1948-12-07-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ «ZVANĀM. >. v ^ ^ , ^ '
^achā. /Eslingens bija
liekiem, savu'pfe-e^^žaliem dārt
Steķis tmvaStL/''^=tāJ^^^
dalta f-etros poto,
neaem šaurākā
Pec atsevišķo posmu tit"°'^^ē' Ari
bas. Parskološanāš ooM 'P'''^^-
Eskngenas dārzkopid^'.'^^i'^ņi
vērtīgu praksi. ^: ^•^olā; ^ūs
.Teorētiskās mācībai WM
'^?s,.bet praktislde^ŗSv!?'^^- niecībā Nellingenā N.V^V ^^n-praktizēšanās
ĒižkS''^'"^^'^" nās un svētdienās T.f^*^ ^^^tdle- Pieredz'tSikS v^'^^
lielajās: vācu S i e Ibl^'t
gart^ apkārtnē vSļaf''^^''
«pilsētas zem stikla". Ari H n h f ' •
'ļ'as Vācu. lauksaimnieciba^ .f'^T
skolas dārzkopības fast t ā '"F" •
solījusi nākt S S i?^'''^
dārzkopju prakse^pSāšS^^^
d S ? S l S £ i ^ ^
t5kties;,rrnocit£lSSn^^ŗ
Imgena. iekārtots internāts, P t o :
šanas un sīkākas Tina/
darba; d a l ā , . S n ^ S
ļcna
Latviešu preses biedrības amerikāņu
joslas kopas biedru sapulce 5
decembrī Eslingeņā kopas priekš^
nieks-A. Liepa ziņoja par nesen Parīzē
nodibināto Centrālās, Austrumeiropas,;
Baltijas iin Balkānu valstu
brīvo žurnālistu federāciju, un sapulce
vienojās, ka ari LPB būtu jāpievienojas
federācijai. Par kopas
priekšnieku 'no jauna ievēlēja A.
Liepu, bet valdē Zinaīdu Lazdu, Ģ.
īSalno, L i Svarcu un K. Rabācu. Be-vizijas
komisijā ievēlēja A. Ozolu, J/
Kadili un V. Moori, bet goda tiesā
Ad: Sildi, Ļ. Bērziņu un P. Starcu,
par substitūtiem Aldu lN[iedru un T.
Zeltiņu. Biedru naudu noteica DM
5,— gadā. Pēc sapulces notika rakst-nieku
pēcpusdiena.
VES TU IES
; B i r ķ i s , Vircburgā
: ^, V ' .'V ZĪMES': ;'v:^--^^
Kad 1945. gadā toreizējā UNRRA
aka organizēt nometnes, spontāni
adās velēšanās demonstrēt savas
adonāiās krāsas. Nacionālo krāsu
alirodziņi tad bija gauži parasta -lie-:
a. Ar laiku šī vēlēšanās ir apdzisa-i,
varbūt arī ar vācu nepatikas iz^
audumiem pret ārzemniekiem, ap-zēsta
izēdējā laikā nonietņu kantīnēs pa-ādījušies
nelieli;kokā giezti un, uz
alda novietojami Latvijas valsta
ērbohīši. Esmu redzējis, ka tos iĶ-i
iegādājas tie, kas dodas uz ; ( ^ ;
emēm par piemiņas zīmi. i af
laista piemiņas zīme kā aizbrauce-em,.
tā šeit palicējiem, varētu,
elieli, glīti pagatavoti Latvijas stan-artiņi:
lai kur mēs nonāktu,_un ^
ādos apstākļos mums būtu. jaeiziļu,
e katru dienu mums;atgādinātu,
:am latvieši, ka Latvijas gaida.|^aa
:s gaisos: atkal varēs brīvi pHV"^
rkanbaltsarkanais karogs.
J ā k o b s o n s i Gēstachtā^^: ;:
DAMOKLA ZOBENS
Šķiet, ka cilvē^^
e$ kara: draudiem, ka Ja kads len _
:s: rītu. ne,nākošgad .k^^^
^bu^^ tad to' „pagodina^' par:P^^.
eti un izsmej. • t>
Jājautā, vai tikai tas; ir-prav!^^^^
Js augšminēto domu i2telCl^. .,H.^-,
^, kas to apstrīd un apgalvo «
PIEMĒROTĀKS DĀtANA
•ZIEMSVĒTKOS ,
brāļu Kaudzīšu
Ed! B r e n c ē n ak
;Gena: broš. D M 1 0 , - - ; ^ u d ^ ^ ^ ,J
sējumā; D.M 1.5, •
Pieprasiet nometņu grāii^^
••.cāsl
11-
LATVLJA UN IGAUNIJĀ:
Migla
Ko stāsta NKVD šefa šoferis
un
katastrofas
Biezā: nUgla, kas kopš,27. novemb-ŗa^
līdz pagājušās nedēļas: beigām
klāja lielāko: daļu Eiropas, no: Po^U^^^
dzenuma līdz Norvēģijai un no Ang-
. T X ^. .lijas līdz Somijai, uz laiku bija ap-np"
par'Latviju nekā vai r ā l d turējusi Rietumeiropā visu satiksmi.
^ T . ' . ' Sevišķi bieza migla biia Anglijā im
,,1-ar L a t v i j u zmu tikai nostāstus. Dienvidvāci^ā. Pēc meteoroloģisko-bet
visuma, protams, apstākļi tādi staciju zinām, šī mi^la bi^a lielikā.
paši^ka Igaumja. Viens no maniem k ā d a jebkad konstatēta. Jau 30. nobijušiem
draugiem, arī vācu gūstek- vembrī Londonā bija pārspēts pēdē-nīs,
kadu laikuļbila Latvijas NKVDhais 1944. g. miglas „rekords'^ - 88
seta šoferis. Krieviem vispār loti stundas. Anglijā miglu pēc astoņām
trūkst šoferu un daudzi vācu gūstek- dienām daļēji' izklīdināja stipri vēji,
ņi ir bpauceji pat visauf^stākām h^as reizēm izvērtās vētrā. Vācijā
amatpersonām.. Ļ a t v i j a ^ ^ f ^ jauna ap-manu
draugu tomēr atlaida tāpēc, kaj turēja - gaisa satiksmi ar Berlīniv ko
ugs, pec ,,načalnika'ļ domām, ne- atjaunoja • tikai .pēcDusdieriā..
6sot braucis pietiekami ļātri. ; Tas Miglas dēļ Ēiropi^ notika -arī, dau-ļings
ļoti baidās no latviešu parti- dzas; satiksmes nelaimes. : Pie :Skb-zaniem.^
Ik Pa-divi nedēļām;^ viņš: tijas un Velsasik
lek pārkrāsot: savu automobiliļpi^. uzskrēja -sēklī^^
n^i:ata, krasa,: lai to: nevarētu^ii^
z i t Pa klajākiem apvidiem šof-ris Gieni,vKopenhagenas;Dstā-t^^^^
nekad nespēj braukot pietiekami ātri,; ^
larkungsbutu apmierināts. i|Pie;^t^
viņs brauc ar vācu; 2,1 litru B M ^ j t o j o t kuģu ceļu.Elbā uz laiku: •bij
rkas, kā zmāt, ir viena no visātrākām apturēta visa satiks
mašīnām. Paši; krievi, starp citu, ta^
gad ļoti lepojas ar visiaunāķiemŗ.pa- ceļa katastrofa, kurā 7^ personas da-domju,
tautas automobiļiem". Patie-; būja galu. No krievu joslas īsā l a i -
s^ba tie :ir nOpel'^ .tina: .automobili, kā ziņoja par'In^^
us būve bijuša .Berlīnes „Gpel" nelaimēm pie Falkenzē, Hudiās :un
a, ko krievi ar visienļ vācu in- Ēbersvaldes/- Vienā gadījumā
zemenēm .pārcēluši , uz M
Īga ;atšķinba no parastajiem vā-|ŗāgadījumā,^p
cu automobiļiem ir tā,; ka .uz niotora
tiem uzlikta plāksnīte ar nosaukumu
,MoskoVičikVV: • ; v •'
>,Bet vai ļūs nepastāstītii kb vaifāk
i)ar Igaunijas un Latvijas!: partizāniem?"
'[•'':'•'•'••'':'•
Es visilgāk biju Igaunijas un Lat-
^^as pierobežā "
^DŽšrbs viņam služi tāds pats kā
visiem^citicm'no Krievijas gūstekņu
r'ometnēm atbrīvotajiem' vāciešiem.
Bet seja šķiet neparasti inteliģenta,
cnridzigaun itin kā pārāk jauna-
^ŗjVta gadus pārdzīvojušam cilvēkam.
° "'jā.'" viņš saka. .Atzīstns. ka man
i^aja^iabāk nekā vienam otram ci-t^
m. MCis, pavisfem jaunos, savāca
skolās ^^^^'^^^'^^
old^icrn. No r ī t a ' Hdz vakaram rriiims
|,^^ar karotēm lēja iekšā^:^
par ,-skaisto dzīvi" padomju paradī-ļe^
Arī tas,; protams,. 'iJāka riebties,
b(}ttT3rnēr mēs: gandrīz noticēļam^^
visā šai -mācībā ir. kaut kas labs. :Par:
-laimi niiis^ pēc; tam izlaida laukā . un
li^C: nedaudz dienām 'jau viss:; bija
:vairak:nekā skaidrs: Taisni ;tāpēc, ļ^a
mums --•^skolotājiem ievērojami
lielāka; kustības; brīvība; es,
piemēram, pats savām- acīm redzēju
]<§ lieliskā igauņu tauta cīnās pret
. boļ^evisnlu •un;:bojā eju."
^,Es esmu latvietis.", ;
; Jaunā, tilcko nō gūsta atlaistā,;vācieša
acīs iemirdzas tāda kā līdzjūtī-
: ;,Ncviens. no mums, vācu g
iilem. kas bijuši saskarē ar igauņiem
iih viņu kainiiņiem latviešiem, :;ne-
.Bizmirsīs,; cik cēli šie ļaudis, ;;paši
izmisīgi ar postu un apspiedējiem cīnīdamies,;
visur, kur vien var, pā-lidz
atvieglināt gūstekņu drāmās
dienas, Bet man juņis: godīgi:jāsaka,
. k a
nekā drūms. Vai jūs esat no Rīgas?
:„jā — esmu rīdzinieks." ; v
;,Es pats tur netiku bijis biju
Tallinā^ ilgi strādāju Valkā.; Bet visi,
kas liāk no Rīgas, stāsta, ka to
pārkrievo .vēl straujāk : nekā citas
Latvijas.pilsētas un -pilsētas Igauni-.
