Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1947

              m:
Vestministeras 1? ^
bagatilias pipdpi,
Jtrs bagätäkaii
racis. Tagad vSjSV^S
•ir helako HolanX, • ,
nieks. .Tieäi t S ! o^lralrtaä
m I
m
•
;ti^u,daudzkärtpS>'»y
f ;
. sP:-:
-li^velviensiS
1904.-. gadä uzsäkTSil
•u^.et .tagad iekriÄ
: P^udzi Pranciias basätni.w
xjspejaip., ka faktKö
francuzis taiadir/kädsS
vaikoloborants,kassavttiw
pzihäjis, bet M Ä
Pjer? Zans Zilets, ki?
.Makas Franci j | s zida un m
Mas. Bagitäkais ^veicietls ietei
.{savu mantu 20 gados, kop§ vii)s3
cejdjis no savas dämtenes M
visai merenu bankas kontu l\
yairak>ii?ä sapelnijis ar darbai
razosanu; un^ eksporteganu, k§ M
fero&u> razötänu, bet bez tam 4
tii^gojies ^ ar nekustamiem ipäSijd
Iiii xn-nalm • nroHöt» VIQU^-MSP tnV™!**
SKriesanäS aavnvau ^muiajs. «i
.^s • Jons Andersens ir lieläkasn
veixi. tabakas fabrikas ipaänleh
Viens no cilvekiem, ko pims'
ällaz, mineja pasaiales lieläko '
nieku-vidu,>tagad kluvisnai
tas ir*Japänas ^eizars.
1:
m
i
listii • i
i
m
m
m.
m
i
A n vannas andiem
i l
• Apak§namä debatä par
pibas politiku, noskaidrojies,ta8
peidu vannas maksa pärää^
-Äpgädes ministrs, bija sptests *
ties, kaAnglijaimportevairak»
nu'nek§ eksporte. Beztampaj»
veitan vannäm maksa a i g
cehu nekä saijem par avesHH
TrScSäangynopirku^H
-par' 14 märciijäm' gabala, m
atiauja ievest -400, vaimas^n Bw
rilas. Starplaikä- no A n # s ^
•tas • 3000 .vannas, bet par ^ I
• zemhieki maksäjuäi tikai 8 m»
gabalä.
Lid«u SmkvaJ^I
tiiyu Margoti. ' A i * J^zi,*.»
;tft Elföabetei T«B^«-
•rfenbrunn u.F e u c n v , j|
„Vaffia"/
K^i^äiitk^f^^^^^
Gamp »Fichtenbuhl.
ii-;
M:
stit mätel .7 s*an^ *
golstadt/Do., A u i
tei^ager.
par vienslejif ^ „. pi» .
Abonementa P jdfltfij^ mm
AulhorizeD by — Uzenz -
izdoSauas at|auja: ICD*
OMBG AibUcU^s redaftE*
tors EdiUi»r In-Chief:.
Karlit Rabäcfi. vietnleks:
AleksaDdJrs Llepa. redakcl*
jas sekretä/e;, EiilaKsis Cull-m,
reliMtoii: Aiiilr@Js Bii»
dzis (MinelieiilSi HariJs Min*
detibergs (lEsaiisenä). Ar-
Rolds Smits <s|M]m>. Zlfards
Bärda 'tecbmislEaii leMrlo-trnm
LATVIAN NEMrSPAm
Nr, 65 (72)
Oodien, 1947, g. 2. sepi
IsnSi oUQlen&s IID ple&tdle-oäs
HAevSjs; Bavärtjas
apgobala latvleSn liomUejas
ozdevumi LatvteSo pmes
darbiaie^Q ^dafbibas Icopa::
a«dabeljat GQotbarg/D Bilr>
setm te? * Landmaim Pl. 1:
i 9t tl Mated tty seliwi&
Vol&sbtais, GfUuborg/IHiau
Bfirgtrm. • Laadmann-Pt t::
A N G i U EA^ASFEKU NO G B I S P J A S NEATSAUKS
4. semptembri paiet 70 gadi kop§
Latvijas brivvalsts pirmä ministru
prezidenta un pedeja valsts prezi-denta
Karia Uimala dzimSanas. Ga-du
desmitlem viijia darblba bijusi
versta iiz latvieäu tautas labklajTbu,
Pec ilgäni m drämafiskam debatem on konferenceni Grie^ijä pagä-
Jufiä piektdienä — 29. augui^ti — mstadijusies vienas partijas vahiiba. _
Ministru prczidents ir Caldariss, kas paliek ari ärUetu ministrs, ka ie-|tiesibänrbrivibu~un n^^^
priekSejä valdiibE. 7 Jaunas väldibas ministri ir Caldarisa tautas partijas vijas variskäs patvaldlbas vajäts,
biedri, vienu neatkarigais, bet asito^i ministru portfeli vei brivi. jo Cal- ^^^^ ^^^^^ patverumu Amerikas Sa-aadss
pec t,j«. kad karaUs v i ^ v^^ »ozveHnäjta. paskaidroJU, ka SSas^^Sv^^^^^^^^^
0rib turpinat imrunas ar citam panljam par koalicijas radiSanu. Ziiyas centienu istais merl^is ari tad ii- lat-par
to, ka koalicijas valdibu bötu sastädljis Udzsinejais ministru prezi- vie§u tautas labkläjiba, Latvijas
dents Maksimoss, iaa^uSäs. päragras, valsts. Pec 7 trimdas gadiem, 1912.
