Home

1949-04-28-01

Reference URL

Add tags

Comment

Rate

To link to the entire object, paste this link in email, IM or document
To embed the entire object, paste this HTML in website To link to this page, paste this link in email, IM or document
To embed this page, paste this HTML in website

Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949

1949-04-28-01

1 of 6

View Description

View PDF & Text

Download

small (250x250 max)

medium (500x500 max)

Large

Extra Large

large ( > 500x500)

Full Resolution

This page

All

PDF
Text

search this item

Text Search...

XI.
epratigās reia,-
Slimais pazuS 2: ^^^^ nZļ. J3» vliian
^arza tumsā, |
Melnais'ttzvaSI
vienīgi viņa*!
^ - v i ņ a bija J
Itāja, kas izvajjie,
p m dzīvē •rtsiaia
IvaFu, .ko labiS
V un izcēla no jj.
iienj.-arko tieBiļi l nvti -viegli ŗaiil:
tehaift, TO_-rļt.^
p J o ŗ v i ļ i S pēc ne.'
ļpanaļ.'aļ^a atslej»
ļ.lllsdfls un vārti at«.
sila : nemākslots sai
gabals," i i M
išap2;lnlgi attēli
i, devās: apjcart.va.
elļiSķīgarejuļJai
terasi,' kas fegža
pilsētas,; no lel^
pnieš, latizas jiirp
tti^vinis,.liii šisbl3i
atvieglojumi
kā tad ta >
[pārcēla par settii"
i i - ^tt^ica Kit^
Ualm'dārir* '
len pagrabinos. Vai
feK^artets atgriezis
•ttumejas 1^ Žvi^
•Kvartets Zviedri-
>ānijā 2 končertiļs,
teHtu. kla\isita}ii | i
Pēc dažu dienu aļ-
16; āprm dodas jaiļ^
SgMju, -kur parete
Eoričfepti. Staip (ft
'kvartetam piwa-kas
BBC'raidi#
[(JrojieSi ka kvarteķ
bijās, temermōzft^
m
lā t«ri«n«»
•(tsaucigas
latenti 90^
i - j , Berkana^
iSts viesoties«»
Isa Zemgaļa ffj Ubaltās, ar apj;
'idmaņa darbs''*
V mēnesi f^JJjflļt
Latviao New8paper
pBblislMd tfflder EUCOM CivU
Afteir* Divisioii AtiUiorisatioo
fļmhtr UNDP 196. PnblUhtr
UJ4 Wilor: KārlU RaWU».
Dp Camp KldokStz atar
Gfljtf<wf«/I>. Printer: •3chwfib.
Volksb)." Gfliizbttrg/D., Bgm.-
Uiidm..P!. 7. Circulation: 12000
Poblished thrM timcs WMkly. XArV:iAN NEWSPAPEIl
Nr. 46 (270)
Ceturtdi<āi, 1949. g. 28. apr.
Itnik trīs reUts aedāļi. Isd**
vēfs: LatvieSa preses darUoie-
Ira sadarbības k ^ ; kopas ve-eākais
M. Cnlltis. Galvenais
redaktors K. Rtbācs (darbā
neatrodas); tahr, redaktora
vietn. M. Colltis. Redaktori:
B. Ķīselis, A. Liepa, H. Min-denbtrgs.
Redakeifas adrese:
Gfiniborg/Do.^ Postfaek 79,
(Ōlnmis 84).
ta nav aizmirsta
Sūtnis K. pie
latviešu akadēmiskās
saimes Pinebergā
īiusu speciālkorespondentu ziņojums pa tālruni
turpinot jiavu apmeklējuma braucienu pa britu joslas nometnēm, Latvijas
ārlcariējals pilnvarotais, sūtnis Kārlis Zariņš vism* bUa sirsnīgi un
sagaidīts viesis. Sastopoties ar latviešu sabiedrības vadītājām
personām un Pinebergas universi^tes mācības spēkiem, sūtnis īsumā
^eskārās ari pašreizējam aktuālajām problēmām un rakstļiroja vispā-rSJo
s^vokli, dodams norādījumus nālčotnei.
Otrdienas ritā sūtnis K. Zariņš ierodas
OmStetē, kur reto viesi sagaidīja
nometnes vadība, gandrīz
visi iedzīvotāji un skautu un skol-ni^
u smaidošā, dzīves priecīgā ierinda,
kas tālo ciemiņu apsveica
zem plīvojošiem nacionālajiem karogiem.
Uzkavējies šeit tikai īsu
bridi, sūtnis tomēr atrada laiku, lai
bildēja ikviens no Baltijas valstu
sūtņiem, un pēc katras runas kopīgi
nodziedāja Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas himnas. Pateikdamies angļu
militārai valdībai par iespēju turpināt
studijas, prof. Stonka lūdza
atļauju nodziedāt arī Lielbritānijas
himnti.
Prof. Stonka, pakavējies pie Pl-parkārloļiimtts
DP
ar interesi izšķirstītu vēsturisko un nebergas universitātes darba apstāk-blbliogralisko
retumu — latviešu ka- ļiem un niOcotnes izredzēm, runas
ŗavīru, bijušo Cedelghemas gūstek- nobeigumā piebUda: „Trijos gados,
ņu izdoto laikrakstu. Garīgu možu- kamēr darbojas mūsu universitāte,
jrmi^ spītēšanu laikmeta likstām, kas pierādījies, ka trīs kaimiņu tautas
dveš no šīm lapām, sūtnim aplieci- varējušas lieliski sadzīvot un sastrā-njj^
arī invalidi šī pārbaudījumu dāt Tā i r garantija sadarbībai nā-laika
