Bavarijas Latviesu vestnesis, May 9, 1951

              logs Hutoni.
ViDai vira pliJirl^
•oclllie PienCTJL^i
» - - ^ ^ H k , : , t ž
viem viettica, , p ,^
dzei pasniedza d i * ? :
an 5000 dol.
dējiuiītfi Kar«jrkMlU
* 25 Jūnijā
861.260 viru, kiaTi^
tai paSS UJU ^JJ
nitti Džemlsoni, lm2
irma diviem mMiaļi
mbardfijot attiecīgo
Itropiem, kas atbllīt m
Pacienta tagad oinjij.,
al vilgiasv. Ukon it a
pieņima otrdien Bīdoii
r to izsakot uitidbti Kejt
m v91 nepiecieiam imn^
kcepts, bet ari norildltaj
ms„ ka to p8c tam pie^
ē vēlreiz ar abtolilto bd»
tad likumi nili tjiļJH
2t Bettivuanu," deUitiļ»
tu tirdzniecībai nlniitrf im'
81» brīdinot Pad^ uniglk
0 panīkumu noziini, bj»
ā varbūt gūtu Eiropl.iAiļ
ina mainīt komtlnlititkd ii*
rādot vienlaicīgi tm itipi^
bU. •• • • •;. i •
fēti' Maia)i, mm^
aicin&ta izbeigt siikuļ to­ņu,
vai ari rSķinItiN v i» ļ
išanu u n pililtiņai Bodaiii*
tavi laikft bija \mķiv\
roļai lirjpi izliito ,
^8, cenšotiei ar Mimtīt
znīcas ietekmes itipil#R
T o n t i pret VatiWBUM;IW
i; ari tur, kur tu p(jl!ti»li
laik n«būtu iesp«jiii.! *
ilt atlicis uz nenotell(K ^ ,
urnu uz ASV—ilki[l«
iekšpolitiskajā M ^
Sanāi no Etliji vōl(Jlbai| f
gan novērsts, bitkfH
rētu novest pii vjldllitt»
ām vēlēSanSm. ;
vadimis raķetei »tiļo^
krituma palīdz Bella
di citai firmai b ū v « tMj
ācijas V2 speciSliJtiH J
iters Dornbergers utt Tji J
indes izmēŽlnSJuDU W
ktors Verners BnuM. i
prezidentam TruaesiiiJ^
universitātes jtudJļUjJ^J
- f par ģenerāla MakirtJiJ
„ bija pit^a«J<»,S^rJ
Inijies tiesības ui,«l«^"
Romeo"', dzelzceļu ir^M
u joslā. kas.
» ) ' " ! » ; • , . _ , iibiitoiii" I"
pcieliDiti- „^
laiki itBa*».'i''(>ko'»
em padooju ,
|,rētnlju kS ^ ^ ^
it«l»«S!i
fjDtetB^
vaian»
tikko ^!l^t
ātiem. P^'^ , ^,«ll^
Polijft-
LATVIA
latvian Newspaper
Nr. 36 (480), Mai 9, 1951
PBblieber: Jānii Niedra, Angust-
SMļ b Detmold, Lager, Germany,
Phone Auguatdorf 02.
Editorial and Business Offlc«t
Grafenaschau, Obb., Regierungs*
lager, Germany.
mk Office: 102-15, 85th Orfve,
K ^ o n d Hill 18, N. y., PhoD« VI
0.7778. Subscription rata» USA:
I 2.— ot 1.50 moxithly.
printers WeHheImer Drudterd,
3 m b.H., Weilheim/Obb., Gann«ny.
publ twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor —»IRO. MIVIAN MEWSPAPER
Nr. 36 (480)
TreidliB, 1951. g. 9. maijā
Imlk trtSdienis on sestdieatt.
Izdavēji: Latvidlu C«atrilā Ko-oittU.
GalTtniii rtdaktort: Mak-
•is CuHtii, gilv. red. •ietn. V.
