Bavarijas Latviesu vestnesis, April 20, 1946

              Redakcija-Editorial OfRce: Hotel Cpnvjkt, Dillinj^enl^onau/ Bavern (13b) Iznfik divi reizes lu^dēlā .--vPublislied^ twicc a Nveek
Nr.31(33) Authorized bv Militarv Govemment and UNRRA Dillingena, sestdien, 19-ii6. g. 20. aprīli
ProL Dr. theol. T. G r l n b eļr g s /
Latvijas c v.-1 ii t. bazn 1 cas arcli i hīska\)s
Visiem latviešiem
Lieldienas
• Lielā }?icktdicna un lieldienas, Jē­zus
nāves un dzīvības, vissāpi<<ākā
ciešanu un vislielākā [gaviļu diena, vis­dziļākā
ļiazeinosanas un visau;4stākū
paauf^stināsanas diena i r ' t i k tuvu vie­na
pie .otras. Ki'tcla n\il/!<4a' pārinaiiia
Latviešu pārstāvji pie U N R R A ' s galvenā vadītāja Vācijā unMilitārās valdības Frankfurtā
tik īsa lai • l>ielā IMekt dienā
Jēzus ncjtiesāts, pie krusta piesists,
miris un apr-akts. U n t r e š ā d i e n ā pēe
tam kaps tukšs, Jēzus dzīvs no kapa
izļ^ājis, sarisi aizbeiguši u i to vietā
81 ā j u Š i e s e n «Jēli. N o t i k u m s t;l k . b r ī-ni.
šķī(|s, debess vēstneša vēsts tik ne­ticama,
ka m ā c e k l i pirmā sākumā
tai neŗ4rib ticēt. Bet. kamēr mācekli
vēl netie un nezina, ka Jēzus ir dzīvs,
auļ^šāin cēlies, tamēr dziļas skumjas,
pat izmisums nomāc vinu dvēseles.
Bet kāda pārmaina notiek ar mā-ceklicin
tikko Lieldienas vēsts — Jē­zus
ir au;j..~>ām cēlies!"- ieskan vinu
t i c ī g ā s sirdis! Dzīva ir kļuvusi vinu
ticība, vinu paļaušanās- uz'.Dievu ir
bagāti iitalgota. i j v . pašu pie^dzīvoju-ma
pamata.vini zina, k a D i e v s d / i vo
. u n valda, ka Jēzus ir attaisnojis uz
vinu likt'is cerības. (>ik d r ( r i nu vini
sludina visām. tautām un valdib.:im:
Jēzu, krustā sisto, Dievs ir u/modinā-jis
un darījis par Kunŗi.u visai pasau­lei.,
(vik liela ir • vinu t tlrosme, cik
. m i e r a :^agāta un pricci^ia. vinu sirds,
. eik paeietīgi vini nu visās ciešanas.
Pie viņiem ir kļuvis pi r ļ-)atiesU'»u. iz­teiciens:
ticību iemantot no/ii'vc visu
iemantot .
A r j m u m s Lieldienas vēsts palīdzēs
panest visas ciešanas un zaudējumus.
Bet kā Jai mēs nonākam pie Lieldie­nas
ticjbas. pie ticības, uz dzīvo
Kungu?
J^\llms svarīgi zina.t. ka' Jczus ir
dzīvs, ka viņš nav palicis - kapā, ka
viņš ir navcs varu lauzis, l ' n mēs to
varam, zināt un ticēt, jo Jezu.s picccl-
"fianās no kapa. šis brīniškaisv noti-
- kums ir t ik skaidrs.-tik varens, :ar: tik
lielām . s e k ā m un ' ļvanākuiniem visā
dzīve, ka nevaram tai, neticēt. Ivngeli
Šo 'vesti, ir pasludinājuši, apustuli to
tālāk izļ^latiiuši,mocekli ar savu dzī-vību
to i r aļ)lieeinājuši. K ristīf;ā baz-nīca
• n e k a d n eInitu paci e t us i visa s
vajāšanas A-ctras* ļa Kristus t'ajā ne-
. būtu- biļis' ii>'ivs, nebūtu bijis viņas
stiīra akmens. :
Jēzus ir dzīvs vēl .š(idienj iJeldie-nas
vēsts grib s t i p r i n ā , t n i ū s u ticību.
