1946-06-26-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN newsof importance concerning the woFld's happening^s, of political, economie, coltnral social significance. Anā our special aim is to present the humanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States of America and the British Empire. This aim, we bnow, wiU help maintain the spiriiual and cultural unity of the Latvian people and — of aU thinjrs — will yield hopes for a safer andļhappier future. Redakclja-Editorial Office: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā — PubUshed twice a week Nr. 49 (51) Authorized by Military Government and tJNRRA Dillhigenā, trešdien. 1946. g. 26. jūnijā Frensiss Kejs (Frances K:aye) Gandrīz vai katrs vēlas atstāt Eiropu«.. Pastaigājieties pa ielām jebkurā \ "Eiropas kontinenta pilsētā. Apturiet jebkuru vīru spēka gados un pajautājiet viņam skaidri un, gaiši, ko viņš •darītu, ja varētu piepildīt. savu dedzīgāko vēlēšanos. Ir lielas izredzēs, ka viņš bez apdomāšanās' atbildēs: „Eg gribētu tikt projām." Pajautājiet viņam: uz kurieni? Viņš atbildēs: '^Vienalga kur, tikai prom no visa." Jo Eiropa, gaidīdama pasaules nacionālās struktūras nākotnes problēmu attīstību, inficējusies ar i:svairlšanās virusiem un lūkojas pāri okeānam. Si slimība jau sasniegusi drudža stāvokli Viduseiropā, kur bads prasa savus meslus uin kur desmi« tiem miljoniem ļaužu iesaistīti vislielākajās masu pārvietošanās kustībās, kādas vecā pasaule jebkac pieredzējusi. Iemesls nāv tas, kaļ Eiropa būti par mazu vai ka tās apdzīvotība, v i - fiimiā ņemot, būtu pārāk bie:?:a. Tais* ni otrādi, dzimstība visumā samazinās un kļuvusi svarīgākā Rietum-un Ziemeļeiropas problēma. Bet v i dusmēra karavīrs vai karā cietušais civiliedzīvotājs, politiskais bēglis vai dzīvotkārais pusaudzis, visi jūtas kavēti un saistīti saimnieciskās un po- ' lītiskās nedrošības dēļ kara sapostītās pilsētās, kur trūkst darba spēks, ķieģeļi un pārtika. Tiem visiem Eiropa kļuvusi,neciešami maza. Austrālija, Jaunzēlande, Dienvid-afrika, Kanāda, Dienvidamerika... Nogurušie tverams pie šim vīzijām par saulainām debesīm, viļņojošiem līdzenumiem, mežu un neskartu minerālu bagātībām apgabalos, kas gaida vairāk darbaviru, zemēs, kur sajukušas ideoloģijas varētu aizmest prom kā netīrus apģērba gabalus. Anglijā, kas vienmēr (labvēlīgi uzņēmusi emigrāciju uz dominijām, tūkstoši apstājuši dominiju pārstāvniecības ar lūgumiem. Zviedrijā un Dānijā, kas ar pieaugpšām bažām vērojušas tautas un spēku pieaugumu to kaimiņzemē — Padomi jā, arī Jau manāmas pazīmes, ķa ļaudis sāk lūkoties uz aizjūru. Skandināvija ir vienā no pirmajām vietām tp emigrantu valstu vidū, kam Austrālija „dod priekšroku". Itālija cenšas rast novietojumu vairākiem simttūksto-šiem strādnieku, neskaitot tos, kaš ^ i b pārvietoties uz Franciju. Pašā Francijā, Eiropas noskaņojuma jūtīgajā pulsā, nesen izdarītā aptauja rādīja, ka 40 proc. vīriešu :20^38 gadu vecumā izteikuši vēlēšanos atstāt savu zemi,. kaut gan franči tradicionāli nīdušļ savas dzimtenes atstāšanu un tai pašai ne{)ie- -ciešami apmēram 3 niilj. ārzemju .-Strādnieku, lai atjaunotu savu rūpniecību. Prese jau nodēvējusi tos, kas vēlas izceļot, par nodevējiem un dezertieriem. Kāds radlokomentā-tors izsaucās: „Ja labākie, stiprākie, visvairāk izglītotie Francijas bērni ^grib to atstāt, kādas atjaunošanās iespējas tad Francijai paliek?