1949-03-12-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
E T V I J A , 1949. ^ 8. '1 ^ un m oļrā ziņā pārspēj viau« ««,ift flloņu mām Eg^^'J^ reazanu-ba bija pārāk S no tSvtoa atriebības, šiŽ^ nnvu par .sam Ukņus zem ijķ.^ lūdzu Dievu, lai nen«S^^^ llecii yiefoja četras lldz^ii^^ flered?ētam skatairL'"•Kv^^ to projām. Viņš tādā :^s, kamēr p a 2 u d a " Q !^ fad.,es,nākošā rītā ,atSu S ^l»u^, lai sek>tuyiņa'^^83v^ .MekSnieks izbanēli t^S^ % ni»; bija, izrāvis lielus S ; " * SaņMaknēm, lai attirituS f S yli«Jls nošauto ,gandrh ^"J"!* tpetru m priekšu." ^ >.6 iVtāi.a aāntrtāUkoanJees,. kvdzo«ī v noPiSeek^sW L A^(rVoS.i,=, M , P?«ākt. dzīdami^ ? ,M puto. kas braucis 90 k™r,fl flidrausmlgākais -zvērs S prielcu satikos ar amrr , ziiKiljmon i vyaaii aarr . satraclnSh'!!' .bet negribētu otrrela Stl^' gorillu pēc tam kiT* kā.kalnu.gormasaS '.iedzimto.. Lēm un aS!-™ ltsm,,y$ipņašl v:vai^suai sb ūntuez viēersp rblurStk^j iedzimto gabalos, 2 ^ni locekli pec loiļekl? > .VIspapatīkamākais un vlsmn Atfikas zv$rs esot ^ ffa^|g3^o;:, ciemā. Pie. ..maza^'~''SrSBJ yi}d^.:bedrĢS^ik.pa č e t r ā m t t^ I^^^kāds^cUvēks. . . ^ , . i 2 pusaudži, sievietes, un bērni, kl b,^r^ nostājās pieaugušu viru s£! tr p ieročiem, kŗokodfla ner» . d P^teŗns. Ucis bedri apsargStm ļaikiino tuvējām raktuvēm i r,v|bftjis. Otoamītu, lai izspridzināt^gH, i i - «vi bedres, nosusināšanai. Tikai p& tfilm bedres dibenā izdevās ncJaii I ļ Vj^nttilu īrecu krokodllu, kas bija i?. ied.2tvotā]u skaitu jŗafe desmitiem. ; ļy'3?^.;pa5u bīstamāko zvēru.torni pļ^vjlatzīst lauva. Joprojām vedi (.Āfrikā prasot vairāt.cilv% Upiinf-nekā ivisblstamākā .... lielpilsētās. 'Petemš sava mūia l-^JiļbŠSvls vismaz simtu lauvu- «4 u Ati u I' • i.--' • ēdājs no visiem Afti» ļlyniekiem esot zilonis, bet pl' «sot tāi kas ^ ēd yisvairSl!, ^ piiiērll ,ar pašas. lielumu.. „Un j» ^ kādreiz lūgtu nošaut pitonu, kļi lOdcd^^^a^^ veselu sievieti, lōi i^kStu;:ki^ tas ir visbaigākais uzd^ ^ ļitottt$;^^^ Jo sie^vietes ķermisnis M j ļ ^ i r ^ d z a ^ •Visbaigākās esot kobras. Jatissa^R tt^č^Stas,; viņas cenšas iekost k n Cliv&^t^^^ Vien sasniedzams, iia iriienraēr tēmē savu kodienu īš^m stās rniesas da]ās, kur indevisM led«|i?biEidlfcS,. 1933. g. Pēterus redzi 4.;^viŗus, 2 bērnus un.6 iedzimtow TlļMiim^ blJanogiH iiiSjUSi salmu; bOdā iemitlnaļuslei uBinšakaitiriāta kobra. No satra# ^^l&*rais ari j^rūti izbēgt ]o tl# #1 d a ^ neka cilvēka if» •pas^cidet.- ' ;,;^isretākais dzīvnieks esot * ļņaiitilope bongo ar svītrotiem s » Mim^o Rietumāfrikas drudža piŗ g VK)8i^'1^^ okapi antilope. w da\id2ifcārt dejvē par ļoti retu daj* ^tetaĻpatiesfbā nemaz tik reta»^ Tā gan esot vlsbailigaP yķ0m dzīvnieks, un tāpSc m iileki to tik reti dabū redzēt 1 ^ vislabākām^ iešot maitu ērglis, gāndcīz kilometru augstumā, W mt:^stumsi radītai gaisa sm Sanai,; spējīgs nemaldīgi sa^J rriaitafi zālē. Pat tad, ja tamŗ slSta zem zariem, ērgU to at^^^^ iūāoSr gaļa pievilina Ičuka^ * kukaiņi pievilina šikus V^^^Z lieae maitu ērgji no saviem a u^ iniein izseko un ^ kustības. . ^^viltīgākais dzIvnieKs efi(^ Ms.,,Jūs Ievainojat to mW LATVU LaiviaD New8pai»6r pnbliffied onder EUCOM Ovil Affairs Dbisioa Aotiiorisation S e r UNDP 196. Publisher aud Cditor: Kārlis RabEes. DP OoBsņ KleinkSti near l^aDifan. Publisbed flirce times week]y. EditoHsl ofHce: GOnitmrg/D., PosdīiUms - Zfanmennaimstr. 2. L A T V I A N l O V SPAPEā Scsidta» 1949. s, tt. n v l l Itiik tOānSm mmiĶ UK^ vēit: Uffiiia prtMt 4MWb» ko tadu^Iku kmft; tam» ff* cākpU M. C«li£. OMjā dartt Miroatt); nhr. ndil^ tora viala. li. MtiaT Bi* daktari: B. ŖIaalii« ATuifti, H. MladMAarga. Mak£a adreta: Ģttoskvt/I^, DaaAsl-kos ZiomtfinaaBStr. 8 (IBrv naia 94). aukstajā tITD ARMIJAS PIE ALBĀNUAS ROBEŽĀM — BEŖllNE l E E O D^ SVAIGI SARKANARMIJA8 PULKI ^ LIELĀKAIS BRUŅOŠANĀS BUDŽETS PADOMJU SAVIENĪBAS VĒSTURĒ Spriežot pēc pēdējo 24 stundu telegrammām, šķiet ka marts bOs tas mēnesis, koŗā Jāmēģina atrast jauns apzīmējums JēdzieiiBm „auk-stais karš*'. Tas, kas pašreiz sācis risināties pasaulē rktumu un austrumu savstarpējā sacensībā par politisko un militāro aktlviOLti, ir driaSk karsta straumju skalošanās zem pļāpa pavasara ledus. Sastingums, kāds iestājās kopš pagājušās vasaras Berlīnes blokādes sākšanās, kudis līdz ar Atlantika pakta beigu cēlienu, Molotova iecelšanu par Padomju Savienības aizsardzības koordinatoru, Vašingtonas