Kad tumšos dzīves brīžos, ari tādos,
kādus m ē s tagad p ā r d z ī v o j a m , m ū su
palau^anās uz Dievu sāk šķobīties,
kad mums liekas, ka; tas Dievs, kas
putnus baro, kas puķes af ziediem
. pu.šķo, kas bēdas redz uri asaras skai­ta,
kfidmums liekas, ka Debesu Tēvs
mūs bulu aizmirsis, tad . lielais Dieva
.darbs Lieldienas rītā . a t d z ī v i n a atkal
mūsti ticību. ' .;^\ums no jauna p r ā tā
nāk tie dz.ī\'es briži, kuros D i e v s m ūs
brīniškr-ii sargāja mn . s v ē t ī j a , tie
brāzi, kur drīkstējām piedzīvot, ka
tur, kur bēdas bija visdziļākās. Dievs
bija vistuvāk, ka tas,Dievs, kas savu
Dēlu nodeva pasaules glābšanai Un
pēc pabeigta uzdevuma Jeveda Savā
godībā, ka tas arī mūs nav ' a t s t ā j is
un mūs nekad neatstās.
Tā Lieldienas vēsts ieskan arī mūsu
sirdī un darii' stipru mūstr ticību iin
paļaušanos uz Dievu.
.. Jēzus dotais .dzīvesMikums ir' visas
cilvēces īstais dzīves likums un :as
skan: ...Jauiiu bausli es jums īdodu.
ka .jūs viens otru mīlēj.iet tā. kā. es
jūs- esmu mīlējis!"'
• Kur .š(^ dzīvā Kunga d^^īves likumu
ievēro un pēc tā dzīvo, tur māņo lai-
^^^^ im labklājība. \'armācība var
k'Ulu l . i ī ' v u valdīt, bet pēe kāda laika- v i -
nas vara sabrūk. Mīlestība valda nuā-
\ armācību pavada ^ n e t a i s n ī ba
i^n verdzība, pretinieka iznīcināšana,^
Visā (j/rvē nemiers, un posts. Klrīstus
mīlestības likuims nes visur laimi un
svētību. Nekas cits kā mīlestība.
K r i s t i e uguns, neizskaudīs visu lau-n\
im\i. 'J'ikāi vina sadedzinās' visu
(Beigas 3. lappusē)
"Turpinot kārtot latviešu bij. k a r a v ī r u lietas, . Latvijas Sarkanā krusta
direktors amerikāņu un franču okupācijas joslā R. L i e p i lī š , Latviešu
C e n t r ā l ā s komitejas priekšsēža otrs vietnieks un pastāvīgais pārstāvis ame­r
i k ā ņ u okupācijas joslā A . K a c ē n s un Eslingenas latviešu kolonijas ve­cākais
K. K a l n i h š šinīs dienās apmeklējuši l ; N K R A ' s galveno vadītāju
Vācijā ģenerāli sēru F. M o r g: a n u A r o.l s e n ā un amerikāņu armijas
ģenerālštābu F r a n k L u r t ā . - Atsevišķās latviešu nometnēs vēl jopro­j
ām izraisās grūtības, kas saistās ar a t v a ļ i n ā t o karavīru palikšanu tautiešu
vidū un jau'nuznemšanu. U N R R A ' s galvenā m i i n ē A r o i s e n ā mūsu pār­stāvji
p ā r r u n ā j a arī jautājumus, kas saistās ar U N R R A ' s projektiem .par
DP uzturē\šanu pēc 1946. g. 1. jūlija un p ā r v i e t o t o personu eventuālu ie­saistīšanu
darbā. .
ļM';)jekta atri>!na-ana tcinēr atkarīga
no ta. k ā t'.iropas karti })ārvcidos vc
n o s i ē d / a m i e n v i e r a ilgumi.