^' Rieksta čaumalā koncentrēta problēma skan: jaunajai pasaulei vajag vairāk vīru tās saimnieciskai ekspansijai vai pašaizsardzībai/Eiropai Jāpatur savi vīri, ja tā grib palikt 'dzīva. ' Kopš vīri devušies pāri jūrām meklēt piedzīvojumus 'vai labāku •dzīvi, vai politiskas un reliģiskas vajāšanas dēļ, Anglijā bijusi celmlauze. -Starp 1846. un 1932. gadu no Anglijas un Īrijas izceļojuši i 18 miljonu, t. i . vairāk par trešo dalu no visiem •52 miljoniem, kas atstājuši Eiropu. Tie devušies, U2 vis^m' zemēm zem ŠIS saules, visvairāk'uz saulainajām ,remem. . Pieņci-aot, ka paies vēl daži gadi, .'kamēr šis zemes varēs atgriezties (Beigas 3. lappusē) Latviešu nometnei Ambergā jau pirms pāris nedēļām bija dots rīkojums sagatavoties pārcelšanai uz citu vietu. Tagad kļuvis zināms, ka pārcelšanās jāveic līdz 23. jūnijam, pie kam 1500 latviešu novietos Hers-brukā pie NIrnbergas, ap 200 Roten-burgā (20 km no Ansbaclīas) un vienu daļu 8irī Marktredvicas nometnē. Tautiešus jaunajās nometnēs pārvietos ar vilcieniem. Norādītā nometnes vieta :Herbrukā ir bijušā koncentrācijas nometne — ar dzeloņstiepļu žogu iežogotas barakas, kurās līdz ipēdējam laikam atradušies vācu nacisti. Pēc latviešu pārstāvju norādījuma, ka šīs telpas nometnei nav piemērotas, UNRRA's vadība apsolījusi gādāt materiālus telpu pārbūvei. Tautiešu pārvietošanās no Ambergas uz Hersbruku jau sākusies. Ar Augšpfalcas novada lielākās latviešu nometnes likvidēšanu Ambergā un pārvietošanu uz Fran-- konijas novadu, pārmaiņas sagaidāmas arī novada komitejā. Bez tam novads zaudē labu ģimnāziju, kura no Ambergas pārvietojas uz Hersbruku. Augšpfalcā vēl paliek latviešu nometnes Filsekā, Veidenā, Neinbur-gā un Tiršenreitā. ^ ^, ^ O. Akmentiņš Studiju iespējas UNRRA's universitātē ASV joslas UNRRA's universitātē Minchenē (Deutsches Museum) ierobežotā skaitā vēl uzņem jaunus studentus šādās fakultātēs: mechanikas fakultātē (ar elektrotechnisko nodaļu) 2, 4., 6. un 8. semestrī, būvinženieru fak. (ar architektūras nodaļu) 2., 4., 6. un 8. semestrī, dabas zinātņu fak. (dabas zinātņu, matemātikas, f i zikas un farmācijas nod.) 2. semestrī, ķīmijas nodaļā 1. un 2. semestrī, tautsaimniecības fak. 2., 4., 6. un 8. semestrī, juridiskā fak. 2., 4., 6. un 8. semestrī, medicīnas fak. 2. semestrī, veterinārās medicīnas fak. 2. semestrī un lauksmmniecības un mežkopības fak. 1. un 2. semestrī. Semestra sākums 1. jūlijā. Ķīmijas, lauksaimniecības un mežkopības nodaļās Izņēmuma kārtā jaunus studentus uzņems ari 1. semestrī. Uzņemšanas lūgumi, uzrādot fakultāti un nozari, adresējami UNRRA's universitātes rektoram Minchenē un personīgi iesniedzami a':;eclgas fakultātes dekānam, sākot ar 25. jūniju. Lūgumiem jāpievieno gatavības apliecības noraksts rcsp. tulkojums vācu vai angļu valcdā, dzīves apraksts un Militārās valcVbas anketa (Fragebogen). Visi raksti rakstāmi angļu vai vācu valodā. Prof. P: ICrūmiņS rāmatas trimdas sKoiam Par mācību grāmatu sagādāšanu līdz šim rūpējušies daudzi. Tomēr reālie ieguvumi šajā novadā vēl nelīdzsvaro jas ar patiesām vajadzībām. Visvairāk mācību grāmatu līdz šim veicies sagādāt detmoldie^iieip un es-lingeniešiem. „Latvju Apgāds" Det-moklā Iespiedis šādas mācību grāmatas: Ābeci, Valodiņu, kuras atkārtots iespiedums parādīsies jūnija beigās un 'Visvairāk domāts amerikāņu joslas skol;ām, Bērziņas-Balti-ņas Latviešu valodas graimatiku ģimnāzijām, K. Dziļlejas sastādīto dzeju antoloģiju Dzimtene liesmās u.c. Iespiešanā atrodas J. Curika angļu valodas mācība tautskolu vecākām im ģimnāziju sākuma klasēm un I. Bēr-ziņas - Felsbergas angļu - latviešu vārdnīca. H, RudzīSa apgāds Eslin-genā iespiedis K. Kaufmju^a matemātiku 1.—8. klasei un matemātiku 4. klasei un pašreiz iespiež J. Raiņa dzejoļu izlsisi un A. Dravnieka latviešu literatūras vēsturi. Abas šīs grāmatas gaidāmas ap jūlija vidu. Vēl paredzēts iespiest Fr. Zāllša Latvijas vēsturi ģimnāzijām, K. Kauf-maņa matemātiku 5. klasei un Fr. Zālīša vispārējo vēsturi, feet nav pēdējās eksemplāra. Ja kāds to varētu uz laiku aizdot, lai sagādātu jaunu, lūgums to sūtīt A. D r a v n i e k a m (Latvian DP Camp, „Frische Quelle**, Hiddesen bei Detmold, Lippe). — UNRRA's pārvalde Minchenē fotokopēšanas ceļi solījusi apgādāt „Tē-viļ^ valodu" I., 2., 3., 4., 5. un 6. klasei un ģeogrāfiju 4. un 7. klasei. Jau iespiestas rhatēmatika 3. un 5. klasei un dabas mācība 5. klasei. Sīs grāmatas paredzētas tikai amerikāņu okupācijas joslas skolām.