1946-08-31-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
NEW
llie poUcy of this Newspaper is to provido our Laivian peoplo in esiie witti aU availablo ttews cif iiaporianee eoneerning Ūio wwld'ii liappeninits, of politie^. oooacailo, cnltorai or
soclal significance- And our speeiai aim is to present the honuuiitarian ideāls and achievm^ts olf the great Democracies - Ūu\ United States of Ameriea W Iho BHUah
Empire. This aim, we know, wiil help niaintain the spiritnal and enltoral mii^ of ihe Latriaa people and - of aU things — wlill rleld hopest f^ a aafer and hapitd^ totnio:
Izdevējs nn galvenais redaktors — Publisher and ]Sdit<»r-in-Chlef: Viktors B a 11 k i J il s
Redakdja-Edltorlal Office: Hotel Convikt, DilUogen/Donau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedip — PubUshed twice a week
Wr.68(7a) AathorizedbyMiUtary Government a^^^ DiDiingenā, sestdien* 1946, ģ. Sl. augusti
Steidzams uzdevums
Mūsu nometnēs pašreiz' notiek tā
aauktās drošības pārbaudes. To galīgie
rezultāti gan vēl naV zināmi; bet
Jau tagad ir skaidrs, ka' vienai daļai
nometņu līdzšinējo * iemītnieku tās
vajadzēs atstāt, kā tas jau noticis
Memmingenā, lun citur.
Cik tas attiecas uz tieni mūsu nometņu
iemītniekiem, kas j au pirms
tam, kad okupācijas vēl nebija skārušas
mūsu zemi un valsti, paši labprātīgi
bija atteikušies noļikteņa kopības
ar latviešu tautu, tiktāl mums
nav iemesla izteikt par to i kādu no^
žēlu un mēs varam apmierināties ar
notikušā konstatēšanu. Bet nometnes
pēc pārbaudēm būs jāatstāj ari
vienai daļai tādu mūsu tautiešu, kuru
līdzšinējās trimdas gaitas un iemesli,
kāpēc viņi atrodas Vācijā, būtiski ir
gluži tādi pat,kā tiem,kamDP tiesības
paliks arī turpmāk. Ciļtiem vārdiem,
DP tiesības viņiem pārbaudes komisijas
nevar nodibināt formālu iemeslu
dēļ. Tādi gadījumi Bavārijā
ir jau notikumi, un te mēs esam ne
vien dziļi skimidināti,; bet mums ir
ari pienākums raudzīt atvieglot šo
tautiešu turpmāko likteni.
Kas ftotiek ar šiem tautiešiem, kad
tie atstāj nometnes? Viņus nodod
Šejienes vācu iestāžu rīcībā izvietošanai
un iesaistīšanai vācu saimniecībā.
Sabiedroto īpašā aizsardzība
un aprūpe tiem vairs nav pieejama.
Bet vācu iestādei savukārt Jr-. jau
apkrautas ar savu pašu no austrumiem
pārvietoto pilsoņu i^ietošanu,
tāpēc saprotams, ka tās no mūsu
tautiešiem labprāt raisās vaļā Un tie,
kā mēdz sacīt, paliek karpjoties gai-
^ . Ir arī zināmi gadījumi, kad vācu
iestādes šīs mūsu tautiešu grupiņas
Izkaisa pa ciemiem simts un vairāk
km plašā apkārtnē. Pašreizējos apstākļos
tas nozīmē, ka šie latvieši var
paļauties vairs tikai paši tiz Saviem
spēkiem, jo ar šo izklaidēšanu vien
viņi tiek izsisti, laukā no līdzšinējās
mūsu organizātorisļcās uzbūves. Tas
vien ir jau smags zaudējums, Jo ar
to iezīmējas process, kas nākotnē
var arī pieaugt, proti, ar lielām pū-'
lēm panāktās organizatoriskās celtnes
lēna un pakāpeniska sadrup-
Sana. l "
Jādomā, ka aprādītie apstākļi ir
zināmi arī mūsu pārstāvību orgāniem
un līdz ar to ir sākta ari attiecīga
rīcība. Mūsu pārstāvīb^ ziņā gan
^nav grozīt pārbaudes noteikumus un
tās nevar no šiem noteikumiem strīpot,
piemēram, nosacījumu par okupācijas
joslu pāriešanas sekām, bet
tās yar attiecīgām autoritātēm izskaidrot,
ka, tikai pārejot okupācijas
joslu robežas, pa visu Vācijas ter-ritoriju
nacisma režīma izkaisītie
DP pēc sazināšanās varēja atjaunot
sarautās ģimenes saites. Cik zināmSj
līdzīgu iesniegumu amerikāņu okupācijas
joslā ir izdarījis Latvijas
Sarkanais krusts, bet tāds pat solis
būtu gaidāms ari iio Centrālās komitejas.
I.
Mums būtu jāsarkst, ja nekas netiktu
darīts to tautiešu labā, kas. jau
nonākuši vai vēl nonāks vācu iestāžu
rīcībā. To vidū ir ne vien darba spējīgi,
bet arī invalidi urt veci cilvēki.
Kādu aprūpi viņi lio vāciešiem var
gaidīt? Izkaisītiem pa vācu ciemiem,
viņiem nav nekādu vienotāju un pa-^
(Beigas 3. lappusē)
9 ba^ iaT^^^I^^
in izraida 8 proe.
Frankfurtā, 24. aug. — ASV bruņoto
spēku virspavēlniecības „G5"
daļas DP Uetu kārtotājs plkv.-ltn. R.