ā. Rīga ir: pārlcrievošanas un krievu
centrs: Tallinā igauņi dzīvo grūti,
bet tomēr tos t ik lielā mērā ne-deportē.
Eš pats- ilgu laiku strādāju
pie jaunās Ļeņingradas^-^
auto ceļa būves. : Runāju labi: krie- motīves, un vagonus. Amerikāņu
viskl, tā ka biju žinārhā mērā: uz- militārgubernatorš ģenerālis ^ ,: Ķijss
raugs. Varēju it brīvi; satikties^ ar iūdzis izdošanu atlikt līdz jļunu;ša-igauņiem.-
-; runu sākšanai, bet.padomjuīpar
: , M ir tiesa, ka Tallinu un visu [vis paskaidrQji$,^ka^k
;•'Baltijas jūras:piekrasti:nocietina?" ^
: „Domkalnā ap garo Hermani ūn
; veco pili :sabūvēti vissmagākā ka-
, lifcira krastu liel^^abali. VinDUS •Dom-
(alnamžuzbūvētsiplāss militārs lid-lauksv
Par auto ceļu pārvērš arī k ā d -
reizeio līkumoto ceļu gar Somu jūras
līča ziemeļu krastu nb;Ļeņingra-
:das uz Vīpuriena. Ļenin^radas i^uģu
• būvētavā, kur kādu laiku biju nodar-
• bināts, iķ dienas Tažb pa vienai ^tr-laivai;
Vai jūs, starp citu, esat dzirdējis
par tā saukto somu-karēļu»> padomju
republiku
: „Jā — kāpēc iūs man to jautājat?"
.Redzat; pēdējos mēnešus es strādāju
kāda fabrikā tur. Bet šai republikā
vairs nav neviena soma.
VOties repārāciju;sūtijumu;;uņ pas^-
žieŗu vilcienam, ievainota; 21 per
na.; :Svētdienas ritā: angļu joslā "pie
Fasbergas li dl auka nogāzās 'kāda
,.Skyma$ter": tipa^ lidmašīnā, pie ķain
DAŽOS VĀRDOS I 2 majoni pārs2
2,5 miljardi cilvēku apdzīvo zemes
odi, pēc evaņģēlisko baznīcu jaunākās
statistikas, 692,4 milj. no tiem
r
nailona 4U:
kristīgie, bk 1859,2 milj. nekris- (ļļena, 4 millOm tīgo. No kristīgo konfesijām visvai-l : ? ;
rāk locekļu ir katoļiem — 331 milj.,
protestantiem — 227 milj. un pareizticīgiem
144 milj,
Gandriz jau panākta vienoSanas
Grieķijas-Dienvidslavijas starpā par
abu valstu turpmākām attieksmēm,
ziņo AP.- Līgumu dienvidslāvu valdība
tomēr parakstīšot tikai tādā ga-dus
skapju gadi
ASV RŪPNIECĪBAS PĒCEJ^IU
SASNIEGUMI
Par spiti da."^.:ldiem nelabvēiīg.<^ir>.
apstākļiem ASV rūpnitrciba pa^/vl:
dījumā, ja Grieķija panāks vienoša-ļ ,^trādā jot} intensīvi- uii trīs gado:;
nos arī ar Bulgāriju un Albāniju. " pec kara gandriz vifcās nozares nā:-
Bijušās torpēdu izmēģināšanas spējusL priekškara produkcijai^ oi^r
stacijas ierīces Ekern.sfērdā pare- s.tākos sasniegumus. .^ī gada'pirnu>-
dzēts šodien uzspridzināt, Slezvigas- jā. oktobra nedēUl 'arrlndeku ;lij9;(^^^^^^^^^^^^^
Holšteinas landtāgs: liidzisEHPad-: priekškarā 1935.--^3^; g/; ctiurTņeni;
ministrātoru Hofmāni i>anākt:špri-' pieņeniot ^ 100); tā -pār^niegi^iip^:^^
dzināšanās a t l i k š a n u , ; l ī ^ ^ t - z h A d ^ ^ L ^ i
derriolēšanu novērstu.; ; : ; / prodiikciju^ ;/ ^
•::0ivus SS.:\irus:a ūņ ..;: apimi":^
trijās ^ policija ;^īnes : britu ;: sektorā.^ 1947^ ražot i 250. :rmlj; vīr.ie^u kitik -
Viņi:ņodarbojušies ar spiegošanu^ re-^^ri^ kakla saīKu.' 125
gulāri ziņojot par angļu) okupācijas pāru:^ vīriešu :kuii5jii, 26 :EnHi-āļzv3i-armiju:
kādai austruņiu. valstij.: AP-j kū un 3 ' mii j d a r ķ a / g i k ^ u : Vfoii.
i-austrumu
Gietinātie nav. austrieši.^^^^^^;^^^^^^. ;r
:• Dienesta 'Ķienākiunus..atkal uzņe-|pāru;;nailoh^^
mies; Grieķijas: ministrus prezidents tika'' pogu;; pie kam: p ^ 4 | j i e |^
Sofuliss. Vēl ^priekš nedēļas minis-: māli;:sasniegiimi;: : ::; K^:^ :^ - : -:
tnif^ezidenta.^vesd^^
pec dm . sirdsl^mem^^
pietr^ ka:;:Atēnas,rēķinājās :ar^^
10^00 vsarl^nannie^^^
beigām^dezertējuši no paaomju^^^^^
mijas^Austŗijāun vai^w
uz .rietumiem,: vai ari slēpjas knevu 1^.^^^^^
Uz Padomju Sivienību gatavu izstrādājumu
veidii aizejot daudz i z ejvielu,
kas nosūtītas uz Eiropu
Maršala plāna ietvaros, konstatēja
^ . )jā aizgāja 3 amerikāņu lidotāji.
