Bavarijas Latviesu vestnesis, November 17, 1951

              m
Mi
mm
L Am
Latvian New^piper
73 (517), NoV. 17, 1051
Publisher; VlRs Janumd, (2ia) Au-
^stdorf b. Detmold, lager, Germa*
fty{ Phone Augusidorļ 02.
Edi torial and Biaķm Office:
(t3b) Giafenascbau, Obb., Regie-ningilager
» GermaQy.
Prfster: Weiibeimir Drackerd
a » b H,; il3b) Wcjlbeim, Obb,
Cefttany.
1>a1»Usbed once weekly. Circula«
tlon W00 Sponsor — Interi
liefuirea Orgsnizatioi. —
Nr. 73
S^tfUea, 1951. g. 17« mv.
lidevēis: Utvieiv CaaUālfi K»>
mitēja VācijS.
Catv. rcdaktoit: Mak»U CuttUa
Apgftda un redakcijai adiesa:
iMh) Gialcaaschao, Obb,. Rcgto'
nmailaoff, Germanv,
A»5U|«i ledAkdlas vadītai»-
V. Skuhānt: 3, Pibipect Pla»,
OiUda HilI, lojidoa N. W,
EogUndj tair, HAMpste^d 92T0.
Aos^aiijat redalccilat vadlUittt
A. Salta, 1S« Ui^ea Aveaua^ \V«o-dottre
«, iaUa»t, V i c . Aottralta
Clhi Untn pledetfgle miims dandz»
im ķļUbaivSl, U esam tanta bez
vēstures. Aizvēsture, kas migla
tīta, bitviein cUiu vlr>
I miera prēmija ifisi « '.^
pa# arailjn un s^jj
;8ie8 ŽenerSlig Degolls. ' ^ " ^ i
klis 'pagrīdes itibm «itiKI
ipeciālvagonoi dodotI« M tJM w ?
p a ^ t t delegācija firllehi
nja, pieaicināja mulUi leiMBia^ •
ida un atvadljfii ao,tlBo«»Si
Idelegātii no 88 i ^ a hmHk
ļ Morālai apbrvņofianSi kuiillai;^!
ļSveicē. ^
mm atomeksploilja udtikiuhMti
bksneSa klinta" Asv ^kmmti^
an nmi jmr
, atsedz mooiis zinimfi spožumā
pilaKatnus, pauž varonību, norāda m
fpaltt sadzīves kārtību un kultflnls sd<
iDfegijniJem, un toibēr latviešu tautai
btiri fakusuias senjās ciltis, nevar le-
^ties
miesi,
ne ar svešti zemju ielcaro}u<
nedz pārāk ievSroļamu lomu
Eiropis tautu saimS*
Un
i^vas
tomēr mēs ļieesam tauta bez
vēstures, Pkl, ]a mēs dāktu sa­vas
tiutas vēstured laika rēķinu tikai
ar 19.
daņdz
gadsimtu, tad tomēr tur ir tik
ievērojamu i asniegumu un aiz-laatlg^
notikumu,
tautu
kas paceļ latviešu
cieņas pilnā spožumā un paver
Jo^ pUll vārtus uz savu vēsturi.
Sis straujais latviešu tautas attīstī­bas
gjijiens noved ]iie tā, ka jau 1904*
gadā vakareiropiskā kultiirā augušie
latvielu nacionālo centitButi paudēji
droši pacel prasibj par Latvijas ze-laes
lutonomiju. iļjākamie gadi liek
iegaillties dedzīgai
I«i08 no cara un
virskundzības. Ar
. — r ' ^ - N - Mvmm r 1
leSa ļdinta' - ASV iimmia m ^ātl paustu savu
cīņai par atl)|rīvo^
vācu bruņniecības
to pašu vēlmi iet
cīņās [ latviešu strēlnieki, latviešu
domnieki Krievijas valsts domei kas
kopš 1906, g. pastāvējuši latviešu
tautasi Intereses Krievijas tautu saimē,
pirms ^i^etrdesmitpiļeciem gadļiem pa-raksuja
VIborgas uzsaukumu, lai at-ļ
a p a f a t prasljujal saduitnn
ļtuvumā, franču Kfarok8.i ļ
l ē j o t jiepenai kbntlnlito aHiidļaj
k ' S e s t r ī , Levant&i DžSnovtitnfti
lis; 5, ievaiļnotas ? personai, pilnīgi i^l
I bet bojāti 40 namu un 30 ^ml
U pajumti.
