Bavarijas Latviesu vestnesis, January 10, 1951

              iV Se^en. " 5 1 . g. 6. ianvsn
poHtuta vadjā. saB?Jy
i j p l ? l f , M ari vtoi ļS3S«
. gada, kad o«(ffi
Jwna lerodaa p S J
vadītāji. »««>mta
kurnam ^ghas cietzemei^
<tertmtoa» diena
ittiinunn lotlas pirms ŗa^.
Jaungada Izdevumos, J M ^
JWtt#K pa^^ rū^
*^u par 190 proc. •
# I Q atombaterljii. S a i ii
-v^evērojaml plafiakTāl
ļjto, amiētl 3a mlij. ^
iIlMļbliija padomju l a i k n i.
Haatolflķalsiurnfiia^^^^
ļaiateratura «n Ogoņefc
tļiSglķm saskani ^
——^ammu cels Lej».
|t ļaii nocķofiinS.
^__^„-iloI«telnā. Tās dAN
jdtel^ln «egvardlem un at.
"JctfvudatMbu. •
J?tfepma Valsts Rletuii.
tes/tlK« cukursrto^ ^
ide; Jftt)!ea5lmē» ka Austri»
kas tagid
taa vienas meitenes māte.
laDptitfas gadījums angte
m kida apniflolbas ) ^
iekaisītas smiltis. ^
l'i
komanJistu pamju
KJ^kaVfi. Darba kfirUbl
remiUtarizacljai un At.
cta;: l O m r d z i ^ spēku itm»
liļam ira^ pāvests sa*
*ril^ u^^ IM ciivēkieņi,
JJ»v TO Šveices Iedzīvotājiem
Sveiļ»! gvarA kurā skaitās m
^ i e t ^ k l 1. J^nvfirl un skar
ttNU^^^^k^ kuru cena » r
iiĶda is ķm paaugstināta par
™ „ . M i t e ātta^ do ka
laelkariu cenas.
„ ^ VSeiJai sarakstījis R. A. StMen
, teeddenta prot H^sa lerosinajum
^oanmajis Hermans Reute»;
P«||(Ugi.|ff|ķt^^ pav tm-i||
U notiks pēc vācu tautai
mļfimi» i^idiiiin ugunis ā^
|(U:;^^tfiUi:u^ iPfirtraucanii
»ļip|<ītfiii^ pēc veikala
Itt^Maf pārkāpējiem draud
el^ttima vai 1M loo.ooo naudas
. Iprlnels Hanss, kas ap<^
^.Jees pulksteņu kontrabaii*
0tpl0mfitidkai IzmeklēSansi
u*i Vat tutt atbrīvoto no apcietlp
Viaolgt pret LlchtenSteinās gil*
naudu,
w ptSnē^ r ! d ^ naV nekādas >g^|^bai, t a ^ tie neesot materiālas
tktptosija notikusi Tatraban-
^^^ilĶjiUt X { ^ ^ kur nogalināts 81
* * * ^ v l 0 raktuvēs aizbērtos izdevies
K a t a a t n ^ cēloņi nav noskaidroti.
i nilina ģimenes dārglietas Sl-jākuļas
^pārdošana Jbhanls-
"i)damfis dārglietas vērtē ui
T zviedra students
4v| a m e i ^ no «kuriem viens skolēns,
m^aniate^ māceklis no Blle*
•«^ eeloāanu pa Eiropu bez nau-lai
demonstrētu par Blro-valstu
ideju. V^us pie-
^S^ITT^ ^ ^ ' S ^ ^ ^ augstais komisārs Mek*
ceļojumam panā-ilMimilS*
6iS^ caur Minchenl
* * ^ S l ^ g u .doSotles uz a r i c h l . Pariti, mģtt tm^^^^^^^ uz Skandināvijas
jW»m«6tieš tie nolēmuši
9 JUiituw(ivl^JJas valsts prezidentu
i p i Or» iIVdenaueru.
treSdien ui
Bilil laraļdās tlletumvācijfi» kur
sarkanais krusts
JWļļ^^ un tbc slimo atb^
īgttfelpml^^j^ un apavi
^^MĒ^ B^ilnē ikdienas
*i|»0iliiW^1^ ēdināti par Zviedrijas
^^ĒŠļĒļ^^ kļuvufii bezdarbnieki
ļ(fe^ilpūlli^^^ Ievedumi no Cecho-
JW«f|l|tiiftļ^ par 30 proc. un
i|NUf^a|kiņa^^^^l^ vairošanās.