lēmumu atbalstīt Tito un Franko Spāniju, dņn atjaunošanos Paiešanā un pirmajām artilērijas viesuļugunim Jangtsē upes krastos. Ar baigu straujumu Vašingtona un Maskava sākušas fhiišu nebijušā nervu karā, ko, diemžēl, pavfMia tāda bruņošanās, ka gatavošanās kt^am liekas, drīz bus sadegusi kulmiiiāciju. Kamēr abi lielie tikai vēl komp- Idrtē lielās stratēģijas ģenerālštābus, pārcilādami jaunos posteņos savud spējīgākos un aukstasinīgākos valstsvīrus, mazie satelīti jau šautenēm rokās nostājušies izejas pozīcijās un var katru brīdi pāriet no vārdiem pie darbiem. No Tirā-nas franču „Journal Parle" korespondents ziņo, ka pēdējās 24 stundās nto pie Albānijas robežām sa» vllds 10 kaujas divīzijas. Tas līdzinās vienai trešdaļai visas Dienvid-i^ avijas armijas. Pirms dažām dienām Albānija, kā zināms, uzsāka Tito piekritēju vajāšanu un hermētiski slēdza Dienvidslāvijas robežu. ,,Newsweek" Vašingtonas korespon-dentis jau pagājušā nedēļā paredzē-e ja Ittto palīdzību, albāņu partizā-tdem, kas sākuši cīņu pret Maskavas iecelto diktatoru Hoksu. Vienā laikā ar šo ziņu nāca vēsts, ka V a šingtona piešķīrusi aizdevumu ģen. Franko, )o Spānijai lielā sausuma dēļ šogad esot katastrofāli slikta raža. SIm divām sensācijām pievienojas >^ešā! Palestīnā atkal sā-inišās kaujas. Žīdi esot Iebrukuši Akal)ā unķ pārgājuši, arī Ēģiptes rof bežu. Tikko radās iespaids, ka U N miera misijai būs panākumi, Halfs bančs no jauna zaudēja izi^dzes nodibināt arābu valstu un Izraēlas starpā ilgstošu mieru. ^ Tikpat pārsteidzoši ķīniešu komū^ nisti pārtraukuši miera sarunas Pei-pingā un kuru katru brīdi var sākt :ieus.„Jtls ievainojat lu ' r / v , .^ j ū s p t o sabada, jūs iedom§]ŗ^ bifelim' pa pēdām, kļSJat. ka bifelis sfeko j ^ J ^ ^ fcojāt ietenkto to ar iedzimto ^«^j, P eiat.Iedzīts ļoti neizdevīga it.^Bifelis dažreiz izljel^-ait ievainots, lai pievilinātu tad viņi Jums uzbrūk^" : Liclfika» Iri ja* province* P^ļ^&j»'^ ^ nJ^ca vēstttic. kaa Wļa adresēta Sv^j' terlhi plt debesu vārtiem.^^ n^tfodin»» ,1 k LV" itrulccpm Yē8tuli nogādāja n«r teiatu biroji kvr to f^^j^»» " pilcal-,,ļ, Vhm acira redzot ^^ļ^ J^lm.^ vietirteais, kas fr t&^^K Svēti _ Pētera, ^ ĶOn^ nabaga uakstltiju f^.fraigie - , Sāb? no: grūtā itāvokla-UMg^^ 0 ļ doittmu, pavisam 15 Šiliņus, »« ^ tuirtoi nosūtīja ^dtēļam. ņ^mi», v f ē c o a r i g . dienām P«^» X W ^^^1 |»&m.^terini adresētu ^Aft^ fj"^ Wkstltaj» patefca» par 15 S H I \ gflttj, lūdia, al mnal» Dlm turpmaK du pa Mittt. jo -tAT Pi»"»»* lilUņst^ it**--- Maskavas notas atbalss — Baltijas valstu bigļi satems arzamiiiekti pases Zviedrijas valdība nolēmusi bēgļiem no Baltijas valstim izdot ārzemnieku pases, kas bus derīgas 5 |adus. Reuters 2iņo no Stokholmas, sa šis lēmums ir pirmā tiešā reakci-la uz Maskavas notu, kurā tika ap- ^vots, ka ^Zviedrija vajā latviešu, lietuviešu un igauņu tautības padomju pilsoņus un apzināti kavē viņu l^patriādju". f Zviedrijas valdības lēmums ir pirmais oficiālais nokārtojums bēgļiem no Baltijas valstīm.. Līdz šim latvieši, lietuvieši un igauņi uzturējās Zviedrijā vienīgi ar īpašām atļaujām, kuras izsniedza uz vienu gadu. Nepatīkamākais bija tas, ka baltiešus uzskatīja par Padomju Savienības pavalstniekiem. Laulību gadī-jutnos viņus reģistrēja baznīcu grāmatās kā didomju pilsoņus, atzīmējot par lediem arī visus jaundzimušos bērnus. Pēc Maskavas notas saņemšanas zviedru prese no jauna aicināja valdību vienreiz nokārtot baltiešu bēgļu stāvokli, norādot, ka viņu nenormālā kvalifikācija radījusi jau tik daudz sarežģījumu un neērtību. Lielais Stokholmas laikraksts „Dagens Nyheter*» norādīja, ka krievu „uzmanības apliecināju-pēdējā laika radījuši satraukumu baltiešos. 4000 vēloties izceļot galvenokārt uz Kanādu. Pag. gads Zviedriju jau atstāja ap 1000 baltiešu, un tuvākajās dienās uz K a nādu dosies 450 igauņu tekstilstrād-nieku.. MAftonbladet*' publicējis ironisku rakstu par kādu latviešu repatriantu Maurānu-Kalniņu, kas gan Lidčē- Pmgas porcelāna fabrikā pelnījis 400 kronu mēnesī, bet tomēr „miris ^adu**. „Stookholms Tidningen" zi-ka krievu aģenti aizvilinājuši Maurānu, soļot viņa brāli atbrīvot no koncentrācijas nometnes. Līdzīgs gadījums bijis Valentīnu Ozolu: ^ievi solījušies atbrīvot ari viņa l^vu, ja tas atgrieztos. Ozols vilinā- 'Uniiem tomēr nav paklausījis^ lielo ofensīvu pret Jangtsē upes dienvidu krastu, k»^ atrodas nido-nālistu „pedējais grāvis". No Nan-kingas redakcijas slēgšanas brīdi ziņo, ka tūkstošiem pontonu un plostu piektdienas n^ktī ielaisti ūdeni un 150 km platā joslā komūiiisti gatavojas ar izlasītu 80.000 vīni karaspēku uzsākt triecienu pret nacionālistu pozīcijām. Arī visā Malaju ardiipelāgā un pussalā gandrīz visur atjaunojušās cīņas ar komunistiem vai viņu iespaidotajietn un sagatavotajiem iedzimto nacionālistiem. Pēc daudzu komentāioru | domām, viena no iespaidīgākajām atbildēm Atlantika psāctam būšot Berlīnes .,aktīvizēSana". Par to arī jau Maskava sākusi rūpēties. „Daily Te-egraph'* Berlīnes korespondents z i ņo, ka Bemavā — mazā pilsētiņā 40 km no Berlīnes, nedēļas vidū ieradušās jaunas, neredzētas krievu karaspēka vienības, pagaidām 4000 vīru ar smago apbruņojumu, artilēriju un modemiem tankiem. Protams, ka tas nav karaspēks, kas so- 08 uz Berlīnes rietumu sektoriem, )et gan viens no faktoriem tam plā-nam « k^ Jaimais 6 vīru kabinets Kremlī izstrādājis Vācijas galvas- )ilsētai. Gaisa tUts nodrošina rie-umu sektorus uz neierobežotu laiku un katru dienu pielidināto preēu crājumi aug. Rietumu markas vērtība jau līdzinās piecām austrumu markām. Angļi im amerikāņi ne-liekasf ne zinis par krievu šaušanas apmācībām gaisa koridoros un turpina ik pusotras minūtes nolaisties Berlīnes lidlaukos. B^kava Š|lda stāvokļa leilgšanu nevar pieļaut. Berlīne ir visvieglāk ievainojamais punkts starp izvirzītajiem priekšposteņiem im tāpēc tai nākamās nedēļās jāiztur liela daļa ^bskavas jaunās ofensīvas. Ka Maskava domā arī par citu, ne vien auksto un nervu karu, He-ŗ cina ceturtdienas vakarā pavēstītais Padomju Savienības jaunais budžets. Viena piektdaļa visu izdevumu paredzēti bruņošanās vajadzībām — 79 miljardi rubļu. Tas ir par 31 miljardu vairāk kā 1938. gadā, kad arī Kremlis paredzēja drīza kara sākšanos un izlēma tam gatavoties. 1000 delegātiem piedaloties, ceturtdien Kremlī sanāca piektā augstākās padomes sēde Staļina un Molotova vadībā. Kaut arī šobrīd nav. publicētas runas, kādas tur teiktas, var droši apgalvot, ka nekad krievu komunistiem Ļeijina un Staļina frāzes par kapitālistisko delenkumu, gatavošanos uz pēdējo cīņu im vispasaules komunistu solidaritāti nebūs likušās īstenākas un tiešamībai tuvākas kā šobrīd. Jo ari tiu* zina, ka straumes zem ledus sākušas plūst pārāk spēcīgi. Pa zemeslodi sadaH-tas jaunas amerikāņu atombumb-vēžu eskadriļas Senāta militārā komiiBijā ceturtdien paziņoto, ka AiSV gaisa spēku modernizēšanas ietvaros no jauna izveidotas im kaujas gatavībā atrodas vairākas tālli-dojumu bumbvežu eskadriļas, kas īpaši piemērotas atombumbu nomešanai. Atombumbvežl Jau kopš vairākām nedēļām esot sadalīti pa visiem stratēģiski svarīgajiem punktiem uz zemeslodes. Komisijas ziņojums nelauž nedz eskadriļu novietojtimu, nedz ari speciālo atomlidmašinu dcāitu. Trumens un Čerčils satiksies ASV Rietumu progranunā Jaunam cēlienam aukstajā karā pret Padomju Savienību iederas <u1 ziņa, ka nākamajā nedēļā Bostonas tedmoloģijas institūta svētkos runās tildab prezidents Trumens, kā ari Anglijas konservatīvo» līdais Vinstons Čerčils. Informētas aprindas paredz, ka abi valstsvīri bez tam satilcsies vairākās privātās audiencēs, jo ASV prezidents kaut kādu konstitūcijas savādību dēļ nedrīkst oficiāli pie-ņeijnt Viņa Majestlltes britu karaļa valdības opozīcijas liderL Trumens un Cerčils pārrunāšot vēl ciešāku ASV un Lielbritānijas sadaitības i z veidošanu. Padon^ju Šavieiuba va nav sagatavotusieSi iadeļ kara tuvākā nākotnē 1 saka Kravčenko intervijā 9,Daily Mail'^ par Kremļa sardzes i laiņu Joprojām nesnitas minējumi, ko īsti nodmē ārlietu ministru maiņa Padomju SavienllM. ,Jdaily Mail" korespondents Valters Fsurrs int^vē- Ks Viktoru Kravē^o, Iid uzitoittt bijuii E ^ ļ a dižvīra domas par jaunikajitin notikumiem Maskavā. Rravēenko Farram sniedzis visai In-toresttita analisd, kas liecina par viņa zināšanām Padomju Savi^Ibas iekšējos noslēpumos un pavef dažu nekur nepieminētu peispektiva nl» kotnei. Staļins Molotovu nav atcēlis, — ļbūtu „nozāģēts", nevis paaugstināts saka Kravčenko. -~ Viņa nomaini- par Molotova pēcteci. Tas pats at-šana patiesībā ir paaugstināšana, jo, ļ tiecināms arī uz Gromiko. So abu pēc manām informficijām, Molotovs I Kremļa diplomātu duets nesola rie« turpmāk darīs daļu no Staļina darba i tumiem nākotnē neko labu. Gluži Kremļa politikas veidošanā. Molo-ļ otrādi — esmu pārliecināts, ka Jau tovs visos Jautājumos, atskaitot ko-ļ ļoti drīz krievu attieksmes ar ASV minforma militār* stratēģisko plā- un Lielbritāniju saasināsies. ,^et" noSanu. būs Staļina vietnieks. Zl- joprojām būs vienīgā valoda, ko UN ņas no ticamiem avotiem liedna, ka un citās starptautiskās sanāksmēs Staļina veselība pēdējā laikā ievē- liks dzirdēt Padomju Savienība. K o - rojami pasliktinājusies. Viņam tuvo- mūnistu cīņa par savas varas un jas 70-tle gadi, un pašreizējā rietu- ietekmes nodrošināšanu citās zemēs mu ofensīva pret Padomju Savienī- nākotnē tikts aktivizēta visiem lī-bu likusi Kremlim pariiatīgi apsvērt, dzekļiem. Reizē darbību ārzemēs kā labāk sadalīt darbu, lai politbi- pastiprinās kominforms, kā to rāda rojs arī tajā gadījumā, ja Staļins komunistu vadoņu pēdējo dienu de-. ilgāku laiku izrādītos darba nespē- klarācijas visās zemēb, Jo Maskavas jīgs, varētu pārvarēt gaidāmās k r i - satelītu zemēs lietas ļ nerisinās tfi, zes. — ļk^ Kremlis to vēlētos,\un ari ri^tu- „Višinska iecelšana par ārlietu mi- mu pasaule pēdējā laikā no vārdiem nistru,** tālāk saka Kravčenko, „ma- ļ pārgājusi uz darbiem." nf.^^'āiHsi!^^^^^ ^^^M' "Maskava bez tam atjēgusies," sa-r.^/^^^ r^^^^ Kravčenko, „ k a Izšķīrēja nizīme žLk^U^^^^^^ kanarmljas durkļu ēnā vācieši pre^ Sinska politikas derīgumu, tad viņš l^^j^g g^j^^g^^^^^. ar Ugām raugās uz rietuniu joslām, kur angļu un Atlantika paktu parakstīs aprīļa pirmajā vzAicauSJUMir riEv: TmS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAI SAŅĒMUSI ARi ITALUA amerikāņu vadībā veidojas Rletunn-vācijas valsts. Tāpēc es t»redzu, ka Molotovs un Višinskis ķersim pie flua launām metodēm, lai kavētu Vādjaa atdzimšanu. Ari Ķīna, kas kā pārgatava plūme iekrita Staļina rokā, ir kumoss, ko uzreiz hevar norīt; Lai absorbētu 400 miljonu tau-ttf ar nenoliedzfiUTii naclor\ālām tiek- Molotovs sasauc padomju bloka militāro apspriedi Ungārija BBC, ziņo, ka nākamo ceturtdien Debrečenā, Ungārijā, sanāks Austrumeiropas militāro vadītāju konference, lai apspriestos par Padomju Savienības bloka valstu pretsoļiem Atlantika paktam. So konferenci pavēlējis sasaukt Molotovs, kas, kā zināms, iecelts par Padomju Savienības iekšējās drošības kabineta šefu. Nav z i nāms, vai Debrečenas konferencē piedalīsies ari Dienvidslāvijas pārstāvji. Maskavas satelītu ģenerālštābu priekšnieki paredzējuši konferences darbu veikt piecās dienās. smēm, vajaga ļoti daudz spējīgu ko- Apspiiedes par Atlantika paktu Vi^ingtonā beigušas. Pakta teksts mūnistu Maskavas kalpu kurus piesūtīts visām astoņām valstīsi, kuru valdības jau sākuSas to apspriest. Kremlis šobrīd pietiekamā skaitā ne-tlzaicitmjumu pievieiMties grimiiozljai aizsard^as sistēmai saņēmusi var dpt. Ta*s nozīmē, ka Ķīna ista-srl ItaUJa. Vižii^nā. ieradies Dānijas ārlietu ministrs Rasmusens, hina plānus Ein>pā kavēs, nevis vei-lai iegūtu tuvāku infMināislju par paktu Sagaidāms, ka Atlantika pak- cinās, Jo prasīs spēku saskaldīšanu." tu parakstīs jau apriia mēndSa pirmajā nedē|ā Vašingtonā. I . , , ' , i ^ j Nobeidzot savu izklāstu, sensā- ^a Atlantika. paktam ^ pievienosies r^^^^^ grāmatas ,Es izvēlējos b r i - Dānija kopā ar Grenlandi. !i v 'mK?'^f*'. ''ffl P?'^^^® AP zina stāstīt, ka Atlantika pak- ^^^'^ ka politbirojs ij fakttska Pa-tā paredzēti 11 paragrāfi: pirmais ^^"J.J^ Savienības vadība Maz, tur-runā par starptautiskā saspīlējuma PFf^^"^; zina, ka no šiem 13 vīriem 8 atrisinājumu miera ceļā. Otrā uz- f ^f^J^^J^- Tie Ir^Staļins, JJolo-skaitīti signatārvalstu militārie, po- r,?^^' Mikojans, Andrejevs Voro-litiskie un saimnieciskie pienākumi. ^^Tuī^^ī'u Trešajā un ceturtajā minēts, ka sig- ^^^t^,kabinets", kas izšķir natārvalstim jāsniedz savstai^ja-pa. ^^^us valsts jautājumus, neatkarīgi līdzība, bet piektajā noteikts, ka h)? P^^f.^^^^ Es paredzu, ka ViSins-agresija vienai valstij nozīmē uz- M^iJj?.^!^^^^^ brukumu pārējām un ka tā izraisīs r??^ļ^f.