.rNl\l\.\'s Tlaivošanas. noda-las sa-
• Kā z i 11 ā ms, a nie i*i kā i'i u. ar m i jas va ch ba
•paziņojusi, ka ar \ . jūliju paredz pār­traukt
DP aprūpi. Sarunās noskaidro­jies,
ka par t u r p m ā k o konkrētu pro­jektu
vēl nav, jo Arolsenā nebija sa­ņemti
ēmumi no U N R R A 's «conle-rences
Atlantik Siti jā Amerikā. L ; N -
"(KA's galvenais vadītājs Vācijā F.
Alorgāns, iztei'ca domu, ka gadījumā,
va amerikāņu aru)ija aprūpi ar 1. jū­l
i ju tiešām i/bcigtu, tad to kādu laiku
varbūt vēl t u r p i n ā t u . l ' N K R A . (>ik
ilgi i J N R R . V s aprūpe turpinātos un
kā vēlāk i/kārtos DP lietas, vēl n a v
zimiins. .\r. p ā r v i e t o t o personu, pro-blcnui
ļ)ašrciz imdarboļas arī L ' NO
Saimnieciskas am . s o c i ā l ā s padomes
;omisija. • kcnnišijas atzinumi kā
:ļ)rickšlikumi nāks L ' N O pilnsapulcē
>;eļ)tcmbn. Tared/. ka l ' N l \ K . \ ar šo
gatki darbdni 1'.iro]>ā izbeigs, un sa-
Lļaida. ka L ' N O radis kādu jaumior-
Lianu. kas uzņemsies 1)P lietu tākiku
kārtošanu. Ar „ a p a t r ī d u " (personas,
vas palikušas bez tēvzen^es) jautā­jumu
nodarbojas arī starpvaldību ko­miteja
Londonā ar seru l'.mersonu
p-iek.'^galā. Doma. k a ' ļ \ n a'lclisma no­vēršanai
turļ)m;-ik radis \'!cnu institū­tu,
aļ)vicnoiot tanr kā apatrulu,. tā
arī ,pār\'ict()to persoivu ^ - lietas. Tie
t.inicr vel ir tikai projekti un kas no
tiem izkristallizēsies, to. grūti spriest.
Pie U N R R A ' s galvenā .-tāba Arol­senā
izveidota īpaša plānošanas no­dala
ar direktoru' Bedo. priek.\galā.
š ī s • nodaļas .uzdevums ir izstrādāt
pr()icktus t(-). I)l* iz\'iet(.)>anai, kas ne-.
var vai nc(4rib- atgriezties savā dzim­tenē.
Nodala jau sazinājusies ar da­žādām
valdībām, Jai noskaidrotu emi-grācijfls
iespējas. Atbildes ir loti at-turīļjas.
Tā, piemcram, A n l i j a s
d o m i n j j a s jaunus ^ i e c e ļ o t ā j i i s tu­vākā
hiika neparedz uZi'iemt. . A u ­s
t r ā l i j a gan grib icvcrojaini pa-ieJināt;
savu iedzīvotāju skaitu, bet
vēlas uzņemt tikai^ bērnus. Ieceļotāju
kvote Amerikas Savienotās A'alstis
noteikta ar likumu tm to nav parc-dzcis
palielināt.. Kvotc.s ir minimā­las
un no - L a t v i i ā dzimušiem ļnire-dzcts
ielaist gadā 2M) personas, pie;
tain .ne.^ķirojot ]>ēc pa\'a 1 stniecrbas,
bet tikai pēc dzimšanas, vietas. No
Dienvitlamerikas valstīm vienīgi
B r a z i l i i a izteikusi vēlēšanos uz-nemt
(i-Ult)!) . ieceiotāiu,. bef'^reizē. pa­sakot,
ka tā grib ļde sevis rctlzēt ita-
<i)pi^t'c dati rada. ka pie {patreizējās
si VI!. i i a s kā da s \ ' āc i ja trim d ā eso>as
tauti^M^ komļ^akta i/ccL)^ana'nav ie-spcļa
':a. Reizē toincr arī jārēķinās,
ka U N R R A ' s apgātle reiz beig.sies un
j ' i ā r v i e t o t ām personām eksistence būs
jānodrošina ar algotu darbu. Dažās
vietas U N R l \ . \ ' s vietējās iestādes cē-lu.-
as iebildumus pret"l.)P ivodarboša-.
nos ārļuis nometnēm, -piedraudot pat
ar DL t i e s ī bu atņemšanu.' Musu pār­stāvji
A r o l s e n ā p ā r r u n ā j u š i arī šo jau-.^
t ā j u m u a r 1.' N K K A 's ģe n e rā Iš ta h \\
darba • noda 1 as va ti11ā ju, . n(>r.; dot •. ka.