^ , , , ,. nPar partizāniem?! Partizāni jo- Gadījumu izmeklē īpaša komisija., ,
šo tautu pašu liktenis ir vairāk projām' ir aktuālākā tēma Baltijas Kopš gaisa tilta sākuma Berlīnes U^^rikāņu senators M Tasno-rīrf.
mc iiīQ Ac:nf no PT<.nc:?'«lvpk+Tc« 'gaisaapgMēgalu dabūjuši'^^^^^
16 amerikāiiū : un 7 angļu • lidotāji.:|ta,: ko Rietumeiropas valstis . paraķ-,
Liela daļa šo daudzo katastrofu tieši: stījušas var Padomju Savienību vai
vai netieši notika miglas:dēļ: -^^^^^.^^^--^^.^P^^^
:: Neparasti biezo mi^lu, īpaši Bienrl vukārt, atbalstot: tālāk • Ķīnas komū-vidvācijā
līdz Alpu- apgabaliem,; meteorologi
izskaidro ar: siltu gada laivu,:
augstu gaisa spiedienu ūn gaisa
valstīs.
Turpinājumā lasiet
K S DARBOJAS L A T V I E Š U U N
I G A Ū N U PARTIZĀNI
KRIEVr SĀK PĀRŅEMT
AUSTRIJAS DZELZCEĻU
RITOŠO S A S T S VU
Krievu iestādes, pieprasīdamas
to, ka Austrijas dzelzceļu ritošais
materiāls uzskatāms par kara laupī-sarūnās
par so jautāiumu neiGllaidī-sies.
Jau sākusies 540 lokomotīvju
un ,5500: vagfenii nodošana, kādēļ
Austrijas dzelzceļiem jāsāk : jūtami
ierobežot satiksmi. M:
nīstus, un tādā' kāi1ā amerikāņu materiālus
beigās izmantojot pret ASV.
lu dēļ vēl nav rsašniegusi pnekskMiv-
•produkciju 3,7 milj: vjeģl^:iria.'^-nu
gadā, bc't progress pēdējos gada; to--
mēr manāms: pa.i^ājuš; 1 jā ga<ia i;ulc)tr>u'
:jau•:, 2,7 inUi..- :bet :.nai(anvi;a :^;a4^--
amerikāni. cer sasniegt ; R-kijr. l i i
5..milj.: auto. Vieglajam ma;>inaFn: v^r
jāpicMskaitā: T,5 • nvilj;::;Sniag(T~lņito \
60,000 sniago piekaru. ASV $v.v.-lb
daudz- lieto mi 1 z 1 gās krav'a,^.. uii :tai)-'
ku n 1 asīn as. ko p iel {; it) i na nm;jTA.
kustīgiem un :ļoti spēcīgiem ."/ilci-kustības
trūkumu. Dievidvācijā migla
sniedzās tikai līdz apmērāmi 800
metru augstumam. Augstākās • vietās
jau: kopš kāda laika ir sevišķi
skaidrs un: silts. Gbcrsdorfā izmērīta
13 grādu temperatūra un:; ^at
Cugšpicē 3 grādi siltuma, kamēr Zie-mcļbavārijā
bija līdz 10 grādu sals.
trīs reizes pēdējos 70
ļiem. Degvielu tanku :'tilpurņs "v^i/: •
w>%M)yi)>i^^ ļ0_000—20•000 litru, bet kraViv^ au't'./
, „ . , w . ^ M . , ^r^r. Spēj uzņemt lldz 12 tahnU, urv \deru:•
: 100 P Ŗ 0 C . : P AR M A R Š A L U T I T O : ^ ;^
Ārzemju diplomāU!, kas iebraucis Sare.'^a. ; •
Dienvidslāvijā jautājis kādam tu- ŗ.iropio.;..! icc;.:o!u>i!i v<M :,<:ŗx.
riones iedzīvotājām: ,.Saķiet, lūdzu,hr,;., :ŗ ^ ....«j.
pavisam konfidenciāli, cik daudzi no ŗ...„
jūsu pilsoņiem ir par maršalu TitoV Kara laikā ledus ilcapjuiv ^: nettiT^oj;^
„Simts procentu!" skanējusi par-
Mmchene sniegs uzkritis tikai- de-;,Y.^.^_- piodukcija . aigsta, .;UKUU^.
cembrī un arī taios cradīiumos tas f ccmDri,,an tajos^ a v - ^ ^ ^ ^ ^ ^ J ^ ^ f " 7 P^^^' -\ skapjxis,i tapai ka; daudzas citas lie-noticis;
ne velak ka lidz 5. decemb- r p . . ^ . : : : .^: ^
rim.:,:Šis. rekords; tagad:;:^ I :^:;^ ::::.:-: ''^'"'^::; |. maksājot nedēļā
BBG, NZ
ii
: (Turpmajums no. l . :lpp;) :.; .