^- ^^M^H^ ^ l vaMam kopīgus saimnieciskus un militārus h^J^^^^ ]espē-tpi reutzsborļuusk.u iSSeas tvaejiād i puarna gnroātefāik tdae fģineēo-- ^avienības vicepr^e^m""^jel;r u nGrfo"^m^ik"o^, grafiskā telpa, kurā Jāsniedz pall- Pf^, J^'ļļ^^^ naks oartijas dziba. Septītais paragrāfs atzīmē UN ^^^^ ari attieksmes chartas mi Drošības padomes res-P^^^l^f ^J»^^^^^^ pektēšanu. Pārējos četros pāragra- ff^^f^Jf^^^' r^ l ^ iom^m par fos precizēts paieta termiņš, tā reāli- 1^^^^" neizVertiS^š. Padomju Sa-zēšana un noteikums parcitu valstu h^,ts?t^ tuvāka nākotne karu niMīpinažanu uzsākt, jo nav tam pietiekami saga-piealcinašanu Jtavojusies. Visas runas par skaldi-Čikāgas^ laikraksts Sun 'nmes*' hanos u domstarpībām politbirojā sakas zmani ka Atlantika paktu pa. tukšas tenkas, Notikušās pārmai-rakstīs uz 20 gadiem Katrs uzbru- k g s ir tikai pielaikošanās acumirkļa (Beigas 5. Ipp.) I prasībām.** Rietumi nolēmuši atbalstīt Tito SVARĪGS VAŠINGTONAS POLITIKAS PAGRIEZIES Auksta ks^'a stratēģi Londonā un Vašingtonā ir pārliecināti, ka Padomju Savienība neuzdrošināsies tik ilgi sākt karu, kamēr tai būs šaubas par Tito rīcību izšķirigā bridi. Lai pēc iespējas paturētu šo izdevīgo „va]ējo flanku" Austrumeiropā un vēl padziļinātu plaisu, jzas radusies starp meistaru un mācekļi sabiedroto diplomāti pagāiulā nedēlā vairākās ķonfercļncēs izstrādājuši plānu, kā to panākt „Ne3Vsweek*'. diplomātiskais korespondeits Edvards Veintals, kas pazlstam$ ar savu nepārspējamo vaļsirdību Vašingtonas noslēpumu Izpaušanā redaktoriem, sniedz sekojošo stāvokļa n^turojumu. Otrdien Vašingtonā bddzās darbs, kas Jau tuvākajā nākotnē iedzīvinās grandiozāko aizsardzības sistēmu pasaulē. Pēc ārlietu ministra paskaidrojumiem trešdien preses konferencē, Atlantika paktu parakstīs Jau, tuvāko divu nedģu laikā, bet ne vēlāk kā aprīļa pirmajā nedēļā. Amerikāņu valdība Jau uzaicinājusi uz svinīgo ceremoniju Vašingtonā pārējo valstu pārstāvjus. Ečesons žurnālistiem piebilda, ka Atlantika pakts radies, lai nodrošinātu pasaules mieru, pēc tam, kad Padomju Savienība noraidījusi sadarbību ar rietumiem. Atlantika pakts, pēc ministra domām, nerada nekā jauna, tas vienīgi nostiprina attieksmes starp Jauno kontinentu un Rietumeiropu, kas jau pastāv kopš 300 gadiem. Konferences beigās Ečesons apsolīja pakta tekstu publicēt jau tuvākajās dienās, lai ar to iepazītos ari atklātība. Trešdien pakta teksts nosūtīts K a nādas, Francijas, Lielbritānijas un Beneluksa valstu ārlietu ministrijām. Sumāns par to referēja ministru kabinetam jau •ai pašā dienā. Britu kabinets paktu sāka apspriest ceturtdien, Reuters ziņo no Vašingtonas, ka signatārvalstu pārstāvji laikam vēl šonedēļ sapulcēsies amerikāņu ārlietu mimstrijā, lai paziņotu savu valdību viedokļus. Senāta ārlietu komisija Atlantika pakta tekstu neoficiāli pieņēma jau otrdien. Sēdes laikā ārlietu ministrs Ečesons pakta tekstu izdalīja komisijas locekļiem, pēc tam to atkal savācot kopā, lai saturs atklātībā neparādītos agrāk. Informētas aprindas izsakās, ka sākumā Atlantika paktu parakstīs ASV, Lielbritānija, Kanāda, Francija, Benelulcsa valstis im Norvēģija. Vēlāk paktam pievienoties uzaicinās ari Dāniju, Itāliju, Islandi un Portugāli. Īrijas ministru prezidents trešdien paskaidroja, ka savas valsts pievienošanos viņš saistīs ar priekšnoteikumu, lai ziemeļu grāfistes izstājas no apvienibsis ar Lielbritāniju un pievienojas Īrijai. Vislielāko i n teresi par aizsardzības ūniiu izrāda Itālija un Dānija. Dāņu ārlietu ministrs Rasmusens cetiortdien Jau ieradies Vašingtonā un paskaidrojis, Savienoto Valstu un Anglijas ārlietu ministrijā izlemts turpmāk sniegt Dienvidslāvijas diktatoram visu iespējamo saimniecisko atbal-istu. Slepenās konferencēs pēdējās 8 dienās izveidojies plāns, kā ilgstoši paturēt Tito par šadia pieteicēju Kremlim pasaules lielajā spēlē. Dienvidslāvijai savas īpatnējās nostājas dēV radušās lielas saimniecības grūtības. Tāpēc pirmā kārtā Vašingtona atbrīvojusi tā saukto „1 B'* sarakstu otrās šķiras svarīguma ražojumu eksportam uz Tito vabtiDu, gan pagaidām tikai pret skaidru samaksa. Ja Izrādīsies, ka Belī^rades diktators uzvedas labi, ASV un Lielbritānija atbrīvos viņa vajadzībām ari „1A'* sarakstu, k u rā ietilpst stratēģiski svarīgas izejvielas, lidmašīnas, ieroči un munīcija. So plānu apstiprināji.s Dlns Ečesons, un tas saskaņots ari ar Bēvi-nu. Plāna pamatā ir pieņēmums, ka Tito politiskā nozīme šobrīd ir liela — tik liela, ka tā atsver visus ideoloģiskos iebildumus, kādus demokrātijas var pamatoti celt pret šo diktatūru. Ari tie Vašingtonas polī- (BaigM 5. Ipp.) I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-03-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490312 |
Description
Title | 1949-03-12-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
E T V I J A , 1949. ^
8.