^, itas Ir Kaianova^" iesauc»
r W & i v v . [mlnchenlete apgabaltiesa,
^^^ļ^ bUa ļJSatbMd par sēnalu Utera-
Ml j|urd(^^ ApsŌdzSto attaisnoja.
' ^ t t a u g s ^ m u sasniedzis kāds ame-tmruUdļotUs,
pātspajot visus le-
™Jos rekordus. Lidojums noticu
M t n i j i t u n i aparātu līdz 4000 m aug-kara
skvokU ar VScU»
Jinviri mei. g. indleāu misijas vā­ls
Vpclii i ^ a t d r o j l s , ka viņa val-
,^priee|to8| drīzumā apsveikt vācu
irāUconsulu Indijā.
JŖtea tfipnie«^ts demontāžas JautāJŗ
^.^^redzams, apspriedis ASV, Uelbrij
i ^ a un I ^ i j a , IpaSi pievēršoties
• ^ • ^ uzņēmumiem.
^ l i ^ ŗ ļ ^ Ziemsvētka vakarfi i f
l a u i i i ^ no pirmā pasaules kara veterā-
16||m faņtoiis ņtilsigu grozu ar mimozā»
^ J j i m i r a n k i L n A d M pabalstu. 04 «vj;
t p e t o i kas tu5ina izciest oJatums epdu
«^iō»lam>ŗadju. dāvanu nov««ls d t l ^
ļffttsklem apcietinātiem un frsnits kara-yWem
Indoķīnā.
SļMņm'^!^^ rekordu peldēšanā sa­d
e g t a i ungSriete Eva Novaka, nopeldos
^0 jerutts SiM minotēs.
LATVIJA
Latvian Newapapeŗ
^ m 3(447) Jan. 10,1951
Publisher: Jānis Nledra,AugU8t-dorf
b. Detmold, Lager, BL S-7,
Phone Augustdorf m. Printer:
Remsdruckerei Sigg. Hfirtel & Co,
Schwābl8cb Gmilnd, Paradles-str,
12. Published twice weekly.
Clrculatlon ll.ooo.
aponsor—International Refugee
Organlzatton* NEWSPAira
TMOttīt im. g. II. JmfM
iDBiak treidienls tm ssstdMBilk
(Bltvi^t Utvieiu Oeotlrau Ko­miteja.
Galvttia redaktora v . i
KiiBS, V. Leslņi» & B i ^ m
U Svaica. Apiada sabiuMibfi
(tVUn&iiAvcnaei Weiidouraa»
BaUarat, Vtc. Austotfi^. ^
dskdjas adr.: ata) B d i w i l ^
Omtind,' IkP Camp ArtUMi»
Kalertis, tUr. 8ehw. OmUatf Bir
p i l 38. platuma gracla^
m V I E N Ī B A S fflfJ^
Tokio {ag). ^ Pie tam, kaa aiņctfildM^
korejas s^vaspllsitu Senlii, uh Jilnb ecļ| evalra<^ Iii^oiiaa ostu, izrfteoi
sp Tini, >l materUiuN |« pllsļ|tfc oati sMpH4alB|t^
vlms isviiig^^^ Mim, K a ^ satagiamiņm^ «z Vidusr
4Mipi BogrM Aj) anilrainpletam m īpanviAMi na
genlsM^ sttjHri mdtenrMiem^ Sņiago
i i fu nnm^ Voiijii, un 8. armija vial frontes ieeirkni
atkSpMi uz jauliStn p o z l ^ ^ iritrign |iar^ļļqļll| smigas dņaa
lurpfnUlaaHaiņstrni9U9akt0ril, kunsekojol atidlītfoita v l e ^ ^ ko-mOnisti
jau legSJtttt 100 km ^^^^^^^
' ' • ."^"i-"" ' : . • •. • • " • .
ģatsa novērotāju sdņfim; p&r
Mandimrijaš robežu komOnistiem ne-mi1l0^^^
i^nfikjauni ^pastiprinfijumi.
