Bavarijas Latviesu vestnesis, January 20, 1951

              ^^^^^^ ^wlL£«i!
ne«rlb iidSi
—«omu atHdabM
^totaUuS'te
• im Ilds ar to -
^ Mliefa-Netaiaat l
pomoniitu ļSmLns
par to, ka pjUjS"
•w aavieDlba īSS^i
f«Hj»<«^kaļS^^
l>l>fo tinaktOatt'
- Alvii IranlaiB
javu. toHjtiiait
^Attefvotle
^f'gaaui.
i«v|dui)m:
culrarbietēm T™
bet na bljijli
}*: kronu» tL ""'^
(ir Vfrdfitalļl^
Kuin noc^ani m
brits
MKmi patiiaif
parlam
aliave iMrli
^^rletateka iftimi
.^^d^^tpkiioiiniir
'OioteviAa atc
" ^ n tmāktc-
»«viuita vienotu
MUgke devi
.p^iu restorāna. Tigidil]
^Odoa Neue Zelt iMp||
nav devis, tfl»ii
ieku pakAV«))«l|«
tanka un IMM
iteriun BHM^ d
I ,» «»il)Bs komanitteil
^l^eiam^varittt apticsj
Hm BeiMa no A8?
JMrtnMaiUto male^
koneeatrieUas aoM
««•^ Kodiai pieon^'
r|>L Viņu apvaino ptr ^
^liNA un nonfivttamu
. sala afkal 1ioni1itŗ«i
M|p|tl vācu protestiem.
iBwaa us Hcīgolsndi t»
Dīva» d i ^ P8c t«Bv v|
ui sahi, gribMMBlļ
AugstlkSa psAmi^l
viņu ui8wr^
elektrort
. _!«• notiks II.
m^mi ^|ara$j|tti upirņeetna^vtlf Ficriajnāsc^ijtisa j^
^ ^ JKi reparSdJti mm
lENa^ņs. V » pai€0«MWt •
Ima IciSrLm^. koŗtt
ltalayeUe^ ^
^^ŗ^^^Jd kamUnlsta spletsn^,
MMMi ^ikura rapniecabttrfffJS
i*|gļlWt takurasaW«dri^
g-aījIž^tntiMOra Senfttnans. .
vlpeiiMhBmi kaniļa blīves prt^nS
It Kamiis savienos Volga arig
^Btaltetfradu un KalaCu.
kantia sistēma btte neviwi
kt « I^IiO^ S mllj.
^ atmdi, kur Varēs audiet •
kokvuttju. (Par cilvēkiem
•jMMUiteiU kolonija Bfaskavi «jļļ
«ttaailandā 8atnie<^a Masiavi DPJ 4atbotiea pķms daiiem mēneSiem^^
jikliaiina
ļa. Argentīna «n JfSSI ivu sūtniecības locdaj Sļ
iMSlantles sūtnledbl
ki •nna^ persona. ^MMLV rietumvTprese atsauc pSrs?^*
siee ttA&i Presse atsaukusi
*«0 kon^ndentu np Ma!dww
;to apkalpos gadījuma'
m laiirttļia nevarēšot »***jSLtll!ļ
ipm. PaiSfia strādnieku ^l^e^}
libriku rajoļios trūkstot ds^f^SSti A*
atf pietiekami apmācītu speci«i»W' ^
Mm. «tarti citu, ir viaiIS^
lēm. kas ražo
LAtVUA
UUviilli Nean^apar
pub8«ber;>aniaNledra, August*
dosf bf Dftmold, lager, Bh a^,
Pbooa Aūgtlstdorf os. Printt^:
aepid|t|
g^s6iseb Omilad. Parādies-ļtt/
ti'lPt^^ twice weekl)f.
C^reulatum Itsoo.
I^c»iso^<-*ltitematlonal Refugea
Organizatton. LATVIAN NEWSPAPQ^
iailAeiit u n . i . 2t. JiBvtrf
Isnik treidiaaas un asatdienls.
IsAavUa: Utvitia OantriU Ķo-mitala.
tMnai Maktora i t
Kaksls dtaits. aada
mns. V. Lisiņl» t.
U tvarci. fpgioasf'
vadītajā Ai i ^ j ļ ļ i
Mmm,
vta; Am r.
dakdjaa adr.: (m Scbirl)
Oiņaiid, OP Gsmp Artfil.