Utlņl Redaktori: G, Grlnbergt.
F. idiat, X. Kfiesaitkt. L Svarct.
Ajpgidt ttim&iacibas vadltlji P.
Balodis. Apgāda im redakdju
adrtta: (t3b) Grafenucbao, Obb.,
Lagtr. ASV rtdakc. vad.: A. iOiT-sont,
919 N, 23iid kf W. Dolath.
Minn.. USA. AattrilDas rtdakc
•ad.: A. Scaits, 31, Linden Avt-ikut,
Wtndour«t, Ballarat, Vlc,
Anstralit.
Boniia gatava sasrādū vācu
amVu - 250.000 vfin
. -T • .III.,» ; I
ĢEN. EIZENHAUERA RĪClBA PAGAIDĀM TIKAI 13 DIVĪZIJAS
Vācu un sabiedroto militāro sarunu
pirmais posms beidzies, abām pusēm
pilnībā vienojoties par to, ka Rietum-vacijas
piedalīšanas iespējama tikai
ar līdzīgām tiesībām. Tāpat atzīts, ka
vicu vienību sastādīšanai vienīgi tad
ir nozīme, ja tās būs pietiekami stip­ras
un varēs jūtami atbalstīt sabied­roto
aiz6ardzlbas spēkus. Tādēļ vācu
karavīri jāapbruņo ar visiem iespē­jamiem
ieročiem, kas lautu tiem ie-tekinigi
atvairīt padomju invāziju.
No paredzētām \2 divīzijām vairāk
nekā 50.000 viru vācieši varētu sa­stādīt
9 mēnešu laikā. Vācu vienības
komandēs vācieši. Tāpat ģen. Eižen-hauera
štābam būs piekomandēt^ vā­cu
ģenerSlis. Neskaidrība pagaidām
vēl par to, vai šis vienības dēvēs par
divIzijSm, brigādēm vai kaujas gru-p8m
(combat teams). Lietpratēju vai-rSkums
gan nosvēries par to, ka vācu
vienībām būtu jākomplektējas tanku
divīzijās ar 8.000—10.000 viru katrā.
Galvenais ir un paliek apbruņojums.
Vicu kājnieku rīcībā jābūt pietieka­mi
daudzumā tanku atvaires iero­biem,
lai varētu atsist ienaidnieka
motorizēto vienību uzbrukumus. Tā-,
pat vāciešiem jāuztic ari smagie ie­roči.
Bez tam kājnieku atbalstam ne­pieciešama
pašu vāciešu taktisks
aviācija ar dažiem tūkstošiem pi­lotu
un apmēram 30.000 viru lielu
lidojošo, lidlauka un technisko per-sonSlu.
Tiklab vScu kā sabiedroto
lietpratēji ir vienis pratis par to, ka
pāc otrā pasaules kara pieredzes, šā^-
da taktiskā aviācija nepieciešama,.
Par lidmašīnu skaitu vēl trūkst skaid­rības,
bet domā, ka tas būšot visai
liels. Par operatīviem gaisa spēkiem
rūpētos stiprākā aviācijas zeme —
Sav, valstis.
Vācu militārie lietpratēji apliecina,,
ka Rietumvācija ar saviem 48 milj,.
iedzīvotājiem bez grūtībām īsā laikā
var mobilizēt 250.000 vīru. Viņi pār-liecinSti,
ka gadījumā, ja neizdos;
īpašu mobilizācijas likum^u, lielā skai­tā
brīvprātīgi pieteiksies ne vien
bijušie Rietumvācijas karavīri un
virsnieki, bet arī bēgli un izraidītie
no citiem Vācijas apgabaliem.
Londonas labi informētās aprindas
Varenāka parāde
Cedioslovakijas
vc»hirc
KOMINFORMA PROMINENCES
GATAVO JAUNU OFENSĪVU
^ Prāga (le). — Sarkanarmijas iesoļo­šanas
sesto gada dienu Prāgā sest­dien
atzīmēja ar lielāko un varenāko
armijas parādi, kādu Cechoslovakija
jebkad pieredzējusi. Stundām ilgi gar
valdības un ..augsto viesu" ložu so-loja
visu ieroču šķiru karavīri, poli­cijas
vienības, strādnieku gvarde uc.