gadä atkal atgriezies savä zeme, U l -
vaditäjam HenderscMfiamI doties uzF^^^^^ a^
Grielpju un sniegt valdibai tie§u z i - U^^^ energijai nerimtibä atbilstoSu sa-
90jumu par turienes apstäkliem, joP^^rtsku^un poim^^^^
paSlaik esot svarigi but slki inforJ ^^^^^^^^^^"^^^^^^^^^^^^^
metiem par kritisko stävokli. nas Latvijas pirmäs valdibasvadiibu
. - ^ . . , .. ^. . . , J T i e k apbrmojamas dedzibas/ iz^^^^
Anglijas arhetu mmistnja oficiali ribas un ticibas gadi
atsaukusi ziijas par angju karaspekagasmusu tautas dziM§, kas cau
atviManu no Griel^ijas. Par §o smagäm cii?am un ä^^^^^
jautajumu notiekot diplomätiskas lem vai^iagojas ar tautas gadslmtu
sarunas ar ASV. Londouas »DaUy ii^y piepiidijum^
Telegraph" zii:iojumä no Va^ingto- tautas lemtudzivi,brivä-^v^
nas apgalvoja, ka §is sarunas drau- saules atzitä neätkarigä Latvijas
dejusas izraisit pirmo nopietno plai- valsti.
su starp ASV un AngUju peckara yisus Latvijas neatkaribaä gadus
laika. Anglija esot sarunu säkumä Kärlis Ulmanis ir viens no visspilg-ciesi
pastävejusi uz apakSnama pie- täkiein täs valsts viriem un vli^a
ijemtä lemuma izpildiSanu atvilkt personlbas lielums un enerfeijäs dar-karaspeku
no Grielpjas. ASV valdi- bigums rod atspogu]ojumu visäs
ba turpretim domäjusi, ka §äds so-1 dzives nozares. Vii?a värds neäljiira-lis
pa^reizejä kritiskajä stävokli näv mi saistits ar neätkarlgäs Latvijas
pielai^ams. Pec. Reutera zii?äm, V a - värdu un Latvijas trä^skajiem l i k -
äingtona gan apsverts, vai tad, ja tei>iem neSkirama i r ari vi3;ia perso-angju
karaspeku atsauktu, uz Grie-I nigä trägika,- kad zem varas spie-t
i j u nevaretu sutit amerikäijiu kara- (Hena kä vaMs prezidente^
speku, ASV esot jäapsver jaufä- bija järtdz kä sagrauj^^^^^^v^
jums, vai tä nepastiprinäs . savu j darbu, kä tiek sairdinäta Latvijas
diplomätisko aktivitäti ar kapaspeka valstiskä neatkarm Memais pro-nosutiäanu.