Kasatat» tairvSeb^, ūuOM
f
a gatava
UXnmB IEPAZIBTA8 AR BBITU fUlNIEM
EmOPAS AIZSAIII^
Iicindona (gg).^ Atlantfķa^V ipēka viraptv^ka
1 1 ^ ^ tnntinol aāvu Intormādjia vldin etUn» vidriikaa die-fitm^
m^^ lepaaiatotk» ar Mta plflniem aavaa «Oaa diaUh
^^0ļģlA,m pguaņm! mēa dot vlaaa Oropat aiaaarMbid^
f ļ i i ^ J ^ ^ <levāsļtlet ar Jaunajiem ieročiem. Nepiede-glfcļfi^
ļitej*^ pēe apspriedēm Sanids Udzek us domāts sagādSi pa-ģfliifiļipajlm
1 ^ mmtSrajSm Melliiot 3,8 miljardu mārciņu Helo
^ / . ^ - i ^ i a i . aprindām mērojeaizsirdzibas budžetu uz 4 vai pat
kur paliks vairSrļi miljardiem māitiņu. pļeaiiiii. art nedēla^ nogalei Kfi New York HeraM Tribune ži-lior
teM IMimnētfim ienāca ļņo, sarunās starp ģen. Eizenhaueru
ļdSļļiiipiup īsu satika feldmaršalu Mcmtgomeriju esot
ļjtļ^ļļ^^^ $ia apciemojums to- Ipanfikta vienojanār ari pār E^rripas
"Toties ^ a d ir no- [aizsardzības sistēmas vienkār«6Sanu.
Ailteļte^^ Parīzi Ei- Līdzšinējo piecu reģionālo aizstāvē*-
^iit^^^^^s^^^ vietā bflSot tikai trīs:
(Skandināvijā), centrālā ar
ļi0B^^^!jc(xi^^ ģenerālis katl- Vāciju kā vidus punktu un Vidus*
g ^ ^ noraidīja ie^^^ ka JOras grupa Eiropas dienvidiem.
iistātt^^ no a l i a n s e s . b^f^^^^
ļ ^ ^ ļ l i ī ^ SATOKSANSS BAD-HOBfEUROX
l^l^affl^ j^^^ deklarēja: Frankfnrie (niX — Paredzētās ap-
|ļ|ļ^i(fj^ ģen. Eizenhauetu uA llllgbt^^^ ceJI,vadoSaJām'vācu personībām notiks
l l l i ^ t e M : : ^ var sevi aizstās pirmdien^ pīkst; 18.00 Bad-Homburgas
UK spoki atgūst Ošanu un Suvonu
|||fiŗ^^^ Ne- kūrvietai uz kurieni Elzenhauers do-Jbrtvs ceļS uz Taiga un Pusanu.
TokIJa «gg).>-Pie visai dftttdlgiaaltiiie^ Maq|i
m spēkiem pēdē)ct4l«m laiki lideviea fMiil ioalabiliaēt, par
ce|a atgriešanu di Pīisanaa «tagala pealeiffnpagaMla atkrīt Ullsliis^
notu frontes ibilja iņi teņeņita lalMaa paileUai pttadiaaiajlf i P M ^
diļia Sebeka (Tibeka) kalnu grēdu» % andlaa vtallbaa, fimlif vl«
dua seķtoriĻ dimridoa aio Voiidifl. ISpaI aītftniara dta^l a l ^ ^
ui dienvidiim Tdtlea rielonra sektori ļ. anarlkimi dhMla fiMUvsl
pretui^rukunii un gaiaa wļiSkn atMali atgofaal p i ^ pilaēfai. MoMil
Ošanu un Suvonu. Atsevil^^ moloriaēlia vieīrflia isvtrW«Mfai iNBl
mk us priekfa un dMtaa no tim» neaaatopdi irapfitaiku pialMnMi» iliP*»^
daa vaira tikai 21 km no Seulaa.
Kā izlūkUdotāji noskaidrojusi, ko­munistu
vienības z i ž ļ o s no Suvo-na-^
un Norēnas notjrērotas tālāk at-velkamtes.
Tā kā iždsjltajos pretuz­brukumos
UN spēki vispār nav at-dūruSies
uz nopietnāku pretestību,
militārās aprindas brīdina no opti­misma
un izskaidro stāvokli ar ko­munistu
spēku pārgrupēSanos, gata­vojoties
jaunai lielmūslvai.