īstākie liecinieki, ko viņš lap-ļ kotnē, ko vēl pastiprina mūsu sūtņu
meklēja sava apciemojuma nobeiģu-'ļ klātiene."
m§, apsveicinādamies ar ikvienu no ^j. §^ ^^-^^^^ ^^^^^ draudzīgo nāci-pārstāvji
atvadījās, un sūtņi at-
S O ^ talSkais^celš veda uz stud^^^ tautiešu vidū.
centru Plnebergā, kur kopā ar Igau- ^^^^^ bariņš uzkavējās svētku zā-i*!.?
sūtņiem viņš bija latviešu pārstāvju sabiedrībā, ku-bri^
militāras valdības viesis. Seit k ^ ^ ^ ^ g ^ ^ j . ^ ^ sacīja šeiienes lat-vii^
sagald^a Ķīl^ apgab^a mill- ^iešu komitejas priekšsēdis pulkv.
tSrfc: valditoas prl F*y- A. Plensners: „Augstl godājamais
vadītais n^inistra kungs, apsveicu un patei-trttu
miiitarās pāJrvaUdes; galvenajā L^gj^j^is — arī to daudzo tautiešu
*!!'*^ ^,^^^^1^*:^ ¥ [ v M ^ kuru šeit nav klāt — par to,
a^::.yi^l^| PPA^iS^a komandteTis esat ieradušies kā Latvijas valsts
puilkv. Boikots un LŅP un LGK pijavarotais, par to, ka esat tik paS-
' ' " •" / ' " ^ I 1 I m « aizlledzīgl pūlējušies mūsu visu la-
M C S Ū SPfiCiALKORĒŠPON. bā un uzņēmušies arī tālo ceļu šurp
VnPmNVTAA mnVTTFERRVVIIlJIUT AARR SSTUlTTNNĪr Ijg^^g gj^^g^ ^^^^^^U ZbVeēzlU kŠiu rsaasv JoSū s
K. ZARIŅU LASIET 3. LAPPUSE ļ varētu savas nopelniem vainagotās
dienas tagad vadīt arī citādi." Šiem
priekšaēdis J. Celms ar finansu no-1 ^'^^^^"^ '^"^^^^ ^ ^P^^f . ^
zares vadītāju J. Niedru un Slēzvi- „Priecajos pec ilgiem laikiem at-gas-
Solšteinas apgabala latviešu kaļ sastapt šeit dažu labu musu
pārstāvi St. Jaudzemu. Baltijas valsts tapšanas laika cīnītāju", sava
universitātes prezidents prof. ston- uzrunā sacīja sūtnis, pagriezdamies
ka iet)azīstināja augstos viesus ar Pret pulkvedi Plensneni, „dazu labu
universitātes vadību, pēc. kam sūt- jauņo, kam tagad sirma galva, bet
nifi Zariņš kopā ar pārējiem viesiem, ko atceros vel kā tumšmatainu jau.
cpikatijis Pinebergas spiestuvi, ku- nekli". Atbildot uz apsveikumiem
r§ top studējošai jaunatnei nepiecie- un pateikdamies par visai sirsnīgo
Samas grāmatas, devās uz auditori- sagaidīšanu, sūtnis tuvāk pakavējās
jas telpām. Šeit Latvijas valsts Pie aktuālam problēmām, kas mtere-panvaroto
un Igaunijas un Lietuvas se visus trimdiniekus. ^_
Sūtņus acīm redzami aizkustināja dienas, kad Anghjas v^^^^
studentu sagaidītāju grupa, kas bija tp atzina Latvijas iekļaušanu Pa-posusles
nacionālos tērpos un pa- domju Savienība", sacīja sūtnis, es
sniedza tālajiem viesiem krāšņus pie attiecīgam angļu lesta-ji^^
g dem, lai noskaidrotu savu stāvokli
- ' šajā jaunradītajā polītiskajā situāci-
Prezldents Stonka iepazīstināja Atbildē man paskaidroja, ka
sūtņu? ar rekitoŗiem, dekāniem un Lļ^an paliek visas tās pašas tiesības,
mācības spēkiem, kuļni vidū sūtnis ^ā^as es kā ārvalsts diplomāts bau-
ZarlņS pēkšņi ieraudzīja savu senu, Miju līdz šim. Ir gan iestājusies zi-llgl
neredzētu paziņu un dzīves cīņu nama starpība ranga ziņā, bet tas
līdzgaitnieku prof. ĻauibL Abi sir- nav tik svarīgi kā tas, ka man ir
mle, cienījamie latviešu politiskās pilnīga rīcības brīvība un pilnas di-un
kultūras pasfiuiles seniori daudzo piomāta tiesības. So apstākli man
svinību dalībnieku klātienē sirsnīgi rakstiski apliecināja un praksē ari
apkampās un veltīja viens otram da- respektē, kā to pierāda tiesāšanas
2u izjustu ' atkalredzēšanās vārdu, ļ Latvijas kuģu dēl, kurā izšķīrēja un
TAUTIETES APSVEIC SŪTNI K. ZARIŅU BEDBURGS
No kreisās: E. Hāznere, T. Prīmanci sūtnis Zariņš, M. Balode un
Z. Grencione ar savu meitiņu Dairu
illillllllllltll)llllli1||11lllllltltllllltltiltltlllltlllO^
Jau maijā sagaida Berlīnes blokādes
TASA OFICIĀLAIS PASKAIDROJUMS — NEGAIDĪTA PADOMJU
PRESES TOŅA MAINA
IRO vadība amerikāņu Joslā patlaban
izstrādā programmu DP nacionālo
skolu progranunu konsolidēšanai.
iSī jautājuma apspriešanai
ar IRO vadītājiem darbiniekiem joslas
galvenajā štābā uzaicināti arī
visu DP tautību nacionālie pārstāvji,
lūdzot viņus uz apspriedi ņemt