Vei neesot skaidrs/ vai tests, kä valsts pirmam pilsonim
sädai karaspeka nosutiSanai vajadzi- labprätigi nodoties gustä, klut par
ga kongresa piekriäana vai ne. deportejamo un tä lidz dibenam
Kanädas ^enerälgubemätors Alek- kopä ar tautu izdzert täs pärbaudi-sanders
atsaucis zii:iojumu, ka vii;i5 i!^"^^ ijfspeja aizkayet tra-liTujorkä
butu teicis - ASV jäpalidz P^ko liktei;ispeli, un vei äodxen pa-
Grie^jai pat tad, ja tas nozimetu ^^Vi^^ Ulmai;ia
karu ar Padomju Savienlbu. - pa- gaitas pec 1940.^ gada augusta die-ti^
ibä viijä esot teicis: - „Ja.ASVhi?"^v ^ 4 Ji^^a^ vajadzeja atstät
garantejusi Griel^ijal palidzibu, tad r'^""^ ^P}'^^ Maskavas virzienä
esmu pärliecinäts, ka tä ari gatava ^^^^ ™, ^^5^^'. Y^lstibas
§0 palidzibu sniegt" pacejas un nozQd laika dzelme, bet
cauri täs memumam spiezas cilveka
NYHT, NZ I personlbas lieluma atstari.
Maksimoss atteicäs sastädit valdi­bu
piektdiengus vakarä pec septi^u
stundu*ilgas apspriedes ar citu par-tiju
, vaditäjiem. Sai apspriede pie-dalijies
ari Caldariss. AP zlijio, ka
Caldariss pec äiis garäs apspriedes
Iznäcis no seä^.u zäjes Joti sadusmots.
Da2as stundas veiäk vi^ä pazij;ioja, ka
sastädljis valdilnt no savas partijas
Jaudlm vien. Karalis jauno valdibu
nozvSrinäjis, hi^t vei tai jäiegust par^
lamenta uztieiba,, kas varetu notikt
nakti no piirmdienas uz otrdienu.
Caldarisa tautas partijai parlamentä
ir 141 vietä no visäm 354 vietäm.
yi!>§ tomer cer, ka vii:ia valdibu at-balstis
nacionälä atbrivoäanäs parti-ja
un citi galeja labä späma deputä-ti,
kam kopä ir 40 vietu, tä ka jau-nais
kabinetsi varetu iegut 181 balss
vairäkumu, Lidzäinejais aizsardzi-bas
ministrs Cervass, pret Iro ipa§i
vedas lidz§i3>ej§ opozicija, un kas
pec daiäm' ztiam Izpelnijies ari
amerikäiju nelabvelibu, pec AP z i -
i;iäm, jau paa;i3;iojis, ka vin§ un vi2;ia
partijas 25 deputäti atbalgtis^ Calda­risa
vienpartijas valdibu. Nobalsoäa-nas
rezultäts tomer ir }oti nedroäs.
VELETAJU SVITROSANA UN NELIKUMlBAS AR BALSOS^ANAS
ZtMlTEM
Caldariss pats vairäkkärtigl pazi-
Jjiojis, ka ätzisl; sayu kabinetu tikai
par pagaidu atrisinäjumu valdlbas
krizei. Vipä i)askaidrojis, ka izSlj:!-
ries par valdlbas sastädlSanu, tikai
apzinädamieai briesmas, kas draude-juäas
valstij arvien pieaugoää ne-miera
de].. Reuters zi;;io, ka Maksi­moss
nav spiijis sastädit valdibu tä-pec,
ka septiQu partiju vaditäju
apspriede hav panäkta vienoäanäs
nevienä jautäjumä. Caldariss sävu-kärt
paskäidfojis, ka vit^ it seviSljd
pulejies saprasties ar liberäliem, ku-riem
piedävlLjis „vienädas tiesibas"
valdibä. Par splti tam liberälu va-donis
Sofuliiss no sadarbibas attei-cies
„Visas koncesijas, ko sarunu
laikä piedäviäju citäm partijäm, pa­liek
spekä," teicis Caldariss, „im es
atkäpSos, tiklidz pGles radit valdiliu
ar plaSäku biazl vainagosies pangku«-
miem."
INS zi3;io, ka, pec politisku v§ro-taju
sprieduma^ Caldarisa valdibai
nav paredzatruj illgs. muiä. Daii pat
domä,. ka tä noturesies tikai da2as
nedejas. Pec tlls paSas a^enturas
zi^äm Caldaris piektriteji Atenäs ko-ment^^
uSI ainer:[käi;^u nostäju valdl­bas
krtzets lailta loti rugtiem vär-diem.