'1 ^
un
m
oļrā ziņā pārspēj viau«
««,ift flloņu mām Eg^^'J^
reazanu-ba bija pārāk S
no tSvtoa atriebības, šiŽ^
nnvu par
.sam Ukņus zem ijķ.^
lūdzu Dievu, lai nen«S^^^
llecii
yiefoja četras lldz^ii^^
flered?ētam skatairL'"•Kv^^
to projām. Viņš tādā
:^s, kamēr p a 2 u d a " Q !^
fad.,es,nākošā rītā ,atSu S
^l»u^, lai sek>tuyiņa'^^83v^
.MekSnieks izbanēli t^S^ %
ni»; bija, izrāvis lielus S ; " *
SaņMaknēm, lai attirituS f S
yli«Jls nošauto ,gandrh ^"J"!*
tpetru m priekšu." ^
>.6 iVtāi.a aāntrtāUkoanJees,. kvdzo«ī v noPiSeek^sW L A^(rVoS.i,=, M
, P?«ākt. dzīdami^ ?
,M puto. kas braucis 90 k™r,fl
flidrausmlgākais -zvērs S
prielcu satikos ar
amrr , ziiKiljmon i vyaaii aarr . satraclnSh'!!'
.bet negribētu otrrela Stl^'
gorillu pēc tam kiT*
kā.kalnu.gormasaS
'.iedzimto.. Lēm un aS!-™
ltsm,,y$ipņašl v:vai^suai sb ūntuez viēersp rblurStk^j
iedzimto gabalos, 2
^ni locekli pec loiļekl?
> .VIspapatīkamākais un vlsmn
Atfikas zv$rs esot ^
ffa^|g3^o;:, ciemā. Pie. ..maza^'~''SrSBJ
yi}d^.:bedrĢS^ik.pa č e t r ā m t t^
I^^^kāds^cUvēks. . . ^ , . i 2
pusaudži, sievietes, un bērni, kl
b,^r^ nostājās pieaugušu viru s£! tr p ieročiem, kŗokodfla ner»
. d P^teŗns. Ucis bedri apsargStm
ļaikiino tuvējām raktuvēm i
r,v|bftjis. Otoamītu, lai izspridzināt^gH,
i i - «vi bedres, nosusināšanai. Tikai p&
tfilm bedres dibenā izdevās ncJaii
I ļ Vj^nttilu īrecu krokodllu, kas bija i?.
ied.2tvotā]u skaitu
jŗafe desmitiem. ;
ļy'3?^.;pa5u bīstamāko zvēru.torni
pļ^vjlatzīst lauva. Joprojām vedi
(.Āfrikā prasot vairāt.cilv%
Upiinf-nekā ivisblstamākā ....
lielpilsētās. 'Petemš sava mūia
l-^JiļbŠSvls vismaz simtu lauvu- «4
u
Ati
u I' •
i.--'
• ēdājs no visiem Afti»
ļlyniekiem esot zilonis, bet pl'
«sot tāi kas ^ ēd yisvairSl!, ^
piiiērll ,ar pašas. lielumu.. „Un j» ^
kādreiz lūgtu nošaut pitonu, kļi
lOdcd^^^a^^ veselu sievieti, lōi
i^kStu;:ki^ tas ir visbaigākais uzd^
^ ļitottt$;^^^ Jo sie^vietes ķermisnis M
j ļ ^ i r ^ d z a ^
•Visbaigākās esot kobras. Jatissa^R
tt^č^Stas,; viņas cenšas iekost k n
Cliv&^t^^^ Vien sasniedzams, iia
iriienraēr tēmē savu kodienu īš^m
stās rniesas da]ās, kur indevisM
led«|i?biEidlfcS,. 1933. g. Pēterus redzi
4.;^viŗus, 2 bērnus un.6 iedzimtow
TlļMiim^ blJanogiH
iiiSjUSi salmu; bOdā iemitlnaļuslei
uBinšakaitiriāta kobra. No satra#
^^l&*rais ari j^rūti izbēgt ]o tl#
#1 d a ^ neka cilvēka if»
•pas^cidet.- '
;,;^isretākais dzīvnieks esot *
ļņaiitilope bongo ar svītrotiem s »
Mim^o Rietumāfrikas drudža piŗ g
VK)8i^'1^^ okapi antilope. w
da\id2ifcārt dejvē par ļoti retu daj*
^tetaĻpatiesfbā nemaz tik reta»^
Tā gan esot vlsbailigaP
yķ0m dzīvnieks, un tāpSc m
iileki to tik reti dabū redzēt
1 ^ vislabākām^
iešot maitu ērglis,
gāndcīz kilometru augstumā, W
mt:^stumsi radītai gaisa sm
Sanai,; spējīgs nemaldīgi sa^J
rriaitafi zālē. Pat tad, ja tamŗ
slSta zem zariem, ērgU to at^^^^
iūāoSr gaļa pievilina Ičuka^ *
kukaiņi pievilina šikus V^^^Z
lieae maitu ērgji no saviem a u^
iniein izseko un ^
kustības. .
^^viltīgākais dzIvnieKs efi(^
Ms.,,Jūs Ievainojat to mW
LATVU
LaiviaD New8pai»6r
pnbliffied onder EUCOM Ovil
Affairs Dbisioa Aotiiorisation
S e r UNDP 196. Publisher
aud Cditor: Kārlis RabEes.
DP OoBsņ KleinkSti near
l^aDifan.
Publisbed flirce times week]y.