At^Višķas U N karaspēka vienības
nonākušas u^bi1il«)S6 z!emelk()rejiek
uh ķiniešu niaiiu ial^nkumāv Amerl-kffi^
u tdntri^ditņiiālistakijs paziņoja
ka tJHf k i ŗ ^ rldbā iif
pifetlekoSi dļaiidz ti^aportUdzelļilM,
Iflii <vaku9tu sabiedrofto vienības V^^
mce} ā , gadījumā; ^^^^1^^^ cli^u
librisē to 'padiiltH^n^^^ Pēc
iHO galvehā mitile Mincheņē dani
zināmu, ka paveras jaunas izcejoSar
nasf ^iespējas uz KjB^duĻ NākbSbs ^ 0
mēnešos Kanāda uzņems pavipani
15.(X)0 dažādu,mdu striidnieku .18
Udz 50 gadu v«c^
recēto tērandrapniļecļbaš, tor starpā
aviācijas un imto r C ^ smd-iiiekiemir
d i i ^ viii^fijiemr
jiam uc. metalisjbrādniēkieni. 1600 vf*
^ s ni^z#rējtos meža sttādnieķleni,
$50 Iļ^^ ķalmmēito, tp3&
i a i ^ s t i ^ ^ 2000 mājkiiliKh
Tālāk uz Ķa->
riadti Vi81 varēs i w i o t 600 precēti
j ^ p A nifijkfid^^ |iiiiie*
KONIf
Siokkolma (gg). ASV oroidMls MhiMW
preses konferencē, oeskatbtlea uz nopieta» HaifttifMM Mvildl ift )ī#*
najiem padomju jffMa usbmkumkm MV, alkiriļll
tāpat neesot aktuāls jautājums
par formāla kara pieteikuma izpraSl-šanu
kongresam, jo patreizējās c&^as
Korejā nozīmējot A S V tikai saistību
pildīšanu, kuras tās uzņēmuSās kā
UN locekles. Prezidents atteicās ko­mentēt
jautājumu, vai A SV Sai gadā
tiks ierautas „i8tā karā", izsakot vie­nīgi
savu ceiTbu, ka tas nenot&s,
T^ču j a situācija to prasītu, UkSot
arī sperti tai atbilstoši soļi.
Konferences noslēgumā prez. Trtt-niens
norādīja, ka tālāku karaspēka
kohtingenta sūtīšana uz E i r t ^ nav
atkarīga no kongresa piekrišanās.
A r i algu un cenu kontroles visumā
varēšot ievest pastāvošo likumu ro-
Mdz llm V?l f ļ ) ^ ^ fcft
ģimerie$ '
M ļpieclKi*^ ^
ģimenes gliv^. Oitti^hes locekļus
i^Ekŗe^^ ^^ot^c^' $ p 0 i ^ ā l ^ ; M t n ^
i^ie i B l i i ^ ^ no^ m^i'^
izsauci AIZ
nadu ad tātākus; radļi^
niekiif un draugus, ja aicinātājs tt«
apņieifiliair iagādi^^ dzerokli un d^ilbu.
Līdz Itm SIs tiesības baudīja īikāi
asinsradinieki.
faanSu
ies v i * ^ ^ apdraudēts nas ievešanai-„01tam, par ko ame-
U!f viefalb?! labais spārns. ĶinipSu
kāVal^jais vienībās strauljfi maršā
rieldzias uar dienvidiem, lai galīgi no-pic^
tu sabiedroto atkāpšanās ceļu
uz Diānvidkopeju. Ģen. Mekārturs i z ­devis
rīkojumu, ar i t o stingri cen­zūrai
pakļauti visi zii^ojumi no Ko^
rejās frcmtes. Aizliegts mļnēt vienību
nosaukunfius un to atrsišanās vietas,
kā%arī n o l i j u m u s pār kaŗast)ēka
kttļstibām un aizstāvējās^ līnijām.
SV^-k|iii<^ Var
fPiŠķt izcēla tii'r
i;(»rt<£^ dlc»ivid
kOļ^iļ^ v90^^ Korejas
d & f e ^ ^ S f i ^ m pā^
iļldpsās servliĶu drp»^^^^^ ^
as radio žlno, ka amerikāņu
ļidh^šliiās UzbrukM^Ŗ Antiingas pU-rikāņu
nācijai vajadzēs iet, kad bOs
pienācis laiks" — vajadzēšot izdot
jaunus likumus.
Attiecībā uz Pad. savienības iero­sināto
4-valstu konferenci Trūmens
norādīja, ka pēc viņa domārti šai
konferencē izdosies pārvarēt rieton-valstu
un Pad. Savienības starpā pa
stāvoSās preteSķibas un domstarpī­bas,
saglabājot :UN kā darba spējīgu
Pag. gidi 11 ASV ^ ^
TiltuMuii uisluaiuMi nscJomili trt
RIEimiVALSTIS A M P I I B 2 A 8 » A B tžLlateM JOMBIl' •••^'^ te^ļļļļS Vaul??fļtf!