Sevifil^ neapmierinätl vii;ii ar
amerikäiju palidb.ibas misijas vadi-täja
Grisvolda ,,netaktisko" i^ture-
Sanos, jo tas emi daziem grielj:u par­tiju
vaditäjiem pa^aidrojis, ka ASV
it kä uzskatltu tautas partijas valdi­bu
par „nepieQemamu"* Grisvolds
ari bi^-Ls tas^ kas visvairäk pulejies
pierunät MaLksijQiosu ixz^emties jau-aaa'
valdibais isastädiäanxt
Cy>as Grielpjä starplaikä, apet,
Huvuias si^'äkas, jo abas puses zia^o
ol^tusiväim. KSds augsts valdlbas
ki^ajsiiicka vii-snieks pagäjuääs ne-
»^••as beigäs, tillit pec Caldarisa vaJ*
'«^?bas nojrvdirinäianas, pasltcaidrojis,
^a uzskkta viiiplaSäkä apmera ofen-clya
zieineju kalnos gar Diienvidsla-v\!
ds pierobeäu, lai smagu gaisa xU-
^'rukumu atbalslai padzitu partizänus
^0 .4iein apgabaliem. Tai paää laikä
.^cT.viJcTatisikle*" speki vesta par
crerjijvu visa Grieljdjä, ksis goäot
Msxv^-imus.
ärlietu ministrija xiadevusi
austnimu uai ģrikafii nodatas
„RupniccTbas brlvdienas" sausuma del
VÄCUÄ R E ^ A S AR 20«/o R A 2 A S IZTRtJKUMU
Paäreizejä sausuma de}, kas ir lie-läkais
Väcijä kop§ 31 gada, sagaidä-ma
raias samazinäSanäs par 20Vo
zem normälä, verte väcu pärtikas
lietpfat^jL Lai noverstu pilnigu
elektribas apgädes sabrukumu Ba-värijä,
nolemts noteikt ipa5as „rup-niecibas
brivdienas", paskaidrojis
Bavärijas militäräs valdibas direk-tors
äenerälis Mullers. Meteorologi
nerSljiinäs ar lietus iestääanos tuvä-käs
nedelas laikä.
„Rupniecibas brivdienas", lidzigi
kä pagäjuSajä ziemä, strävas piegä-di
pärtrauks visiem rupnieciskiem
strävas pateretäjiem, izi;iemot dzivei
svarigos uz^emumus. Teätri un kino
vakarä pec pl. 17.30 drikst dot tikai
vienu izrädi, bet mazäki kabare un
naktsklubi strävu -^esaijiems nemaz.
Mäjsaimniecibu apgädi ar strävu
jaunie noteikumi pagaidäm neskar.
KopS malja vidus nevienä vietä
Väcijä nav bijis kaut cik stipräks
lietus, un da]a razas jau negläbjami
aizgäjusi bojä. Väcu pärtikas liet-prateji
no angju un amerikäi:iu jos-las
vak^r satikäs Frankfurte, lai no-vertetu
gaidämo raiu un nepiecie§a-mo
importu. Ceturtdien satiksies
anglu un amerikäiju lietprateji un
salidzinäs savu inspekcijas vienibu
ziijojumus ar väcu vertejumu. He-senes
militärgubemätoram inspekci­jas
braucienä zipots, ka Hesenes
lauksaimnieki sagaida par 20—25Vo
mazäku raiu nekä normäli. Pec Ber-lines
laikrakstu zinäm, padomju jos-la
§ovasar piedzivojusi sausäko
periodu 53 gados, un agro kartupeju
razas stävoklis esot ,4catastrofäls".
Kartupey im maize ir väcu pärti­kas
sistemas mugurka^ils, bet kartu-peju
razas, domäjams, cietis vissma-gäk.
Pec angla vertejuma, §i gada
razas bus par 5°/o zemäkas nekä pa-gäju
§ä gadä, kad kartupeju raia jau
bija par IO^/Ö zem 1938. gada lime!:ia,
ko uzskata par noruko caurmeru.
Odens pasikuma dej, pärtraukta
lielaivu satiksme Vezerä BUefeldas
rajonä, bet Reinä lielaivas apgrozäs
ar nepilnu kravu. Potsdamas centrä-lä
observätorijas meteostacijas va-ditäjis
paskaidrojis, ka Sovasar Vä­cijä
bijuSas jau 18 dienu ar tropisjcu
temperaturu — virs 30 gadu, kamer
normäli Väcijä ir caurmerä seSas
Sadas dienas vasara.