f ii novembri ladSirdtinSjnilH # |
Izērieni, cigaretesj automobili «c, ^ ļ
ļakarā' ar paaugstinātiem nodotļid
I paciņia^ dgareSn 21 centa viitl Bit> l
^akijs^ sadārdzinājies par 4M9m^|
ii^iu^ s par 1,5'līdi ^ cestlsslt^^
I;; cena '26 centi)^ automobiļi p»
I61.r Pērkot, autoļ par 2000 doĻtt';
tālos, štata un .vietējos nodo^oijl-;
i v 630 ,doI. Individuālais itfSUm:
1 palielinājies par^ 11,75 proc !
Iii IcomandantflraI Austrijā Udob»
Iglis Horvāts, ko, pārejot vi^
Tmina. Lai gan, Austrijai leUHfH,
Helmers norādījis austriešu ^
JoslU neizdot politiskos bggliii,^
kididamies no krievu lepresijla,
Inešos izdevuSi padomju koiM!#ļ
tākus simtus ungāru bSgļu.
ļstu un Perona plekrltžju %]^^',
ps kādā sapulcejParenā, plaka
T nonāvētas u^n 10 nopietid Itfj
Ijb vidū/ari Argentīnas k o a " ^
. prezidenta ^amatam Gioldi.
irkas ārtU un 5 .cltas porioMi II
fpar tirdzniecību ar' ridaiļgeo-»|
ikllnas advokāta .MaikusaZIsdi^l
-kopš 4 gadiem .par
l^nep/ecētu sievieSu jmi^^l
Lpārdevusi pa^,125M0Mdo I
V^zlvju galaš' cer dŗu?k«
as trūkumu VTnē, kur jau m
^ ik nedēlu ir '2 bezgaļai
i līdzīgas g^cB krizes no
: ziloņu gaļu.>et valzivi ga|«t«;
^ ^ ^ s a u l e . Skābo kāpjsto J
. dLās • izsludināja Mer^g
hr^rijā. ..Kāpostu ^
• u lugu..dziedāja I p i ^ . ^
demokrātisko kon-cepcitu,
pasvitrojbt savu Ipato ceļu.
Utviešu tautas ce» kopi M brilt,
kad tā pirms sbnts gadiem apslņijās
par tautu, gājis vienā vien virzi®ia~
uz Vakareiropu,
1917, un 1918. g, latviešu politiskie
c^tienl ne mko neatšķiras lloVaka^
eiropas un visu brīvo pasaules tantu
politiskajiem <»ntiaiiem un ideāliem.
Amerikai Savienoto valstu toreizējais
prezidents Vfidro Vdsjons l ^ ē r a šos
centienus savās monumentālajās četr­padsmit
tēzēs. Sotežu virsotnē bija
prasība par teutupašnoteikšanos.
l a i nepārmet mums nevienas svē«
šās tautas loceklis opprtinismu. Mēs
negājām uo savu neatkarības ciņu
pirmā cēliena kopā ar sabiedrotiem
tādēļ, ka latviešu tautas jKilItiskā ju-toņa
un dzīves griba atrada pilnu ap­mierinājumu
sabiedroto paustajās tau­tu
un cilvēku tiesībās, iatvleSu
tautas alkas pēc neatkarības bija tl-dē|
mūsu tautas neapklti^nāmās alkas
pēc brīvības.
1918. g. 18. novembri, dibinot tai-vijas
demokrātisko republiku, mēs
vērsāinies tiklab pret cara patvaldī­bu
un tās diktatoriskajiem politiskā
mantojuma saņēmējiem, kā pret pro-vindāio
Baltijas mulžnleku^b^
chijļuu Mņsu neatkarības ķlta bija de-mokralija-
Latvijas valsts n^(kar!1^a devusi
latviešu taut^c^tl^lem vlšpilnlgā-ko
izteiksmi. j
Ar 1918. g. 18, novembri ^^^8^
vi^u tautas g^Sākāis vēstures posms.
