Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1950

              Latvian Nempaper
^jlPlibUstied under EUCOM CivU
Aathoriiaticm
K^%,,tJKDP m. Publisher
Gditor: Valdemfiri Um»
^?chwabJ«ch Gmand, pp
Capp ArtlliertļEi-Kasēme, Phone
|<«w. OmOiid 2X1^. Prtnter:
genuPdruckerd gigg, Htetel &
OOj'8<*wabifdii Gmtind, pa-ndieistr.
12. Publlshed twiee
w«eldy. Ciŗculatloii itOdO,
lATVTAN ^WSPAPER
ti^mm utfuttu opsgi
» ^ B a , JlkabmM. a
ĀuitrI&Jaa redl^kdjai vtd. A.
S»itiHS*vti7 Hovia, CaiOMoŗ»
ra,A.&TH AulraUSI. Redite.
Omdod. DP Oimp ArtUltrta»
Trūmena atbilde Staļinam
10 nuljardu dolānf bruņotiem spēkiem un
ās valstis
re$ēm un radio
ameriKaņu
,MINlmAM D20NS0.
^ ĶimOļftEfi^^ SAKA APSPRIEDES PAR
AIZSAimZIIM^ LlDZEKlļ^ -
Ģ^i^pfiēlķa p^^^ Trfimens iesniedza Savienoto
I pieteikto vMUņniili ko visa brivi pasavie gīrf^a ar
1^ labi pSntelgtt. par
•niņinii 10 n^Uarļlem polāru karam Koreji nn
»al, 9ez tam Trfimens vēstus paidb^a, ka
^ al»pardi#as mliiltitni Džonsonii: ļlesatikt a m ^ tik
m tM^^^^^ pašreizēja sitiiādil. BBCi^» ka re-ttkiul^
ian c^nrtdleou PaMpS^ ar-mm
rezervistu,
r >^:?::.m.mj^Li^ vēstījums kongresam ļzervistu, pik paSreizējā siti^cija
un-pēc satura le- prala. Es ptljļivaroju izdaīft *arf
RrmaJā dalfi ^ * - - - - ^
^aīižCJa stāvokU Korejā
I ļ i l ^ ; otri vda]ā apcerēja
i^šfebīfukumu^ iih DroSības
u, bet trešajā -r
• bijav fiksētasi pre<f
^ s k ^ ; ka k<ka-l^
ibtiikums^ ^ Dienvidkorejā .bij^
^ tn^jļatiB^^ tm
to varētu attaisnot/^ teica
xv^C»^t ^ Ifiibā at-not&
unii pēc 1980. gada,
j^^^ kara.
^ ^ ' ļtto Stem. pieddvpju-
Nacionālās gvardes mobili^ciju."
Vēst!ju&|«r. b^^s prezidents de*
klarēja; ka ViEdiļļība. pagaiļdām nedo­mā
ted«u*t jceniii kontroli un .pSrti-i
kas lldzdcļu nc^rn^šanu^ Bet ja tas
būs nepiecii^rļīui, Trdmens pa
(!|?urp|^ 8. ipp.)
l^^omJU savie**
irtšU,: lai Itbdgtu^^ agre-p
i< V Vēsi^Pik-" ^tUrpinfiJu^ prezl^
^ Asbts dev^ pārskatu^ ko ASV dart-
£iišaš,konflikta izbeigšanai, ļ^iebilz-
Sams, ka pirmās neveiksmes/ labi iz-
^aidro 8000 Jūras' Jūdžu lielais, at­tālums,
no Savienotajam yalstlm .Hdz
ciņu laimēm. Vēst!jmna' otrā da}ā
^ija n^Kfi^ts^'ka komunisms nebai­dās
^ntidiau 80k\ķ lai sāktu bruņotu
Qkfš^I)»^f&^ au-s
t r i i ^ i vēl vHsm Wiraud brīvās
nāe^air ]o konflikti var izcelties
ar! dtas pasaules vietās," piebilda
p r e ^ ^ „f^IiēĢ pirmkārt Savie­tojām
valstīm^ dk vien iespējams
ātri, Jānosūta M Koreju karasp^>
i ^ i un apgādes līdzekļi; Otrkārt,
ASV Jfirtpējas, M viņu bruņotie
ipad lielā mēri pārsniegtu to kon-ting^
tu, kd prasa Kotēja. Un treS-Itārt,
Savienotajām valstīm Jāap-
&mņo pļrējis brīvās nācijas un Jā-paKdz
stiprināt vļņu armijas."