Katastrofälais sausums licis vel-reiz
samazinät ari Francijä maizes
devas un tagad näk ziijas ari 'no
Kopenhagenas, ka gadijumä, ja
driz nebus lietus, bus vei drastiskä-ki
jäizkauj däi;iu ganämpulki, kas
jai^tagad bistami samazinäti. K a r -
stums un sausimis, zii^o §veicie§i, sä-kausejis
Alpu SJudoi^us mazäkus
nekä jebkad pieredzets. AP sniedz
§ädu pärskatu par sausuma pie-mekleto
Eiropas valstu stävokli:
F r a n c i j ä maizes devas sama-zinätas
no 250 uz 200 g dienä, jo pa-redz,
ka raia bus „launa". L i e 1 -
b r i t a n i j ä lauksaimniecibas spe-ciälisti
zii;LO, ka neparastais sausums
draud samazinät cukurbieäu raias uz
pusi un pilnigi sapostit citu sakj;iau-gu,
visvairäk kartupeju, ra?.as. Da-i
o s Devonas un Somersetas apvidos
pilnigi iz^vuSas pat upes. Bejfe i jä
valdiba pazii^oju^i, ka sausums
draud samazinät labibas raiu un d i -
vas dienas nedejä aizliegusi pärdot
kukas un cepumu:,. Divas dienas ne­dejä
slegti ari skän^. Däni j ä tris
karstie meneSi, kuros nav lijis, izde-dzinäju5i
laukus \m pjavas. Jau no-kauti
tukstosiem lopu. Piena pro-dukcija
samazinäjusies par 40 proc.
A u s t r i j ä valdiba jau reljinäjas ar
jauniem pärtikas ierobeiojumiem
Visvairäk cietuSi kvieSu, miezu un
kartupeju lauki. Paredz, ka kvie§u
raza bus vismaz 50.000 t mazäka par
pavasari izkalkuleto.
NYHT, BBC, DM
Svetdien Ungärijä notiku^äs par-1 protestu, iel^ietu ministrs komu-lamenta
veleSanas pec lidz §im sa-| nists, LaSlo Rajks deva piekriäanu
Demtajäm zii:iäm nav pagäjuSas bez akreditetiem ärzemju koresponden-starpgadijumiem.
Par vel^anu re-1 tiem veleSanu laikä ierasties vel§§a«
zultätiem vei noteiktu zi^u nav, bet I n u lokälos. BBC speciälkorespon-sociäldemokratu
partija aps^^er jau- dents bijis klät käda gadijumä at-täjumu
par veleSanu rezultätu no-1 kläSanä, kur pie vairäkäm personäm
raidiSanu, jo tajäs pielaistas daiädas 1 atrada vairäkus desmitus zilo vele-nelikumibas
ar veleSanu zimitem, Uanu zimiäu iidz ar attieclgo skaitu
bez tam pedejä bridi pirms veleäa- ] identifikäcijas dokumentu nobalso-näm
veleSanu tiesibas ati^emtas vei §anai. Korespondents iädu un lldzi-lielam
skaitam veletäju, pret ko gu gadijumu noverojis pavisam ap
visas opozicijas partijas iestiieguSas j 150. Apcietinätie atzinUSies, ka tos
kopigu protestu. piekukuJojuSi komiinisti, /iedodami
BBC svetdien velu zl^oja, ka U n - vajadzigos dokumentus valräkkarti-gärijas
veleSanäs piedalijuSäs 10 par- gal nobalsoSanai par kdhiOnistiem.
tijas, pie kam neatkarigie, sTkzemnie- Ari provinc€ esot notikuSl daudzl
ki, komunisti.sociäldemokrati un zem- incidenti.