šāda nostāja runa pretī Sabiedroto
virspavclnieka pag. gada 28. jimija pa­ziņojumam
Latvijas Sarkanim kru­stam,
kura' teikts, ka Latvijas pilsoni,
nodarbošanos var sev i z v ē l e i .JS brīvi,
vadoties no prolesijas piemērotības:
un sa\ain zināšanām .^''ai pa.dnojumā:
bez tam vēl teikts, ka Latvijas pilsoni
var iegūt un izmantot nekustamus
ipa>unuis im u/.nemumus tm ka pret;
viņiem, nepicincros nekātlas diskrimi­nācijas,
ja • lādas vispār ievestu. U N -
l \ l \ . \ ' s dailvi da'is vadītais -^o norā­dījumu
uznema. atsaucīgi v.'i apsolījās.
dt)t rīkojumus -UNRivA's vietējam
iestādēm.
A t t i e c ī b ā uz bijušo k ; ' a v i r u uz-nem>
anu nometncs. A r o 1 s en.K n()skaid-rojās,
ka šis j a u t ā j u m s neietilpst U N -
Sutna Dr. A. Bilmana
atbilde
Amerikāņu laikraksts ,,\Vashington
Post" 23. febr. ieviēt(\iis šādu Latvi­jas
sūtņa un pilnvarotā ministra Sa- .,
vienotās N'alstīs Dr. A l f r e el^a B ī 1 -
m a n a rakstu:, — .Mr. Skots Nirings
sava vēstulē, kas ievietota- jusu laik­raksta
20. febr. num.urāļ aļ^galvo, ka
Padomju Sociālistisko Republiku Sa­vienība
esot sekojusi Savienoto 'Val­stu
paraugam, atzīstot tādas jaunie­gūtas
territorija:s. k ā Baltijas republi­kas
ti/ pilnīgi līdztiesiskas bāzes ar
citām Padomju Savienības republi­kām
un ka, pretēji angtu px>htikai In­dijā,
padon^ju politika pievienotās -
t e r r i t o r i j ā s esot izpaudusies industriā-izācijā
un kultūras limeiia [Micelšanā.
la Padomju Savienība butu seko­jusi
Savienoto Valstu paraugam, tad
Savienotās Ņ'alstis nebJtu Padomju
Savienības rieibu jau - PMt). g i d a 23.
-jūlijā kvalificējušas ])ar liialdigu pro.-
cesu un laupījtima karadarbību. Pa-laužot
, konveiiei-
1us. spāņus, portugāļus, nedaudz skan- KKA's, bet gan . i^\ililārās valdības
dinavus un 3.000 vāciešu, Šie skaitii
rāda, ka \'a 1 stis, iiz kufām pirms ka-fa
.devās emigranti, tagad kļuvušas attu­rīgas
un.,, vismaz pagaidām, jaunus ie­ceļotājus,
vai nu pavisam nevēlas vai
arī- to skaitu stipri ierobežo. :. . .
U N R R A ' s vadība apsver un strādā
a r ī i e p r oj e k t a i n t c r n ae i o n ā l i z ē t u iv
pakļaut UN(3 kādu territoriju L i r o-
.p ā , ktifā būta iespējams novietot tās
p ā r v i e t o t ā s personas-, kas pēc rcjiatriā-cijas
izbeig.^anās paliktti vēl pāri. Šī
kompeteneē, - kādē 1 1 atvicŠu pārstāvji
to ierosināja amerikāņu armijas ģe­nerālštābā-
Frankfurtā,. līdztekus: vē
ūdzot paātrināt gustek',u atbrivn a-nu,
attiecinot to tiz visiem, tātad arī
•uz tiem, kas iesaukti pirms PM4. g.