''liiMriM'&»t~ati*'«iiM'4(iv4^
rinit» par tUoNīt M mUmNiH
UN vn p a n n lM ndei» mMUhiiri. IrnMmti aiMl|ļN l»^^^f^ *•
tikai ar UN lepriekKJo atlanta, bet paiaUUbtt to OMitt M#NBI«B llcl | l " J S & "T22?1
ipiiiliSļBļogiāi.mļ MpeiļB
orgānu un patiesi nodroiinol, pasaii
lea mieru. t^(H|i ^ Jau tottarjlļjīrf. aavļtoju^
priekš bqā deķiarējip āi|. min. Bēa^tgalam i » 19 rM
scms--^ butu naiļriādotams tuvāk no* MM^MI»
S^.^ P?^"*^
dējās Maskavas notas izrietot, ta » ļ ^ _ ^ 2 ī ^ \ j a \ ^ ^ ^Z^S^ vēlēšanās ir šai kohfārwcē apskatīt 15 K r t ^ ^ IMMS ^>Wm^
tikai Vācijas jantājumu. i ^ J r » karim I » pal ttOr m
Padomju reidccija uz pMē}iem|||tB^^ utMlUmiiS^
notikumiem liādnaj ka kaut l g ! | ^ - ^ ^ | g ^,«^iiiinwi
nevar apiāubU padopju vtB^snds
p a g ā i d ā i T h n r ^ W^^^^^^5^^
nā Maskavai gatavība uz sarunām ^fiu^aMZ^«av dftiBik «tantti m
pnauiikumt JSgi^
Labi InfOrmļHiS^d^ l^iimifcfaa mlMa āāakm^ M M f c
lēnības galvenās ii|fc*lā Ir ar Jito^ļgSL^itt
nās konf^ncos i^dzl^^ ^«n»it iStaai.^^^ SLSSf^ iS
aizkavēt Riatunivicllasapbruņoianu,^^^^^^5^^
tāi pašā laikā tuSSdt^^^^n^^^^ tovikajoa tris «inaiai.
nāšanu pad: tautās pret rietimival-| Bfia, kaa vfat Jau kavi āft bffen
stīm, IpMi ASV. triniJttSia muMd ivm Jum
SaJ sakarībā zlmlt|1r j i m s pāris iiodwim «imliillaBfc ladir ar
dienām visos Māftails ka Btf >,k«JgfW pirt
raktos pubUoētals vienādā? satura M i i k l t % n ^ dailll aiaļtiam ftā*
ral^i^ kur ASV visai a|oā #dbā1^laari. lat adasMi
pārmesta „kaŗā htstērijas raiHim
un' fašistisku toideoln p a i t l p r i^
nā visā ] « m r ^ tapai M i N i ^ ^
P»rt«> ļpeS;j^^ iSvē^
r^djis ģen^ Eissenhatiers, lai siļitos^
darbā kā Atlantijas bruņoto spl*u
virspavēiniiacs. Alzbi^ucpļl uz Eiropu^
ģen. Eizenhaueram bija gajrāka āp^
sprieda ^ Vašingtonā ar prezidentu
Triimenu. Preses jJārstāvjiem Eizen-
9ētāl iitāridžtirijā. Udidojuniā noga^ j hauers izteicās, ka Kietumeiropās
līņāti vai smagi iei^āinoti 98 ^ķ^^^ valstīm esot jānfesot tikpat smagi
bruņošanas budžeta
jautājumā
' tarize (pa). Pranēu republlkōs
padome resp. senāts pag. piektdien
pēc vētrainas nakts sēdes, pieņēma
tautas vietnieknama apstiprināto bu­džetu.
Tai pašā reizē republikas pa­dome
izdarīja ļoti svarlgii^ bārgro-*
zljumus bruņošanās budžeta pare­dzēto
summu sagādāšanā. Degolistu
un konservatīvo senatori domā, ka
strīdīgie 140 miljardi franku ietau­pāmi
no administratīviem izdevu­miem.
