atstāja pa­domes
pārāk formālā nostāja atse­višķos
jautājumos, kā tas bija, pie­mēram,
pie Austrijas latviešu man­dātu
neatzīšanas. Liekas, nebūtu
vietas pārliekam form^alismam bēgļu
aprūpes augstākai ā latviešu iestādē
— Centrālajā padomē. Izšķīrējai va­jadzētu
but lietderībai, ja arī ne
vienmēr būtu ievērota forma.
Padomes locekļi vieglāk uzelpoja
pēc lēmuma par Uzticības kollēģijas
likvidēšanu. Vispirms likās, ka šis
iestādījums nepieciešams, bet bija
ari grūtības, kas, šim institūtam
darbojoties, būtu bijis jāpārvar. Ne­varēja
arī paredzēt, vai kollēģijas
darbība neradīs lieku šķelšanos un
nomelnošanu. Ka tas tā varēja būt,
to rādīja plašās debates iepriekšē-fās
sesijās, kas šajā jautājumā daž­reiz
jau kļuva par asām. Ievēlētie
Uzticības kollēģijas locfekļi sistēma-tisld
atteicās. Padomes lēmums par
kollēģijas likvidēšanu šoreiz bija
vienbalsīgs.. '
Lai vairāk saskaņotu dažādu lat­viešu
organizāciju darbu emigrācijā
un lai mobilizētu visus spēkus mūsu
taisnības aizstāvēšanai, padome
vienprātīgi atzina, ka tas jādara vi­sām
Vācijā esošām latviešu centrā­lām
organizācijām. Saskaņošana pie
tam^ jāveic tūdaļ, kāpēc ari nākošo
padomes sesiju prezidijam uzdeva
sasaukt 6 nedēļu laikā. Neviena
balss neatskanēja par to, ka darba
saskaņošana un $aprašinās nebūtu
nepieciešama. Cerēsim, ka to tādā
garā realizēs arī Centrālā komiteja,
kurai uzdeva šīs lietas kārtošanu.
Noteiktu viedokli padbme izteica
emigrācijas jautājumā. Mēs- ticam
mūsu jautājuma taisnīgai izlemša-naiv
mēs ticam taisnībias uzvarai,
mēs ticam, ka pienācis varas laik­meta
gals, ka iestājies tiesību un
likumības laikmets un ka mēs at­gūsim
savas tiesības uz savu zemi.
Mūsu skati vērsti visi vienā virzie­nā
— uz mājām. Šis uzskats ir tie­siski
pamatots — lielie rietumu Sa­biedrotie
nav atzinuši pievienošanas
varas aktu. Līdz žim tas it kā pie­rādās
āri prakisē, jo par mūsu no-
(Beigas 3. lappusē)
patvērumu
Berlīnē, 7. augustā. — Pārvieto­tām
personām bez pašu mājām un
citiem nemierīgiem eiropiešiem ra-duSās
jaunas cerības ar Venecuēlas
repatriācijas uņ imigrācijas ģene-rālkomisāra
Paskala Delgado-Filar-do
ierašanos priekš 3 dienām no Ve­necuēlas.
Beļgado-Filardo vakar Berlīnē iz­teicās,
ka Venecuēla pēc kara kā
pirmā no Dienvidamerikas valstīm
uzsāk plašu organizētu kampaņu imi-gr^
tu ieinteresēšanai no Eiropas.
„Venecuēla ar prieku uzņems neiero­bežotu
skaitu eiropiešu", viņš teica,
bet arī īpaši norādīja: „Mēs nevē­lamies
fašistus"
Viņš sacīja, ka imigrāciju Vene­cuēlā
varētu atļaut arī zināmam
skaitam rūpīgi pārbaudītu pretna-cistisku
vāciešu, ja tam piekritīs
okupācijas varas.