Tai pašā laikā pāri galvaspilsētai
ar milzīgu troksni lidoja čechoslo-vaku
aviācijas vienības, to vidū arī
modernie turboiznīcinātāji.
Cechoslovakijas atbrīvošanas gada
dienā Prāgā pulcējās austrumu bloka
valstu prominence. Pad. savienību
pārstāvēja maršals Koņevs un ārlie-viceministrs
Zorins, kādēļ sa-
99ida svarīgus kominforma lēmumus,
sevišķi Vācijas politikā.
Vācijas austrumu joslas delegāciju
radīja ārlietu ministrs Dertingers iin
izglītības* ministrs Vandels. Pankovas
valdības aprindas runā, ka Prāgas ko-ininforma
vadošo politiķu sanāksmē
pārrunu temats bijis Prāgas 1950. g.
lēmumu realizācija, kas vērsās pret
Rietumvācijas apbruņošanu un pra-
Sļia Vādjas neitralitāti.' Pārrunāta arī
Situācija, kādu radījis komunistiskas
tautas aptaujas aizliegums Rietum­vācija.
Tālāk pieņemts atzinums par
IJisas Vācijas konstitucionālas pa­jumes
dibināšanu bez Bonnas valdī­bas
līdzdalības. Tajā aicināšot vie-atsevišķus
izmeklētus Rietum­vācijas
pilsoņus. Šī priekšlikuma ie-
I^^juatajs esot SED ģenerālsekretārs
^Ibrichts, kas patlaban aizstāj arī
valdības galvu Oto Grotevolu. Pēdē-
^ifi' k5 zināms, aizsaukts uz Pad. sa­vienību.
ziņo, ka vācu aizsardzības program­mas
realizēšanā iesaistīšot arī pašu
vācu rūpniecību. Rietumvāciju uz­aicināšot
ražot vieglākus kara mate­riālus
un ieročus. Tāpat no Londonas
nāk ziņas, ka par Vācijas apbruņo­šanu
rietumvalstis jau panākušas vie­nošanos,
jo saprašanās ar Pad. savie­nību
nav bijusi līdz šim iespējama.
No tālākas plašāka apmēra Rietum­vācijas
apbruņošanas tomēr pagai­dām
nolemts atturēties, jo, pirmkārt,
par to jāizšķiras pašai vācu tautai,
otrkārt, patlaban, kamēr nebūs ap­bruņotas
pārējās Atlantika pakta
valstis, pastāv ari zināmas apgādes
un apbruņojuma grūtības un, treškārt,
— joprojām vēl pastāv, kaut ari ne­lielas,
Izredzes vienoties ar Maskavu.
Par pašreizējo Atlantika bruņoto
spēku stiprumu Londonas informētās
aprindas izsakās visai pesimistiski.
Ģenerālis Eizenhauers fūdzis angļu
valdību palielināt savu vienību skai­tu
Atlantika bruņoto s/pēku sastāvā,
bet Lielbritānija atteikusies dot vai­rāk
par 5 divīzijām. Atlantika bru­ņoto
spēku virspavēlnieka rīcībā pat­laban
esot tikai 13 divīzijas un tās
pašas izkaisītas pa visu Eiropu.
alkani otra Koreja?
Nepieredzēti iaui&s
sveiki ievadīja Liel-britanijōs
festivālu
Londona (ol). — Līdz agrai rīta
stundai Anglijas galvaspilsētas iedzī­votāji
pag. piektdien svinēja tautas
svētkus, kas ievadīja angļu gadsim­teņa
svinības —- Lielbritānijas festi­vālu.