Komunistu spēku mērķis, Šķiet,
Joprojām ir ieņemt plijas Sobeku
kalnu grēdās pie Mungjoi^^ dien­vidos
no Cungjū un pie Tanjangās,
pēc kuru pfirteSaitiaa tiem būtu
IniiHMfaa draMa ateiih
Vidtai pn d^Rsa^ aittas
naa aftinēin
dsMte «a^
iPviilapidU^
%
naidnieki^ aiznuigu»!. A m i r i k l b ^ l ^—
super^etokSņi iia jauua sioagi I M I P « i ^im^ ^ MMt'ialMl^ « r ^
bardējuSi PJ<m(dangu. Tā k i teltnlia^ iiN^ M H !
bija apmācies» uibrukups ^^imit^
notika ar radara iarfēu palIftdMi^iM^
BomlmdēSana, kb t U ^ mcnrāU; '
matariālt izvērtla par amagu s i t i ^
ziemeļilcoreJidHam, ilga pus stundu,!
un tāa la^kā nomesta 130.000 kg Uda
p a r d a i i l i l ^^
ļf^^^ vienalga, cik stiprs sies pēc apspriedēm ar trim sabied- lllll^l # w si^^ augstajiem komisāriem „I. O.
Ikvieiiifttti no mums irlFarbenindustrle*'^ namā Franlrfurtē.
jātējie.** , ļ No vācu puses saruriās ar Atlanti^
tllāk uzsvēra, ka-pēc ka pakta valstu bruņoto speķu virs-r045!
ē^ aizvien ļpavē)taiekw bez Htetumvficijas min.
ļ | | | | ļ ^ | ļ | | p ^ ^ ^ Adenauera piedall>^
. . . . . . . ^^lai laroijaa ui»^ airf fcuerāli Hanss Speidels un
^ i t r t un iedarbīgi, un [Ādolfs Boizingera. Pēdēiie kā mili-
^ p i i ļ kurat 1 ^ spedālisU i^firstāv Bonnas vab*
i i i i^āni priekiEi ^pēaļ dibu arī pallaiķ notiekošajās saru"*
l i l t liiieruv ļnās ar sabiedroto aug«ta1ien^ kmiii^
l i i ^ l l i i P ^ ^ ^ ^ ^ vācu vienībām B i r c^
Frontālos usivrukumos nespēiot sa^
triekt UN spēlcum komunisti tagad
sākuSi iefiltrēties pa mazākām vie*
nlbām UN spēku atofiffugurē iin ap­vienoties
tur ar pņ^ziBinu grupām.
Kā otrās amerikāņu kāinieku divī­zijas
komandieris Ridbers paskaid­rojis,
Sādā veidā Jau i||> 14.000 komu­nistisko
dnltāju ielvvIiuSies ielpā ap
Taniangu un dienvidoa no tā$.
imiiaisasiMSd;^^
Ķīļ frontē c^JerēJolis" vtenibas;
prc^ām pārval^^M^/laisa telpu, iz-veduSt
atkārtotus iraruķunfitia ie­deg-
un sprigsttmmbu krava. A i i ^ j l i l l p iui ? p i ^
^istrālieSuundienvidafrlldk^
ņu taņicinititi tai paSā laiM S e i ^ pMNriMta^ J ^^
rajonā i ^ ā ^ ^ mliMtm ^
un/|pttudol.tl|ļ>JatļJoSā Udbjianl» * " "^"^ ~ ^
nodartJa imidi^if^ smagus zau^
dējumus,!
Kaut vrl nav patedzama tilSca laiSiniģ
aķiliteMt la iri raaiaa livlll
itfilēalleai
Na MtarUa fladah|a la pMt ki
ariUifc —
R(etutne!r
I';'
UZ Koreju ātrāk Kt pēp frim mētia-liem,
no oficiālu ASV iprmdit
no jauna ar i ^ a r u dMciiliis, k|
Koreja ue pfe kādiem asl(ik]l<to ai-stāta
netiks.
ANCH^
Angļu aībnirlIļitiMe ztaļļo, ka i i d ļ^
ttote lajis uz
Jūru; lai pi^iM^ntoi pi^aaŗa
roi G'briUiil^l^^ Pig^
iīm^tt Ja« lataflMi 1m
Kati' hlitll
mm»AU .•tMete'-ftoill
• i l i i i t t H i «ia «fknfaasiii^ ķaā ~
I
Kf ļalH iiildrm^^^^
_ . , «atftniini ^ c i i f c ^ e r f t r ^ i ^ ^ atifii if^r8Ni uii AS^^
M ^ ^ ^ i^kiiJbrmBdlu to "®">" neviļas.