1. augusta un kam ir augstākas d-ie-nesta
pakāļics j)ar , apakšvirsnieku.
•Lautājums atrodas kārtošanas stadijā
un izšķirsies drīzumā, kad latviešu
pārstāvji no jauna dosies uz l'rank-l'urtu.
Harijs Mindenbergs
t iesi b ā P a d o m j u S a v i e n i
starp ta u t iskos līgu m us un
jas. ar neprovocētu uzbrukumu PMO.
gadā anekteja neatkarī^gās Baltijas
valstis./f^m. gada jūlijā Baltijas v.a -
stts. ielauzās vācu armijā, ar ko šis
\- a 1 s t i s o t r u re i z i k 1 u v a \) a r a g r e si j a s
upuri. Pēc šo zemju atbrivo.šanas
J^^LL.-43. gadā uzvarētāja sarkanā ar-m
ij a a r v aru a t ja u n oj a i>a domj u i e-ķ
ā r t u un neievērojnj Krimas deklarā­ciju,
ktn\ā apsolīta a t b r ī v o t o ļ zem iu
s u v e r e n i t ā t e s un pašu valdības atjau­nošana.
Tā saucamā industrii
sībā
izācija ])atie-u
ekspansija saņems ASV un Anglijas pretsitienu
Vašingtonā, 14. apiilī f.AP). — Sa-v
ie no t ā s Vai s t i s • ti n 1^ i cl b r i tā n ij a ti^ -
vojas j a u n ām un, iespējams, izšķīrē­j
ām sadursmju sērijām ar Padomju
Savienību sakarā ar krievu ietekmes,
paplašināšanu rietumu virzienā,-— še
izsakās valdības pārstāvji, kas domā,
ka (šo sadursmju, — Red.). iznākums
u / . p a a u d z ēm vitāli iesļyaidos- pasau 1 es
politisko organizāciju.
Pirmās divi lielās problēmas ir V i ­dusjūras
un Vācijas stratēģisko terri-toriju
kontrole. Abas tās zināmā m ē ­rā
figūrēs .23. aļ)rīii ār 1 ietu" ministru
sanāksmē Parīzē. ;
Pastāv domas, ka ārlietu ministrs
Džemss Berness ir ar mieru uzņem­ties
.visļaunākās šķelšanas risku,' kāds
jebkad lītlz šim a p d r a u d ē j i s \ anglu-airierikānu-
krievu .vienību; un jau ie­priekš
nolemt Parīzes sanāksmi ne­veiksmei,
nekā domāt par kādu icvē-ro.
uimu piekāpšanos knevu prasību
apmierināšanai;
Berness ieņēmis kaulēšanās pozīci­ju,
. no. • k{\Y[\)^ vienīgi, ja vinŠ st;lv
stingri, lielvalstīm būs iespējams, iz­s
t r ā d ā t l'.ii'opas miera • nokārt(\iumi!s
ar iiosacjjuinu. ka. Krievija bus ar
mieru jo plaši piekāpties:
:::\irīzcs sanāksmes tiarba kārtībā
ļdrmič. dnniāiams. bi;s \'idusjrra,>
jautājumi. Krievila. pieprasa, kā dalu
no miera liiiuma ar Itaiiiu. tai vii'iāi
.(Krie\-ijai)• dod jndi\".idi'• iio aizbi-11inie
c 1 b tr p ā r Z i em cl a \ ŗi k ;i s n < > t e i cc j u p o -
zicijti - /Tripolitāniiu. ka^ r i C V l ! ; ! !
ļaus nokļūt -.Vnolijas.- \"idusjuf:is Imiju
flangā.-
Nrievija tāpat, nostājas, pret-ameri-;
kānu^ plānu demilitārizēt D o d e k ā nu
salas, kaut arī pēc to legālās atdalī­šanas
no Itālijas, šīs salas varētu no­dot
Grieķi iai. Oficiālie minējumi ir
tādi,- ka krievi m ē ģ i n ā š o t dabūt paši
Padomijas izstumšana
rēgojas Tautu Savienības
pēdējas dienās
Zenevā, 14. aprīlī (AP). — Tautu
Savienības 1939. g. pēdējā, žesta
atblāzma — Padomju Savienības
izslēgšana vakar rēgojās TS sa­nāksmē,
kad tās locekli neolieiāli
gudroja, kā izvairīties no balsoša­nas,
par ēeclvu-poiu kopējo, rezoiū-eiju,
ar kuru Krievijai butu j ā p i e ­šķir
dala no mirstošās 4\S īpašu­miem..