Vairāk nekā 2000 dažādās vietās
britu salās ceturtdien, 3. maija vaka­rā
uzliesmoja prieka sārti. 5000 cil­vēku
masu koris ar speciālu signālu,
ko pārraidīja visi Anglijas raidītāji,
ievadīja svētku gadu.
Visa Londona bija kā gaismas jūra.
Namus un parkus Temzas krastos žil­bināja
krāsaini starmeši un iluminā­cijas.
Apgaismotā upe bija pārpildī­ta
iluminētām laivām, .un pa ielām
plūda nepārredzamas ^aužu straumes.
Londonieši svinēja visu nakti. Tā
bija jautrākā svētku nakts pēc kara
izbeigšanas.
Piektdien karaliskā ģimene ieradās
gadsimteņa skates laukumā, un arī
šeit atklāšanas svinības izvērtās
par plašiem tautas svētkiem vislabā­kā
nozīmē. Policijas ķēdes ap karal-nama
gājienu vairs nespēja savaldīt
milzīgo laužu drūzmu, un tas varēja
tikai lēnām virzīties uz priekšu, tau­tas
suminājpmiem pavadīts. Minis­tru
prezidentam Etlijam pēdējā brīdī
izdevās paglābt Glosteras hercoga
dēlus (9 un 4 g. v.), kurus laužu
drūzmā aizrāva no ģimenes un kas
draudēja pazust milzīgajā jūklī.
Laika apstākli bija gan nelabvēlīgi,
bet londonieši par to nesašuta, jo
brīdi, kad laukumā ieradās karaliskā
ģimene, debesis gan klāja mākoņi,
bet lietus bija pārstājis.
(Mūsu Londonas līdzstrādnieka spe-ciālrakstu
par Lielbritānijas festivālu
sniegsim nākamā numurā.)
svarkaKate tsuma
iļi lejassaksijas landtāga vēlēšanai pār-
Mectnošu uivaru guva sociāldemokrāti ar 34
vietām, atstājot aiz sevis CDU un DP, kas
bija apvlenoļušies lejassaksiļas ūnijā ar 24
vietām, bet trešā vIetS ierindojās bēgļu bloks.
Komunisti saņēma 1,8 proc. no nodoto balsu
kopskaita.
Austrijas valsts prezidenta vēlēšanas
svētdien pirmajā gājienā nedeva vajadzīgo
balsu skaitu nevienam kandidātam. Austrijas
tautas partijas kandidāts Helnrichs Gleisners
un sociāldejnokrats Teodors Kocrners ieguva
gandrīz vienādu balsu skaitu — pirmais
1.72^.695, otrs — 1.682.768. Komunistu kan­didāts
Gotlībs Flala saņēma 220.012 balsis.
^ Norvēģu policija un kafa ministrija at­klājusi
plašu padomju spiegu tiklu, kas bi-is
izplēties pa visu Norvēģiju. Spiegu or­ganizāciju
atklāja pēc norvēģu jūras vlr-snleka
Pera Danlelsena apcietināšanas, kas
bija nodevis krieviem kādas slepenas aktis.
^ Sešmotoru amerikāņu 8-36 tipa bumb­vedējam
nogāžoties, svētdien galu dabūja 22
no 24 apkalpes locekļiem. Lidmašīnas kata­strofa
notika stiprajā vētrā, pie nolaišanās
Klrtlandes Udlaukā.
Milijarie m politiskie liciprateji atrod daudz
lidziliai abu pussalu starpa, tomēr notikumu
atkartoJfauas nav paredzama
V ī n e (ip). — 1. maija demonstrāciju laikā notiknile jaunie robatind-dentl
Jugoslavijas robežās ar Rumānija un Bulgārijn, kartēm pamati Mai-kavas
satelltvalstu robežsargu Ielaušanās neitrālajā ]oM un vajnkklrtēja
jugoslavu robežsargu apšaudISana, no jauna plevērauil umanflm attlttlbal
Balkānu pussalā. Novērotāji VInē ar bažām vaicā, kiill bOs tflākle notlkn-ml.
