Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1949

              y
decembij.
teraiis p n si
;autpmobUi, kur novie*^
Molibtovs, firomiko tm Bul-lieift
Stnimā aizbrauca uz
biji slēgusi gatik-apkāŗiē}
80 ielaisun ataci»
riju, Oticlilo ii^Jūšifiļu va-
:t" vienīgi tie, kas spņē«
^ i> atļaujas piedalīties Ķ!-
Kiei^. j^ptsew^^^ tu«
Staļins. Sajā pieņem-li^
oftova un Bujgaņiaa
^ēittoaetu iira^^^^^ v i -
\m, MķļenkoVJāi. ^Ārzemju.
ilalipavS un poHtisķls
iTaiķlltaiā pārliecinātas,
[Jlvrfajlte Kremlī p i r -
liuISftH»^ un. Maiidžūri«
PaŽI poM^^ domā,
Jau pir^kstlts^ sevlSķi
otrfi dIenS pēc Maotse-»
Ikavi ieradās ari Mongo^
i. republikas delegācija.
tt; preses pāi^stavjlem Ķf-
8'republikas ialva, pirmat
rodoties, deklarēja, ka
starpS pastāv sirsnīga
•audiSba". Ķiniešu tauta
Padomj u savienībai par
ko tā stitedzal ciņu laikā
to nealEtnirsīšot. Par paš«
alveno, uzdevumu Maotse-ikata
,^,miera Irontea stip»
. ;VallngtoiTiā un Parīzē
latbas ģalva$ vizītei Pa-ivienM
seko ar lielu uz-
,Deudri rletuAiu politiķi
tā varētu nozīmēt un kas
nākotne. Ne ASV.neLiel-informētas
aprindas ne­ka
Kremlī tiks parakstīta
kas Iezīmēs jaunu laikrne»
mju savienības un Ķīnas
sor
vienas uzvaras,u:?,, otrui
ifealdri ^ ^ a ^ ^ C a n g^
J^aōpas gals, daudzi aņierir
ltoci#|ti^^^ n^ sevi, ka
ir personā varētu ras-?
s •ll^ito Tālajok austramos,
āk V?ii vēlāk iestāsies par
ļ> kpmOnismu". Pašreizējā
^Re^ Maskavā neliecina/
ibas piepildīsim^
np Londonas liecinag
aprindas pār-ļs
j^r^ pialām koncesijām, ko
lEļtems no Madtsetunga^
^Nenodibinot vēl ciešākas
tu'i^ttieksmes un sadarbī-tnS."
AP sakā& zinām, ka
airediējuši iepludināt Ķīnā
pltalus, līdz ar to iegūstot
skas monopoltiesības tajā
I territorijā, ko apdzīvo ^50
aivētoi.: Vai Sī informācija
^:pati^a^^^^ to, protams,
nākotne; Bet jau tagad ir
^^un to sevišķi pasvītroja ar!
savli deklarācijā pre-».
„abu valstu starpa pastāv
diaudziba, un ka ķīnieši
leiiiajteirsls to palīdzību, ko
n<i |>adomJu savienības".
lU politiķi pārliecināti,
sļa vizītēs Maotsetungs ar
valstsvīriem katrā ziņā
vv stāvokli Maņdžūrijā, Jau
ļij^ ņiaršalu Čangkaišekua ko
!ja 1945. gadā, Maskava švl«
larēja, ķa Ķīnai jāsaņem
saimnieciski nozīmīgā Maņ-province.
Okupācijai laiķi
tur bija izbūvējuši daudzģs
lābrikas un iesituši iņ-rlžn^
iuatot dabas bagpbas.
ndiurijā ienāca sarkanar»
ievi demontēja visas noz!^
mašīnas un\ aizsūtīja us
•Ysavienību. - , •• • '.
u laikrakstu pārstāvji vēri
itSju Izmanību VQ1 UZ kād^
tu apstākli» kas noskaidro-tagad,
ķīniešiem viesojoties
:ā. Pēc ilgāka laika atklātībā'
arādījās agrākais ārlietu
un ta^adēiais ministru pre«
vietnieks Vjačeslavs MolOf
is nozīmē, ka visas lldzšingļ»
rmficijas par viņa krišanp
ba ir nepamatotas. Drīzāk
patiesas tās ziņas, kas. vĶ
a Molotovam uzdots kārtot
ietas un palīdzēt Maotsetun-īnīt
uzvaru. Par sarkanās
irmo diplomātisko panāku-katāms
tas, ka jauno tautas
u jau atzinusi nekomuni-
®Urma.: Dienu^ pēc Maotse«
eraianās Maskavā Ranguna
Peķingal, ka
ar Ķīnu nodibinot
atti^smes.