Stakehā" divi krievu: kareivji n;iē-ģināja
pievākt: vēlēšanu listes^;:, pet
iejaucās : visi ļiecirkņa 'darbinieki.
Materā 1 u a i ž ņ a n u . izdev ās āizkaVēt,
bet abi krievi tomēr aizbēga:
Amerikāņu:; licencētais Berlīnes
•rpie [laikraksts,ļDerTagcš
visi izraidīti vai nu u z austrumiem, h^^r jaunas ,,r^^^
:vai uz pašu Somiju.: Skaistā Terijoku H^^^isijas" nodibināšanos Beŗlm
jūrmala pārvērsta par Ļeningradas^^
:stačhanoviešu vasarnīcu rajonu. ArTilas:komūnistu^^^^^v^^^^^^^^ Pīks,. Ulb-
:tādēļ:.šb: Šķietamo ^luksa^priekfeiem
varViegādatieš-arī-; strādhi4^
1000 smārciņaš.' par: šiliņu-'; :iGguva ļ:aeiņa::.ti!.v a-i -M-^A doimiS: :m^\iiS^'[- :
dāņu^antnvvfe:^
ka komunistu partiju.:Rietumberlīnēbupirmiespiedumu.;Izae
.Praktiski varot^ uzskatīt par:neesošu;[tībair ^ap-1000 :m:ārciņu, b:ct.piri^unia|^^^ ; .ipo'A^tis" • "J^ut$>V
Tika-i;komūnistu prese runā par,vē-,^^^
Iešanās pieļautām nepareizībām. un .; Vislielākais Uelga ; j^^^^ 1954 g to -k
viltojumiem.: Arī TASS:;āpgalvo,;kaļ:^
cirkņos. :bet īpašās telpās. Bez tam ātruinu.
Berlīnes vēlētāji esot :terrorizēti,lie- Vairāk nekā 4 stundas katru dienu
dzot
maršala Mannerheiniā skaistājā vasarnīcā
tagad dzīvo krievu 'stačhano-; j
vieši." Pag;ājušajā: ziemā:'krievi izraidīja
arī ^.visus tos somus, kas dzīvoja
Igaunijā. Tā :kā tie baidījās no
i;āGijas uz'Sibiriju,, sakās mas-bēgšana
no Igaunijas uz Sp-
'iTiiju pāri aizsalušajaņri Somu jūras
: licim. Toreiz, vairākas nedēļas, visa
riebts,' Dālems, Jeņdreckīs,!; Maroh^
Materns,G:eške un Raus. kom. locekļiem.
Karlshorstā notikusi sanāksme,
ko vadījis Padomju ; Savienības ārŗ
ais Sūtnis :Semjanbvons..B
tam bijis ieradies krievu: ::miļitāras
valdības : pārstāvis •ģenerālmajora
Lukjančenko.; • : ; . : : • : . . ' -r'. ;ļ^ '
Sanāksmē paskaidrots, ka krievu
Igaunijas krastmala bija dienu uh karaspēks eventuāti^^^
nakti.apsargāta. Ik:pa pāris ;slmts
ii.
metriem stāvēja posteņi.
Bet jūs, laikam, vairāk interesē ap-
' 11 tieši Baltijas valstis."
i
maina vācu mašmas
bet līdz tam daikam: visiem svarīgā-:
kajiem amatiem esot jābūt „
ķratisķā:bloka" un vācu saimniecības
komisijas respv : militarizētās^
krievu joslas policijas rokās. Berlīnes
astoņu austrumu sektora, i
ņii deputātu :sapulces jānārprganizē
pēc jaunā::aņstrumumaģistrāta^ parauga.
Pirmajam solim
mam par ^demokrātisku ; tīrīšanas
akciju". Tajā ietilptu demokrātisko
:Dartii:u : aizliegums, rietumu ļpolītiķu
Amerikāņu kriminālās izmeklēša-l likvidēšana,, rietumu-preses ii7sk,aū-
^as nodabas Vācijā pašlaik ^pārbauda šana utt.' ;Bez tam .sanāksmē. esot:
::par plaša vērienā nelegāla izteiktas šaubas, vai jauhņodlbināta
^^sporta akcijām, ko organizējusi Eberta. maģistrāts veidā
:padomju aģenti, : ziņo :,;New ;.Yorklvarēšot pastāvēt ^ ilgāk par:. 4—6- ne-feald
Tri^
^oOivti :pledāvājot vāciešiei^ apmeklētājiem braukt :cauri. attieļ:ī-
^^''^nām':sviestu :un. taukus;.:' maiņai gajai stacijai.bez:pieturēšanas. 1 Citās
ļ^et:jāunām::vācupatentēm,speciā-[ stacijai
•^^^ mašīnām, •darba/rīkiem, krāsām liedarbinot bremzi, :Staro:publiku!'un
nō:|:dzGlzcela personālu:::izcērā5^::^^^:ū^
tas; debates;' ķ a d .dzcIzčGļniGki: 1 :ap-i:
aksts piezīmē, ka amerikā-Lsaļvoja. ka te esot :runa pār .:,tuk-
. ., anF^ļiem : un :frančiem - tagad :Mem:.vilC;ie:nleitV
ļ^?ta iebraukšana ,/padomju "joslā, braukāja; šurnu; un;;turpu^^y^
krieviem : rietumu joslas: jopro-: stundas^nevarēdarņisasni:cgt' mērķim
cU i em ražoj umrem; ko [ ofici a 1 i
.^^^"lerikānu joslas nedrīkst izvest.