^ Lai visu to aasniegtu, apzinoties,
iĶ paSiieizēJā situācUa prasa ātru
. un noteiktu rīcību, prezidents lūdza
ao kongresa 10 mUjatdu dolāru kara
ttobeigSanai ĶorfeJI, amerfcāņu bru­ņoto
spēku stipHnāSanai un brīvo
valstu aizsardzībai. Trūmens ple-bi£
3a, ka viņam nepieciešamas v l
« ipeclālas pilnvaras, lai mobilizētu
rūpniecību un varētu k<mtrolēt izej­vielu
pareizu sadali. Vēstījuma bei-Ž
s prezidents norādīja, ka pašrei-
Jie ASV bruņotie spēki nepietie­kami,
lai novērstu Jaunas kritiskas
situācijas. «Tāpēc es pilnvaroju
aizsardzības ministru iesaukt armi­jā,
aviācijā un flotē tik daudz re-
Iff Mitijn-laiiniiiviii
Kijau n&ls eiam iriņoJuU, 21 un
2S. Jūlijā Svibu Gmindes latvieSu
nometni sanāl^ Latvieāu nacicmālās
padomes 4. aesijaL kuri apspriedis
EIROPAI PIENĀKUSI L I K T E N I G A | S S S | : ^^
BRIESMU STUNDA « i ^ f e^
«. M. . , Iblsikaps, bet dievlcalpojiimi pMa*
CERCļLS, LIPMANS UN BRĀĻI ALSOn BRa>|NA BSiVOPASAUU- Uļries vēl prāveati ĶuUMi un Ai
^ i l ? ! ™ ^ ^ ^ ^ ^ BIILITARA8 PlAWSNAS TRŪKUMISII i m p M mādliji A.
MODERNIE IEROCI ABIERIKAŅU AUENAUIS NAV OANMOZ | Bnbtis, A. Abakifl», V. Voi*iii
ATRODABO . un P. ļBaumanis, kā ari LWF: pār^
Pfdējii dienh Uelbritlii«a^ teiSSSrM
«Sb^»'*'^^^^ *?g.:.^^,y W pSēJās garIdzni<H!lbas un LNP
optimismu KorejM mi ttdi ar to visaa p i ^ w iSc IvCddu piedalīšu
Jumā. Ang|u opozldjaa Ildeiŗls Vinstona Cerēll^ kiM» ni^^ ^ rawi«uio^
prjDgnoaeļi Uds ilm arvien attalsmOiilUUii kādi no n i « ^ pedālim nmim
angļu konservatīvo partUai sanitaaē Pltmnti īotl f ^ f l mi^ v^
notēlota mriMz^is briemuĻ to valda itarptautlskaji fl^ļOMtt^ No^-
m spileltomus par gatiimo i i o t l^ atttotibn tikkoIstellraii
Tolamie imerikiņu pnbUolstl briļtDiozefi nn Stluarts AlM>pt ki ari
lil^ri lih^nan^
,,E8 nedomju,** teica savā runā
Certlls. ,4» pašreizējie notikumi Ko^
rejā padara trešā pasaulēs kara
draudus lielākus. Sie draudi Jau ir
pietiekami Ueli. Korejas notikiuni
rnumstu
mi un
. KA9A. GADUVMS SOLĀS ciNm
MASKAVAS PUSE
;feradti^' ^
u Komunista delegācija. '
ilālajā paskaidrojumā minēts, ka
comūnistu vadoņi atbraukuši uz
Berlīni, lai p|ec!lalītos S£D ķlņ gadu
pastāvēšanas jivinīb'ās. Informētas
aprindas tomēr domā^ ka; patiesie
nolūki Ir pavisam citi. Ievērojot ģai"
relzējo sa^llējumu, komunistu va­doņi
lalkam;^iiedīs, kā turpmāk rī­koties
internacionālajam komūnis-i^
Bm, Vļsaļ dīvaina ar! padomju ār­lietu
ministra Višlnska pēkšņā aiz­braukšana
no Elarlovl Variem (Karls-bādes),
kur viņš pavadīja divu mē­nešu
atvaļinājumu. Otrdien Vlšlnskls
savu atya|lnājtiimu pārtraucis un ar
lidmašīnu devītos nezināmā virzienā.