Bellaks ( L i GoL R. F. Bellack) vakar
paskaidroja, ka no ASV armijais vienībām
politiski pārbaudītajām (screen-ed)
pārvietotām personāmi, kas nav
žīdi, 8 proc jau saņēmuši izraidīšanas
pavēles, lai atkal iekļautos vācu
sainmiecībā.
Apmēram 300.000 poļu un baltiešu
vidū, kas labāk izvēlas palikt UN-ŖRA's
pārzinātās nometnēSj nekā atgriezties
uz savām līdzšinējām valstīm,
politiskā pārbaude paveikta Jau
par apm. 35-40 proc. Izraidīšanai paredzēto
vairums, sacīja Bellaks, ir
„pierobežas" DP ~ personas, kas Vācijā
ieradušās no Austrumeiropas
valstīm īsi pirms 1939. g. 1. sept.
Viņš paskaidroja ari to, ka armijas
noskaidr^otāji atklājuši arī zināmu
skaitu kara noziedznieku vai DP, kas
pakļaujami automātiskās apcietināšanas
kategorijai. Šādas personas repatriētai'piespiedu
kārtā vai ar sar^
dzi sūtītas atpakaļ uz savām valstīm.
Viņš ton^ēr norādīja, ka līdz Slm
uzieto noziedznieku skaits bijis mazs.
Tuvāku skaitļu viņam pašreiz nebija.
The Stars and Sttripes,
August 25 .
Dienvidslāvi paredz
sarunās aicināt
DP uz atgriešanos
Berlīnē, 24. aug. — Dienvidslāvijas
valdība pārvietoto personu nometnēs
Vācijas amerikāņu joslā drīzumā rīkos
lekcijas un izplatīs brošūras. Sd
projektu realizēs.pēc nesenējās vienošanās
noteikumiem ar UNHRA, ar
ko atļauts tiešs kontakts starp DP un
viņu valdību, lai mēģinātu paātrināt
brīvprātīgu repatriēšanos. — Dien--
vidslavijas šejienes militārās misijas
locekļi izteicās: „Mūsu vāldiiba labprāt
ņemtu pretim vislielāko daļu no
pāri par 7000 dienvidslāviem, kas tagad
atrodas pārvietoto personu nometnēs.
Mūsu zemē mums jāveic liels
atjaunošanas darbs, un šie cilvēki,
mums vajadzīgi, lai palīdzētu šinī
darbā." Viņi apliecināja, ka tikai nedaudz
personām būtu jābīstas no repatriācijas.
^,Ir dažas personas, kuras
mēs gribam nodot tiesai par nodevību,"
viņi sacīja, „bet šo cilvēku vārdi
ir jau publicēti. Visiem pārējiem
DP^ kas nav minēti šajos S€irakstos,
piemēros amnestiju."
The Stars, and Btripes
Sarkano nnodevējm''
pašnāvības mēģiiiā jmms
Frankfurtā, 25. aug. WP). — ASV
3. armija vakar paziņoja^ka no ASV
vilciena, kas repatriēšanai uz Padomju
Savienību veda bijušos krievu
karavīrus, 9 izbēguši un 5 bijušie
krievu karavīri, kas kara beigu daļā
cīnījušies kopā ar vācieši^jm, mēģinājuši
izdarīt pašnāvību. Sie krievi, kas
pretojās piespiedu repattiācijai, bija
366 sarkanās armijas bijušo karavīru
vidū, par kuriem uzzināti, ka tie cīnījušies
kopā ar vācieSiein un kurus
amerikāņu iestādes sūtīju atpakaļ uz
Padomijas territoriju. Mb gElstekņu
nometnes Bad-Aiblingā viņus pārveda
uz Hofu, uz krievui-amerikfiņu
joslas robežu Vācijā.
The Stars atid Strlpea
7 palīdzības orgaidzādjas
apņemas palīdzētt 12.200)
ārzemniekiem
Vašingtonā, 19. augusitā (AP).
Saskaņā ar ziņojumu, kas iesniegts
prezidentam Trumenam, 7 organizācijas
.garantējušas financiālo at-balstii'
apm. 12.200 ārzeitiju l^ēgļiem,
kas ieceļos* AS Valstīs. *
No 3452 bēgļiem, kas jau ielīsti
AS Valstīs, Vi ir žīdi. Vislielākais
skaits — 1310 apgalvo, ka viņi ir
poļi, nākošā lielākā grupa ir no Vācijas,
tai seko 491, kas sakiis esam
bezpavalstnieki. īmigrantu vidū ir
vīrieši, sievietes un bēr^d visos vecumos.
Prezidents Trumens pag. gadā
pieprasīja, lai ārlietu ministrija
atvieglina kvošu vīzas ārzemju
bēgļiem. Pašreizējo ziijiojumu par
organizāciju piedāvājtunu iesniedzis
imigrācijas komisāra vietas izpildītājs
Sūmekers, tādējādi atbildēdams
prezidenta pieprasījumam. ASV imigrācijas
pārvalde piekriliusi 7 organizāciju
galvojumiem (affidavitd),
kuros tās katra garanitē atbalstu
200—4500 bēgļiem.
Sīs organizācijas ir: Amicrikāņu
kristīgā bēgļu komiteja (The American
(^ristiah Committee for Re-fugees)
v Katoļu bēgļu komiteja (The
Catholic Committee for Refugees),
2īdu patvēruma un Imigrantu atbalstīšanas
biedrība (The Hebrew
Sheltering and Immigrant Aid So-ciety).