Sim ietaupīšanas veidam ir
jāaizstāj valdības projekts, kas pa­redzēja
ievest jaunus nodokļujB
Bruņošanās budžetu pieņēma ar 15{
pret 80 komunistu balsīm, bet 180
senatori atturējās no balsošanas. Tas
no^mē, ka balsojumā nav absolūta
vairākuma, lai noraidītu tautas viet­nieknama
priekšlikumu. Tomēr bal­sošanas
rezultātā viss bruņošanās
budžets vēlreiz jāpārlemj nacionālā
sapulcē.
Šumana plina
apspriedes atliktas
Parize (pa). — Uz Rietumvācijas
valdības vēlēšanos Sumana plāna sa­runas,
kam vajadzēja sākties Parīzē
8. janvārī, pārceltas uz 15. janvāri.
Kā oficiālais iemesls sarunu atlik­šanai
minēts apstāklis, ka šajā lai­kā
tallgi jānokārto vācu karteļu un
trestu saskaldīšana. Citādi visas
priekšapspriedes par Sumana plānu
noslēgušās, un Francijas valdība 6er,
ka vairs neradīsies grūtības tā īste­nošanai.
Tālāk Francijas valdība pa­skaidro,
ka 24 stundas pēc Sumana
Idāna parakstīšanas tā i r ar mieru
sākt sarunas par Eiropas armijas d i ­bināšanu.
Konferencei, kas sanāks
minētā jautājuma izlemšanai, vaja­dzēšot
saskaņot da^ndu Eiropas val­stu
domas attiecībā uz Vācijas kon­tingentu
lielumu un veidu Eiropas
armijā.
un Metušas 18 ēkas. Prezidents Trū­mens
tāi pāšft lāfkfi de^^^ ka
ASV karaspēks ātrik nebombardēs
mērķus Ķīna^ teriitortjā, kamēr UN
tam nj^būs devusi. savu piekrišanu.
Vk jautājjimu, kādai jābūt notikumu
attIsttbaĻ lai ierosinātu kongresā
kara pieteikšanu, TrCļmens atbildēja,
ka vajadzīgā btldl tiks si>erU attie««
cigie soļi. Viņš tomēr piebilda, ka
pēc viņa doniāni kara pieteikšana
nebūšot vajadzīga.
AŠV iesniegušas protestu franču
valdība^ paŗ paredzēto 180.000 tonnu
dzelzceļsliežu piegādi komunistiskai
Ķīnai. Piekritīgās iestādes paskaid^
rojušas, ķā līdzšinējiem, vairākkār­tīgiem
protestiem nav bijis pozitīvu
rezultātu. F ^ , kāda Irāncu sūtniecī­bas
darbiniekā ieskātiem, viņa v a l -
(Turpinājums ā, Ipp.)
upuri Eiropas aizsardzībai, T kādjus
uzņēmusies Amerļka. Tikai tad rie­tumu
demokrātijas aizsardzības soļi
būSof sekmīgi. ASV pārstāvis pie
Atlantijas pakta organizācijas Spa-fords
savukārt izteicies, ka viņš esot
pārsteigts par apātiju, kāda , valdot
Ein^as valstu galvaspilsētās, kad ru­nājot
par padomju agresiju.
Ģen. Eizenhaueru Parīzē sagaidīja
feldmaršals Mon^omerijs. Viņš no­dos
Rietumeiropas aizsardzības Štābu,
ka^ Udz šim atradās Fontenblo, Ēizen-hauera
ricīb?, jo Rietumeiropas aiz­sardzībā
iekļaujas Atlantijas pakta
ietvaros. Pirms tam , feldmaršals
Montgomerijs apmeklēja Vāciju kā
augstā komisāra Kirkpatrika viesis.
Viņam bijušas sarunas arī ar Rietum­vācijas
nUnistru prezidentu Dr. Aden-aueru.
I t i r l plf
Vlļia»
pātlas.