nieku partija izgäjusi veleäanas kä Pec Maskavas radio zii;^äm, sv§t-koalicijas
grupa. Kaut gan lidz pl. dien lidz pL 19 vakarä balsi node-
24 svetdien vei nekädu skaitju par vuSi jau 70^/0 visu veletäju. VeleSa»
veleSanäm nav bijis, komiinistu par- nu laiks bijis no pd, 7 ritä lidz 8 va-tijas
politiskais birojs jau pl. 21 z i - ka3;;ä, bet balstiesigo skaits —
i;iojis, ka komUnisti guvuM pärliecl-^ 5.407.893 jeb par 200.000 valräk neki
noäu uzvaru. Pec BBC un Sveices 1945. gada veleäanas. Veleäanu tie-radio
zi:?äm, notikuSas daudzas ne- sibas esot atijemtas tlkal 200.000
likumibas ar tä sauktajäm ziläm j personäm, un aplaml esot angJu im
veleäanu zlmitem, kädas izdalitas amerikä^u zioojumi par tiesibu at-personäm,
kas pa§as nevar ierasties ^emäanu daudz lieläkam skaitam
veleSanu iecirki^os. Ar to palidzibu 1 veletäju. Maskavas radio uzsver, ka
daudzas personas nobalsojuSas vai- veleäanas esot noriteju5as mierigl
rakas reizes un vairäkäs vietäs. un disciplin§ti. Ungäru tauta ar lie-Ärzemju
preses korespondentiem lu gandarijumu esot uz^emusi ar!
iepriekä bija noliegta leeja vele§anu I Ungärijas mierliguma ratiflceäanu-lokälos,
bet, kad pret to iesniedza I no Padomju Savienlbas puses:^ Vele-nn
I §anu laikä Ungärijä ieraduäies
transport! ar ungäru kar^a gQstek-
Riodezaneiro pakts S . v " L S t t Ä Ä e k S ^
A C i r Tr!«.^^«ha^ robeäu pärbraucot, sutijuäl sa­llii
A O V 11016 mrOpd viem tuviniekiem telegrainmas, ku-
I räs zii^ojuäl» ka vii^i ar Dieva paligu
3. septembri 20 Amerikas republi- atgrie^as, un aleinaiu§i balsot par
kas parakstis Panamerlkas aizsardzi- komunlstiem.
bas paktu, ko nosauks par /Riode- Sestdien, pa§ä veleäanu priekSva-ianeiro
ligumu". ASV senäta ärpo- j^^rä, noskaidrojles, ka pedejä b r l -
litiskäs komisijas vaditäjs Vanden- ^jj veleäanu tiesibas ati;iemtasVpapil-bergs
paskaidrojis, ka pakts paredz ^us vei 57.000 vSletäjiem. Mlhistru
savstarplgu visu Amerikas valstu prezidents §o faktu nenoliedza, tikai
palidzibu tikai aizstavotles pret apstrideja.,§! skaitla lielumu Pec
agresoriem — tas verSas tikai pret hgj^gij^^^ ministra paskaidrojuma.
trim lielajiem cUveces ienaidnie- ^gooo notikuääm pirmsveleSanu
kiem: karu, agresiju un netaisnibu sapulcem mazäkas sadursmes noti-
Ligums nerunä pretim UN diartiai ^^^^ ^^j^^i septii?os gadijumös. Kads
un ir paraugs citu kontinetu valstim, neatkaribas partijas pärstävis attei-kas
grib sadarboties. Uls sestdlen paredzeto pirmsyeleSanu
Argentina atsaukusi savu prleki»- ^.^^ ^^^gj^ cenzura vii;iam iebil-^
likumu paredzet pakta ipaSu klau-Kj^^g-j p^.^^ ^^.^^^ ^^-^^ no visas runas.
zulu par to, ka palidziba nav ja- Bijuäais Ungärijas ministru prezi-sniedz,
ja käds agresors verstos pret ^^^^^ mgiis, kopä ar valräkiem c l -
amerikä^u spekiem ärpus Amenkiis K^^^^ imgäru emigrantiem ASV, i z -
territorijas ^ piemeram, 3a uzbrult- Kg.^.^g^ ^^^^^ vertejuma, p l l -
tu ASV okupäcijas spekiem Vacija. K^jgj^ ^^-^^^^ veleäanas komanistl äo-
Pec INS ziiiiam, Amerikas ,,dro§i- ^^j^ nebutu varejuSi iegut vairäk par
bas josla" vispar noteikta ta, lal 50/^ ^alsu, pret i7«/o 1945. gada ve*
sniegtos no Zieme}pola lidz Dienvid- ig^^näs NYHT BBC
polam abpus Amerikas kontinetam| '
un vistuväkä vietä pietuvodamäs
tam lidz 4300 km attälumam.