Starptautiskā glilbšanas un
palīdzības komiteja (The International
Rescue and Relief Gommittee),
Nacionālā bēgļu palīdzība (The National
Refugees Service), ASV komiteja
Eiropas bērnu aprūpei (The
United States Commitllee lor Care
of European Chlldreiii) un „Vad
Hatzala'' ātrās palīdzības komiteja
(The Vad Hatza^a Emergencjr Com-miltecj.
5 The Siarisj and Stripes
ASV josla ielai:
21.000 žMuDP
Frankfuria» 24. aug. (UP). — Ģeti.
Maknarnijs vakar paskaidroja, ka
viņš atvēris amerikāņu joslas robežas
pašreiz Austrijā un Berlīnē esošo
turpat 21.000 žīdu bēgļiu organizētai
pārvietošanai. Apspriedē ar Amerikas
žīdu 5 līderiem, kas Frankfurtā
ieradās no Parīzes, Malmarnij s sacīja,
ka viņš pilnvai*ojia ģen. Klarku
ielaist 19.000 žīdu no Austrijas un
ģenerālmaj. Kītingu — 1900 no Berlīnes.
Rabīns Valzs (Wise), atbildot
ģenerālim, atzinīgi vēirtēja armijas
pieeju žīdu problēmai, apliecinādams,
ka ,,visās žīdu traģiskajās an-nālēs
nav cēlāku lappušu par tām^
kuras ierakstījusi j\SV armija ar šo
ļaužu atbrīvošanu un aprūpi."
The Stars and Stripes
500 Žīdu dodas uz
Boli^idju
Berlīnē, 25. augustā,. — Ģenerālleitnanta
Kleja (Glay) nede'as ziņojumā
par Militārās valdības darbību
paziņots, ka amerili:āņu Militārā valdība
devusi satiksmes līdzekļus 500
žīdu pārvietošanai uz Beļģiju, no
kurienes tie pa Jūļti dosies tālāk uz
Bolīviju.
Beļģijā par izceļotājiem gādāti žīdu
labdarības organizācijas, kas vīzu
jautājumu bēgļiem nokārtojušas ar
Bolīvijas valdību.
ASV bruņoto spēku vhrspavēl-niecības
(USFET) „G5" nodaļas
pārstāvis maj. Neimens šodien
paskaidroja, ka Amerikā uz Jaunii
dzīvi Jau nometināti pavisam 3562
žīdi, no Icuŗiem 70 proc. apmetās AS
Valstīs un pārējie Vidus- un Dienvidamerikā.
Amerikāņu Militārā valdība sāks
izvest visus bēgļu transportus no
amerilcāņu Joslas, tiklīdz būs uzrādītas
vīzas, sacīja Neimens. Viņš
izteicās, ka ,,žīdu labdarības organizācijas
nepārtraukti strādā, lai dabūtu
Dienvld- un Vidusamerikas
valstu vīzas žīdu bēgļiem amerikāņu
Joslā." The Stai^ and Stripes
¥a>iiio
Līdzstrādnieku ievērībai
Sakarā ar pārmaiņām redakcijas
personāla sastāvā visi „Lat-viešu
Vēstnesim'* domāti manuskripti,
koresļionden^es u. c. (arī
literārai daļai un sporta nodaļai)
Iedresējami tieši galv. redaktoram
V i k t o r a m B a l t k ā j i m , Hotel
Convikt, Dillingen/bonau, Bay.
(135). I
f
Parīzē, 25. aug. (AP). — IHcrainas
ārlietu ministrs Manuiļskis paziņoja,
ka viņš iesniedzis Vienoto Nāciju
Drošības padomei sūdzību pret Grieķijas
valdību, kas Balkānos apdraudot
starptautisko mieru. Preses konferencē
viiiš apgalvoja, ka angļu karaspēka
atrašanās Grieķijā un „angļu
pārstāvju tiešā intervencija šīs Sabiedrotās
valsts iekšējās lietās par
labu monarchistiskiem elementiem"
ir „principlāls faktors" Balkānu stāvokļa
apdraudēšanā. 1. sept. noliktā
tautas nobalsošana, viņš sacīja, klātesot
ārvalstu karaspēkam, ,,,kas atbalsta
ar vācu un itāļu iebrucējiem
sadarbojušos elementus", bQ:k)t pretēja
Vienoto Nāciju <:ihartas mērķiem
un principiem. Viņš pieminēja „dau-dzus
robežincidentus" uz Grieķijas-
Albānijas robežas, kurus izprovocēr
jot Grieķijas iestāžu uzmudinātas
grieķu bruņotas vienības, Sie „in-cidenti"
un bruņotu grieķu gnīpu ielaušanās
Albānijas territorijā „ne-pārprotami
paužot" kaŗai izprovocēšanu
pret Albāniju, lai iegūtu tās
dienvidu daļu. — Kāds i^nglijas valdības
pārstāvis 25. aug. Iiondonā norādīja;
ka Drošības padomei iesniegtā
Padomju Ukrainas sūdzība pret Grieķiju
Nespējams" ir mēģinājums novērst
pasaules uzmanību no Dienvidslāvijas.
Arī pēdējās — Padomi-jas
ierosinātās pārrunas Drošilbas padomē
par Anglijas rīcību Grieķijā
bija sakritušas ar pārrunām par
Krievijas lomu Irānā. Gatavojoties
1. sept. plebiscītam par monar-chiju,
grieķu tauta augusta 22 dienās
varēja atzīmēt jau 102 politiskas
slepkavības'Un opozicijas partiju apgalvojumus,
ka tautas nobalsošana
nebūšot patiesa.