Stāri»m
\ -(Turjisi^
Ļidbritaņijas impērijas konference
ABI PAKISTAiA GATAVA PIEDALmSS APSPRIEDES
Londona (pa>. 4. j ^ ^ ^ Ķīnas tau-n4
ministru prezidents Etlijs atklāja tas republiku uzlūkot kā padomju
pffHi-flpiasi
britu impērijaš.konferaici, kurā pie
dalās 3»|sās iiņpērijas Sjsstāvdaļas, i z ­ņemot
Pakistānu. P ^ pēdējām ziņām
tomēr jāsecina, k a sol Pakistāna pie­dalīsies
impērijas apspriedēs, jo r a ­dušās
izredzes Kašņiiras jautājuma
kārtošanā. Konferencē jāapspriež
šādi punkti: < 1) Angļu impērijas at­tiecības
ar Ķīnu, uzskati Formozas
jautājumā un notikumi Korejā; 2)
Vakareiropas aizsardzības problēmas;
8) Jēlvielu un izejvielu sadale sakarā
ar bruņošanos; 4) Miera līgums ar
Japānu un varbūtējā Japānas militā­ro
spēku iesaistīšana Tālo austrumu
aizsardzībai; 5) Vidējo austrumu aiz­sardzība
un Lielbritānijas - Ēģiptes
attiecības; Varbūtējā Klusā okeāna
I>i^cta noslēgšana, kas būtu kāpa-rallele
Atlantijas paktam.
Konferenci atklājot, ministru pre­zidents
Etlijs sniedza pārskatu par
Lielbritānijas saisUbām sālotrā ar E i ­ropas
aizsardzību, kā arī informēja
par beidbEamām sarunāni Vašingtonā
ar prezidentu Trūmenu, kur starp
satelītu. Ķīna, varbūt, esot Pad. sa­vienības
sabiedrotais, bet svarīgāks
tomēr esot apstāklis, ka ar Ķīnu jā­sadarbojas
un jāņem vērā tās uz*,
skati Runājot par bruņošanās prog^
rammu, Indijas ministru prezidents
ieteica nekādā ziņā neizlaist no re­dzes
loka pasaules miera izredzes.
Pat daļējs k a f i ar Ķīnu vai tās saim­niecisks
boikots pasaulei sagādātu
tikai arvien jaunus saspīlējumus, tā­pat
kā ārprātīgā bruņošanās s a c ^ -
sība.
Atklāšanas dienā notika arī slepe­nā
kroņa padomes sēde, -karaļa
Džordža VI vadībā. Tādā veidā tā
notiek pirmo reizi britu impērijas
vēsturē, jo tajā piedalījās visu Impē­rijas
daļu ministru prezidenti
Paredz ka impērijas konf^racei
sekos impērijas aizsardzības ministru
apspriede, lai pārrunātu aizsard^bas
iespējas Klusā okeāna un Dienvid-
Parlsa (ag). r - Par spīti stingrajai
cenzūrai, no Indoķlnaģ saņoostas zi-ņasr
ka ģeo. Taidņji Ievadīju franCu
oflE»Mivtt pret^^ 1 ^ vienībām,
kās pēdējās nedlfils smagi apdraudē­j
a Monkaju Mo^ fraiiēii atbalsta
punktu uz ĶIn|ā n^bdto. lielā siUa
of^slva paredz atbrīvot komunistu
ielenkto Tji^jtou un savukārt, ia^
lenict vieti^unielus. Sai nolūki franti
uzbrūk divi k o k ^ i gar p r i e k i i^
krasti Svitdiib Jau, ieņemtā Tāu-majti
— 20 >cm ūz r l e t i ^ n ^ no Ifonr
Icajās. Ar ŠI ivļāri^ a t b a k ^ ^^
iegūšanu, atviigļ^ tāliU tranCu
kaŗaipēķa panfitim^
Ģnn TasiņJI deMailJli, ka n^tdos
komunisti^ vairs.na pēdas Tonki-nas
zāmes.' Ti6i ail ofensīvas pa­nākumu
gadījumi J i ^ j l m vēl pa-lii^
problima par apdi^ndēto Ton-kinasi
apgabala ilgstoši^ alāwdžlb|i.
Hočimina vienības nepārtraukti sa­ņem
atbalstu 00 komOnIstlskis Ķī­nas.
Viņu p r l t f t i n ^ ir t i , ka.tii
vienmēr var |ilv(lkt sp&us un iz­darīt
pārsteigi^k lebriikumu vienā
vai o t ^ T o ^ ^ daļā. ..Gan ģen. Ta-siņji
Parīzē bu^pieprailjis steidza^
mu pastl^trlnfij^ sūtīšanu uz Indo-ļ^
u, taēu Udz 1im franēu valdību
ieskati ir, kaļdMspēkalieU^daļa
jāpatur Francijt' — Eiropas aizsar^
gāitenal
Indoļ(baa^pedI^u korpua pat*
laban cīnās ^ O M franču, bet kopi
ar franču kotonUOā karaspēka, maro­kāņu
un āneiiglticu leģiona vienī­bām
Indoķīnā ^aizstāvju skaits sa­sniedz
180.000. Kopš dņu sākuma
1948. gada īlečembii līdz šim krituši,
pazuduši un sniagi ievainoti 19.<
vīru. Sis cīņas Frsaidjai izmaksāju­šas
80O<-a00 miljardu franku.