Pēdējās dlen^is žurnālistiem sevišķi
UN Balkintt komlslla
iMiii Hr nunn
uzbrukuniii
Lelksaksesa, (P). -r- Apvienoto
nāciju Balkānu komisija piesūtījusi
ģenerālsekretāram Triķvem LI tele-grammu,.
kurā Izteiki^ brīdinājums
par eventuālu komliforma valstu
Jaunu uzbrukumu Gdeķijai. Koim-sija
norāda, ka pēdļjā laikā ievē­roja
pieaugusi naiiHgā propagfflj-da
pret grieķiem. Kominforma ofi­ciālā
lalkiikste g r i ^ komunistu
partijas vadonis Caclīariadess ap­galvo,
ka Grieķija paHelinājusi savu
Vmiju no mm uz 500.000 vīriem
un rietumu imperiālistu atbalstā
gatavo iebrukumu Bulgārijā un A l ­bānijā,
Balkānu komisija lūdz
Trigvi Lī brīdināt Apvienoto nāci­ju
dalībnieces far eventuālajām
briesmām. "
AMERIKSŅU PRIVSTSS AVIĀCI­JAS
SABDSORIBAS ORGANIZĒ
GAISA TliLTU UZ KOREJU
Ņujorka (£|. — Paklausot alzskr-dzības
ministrijas aicinājumam, lielā
amerikāņu a^riādjas sabiedrība Pan
American World Airway, ko saīsinā­jumā
sauc par PAA, paziņojusi,, ka
tā ar mieru noorganizēt „galsa tiltu"
uz Savienoto valstu atbalsta punk­tiem
Tālajos austrumos un Korejā.
Sai pasākumā piedalīsies ari pārējās
sabiedrības, sevišķi American Over-seas
Airilhes (ADA), kas Jau Berlī­nes
blokādes laikā nodeva daļu savu
pasažieru un transporta lidmašīnu.
Lietpratēji Izsakās, ka šis pasākums
netraucēs normālo gaisa satiksmi.
Cita lītformāclja no Vašingtonas vēs­tī,
ka jaimas Berlīnes blokādes ga­dījumā
gaisa tiltu uz agrāko Vācijas
galvaspilsētu vairs nevarētu noorga­nizēt,
jo ASV gaisa spēki tagad sais­tīti
citur. , . « ^ *
BBC ziņo, ka agrākais Savienoto
valstu vēstnieks Maskavā ģenerālis
Bedels Smlss, kas pašreiz komandē
amerikāņu S. armiju, Iecelts par ģe­nerāļa
Mekartūra padomdevēju krie­vu
jautājumos. Uz Tokio viņš dosies
jau tuvākā nākotnē. Ievērojot saspī­lējumu
Tālajos austrumos. Mekartūrs
devis rikolumu slēgt visus Japāņu
komunistu laikrakstus.. »«nfstrujpŗe-zldentam
JoSldam «dresētajā^vēs^lē
ģenerālis ņoiida, toi Sali fitufi^S
!būtu smieklīgi" atļaut ^omunlsttem
izmantot savai propagandai pitses
brl\^u.
aļgis^^^audzu ctttt kotifķ
l^rad|i3|r^^^
u paitij^ ģehisri^lkr^t^ ^
Ms, agrākais komunistu deputāts
^alachers uh Bulgārijas ministru t>rezld;?nta vjetnleks Poptomovs. 4^
rīs AĪustrijas vadītāji komunisti -7
Holičers, Homeks un Heksmans caur
Ungāriju aizbraukuši uz Cechoslova-klju.
Kops pagājušās sestdienas par-amenta
sēd§s,Romā vairs nepleda-ās
Itaļu komunistu partijas ģenerāl­sekretārs
Toļatl. Parizē kopš pagā­jušās
piektdienas nav redzēts franču
komunistu šefs Torēzs un Dlklo.
Atrisinājumu minējumiem, kur pa-
Ikušl Eiropas komunistu vadoņi, dod
BBC ceturtdienas raidījumā. Izrā­dās,
ka Berlīnes austrumsektorā paš­reiz
uzturas ievērojami komunisti no
17 valstīm. Viņu vidū atrodas ari
)adomju komunistu partijas centrāl-comltejas
sekretārs Suslovs, „pazu-dušais"
Toļatl un Dlklo, Pollits un
Herta Kuslnena. SED sanāksmi at-dāja
Austrumvācljas valsts prezi­dents
Pīks, deklai^dams, ka kara
gadījumā vācieši cīnīsies, Padomju
savienības pusē. Runas beigās viņš
pieteica tīrišanu SED partijā. Infor­mētas
aprindas pārliecinātas, ka ko­munistu
vadoņi šo izdevību izmantos
kominfomia slepenai sanāksmei, lai
nolemtu kā reaģēt uz pēdējiem noti­kumiem
pasaulē.