ASV ultimāts Dienvidslāvijai
ASV valdība 24. aug. paziņoja, ka
Dienvidslāvija piekāpusies iepretim
ASV ultimātam par amerikāņu transporta
lidmašīnu sašaušanu, bet tanī
pat laikā ASV valdība neatkāpjas no
savas apņemšanās nodot visu So Jautājumu
Drošības padomes izlemšanai.
Stingros vārdos formulētajā ASV ultimātā
bija prasīts, lai Padomljas
atbalstītā Dienvidslāvija 48 stundu
laikā—- līdz 23. aug. vakaram izdod
apcietinātos amerikāņu lidotājus, kas
bija atradušies dienvidslāvu iznīcinātāju
nogāztajā ASV transporta
lidmašīnā, un atļauj amerikāņu diplomātiem
noskaidrot otru gadījumu,
kurā cita amerikāņu llidmašīna nogāzta
maršala Tito vasarnīcas tuvumā.
Jau labu laiku piirms 48 stundu
ultimāta izbeigšaniās Dienvidslāvija
atbrīvoja visus intemētos ASV transporta
lidmašīnas komsindas locekļus
un pasažierus un nogādāja tos pāri
Itālijas robežai. Otras lidmašīnas 5
amerikāņu lidotāji aizlien vēl neesot
atrasti un pieņem, ka tie visi gājuši
bojā. — ASV karaflotes pārstāvis 25.
(Beiga. 4. lappusē)
Londona bīstas no
Padomijas politiska
spiediena
LondonS, 23, aug. (UP). — Šejienes
diplomātiskās aprindājS šodien iztei*
ca bažas, ka, Turcijai noraidot krievu
prasības pēc Dardaneļiem, var
sākties jauna Padomljad politiska
spiediena kampaņa, ko atbalstītu militāri
manevri Melnās jūras joslā.
Novērotāji ieskātai, ka Vidējos austrumos
skatuve sagatavota nervu karam,
kas atstās ēņā Dienvidslāvijai
krizi. Savienotās Valstis, Anglija un
zināmā mērā arī Francija atbalstījušas
Turcijas noteikto nostāju pret
tiesību piešķiršanu Padomij ai celt
nocietinājumus jāŗu šaurumu joslā,
kāds solis, cik var noprast, padarītu
Melno jūru par Krievijas ezeru.
Par potenciāliem faktoriem nervu
karā būtu jāicu^skata ASV karaflotes
karakuģu ipašu uzdevumu spēcīgas
vienības ierašanās Vidusjūras
joslā un Anglijas karaflotes spēcīgu
vienību - koncentrādja Vidusjūras
austrumu daļā, pile kam pēdējais solis
ārēji darlt^ illegāļās imigrācijas
slavēšanai uz Palestinu.
Maskavas radiofons vakar minēja
kādu Beirutas (Sirijfi) laikrakstu ziņojumus,
ka Irakas-Tureijas pierobežā
pienākot jaunas angļu un indiešu
karaspēka vienības. Jāpieņem, ka
„jaunās" vienībai» ^sūtītas no Indijas
uz Irāku, lai it kā aizsar^^tu. angļu
intereses Irānā nemieru gadījumam
naftas laukos. i
Par spīti oficl§liem atsaukumiem,
nemitas ziņojumi, ka krievu pusē
turpinās Padomljas spēkii koncentrēšana
ziemeļos jno Irānas. Turcijā ārkārtīgi
asi uztver jebkuru krieva
spēku demonstrāciju šinī joslā, jo tā
piekļaujas tieši l'urcljas Karsas-Ar-dahanas
apgabalam, uz kuru Pado-mija
pieteikusi savu „etnisko" prasību.
Turcijas prese nesen ziņoja par
plaša mēroga Krievijas artilērijas
manevriem šajā p'lerobež^s apgabalā.
Krievijai vēl aizvien ir milzīga
«okupācijas" armija Bulgārijā, no
kurienes nav tālu līdz Jūru, šaurumam.
Maršala 2uk0va nesenējā norīkošana
uz Melnās Jūras Joslu nav
kalpojusi sasprindzinājuma novēršanai
Turcijā, kas aizvien vēl ir mobilizēta
plkios kara laika apmēros.
The S^rs knd Stripes
Bīskaps Urbšš Oldenburgā
Liepājas bīskaps Antonijs UrbSs
sekretāra prelāta A. Novicka pavadībā
nesen apmeklēja daudzas latviešu
nometnes angļu pslk Vācijā.
Apmeklējuma laikā bīskaps ieradās
ari Omstedes nometnē, kuri viņu sa-'
gaidīja ne vien nometnes ļaudis,
bet kuplā skaitā tautieši iari no citām
Oldenburgas un apkārtnes latviešu
nometnēm. Omstedlefiu vārdā
bīskapu apsveica J. Zeps, pasniegdams
sālsmaizi, un komitejas priekšsēdis
A. Abakuks, bet Omstedes
Blaumaņa pamatskolas un vidusskolas
vārdā direktors A. Svalbe.
Bīskaps Oldenburgas Sv.^ Pētera
baznīcā pledalIJāiK pontiflkālā mesē
un pēc tam Iepazinās ar Oldenburgas
pilsētā un apjkārtnē esošajām
latviešu nometnēm, pie kam Mežotnes
nometnē, uzrunādams tautiešus,
teica: „Nevaru pateikt to dienu^^
kad mēs atgriezīsimies mājās, — to
zina tikai Visuvarenais. Esmu tomēr
pārliecināts, ka musu trimdas izbeigšanās
un atgrieš^ās mājās lielā
mērā atkarīga ari no mums pašiem.