—- Dabas mācību 4., 6. un 7. klasei paredz izdot Fišbachas latviešu nometne, bet Bavārijas apgabala latviešu komiteja Minchenē iespiež M. Sostes ģeometriju visam ģimnāzijas kursam. Bez tam Bavārijas apgabala skolu direktoram inž. 1. Zubānam uzdots gādāt par šādu mācības grāmatu iespiešanu Augsburgā: Johansona A l gebru, Mālkalna Ķīmiju arodskolām, Trauberga Cilvēku, Šiliņa Psīcholo-ģiju un: loģiku un Tēvu valodu 6. klasei. Prof. L. Bērziņš un prof. P, Jurevičs uzņēmušies gādāt par mācību grāmatu iespiešanu im viņiem nosūtīta Gulbja Latīņu gramatika un Bumbēra Fizikas 2. daļa. Angļu valodā jau iznākušas vairākas mācības grāmatas. T. Dārziņš Hallē izdevis „Valdis and Velta in England" un angļu-latviešu vārdnīcu. Abas šīs ijrāmatas gan stipri dārgas, ko īpaši jūt salīdzinājumā: piemēram, K. Dziļlejas antoloģija Dzimtene liesmās ir 163 lappuses bieza un maksā 2,50 m irkas, bet „Valdis and Velta in Enrj'and" ir 90 lappušu, bet maksā 5 \r. vkas. Nav zināmi motīvi, kādēļ ab"^ i mazajām angļu grāmatiņām tik augsta cena, bet par normālu to atzīt nevar, jo grāmatu izdošana tagad vismazāk drīkstētu būt labas p(ilņas avots. Nevar nepieminēt arī vēl citu bēdīgu parādību, proti, ka šur un tur izdotās grāmatas pārdod pret naturālijām. Būtu iespiežamas, bet nav vajadzīgo eksemplāru: M. Bērziņa Ar-eiropas ģeogrāfija, Fiziskā ģeogrāfija vai Fr. Dravnieka Fiziskā ģeografiJ a un J. Vitoliņa Dzirdes mācība 8. un 4. tautskolas klasei. Kam šīs grāmatas būtu, lūgti atsaukties un ziņot man, lai varētu nokārtot to iespiešanas iespējas. A. Dravnieks. ASV armija ziņo^ ka karaspēks pārvietojas demobilizācijas dēļ Frankfurtāi, 17. jūnijā (AP). — Armijas vadīnas publisko lietu daļas pulkvežleitnants Normens Sprauls (Norman Sprowl) šovakar paskaidroja, ka amerikāņu karaspēka pārvietošanās Vācijā „patlaban notiek vienīgi demobilizācijas vai pārkārtojumu dēļ, kas nepieciešami, lai varētu izdarīt demobilizāciju." Uz jautājumiem par Eili'opā izplatītām ziņām par amerikāņu vienību, visvairāk izpletņu lēcēju vienību, stratēģisku pārvietošanu, sakarā ar baumām par sarkanās armijas koncentrācijām, armijas informators paskaidroja, ka „kustības notiek vienīgi noteiktā kārtībā un izpletņu lēcējiem še pašlaik nav kārta." Parīzes sarunu delegāts atsauc baumas par trauksmi Parīzē, 17. jūnijā (AP). Kāds amerikāņu delegācijas oficiāls pārstāvis ārlietu ministru konferencē šodien paskaidroja, ka laikrakstu ziņojums, kā amerikāņu spēki Vācijā „varētu būt'- trauksmes stāvoklī, sakarā ar ,,ziņām' par padomju spēku konGentrāciju dienvidaustrumu Vācijā, ^pamatojas uz baumām.." Viņš teica: „Te dzirdamas visdažādākās baumas, un tieši šī pieder pie tām, kuras neveļos komentēt.". Pārstāvis paskaidroja, ka, cik viņam zināms, nav pamata arī ziņām, ka itāļu nemiernieki labāk gatavojas nogremdēt savu floti, nekā atdot to reparāciju maksājumos. Atsauc ziņas par Sabiedroto karaspēka kustībām pie Triesias Tricštā, 17. jūnijā (AP). - Kāds amerikāņu pārstāvis Koričijā šodien oficiāli atsauca ziņas, it kā notiktu kādas Sabiedroto karaspēka kustības pāri Morgana līnijai. Romas laikrakstos iepriekš bija ziņots, ka Sabiedrotie „izlabojot" līniju Koričijas rajonā. Pārstāvis piebilda, ka ASV militārās autoritātes uzskata Morgana līni ju par starptau^ iskivrob:^7.u. kas nav aizkarama.' Maskava apgalvo, ka Sabiedroto siiēki neaizkavē gatavošanos karam Londonā, 17. jūnijā (AP). — Raksturojot . demokrātisko spēku cīņu pret fašisma atliekām par joprojām; „visdegošāko jautājumu pašreizējā politiskajā situācijā Eiropā",. Maskavas radio sniedz „TASS" ziņu no Parīzes, ka .angļu un amerikāņu spēki Itālijā neaizkavē turienes reakcio-nāro spēku mēģinājumu ,,izraisīt pilsoņu karu". Baumas par amerikāņu desantu Bagdadas apkārtnē Bagdadā, 17. jūnijā (AP). — Baumas par tūliņ sagaidāmu daudzu amerikāņu divīziju izcelšanos krastā Basrā šodien pārplūdināja Bagdadas apkārtni. Citās ziņās, kas tāpat nebija pārbaudītas, apgalvots, ka angļu kara