Venecuēlas komir^rs vadīs imi­grācijas
programmu Eiropā no sava
štāba, kas būs piedalīts ASV bruņo­to
spēku virspavēlniecības mītnei
Franlrfurtā. Venecuēla sej^ trans­porta
izdevumus par imigrantu pār-vešlinu
uz vtņu jauno dzimteni. Vie­nīgā
mēraukla būs kandidātu poli­tiskā
uzticamība, izteicās Delgado-
Filardo, piemetinādams, ka V^e-cuēlai
vajadzīgi kā dažādo profesiju
pārstāvji, tā lauksaimnieki un vien­kārša
darba strādnieki.
The Stars and Stripes
Kārto bijušo karavīru lietas
LSK direktors amerikāņu un
franču Joslā R. L i e p i ņ š ar Eslin-genas
latviešu kolonijas vecāko K.
K a l n i ņ u šinīs dienās ASV bru­ņoto
spēku virspavēlnieka štābā
Frankfurtā un amerikāņu 3. armi­jas
štābā Heidelbergā iesniedza me­morandus
latviešu bij. karavīru at­brīvošanai
un uzņemšanai DP no­metnēs.
Amerikāņu 3. aimijas ko­mandieris
ģen. Kijs delegācijai pa­skaidroja,
ka armijas štābs tuvākās
dienās dos rīkojumu atbrīvot visus
Baltijas valstu kaŗagūstekņus. DP
lietu kārtotājam amerikāņu joslā uz­dots
paātrināt noteikumu saskaņo­šanu
ar militārām iestādēm un UN-RRA's
vadību attiecībā uz atbrīvoto
latviešu karavīru uzņemšanu DP no­metnēs.
Bij. karavīri, kam vēl va­jadzīgi
dokumenti par atbrīvošanu
no gūsta, tādus var saņemt armijas
pārbaudes komisijā Babenhauzenā,
Bad-Aiblingenā un Mārburgā. A i -
mijas gūstekņu sekcija apsolījusi
minētām komisijc5m dot attiecīgus
norādījumus. Par dokurtientu sagādi
Palīdzība bērniem
Latviešu laikraksts Stokliolmā
„ L a t v j u Z i ņ a s " 5. jūnijā publi­cējis
Lidijas Glūzdes aicinājumu, kas
adresēts visiem latviešu bērniem sve­šumā
un kurā apgalvots, ka atsauk­šanās
gadījumā ir iespējams, ka bēr­niem
Anglijā radīsies „māsīca" vai
,,brālēns". Aicinājumā teikts, ka lat­viešu
bērniem Jāraksta angļu bēr­niem
pirmajiem un ka angļu bērni
par latviešu bērniem svešumā ļoti
interesējas un vēlas tiem palīdzēt.
Lidija Glūžde, kaš" uzņēmusies lat­viešu
bērnu vēstules nodot tālāk
tuvākas ziņas sniedz L S K ' Esllngenā
(Uhlandstr. 7).
Civflo internēto Jautājumā latvie­šu
delegācijai Frankfurtā un Hei­delbergā
paskaidrots, ka intemēt^js
latviešus sapulcinās vienkopus, pa­kļaujot
amerikāņu pārraudzībai. Nav
paredzēts tos nodot vācu iestāžu rl^
čībā. Inteineto lietas izmeklēs h>
spējami ātri. Tos, k:>m inkriminētos
pārkāpumus nevarēs pierādīt, at­brīvos.
Delegācija Franlrfurtā un Heidel­bergā
lūgusi neatņemt DP tieslbisis
1941. g. Latvijas polītisldem bēgļiem
un gadjjumos, kur tas izdarīts, tās
atkal restaurēt. Tas pats attiecināms
uz latviešiem, kas ieradušies ASV
okupācijas Joslā pēc 1945. g. 1. augu­sta.
Amerikāņu armijas vadība ai[>-
angļu bērniem, dzīvo Mančesterā. ļ ^o^'-'^'si šos jautājumus noskaidrot
Viņas adrese ir: 1, Ellesmere Rd Sth,' dot atbildi nekošā n d V a .