ASV flotes operäciju viceSefs v l -
ceadmirälis Sermans paskaidrojis
AP, ka ASV jäuztur flotes speki E i ­ropas
iidei;ios, lal atsvertu sauszemcas
speku väjumu §ai kontinentä. Lidzi-gus
flotes spekus, domäjams, sutis
uz Klusä okeana rietumdaju sakara
ar karaspeka koncenträcijäm apga-balos,
kas tuvu maz apbrunotiem
^^^^^^^^^^
ratific^^
Väcijäs sateliticpi
Ma^avas radlofons 29. augusta z l -
amerikäpu okupäcijas apgabaliem. ; poja, ka PSRS augstäkä padome ra^-
Bez tam Sermans,'pec AP zlpäm, tificejusl miera ligumus ar ItaUju^
teicis: „Täpec, ka lieläkajai ne-draudzigajal
valstij ir vairäk kä 200
labl konstruetu zemudei>u, mums Jä-patur
labas pretzemudepu flotes
atslega." Viceadmlrälls Sermans nav
mlnejis nevienu valsti värdä.
ASV bruT>oto speku §täba prlekä-nieks
^en. Eizenhauers I^ujorkä tei­cis,
ka nesaskatot paälaik nekädas
kara briesmas, bet tomer jäprasot,
lal ASV uzturetu pietiekaml stlprus
spekus, lal ienaidnieks zinätu, ka
jebkuv§ kar§ norlsinätos vli?a un ne-vis
ASV territorljä.
NYHT, DM, NZ
Ieteic likvidit britu
mandätu Palcstinä
UN Palestinas komisi ja savä nu-pat
izsträdätä ziijojumä ieteic iesr^e-jami
ätri izbeigt britu mandätu Pa-lestinä
un lidz jautäjumä galigal
nokärtoäanal päi^emt atbUdibu par
SO zeml U N rokäs. Komisi jas locekju
vairäkums ir par Palestinas dalHia-nu
diväs neätkarlgäs valstis ar iero-bezotu
suverenitäti, kas katra butu
UN locekle un katra varetu noteikt
savas iecejosanas kvotes. Komisi jas
mazäkums ieteic 2idu un arabu pro-vlnee
sadalitas neätkarlgäs Palesti­nas
valsts dibina§anu, kas ari biitu
UN locekle. Komisi ja atzinusl, ka
Jeruzaleme, Betlcme un vei daXas
svetäs vietas izveldojamas par auto-nomu
brivvalstl un pakjaujamas IJN
ieoeltam gubsmätoram. NZ
Ungärlju, Rumäniju, Bulgärlju un
Somiju. Krievlja bija pedejä llel-valsts,
kas §as ligumus ratlflceja.
ASV, Llelbritanlja un Franclja iz-darijusl
to jau plrms daudz mene*
äiem. Saskapä ar mlera ligumu no-*'
telkumiem uzvaretäju okupäcijas
karaspeks jäatsauc no §im valstim
90 dienu laikä pec ratiflkäcljas
dokumentu apmalpas. Krlevljal* to­mer
dotas tiesibas uztiu^ Sals
valstis tik daudz karaspeka, dk
vajadzigs krlevu sakaru linlju apsar-gääanai
uz Väclju un Austriju.v
UN galvenä mitne pazijgiojums;-4ca
ari Padomju Savieniba ratlflcejusi
mlera ligumus, uzijemta ar gandari­jumu.
UP zli?o, ka UN dlplomäti sa­gaida,
ka tagad Italijal, Ungärljal,
Rumänijai un Bulgärljal vei äogad
dos lespeju kjut par UN Joceklem.
Gromlko paskaidrojis UP korespon-dentami,
ka tagad atkritot visi pa­domju
iebilduml pret bljuSo Väcijas
satelitu uzpemäanu UN. Käds ASV
pärstävis tomer paskaidrojis, ka
amerikäi^i turpinäs pretoties paidom-ju
atbalstito valstu uzpemianai, )o
SO valstu komunistlskäs valdlbas
apspieiot cHveku brivlbu.
Italijas lekSlietu ministrs Scelba,
pec A P zipäm, iztelcles: „Mes esam
priecigi, ka Krievija ligumu ratlfl­cejusi,
bet vipa butu varejusi izda-rit
to agräk, lai mes iekjutu UN. Ta^
izteica veto pret musu uzpemSanu
täpec, ka ligums vei neesot ratifi-cets.
Tagad — d a ^ dienas veläk —
to rätifice. Vai vipi nezinaja, katas
notiks?" NYHT