līdzi ziņas par DP nacionālo skolu
pašreizējo stāvokli, sākot ar bērnudārziem
un beidzot ar augstākām
mācības Iestādēm.
Nesen ieceltais DP orientēšanas un
izglītības koordinēšanas nozares vadītājs
Hermans J. Holidejs sarunā
ar mūsu līdzstrādnieku par šo Jautājumu
izteicās, ka IRO gatavojoties
koordinēt mācību programmas v i sām
DP mācības iestādēm, kurās,
pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, mācoties
pavisam ap 25.000 audzēkņu,
IRO negrib likvidēt vai pārveidot
nacionālās skolas, bet pēc Iespējas
atbalstīt tās ar mācības līdzekļiem
un citādi. Tai pašā laikā pēc iespējas
iāintensīvizē tādi mācību priekšmeti,
kas var palīdzēt audzēkņiem
izceļot; vispirmā kārtā pastiprināma
angļu valodas mācīšana im audzēkņu
iepazīstināšana ar emigrācijas
zemju ieražām, dzīves veidu im
īpatnībām.
Vislielāko vērību . veltīs bērniem
vecumā no 6 līdz 15 gadiem, mēģinot
arī turpmāk viņiem nodrošināt
normālu skolas izglītību. Tāpat
atbalstīs ari vecākus audz^us, par
cik tas nekavēs izceļošanu. Pēc ciešāku
sakaru uzņemšanas ar nacionālo
grupu skcflu dzīves vadītājlenru
IRO grib centAllzēt skolas grāmatu
apgādāšanu. Tplpat les|)ējama centrālu
Intemāituf iekārtošana augstāka
tipa skolām uc.
Orientēšanas un Jz^ītības nozares
vadītājs Holide^ļs pirms iecelšanas
tagadēji ai)Ā&tā bija niQ9.9PS^b^
Izvietošanas- vlrsmekš, bet pirms
tam trīs gaduS strādājis bēgļu aprūpē
Tālajos austnmios. Viņš uz^
sver, ka pašreiz DP sikolu konsolidēšanas
darbs ir vēl tikai plānoSa-
. , , . .nas stadijā. Holidejs arī apzinoties
Pēc tam, ķad pasaule trīs nedēļas bija veltīgi izminējusies, vai notiek grūtības, kas saistītas ar nacionālo
saruitias Padomju Savienības un ASV starpā par Berlīnes blokādes atcel- gkoJu programmu ple^aņoSanu iz-šanu,
divpadsmit stundas pēc vienošanās Frankfurtē padomju oficiālā melošanas diktētajām prasībām bet
ziņu aģentūra TASS publicēja paskaidrojumu. No tā izriet, ka Maska- tomēr cerot labā sadarbībā ar na-va
butu ar mieru atcelt kustības ierobežojumus ar agrāko Vācijas gai- clonālajām grupām šo uzdevumu
vaspilsētu, ja rietumu sabarotie noteiktu termiņu četru ārlietu niini-|veM.
stru konferencei TASS paskaidrojums nostādījis pasauli jaunas miklas
prļekšā: viena da]a komentātoru domā, ka tas ir vienīgi Maskavas
manevrs, lai aizkavētu Rietumvācijas valdības dibināšanu. Citi turpretim
ieteic nelolot veltīgu optimismu un izturēties rezervēti, kamēr Padomju
Savienība nav parādījusi savu labo gribu.
Sekoja laboratoriju, anatomikuma
nn. darbnīcu apskate, tāpat sūtnis
Zariņš iegriezās arī studentu un mā-cibaa
spēku dzīvokļos, apmeklēja ari
PiaSo bibliotēku, kas aptver pāri pftr
12.000 sējumu, un, nepiecletīgl gaidīts,
devās uz svētku zāli, kur v l -
^am no jauki u2jpostiem galdiem
pretim māja nacionālie standartiņi.
I^dents Stonka garākā uzrunā
apsveica augstos viesus. Viņam at-
(Beigas 5. Ipp.)
TAiSA paskaidrojumu nolasīja
otrdien agri no rīta Maskavas radio.
Ievadā paddmju oficiālā ziņu aģentūra
deklarē, ka Padomju Savienība
nav sākusi nekādus priekšdarbus,
lai atceltu Berlīnes blokādi. Ārzemju
presē pēdējā laikā publicēts
daudz aplamu ziņu, kāpēc TASS paskaidro
sekojošo: Sarunas abu valstu
starpā noti'^k jau kopš februāra.
15. februārī amerikāņu delegāts pie
Apvienotļajām Nācijām Džesups jautājis
Maļikam, kāpēc Staļins intervijā
Kingsberijam Smisam neviena
vārda nav teicis par Vienveidīgas
valūtas ievešanu Berlīnē. Uz to
Maļiks ^bildējis, ka par šo jautājumu
jāizšķiras četru lielvalstu ārlietu
ministriem. Tad Džesups jautājis,
vai Padomju Savienība būtu
ar mieru , atcelt Berlīnes blokādi.
Karu var sākt vienīgi
Padomju Savienība
Rūzvelta apvienībā Ņujorkā senāta
āiilietu komisijas loceklis senators
Artūrs Vandenbergs pirmdien iztei-
<^as, ka trešo pasaules karu var sākt
vienīgi Padomju Savienība. Ja Maskava
to nevēlēsies, tad pasaulē valdīs
miers. Senators Vandenbergs
tUak norādīja, ka Savienotās Valstis