Manchester, 21, England. i «Vienota Latviešu Prese"
Amerikāņu senators prasa izbeigt
palīdzību citām valstīm
Vašingtonā, 6. augustā (UP). —
Senators Batlers, atgriezdamies no
pasaules apceļojuma lidmašīnā, šo­dien
iicināja izbeigt plašo pabalstu
un aizdevumu palīdzību citām val-^
stīm.Nebraskas senators, nolidojot
60.000 km, apmeklējis 28 valstis.
Viņš ziņoja, ka visur valda „samui-sums
un neuzticība" un ka gandrīz
visās zemeslodes malās pastāv revo­lucionāru
valdību drauds. Batlers
intei'vijā paskaidrojis, ka bagātīgas
ražas dēļ visā Eiropā plaši palīdzī*
bas sūtījumi vairs nebūs vajadzīgi.
Viņš izteicās: „Ja tieša palīdzība
būtu vajadzīga arī turpmāk, tā būtu
turpināma personīgā plāksnē rasisku
grupu, klubu, baznīcu un misionāru
darbībā." — Berlīnes UNRRA's no­metņu
direktors Fišbeins ziņo, ka
Berlīnes ASV joslā ik dienas iebēg
caurmērā 200* Polijas žīdu, kas vai­rās
no vajāšanām savā zemē. Visi
iztaujātie bēgļi atzinuši, ka Polijas
valdība darot iespējamo, lai žīdus
aizsargātu, bet tā tomēr neesot spē­jīga
savaldīt fašistiskās pagrīdes
;,NSZ" bandas, kurām pilni meži un
kas terrorizē žīdus plašos Polijas no­vados.
Pie Sabiedroto kontrolpado-mes
akreditētās poļu militārās mi­sijas
šefs pulkvedis Pravins, atgriez­damies
no ceļojuma uz Varšavu", šos
bēgļu ziņojumus apstiprināja. Viņš
uzsvēra, ka ne vien žīdi, bel: visi de­mokrātisko
organizāciju aktīvie lo­cekļi
Polijā pakļauti fašistu terro-ram.
Tur nogalina pat vēl vairāk
demokrātu, nekā žīdu. — Anglijas
valdība gatavojas izbeigt Eiropas
žīdu nelegālo ieceļošanu P a 1 e s t i -
n ā , pilnīgi bloķējot Svētās zemes
Vidusjūras piekrasti. — Maskavas
radiofons asi vēršas pret angļu un
amerikāņu priekšlikumu sadalīt Pa-lestīnu
un deklarē, ka mēģinājumi
atrisināt Svētās zemes problēmu bez
Vienoto Nāciju līdzdalības nedos
nekādus rezultātus. — F r a n c i j as
komunistu līderis Torezg aicinājis
franču komunistus turpināt atbalstīt
Francijas valdības politiku Vācijas
jautājumā, kurai pretojas pārējie
Sabiedrotie, to vidū ari Krievija.
Tai pat laikā Torezs vērsās pret ģe­nerāļa
de Golla priekšlikumiem ra­dīt
„rietumu bloku". Viņš izteicās,
ka šāds bloks būtu „tramplīns intri­gām,
dēkām un visāda veida kon­spirācijai".
Runādams komunistu
sanāksmē, Torezs pieprasīja „Rūras
apgabala intemacionālizēžanu",
„īpašu režīmu Reinzemel un Sāras
iesaistīšanu mūsu saimniecības un
naudas sistēmā." — J a p ā n a s ziņu
aģentūra vēsta, ka agrāko ienaidnie-
Padomija zaudē ciņu par
balsošanas kārtību
Parīzē, 7. augujjtā (AP). — Miera
konferences darba kārtības komisija
šodien pieņēma angļu pāi'grozījumu
balsošanas kārtībā, pieļaujot, ka ar
vienkāršu balsu vairākumu pieņem­tie
lēmumi jānodod ārlietu ministru
padomei kā konferences ieteikumi.
Par to izšķīrās ar 14 pret 6 balsīm.
Pret priekšlikumu balsoja Baltkrie­vija,
Polija, Cechoslovakija, Ukrai­na,
Krievija un Dienvidslāvija.