minīistrija atjaunojusi savu kontroli pār dažām militārām nometnēm Sīrijā, kas bija evakuētas kara beigās, un ka angļu spēki atgriezīsies šai zemē. Angļu armija« Vidējo austrumu galvenais štābs; Kairā 18. jūnijā of i - ciāli atsauca baumas, kas izplatītas Trakā, ka tur būtu ieradušies tūkstošiem poļu karavīru un ka angļu kara ministrija atjaunojusi savu kontroli pār agrāk evakuētām karaspēka nometnēm Sīrijā. Angļu armijas pārstāvis paskaidroja, ka Irakā: nav neviena poļu karavīra un nav arī domāts par poļu karaspēka sūtīšanu uz turieni. The Stars and Stripes Kas turpmāk apgādās? LCK vicepriekšsēdis A. Kacens par ; nesen notikušo amerikāņu okupācijas joslas latviešuUpgabalu komiteju priekšsēžu apspriedi, kurā piedalīlās arī LCP priekšsēdis P. Stērste un LSK direktors R. Liepiņš, izteicās: Apspriedē panākt^ vienošanās par Centrālās kartotēkas Hanavā un LSK kartotēkas E^lingenā darbības saskaņošanu. Turpmāk abas kartotēkas apmainīsies ziņām, uri ja vienā kartotēkā pieprasītā adrese neatra^ disies, tad kartotēka to paziņos ziņu pieprasītājam, bet adreses pieprasījumu nosūtīs arī otrai kartotēkai, kas arī atbildēs meklētājam. — Daudzi tautieši, kas līdz šim dzīvoja privāti ārpus nometnēm, ļ tagad vēlas iegūt DP tiesības, bet gandrīz neviena UNRRA's vienība jaunus iemītniekus nometnēs vairs neuzņem un neizsniedz ari DP indeka kartītes. LCK apņēmusies panākt augstākās iestādēs rīkojumu par vkņu uzņemšanu, un tāpēc Ieinteresētām personām nekavējoties jāsniedz par sevi vajadzīgās ziņas komitejām^ Par pārvietoto personu turpmāko apgādi vēl nav skaidrības, bet liekas, ka UNRRA's apgāde turpināsies līdz gada beigām, un pēc tam būs vēl zināms pārejas laiks, līdz aŗ^gādi pārņeiņs kāda cita organizācija. So jautājumu, šķiet, izlems UN kopsanāksmē septembrī. Apspriedē pārruriāts arī emigrācijas jautājums. Dažās nometnēs tautieši uzaicināti pierakstīties izceļo<^ šanai uz Angliju tuSi Dienvidameriku. Augstākās iestādēs noskaidrots, /ka šādiem uzaicinājumiem nav pamata; Anglijā par^^zēts ielaist vienīgi pirmās pakāpes" piederīgos tiem ārzem^ niekiem, kas Anglijā jau dzīva un ir Šo piederīgo tievie apgādnieki. Nekāda plašāka izceļošana uz Angliju nav paredzēta. Brazīlijas pārstāvji Stutgartā nesen izteikušies; ka pastāvot uzskats emigrācijas jautājumu Brazilijā pirms 1947. g. -neierosināt ASV konsulāts Stutgartā paziņoji^ ka līdz lurpmāk^m pārtraukt^ Ļat^ vijas, Lietiivasr Igaunijas un Polijas pilsoņu reģistrēšana ^braukšanai ns ASV. — Apspriedē atzīts, ka LCK nostāja emigrācijas, jautājumā paS-reiz ir vienīgi pareizā un ka lielākos apjomos izceļošana nav iespē4 jama, bet pētījumi un sarunas šai\ virzienā jāturpina.' ,,Latviešii žiņas" Eslingenā Krievi zaudē UN cīņā Ņujorkā. 19. jūnijā (AP). — Padomju Savienība vakar zaudēja cīņu pret Eiropas DP nometnēs^zplatā-mās informācijas kontroles pastiprināšanu, ko veiktu ļpaiŗedzētā starptautiskā bēgļu organizācija. Krievija piedāvā plānu Padomju pārstāvis ģenerālmajors Pēteris Ratovs neatlaidīgi noraidīja priekšlikumu, ka Vienoto Nāciju locekļi varētu piegādāt informāciju saviem pilsoņiem vienīgi ar bēgļu organizācijas vidutājību. Viņš proponēja pāi^labojumu, kas paredzētu, ka katrai valstij būtu atļauts izplatīt informāciju par tās pašas lietām saviem pilsoņiem, kaš atrodas nometnēs. Priek.šlikumu noraidījk ar 11 pret 5 balsīm pēc tam, kad angļu pārstāvis sērz Džordžs Rendels bija nostājies pret to. " The Stars and Stripes Bēgļu un pān/ietoto per.sonu spe-ciālkomisijas priekšsēcļiis — Anglijas ārlietu viceministrs Hcktors Maknīls (Hector MeNeil) !ziņojumā. Vienoto Nāciju Sociālai un Ekonomiskai padomei, kas 1947. g. 1. janvāri pārņems UNRRA\š funkcijas, piepi-asī-jis realizēt bēgļu problēmas atrisināšanas plānus, kas kļūst arvien neatliekamāki. „Die Neue Zeitun:
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 26, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-06-26 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460626 |