pili koniMsiiu
hfiki^larBbrietmMmuin* tikāt r^^^ _ „„_,
tavtaljuSL Esmu. pSrUednlt^. k« J^zSS^ w
vajai pasaulei saprait Uft apziņā-1"*"^^**^/^^
Runai tiupinjUund M l ar Uelu Ujelburnl (5. 7.) dasmlt Jaunauttil-c
l ^ «j> ««nawi^|ile^ Savle- ifeļH loguii aniertttou 1 ^
notis vabtia. JDīļtin^
Oga v«tdt tti nes pOM^ DaU no
sraes « i M t u i ^ naatu,^^^t^^ atakja p«r
ņ» par micm tttMba, kas kUnisIteikailes ar rakātiem.
» nopletolbfi Certlta. bridtaia bri- jaorout, Sidneja. MiUtSrii#^ °*>^^''*?lff^f «?)« ia«»»Jlw« pa«kaidro]li, kft viņl
uzņemt
armijā, ]o tie nav ASV pa^
. . . . _
nās palīt mā}|s mit.* l(^(tefilga
visai UelbritSaUai, >.:k^toMli
agreslJā8;ibriešmM ii^ |ou tuim/m^
kotnes ki^ā rietumu paiattļes vienis
gais reālais vairogs būi amerikāņu
jatombumbias.
„Komūnisti," teica ievērojamais
britu valstsvīrs, „8avu8 a^presijas
draudus arvien vairāk* palielina. Viņ)
koncentrē karaspēku pie Tibetas to-bežām,
apdraud Irānu, mēģina iebai­dīt
un eventuāli okupēt Jugoslaviju.
Viņi radījuši dziļu bidļu noskaņoju­mu
Somijā %n Zviedrijā. Ģeherilii
DegoUs pirms dažām dienām iztdcāSr
ka Eiropai pienikiutii liktenīgi bries­mu
stunda. Es bieži neesmu pievie­nojies
ģen. Deiolla domām, bet šo­reiz
nevaru nplie^ ka viņam ir
taisnība. Pai britu sāļās mums paš­laik
draud iznīcības briennat, Ud gan
mūs no nelaimīgā kontinenta ^:iŗ
LamanSas viļņi un vēJL Mēs neviens
nezinām, ko Ulctenis mums vistuvā­kajā
laikā nesis. Ar visdziļāko no­pietnību
gribu uzsvērt, ka p a l ^ iz­jūtu
tikpat l i ^ bažas par brīvās
pasaules un ari mūsu psilu zemes
likteni, kādas izjutu 1940. g. vasart
piitns desmit traģiskajiem gadi
(Turpinājumi S. Ipp.)
no Vtaidt-mmm
i^mm ari
daudzi bijušie ukraiņu karavīri, kas
Pfl«laik. (ļzivo Ŗietum^icUi* viņi
|^ro•iniJ^ii dibinlt sevišķu ukraiņu
leģionu. Savu vilManoe cīnīto
pret komunistiem ukraiņu trimdas
organizāciju vadība tel^prafiiki pa*
ainojusi prezidentam Mmenam»
Di^vidkorejas imddentam Rijam,
amerikāņu aui^taJam komisāram
Bfeklojam un UN DroSIbas padomei.
ASV apcietināts jau
ceturtais Momspiegs
VaUnglotti (D). — Amerikāņu kri-minilpolieMas
prtekftiieks Edgars
Hūvers ziņo, ka Ņ^Jorici apdettoits
ceturtais atomspiegs JūUuss Hozen-b
^ kas k^a l a U itridija ameri- au zinu dieiMit^. Pēdējo divu mē-ui
l a M , UāM ir ceturtais gadī­jums,
kad FBI izdevies izsekot sva*
rigam noziedzniekam, kas pirdevis
Padomju savienībai amerikiņu Imŗa
noslēpumus. ^ K i zinims, pēc britu
zinitnieka Dr. Fuksa notiesāšanas
ASV ķīmiķis Harijs Golds bija plr*
mals, viņsm sekoja Dīns Sieks un
Kanāda plašāk atver durvia
PIEŅEMTI JAUNI IMIGRACUAS NOTEIKUMI, KAS PAREDZ
LIELĀKU STRĀDĀTĀJU KONTINOENTU IELAIŠANU
Kanādas valdība ilnis dienās pleņēnrail Jtonn Ukonra par 1 1 1 ) > i
cUu, kas stājās spēka L Jūliji. ImIgricUaa ministrija gan vēl nav lnl
ņojttsl Izplldnotelkumns pie ii Uknma, bet Jau tagad var teikt» ka taa
plaši paver durvis Jauniem ieceļotijiem. Ar faidgrikljas mlnlslra piekri­šanu
Kanāda var uzņemt darba devēju pleprasilaa itridnlekn gmpas»
īpaši kalpones un misu p^lTdzes, on tieši ministrijas plepntfitiia leee|o-tijus.