..Francija atturējās. Iepriekšējā dienā
darba kārtības komisijas sēdē no­tika
sadursme starp ASV ārlietu mi­nistru
Bernesu un Padomijas ārlietu
ministru MolotovTi. Berness krievam
piedēvēja, mēģinājumu diktēt kon­ferencei
noteikumus 4 lielo vārdā,
bet Molotovs atbildēja, ka „4 lielie"
ir amerikāņu ideja. — 2īdu nacio­nālās
atbrīvošanas komiteja, kas
pati izsakās, ka „darbojas līdz žīdu
pagaidu valdības radīšanai", ar vē­stuli
ārlietuministru padomei lūgusi
atļauju pārstāvēt žīdu tautu miera
konferencē. Tbe Stars and Stripes
ku spēku uzlul.^^^iana Japānā tai k-maksā
1.300.000.000 doL gadā. — ĶI-n
a s un K o r e J as t,autu līgas pāir-stāvis
Vašingtonā paskaidrojis, ka
korejieši bezspēcīgi pret amerikāijiu
un krievu okupācijas varu izsauk1;o
skaldīšanu savā zemē un„pret savu
gribu sadalīti partijās 3. pasaules
kara izsaukšanai.'* — Vācietes, kas
saderinājušās ar amerikāņiem; kupi
vairs nav palsļs^uU militārām lesUi-dēm,
tagad var saņmt ASV vīzas,
UNRRA's palīdzība aiz­kavē
nacisina atdzimšanu
l^RRA's pa<Iomes pēdēiS sanāksme
Zenevi, 6. augustā (UP). — 6 val­stis,
kas saņm UNRRAts palīdzību,
raugās uz vaļsirdīgo ģenerāldirekto^
ru Lagvardlilu kā uz brīnumdari,
gaidot no viņa glābiņu no saimnie­ciskā
chaosa iespējas nākamā gadā.
Sastopoties jiēciējā paredzētā UN­RRA's
konferencē, tās ar drūmu
gandarījumu noklausījās U!^f slepe­no
ziņojumu par UNRRA, kurā pē­dējā
apzīmēta par līdzekli nacisma
un fašisma novēršanai Eiropā, un
saka gatavot plānus kamt)aņai, ku­rai
būtu jānovērš gandrīz drošā UN­RRA's
nāve šīgada beigās.
Cechu delegāts Dr. Kerners prese!
izteicās, ka UNRRA's palīdzība no­nākusi
tādā posmāt kad vēl nedaudz
turpinātas pūles nozīmētu izšķirību,
starp atjaunotui saimniecību un iegul­dītā
kapitāla pilnīgu zaudēšanu. „Viss
atkarājas no ASV. Mēs ceram iz­veidot
palīdzību saņemošo valstu
vienotu bloku, lai pierādītu. Lagvar-dijam,
ka mums vajadzīgs tikai vēl
nedaudz palīdzības", viņš sacīja un
piebilda, ka viņa zemē tas skar ne
tikai saimniecību, bet ari politiku,
Jo tur pieliek visas pūles, lai sagla­bātu
līdzsvaru starp partijām, kas
orientējas uz austrumiem, un tām,
kas orientējas uz rieturftiem.
Neraugoties uz atkārtotiem ASV
un angļu pārstāvjU apgalvojumiem;
UNRRA's vadītāji šodien domāja, ka
stāvoklis joprojām ir nenoteikts un
ka vēl it kā būtu iespējamība UN­RRA's
darba turpināšanai vismaz
līdz nākamā gada ražas izšķīrējam
brīdim. ļ i
Konferencē pārstāvētas Grieķija,
Itālija, Austrija, Cechoslovakija, Po­lija
un Dienvidslāvija.
7. augusta sēdē Lagvardija vaino­ja
sarkano armiju, ka tā no Austri­jas
aizvedusi krājumus, kam bija
jāpaliek austriešu tautas vajadzī­bām.