I ^
I
I
^
i6'
[1 "f«
ir ļ
14*
tviju varam teikt: šī leme
mfisu #rpat
slaim spiediena balti pakā
ipamet savas agrākās pla-
Iforijas uz dienvidiem un
i t o^TO^ ņo Baltijas m meklē
jaunu, mai|ķu. tēvzemi Rietu-pie
Juras, ko pašUatvieši nosau-fļmr
l;ielo,: igauņi par Rietumu,
tiaigļtssakši p ^ Austrumu jūpj.
inļSrijv ^nču aiziešana no tagade-
' "^iiiļm Baltkrievijas un Liel«
II išr pat? svarīg^ais mūsu
it|ļ^ notiķuim kas bij sais-
Ittipilzlgiem^^ spēka zau»
em> jO; ati^ana no. austru--
'11^ rietumiem notika nemitī-
.;ctņSs, pie kam izceļoja tikai ak-
:el0mentij kas nebaidījās jaunā
t;šikt dzīvi no: jauna, l i e la
iautieiu samierinājās ar laktu,
viņiem, turpmāk nāksies dzīvot
pķupētā teirritprijā. Vel 12.
, baltu tautu paliekas (gaUndi)
»pam]^asķavas apkārtnē un. kā
^ rt&ni cīnāis ar lielkrieviem.
tl^lPopā ar. spmugriem (igauņiem,
---ļiem) balti veido jaunu kultūras
adu Paltijas austrumu piekrās»
]b« >vii6das,^^^;^ tai civllia^-
r^%fi atŠķi^^ kā no slavu, tā
ritiiSņu pasaules, tās vienmēr bij
īģas m katrā izdevīgā situāci«
,c©ņtas izmantot un pakļaut Sev
Š^ļŗot slāvus ho ģermāņiem,
nostādīti ļoti grūtā un
ū|4 leopolftiskā stāvoklī, kas
t l i i i ^ ^ ^ par tiltu
:;.ŗietu&iiem un austrumiem^
k^pa; laikā kļūt par barjeru vai
vai slavu, ^ * '
m
m ierāva pUsoņu kaŗos^ Mka
Idejiski atbruņots un. iekšēji
A
/vēsture
li un slavu bruņotai
, bijuši veltīgi visi mēģinājumi
argāt BaliJu no karotāju '^'^u«
Jaa m
del
, līgumi klu^ē.
evērojot ibaltieiu ma^ skaitu.
ļoti i^to^ gadījumos, kad ķkŠ-
Itisks eliāo^s vai revolucionārs
jSr^ums kādu laiku novājina
vu un ģermāņu militāroi spēkus,
tijai ir Izdevies karot divās fr(m<
un padrft no savas zemes
k s . Tā, piem-r tas
upēm lau:^s uz un
uz Bizantiju.
bij mazi, un viņu austrumu po^
gala mērķis tirdzMecIba
pijp un Melnis jūras apga
kāpēc viņu elitārām "
Baltijā nebij ilgs mūžs, un
tās likvidēja pa^u spēkiem,
dtijas ģeopolitiskā situācija
^Hi^ozījās 12. g. 0., kad 1143. g.,
«pbtnPt pirmo vācu ostu Baltijai
krastos — Lfbeku, Vācijai at-
'jļ#fe jōŗas cep uz Krieviju m līdz
* to tieksme pārvērst t>rīvo Balti»
"Ja* jūru par slēgtu vācu ezera -
Sl Mm j'ūŗu*^ T l &a šīs
'4
m Baltijas okupaciji bij
«piedeiama, lai nodibinātu tiešns
I IJlarus ar Krieviju. Šajā laikā mu»
' '"t senŠJem nācās pārliecinātieSp ka
iltijas patstāvība vienmēr ir un
Wķ^tkar||a no tā, vai Baltijas jūTa
fe'iteīvai visiem atklāta, vai ari
tl^is eiers, par kuru valda
#§a'Uelvalsts. Tā galu galā
Ji| jautiji^m^. i r jūras prpblēma,m
,|\ it^rptatitisķi tikpat veca un
;| pļ, k ā . Dardaneļu un
i problēma.
i gan l|tviesi simt0 g\
pret vācu agresiju, tomēr sis
| l nebij un nevarēja būt viņu
iikos. Pateicoties grieķu ticībai,
Ifsti taut^ a g. s. bij garfgi^sa^
mm divās naidīgās oŗientacioas,
i^' Šķīra lilcteņu upe D^jigava: no-
^ 1 uz austrumiem no tās bij le-
%M Bizaņtijas bamīp^s kultūras
J«|§, bet novadi uz rietumiem le-ti^
gl turējās pie savas pagāniskas
fi^t^ti^rības.' Tā .ka pret šīm abam
S^ļoģljām katoliskā Roma veda
patākaŗus, tad tai nebij grūti mo^
mm visu E. Eiropu cīņai ^ pret
| p j u / k o vācu žirsti izUetoja ka
^ t i s t u savai kolonizācijas poUti-
^^.Tā jau 11 g. s. un vienmēr an
m Baltija kļuva paŗ kaujas lau»
Helās politikas jauta-lem.