WSf^toMT^^to^, ZBnfeni tSA«ltAs tkSamhteeettS I1"0'» *^» }"'"M'» rkzommmpl.e ksura «dnīt pnaensāakskoat ņtaās
p& kam to Bki pneŖSi psMamen \ ^ ^ ^ ASV starpā un at-l(
Hu^>ttu atesatdzlj»as plfins;pett PM8l8s no sabiedrotajiem Bi-dlii
l i r navaiart kS art sola «ada San pa sagatavotāju - Sarunu lalķu,
p^mtll«nu. tanku. Sa>>tenu parjlai s rt^^^^^ ^sS^^
un «tu kwa materiālu Prod«*cilu. f ^««f«^«djas j^^^^ člftS.
mmniiia mērkl sasniegt, pare- «««. ««n f ^Jo^'g^^f.?^^^
a«tijiŗjlriāihu laiku iesaukt i.r J?™ t'^S tSf S)kā£
m» rearvlstus elitāro zināianu f „!S;^t„„, ]SS
rt>v.itt,āto^^ staTaSr . kuma. arSGĪlmS Tālāk paktā deklarēta abu sabied-roto
cieSa apņemSanās, kategoriski
nianiļa pretoties jebkādiem padomlu lerosl-
Lmidana rna> ^ Dailv Granhlc nfij^miem par varbūtēlu Vācijas nej-feKiimhii
Kn,ii pioH,mAirA«fls A i 7 . J la" Vācijā, padomJu pTOpagaudas, kā
ari saimniecisku, politisku un mili­tāru
m'achināciju rezultātā viegli va­rētu
krist par upuri padomju tiek-
.«.^vU7MādIts 3.pupktu plāns: ra-ļ?ni^j P^c «^jf.^*^^^^
16t atombumbu drtas Kanādā, Onta- M^f
rio i)rovincē pie K^a upes; novietot stu,^A^^
atombumbas V r d^os «rsenā- var^^^^^
los uh innantot Anglijas radioaktīvo L^?"3«^^^^^^ tl
rtdu, kā ari An^Jā ierikot atom- jilkSana^
bumbu bazJ. AtoiUmbu uzglabāSa-P^^^a^^ P ^ / ^ "^^^^
n«i Anglijā ietilpst Eiropas aizsardzl- p « parakstīšanas,
bas programmā. Ja briesmu gadiju- Beidzot nolemts 8o sarunu laiM
ml atomieročus vajadzētu transpor- noraidīt ari padomju eventuālo te-t
« no Amerikas vai Kanādas, ģeo-rosinājumu P« kop«u f;;?^»^^^»^
grafiskais attālums vaStu kļūt par meklēSanu Vācijas ^imimārizācijas
Heta neērtību, Bumbu ātra nogādā- stāvokli visās ēet^s okupācijas jos-hna
Stropā radītu grilti atrisināmu lās, kaut gan zināmas aprindas no-problēmu,
tādēļ dažas militāras ap- rSdot, ka butu mrigi «^^^nj* "^^^^^^
«ndas,silti atbalsta schēmu atom- tārizāclias apmērus un veidus pa-aumbas
izvietošanai Lielbritānijā. ^owJ« Joslā.
atoRibUmbu ba?ie Rietumeiropas aiz
lsri^Sanai.-Nesenaiās sanmās Va-
«ngtonā, kur piedaUlās ASV, Liel-brittnljas
Un Kainadaš militārie t)ļĒir-
A?gādes ministrija Jau sākusi izpētīt
JJ^etdSanas iespēias, kuras, prb-
«5», tura slepenībā. Atombumbu
Jgōiāllem vispirms jābūt aizsargā-pret
gaisa uzbrukumiem. To
I^J^snoteiks saziņā ar armilas, ka-un
p+ -neneiģijas ekspertu
W«kfirrisstiem.
Panāktā vienošanās ASV un Ang­lijas
starpā Ir jo nozīmīgāka, Ja ņem
vērā, ka pēc sabiedroto — ipaSi bri­tu
— slepeno dienesta Informācijas
Rietumvādjas remilitārizācija vjsrētu
ii^rovocēt padomju Iebrukumu Rie­tumeiropā.