Ziņojumā par pārvietotām perso­nām
Lagvardija izteicās, ka UN­RRA's
nometnēs tagad atrodas 850.000
no kādreizējiem 7 miljoniem. Viņi
norādīja, ka šie DP pakļauti mili­tārai
kontrolei, un UNRRA'i, kas
gādā par viņu labklājību,' nav teik­šanas
par viņu pārvietošanu. ViņS
sacīja, ka ierosinājis pie > ASV, lai
tās uzņemtu vismaz 100.000 pārvie­toto
personu, un cer, ka šim pie­mēram
sekos .Anglija, Kanāda, Dien-
Jo kor grC3a likums i)ilnvaro amenl-kāņu
konsulus izdot tām vīzas, hd
šādi pāļrl varētu apprecēties Ameri­kā,
Amerikāņu konsulāta darbinield
Berlīnē izteikušies, ka nezina, kā
^aderinātās varēs atrast iespēju no­kļūt
Amerikā, jo annija tomēr ncn
dod transporta līdzekļus vācu clvīlisi-tlem.
— Sākot ar 10. augustu, visi
Militārās valdības iestāžu pirkumi
Bavārijā kārtojami ar īpašām zīmēm
5, 10 un 20 dolāru vērtībā.—- Smagi
apbruņotā vilcienā no amerikāņu
joslas Vāci3ā uz U n g ā r i j u pāi*-
vests nacistu^ nolaupītais Ungārijas
zelts 35 milj. dolāru vērtībā, Sīs 213
to zelta — visa Ungārijas zelta rcs-zerve
— ir pirmais Vācijā atrasto, teni, kā nokļuvuši Vācijā un kādēļ
ungāru vērtību sūtījums. Tas dod tagad nevCias atgriezties savā zemē.
jaunas cerības Ungārijas nacionālai No atbildēm UNERA's ģepcrāldirck-bankai,
kas F>ostošā inflācijā nupat it o r a m i Mekas, radās ieskats par mū-bija
laidusi apgrozībā 1 kvadriljona j 3u traģisko likteņi un apstākļiem,
pengo banknoti. Zeltu, kas sakausēts vkas tagadējos apstākļos mums liedz
2669 reģistrētos stieņos, un 49 maisus . a'.grlczties dzimļenē. \ Sevi.^ķi viņS
ar zelta monētām nodeva Ungārijas! interesējās par lauksaimniekiem,
bankas pārstāvjiem bez vienas un- pi aicinot sarunās īpaši to pārstāv-vldamerlka
un Vidējie austrumi.
The Stars and Stripes
' . .. , - • •• i . . • • . . • . •,
UNRRA's direktors
Lagvardija Augsburgā
UNRRA's ģenerāldirektors Lagvar­dija,
inspicēdams UNRRA's darbību
Eiropā, 2. augustā apmeklēja arf
Augsburgu. Negaidīts augstais vie­sis
ieradās DP nometnē Haunštete-nā,
kupā dzīvo latvieši, lietuvieši,
igauņi im ukraiņi. Pavadot nometnē
apmēram pusotras stundas, Lagvar­dija
sarunājās aij nometnes iedzīvo­tāju
pārstāvjiem' un interesējās par
apntā'cļiem, kādos tie atstājuši dzim-ees
zaudējuma, lai gan pagājuiii
gandrīz 2 gadi, kops vācieši, bēgdami
no krieviem, šo zeltu bija aizveduši
no Budapeštas. — K a n ā d a s val­dība
brīdinājusi savus iedzīvotājus,
ka draud ,.tiešas un nopietnas in­flācijas
briesmas". Kāds federālā
kabineta ministrs pārmeta SaviencK
tām Valstīm, ka tās lielā mērā vai­nojamas
šajās grūtībās, — Divi
(Beigas 1 lappusē)
us. A.Tīlmanis
Meksika atvieglina
ieceļošanu
Meksiko-Sitijā, 5. augustā (UP). —
Eiropie:5u lūgumi atļaut tiem ieceļot
Meksikā izraisījuši prezidenta rī%«
jumu; kaž rada pagaidu noteikumus
viņu ieceļošanai.
The Stars and Stripes