p d 13; g. s. beigās
lUjas okupācija bij
apvienotā
a dil Ovcmija nelMfottdi*
Prfiiijii i«Hli un p i r v ^
valsti par laidgutef^
Mvonijas ^ tfru
usu p /iv. uzsauLcum Asi prieKSicara
teto pirlsliSM^ f a "āmm m® mm m
oferp M i s i ©M«
karavīri, vis
dienā sveic
rainā m Polijā, un
jum§ nosūta HH,
šu
m savas tautas m savas seaies vy
ņu pūtajās ^mM Atcarielios: iī
iauēla Krājies m zze^mm©B ļ"m rmmM^ia--,«^"v-^^
tedikg vinibas. spert pt™® ff^.
ar! ip&u stmbt A4
Eko^ Apvilti Polija im liita^
va bij izaupM par varaiu iirivi|<«
sti» kas savus garīgos qAut $aāk
m italidu r ^ e m m Ari Kritvlļi
bij nokratIJuM m<mgoIu Jilgu m
pasludinājusi, ka Maikava ir t r ^
loma, kas turi^nik vadU Blf^^
Staļina skolotājs ^ānis ftietnOfrii
ar Cin^hāna metodCm mi»pxiixi
šUpm centrālu varu un pie taal
Udg pat Daugavid i r mnm iMm
divīzijām pārstaigā viiu UvņOJik
laupīdams, sli^avodains un itapcfS
tīdams. MoriiUM un mtuilri mi.
brudi, VIeu oīdtnls kapitiili Jw
pte pirmām kaujām, m 1861. & ili^
dodas Polijai iēlaMbā» ku tīļļ^
kopā ar Zviedriju usņmai vi&»
ārpolitiskās sidiUbaft-fitvairitKte*!
viju no Baltijai JCi|m Pfc » f i ^
Ogām c&;Jim toievu (Aiupa&tt M i
imdzfti no Uvonlju, pie kam Km,
mm kļūst patitāvfgi ma pM
protektoram^ bet VidsmM, L ^ '
galēs un Igaunijai mantojumu U N
dala Jaunie A. Eiropai polfttkai
teicēji Polija tm Zviedrijā.
Ar to Baltijai teopoIItUki kmiti
horizontālaii irdeni bij noaproi*
tots, un dņa par varu Baltijai M««
pā noUek v^tikllā virdeid m
ziemepem uz dienvidiem —
proteitantiifeo Zviedriju un katoU*
ko Poliju. 17* g. I. lākumi BiMIJf
lākai Midemļt pdu kafi, kM diti
vim pārtriežiiia Vā<^ im Mf»
dzfti st ifioMbK^^ w
vm^ CHurti^;
tauto a ^ i ^ Ittvtt^^t^ mf^m
t b S kā Jait' folijai pioviaei. '
I k i i ^ gan vēl ilgi itatitt quo
nemabaftpi Baitus Ja 18. g. i. rt^^
kunš Jaunddigali Kārlla XI! n»4
uzsāktu savu ģeniālo (Hku, to vl4
stūrē ģaue par Ziemeļu kaju, un
kas b^dzlt ar tādu pat miUtāniia^
kāvi kā Napoleona un mtlera k»ri
gāji^ m llaikavu: aeizbraueaoM
eeļf^i sliktās >pgāde§ d(H un niiMN
redisltā salā sabruka viii ile trii
metumu mēģinājumi aizddt tarbai
risko Krieviju no Eiropai robeiām#
Kas neizdevās Jānim Bri^imlgmt
to veica 1^ mazāk brieimlgaii
ieris I, izlaužot logu us Bropa un'
l^rceļot Krievijas l o b ^ idipirmi
Ifds Elgai, bet vēl& ari Uds Ue^
pāJaL Kā Krievijas province Bal<
tija nebij vairs barjera, bet tilti, pft ^
kuru uz Pēteipili marKJa Risumu'
dvOlzādiJas tuvākie ^oaieŗi—^te«
baltu ģenerāļi, pbnbīieki, mbilfitrii
un senatori. Vai kāds brīnumi, ka
*
I
•-i •
I
I
1
; i-
.i \
ēl
reiz nebijis a@ki'
Pēterpi!
laikiem
līdzekļus. Bet vaifMs m . . ,
nis
sūtniecībā visi uzskatīja boļievitos
biedrotiem un
votB boļševllcu gāšanā S;
kdtvu pretboļ
visiem iiem
gvitru vācu ārlietu
gamīgais Hince, kas
atsauca sūtni so Mas
tu Brestas līguma 27.
pildinājurau, ar ķo
i-