neizmantos savu atomieroču mono-
P^u. Amerikāņiem tomēr jābūt
t?''AVl aizstāvētu brjvās teu^ latviešu pārstāvji A. Trap^ns un J. I^He^is, invalidi
un Atlantika pakts.
SŪTNIS K. Z A R I N S LATVIEŠU TRIMDAS DZiVES V . ^ r r A J U U N
INVALIDU VIDU
Uz šo jautājumu Maļiks atbildējis
21. februārī: Padomju Savienība ar
mieru atcelt blokādi, ja rietumu sabiedrotie
tai pašā laikā atcel pret-blokādi
un paziņo noteiktu termiņu
četru ārlietu ministru konferencei.
Pēdējās sarunas abu valstu delegātu
starpā notikušas 10. aprīlī.
Savienoto Valstu ārlietu ministrija
tās pašas dienas vakarā publicēja
savu paskaidrojumu. Vācu radiofoni
tai brīdī pārraidīja Amerikas
balsi. Kārtējo raidījumu pēkšņi
pārtrauca im paziņoja, ka sekos svarīga
amerikāņu ārlietu ministrijas
deklarācija. Ievadā Vašingtona paskaidro,
ka sarunas Padomju Savienības
vii rietumu sabiedroto starpā
sākušās jau pagājušajā vasarā. Toreiz
tās izjuka Maskavas nepiekāpības
dēļ. Ja TASA paskaidrojums
atbilst padomju valdības viedoklim,
tad, pēc amerikāņu ārlietu
ministrijas domām, ceļš liktos atvērts,
lai atceltu Berlīnes blokādi un
sāktos četru ārlietu ministru konference.
Valcarā Baltajā namā notika
prezidenta Trumena apspriede
ar tuvākajiem līdzstrādniekiem un
Džesupu. Priekš konferences Džesups
paskaidroja žurnālistiem, ka
.^stāvoklis ir cerību pilns". Par šo
apspriedi pagaidām nav nekādu oficiālu
komunikē.
Lai gan informācija par sarunām
ar Padomju Savienību pasaules presē
parādījās jau kopš vairākām nedēļām,
TASA paskaidrojums tomēr
radīja zināmu pārsteigumu. Pieraduši
pie Maskavas visādiem propagandas
paņēmieniem, rietumi vairs
tv: lēti netic Kremļa labajai gribai,
īpaši liela atturība vērojama Londonā.
BBC politiskais komentā-tors
Lindlijs Frēzers brīdināja savus
klausītājus nenodoties lētam optimismam,
bet izturēties rezervēti,
iekām Padomju Savienība nav parādījusi
savu labo gribu. Berlīnej
blokādi arī atceltu im sāktos ārlietu
ministru konference, līdz pilnīgai
vienprātībai tomēr vēl ir ārkārtīgi
tāls ce]š.
(Beigas 5. Ipp.)
Jūlija beigās Rietum-'
vadjai būs valdība
Vēl pagājušajā ti6dē|S neviens necerēja,
ka varēs ttk ātri vienoties
par Rietumi^Jas satversmi. Sevišķi
pestoistisks stāvoMis lilias pēc
SPD konfmnces, kas noraidīja visa
līdzšinējo darbu Bonna. Bet ia^
pirmdien ^lēc sešu stundu nepārtrauktām
apspriedēm Frankfurte panākta
pilnīga Vienošanas, kas izraisījusi
optimismu ne vien Vācijā, bet
ari Vašingtonā un Londona.
Frankfurtes konferencē piedalījās
trīs rietumu sabiedrpto militārie gubernatori
un Bonnas satversmes sapulces
īpaša delegācija. Jau iepriekšējā
dienā zināmas pazīmes
rādīja, ka iespējama vienošanās,
sevišķi pēc tam, kad no savām kategoriskajām
prasībām atteicās kā
SPD, tā CDU. Strīdīgs bija palicis
vienīgi jautājums par financēm,
zemju parlamenta funkcijām im
kultūras Jautājimiiem. Bet arī šos
grūtumus pārvarēja
Pēc apspriedēm ģenerālis Klejs
preses pārstāvjiem paskaidroja, ka
jau jūlija beigās Ŗletumvācljal būs
valdība. Līdz maija vidum atsevišķo
zemju parlamenti nobalsos
par Bonnas satversmi im tad varēs
izsludināt vēlēšanas. Vēl gan nav
vēlēšanu likuma, bet tas, pēc ģenerāla
Kleja domām, ir viegli pārvarams
jautājums.;
Otrdienas vakarā Vašingtonā, Londonā
un Parīzē publicēja komunikē
par rietumu sabiedroto ārlietu ministru
vienošanos. Tajā norādīts,
ka militāro pārvaldi Rletumvācijā
atcels, tiklīdz būs nodibināta jaunā
Vācijas valdība. Ar šo brīdi savas
funkcijas sāks trīs augstie komisāri.
Katrā zemē būs komisāru vietnieki,
tāpat Berlīnes rietumu sektoros.
Augsto komisāru darbinieku štats
būs tik mazs, cik vien iespējams.
Paskaidrojumā pieminēta arī Kēlas
osta Reina. Līdz vācu valdības nodibināšanai
to pārvaldīs franči, bet
tad osta būs padota kopīgai pārvaldei.
Kēlas pilsētu pakāpeniski nodos
pilnīgai vācu jurisdikcijai un
četru gadu laikā no turienes izvāk.'^
visus frančus, pārvietojot viņus uz
Strasburgu.