So rezolūciju TS iesniedza
Polijas delegāts .lans ;Rozners, Sā­kumā
to atzina par neatbilstošu,
bet ar \-ēlāku lēmumu tās iztirzā­šana
nolikta uz rītdienu.
Delegāti neolieiāli lika saprast,:
ka. vīkendā Poliju .mēģinās pieda-^
but atsaukt sa.vu • rezoiūciju . vai
pārveidot to par vienkār.-u dran-cl
z ī b a s i z te i k š a n u K ,r i e v i j a i ;b c / l i ­kumu
vai finaneū aspektienv .
. Anghi dclcciāts Cdenvi.ls llols
(LlalI) devis paskaidrojumu, kas-norāda
aiz -.oļ^tizieiju (L-olij.as)
priekšlikumam, ,.jo '.^is. iaiit.ījums.
ir gluži: akadēmisks t.vpee. ka P a -
domju ^avienib;i. pati nav nākusi
ar kaut kācki prasību;
• :\v iepriekšēju icmumu- par to.
v:i. tikai ļTa.-rei/enem Ta.utu .^a-
\ ienibas .locekļiem būtu.- tvesiba^
u/ Ll.iiu no īpa-umiem. - i organi-
•/.'.^iļa pa^aiu>! garām ērk.-ķaiiiam
savas ihazes Dodekānu salās vai ar
c ā d u, Vēl -sl c p tu p01111 sk u. inan e vru
iegūšot noteikšanu pār jebkuru tur
ierīkojamu CJriekijas bazi.
Ar vienu: no šīm vai ar abām bā­zēm
Krievi ļa nokļūtu tādā pozīcijā,
kas sa^'ikobitu Anglijas stāvokli V i ­dusjūrā.
. Atbildīgo amerikāņu diplomātu do­mu
noskaidrošana rāda pārsvarā eso­šo
ieskatu, ka angļu pozīcijas aizsar-
'gāŠana Vidu s j u f ā ir arī amerikāūu in-tcresēs
un ka. īstenībā, ikvienā reizē,
kad krievu soli nopietni apdraud
Anglijas impērijas, vitālos punktus,
var sagaidīt, ka Savienotas Valstis
nostājas pret Krieviju un atbalsta
A n g l i i u .
Vācijas kontroles jautājums neap­šaubāmi
tāpat izvirzīsies Parīzē, jo
Berness apsolījis l'rancijas ārlietu
ir.inistrain '/oižam Bido. ka konferen­ces
beiUas vi'i-^ bus ar mieru i/.tirzat
t r a n č u plānus par Kuras un Kcinzc:
mes attlali^anu no \ ' ā e i j a s.
'ranei veļas kaut k ā d a veida starp­tautisku
kontroli p^r vienu_ vai p;"\r
abiem šiem .apgabaliem. Pcc- >ejiemjs
z m . i i n a N informācijas, ^ramn norādot,
•ka \ liii .n tkotnē • A'isvairāk bīstas no
vrem)t;is \ acijas, pār k u ru irosakako-immis-
ti.:-,:- ^[•:'rv-'^- '•'•^•^•:
\ iiiu [dāņa ;iinerikā:'.u op. M i e n t i ti)
jauta iU!:iam
ta^ad ;butu
\'ai ILi tilas \'a stis
• n c a t k a r j i i a s n ā c i - i . a s .
laut.ijmns, past.iv^ja ha/.as,
novedis pie balso-anas par
1
Lads
.3ūtu:
vai prēt L'aitomr-ju
The Stars and Stripes
A p r i l 15, 1946
•aļvsirU . ;pir)īik::,rt.;;,tāc
tam. ka N'acija j eb
p ā r v a ' d i ^ a n i
s i ā s - c s pret
e l . ka. \'inr netic.