Paplašināts ielaliamo radinieku Jēdzieni, kas dos foīpijn Kaaadi
dzīvojošiem Izsaukt ari attilikuf radinlekni. Tipat Ukuns parada ielalsi
Kanādā cilvēkus ar kapltiln uzņēmumu uttiHanal un aroda pratiloi,
kas var būt noderigi ne vien Kanādas lalmnleclskis, bet ari knltflrilia
dzīves veicInUanaL
Protams, Ieceļotājiem jāiztur līdz
šim noteiktās pārbaudes. Tāpat rau­dzīsies,
lai Ieceļotāji neleplūstu no­zares,
kurās vietējā darba spēka pār­produkcija.
Likums paredz priekšro­cību
britu, franču, beļģu, īru im ame­rikāņu
ieceļošanai, jo domā, ka šie
Ieceļotāji varētu Ierasties ar brivlem
kapitāliem. Bet reizē ari šis notei­kums
paver Iespēju to izmantot mū­su
tautiešiem Beļģijā, Francijā un
Lielbritānijā, jo Kanāda nešķiro ie­ceļotājus
pēc tautībām. Nav ari fik­sēti
Īpaši noteikumi par DP vai biju­šajiem
ienaidniekiem, tātad durvis
atvērtas ari vadošiem un tīri dabis­ki
— ari blj. karavīriem, Ja vien
Imigrācijas ministrija viņu ielaišanu
atzīst par vēlamu.
Ja Jauno inUgrādJas programmu
pilnam realizēs, tad gad?^ i'^'Vfi Kanā­dā
varēs ieceļot ap 300.000 cilvēku.
Ar jauno likumu Kanāda grib strauji
palielināt savu iedrivotāju skaitu,
lai tas Jau 1955. g. sasniegtu 15 milj.,
bet pēc 40 gadiem — 35 milj^ kas at­bilstu
lielās un bagātās.zemes ģeo-poUtiskaJam
stāvo^im.
agrākais amerikāņu seritots Dāvids
Gringless. Preses pārstāvjiem Hū­vers
paskaidroja, ka apde&iātie iz­mantojuši
nVienreidipi pazīšanās
metodi"; im. gada sākumā Rozen-bergs
iedevis Grīnglesam imsi no
kāda kart<ma vāka, kas bija ļoti
mākslīgi pārgriezts. Otru pusi Grīn­glesam
uzrikilja Golds Jaunmeksikā
un ar to pierādīja, ka viņam var uz­ticēties.
Pēs^šls saUkšsnk Gringless
saņēma no Golda 500 dolāru lielu
atUdribu. Golds naudu savukārt bija
dabūjis no padomju vicekonsula Ņu­jorkā
Anatolija Jakovļeva. Ja tiesa
atris, ka apdetinātie nodevuši Pa-dmnju
savienībai svarigus aizsardzī­bas
noslēpumus, viņiem draud nāves
sods.
Ari VoUess komunistu
ads kļuvis par
nodevēju
W o f l a OT). — Amerikiņu komOnlitu
P«1ļJ«f ornnt Dslhr Worker pagftjuU
otedieni imbUoStitjS ievadrakstā ncMucU
ASV ti. iirogresivia partijas priekšsēdi
Henriju VoUm par «nodevēju" tāpēc, ka
vtol apvainoļlf Ziemeļkoreju agresija.
ĻaUmdnts nibu, ka progresīvās parU-Jii
vadonis «nodevis miera Uctu un ple-ņUf
nUUoniem cilvēku, kas viņam uztl-
^ i r * . K i sinims, VoUess pag. nedēifi
deUarSJa, ka vi^l atbalsta Droilbas pa-domas
lēmumu un eventuāla kara gadī­jumi
ņoitisics savas tēvzemes pusē. Ar
Vdlm uakaUem ioUdārizēJies aif otn
partijas priekšsēdis Bogs.