Description
Title | 1946-06-26-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN newsof importance concerning the woFld's happening^s, of political, economie, coltnral social significance. Anā our special aim is to present the humanitarian ideāls and achievements of the great Democracies — the United States of America and the British Empire. This aim, we bnow, wiU help maintain the spiriiual and cultural unity of the Latvian people and — of aU thinjrs — will yield hopes for a safer andļhappier future. Redakclja-Editorial Office: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā — PubUshed twice a week Nr. 49 (51) Authorized by Military Government and tJNRRA Dillhigenā, trešdien. 1946. g. 26. jūnijā Frensiss Kejs (Frances K:aye) Gandrīz vai katrs vēlas atstāt Eiropu«.. Pastaigājieties pa ielām jebkurā \ "Eiropas kontinenta pilsētā. Apturiet jebkuru vīru spēka gados un pajautājiet viņam skaidri un, gaiši, ko viņš •darītu, ja varētu piepildīt. savu dedzīgāko vēlēšanos. Ir lielas izredzēs, ka viņš bez apdomāšanās' atbildēs: „Eg gribētu tikt projām." Pajautājiet viņam: uz kurieni? Viņš atbildēs: '^Vienalga kur, tikai prom no visa." Jo Eiropa, gaidīdama pasaules nacionālās struktūras nākotnes problēmu attīstību, inficējusies ar i:svairlšanās virusiem un lūkojas pāri okeānam. Si slimība jau sasniegusi drudža stāvokli Viduseiropā, kur bads prasa savus meslus uin kur desmi« tiem miljoniem ļaužu iesaistīti vislielākajās masu pārvietošanās kustībās, kādas vecā pasaule jebkac pieredzējusi. Iemesls nāv tas, kaļ Eiropa būti par mazu vai ka tās apdzīvotība, v i - fiimiā ņemot, būtu pārāk bie:?:a. Tais* ni otrādi, dzimstība visumā samazinās un kļuvusi svarīgākā Rietum-un Ziemeļeiropas problēma. Bet v i dusmēra karavīrs vai karā cietušais civiliedzīvotājs, politiskais bēglis vai dzīvotkārais pusaudzis, visi jūtas kavēti un saistīti saimnieciskās un po- ' lītiskās nedrošības dēļ kara sapostītās pilsētās, kur trūkst darba spēks, ķieģeļi un pārtika. Tiem visiem Eiropa kļuvusi,neciešami maza. Austrālija, Jaunzēlande, Dienvid-afrika, Kanāda, Dienvidamerika... Nogurušie tverams pie šim vīzijām par saulainām debesīm, viļņojošiem līdzenumiem, mežu un neskartu minerālu bagātībām apgabalos, kas gaida vairāk darbaviru, zemēs, kur sajukušas ideoloģijas varētu aizmest prom kā netīrus apģērba gabalus. Anglijā, kas vienmēr (labvēlīgi uzņēmusi emigrāciju uz dominijām, tūkstoši apstājuši dominiju pārstāvniecības ar lūgumiem. Zviedrijā un Dānijā, kas ar pieaugpšām bažām vērojušas tautas un spēku pieaugumu to kaimiņzemē — Padomi jā, arī Jau manāmas pazīmes, ķa ļaudis sāk lūkoties uz aizjūru. Skandināvija ir vienā no pirmajām vietām tp emigrantu valstu vidū, kam Austrālija „dod priekšroku". Itālija cenšas rast novietojumu vairākiem simttūksto-šiem strādnieku, neskaitot tos, kaš ^ i b pārvietoties uz Franciju. Pašā Francijā, Eiropas noskaņojuma jūtīgajā pulsā, nesen izdarītā aptauja rādīja, ka 40 proc. vīriešu :20^38 gadu vecumā izteikuši vēlēšanos atstāt savu zemi,. kaut gan franči tradicionāli nīdušļ savas dzimtenes atstāšanu un tai pašai ne{)ie- -ciešami apmēram 3 niilj. ārzemju .-Strādnieku, lai atjaunotu savu rūpniecību. Prese jau nodēvējusi tos, kas vēlas izceļot, par nodevējiem un dezertieriem. Kāds radlokomentā-tors izsaucās: „Ja labākie, stiprākie, visvairāk izglītotie Francijas bērni ^grib to atstāt, kādas atjaunošanās iespējas tad Francijai paliek?