Object Description

Rating
Title	Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949
Language	la
Subject	Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals
Publisher	McLaren Micropublishing
Date	1949-04-28
Type	text
Format	application/pdf
Rights	Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright
Identifier	Bavari490428

Description

Title	1949-04-28-01
Rights	Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright
OCR text	XI. epratigās reia,- Slimais pazuS 2: ^^^^ nZļ. J3» vliian ^arza tumsā, \| Melnais'ttzvaSI vienīgi viņa! ^ - v i ņ a bija J Itāja, kas izvajjie, p m dzīvē •rtsiaia IvaFu, .ko labiS V un izcēla no jj. iienj.-arko tieBiļi l nvti -viegli ŗaiil: tehaift, TO_-rļt.^ p J o ŗ v i ļ i S pēc ne.' ļpanaļ.'aļ^a atslej» ļ.lllsdfls un vārti at«. sila : nemākslots sai gabals," i i M išap2;lnlgi attēli i, devās: apjcart.va. elļiSķīgarejuļJai terasi,' kas fegža pilsētas,; no lel^ pnieš, latizas jiirp tti^vinis,.liii šisbl3i atvieglojumi kā tad ta > [pārcēla par settii" i i - ^tt^ica Kit^ Ualm'dārir ' len pagrabinos. Vai feK^artets atgriezis •ttumejas 1^ Žvi^ •Kvartets Zviedri- >ānijā 2 končertiļs, teHtu. kla\isita}ii \| i Pēc dažu dienu aļ- 16; āprm dodas jaiļ^ SgMju, -kur parete Eoričfepti. Staip (ft 'kvartetam piwa-kas BBC'raidi# [(JrojieSi ka kvarteķ bijās, temermōzft^ m lā t«ri«n«» •(tsaucigas latenti 90^ i - j , Berkana^ iSts viesoties«» Isa Zemgaļa ffj Ubaltās, ar apj; 'idmaņa darbs''* V mēnesi f^JJjflļt Latviao New8paper pBblislMd tfflder EUCOM CivU Afteir* Divisioii AtiUiorisatioo fļmhtr UNDP 196. PnblUhtr UJ4 Wilor: KārlU RaWU». Dp Camp KldokStz atar Gfljtf. Printer: •3chwfib. Volksb)." Gfliizbttrg/D., Bgm.- Uiidm..P!. 7. Circulation: 12000 Poblished thrM timcs WMkly. XArV:iAN NEWSPAPEIl Nr. 46 (270) Ceturtdi<āi, 1949. g. 28. apr. Itnik trīs reUts aedāļi. Isd** vēfs: LatvieSa preses darUoie- Ira sadarbības k ^ ; kopas ve-eākais M. Cnlltis. Galvenais redaktors K. Rtbācs (darbā neatrodas); tahr, redaktora vietn. M. Colltis. Redaktori: B. Ķīselis, A. Liepa, H. Min-denbtrgs. Redakeifas adrese: Gfiniborg/Do.^ Postfaek 79, (Ōlnmis 84). ta nav aizmirsta Sūtnis K. pie latviešu akadēmiskās saimes Pinebergā īiusu speciālkorespondentu ziņojums pa tālruni turpinot jiavu apmeklējuma braucienu pa britu joslas nometnēm, Latvijas ārlcariējals pilnvarotais, sūtnis Kārlis Zariņš vism* bUa sirsnīgi un sagaidīts viesis. Sastopoties ar latviešu sabiedrības vadītājām personām un Pinebergas universi^tes mācības spēkiem, sūtnis īsumā ^eskārās ari pašreizējam aktuālajām problēmām un rakstļiroja vispā-rSJo s^vokli, dodams norādījumus nālčotnei. Otrdienas ritā sūtnis K. Zariņš ierodas OmStetē, kur reto viesi sagaidīja nometnes vadība, gandrīz visi iedzīvotāji un skautu un skol-ni^ u smaidošā, dzīves priecīgā ierinda, kas tālo ciemiņu apsveica zem plīvojošiem nacionālajiem karogiem. Uzkavējies šeit tikai īsu bridi, sūtnis tomēr atrada laiku, lai bildēja ikviens no Baltijas valstu sūtņiem, un pēc katras runas kopīgi nodziedāja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas himnas. Pateikdamies angļu militārai valdībai par iespēju turpināt studijas, prof. Stonka lūdza atļauju nodziedāt arī Lielbritānijas himnti. Prof. Stonka, pakavējies pie Pl-parkārloļiimtts DP ar interesi izšķirstītu vēsturisko un nebergas universitātes darba apstāk-blbliogralisko retumu — latviešu ka- ļiem un niOcotnes izredzēm, runas ŗavīru, bijušo Cedelghemas gūstek- nobeigumā piebUda: „Trijos gados, ņu izdoto laikrakstu. Garīgu možu- kamēr darbojas mūsu universitāte, jrmi^ spītēšanu laikmeta likstām, kas pierādījies, ka trīs kaimiņu tautas dveš no šīm lapām, sūtnim aplieci- varējušas lieliski sadzīvot un sastrā-njj^ arī invalidi šī pārbaudījumu dāt Tā i r garantija sadarbībai nā-laika īstākie liecinieki, ko viņš lap-ļ kotnē, ko vēl pastiprina mūsu sūtņu meklēja sava apciemojuma nobeiģu-'ļ klātiene." m§, apsveicinādamies ar ikvienu no ^j. §^ ^^-^^^^ ^^^^^ draudzīgo nāci-pārstāvji atvadījās, un sūtņi at- S O ^ talSkais^celš veda uz stud^^^ tautiešu vidū. centru Plnebergā, kur kopā ar Igau- ^^^^^ bariņš uzkavējās svētku zā-i!.? sūtņiem viņš bija latviešu pārstāvju sabiedrībā, ku-bri^ militāras valdības viesis. Seit k ^ ^ ^ ^ g ^ ^ j . ^ ^ sacīja šeiienes lat-vii^ sagald^a Ķīl^ apgab^a mill- ^iešu komitejas priekšsēdis pulkv. tSrfc: valditoas prl Fy- A. Plensners: „Augstl godājamais vadītais n^inistra kungs, apsveicu un patei-trttu miiitarās pāJrvaUdes; galvenajā L^gj^j^is — arī to daudzo tautiešu !!'