ValdoSais uzskats tomēr
ir. ka, līdzīgi padomlu draudiem
^Norvēģijai Atlantika pakta parakstī­šanas
priekšvakarā, ari lai gadīju­mā
gatavotā akcija varļtu izrādīties
tikai par tukšu draudu.J
Francijas nostāja vēl ijoproiāmne-noteHcta.
Kaut ari tāsļ valdība, ap­stākļu
spiesta, Vācljasramilitārizā-
Cijai kopā ar ASV un Angliju pie­kritusi,
pastāv aizdomas, ka franii
raugās uz 4-va]8tu konferenci kā lie­lisku
iespēju tikt no spēcīgas, remi-litfirizētas
Vi^cljas drauda atkal va]i
Ministru prezidents Plevēns, gri­bēdams
noskaidrot Francijas pozīci­ju,
dosies 29. Janvāri uz VaSingtonu,
lai satiktos ar prez. Trfimcnu. Fran-
&i valdības aprindas cer, ka tās gal­vām
izdosies ar prez. Trūmenu vie­noties
par abām valstīm pieņemamu
politiku Vācijas jautājumā. Q.
mm Amerikinu armijas Uriiii I t f^i^ Jf^
nā mttnt dariJ^viBibnu, te nft^ «lalltippriiti
nējaia ^riJteea imeriidM aaktm j J i i P i ag djHitiJu pali pttiaali tia*
komandieris^ ģan^rUim^ora l^itoa dfel4HĻ irtava taMaMa Oailp»
ar L f e b f ^ a ^ posteni, pārcf javMa aaki ka piadarihi pie
}otieaužAmer&u, kurto^dol Jau- taiA» putiittaa ar diliBrta gasid ir
ņi ļoti ivarigl pienākumi Pior Bar^ JialiUla virlB^ Udaa dD^ļN^i) i l *
llnea komandafitu iaeaM brilles via Dieva, tām M T aavaa mteif taa
ģenerāUt Mateviona. llatevaoiia otrā nav a^ Diafi» Kalm tanlaa aHlsll»
|>a8aulea kari kgman^ia artīlarijaa baa niilgMa ailsķli Dail^^
vienību U.amirikā9uiz|^ētiū^^ skattlami tr arvian nn tāiat Diava un
«ivizffā; Pimio r#et kupS i i ^ lai- vfņa aiaUMu». Saa atriatfitt na «IH
H Berl&ies (alās atkal redzami ime- vaa^^tea^ ,<I9 sitfi tieiM « lNav«
rikfiņu tanki. Li^Mald^s M ā , ^ i ^ tan
b^ kādiem sareiģitunuem, no riete- beiļtai kaadtevia. Tia pMak par aa-miēm
pienācis vesela vildeiii ar P«r- ļ Mtt cUvOni,^ kaa idļM «i paaM
Singa tatikiem, lai past^rinātu ame^! tafl MtisriitIpBi « i aiiiiliaBii. Lat
rikiņu garnizonu Berlīnē. Bez tam tfUlia iia JblļfŗMaa «n aleB Jā­vēl
BerUuē ieraduSis divaa granit- saiiiiiai ar « m ^ l ^ JUaaaii
metēju rotai.
Pekinsa
Vašingtona (np) — Komunistiskās
Ķīnas ārlietu ministrs Cuenlajs ofi­ciāli
paziņojis, ka Pekingas valdībai
UN politiskajā komisijā pieņemtais
5-punktu plāns miera nodibināšanai
Korejā ir nepieņemams. Viņa valdī­ba
pēc UN priekšlikumu pārbaudes
atzinusi, ka Jaunais plāns nelezimē
nekā Jauna un rada iespaidu, ka tā
ierosinātāji un atbalstītāji nevēlas
panālct īstu mieru Tālajos austrumos,
bet vienīgi ar sarunām iegūt atelpas
bridi savam karaspēkam.