*ĢeierIlpadomes
27.0
U t v i ^ a ceņtfālSt padomei vacljl
prezidija ptieklsēdU •
Latvijas republikas satversme to Iz^
teica savos pirmajogp^tos:»^
iŗ neatkarīga demokrātiska republika*'
un ..Latvijas valsts suverēnā vara
pie^e^ Utvijas tau^^^ l^t latviešu
dzejnieks to izteica citos vārdt^
pausdams, „mēs gribam būt kungi
savā dzimtajā zemē,' mēs gribam srnr
paši likumus lemt". -
tatvijas neatkarības proklamācijas
akts atbrīvoja mOs no gadsimtu ilgas
apspiestības^ politiskiem un morālieļn
iņauģiem, atraisot milsu tahtas spē­kus
un dodot pilnu vaiu tautas radī­šanas
priekam. Naatkariba,ka8^^^m
MOS^ LIDZSTRAJDNIEKA A, SKRĒBERA ZIŅOJUMS PAR IRO GENERAL-PADOMES
ft: SESIJU ŽENEVA
8. sesija no 22.—
ctobrim 2enēļ/S noritēja jau, lik-
vidicijas nos?ķiai;iid. PirimHās atklā'
šanas sai\ā!k<wne s^rinlgi atzīmēja nal-jonā
bēgļa čecha Ranecaj^ izvietoša­nu.
\'iņa izraudzīs ma ir d i e z i n laik-metiJļa
tanī ziņā, ka viņš atstājis savu
zemi* īsi "pirms sarunās atbrīvotāju"
armijas ienākšanas, tātad bēdzis no
viene sabiedrotā IRO lld^š-inējS iz-
^ļii«tnē. -•
ĢeberSldireklord Kingslejs savā zi­ņoju'
ga/dā
bas,
lā pieminēja ka IRO a
plaši liberalizējusi tieslfume
(eligibility) piešjipršianas politiku
Tie&I
tiešu
ciešu
}as uz IRO aorūpi piešķi rtas bal-bēgļiem,
kas bijumi dažādu vā-organizētu
un vadītu Tnilitāru
vienību locekļi, izņemot tādas vieni:
kuru galvenais nolūks bijušas
pja ..Miss Sauerkraut 1951 • J ,
i•voUtājjuu ttiieeššāā un netiešā v.vgfi ; |
ek no skābiem k ā P f f ^ ^ ^ ^^
',s nedēlā un jc^ tam ri^^ŗ^^
Franciju. Skandināvijas vaiiu» .
B polu,pārv,ldIl. S W
laišala Koņev» arm^M t ^
Am rti Irti»*
o p l ā n veidigās nežēlības". Visumā
tomē" ģenerālpadomo noteikusi, ka
neva nības pierādīšana turpmāk vairs
nav attiecīgas personas pienākums.
ATĪ ļ)āTSūdzIba9 padomes prezidents
ziņoja, ka, saskaņā ar šo lēmumu,
iecielgāka politika pinerota pret
balticfšu leģionu locekļiem, pieņemot»
ka šāids dienests nebija brīvprātīgs.
,ii^Bi::;:^:iESNiEGi^^^
mu
piemērus; un lūdzii pirms IRO darbī­bas
beigām vēl atjaunot lādu personu
Atbildot uai Jautājumiem par 73 garā
vājiem DP britu Joslā, kas nodoti
īpašai padomju repatriācijas misijai,
ģenerāldirektors paskaidroja, ka tā
bijusi ļoti nepatīkama lieta. Nor­mālos
apstlkļos esot izvēles brīvība,
bet šiui gadījumā neviens ņeuzņēmies
tālāko gādību par šiem šlimnļekiem,
kāpēc bijis jāturas pie starptautisko
tiesību normām, ka garā vājie nosū­tāmi
uz to izcelšanās zeroēm. Kad es
1949. g. oktobrī, pamatojoties uz LCK
sniegtajām ziņām, cēlu iebildumus
pret it kā paredzēto garā vājo pie­spiedu
repatriēciju no franču Joslas,
toreizējais ģenerāldirektora vietnieks
Kohens atbildēja, ka nevajagot ticēt
baumām, jo runa esot vienīgi par pa-u
pilsoņiem.