Tāpēc būsim visi labi ticētāji un
Dieva mīlētāji. Gita ceļa mums ari
nav."
Augstais gans iegriezās ari Tērvetes
nometnē, kur iepazinās ar nometnes
iekārtu un tautskolu, pēc
kam turpināja ceļļi uz Vēnenu un
Mērbeku. Bīskapa apmeklējums stiprināja
tautiešus ticībā uz mūsu ilgu
piepildišasios. Stud. med. A. Pizāna
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-08-31 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460831 |
Description
| Title | 1946-08-31-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | NEW llie poUcy of this Newspaper is to provido our Laivian peoplo in esiie witti aU availablo ttews cif iiaporianee eoneerning Ūio wwld'ii liappeninits, of politie^. oooacailo, cnltorai or soclal significance- And our speeiai aim is to present the honuuiitarian ideāls and achievm^ts olf the great Democracies - Ūu\ United States of Ameriea W Iho BHUah Empire. This aim, we know, wiil help niaintain the spiritnal and enltoral mii^ of ihe Latriaa people and - of aU things — wlill rleld hopest f^ a aafer and hapitd^ totnio: Izdevējs nn galvenais redaktors — Publisher and ]Sdit<»r-in-Chlef: Viktors B a 11 k i J il s Redakdja-Edltorlal Office: Hotel Convikt, DilUogen/Donau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedip — PubUshed twice a week Wr.68(7a) AathorizedbyMiUtary Government a^^^ DiDiingenā, sestdien* 1946, ģ. Sl. augusti Steidzams uzdevums Mūsu nometnēs pašreiz' notiek tā aauktās drošības pārbaudes. To galīgie rezultāti gan vēl naV zināmi; bet Jau tagad ir skaidrs, ka' vienai daļai nometņu līdzšinējo * iemītnieku tās vajadzēs atstāt, kā tas jau noticis Memmingenā, lun citur. Cik tas attiecas uz tieni mūsu nometņu iemītniekiem, kas j au pirms tam, kad okupācijas vēl nebija skārušas mūsu zemi un valsti, paši labprātīgi bija atteikušies noļikteņa kopības ar latviešu tautu, tiktāl mums nav iemesla izteikt par to i kādu no^ žēlu un mēs varam apmierināties ar notikušā konstatēšanu. Bet nometnes pēc pārbaudēm būs jāatstāj ari vienai daļai tādu mūsu tautiešu, kuru līdzšinējās trimdas gaitas un iemesli, kāpēc viņi atrodas Vācijā, būtiski ir gluži tādi pat,kā tiem,kamDP tiesības paliks arī turpmāk. Ciļtiem vārdiem, DP tiesības viņiem pārbaudes komisijas nevar nodibināt formālu iemeslu dēļ. Tādi gadījumi Bavārijā ir jau notikumi, un te mēs esam ne vien dziļi skimidināti,; bet mums ir ari pienākums raudzīt atvieglot šo tautiešu turpmāko likteni. Kas ftotiek ar šiem tautiešiem, kad tie atstāj nometnes? Viņus nodod Šejienes vācu iestāžu rīcībā izvietošanai un iesaistīšanai vācu saimniecībā. Sabiedroto īpašā aizsardzība un aprūpe tiem vairs nav pieejama. Bet vācu iestādei savukārt Jr-. jau apkrautas ar savu pašu no austrumiem pārvietoto pilsoņu i^ietošanu, tāpēc saprotams, ka tās no mūsu tautiešiem labprāt raisās vaļā Un tie, kā mēdz sacīt, paliek karpjoties gai- ^ . Ir arī zināmi gadījumi, kad vācu iestādes šīs mūsu tautiešu grupiņas Izkaisa pa ciemiem simts un vairāk km plašā apkārtnē. Pašreizējos apstākļos tas nozīmē, ka šie latvieši var paļauties vairs tikai paši tiz Saviem spēkiem, jo ar šo izklaidēšanu vien viņi tiek izsisti, laukā no līdzšinējās mūsu organizātorisļcās uzbūves. Tas vien ir jau smags zaudējums, Jo ar to iezīmējas process, kas nākotnē var arī pieaugt, proti, ar lielām pū-' lēm panāktās organizatoriskās celtnes lēna un pakāpeniska sadrup- Sana. l " Jādomā, ka aprādītie apstākļi ir zināmi arī mūsu pārstāvību orgāniem un līdz ar to ir sākta ari attiecīga rīcība. Mūsu pārstāvīb^ ziņā gan ^nav grozīt pārbaudes noteikumus un tās nevar no šiem noteikumiem strīpot, piemēram, nosacījumu par okupācijas joslu pāriešanas sekām, bet tās yar attiecīgām autoritātēm izskaidrot, ka, tikai pārejot okupācijas joslu robežas, pa visu Vācijas ter-ritoriju nacisma režīma izkaisītie DP pēc sazināšanās varēja atjaunot sarautās ģimenes saites. Cik zināmSj līdzīgu iesniegumu amerikāņu okupācijas joslā ir izdarījis Latvijas Sarkanais krusts, bet tāds pat solis būtu gaidāms ari iio Centrālās komitejas. I. Mums būtu jāsarkst, ja nekas netiktu darīts to tautiešu labā, kas. jau nonākuši vai vēl nonāks vācu iestāžu rīcībā. To vidū ir ne vien darba spējīgi, bet arī invalidi urt veci cilvēki. Kādu aprūpi viņi lio vāciešiem var gaidīt? Izkaisītiem pa vācu ciemiem, viņiem nav nekādu vienotāju un pa-^ (Beigas 3. lappusē) 9 ba^ iaT^^^I^^ in izraida 8 proe. Frankfurtā, 24. aug. — ASV bruņoto spēku virspavēlniecības „G5" daļas DP Uetu kārtotājs plkv.