Pavasari» jau sen iesUjies, un daudziem vēl atmiņā Hitlera aprīļa
karagājiens pret Jugoslavlju, lai nodrošinātu tev flangu tālākam «bruku,
mam vasarā. Ja Kremlis bOtu izšķiries negaidīt, kamēr rietumvalitis bfli
vēl vairāk apbruņojušās, un šovasar sākt lišķirēju kauju, tad iti fla&gs
botu steidzami jānodrošina,
iešanos JugoslavijS ar kominforma
zemju diplomātiskajiem pārstēvjiem.
Jugoslavija savukārt protestējusi pret
faktu, ka Ungārija, Bulgārija un Ru­mānija
rupji pārkāpusi mierllgumu un
uztur daudz lielākus bruņotos ^ēkua^
īpaši aviācijas vienības, neki no*
teikts. Lai radītu šim bīstamajam drau*
dam pretspēku, Jugoslavija nu Jau
kopš laba laika atklāti lūgusi rietum­valstīm
militāru palīdzību, lai varētu
pienācīgi aizstāt novecoji^os ieročus
(Turpinājumi 8. Ipp.)
Atklāta lielāka cilvēku
nolaupītāju banda
Eiropa
Vīne (al). — Amerikāņu armijas
galvenā mītne Austrijā pag. nedējōi
beigās paziņoja, ka pinns dažām die­nām
Vīnē amerikāņu drošības iestā
des likvidējušas plašu cilvēku nolau
pītāju organizāciju, kas pāc apmēra
bijusi lielākā Eiropā. 15 apcietinātie
vienprātīgi apliecinājuša ka viņu
„darbu" vadījis un pāainājis speciāls
birojs Vīnes padomju komandantdrā.
S! cilvēku nolaupītāju „firma" regu­lāri
sadzinusi pēdas un aizvilinājusi
vai nolaupījusi toS Vīnes rietumu
sektoru iedzīvotājus, kds atradušies
padomju iestāžu meklējaimo sarak
stos.
Taču arī pretējā gadījumā uzbruku­ma
draudi Jugoslavijai ir reāli. Mi­litārie
un politiskie lietpratēji saka,
ka Jugoslavija viegli varētu kļūt par
otro Koreju. Visai zīmīgi šai ziņā ir
daži Austrijas komunistu presē pē­dējā
laikā parādījušies raksti. Tajos
apgalvots, ka Jugoslavijai neapšau­bāmi
Eiropā esot uzdota tā pati loma,
kas Āzijā bijusi Ierādīta Dienvidko­rejai,
proti izprovocēt savus komu­nistiskos
kaimiņus uz uzbrukumu un
tad aicināt talkā ASV un citu UN
valstu bruņotos spēkus.
Novērotāji Vīnē tā ir palikusi
viens no retajiem logiem, pa kuriem
vēl brīvi var raudzīties kā uz rietu­miem,
tā austrumiem — apgalvo, ka
pašreizējā situācija Balkānos uzrāda
bezgala daudz līdzības ar Koreju.
Abas ir pussalas, viena kominforma
zemju bloka galējos austrumos, otra
rietumos. Kā Korejā, tā Balkānos ter-ritorija
sadalās Pad. savieinibas kon­trolētā
un nekontrolētā daļā. Tādi pa­ši
ilgstoši strīdi, kā Korejā starp zie­meļu
un dienvidu daļu, pastāv ari
Balkānos starp Jugoslavlju un Grie­ķiju
no vienas, bet Bulgāriju, Ungā­riju
un Albāniju no otras puses —
kopš Tito pārtrauca sakarus ar ko-ininformu.