^ ^,^^^^1^*:^ ¥ [ v M ^ kuru šeit nav klāt — par to, a^::.yi^l^\| PPA^iS^a komandteTis esat ieradušies kā Latvijas valsts puilkv. Boikots un LŅP un LGK pijavarotais, par to, ka esat tik paS- ' ' " •" / ' " ^ I 1 I m « aizlledzīgl pūlējušies mūsu visu la- M C S Ū SPfiCiALKORĒŠPON. bā un uzņēmušies arī tālo ceļu šurp VnPmNVTAA mnVTTFERRVVIIlJIUT AARR SSTUlTTNNĪr Ijg^^g gj^^g^ ^^^^^^U ZbVeēzlU kŠiu rsaasv JoSū s K. ZARIŅU LASIET 3. LAPPUSE ļ varētu savas nopelniem vainagotās dienas tagad vadīt arī citādi." Šiem priekšaēdis J. Celms ar finansu no-1 ^'^^^^"^ '^"^^^^ ^ ^P^^f . ^ zares vadītāju J. Niedru un Slēzvi- „Priecajos pec ilgiem laikiem at-gas- Solšteinas apgabala latviešu kaļ sastapt šeit dažu labu musu pārstāvi St. Jaudzemu. Baltijas valsts tapšanas laika cīnītāju", sava universitātes prezidents prof. ston- uzrunā sacīja sūtnis, pagriezdamies ka iet)azīstināja augstos viesus ar Pret pulkvedi Plensneni, „dazu labu universitātes vadību, pēc. kam sūt- jauņo, kam tagad sirma galva, bet nifi Zariņš kopā ar pārējiem viesiem, ko atceros vel kā tumšmatainu jau. cpikatijis Pinebergas spiestuvi, ku- nekli". Atbildot uz apsveikumiem r§ top studējošai jaunatnei nepiecie- un pateikdamies par visai sirsnīgo Samas grāmatas, devās uz auditori- sagaidīšanu, sūtnis tuvāk pakavējās jas telpām. Šeit Latvijas valsts Pie aktuālam problēmām, kas mtere-panvaroto un Igaunijas un Lietuvas se visus trimdiniekus. ^_ Sūtņus acīm redzami aizkustināja dienas, kad Anghjas v^^^^ studentu sagaidītāju grupa, kas bija tp atzina Latvijas iekļaušanu Pa-posusles nacionālos tērpos un pa- domju Savienība", sacīja sūtnis, es sniedza tālajiem viesiem krāšņus pie attiecīgam angļu lesta-ji^^ g dem, lai noskaidrotu savu stāvokli - ' šajā jaunradītajā polītiskajā situāci- Prezldents Stonka iepazīstināja Atbildē man paskaidroja, ka sūtņu? ar rekitoŗiem, dekāniem un Lļ^an paliek visas tās pašas tiesības, mācības spēkiem, kuļni vidū sūtnis ^ā^as es kā ārvalsts diplomāts bau- ZarlņS pēkšņi ieraudzīja savu senu, Miju līdz šim. Ir gan iestājusies zi-llgl neredzētu paziņu un dzīves cīņu nama starpība ranga ziņā, bet tas līdzgaitnieku prof. ĻauibL Abi sir- nav tik svarīgi kā tas, ka man ir mle, cienījamie latviešu politiskās pilnīga rīcības brīvība un pilnas di-un kultūras pasfiuiles seniori daudzo piomāta tiesības. So apstākli man svinību dalībnieku klātienē sirsnīgi rakstiski apliecināja un praksē ari apkampās un veltīja viens otram da- respektē, kā to pierāda tiesāšanas 2u izjustu ' atkalredzēšanās vārdu, ļ Latvijas kuģu dēl, kurā izšķīrēja un TAUTIETES APSVEIC SŪTNI K. ZARIŅU BEDBURGS No kreisās: E. Hāznere, T. Prīmanci sūtnis Zariņš, M. Balode un Z. Grencione ar savu meitiņu Dairu illillllllllltll)llllli1\|\|11lllllltltllllltltiltltlllltlllO^ Jau maijā sagaida Berlīnes blokādes TASA OFICIĀLAIS PASKAIDROJUMS — NEGAIDĪTA PADOMJU PRESES TOŅA MAINA IRO vadība amerikāņu Joslā patlaban izstrādā programmu DP nacionālo skolu progranunu konsolidēšanai. iSī jautājuma apspriešanai ar IRO vadītājiem darbiniekiem joslas galvenajā štābā uzaicināti arī visu DP tautību nacionālie pārstāvji, lūdzot viņus uz apspriedi ņemt līdzi ziņas par DP nacionālo skolu pašreizējo stāvokli, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstākām mācības Iestādēm. Nesen ieceltais DP orientēšanas un izglītības koordinēšanas