-ltn. R. Bellaks ( L i GoL R. F. Bellack) vakar paskaidroja, ka no ASV armijais vienībām politiski pārbaudītajām (screen-ed) pārvietotām personāmi, kas nav žīdi, 8 proc jau saņēmuši izraidīšanas pavēles, lai atkal iekļautos vācu sainmiecībā. Apmēram 300.000 poļu un baltiešu vidū, kas labāk izvēlas palikt UN-ŖRA's pārzinātās nometnēSj nekā atgriezties uz savām līdzšinējām valstīm, politiskā pārbaude paveikta Jau par apm. 35-40 proc. Izraidīšanai paredzēto vairums, sacīja Bellaks, ir „pierobežas" DP ~ personas, kas Vācijā ieradušās no Austrumeiropas valstīm īsi pirms 1939. g. 1. sept. Viņš paskaidroja ari to, ka armijas noskaidr^otāji atklājuši arī zināmu skaitu kara noziedznieku vai DP, kas pakļaujami automātiskās apcietināšanas kategorijai. Šādas personas repatriētai'piespiedu kārtā vai ar sar^ dzi sūtītas atpakaļ uz savām valstīm. Viņš ton^ēr norādīja, ka līdz Slm uzieto noziedznieku skaits bijis mazs. Tuvāku skaitļu viņam pašreiz nebija. The Stars and Sttripes, August 25 . Dienvidslāvi paredz sarunās aicināt DP uz atgriešanos Berlīnē, 24. aug. — Dienvidslāvijas valdība pārvietoto personu nometnēs Vācijas amerikāņu joslā drīzumā rīkos lekcijas un izplatīs brošūras. Sd projektu realizēs.pēc nesenējās vienošanās noteikumiem ar UNHRA, ar ko atļauts tiešs kontakts starp DP un viņu valdību, lai mēģinātu paātrināt brīvprātīgu repatriēšanos. — Dien-- vidslavijas šejienes militārās misijas locekļi izteicās: „Mūsu vāldiiba labprāt ņemtu pretim vislielāko daļu no pāri par 7000 dienvidslāviem, kas tagad atrodas pārvietoto personu nometnēs. Mūsu zemē mums jāveic liels atjaunošanas darbs, un šie cilvēki, mums vajadzīgi, lai palīdzētu šinī darbā." Viņi apliecināja, ka tikai nedaudz personām būtu jābīstas no repatriācijas. ^,Ir dažas personas, kuras mēs gribam nodot tiesai par nodevību," viņi sacīja, „bet šo cilvēku vārdi ir jau publicēti. Visiem pārējiem DP^ kas nav minēti šajos S€irakstos, piemēros amnestiju." The Stars, and Btripes Sarkano nnodevējm'' pašnāvības mēģiiiā jmms Frankfurtā, 25. aug. WP). — ASV 3. armija vakar paziņoja^ka no ASV vilciena, kas repatriēšanai uz Padomju Savienību veda bijušos krievu karavīrus, 9 izbēguši un 5 bijušie krievu karavīri, kas kara beigu daļā cīnījušies kopā ar vācieši^jm, mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Sie krievi, kas pretojās piespiedu repattiācijai, bija 366 sarkanās armijas bijušo karavīru vidū, par kuriem uzzināti, ka tie cīnījušies kopā ar vācieSiein un kurus amerikāņu iestādes sūtīju atpakaļ uz Padomijas territoriju. Mb gElstekņu nometnes Bad-Aiblingā viņus pārveda uz Hofu, uz krievui-amerikfiņu joslas robežu Vācijā. The Stars atid Strlpea 7 palīdzības orgaidzādjas apņemas palīdzētt 12.200) ārzemniekiem Vašingtonā, 19. augusitā (AP). Saskaņā ar ziņojumu, kas iesniegts prezidentam Trumenam, 7 organizācijas .garantējušas financiālo at-balstii' apm. 12.200 ārzeitiju l^ēgļiem, kas ieceļos* AS Valstīs. * No 3452 bēgļiem, kas jau ielīsti AS Valstīs, Vi ir žīdi. Vislielākais skaits — 1310 apgalvo, ka viņi ir poļi, nākošā lielākā grupa ir no Vācijas, tai seko 491, kas sakiis esam bezpavalstnieki. īmigrantu vidū ir vīrieši, sievietes un bēr^d visos vecumos. Prezidents Trumens pag. gadā pieprasīja, lai ārlietu ministrija atvieglina kvošu vīzas ārzemju bēgļiem. Pašreizējo ziijiojumu par organizāciju piedāvājtunu iesniedzis imigrācijas komisāra vietas izpildītājs Sūmekers, tādējādi atbildēdams prezidenta pieprasījumam. ASV imigrācijas pārvalde piekriliusi 7 organizāciju galvojumiem (affidavitd), kuros tās katra garanitē atbalstu 200—4500 bēgļiem. Sīs organizācijas ir: Amicrikāņu kristīgā bēgļu komiteja (The American (^ristiah Committee for Re-fugees) v Katoļu bēgļu komiteja (The Catholic Committee for Refugees), 2īdu patvēruma un Imigrantu atbalstīšanas biedrība (The Hebrew Sheltering and Immigrant Aid So-ciety). Starptautiskā glilbšanas un palīdzības komiteja (The International Rescue and Relief Gommittee), Nacionālā bēgļu palīdzība (The National Refugees Service), ASV komiteja Eiropas bērnu aprūpei (The United States Commitllee lor Care of European Chlldreiii) un „Vad Hatzala'' ātrās palīdzības komiteja (The Vad Hatza^a Emergencjr Com-miltecj. 