Kā jau norādīts, attieksmes šo val­stu
starpā pēdējā laikā vēl ievēroja­mi
paasinājušās, un savstarpējiem
protestiem par robežincidentiem pie­vienojas
notas par šķietami sliktu ap-ilz
sarkano Kinn leprolam ripa an^i
maKinas.' kabdl, icitBinHa «> • i
LIELĀKA SAV. VALSTU KĻŪDA PACIFIKA PEDEJOS SIMT GADOS —
EIROPAS AIZSARDZĪBAS PIRMĀS LĪNIJAS ATRCa)AS KOREJĀ, SAKA
MEKARTURS
Vašingtona do). — ASV Tālo austrumu politika joprojām ir ne viea
Amerikas, bet visas pasaules interešu degpunktā. Par to spriež UN komi­siju
sēdēs, to visos sīkumos iztirzā amerikāņu kongresa komisijās, kur
Mekartura uzbrukumi valdības nostājai bija asi no sākuma līdz beigām, bet jo
sevišķi šis jautājums pilda pasaules preses slejas. — Amerikāņu Korejas
politika spīlēs, Trumens starp dzirnakmeņiem — un tamlīdzīgi virsraksti
raksturo žurnālistu nostāju.
Nobeigdams savus paskaidrojumus,
ģen. Mekarturs sestdien aicināja brī­vās
tautas ar visiem iespējamiem lī­dzekļiem
vērsties pret sarkano Ķīnu,
lai Korejas konfliktu varētu nobeigt
cik vien ātri un sekmīgi tas iespē­jams.
Pārmetumus par to, it kā vi­ņa
stratēģija vājinot Eiropu, ģenerā­lis
atspēkoja vārdiem: „Mums jādara
viss iespējamais Rietumeiropas aiz­sardzības
stiprināšanai... Bet no ot­ras
puses es esmu pilnīgi pārliecināts,
ka Eiropas aizsardzības pirmās līni­jas
atrodas Korejā."
Pievērsdamies tuvāk ASV valdības
Tālo austrumu politikai, ģenerālis
Mekarturs deklarēja, ka lielākā Sav.
valstu kļūda Pacifika telpā pēdējos
simt gados bijusi tā, ka komunistiem
lāva tikt pie varas Ķīnā. Ja savā lai­kā
Ķīnas nacionālai valdībai būtu
sniegta kaut visai niecīga palīdzība,
būtu bijis iespējams atturēt komuni­stu
plūsmu. Nacionālās Ķīnas vienī­bu
iesaistīšana Korejā arī būtu palī­dzējusi
saglabāt tūkstošu cilvēku dzī­vības.
Karu Korejā var sekmīgi pa­beigt
tikai tad, ja UN gaisa spēkiem
dod iespēju sagraut ienaidnieka pie­vedceļus.
Ja komunistiem arī turpmāk
atļaus netraucētu piegādi no līdz šim
neaizkaramās Ķīnas territorijas, tad
arī ar lielu armiju nevarēs Koreju iz­tīrīt
no komunistiem.
Sarkanajai Ķīnai trūkst rūpniecisku
priekšnoteikumu modemā kara vaja­dzībām,
— turpināja Mekarturs. Tik­līdz
stratēģiski svarīgo izejvielu pie­gādi
Ķīnai pārtrauks, tā vairs nebūs
spējīga apgādāt savas armijas Ko­rejā.
Tikai no angļu ostas Hongkon-gas
vien sarkanā .Ķīna nesen tikai 3
nedēļu posmi saņēmusi stratēģiskas
izejvielās 40 milj. dol. vērtībā.
(Tuipinājums 8. Ipp.)
Lords zlmogglabatajs -
DP draugs un labvēlis
Londona Hg). — Nelaiķa Ernesta
Bevina vietā par Lielbritānijas lordu
zlmogglabātāju nesen iecelts strād
nieku partijas deputāts Ričards Re
džinalds S t o u k s (Stokes). Viņšva
dīs ari jauno iestādi izejvielu sagā
des pārzināšanai, kas pašlaik Lielbrl
tānijai ir viena no akūtākajām prob
lēmām. Stouks, kas studējis Kembri
džā un pašlaik 54 gadus vecs, kļuva
par britu kabineta locekli pēc 1950.
gada vēlēšanām un līdz iecelšanai
jaunajā posteni ieņēma sabiedrisko
darbu ministra amatu.