nozares vadītājs Hermans J. Holidejs sarunā ar mūsu līdzstrādnieku par šo Jautājumu izteicās, ka IRO gatavojoties koordinēt mācību programmas v i sām DP mācības iestādēm, kurās, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, mācoties pavisam ap 25.000 audzēkņu, IRO negrib likvidēt vai pārveidot nacionālās skolas, bet pēc Iespējas atbalstīt tās ar mācības līdzekļiem un citādi. Tai pašā laikā pēc iespējas iāintensīvizē tādi mācību priekšmeti, kas var palīdzēt audzēkņiem izceļot; vispirmā kārtā pastiprināma angļu valodas mācīšana im audzēkņu iepazīstināšana ar emigrācijas zemju ieražām, dzīves veidu im īpatnībām. Vislielāko vērību . veltīs bērniem vecumā no 6 līdz 15 gadiem, mēģinot arī turpmāk viņiem nodrošināt normālu skolas izglītību. Tāpat atbalstīs ari vecākus audz^us, par cik tas nekavēs izceļošanu. Pēc ciešāku sakaru uzņemšanas ar nacionālo grupu skcflu dzīves vadītājlenru IRO grib centAllzēt skolas grāmatu apgādāšanu. Tplpat les\|)ējama centrālu Intemāituf iekārtošana augstāka tipa skolām uc. Orientēšanas un Jz^ītības nozares vadītājs Holide^ļs pirms iecelšanas tagadēji ai)Ā&tā bija niQ9.9PS^b^ Izvietošanas- vlrsmekš, bet pirms tam trīs gaduS strādājis bēgļu aprūpē Tālajos austnmios. Viņš uz^ sver, ka pašreiz DP sikolu konsolidēšanas darbs ir vēl tikai plānoSa- . , , . .nas stadijā. Holidejs arī apzinoties Pēc tam, ķad pasaule trīs nedēļas bija veltīgi izminējusies, vai notiek grūtības, kas saistītas ar nacionālo saruitias Padomju Savienības un ASV starpā par Berlīnes blokādes atcel- gkoJu programmu ple^aņoSanu iz-šanu, divpadsmit stundas pēc vienošanās Frankfurtē padomju oficiālā melošanas diktētajām prasībām bet ziņu aģentūra TASS publicēja paskaidrojumu. No tā izriet, ka Maska- tomēr cerot labā sadarbībā ar na-va butu ar mieru atcelt kustības ierobežojumus ar agrāko Vācijas gai- clonālajām grupām šo uzdevumu vaspilsētu, ja rietumu sabarotie noteiktu termiņu četru ārlietu niini-\|veM. stru konferencei TASS paskaidrojums nostādījis pasauli jaunas miklas prļekšā: viena da]a komentātoru domā, ka tas ir vienīgi Maskavas manevrs, lai aizkavētu Rietumvācijas valdības dibināšanu. Citi turpretim ieteic nelolot veltīgu optimismu un izturēties rezervēti, kamēr Padomju Savienība nav parādījusi savu labo gribu. Sekoja laboratoriju, anatomikuma nn. darbnīcu apskate, tāpat sūtnis Zariņš iegriezās arī studentu un mā-cibaa spēku dzīvokļos, apmeklēja ari PiaSo bibliotēku, kas aptver pāri pftr 12.000 sējumu, un, nepiecletīgl gaidīts, devās uz svētku zāli, kur v l - ^am no jauki u2jpostiem galdiem pretim māja nacionālie standartiņi. I^dents Stonka garākā uzrunā apsveica augstos viesus. Viņam at- (Beigas 5. Ipp.) TAiSA paskaidrojumu nolasīja otrdien agri no rīta Maskavas radio. Ievadā paddmju oficiālā ziņu aģentūra deklarē, ka Padomju Savienība nav sākusi nekādus priekšdarbus, lai atceltu Berlīnes blokādi. Ārzemju presē pēdējā laikā publicēts daudz aplamu ziņu, kāpēc TASS paskaidro sekojošo: Sarunas abu valstu starpā noti'^k jau kopš februāra. 15. februārī amerikāņu delegāts pie Apvienotļajām Nācijām Džesups jautājis Maļikam, kāpēc Staļins intervijā Kingsberijam Smisam neviena vārda nav teicis par Vienveidīgas valūtas ievešanu Berlīnē. Uz to Maļiks ^bildējis, ka par šo jautājumu jāizšķiras četru lielvalstu ārlietu ministriem. Tad Džesups jautājis, vai Padomju Savienība būtu ar mieru , atcelt Berlīnes blokādi. Karu var sākt vienīgi Padomju Savienība Rūzvelta apvienībā Ņujorkā senāta āiilietu komisijas loceklis senators Artūrs Vandenbergs pirmdien iztei- <^as, ka trešo pasaules karu var sākt vienīgi Padomju Savienība. Ja Maskava to nevēlēsies, tad pasaulē valdīs miers. Senators Vandenbergs tUak norādīja, ka Savienotās Valstis neizmantos savu atomieroču mono- P^u. Amerikāņiem tomēr jābūt t?''AVl aizstāvētu brjvās teu^ latviešu pārstāvji A. Trap^ns un J. I^He^is, invalidi un Atlantika pakts. SŪTNIS K. Z A R I N S LATVIEŠU