KARTĪBAS SARGU
BATAUONU LIETA
Salīdzinot ģenerāldirektora ziņoju-ŗst^^
ominē^^^^^^^^^^
pbjaeškvtaul dpī baar . ^T'a^s'bf«T J^^g p^ig«Bl« v'* r
Liments veselas va^^,o95 ^
lis Saksijas ^^^^^.^^^
.ārīgi atstājis ļ ^ l ļ^j nove9»|
Lt UN kopsapulci l
ķ g(^inās f"^%2i$BU
LBoIēru, Poļu Ver*^
ax zināmo IRO instrukciju, tomēr
konsiatējams, ka viņa paskaidrojumi
jauno situāciju tēlo krietni gaišākas
krāsās, nekā ' tas izpaužas pala in­strukcijā,
pēc kuras arī mūsu kārtības
sargu bataljoni pieskailīti ..plānveidī­gās
nežēlības" vienībām. So batal-jonu
piederīgo pārsūdzības noraidītas
vēl lesen, tādēļ, kaut arī tas prak­tiski
maz vairs var dot, principa del
tomēr vēlreiz iesniedzu ģeneraldirek-toraļn
rakstu, norādot uz šo nesaska­ņu
<r faktisko stāvokli un joprojām
negs tīvo pieeju mūsu kārtības sar-gien.
Minēju arī dažus konkrētus
Jautājumā par grūti izvietojamiem
izcēlās debates pie' ģenerāldirektora
atkārtotā ierosinājuma atļaut ^atliku­šos
3 milj. dpi. no grūti izvietojamo
fonda izlietot vispārējās izvietdŠanas
vajadzībtrn.Tain pretojās itāļu un
franču delegāts, kas prasīja labāk
vispirms nodrošināt vecos un slimos,
nekā dot iespēju uz IRO rēķina iz­ceļot
vēl dažiem tūkstošiem darba
spējīgu bēgļu.
K A N O R I T Ē S L I K V I D Ā C I JA
Ja IRO izdosies saņemt no Vācijas
un Austrijas daž^ apstrīdētas sum­mas,
tad arī pēc IRO operāciju be:f ām
pairedzēts: nākošā gada janvārr vēl
pārvest ap 10.000 bēgļu, kuru papīri
būs kārtībā, bet kuru izvietošanai ci­tādi
var pietrūkt^ līdzekļu. Organi­zācijas
likvidēšanai 2enēvā un citur
uz 1. janvāri paturjSs vēl 175 starp­tautiskos
darbiniekus, kuru skaits līdz
1. martam samazināsies iiz 96,y \bet
pēc 1. aprīļa līdz 1. jūnijam likvidā-
(Turpinājums 2- Ipp)
E> Geiitautet zīmējumi
Andrejs Ēglitis
Tu ti<^6S kalns m ceribu iur0.
Tu Dieva itn elles cēunautā ieķa.
Tu gan mums, nedi pelni,ļiem^,
nedtvaniĻ
Tu likieļiu itmsu elsas un dārdi.