Jaunajā, atbildīgajā amatā Stouku
pavada ari latviešu labākie vēlējumi
jo viņš parādījis ari sevi kā lielu DP
Un īpaši latviešu labvēli. 1946. g
Stouks britu delegācijas sastāvā ap
ciemoja Vāciju, lai iepazītos ar bēg
lu problēmām un pēc vizītes IRO
galvenajā mītnē Arolsenā bija ar^
LCK viesis. Kopš šī laika viņš daudz
kārt aizstāvējis mūsu intereses gan
apakšnamā, gan ar personīgām vizi
tēm pie noteicošām personām, gan ar
rakstiem presē. Stouks nemitīgi cl
nījies par DP labvēlīgu nokārtojumu
Westward Ho akcijā, un britu-padom
yi sarunu laikā par tirdzniecības II
gumu ar toreiz pārdrošu rakstu laik
rakstā Times aicināja valdību un
privātfirmas atteikties no personīga
profīta un neslēgt ar Pad. savienību
nekādus darījumus, iekām nebūs at
brīvotas Baltijas valstis un miljon
padomju koncentrācijas nometņu ie
mītnieku.
Latviešu tauta
nav kapitulējusi
Hc tam, kad Zviedrijas latvieši nu
]«a kopi vatrildem gadiem Ir atguvu-ilea
Bo ioki, ko sagādāja blj. kaŗe-vlm
iekruiaiia Mooitrova aresta
telpU, ua pēc tiBi, kad viu lieli mO-fo
bēgļu masa Jau Bok|uvui| aliJOras
lemēi, Vidja arvien vēl Ir t i leme,
kur ttsarkaiii apēla" atrod visauglīgā­ko
vidi. Bet laika tecēšanai Ir ti kl».
slaki priekirociba r,diledēt visas brū­ces
un aliputliilt visas pēdu", m, ki
aeam plendnil pie savim barakim,
ti dtkiH vejitaU bēglU mierīgi spēj
noklauiltIeB sava alepkavfgi vajiUja
krikiani, kid viņi guļ, ^ oenikdami
uz domim ar akami nosist mušu uz
v i ņ i pluesv — MAikdasu uz domim
satvert to pie apkakles, nemu neru-nijot
par duimim« kuŗis, k i zlnims,
dairelz paslīd roka.
Vtrblt tis Ir tredļclOBilU balles no
Maskavas vlsvarenllMi, apnikums un
vUianis pēc sešu gadu fOdsēianis,
kam bijusi tik vija atbalss? SvartgaU
Ir tu, ka esam k|uvuil remdeni
Kidi kloiki, liU dlvēces atkritu­mu
bedri, sabvnbott Vidju sttdji,
kur Ik naktis, It ki vttdeau gaidīda­mi,
sapulcējas krimlniUstt, melntlrgo-tiji
un be^Jumtnlekl, jauns pinii-cējs
no austrumu joslas smaidīdams
stistija, ndk viņi pusē labi". Notika
bifnums — kloika pirvērUs par na-donilu
dtadeU, komunistu pravieti
plekiva un Izsvieda uz Ielas. Mēs pa­sauļu
uzgaldimalis tdpis nīkstam nu
Jau daudzus gadus, nebddaml ne kri­minālisti,
ne mdntlrgotājl, un laikam
tidēl esam vlenligl lOgull, sOdzēJu*
lies un apelējuil, un laikam tidēļ ari
plekivuSl neeum nevienu. Kaut gan
Kremļa spiegs Ir Ik bridi mOsu vldO«
— netraucēts vlņil nik un Iet no au­strumiem
uz rietumiem pir vlsnenor-miliko
un vlsvijik apsargito robo­tu,
kida Jelkad puUvējnsl; viņi le-logu
kopi ar big|l0m, ku arvien vil
plOst pār dtim, daudz lablk noiirgi*
tim robēiimi «e vb^i f^das iz viet
tas, kad viņu elzinledz Mukavas
naudas kirdlnijums. Ipail labi viņi
ledzlvojlu bēgļu vldQ, ūn patlui Ir
ti, ka naktis ]Qs varat klausīties uz­pirkta
aģenta elpi aiz sienu, un jlls
varat kirtot savas Izceļošanu formi-
Utites lestidēs, kur jOsu dokumentus
šķlnta kominforma skoloti pirksti Un
Ir gan puludlnitl vlsidl pret austru­miem
vērsu oHdāll viedokli un prln-dpl,
un Korejā tos pastiprina Helga-bail
un lidmašīnu, — un tomēr dzīve
rāda, ka tas kafir kas beidzās 1045. g.