^' Rieksta čaumalā koncentrēta problēma skan: jaunajai pasaulei vajag vairāk vīru tās saimnieciskai ekspansijai vai pašaizsardzībai/Eiropai Jāpatur savi vīri, ja tā grib palikt 'dzīva. ' Kopš vīri devušies pāri jūrām meklēt piedzīvojumus 'vai labāku •dzīvi, vai politiskas un reliģiskas vajāšanas dēļ, Anglijā bijusi celmlauze. -Starp 1846. un 1932. gadu no Anglijas un Īrijas izceļojuši i 18 miljonu, t. i . vairāk par trešo dalu no visiem •52 miljoniem, kas atstājuši Eiropu. Tie devušies, U2 vis^m' zemēm zem ŠIS saules, visvairāk'uz saulainajām ,remem. . Pieņci-aot, ka paies vēl daži gadi, .'kamēr šis zemes varēs atgriezties (Beigas 3. lappusē) Latviešu nometnei Ambergā jau pirms pāris nedēļām bija dots rīkojums sagatavoties pārcelšanai uz citu vietu. Tagad kļuvis zināms, ka pārcelšanās jāveic līdz 23. jūnijam, pie kam 1500 latviešu novietos Hers-brukā pie NIrnbergas, ap 200 Roten-burgā (20 km no Ansbaclīas) un vienu daļu 8irī Marktredvicas nometnē. Tautiešus jaunajās nometnēs pārvietos ar vilcieniem. Norādītā nometnes vieta :Herbrukā ir bijušā koncentrācijas nometne — ar dzeloņstiepļu žogu iežogotas barakas, kurās līdz ipēdējam laikam atradušies vācu nacisti. Pēc latviešu pārstāvju norādījuma, ka šīs telpas nometnei nav piemērotas, UNRRA's vadība apsolījusi gādāt materiālus telpu pārbūvei. Tautiešu pārvietošanās no Ambergas uz Hersbruku jau sākusies. Ar Augšpfalcas novada lielākās latviešu nometnes likvidēšanu Ambergā un pārvietošanu uz Fran-- konijas novadu, pārmaiņas sagaidāmas arī novada komitejā. Bez tam novads zaudē labu ģimnāziju, kura no Ambergas pārvietojas uz Hersbruku. Augšpfalcā vēl paliek latviešu nometnes Filsekā, Veidenā, Neinbur-gā un Tiršenreitā. ^ ^, ^ O. Akmentiņš Studiju iespējas UNRRA's universitātē ASV joslas UNRRA's universitātē Minchenē (Deutsches Museum) ierobežotā skaitā vēl uzņem jaunus studentus šādās fakultātēs: mechanikas fakultātē (ar elektrotechnisko nodaļu) 2, 4., 6. un 8. semestrī, būvinženieru fak. (ar architektūras nodaļu) 2., 4., 6. un 8. semestrī, dabas zinātņu fak. (dabas zinātņu, matemātikas, f i zikas un farmācijas nod.) 2. semestrī, ķīmijas nodaļā 1. un 2. semestrī, tautsaimniecības fak. 2., 4., 6. un 8. semestrī, juridiskā fak. 2., 4., 6. un 8. semestrī, medicīnas fak. 2. semestrī, veterinārās medicīnas fak. 2. semestrī un lauksmmniecības un mežkopības fak. 1. un 2. semestrī. Semestra sākums 1. jūlijā. Ķīmijas, lauksaimniecības un mežkopības nodaļās Izņēmuma kārtā jaunus studentus uzņems ari 1. semestrī. Uzņemšanas lūgumi, uzrādot fakultāti un nozari, adresējami UNRRA's universitātes rektoram Minchenē un personīgi iesniedzami a':;eclgas fakultātes dekānam, sākot ar 25. jūniju. Lūgumiem jāpievieno gatavības apliecības noraksts rcsp. tulkojums vācu vai angļu valcdā, dzīves apraksts un Militārās valcVbas anketa (Fragebogen). Visi raksti rakstāmi angļu vai vācu valodā. Prof. P: ICrūmiņS rāmatas trimdas sKoiam Par mācību grāmatu sagādāšanu līdz šim rūpējušies daudzi. Tomēr reālie ieguvumi šajā novadā vēl nelīdzsvaro jas ar patiesām vajadzībām. Visvairāk mācību grāmatu līdz šim veicies sagādāt detmoldie^iieip un es-lingeniešiem. „Latvju Apgāds" Det-moklā Iespiedis šādas mācību grāmatas: Ābeci, Valodiņu, kuras atkārtots iespiedums parādīsies jūnija beigās un 'Visvairāk domāts amerikāņu joslas skol;ām, Bērziņas-Balti-ņas Latviešu valodas graimatiku ģimnāzijām, K. Dziļlejas sastādīto dzeju antoloģiju Dzimtene liesmās u.c. Iespiešanā atrodas J. Curika angļu valodas mācība tautskolu vecākām im ģimnāziju sākuma klasēm un I. Bēr-ziņas - Felsbergas angļu - latviešu vārdnīca. H, RudzīSa apgāds Eslin-genā iespiedis K. Kaufmju^a matemātiku 1.—8. klasei un matemātiku 4. klasei un pašreiz iespiež J. Raiņa dzejoļu izlsisi un A. Dravnieka latviešu literatūras vēsturi. Abas šīs grāmatas gaidāmas ap jūlija vidu. Vēl paredzēts iespiest Fr. Zāllša Latvijas vēsturi ģimnāzijām, K. Kauf-maņa matemātiku 5. klasei un Fr. Zālīša vispārējo vēsturi, feet nav pēdējās eksemplāra. Ja kāds to varētu uz laiku aizdot, lai sagādātu jaunu, lūgums to sūtīt A. D r a v n i e k a m (Latvian DP Camp, „Frische Quelle**, Hiddesen bei Detmold, Lippe). — UNRRA's pārvalde Minchenē fotokopēšanas ceļi solījusi apgādāt „Tē-viļ^ valodu" I., 2., 3., 4., 5. un 6. klasei un ģeogrāfiju 4. un 7. klasei. Jau iespiestas rhatēmatika 3. un 5. klasei un dabas mācība 5. klasei. Sīs grāmatas paredzētas tikai amerikāņu okupācijas joslas skolām.