.aci .b.Lis ko;iu.!U;s-tu
un. o t r k ā r t , ka vļ^ ; i i o -
t td.as \ai'as nozici ias
1. j •)ie-k:r^anu Krievijai \':;cijas rictunļ-dalas.
k a s I l d z i n ā t o s l'rancijas. Ang-iias
un .Vmerikas varas pozīcijai, .la
\ ā c i i a i r j ā s a s k a l d a, \- i 11 i . s a k a; t a d
saskaldiet to. pa robežu, kādu tagad
\-e i d o a n g l u - a in e r i k ā ii u u n p a d o m j u
okupācijas joslu robeža.
The Stars and Stripes
ir privāta īpašuma vienkārv a
konfiskācija. Padomjui kļdtūra pa­matojas
uz bezdievīga matcViālisma
filozofijas, kas Baltijas t a u t ām ir pre­tīga.
ALmā izj)rainē ši Padomju Krie­vijas
rīcība ir skaidrvS: imperiālisms.
Baltijas tautas sagaida,' ka iitjaunos
viiiu tiesības paijām .izvēlēties savas
valdības formu, tāpat viņas sagaida
•savu suverēno tiesību u n pašu valdī­bas
atjaunošanu, kā tas solīts Krimas
deklarācijā; ļ
Dr. Alfrēds Bīlmanis, Latvijas
, pilnvarotais ndpistrs '
Pavesta Pija 12.. vēstījums
Pasauli apdraud pār tikas trukiiins;
pat bads. 4. aprīļi pāvests Pijs 12
aicināja vispasaules cilvēku kopīb'u
nopietni stāties pie da'rba bada un
posta novēršanai. Pavesta rūpes par
cilvēces labk 1 ā j ī bu izskan apl'nērani
šādos vārdos:
- - P ē c k a r a saplosītā cilvēce gaida
un meklē mieru, bet n a b a d i ī b a , trū­kums
un bada rēgi rada jaunas grūtī­bas
am nopietni apdraud ndera ap­stākļu
atjaunošanu. Pārtikas trūkums
apdraud!^ pa.saules, un bada cifa gu -
stas pār cilvēci. To radījusi sējamo
platību samazināšanās, vāias ražas:un
JieJais sausums da'Aās pd.skuleš malās
un agrāko krājumu izbeigšanās. Līdz
nākošai pļaujai, un labākām ražām
stāv priekšā Ib smagu mēnešu, 'i'āpēe
šinī laikā lai sevišķi detļizīgas ir mū^
su lūgšanas: ..Dienišķo maizi clodi
mums šodien!-'
'Lautas, kas pierādīja savas sļ>ējas
kai'a laikā, an tagad ^'ar izraut cil­vēci
no bada briesmām;: Bet š e i r ne-p
i e c i e - a i i i s uzupurēšanas gars. 'Las
p r a s ā i n i i . o \ isiem. P{)stu var no vērst^
t i k a i vienotiem spēkiem. 'Lāļiēe ja--
izsarg,i;i^ no streikiem, nemieriem,
ka.r11 i^as tr.aucc jumiein, jo. tie. ļ)<)stu
vel paļiclin.au. Posta draudi s labi ir
s a p r a t i ' as Savienotas N' i ' s t i s kas n o -
i s;aju-:•.^ posta apkafo-.ļiuas ļ")r!ek-(ja-a,
; to cLira an : Kari 'da. .\iu|lijas;
mctroļ-)o',c notiek sl,irļ."''i rui:->kā kon-'
•tcrcnce bada ai")ka'(; a i i a i . l^^^v\•^t^ ar
lielam cc rībam un palavd^u rau'.; .s
uz latiMu Ameiiku, scviU^'i uz aug-
Ir^o un b a i ā t o .\r'jentinu un iL-az.li iiu'
. T ā in laba izdevība a tvert • .siv.us iaiTĪ'
bas krai';!nus bada ciel^ju t.i ;:.:!iu
k d a a p k a r o - a n a i jabu;; ļiiruM' v i c t .v
un i k v i c i i s lat steidzas iz})iUirL apzK.
;nīgi sa\u p i e n ā k u m u .-ini zina..
J.R.