8. maijā, tās Ideoloģiskās dņu, rašu
un tautību naids, ko Izraisīja Hitlers,
vēl nepieder pagātnei, un latviešiem
tā sekas jālzdei vēl joprojām. Ir gan
mainījušies zirgi un žokeji, bet skrie­šanās
turpinās neoficiālās arēnās, kur
aUautl vUādI līdzekli, ari vlsnelletl-gākle.
Sobrid arvien vēl Ir Iespējams,
ka sabiedrībā pulstamam, par komu­nismu
apvainotam latvietim Ir vaja­dzīgi
100 parakstu, lai atspēkotu vie-nu
vienīgu denundāciju, ku turklāt
ir anonīma. Anonīma? Kremlis nav
anonīms. Un šobrid arvien vēl Ir la­bāk,
ja esi piederējis territorlālam
korpusam, nevis leģionam: tie vieni
sen jau Izkāpuši dtos krastos, tos ot­rus
arvien vēl drebina kāda atriebīga
roka tepat Vādjā ^ gadiem ilgi. Bet,
Dieva dēl, tas nav ofidālais viedoklis,
tā Ir tikai neoficiāla dzīves pieredze.
Uz ārieni viss kārilbā.
Tas nozīmē, ka kapitulādju dl^na
Ir gan apklusinājusi Ierobus frontē,
toties Jau s^us gadus ļaudama sprak-šēt
pistolēm aiz dzelzs priekškara;
un tas nozīmē ari, ka tas karš, ko lie­lās
tautas dažreiz apzīmē par svēta­jām
aluardzibas tiesībām, bet dažreiz
par kollaborādju — ka Šis karš mOsu
izpratnē arvien vēl turpinās. Tas no­zīmē,
ka neapdraudēts īstenībā nav
neviens trimdinieks, lai dk miermī­līgs
un „nevalBlgs" tu bOtu — ar
savu eksistend vien, ar savu bēguU-bu
faktu vien viņš ir kā neuzmanīgi
pir Ierakumu malu pabizta galva,
ku pievelk Ienaidnieka lodes. Un kur
nu vēl, ja viņš atļauju iebrēkties par
postu dzimtenē, vai parādīt ar pirkstu
— ink, tas Ir mUsu slepkavai Vien­aldzīgi
vai bailīgi pasauļu uzgaidi-maji
telpā bariņos supleduiles, bēgli
Jfit zemi svilstam zem kājām, ko tik
grifi pacelt pār uzmilztošo slieksni,
un nav neviena viņu vldfl, kas iegāztu
pa ausi austrumu nelietim, vismaz
taiBt ku vistuvāk pie paša sāniem.
Ti Ir tikai mede|u viena puse, tā
otra Ir aiz dzelzs priekškara, un kopš
viņa 8. maija komflnlsms apgulās Bal­tijas
piekrastē uz nulnāmlem gadiem.
Daži dati noder atmiņu atsvaidzinā­šanai
par šis medaļas Izskatu: 60.000
(Turpinljuas 8. Ipf.)
Mi
4€-|
i
•i :l
5 -,. '
7 •••••vr-^'^.-^
• .T • ' ' ' i t ' " -'
; '-,4
I
I mi • III
i