5 The Siarisj and Stripes ASV josla ielai: 21.000 žMuDP Frankfuria» 24. aug. (UP). — Ģeti. Maknarnijs vakar paskaidroja, ka viņš atvēris amerikāņu joslas robežas pašreiz Austrijā un Berlīnē esošo turpat 21.000 žīdu bēgļiu organizētai pārvietošanai. Apspriedē ar Amerikas žīdu 5 līderiem, kas Frankfurtā ieradās no Parīzes, Malmarnij s sacīja, ka viņš pilnvai*ojia ģen. Klarku ielaist 19.000 žīdu no Austrijas un ģenerālmaj. Kītingu — 1900 no Berlīnes. Rabīns Valzs (Wise), atbildot ģenerālim, atzinīgi vēirtēja armijas pieeju žīdu problēmai, apliecinādams, ka ,,visās žīdu traģiskajās an-nālēs nav cēlāku lappušu par tām^ kuras ierakstījusi j\SV armija ar šo ļaužu atbrīvošanu un aprūpi." The Stars and Stripes 500 Žīdu dodas uz Boli^idju Berlīnē, 25. augustā,. — Ģenerālleitnanta Kleja (Glay) nede'as ziņojumā par Militārās valdības darbību paziņots, ka amerili:āņu Militārā valdība devusi satiksmes līdzekļus 500 žīdu pārvietošanai uz Beļģiju, no kurienes tie pa Jūļti dosies tālāk uz Bolīviju. Beļģijā par izceļotājiem gādāti žīdu labdarības organizācijas, kas vīzu jautājumu bēgļiem nokārtojušas ar Bolīvijas valdību. ASV bruņoto spēku vhrspavēl-niecības (USFET) „G5" nodaļas pārstāvis maj. Neimens šodien paskaidroja, ka Amerikā uz Jaunii dzīvi Jau nometināti pavisam 3562 žīdi, no Icuŗiem 70 proc. apmetās AS Valstīs un pārējie Vidus- un Dienvidamerikā. Amerikāņu Militārā valdība sāks izvest visus bēgļu transportus no amerilcāņu Joslas, tiklīdz būs uzrādītas vīzas, sacīja Neimens. Viņš izteicās, ka ,,žīdu labdarības organizācijas nepārtraukti strādā, lai dabūtu Dienvld- un Vidusamerikas valstu vīzas žīdu bēgļiem amerikāņu Joslā." The Stai^ and Stripes ¥a>iiio Līdzstrādnieku ievērībai Sakarā ar pārmaiņām redakcijas personāla sastāvā visi „Lat-viešu Vēstnesim'* domāti manuskripti, koresļionden^es u. c. (arī literārai daļai un sporta nodaļai) Iedresējami tieši galv. redaktoram V i k t o r a m B a l t k ā j i m , Hotel Convikt, Dillingen/bonau, Bay. (135). I f Parīzē, 25. aug. (AP). — IHcrainas ārlietu ministrs Manuiļskis paziņoja, ka viņš iesniedzis Vienoto Nāciju Drošības padomei sūdzību pret Grieķijas valdību, kas Balkānos apdraudot starptautisko mieru. Preses konferencē viiiš apgalvoja, ka angļu karaspēka atrašanās Grieķijā un „angļu pārstāvju tiešā intervencija šīs Sabiedrotās valsts iekšējās lietās par labu monarchistiskiem elementiem" ir „principlāls faktors" Balkānu stāvokļa apdraudēšanā. 1. sept. noliktā tautas nobalsošana, viņš sacīja, klātesot ārvalstu karaspēkam, ,,,kas atbalsta ar vācu un itāļu iebrucējiem sadarbojušos elementus", bQ:k)t pretēja Vienoto Nāciju <:ihartas mērķiem un principiem. Viņš pieminēja „dau-dzus robežincidentus" uz Grieķijas- Albānijas robežas, kurus izprovocēr jot Grieķijas iestāžu uzmudinātas grieķu bruņotas vienības, Sie „in-cidenti" un bruņotu grieķu gnīpu ielaušanās Albānijas territorijā „ne-pārprotami paužot" kaŗai izprovocēšanu pret Albāniju, lai iegūtu tās dienvidu daļu. — Kāds i^nglijas valdības pārstāvis 25. aug. Iiondonā norādīja; ka Drošības padomei iesniegtā Padomju Ukrainas sūdzība pret Grieķiju Nespējams" ir mēģinājums novērst pasaules uzmanību no Dienvidslāvijas. Arī pēdējās — Padomi-jas ierosinātās pārrunas Drošilbas padomē par Anglijas rīcību Grieķijā bija sakritušas ar pārrunām par Krievijas lomu Irānā. Gatavojoties 1. sept. plebiscītam par monar-chiju, grieķu tauta augusta 22 dienās varēja atzīmēt jau 102 politiskas slepkavības'Un opozicijas partiju apgalvojumus, ka tautas nobalsošana nebūšot patiesa. ASV ultimāts Dienvidslāvijai ASV valdība 24. aug. paziņoja, ka Dienvidslāvija piekāpusies iepretim ASV ultimātam par amerikāņu transporta lidmašīnu sašaušanu, bet tanī pat laikā ASV valdība