i i i l i nebftttt m
Itliii llk MevUi
lipnertklņlem evakuēMiai oa Rnfi<
aateaa lelenkmiia ZleoiimmJIĻ ā^
pas rifdbi pietiekamt daip Ktai-bni
«B »ini«lEa|a'' atfļlMaa
«terni U pirvēŗstfJlaBgiiatttt «i^^
DeifterML l a na Srendiā to bMB
tomēr darljli^ tad traiaiā ķ a a a^
kāA lalkm, bita teairiiā.1^ i īa
ārt sinim. ka Pad. aavMbat M l i l
pietiekami dauds naftas, lēirMiia, t^h
meņagla, elektrMEla MierMMis |iM
nelabvēlīgs ir ari taa alivaUip IraM-porta
sistēndi un ŗipaieolbaa «asļa
ipēki, lai varttn rtki ut^ntalte
trMmilem ar absolM diMi» hn»
Mm nmrfi Bel Stami' ar mm
poniblioja Odi Hm pleilunjii, ki
aemO riskēt» bet ism abaeiitt dn«
kalkttiēi
JAUNA AVIĀCIJAS BĀZE
V J I ^A
Bmia,(pa). — Britu gaisa spēki
austrumāzljas telpā. Indija, Pakistā-, Vādjā^ierucojuši Jaunu lidlauku: Tas
^na, Burma un C!eilona būtu viens atrodas prett ^fdnel Reinas otrā
krasti. Bez tam Vēl izstrādāti plāni
2 lidlaulBib&vd,^ kas atradīsies Dir
seUhvfas tuvumii
citu skarti ari Vācijas un Japānas ^ centrs Austrumāzljas aizsardzībā, bet
ia^tājumi. Atbildes runā ^Indijas mi- ļ Austrālija, . Jaunzēlande , un BAalāJa
n i ^ prezidents Nerii pASvIlroJīs, kā veidotu otniĻ
Tenēr bfltv vdtlgl BB ari HeM iil-nit
Kraa^a BodopīBSi Jo pat iliE
gudrs vaistavin U Oeri& rtrfito,
ka nKrievtJa ir mikla, le$ti Briall>
riji BB iekalta Boslēpnmif. Jābkiii
leltaaBlB Petrm vai S m ^ mi/L
serbu alBdeBiatt Prbelpam mi g,
S a n M imekmiiia t a m
var b d a r i l Jebki^ brlA iMt i»
iaiabejaara, it aevtiķi, knr aene te
pilBlgi aagatavola kafi sUd.
npēe ari albSOgle pliBotlJi
UagtoBi tagad rēķbifila ar hBBtta,
im tipēe a r i EēesoBS taras Maoļļto
reiHtilēm, unlidldaaM iādaa «ejS
1) Tie» tagad mēs atfodanies vbS-liko
karaMeimB perlott; « MM
Bo aakataalBigB briesiBB a^vērMlB-ma,
mēa pattaba& Beasam kapua WĒF
gatavoti; I) MBsa pūliņu apJoBm BB
tempu Bepieeieiami kipbiit HeV
mēri; 4) Padomja miUtinis spika tr
liels.y
Kara briesmas viriielttas patea
viens Ipatn apstāklis: Kfemļa dlk-a
tm vlsn savn gudrību var bit
a l i g i^ savi Mstami spēlē.Jau pi-rik
'ilB, BB tagad viņi var gaaAIs
vai automitiski spert tidn soii, aa
kura a ^ p t i e s vaftrs Bevarēs, ss vis-
BopletBiko Bcapdnmdot sāva tatU-tiU
rei&na pasUvēlanB. Vlspitilats
sttvoUls t i tad ir dsl|i Bopietas.
KHze raksturiift kirti Jau aasBlatB-sl
punktu, kur di^omiti, ^
pieņem kidu lēmumi, leprieki kOB-sultē
karavīrus, lai redzētu vai pta-
Jditēto Kmumu bfis Iespējams ledsl-v
i a i i Ari R lidka rime Bav vāka
pirpfutaflia. V. I»
1%