—- Dabas mācību 4., 6. un 7. klasei paredz izdot Fišbachas latviešu nometne, bet Bavārijas apgabala latviešu komiteja Minchenē iespiež M. Sostes ģeometriju visam ģimnāzijas kursam. Bez tam Bavārijas apgabala skolu direktoram inž. 1. Zubānam uzdots gādāt par šādu mācības grāmatu iespiešanu Augsburgā: Johansona A l gebru, Mālkalna Ķīmiju arodskolām, Trauberga Cilvēku, Šiliņa Psīcholo-ģiju un: loģiku un Tēvu valodu 6. klasei. Prof. L. Bērziņš un prof. P, Jurevičs uzņēmušies gādāt par mācību grāmatu iespiešanu im viņiem nosūtīta Gulbja Latīņu gramatika un Bumbēra Fizikas 2. daļa. Angļu valodā jau iznākušas vairākas mācības grāmatas. T. Dārziņš Hallē izdevis „Valdis and Velta in England" un angļu-latviešu vārdnīcu. Abas šīs ijrāmatas gan stipri dārgas, ko īpaši jūt salīdzinājumā: piemēram, K. Dziļlejas antoloģija Dzimtene liesmās ir 163 lappuses bieza un maksā 2,50 m irkas, bet „Valdis and Velta in Enrj'and" ir 90 lappušu, bet maksā 5 \r. vkas. Nav zināmi motīvi, kādēļ ab"^ i mazajām angļu grāmatiņām tik augsta cena, bet par normālu to atzīt nevar, jo grāmatu izdošana tagad vismazāk drīkstētu būt labas p(ilņas avots. Nevar nepieminēt arī vēl citu bēdīgu parādību, proti, ka šur un tur izdotās grāmatas pārdod pret naturālijām. Būtu iespiežamas, bet nav vajadzīgo eksemplāru: M. Bērziņa Ar-eiropas ģeogrāfija, Fiziskā ģeogrāfija vai Fr. Dravnieka Fiziskā ģeografiJ a un J. Vitoliņa Dzirdes mācība 8. un 4. tautskolas klasei. Kam šīs grāmatas būtu, lūgti atsaukties un ziņot man, lai varētu nokārtot to iespiešanas iespējas. A. Dravnieks. ASV armija ziņo^ ka karaspēks pārvietojas demobilizācijas dēļ Frankfurtāi, 17. jūnijā (AP). — Armijas vadīnas publisko lietu daļas pulkvežleitnants Normens Sprauls (Norman Sprowl) šovakar paskaidroja, ka amerikāņu karaspēka pārvietošanās Vācijā „patlaban notiek vienīgi demobilizācijas vai pārkārtojumu dēļ, kas nepieciešami, lai varētu izdarīt demobilizāciju." Uz jautājumiem par Eili'opā izplatītām ziņām par amerikāņu vienību, visvairāk izpletņu lēcēju vienību, stratēģisku pārvietošanu, sakarā ar baumām par sarkanās armijas koncentrācijām, armijas informators paskaidroja, ka „kustības notiek vienīgi noteiktā kārtībā un izpletņu lēcējiem še pašlaik nav kārta." Parīzes sarunu delegāts atsauc baumas par trauksmi Parīzē, 17. jūnijā (AP). Kāds amerikāņu delegācijas oficiāls pārstāvis ārlietu ministru konferencē šodien paskaidroja, ka laikrakstu ziņojums, kā amerikāņu spēki Vācijā „varētu būt'- trauksmes stāvoklī, sakarā ar ,,ziņām' par padomju spēku konGentrāciju dienvidaustrumu Vācijā, ^pamatojas uz baumām.." Viņš teica: „Te dzirdamas visdažādākās baumas, un tieši šī pieder pie tām, kuras neveļos komentēt.". Pārstāvis paskaidroja, ka, cik viņam zināms, nav pamata arī ziņām, ka itāļu nemiernieki labāk gatavojas nogremdēt savu floti, nekā atdot to reparāciju maksājumos. Atsauc ziņas par Sabiedroto karaspēka kustībām pie Triesias Tricštā, 17. jūnijā (AP). - Kāds amerikāņu pārstāvis Koričijā šodien oficiāli atsauca ziņas, it kā notiktu kādas Sabiedroto karaspēka kustības pāri Morgana līnijai. Romas laikrakstos iepriekš bija ziņots, ka Sabiedrotie „izlabojot" līniju Koričijas rajonā. Pārstāvis piebilda, ka ASV militārās autoritātes uzskata Morgana līni ju par starptau^ iskivrob:^7.u. kas nav aizkarama.' Maskava apgalvo, ka Sabiedroto siiēki neaizkavē gatavošanos karam Londonā, 17. jūnijā (AP). — Raksturojot . demokrātisko spēku cīņu pret fašisma atliekām par joprojām; „visdegošāko jautājumu pašreizējā politiskajā situācijā Eiropā",. Maskavas radio sniedz „TASS" ziņu no Parīzes, ka .angļu un amerikāņu spēki Itālijā neaizkavē turienes reakcio-nāro spēku mēģinājumu ,,izraisīt pilsoņu karu". Baumas par amerikāņu desantu Bagdadas apkārtnē Bagdadā, 17. jūnijā (AP). — Baumas par tūliņ sagaidāmu daudzu amerikāņu divīziju izcelšanos krastā Basrā šodien pārplūdināja Bagdadas