EditoHsl ofHce: GOnitmrg/D.,
PosdīiUms - Zfanmennaimstr. 2. L A T V I A N l O V SPAPEā
Scsidta» 1949. s, tt. n v l l
Itiik tOānSm mmiĶ UK^
vēit: Uffiiia prtMt 4MWb»
ko tadu^Iku kmft; tam» ff*
cākpU M. C«li£. OMjā
dartt Miroatt); nhr. ndil^
tora viala. li. MtiaT Bi*
daktari: B. ŖIaalii« ATuifti,
H. MladMAarga. Mak£a
adreta: Ģttoskvt/I^, DaaAsl-kos
ZiomtfinaaBStr. 8 (IBrv
naia 94).
aukstajā
tITD ARMIJAS PIE ALBĀNUAS ROBEŽĀM — BEŖllNE l E E O D^
SVAIGI SARKANARMIJA8 PULKI ^ LIELĀKAIS BRUŅOŠANĀS
BUDŽETS PADOMJU SAVIENĪBAS VĒSTURĒ
Spriežot pēc pēdējo 24 stundu telegrammām, šķiet ka marts bOs
tas mēnesis, koŗā Jāmēģina atrast jauns apzīmējums JēdzieiiBm „auk-stais
karš*'. Tas, kas pašreiz sācis risināties pasaulē rktumu un austrumu
savstarpējā sacensībā par politisko un militāro aktlviOLti, ir driaSk
karsta straumju skalošanās zem pļāpa pavasara ledus. Sastingums, kāds
iestājās kopš pagājušās vasaras Berlīnes blokādes sākšanās, kudis līdz
ar Atlantika pakta beigu cēlienu, Molotova iecelšanu par Padomju
Savienības aizsardzības koordinatoru, Vašingtonas lēmumu atbalstīt
Tito un Franko Spāniju, dņn atjaunošanos Paiešanā un pirmajām artilērijas
viesuļugunim Jangtsē upes krastos. Ar baigu straujumu Vašingtona
un Maskava sākušas fhiišu nebijušā nervu karā, ko, diemžēl,
pavfMia tāda bruņošanās, ka gatavošanās kt^am liekas, drīz bus sadegusi
kulmiiiāciju.
Kamēr abi lielie tikai vēl komp-
Idrtē lielās stratēģijas ģenerālštābus,
pārcilādami jaunos posteņos
savud spējīgākos un aukstasinīgākos
valstsvīrus, mazie satelīti jau
šautenēm rokās nostājušies izejas
pozīcijās un var katru brīdi pāriet
no vārdiem pie darbiem. No Tirā-nas
franču „Journal Parle" korespondents
ziņo, ka pēdējās 24 stundās
nto pie Albānijas robežām sa»
vllds 10 kaujas divīzijas. Tas līdzinās
vienai trešdaļai visas Dienvid-i^
avijas armijas. Pirms dažām dienām
Albānija, kā zināms, uzsāka
Tito piekritēju vajāšanu un hermētiski
slēdza Dienvidslāvijas robežu.
,,Newsweek" Vašingtonas korespon-dentis
jau pagājušā nedēļā paredzē-e
ja Ittto palīdzību, albāņu partizā-tdem,
kas sākuši cīņu pret Maskavas
iecelto diktatoru Hoksu. Vienā
laikā ar šo ziņu nāca vēsts, ka V a šingtona
piešķīrusi aizdevumu ģen.
Franko, )o Spānijai lielā sausuma
dēļ šogad esot katastrofāli slikta
raža. SIm divām sensācijām pievienojas
>^ešā! Palestīnā atkal sā-inišās
kaujas. Žīdi esot Iebrukuši
Akal)ā unķ pārgājuši, arī Ēģiptes rof
bežu. Tikko radās iespaids, ka U N
miera misijai būs panākumi, Halfs
bančs no jauna zaudēja izi^dzes
nodibināt arābu valstu un Izraēlas
starpā ilgstošu mieru. ^
Tikpat pārsteidzoši ķīniešu komū^
nisti pārtraukuši miera sarunas Pei-pingā
un kuru katru brīdi var sākt
:ieus.„Jtls ievainojat lu ' r / v , .^
j ū s p t o sabada, jūs iedom§]ŗ^
bifelim' pa pēdām,
kļSJat. ka bifelis sfeko j ^ J ^ ^
fcojāt ietenkto to ar iedzimto ^«^j,
P
eiat.Iedzīts ļoti neizdevīga
it.^Bifelis dažreiz izljel^-ait
ievainots, lai pievilinātu
tad viņi Jums uzbrūk^"
: Liclfika» Iri ja* province* P^ļ^&j»'^ ^
nJ^ca vēstttic. kaa Wļa adresēta Sv^j'
terlhi plt debesu vārtiem.^^ n^tfodin»»
,1
k
LV"
itrulccpm Yē8tuli nogādāja n«r
teiatu biroji kvr to f^^j^»» " pilcal-,,ļ,
Vhm acira redzot ^^ļ^ J^lm.^
vietirteais, kas fr t&^^K
Svēti _ Pētera, ^
ĶOn^ nabaga uakstltiju f^.fraigie - ,
Sāb? no: grūtā itāvokla-UMg^^ 0 ļ
doittmu, pavisam 15 Šiliņus, »« ^
tuirtoi nosūtīja ^dtēļam. ņ^mi»,
v f ē c o a r i g . dienām P«^» X W ^^^1
|»&m.^terini adresētu ^Aft^ fj"^
Wkstltaj» patefca» par 15 S H I \ gflttj,
lūdia, al mnal» Dlm turpmaK
du pa Mittt. jo -tAT Pi»"»»*
lilUņst^
it**---
Maskavas notas atbalss
— Baltijas valstu bigļi
satems arzamiiiekti pases
Zviedrijas valdība nolēmusi bēgļiem
no Baltijas valstim izdot ārzemnieku
pases, kas bus derīgas 5
|adus. Reuters 2iņo no Stokholmas,
sa šis lēmums ir pirmā tiešā reakci-la
uz Maskavas notu, kurā tika ap-
^vots, ka ^Zviedrija vajā latviešu,
lietuviešu un igauņu tautības padomju
pilsoņus un apzināti kavē viņu
l^patriādju". f
Zviedrijas valdības lēmums ir pirmais
oficiālais nokārtojums bēgļiem
no Baltijas valstīm.. Līdz šim latvieši,
lietuvieši un igauņi uzturējās
Zviedrijā vienīgi ar īpašām atļaujām,
kuras izsniedza uz vienu gadu.