Laikr;
•^^•^•:pieejamaS;;^feot's%aidām3,->k lielvocākā-'-^rēdcre,i: :i
^una; pPGcu^- kontrabandas;: akcija-: i:ēc-:ii^
piGnēmusi plašus;apmērus,.spie^; ņemt savu amatu.:iztMcās.' kā rezii
amerikāņus ' uz^ preiakciju;ļ tāti:' pāršpēipt. visas iepriek^ē^p^
ribas, -bet-'lieivecākā: vietnieks-ļPrī^^
N Y H T •'ldēnsburgs:no.rezultātiem; secināja,
'īzākā:
tāju atbilde, uz. šb:izrīcību^ :bij.9. ang- « -
ļu preses viens: :no .galvenajiem tematiem
visas pēdējās •dienas., pirms
vēlēšanām. , :kreis:āis „The ; People"
kbmūnistu un krievu^ akcīju:par: jau^
rupni
Pēc 28 gadieri „patvaļiģas prombūtnes"
Barselonas policijai pieteicies
kāds agrākais amerikāņu kareivis.
: • .Nemitīgo prodvikcllas ^iUf{:-;aau .••'.J:
rekorda: skaitļiem .izsk3i<3r6>;-v-i/^i.jirrnf:
ar: katra atse\'i:^;ķ^ :^tradrueka.::;?>niev •
gurnu, :kaS:: pašreiz'/ c^
33^/0 augstāks nekā>tt39: ^-g^-t^^^^^
•6OO/0 augstāks: nekā'19^^^
nās pārvaldesraaaaauapzimēja^pat:;?^^
;,vecu jauna apdare Ar to ^rālijai kļuvusi: Padomju • Savienība,
krievi, Hekas^i^i^ t ' r a ^ iēspē- nostādamās;.Au^^^^
jaini labākas :izejas::pozicijasvarbŪ^:^^ - ;
' Atpakaļ sūtītajam nogādāti uaudzi.
pasta sūtījumi, kuriem, nebija uzlipināta
2 feniņu Berlīnes palīdzības
marka, kādēļ vēstuļu uc sūtītajien)
vēlreiz atgādināms to neaizmirst.
270 lappušu biezs svētdien iznāca
amerikāņu laikraksta „Baltimore
Sun" numurs.
tējām bei.gu sarunām par visu Berlīnes
problēmu kompleksu.• Strādnie-:
ku partijas deputāts Ričards Kros-m
e r i s „ S u n d a y Pictorial" ^ slejās
svētdien vēlēšanas apzīmēja par nobalsošanu,
kurā beriīnieši varējuši |
izteikties par vai pret Krieviju. ^
: ^Kamēr ārzemju preses lielāka da-a
it sevišķi norādīja uz lielo pretrunu
starp padomju rīcību Berlīnē
un vārdiem Parīzē, neatkarīgi liberālais
-^Observer" svētdien, meklējot
tai izskaidrojumu, atzina, ^ka'šī pretruna
varbūt nemaz.nav 'tik : .neizskaidrojama.
Jau no paša konflikta Pagājušajā vasarā, kad grieķu val-
'sākuma bijis skaidrs, ka krievi Ber- dības karaspēks zuiōja par lieliem
Tīnes dēļ karu negribēs; sākt. Tādēļ panākumiem ciņa pret pai-tizaniem,
Viņi vēloties Parīzē atstāt vaļā dip- amerikāņu militārās misijas vadītājs
lomātiskās atkāpšanās ceļu gadi ju- kādā- intervijā paskaidroja, ka par-mam,
ja viņu agresija pašā • Berlīnē, tizānu cīņas. Grieķijā varēs izboigi
piedzīvotu pilnīgu neveiksmi. ;: • ; tikai tad, kad šai valstī būs sabūvēvi
. Pazīstamais polītiskais • komenta- pietiekami daudz modemu ceļu; Ši-tors
Skrutētors konservatīvajā ,.Sun- nīs dienās nobeigts Grieķijas jauno
dav Times" atzīmēja, ka _krievu po- ceļu sisi Omas mugurkauls" — ap
lītika Berlīnē sākumā izgāja no pie- 70O km gara modema šoseja no Atē-ņēmuma,
ka gaisa tilts būs nesek- nām uz kalniem ziemeļos no •Saloni-mī^
s un blokādes: rezultāti tādēļ p i l - kiem, Bulgārijas pierobežā. Tas ir
nigi. •: .pirmais lielais ceļš, ko sāka; būvēt
: Bet tad pierādījās; ' pretējais un pēc ,Trumena doktrīnas" pasludinā-arī
pēdējos padomju:šacha viIcienus šanas un amerikāņu palīdzības sa-
Berlīnē Rietumvalstis: atteicās atzīt: ņemšanas. Tas celts amerikāņu inže-
Tālāk Skratētors .veltī .lielu uzmanī- nieru uzraudzībā ar amerikāņu ma-bu
-Berlīnes trīs rietumsektoru ko- šinām, un pa daļai arī, ar ame;rikāņ.ij
mandantu sanāksmei — pirmajai pēc materiāliem. Pievedot kara materiā-komandantūras
kopīgā darba apstā- lus no Erejas jūras ostām un paKtri-šanās^
Šinī faktā varot saskr'-t pa- not militāro ; s;..':k.>mi ;pa; šo : ceļu.