TRIMDAS DZiVES V . ^ r r A J U U N INVALIDU VIDU Uz šo jautājumu Maļiks atbildējis 21. februārī: Padomju Savienība ar mieru atcelt blokādi, ja rietumu sabiedrotie tai pašā laikā atcel pret-blokādi un paziņo noteiktu termiņu četru ārlietu ministru konferencei. Pēdējās sarunas abu valstu delegātu starpā notikušas 10. aprīlī. Savienoto Valstu ārlietu ministrija tās pašas dienas vakarā publicēja savu paskaidrojumu. Vācu radiofoni tai brīdī pārraidīja Amerikas balsi. Kārtējo raidījumu pēkšņi pārtrauca im paziņoja, ka sekos svarīga amerikāņu ārlietu ministrijas deklarācija. Ievadā Vašingtona paskaidro, ka sarunas Padomju Savienības vii rietumu sabiedroto starpā sākušās jau pagājušajā vasarā. Toreiz tās izjuka Maskavas nepiekāpības dēļ. Ja TASA paskaidrojums atbilst padomju valdības viedoklim, tad, pēc amerikāņu ārlietu ministrijas domām, ceļš liktos atvērts, lai atceltu Berlīnes blokādi un sāktos četru ārlietu ministru konference. Valcarā Baltajā namā notika prezidenta Trumena apspriede ar tuvākajiem līdzstrādniekiem un Džesupu. Priekš konferences Džesups paskaidroja žurnālistiem, ka .^stāvoklis ir cerību pilns". Par šo apspriedi pagaidām nav nekādu oficiālu komunikē. Lai gan informācija par sarunām ar Padomju Savienību pasaules presē parādījās jau kopš vairākām nedēļām, TASA paskaidrojums tomēr radīja zināmu pārsteigumu. Pieraduši pie Maskavas visādiem propagandas paņēmieniem, rietumi vairs tv: lēti netic Kremļa labajai gribai, īpaši liela atturība vērojama Londonā. BBC politiskais komentā-tors Lindlijs Frēzers brīdināja savus klausītājus nenodoties lētam optimismam, bet izturēties rezervēti, iekām Padomju Savienība nav parādījusi savu labo gribu. Berlīnej blokādi arī atceltu im sāktos ārlietu ministru konference, līdz pilnīgai vienprātībai tomēr vēl ir ārkārtīgi tāls ce]š. (Beigas 5. Ipp.) Jūlija beigās Rietum-' vadjai būs valdība Vēl pagājušajā ti6dē\|S neviens necerēja, ka varēs ttk ātri vienoties par Rietumi^Jas satversmi. Sevišķi pestoistisks stāvoMis lilias pēc SPD konfmnces, kas noraidīja visa līdzšinējo darbu Bonna. Bet ia^ pirmdien ^lēc sešu stundu nepārtrauktām apspriedēm Frankfurte panākta pilnīga Vienošanas, kas izraisījusi optimismu ne vien Vācijā, bet ari Vašingtonā un Londona. Frankfurtes konferencē piedalījās trīs rietumu sabiedrpto militārie gubernatori un Bonnas satversmes sapulces īpaša delegācija. Jau iepriekšējā dienā zināmas pazīmes rādīja, ka iespējama vienošanās, sevišķi pēc tam, kad no savām kategoriskajām prasībām atteicās kā SPD, tā CDU. Strīdīgs bija palicis vienīgi jautājums par financēm, zemju parlamenta funkcijām im kultūras Jautājimiiem. Bet arī šos grūtumus pārvarēja Pēc apspriedēm ģenerālis Klejs preses pārstāvjiem paskaidroja, ka jau jūlija beigās Ŗletumvācljal būs valdība. Līdz maija vidum atsevišķo zemju parlamenti nobalsos par Bonnas satversmi im tad varēs izsludināt vēlēšanas. Vēl gan nav vēlēšanu likuma, bet tas, pēc ģenerāla Kleja domām, ir viegli pārvarams jautājums.; Otrdienas vakarā Vašingtonā, Londonā un Parīzē publicēja komunikē par rietumu sabiedroto ārlietu ministru vienošanos. Tajā norādīts, ka militāro pārvaldi Rletumvācijā atcels, tiklīdz būs nodibināta jaunā Vācijas valdība. Ar šo brīdi savas funkcijas sāks trīs augstie komisāri. Katrā zemē būs komisāru vietnieki, tāpat Berlīnes rietumu sektoros. Augsto komisāru darbinieku štats būs tik mazs, cik vien iespējams. Paskaidrojumā pieminēta arī Kēlas osta Reina. Līdz vācu valdības nodibināšanai to pārvaldīs franči, bet tad osta būs padota kopīgai pārvaldei. Kēlas pilsētu pakāpeniski nodos pilnīgai vācu jurisdikcijai un četru gadu laikā no turienes izvāk.'^ visus frančus, pārvietojot viņus uz Strasburgu.

Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949

Object Description

Description

Tags

Comments

Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949

Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949