apkārtni. Citās ziņās, kas tāpat nebija pārbaudītas, apgalvots, ka angļu kara minīistrija atjaunojusi savu kontroli pār dažām militārām nometnēm Sīrijā, kas bija evakuētas kara beigās, un ka angļu spēki atgriezīsies šai zemē. Angļu armija« Vidējo austrumu galvenais štābs; Kairā 18. jūnijā of i - ciāli atsauca baumas, kas izplatītas Trakā, ka tur būtu ieradušies tūkstošiem poļu karavīru un ka angļu kara ministrija atjaunojusi savu kontroli pār agrāk evakuētām karaspēka nometnēm Sīrijā. Angļu armijas pārstāvis paskaidroja, ka Irakā: nav neviena poļu karavīra un nav arī domāts par poļu karaspēka sūtīšanu uz turieni. The Stars and Stripes Kas turpmāk apgādās? LCK vicepriekšsēdis A. Kacens par ; nesen notikušo amerikāņu okupācijas joslas latviešuUpgabalu komiteju priekšsēžu apspriedi, kurā piedalīlās arī LCP priekšsēdis P. Stērste un LSK direktors R. Liepiņš, izteicās: Apspriedē panākt^ vienošanās par Centrālās kartotēkas Hanavā un LSK kartotēkas E^lingenā darbības saskaņošanu. Turpmāk abas kartotēkas apmainīsies ziņām, uri ja vienā kartotēkā pieprasītā adrese neatra^ disies, tad kartotēka to paziņos ziņu pieprasītājam, bet adreses pieprasījumu nosūtīs arī otrai kartotēkai, kas arī atbildēs meklētājam. — Daudzi tautieši, kas līdz šim dzīvoja privāti ārpus nometnēm, ļ tagad vēlas iegūt DP tiesības, bet gandrīz neviena UNRRA's vienība jaunus iemītniekus nometnēs vairs neuzņem un neizsniedz ari DP indeka kartītes. LCK apņēmusies panākt augstākās iestādēs rīkojumu par vkņu uzņemšanu, un tāpēc Ieinteresētām personām nekavējoties jāsniedz par sevi vajadzīgās ziņas komitejām^ Par pārvietoto personu turpmāko apgādi vēl nav skaidrības, bet liekas, ka UNRRA's apgāde turpināsies līdz gada beigām, un pēc tam būs vēl zināms pārejas laiks, līdz aŗ^gādi pārņeiņs kāda cita organizācija. So jautājumu, šķiet, izlems UN kopsanāksmē septembrī. Apspriedē pārruriāts arī emigrācijas jautājums. Dažās nometnēs tautieši uzaicināti pierakstīties izceļo<^ šanai uz Angliju tuSi Dienvidameriku. Augstākās iestādēs noskaidrots, /ka šādiem uzaicinājumiem nav pamata; Anglijā par^^zēts ielaist vienīgi pirmās pakāpes" piederīgos tiem ārzem^ niekiem, kas Anglijā jau dzīva un ir Šo piederīgo tievie apgādnieki. Nekāda plašāka izceļošana uz Angliju nav paredzēta. Brazīlijas pārstāvji Stutgartā nesen izteikušies; ka pastāvot uzskats emigrācijas jautājumu Brazilijā pirms 1947. g. -neierosināt ASV konsulāts Stutgartā paziņoji^ ka līdz lurpmāk^m pārtraukt^ Ļat^ vijas, Lietiivasr Igaunijas un Polijas pilsoņu reģistrēšana ^braukšanai ns ASV. — Apspriedē atzīts, ka LCK nostāja emigrācijas, jautājumā paS-reiz ir vienīgi pareizā un ka lielākos apjomos izceļošana nav iespē4 jama, bet pētījumi un sarunas šai\ virzienā jāturpina.' ,,Latviešii žiņas" Eslingenā Krievi zaudē UN cīņā Ņujorkā. 19. jūnijā (AP). — Padomju Savienība vakar zaudēja cīņu pret Eiropas DP nometnēs^zplatā-mās informācijas kontroles pastiprināšanu, ko veiktu ļpaiŗedzētā starptautiskā bēgļu organizācija. Krievija piedāvā plānu Padomju pārstāvis ģenerālmajors Pēteris Ratovs neatlaidīgi noraidīja priekšlikumu, ka Vienoto Nāciju locekļi varētu piegādāt informāciju saviem pilsoņiem vienīgi ar bēgļu organizācijas vidutājību. Viņš proponēja pāi^labojumu, kas paredzētu, ka katrai valstij būtu atļauts izplatīt informāciju par tās pašas lietām saviem pilsoņiem, kaš atrodas nometnēs. Priek.šlikumu noraidījk ar 11 pret 5 balsīm pēc tam, kad angļu pārstāvis sērz Džordžs Rendels bija nostājies pret to. " The Stars and Stripes Bēgļu un pān/ietoto per.sonu spe-ciālkomisijas priekšsēcļiis — Anglijas ārlietu viceministrs Hcktors Maknīls (Hector MeNeil) !ziņojumā. Vienoto Nāciju Sociālai un Ekonomiskai padomei, kas 1947. g. 1. janvāri pārņems UNRRA\š funkcijas, piepi-asī-jis realizēt bēgļu problēmas atrisināšanas plānus, kas kļūst arvien neatliekamāki. „Die Neue Zeitun: |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-26-01