zīmes, ka ^ ASV.: Lieibritan '. ; un h^iieķu valdības ķara:^pGks::-tagadveor
Francija d:':ym;ā:.^turpmāk ;sadarbotles daudzās gadījumos; at^^riezt::paitizā-
Berlīnē ; vēl ciešāk Un ::ka koman- nu spēl-ais, iokām tie pasūtu at;-;āp-dantu.
sēuē esot pirmais solis uz R:G- ties: uz draudzīgām val.^tīm aiz ro-tumberlīnes
pārvaldes ciešāku ' ap- ļ bežas.
vienošanu, . ' ^ B B C
illiliiiiiiHiļiiiiiiiiiiliiiitii^^
g'-...' ,,Cīņa" žēlojas: .„A1 ūk:;n<;5; m^..
g : rinķa • pagastbs^^ ņ^
§ cīņas par : labību. Pagastu, -vadi ::
1 tāj i darbinieki: vai rāk; ga,strble ri':3:
^vienas kuļammašīnas pie orr:i:.
^ > nekā::orgahizē kufeanu u^ Ija^īliJC^:
1 piegā.di.'^^ : ;•....-:-,-;;:.•:• ':^s-''
=: -Ka- savu :karjērur^
g ; dibināt ūz ncespiien) :gradicii) i?
§ tituliem/ nācies- p i e d i i \ ^ \ 2^
:mlesniiekri ':tf:ll:r:.
Horstam . .H(?lxiri-dtanv
. Rinhen:r.%'i...
no Ptorch»'^* riicu
Viņ§ ...:,•• ŗjv.vds.-iir'.
h.'indidejjj; PĪ^Hi.'
heima;-;; ••; pilnvt >^'.,
l;c
s kāvG]:t>ssņās. a7aoc!3rnie;'».
I brīvkunp,u fon ;. -Butlaru- Rr^rni^-•
g ddrij,. protcioru un dipi liihml'-^..
f|: .\.:pk:$f.(:)rdas';:,un] vG:ŗ-s.itates
p un ;Cika?ns universitātei .vlnbr:-
M .nātnu:• doktom, bfiz tam vē: -.;:f'V^
':; P if;'dēv.r:d ?. mK: K ļ ' mblid/.a :•, 0/."ilr^)
1' das;. Parī7.r>.c. un Cikagar^'i^od^: -dv-'; -,
1 :ton 1 radii:^-.,.: Tar;; vis.s Kjm^-n^r-A
vecāks • UTĪ ::y
iāk apri-ņķa ve--
:• ūzdodarnie^^-
:--mak:^a.j py:sotra-.gac a • <1';'.t;ar-rV •
-;• .7.2:.'2adus/:::ve<;^
Kariia St. Dzosefa..Montena^, .
ri.^ti. -bci ve;':
naV •piorļv/.p.::;-p'-'
1 galvas. :-2.'r!
P^:/nu;;, ' \ • -•;'••-• •::;i;TP'."
% Tici: ne'īee^a.
l^HiiHn^r/iVk;;:::-^^^^^
•0,ļic:w4
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481207 |
Description
| Title | 1948-12-07-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
^ «ZVANĀM. >. v ^ ^ , ^ '
^achā. /Eslingens bija
liekiem, savu'pfe-e^^žaliem dārt
Steķis tmvaStL/''^=tāJ^^^
dalta f-etros poto,
neaem šaurākā
Pec atsevišķo posmu tit"°'^^ē' Ari
bas. Parskološanāš ooM 'P'''^^-
Eskngenas dārzkopid^'.'^^i'^ņi
vērtīgu praksi. ^: ^•^olā; ^ūs
.Teorētiskās mācībai WM
'^?s,.bet praktislde^ŗSv!?'^^- niecībā Nellingenā N.V^V ^^n-praktizēšanās
ĒižkS''^'"^^'^" nās un svētdienās T.f^*^ ^^^tdle- Pieredz'tSikS v^'^^
lielajās: vācu S i e Ibl^'t
gart^ apkārtnē vSļaf''^^''
«pilsētas zem stikla". Ari H n h f ' •
'ļ'as Vācu. lauksaimnieciba^ .f'^T
skolas dārzkopības fast t ā '"F" •
solījusi nākt S S i?^'''^
dārzkopju prakse^pSāšS^^^
d S ? S l S £ i ^ ^
t5kties;,rrnocit£lSSn^^ŗ
Imgena. iekārtots internāts, P t o :
šanas un sīkākas Tina/
darba; d a l ā , . S n ^ S
ļcna
Latviešu preses biedrības amerikāņu
joslas kopas biedru sapulce 5
decembrī Eslingeņā kopas priekš^
nieks-A. Liepa ziņoja par nesen Parīzē
nodibināto Centrālās, Austrumeiropas,;
Baltijas iin Balkānu valstu
brīvo žurnālistu federāciju, un sapulce
vienojās, ka ari LPB būtu jāpievienojas
federācijai. Par kopas
priekšnieku 'no jauna ievēlēja A.
Liepu, bet valdē Zinaīdu Lazdu, Ģ.