Tu asinu dakstts dtUības sakia -
TuMenspais, tukalSii unfakia l
apziņā ir sinonīms brīvībai, kļuva no
II brita par IatvleSu teutas progr^
faktoru. Nekas .OMlil nekadļ un nekur
nevar nomākt 1918. g. 18. novembra
lundam^tālo WElmt un I celsmigo
raksturu latvis tautas attfstlbasgā^
Jienani. Bet, bādama no II brila jau­na
Eiropas valsts, mēs —.. atraisījuši
savus sj^kus un 8pli^^^4^
pal bagfitligi to, ko k a ^ brīva ūn
darbīga tauta spēj dot cUvicel
Ka tas patiešam tār to redzam sali*
dzlnājumā, ko devai Latvija un tās mi­sas
Lietuva un Igaunija Eiropai pirms
1940. g. 17. jOnija, un>--- val^^^^^
ko varijītilas vairs Eiropai dot pēc
tam. Ar dtsijmztiem spārniem mis
mējinā|ām V i l daius gadus pēc tani
daltles pret austrumu llranniiu, lai
paliktu pie Eln^ tani bildlr
kad Eiropa atteicās no mumSi mis bi­jām
spiesti nolikt savus ieročus
to r^am, ka ne Eiropa, n ^
brīvā pasaule tādēļ nevar bOt laimīga^
J^su raidītos briesmu signāli» pie
Baltijas jerasnbdzlrdējai bet nu^^
mQs briesmu on bojā ejp bridi
eta,paSllmutlg^an
kss draud tos pazudināt
Jau 1918, g, 18, novembri ar to, ka
stiJēE^^rel austrumu
mis panāciiit ka jau^
reiz dzelzs priekškars netika nolaists
ne pie Elbas, n ^ pie lelnas, bet ka
tas sanitārais kordons, ko veidoja Bal­tijas
valstla, pasargāja Eiropas dzīvī­bas
nervus. Mis ar Isbrinti v3 lo»
dien vin»jam^dk maz J ^ p ^ valsu*
virl s ^ l i d l im sairot
tljas valstu uņPoUjasiiklrtl^^^^^^
un svarīgo lomu Eiropas a^iut^tbal
un labvēlīgai j ^ t l^
ciskai un kultOrālal aim
Baltijas vaWnņeatkai1bM nMllt*
stidja, no MIdlem vi^ok|lem ap-virtēt^
ir ievērojams notikums Eiro­pa
tautu dzīvi un tis ^tttii.
1918, g, novembii d l ^ ^ 11^
ne no viena iat^^ apsl^
Mēs^ kas atr^mles trimdā,
mi^ sevi ne vļen ķt pledeilgus^^ 1^
vi^u tautai^ bet kā pledertgus Lat­vijas
valstij, Mii vil iedien^^^^ e^
tās pilsoņi. Si pilsonlskt^i^ņa; kas
saistīta ar tiesībām^ uzlieks
pleaikrau^ Tiesība
bbiātas uz cUviku un kādas taulss
neapklusināmo t a l ā r i dilņīi, ir aUat
blj^as si>ēclgikas par kailu Vtŗci un
rupjiem varas a^^ un
llesibim ejot roku rokā, nevar nekais
nolīgt vai tikt saēsts no vteņaldslbās
Latvijas Valsts easist^ee saisnta ar
taisnību un tteslbām. Taisnība un
tiesības savt nemainīgajā Bostoi
nav ar epl»»Usku r^ bet to
sāknes^niedm ibsilāk, Ib^^^ gan
Jistiv Inodnni ļiar 1o | virttbu no­stiprināšanu
sadzīvi,
tautas, tā
(Tuipinājumi 8. Ipp)
PIRMIE IESPAIDI. ATKLĀJOT APVIENOTO NĀCIJU SESIJU PARtZB
MŪSAI P a r ī z e s i r d i a l r ē d n l e k a specillraks^^^^^
Skaists s k ^ , atveras no UN pa-mītnes
Saijo pili uz lielo ba­seinu,
sttūklaklm. rudenīgo Parīzi un
$fela torni. Tonji ir simboli. Ap 80
torni tagad pulcējas 60 nāciju, kas
runā daudzās valodās un kurām tik
grūti saprasties, par spīti spoži atrisl-^
nātai valodu problēmai. Valoda vairs
nav galvenais, kas šķif tatitas» bet
^ l a l ^ s gribas trūkums. Un tā arī
jaunais Bābeles tornis, šķiet, joprojām
noderēs par sajukuma un naida sim­bolu,
jldzigi tam, par kuru mums sta.
sta Bībele,
Jautri plivinās 60 gan lielu, gan
inazu nāciju karogi gar lielā baseina
abām malām. Karogi gan vēl drau­dzīgi
plīvo viens otram blakus, bet
cik ilgi? Miers ari liekas tāda ne­droša
piecstāvu baraka kā jaunceltā
UŅ pagaidu mītne. Neviens netic
mieram un drošībai, jo tepiķiem klātā
grīda zem mūsu kājām ļogās...