neatkāpjas no savas apņemšanās nodot visu So Jautājumu Drošības padomes izlemšanai. Stingros vārdos formulētajā ASV ultimātā bija prasīts, lai Padomljas atbalstītā Dienvidslāvija 48 stundu laikā—- līdz 23. aug. vakaram izdod apcietinātos amerikāņu lidotājus, kas bija atradušies dienvidslāvu iznīcinātāju nogāztajā ASV transporta lidmašīnā, un atļauj amerikāņu diplomātiem noskaidrot otru gadījumu, kurā cita amerikāņu llidmašīna nogāzta maršala Tito vasarnīcas tuvumā. Jau labu laiku piirms 48 stundu ultimāta izbeigšaniās Dienvidslāvija atbrīvoja visus intemētos ASV transporta lidmašīnas komsindas locekļus un pasažierus un nogādāja tos pāri Itālijas robežai. Otras lidmašīnas 5 amerikāņu lidotāji aizlien vēl neesot atrasti un pieņem, ka tie visi gājuši bojā. — ASV karaflotes pārstāvis 25. (Beiga. 4. lappusē) Londona bīstas no Padomijas politiska spiediena LondonS, 23, aug. (UP). — Šejienes diplomātiskās aprindājS šodien iztei* ca bažas, ka, Turcijai noraidot krievu prasības pēc Dardaneļiem, var sākties jauna Padomljad politiska spiediena kampaņa, ko atbalstītu militāri manevri Melnās jūras joslā. Novērotāji ieskātai, ka Vidējos austrumos skatuve sagatavota nervu karam, kas atstās ēņā Dienvidslāvijai krizi. Savienotās Valstis, Anglija un zināmā mērā arī Francija atbalstījušas Turcijas noteikto nostāju pret tiesību piešķiršanu Padomij ai celt nocietinājumus jāŗu šaurumu joslā, kāds solis, cik var noprast, padarītu Melno jūru par Krievijas ezeru. Par potenciāliem faktoriem nervu karā būtu jāicu^skata ASV karaflotes karakuģu ipašu uzdevumu spēcīgas vienības ierašanās Vidusjūras joslā un Anglijas karaflotes spēcīgu vienību - koncentrādja Vidusjūras austrumu daļā, pile kam pēdējais solis ārēji darlt^ illegāļās imigrācijas slavēšanai uz Palestinu. Maskavas radiofons vakar minēja kādu Beirutas (Sirijfi) laikrakstu ziņojumus, ka Irakas-Tureijas pierobežā pienākot jaunas angļu un indiešu karaspēka vienības. Jāpieņem, ka „jaunās" vienībai» ^sūtītas no Indijas uz Irāku, lai it kā aizsar^^tu. angļu intereses Irānā nemieru gadījumam naftas laukos. i Par spīti oficl§liem atsaukumiem, nemitas ziņojumi, ka krievu pusē turpinās Padomljas spēkii koncentrēšana ziemeļos jno Irānas. Turcijā ārkārtīgi asi uztver jebkuru krieva spēku demonstrāciju šinī joslā, jo tā piekļaujas tieši l'urcljas Karsas-Ar-dahanas apgabalam, uz kuru Pado-mija pieteikusi savu „etnisko" prasību. Turcijas prese nesen ziņoja par plaša mēroga Krievijas artilērijas manevriem šajā p'lerobež^s apgabalā. Krievijai vēl aizvien ir milzīga «okupācijas" armija Bulgārijā, no kurienes nav tālu līdz Jūru, šaurumam. Maršala 2uk0va nesenējā norīkošana uz Melnās Jūras Joslu nav kalpojusi sasprindzinājuma novēršanai Turcijā, kas aizvien vēl ir mobilizēta plkios kara laika apmēros. The S^rs knd Stripes Bīskaps Urbšš Oldenburgā Liepājas bīskaps Antonijs UrbSs sekretāra prelāta A. Novicka pavadībā nesen apmeklēja daudzas latviešu nometnes angļu pslk Vācijā. Apmeklējuma laikā bīskaps ieradās ari Omstedes nometnē, kuri viņu sa-' gaidīja ne vien nometnes ļaudis, bet kuplā skaitā tautieši iari no citām Oldenburgas un apkārtnes latviešu nometnēm. Omstedlefiu vārdā bīskapu apsveica J. Zeps, pasniegdams sālsmaizi, un komitejas priekšsēdis A. Abakuks, bet Omstedes Blaumaņa pamatskolas un vidusskolas vārdā direktors A. Svalbe. Bīskaps Oldenburgas Sv.^ Pētera baznīcā pledalIJāiK pontiflkālā mesē un pēc tam Iepazinās ar Oldenburgas pilsētā un apjkārtnē esošajām latviešu nometnēm, pie kam Mežotnes nometnē, uzrunādams tautiešus, teica: „Nevaru pateikt to dienu^^ kad mēs atgriezīsimies mājās, — to zina tikai Visuvarenais. Esmu tomēr pārliecināts, ka musu trimdas izbeigšanās un atgrieš^ās mājās lielā mērā atkarīga ari no mums pašiem. Tāpēc būsim visi labi ticētāji un Dieva mīlētāji. Gita ceļa mums ari nav." Augstais gans iegriezās ari Tērvetes nometnē, kur iepazinās ar nometnes iekārtu un tautskolu, pēc kam turpināja ceļļi uz Vēnenu un Mērbeku. Bīskapa apmeklējums stiprināja tautiešus ticībā uz mūsu ilgu piepildišasios. Stud. med. A. Pizāna |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-31-01