Nepatīkamākais bija tas, ka baltiešus
uzskatīja par Padomju Savienības
pavalstniekiem. Laulību gadī-jutnos
viņus reģistrēja baznīcu grāmatās
kā didomju pilsoņus, atzīmējot
par lediem arī visus jaundzimušos
bērnus. Pēc Maskavas notas saņemšanas
zviedru prese no jauna
aicināja valdību vienreiz nokārtot
baltiešu bēgļu stāvokli, norādot, ka
viņu nenormālā kvalifikācija radījusi
jau tik daudz sarežģījumu un
neērtību. Lielais Stokholmas laikraksts
„Dagens Nyheter*» norādīja,
ka krievu „uzmanības apliecināju-pēdējā
laika radījuši satraukumu
baltiešos. 4000 vēloties izceļot
galvenokārt uz Kanādu. Pag. gads
Zviedriju jau atstāja ap 1000 baltiešu,
un tuvākajās dienās uz K a nādu
dosies 450 igauņu tekstilstrād-nieku..
MAftonbladet*' publicējis ironisku
rakstu par kādu latviešu repatriantu
Maurānu-Kalniņu, kas gan Lidčē-
Pmgas porcelāna fabrikā pelnījis
400 kronu mēnesī, bet tomēr „miris
^adu**. „Stookholms Tidningen" zi-ka
krievu aģenti aizvilinājuši
Maurānu, soļot viņa brāli atbrīvot
no koncentrācijas nometnes. Līdzīgs
gadījums bijis Valentīnu Ozolu:
^ievi solījušies atbrīvot ari viņa
l^vu, ja tas atgrieztos. Ozols vilinā-
'Uniiem tomēr nav paklausījis^
lielo ofensīvu pret Jangtsē upes
dienvidu krastu, k»^ atrodas nido-nālistu
„pedējais grāvis". No Nan-kingas
redakcijas slēgšanas brīdi
ziņo, ka tūkstošiem pontonu un
plostu piektdienas n^ktī ielaisti ūdeni
un 150 km platā joslā komūiiisti gatavojas
ar izlasītu 80.000 vīni karaspēku
uzsākt triecienu pret nacionālistu
pozīcijām. Arī visā Malaju
ardiipelāgā un pussalā gandrīz visur
atjaunojušās cīņas ar komunistiem
vai viņu iespaidotajietn un sagatavotajiem
iedzimto nacionālistiem.
Pēc daudzu komentāioru | domām,
viena no iespaidīgākajām atbildēm
Atlantika psāctam būšot Berlīnes
.,aktīvizēSana". Par to arī jau Maskava
sākusi rūpēties. „Daily Te-egraph'*
Berlīnes korespondents z i ņo,
ka Bemavā — mazā pilsētiņā
40 km no Berlīnes, nedēļas vidū ieradušās
jaunas, neredzētas krievu
karaspēka vienības, pagaidām 4000
vīru ar smago apbruņojumu, artilēriju
un modemiem tankiem. Protams,
ka tas nav karaspēks, kas so-
08 uz Berlīnes rietumu sektoriem,
)et gan viens no faktoriem tam plā-nam
« k^ Jaimais 6 vīru kabinets
Kremlī izstrādājis Vācijas galvas-
)ilsētai. Gaisa tUts nodrošina rie-umu
sektorus uz neierobežotu laiku
un katru dienu pielidināto preēu
crājumi aug. Rietumu markas vērtība
jau līdzinās piecām austrumu
markām. Angļi im amerikāņi ne-liekasf
ne zinis par krievu šaušanas
apmācībām gaisa koridoros un turpina
ik pusotras minūtes nolaisties
Berlīnes lidlaukos. B^kava Š|lda
stāvokļa leilgšanu nevar pieļaut.
Berlīne ir visvieglāk ievainojamais
punkts starp izvirzītajiem priekšposteņiem
im tāpēc tai nākamās nedēļās
jāiztur liela daļa ^bskavas
jaunās ofensīvas.
Ka Maskava domā arī par citu,
ne vien auksto un nervu karu, He-ŗ
cina ceturtdienas vakarā pavēstītais
Padomju Savienības jaunais budžets.
Viena piektdaļa visu izdevumu
paredzēti bruņošanās vajadzībām
— 79 miljardi rubļu. Tas ir
par 31 miljardu vairāk kā 1938. gadā,
kad arī Kremlis paredzēja drīza
kara sākšanos un izlēma tam gatavoties.
1000 delegātiem piedaloties,
ceturtdien Kremlī sanāca piektā
augstākās padomes sēde Staļina un
Molotova vadībā. Kaut arī šobrīd
nav. publicētas runas, kādas tur
teiktas, var droši apgalvot, ka nekad
krievu komunistiem Ļeijina un
Staļina frāzes par kapitālistisko
delenkumu, gatavošanos uz pēdējo
cīņu im vispasaules komunistu solidaritāti
nebūs likušās īstenākas un
tiešamībai tuvākas kā šobrīd. Jo
ari tiu* zina, ka straumes zem ledus
sākušas plūst pārāk spēcīgi.
Pa zemeslodi sadaH-tas
jaunas amerikāņu
atombumb-vēžu
eskadriļas
Senāta militārā komiiBijā ceturtdien
paziņoto, ka AiSV gaisa
spēku modernizēšanas ietvaros
no jauna izveidotas im kaujas
gatavībā atrodas vairākas tālli-dojumu
bumbvežu eskadriļas,
kas īpaši piemērotas atombumbu
nomešanai. Atombumbvežl Jau
kopš vairākām nedēļām esot sadalīti
pa visiem stratēģiski svarīgajiem
punktiem uz zemeslodes.
Komisijas ziņojums nelauž
nedz eskadriļu novietojtimu, nedz
ari speciālo atomlidmašinu
dcāitu.
Trumens un Čerčils
satiksies ASV
Rietumu progranunā Jaunam cēlienam
aukstajā karā pret Padomju
Savienību iederas |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-03-12-01