Pl; 2 jau sāk pulcēties pirmās de-legācijasL
Ierodas Šaudi Arābijas de­legāti
gleznainos austrumnieku tēr­pos.
PolicIsU baltos cimdos ieņem
vietas pils priekil. Kopsapulcēm sa­gatavota;
lepnā Saijo pils lielā teātra
zāle. Vesels policistu v^adsi^^
spalieri uz sēžu zāles ieeju, lai sagai­dītu
Francijas valsts prezidentu Orio-iu,
kurš apsveiks UN kopsapulci. Brī­nišķīgs
skats, kad visi fontāni sāk
darboties un tūkstošiem briljantu,
j^ulē mirdzē<teni; krīt uz smaragd­zaļo-
mauni.
Pienlķ viena nnilna pēc otras: pul­cējas
delegāti. Zurnālisti un fotogrāfi
ielenc delegātus, kas steidz ieņemt
iavas vietas xālē.^^^^y^^^
pievērsta Idenam un Višinsklm, kad
tie spiež viens otram roku. Žurnālisti
lūdz šo procedūru pat atkārtot.
Lielajā teātra zālē iekiasl tikai de-legāli,
prese, ielūgtie viesi un publika
ar speciēljlm kartēm. Dauch kārtība
nieku, kas stingri pārbauda ieejas
kartes. Fotogrāfi, kino un televliijds
operatori novietojušies sānu galerijās,
Man ierādīta vieta balkonā, ņo ku­rienes
var labi pārredzēt zl^^ Mil­zīgais
balkons pilns fircses ļaudīm.
Pie katrā sēd^Iaplesti])ŗināts maw
radio «parāts ar galvas telefonu.
Runai var teikt f valodās: angļu,
franču, spāņu,^ ķiniešu uri krievu.
Pagriežot aparāta kloķi, jQs dzirdāt
delegāta rtmuv^am»»|ā no llm 5
valodām. Delegātu sēdekli novietoti
parketā, bet pirezi^js uz skatuvesv
Sagaidot UTĪ izvadot pridJu, kas iz­saka
labākos novēlējumus, delegāti un
publika pieceļas kājās. Pēc pagaidu
prezidenta uzrunas, s^p kopsapulces
prezidenta vēlēšanas, viņa uzruna, tad
sēd^ slēdz. Tagad tikai recte, kā te
satīākuias visas rases, visas krāsas.
Nenogurstošais Trigvc LI Jūtas kā jau
mājas salttnieķs; (UN t^^
elcst er riiori āi as) Sei t sask Q ps tas ba 1-
lais ar indieti, tur pagājušās asamble­jas
paziņas no jaima satikusies Parļzē.
Dzird visas pasaules valodas.
Ko mēs, latvieši, varam sagaidīt no
šis Uisi sesilasr Tās darba kārtībā
Jau tagad ir 58 jautājumi, bet veltīgi
meklēsim to vidū Baltijas valsti; Jau­tājumu.
30. un 31. punkts runā par
bēgļiem uhbezpavalstni^iem un var
mūs tieši interesēt. Parastās griJtl-bas
sākies jau darba kārtību notei­cot,
un diezin vai piepildīsies ģenerāl
sekretāra vēlējums pabeigt šo sesiju
26, janvāri. Optimisms Parīzē mums
nekā nesola. Jāsaka atklā li. ka UN
nav tas spēks, kas diriģē p^uics
;poimķu;-'--;
Bet, kaut ari vēl viens vai o tn
18, novembris rouiņš būtu trimdā Jā­pavada,
mēs tomēr ticam, ka ir viena
taisnība, kās ari mūsu jautājumu re z
liks darba kārtībā un ib atrismas.
Parīzē, 6. npv; Erve
l ATVIJAS VALSTS SVĒTKUS
VISCIENĪGĀK ATZĪMĒSIT,
Šogad risi šai akdjāziedotie^^n^
Ar ē j ā s 1 n f o^māci j a i f d n d ā d ņ a i par Latvijas
brīvību.'-..;::-;
Arējās Infonņadjas loads,
m
mm
i i i
I - r
ii i»i!,
I i i
:::: tAl'^sa
m