Cuenlaja deklarācija saņemta bri­di,
kad Indijas min. prez. Neru Pa-rizē
tikko bija berzis plaSu ārpoli­tisku
runu, no Jauna dedzīgi aizstā­vēdams
sapraSanos vajadzību ar ko­munistisko
Ķīnu. Ari vēl pēc Pekin-
JAUNA VALDAA SOMIJA
Helsinki (pa). — Ministru prezi­dents
Kekonens treSdien paziņoja
parlamentā, ka viņS paplaSināiis val­dības
bazi. Kabinetā turpmāk būs
septiņi zemnieku partijas, septiņi ao-ciāldēmokrfitu
un divi zviedru parti­jas
pārstāvji. Jaunalai valdībai par­lamentā
32 balsu vaiiikums. Ar val­dības
pārveidošanu izbeidzas seSu
mēnešu ilga krize, kas darija nedro-
Su iekSējo stāvokli Somijā un deva
komunistiem ieganstus streiku riko-
Sanai. Komunisti rūpējas cik spēja
lai Helā koalīcija izpaliktu.
gas Mbildes slņemifa^s Neru aici­nāja
saprast piuis viedokli im attu­rēties
no tās izsludinātoias par agre­soru,
kas tagad, liekas, būs nākamāki
solis no nekomūnistislu) valstu puies.
Tūlīt pēc Cuenlaja deklaridjaa aa-ņemSanas
ASV ārlietu ministra Bēe-sons
sasauca prīKles konferenci, Imrā
Pekingas atbildi apzīmēja par na-,
apšaubāmu UN pfriekSlikumu norai­dījumu
un noridija, ka ASV būs
nekavējoties Jāsper situācijai atbtt-stoSi
soļi.
•I • I' • ,# '
V. i t HEROĪNI — ATLANTOCA
PAKTA BRUŅOSANIS PKODOK-cuAS
ŠEFS
Londona (gg)* Atlantika paieta
valstu padome iz^udzljusi pairaizi-jo
amerikāņu ^Intamational General
Electric Compan^*" prezidentu VOJa-mu
R. Herodu Atlantika valstu ien>-
Su un kara materiālu produkcijas
pārvaldes vadītāju.
Herods dzimis 1898. gadā Indlano-poliiā.
BeMzis Jiķs universitāti, H.
ilgus gadus darbojies paša vadītajā
elektrības sabiedrībā, starplaikā 6
gadus uzturoties Eiropā un nodibinot
cieSu kontaktu ar britu, itāļu, qpft^
beļģu un citu zemju salmntedskajām
aprindām. Aboa-pasaules Icaroa Ha?
rods bijis aktīvs dnltija amiāfliņu
armijai rindia»
ņalaa aavi MistaK aini* l i . ir ren-drfntb
iMi; Ikaa atiiir«o<l kakao liitri Da*
8li4anka «aiN, iii War viesddMhi
un pavlrihi pliaiu pal grttl kļtaak
IMnitl ima it Viii fi|aaala ISPTKPS
ir aia «ilM avili, ^ tai ir lir aavi
IMtMia lalakma pa eUvfto.
ApatlUea, oēļiBlek» ui padandU
varMI ari lu to pieni^ aipraDML
Vaibtl sapratīsi, ka «aiara ir tOtgl
tfdaakUa, bal ne «iftķia, ka bei pa-tieaa
vfeķa nav vērts drfvai ķa nav
vļW« laayqwtlaa ivdK laflii, un ka
m «BBsieni asinni ^Mtgneiaa VUMB»
Un JMfrieiaa pie pirmie leapējga,
lai kopīgiem «ķēķiem atkal eaH«
gadi nflra LaMfa, darHv «o baita
oar atalta, aikuiiii neprasot na vipaa
omdB maiarttlu labmnu.
TU» Irfai^Uttlak, ttlaji SilMlaa tai­gā,—
aakod Mtas, paelattea vēl in
aaaiBBdr^ ka n d M a netuvina
flA Dievam, kl eManaa^ Ar Dieva
priMsflta ta aliidM atc^u aa via«
Itit latvi, kas eai palids daimta»
poaē m eai qMMis vergot svešai la-bmoiia
varai, turies eieH pia nflaa
iBOļU mitei, sargi v i^ visiem spē-nim,
ģfaioUii viņa no m«ma on saki,
kl atpeaffibmaa stunda ir tavu Uil
siknsL
Un tu, tautieti, kaa eai brfvia, bal
litta OB ivana valatla, ^ ^^atiilaa
VI padoaA ari Tu, lai Tavim aelm
a^Nurasta šauri taka atee|am os ta
aesBl, kaa mums visiem avita -r «i
MvaUMJo, XrP.
t ļ
I