īSalno, L i Svarcu un K. Rabācu. Be-vizijas
komisijā ievēlēja A. Ozolu, J/
Kadili un V. Moori, bet goda tiesā
Ad: Sildi, Ļ. Bērziņu un P. Starcu,
par substitūtiem Aldu lN[iedru un T.
Zeltiņu. Biedru naudu noteica DM
5,— gadā. Pēc sapulces notika rakst-nieku
pēcpusdiena.
VES TU IES
; B i r ķ i s , Vircburgā
: ^, V ' .'V ZĪMES': ;'v:^--^^
Kad 1945. gadā toreizējā UNRRA
aka organizēt nometnes, spontāni
adās velēšanās demonstrēt savas
adonāiās krāsas. Nacionālo krāsu
alirodziņi tad bija gauži parasta -lie-:
a. Ar laiku šī vēlēšanās ir apdzisa-i,
varbūt arī ar vācu nepatikas iz^
audumiem pret ārzemniekiem, ap-zēsta
izēdējā laikā nonietņu kantīnēs pa-ādījušies
nelieli;kokā giezti un, uz
alda novietojami Latvijas valsta
ērbohīši. Esmu redzējis, ka tos iĶ-i
iegādājas tie, kas dodas uz ; ( ^ ;
emēm par piemiņas zīmi. i af
laista piemiņas zīme kā aizbrauce-em,.
tā šeit palicējiem, varētu,
elieli, glīti pagatavoti Latvijas stan-artiņi:
lai kur mēs nonāktu,_un ^
ādos apstākļos mums būtu. jaeiziļu,
e katru dienu mums;atgādinātu,
:am latvieši, ka Latvijas gaida.|^aa
:s gaisos: atkal varēs brīvi pHV"^
rkanbaltsarkanais karogs.
J ā k o b s o n s i Gēstachtā^^: ;:
DAMOKLA ZOBENS
Šķiet, ka cilvē^^
e$ kara: draudiem, ka Ja kads len _
:s: rītu. ne,nākošgad .k^^^
^bu^^ tad to' „pagodina^' par:P^^.
eti un izsmej. • t>
Jājautā, vai tikai tas; ir-prav!^^^^
Js augšminēto domu i2telCl^. .,H.^-,
^, kas to apstrīd un apgalvo «
PIEMĒROTĀKS DĀtANA
•ZIEMSVĒTKOS ,
brāļu Kaudzīšu
Ed! B r e n c ē n ak
;Gena: broš. D M 1 0 , - - ; ^ u d ^ ^ ^ ,J
sējumā; D.M 1.5, •
Pieprasiet nometņu grāii^^
••.cāsl
11-
LATVLJA UN IGAUNIJĀ:
Migla
Ko stāsta NKVD šefa šoferis
un
katastrofas
Biezā: nUgla, kas kopš,27. novemb-ŗa^
līdz pagājušās nedēļas: beigām
klāja lielāko: daļu Eiropas, no: Po^U^^^
dzenuma līdz Norvēģijai un no Ang-
. T X ^. .lijas līdz Somijai, uz laiku bija ap-np"
par'Latviju nekā vai r ā l d turējusi Rietumeiropā visu satiksmi.
^ T . ' . ' Sevišķi bieza migla biia Anglijā im
,,1-ar L a t v i j u zmu tikai nostāstus. Dienvidvāci^ā. Pēc meteoroloģisko-bet
visuma, protams, apstākļi tādi staciju zinām, šī mi^la bi^a lielikā.
paši^ka Igaumja. Viens no maniem k ā d a jebkad konstatēta. Jau 30. nobijušiem
draugiem, arī vācu gūstek- vembrī Londonā bija pārspēts pēdē-nīs,
kadu laikuļbila Latvijas NKVDhais 1944. g. miglas „rekords'^ - 88
seta šoferis. Krieviem vispār loti stundas. Anglijā miglu pēc astoņām
trūkst šoferu un daudzi vācu gūstek- dienām daļēji' izklīdināja stipri vēji,
ņi ir bpauceji pat visauf^stākām h^as reizēm izvērtās vētrā. Vācijā
amatpersonām.. Ļ a t v i j a ^ ^ f ^ jauna ap-manu
draugu tomēr atlaida tāpēc, kaj turēja - gaisa satiksmi ar Berlīniv ko
ugs, pec ,,načalnika'ļ domām, ne- atjaunoja • tikai .pēcDusdieriā..
6sot braucis pietiekami ļātri. ; Tas Miglas dēļ Ēiropi^ notika -arī, dau-ļings
ļoti baidās no latviešu parti- dzas; satiksmes nelaimes. : Pie :Skb-zaniem.^
Ik Pa-divi nedēļām;^ viņš: tijas un Velsasik
lek pārkrāsot: savu automobiliļpi^. uzskrēja -sēklī^^
n^i:ata, krasa,: lai to: nevarētu^ii^
z i t Pa klajākiem apvidiem šof-ris Gieni,vKopenhagenas;Dstā-t^^^^
nekad nespēj braukot pietiekami ātri,; ^
larkungsbutu apmierināts. i|Pie;^t^
viņs brauc ar vācu; 2,1 litru B M ^ j t o j o t kuģu ceļu.Elbā uz laiku: •bij
rkas, kā zmāt, ir viena no visātrākām apturēta visa satiks
mašīnām. Paši; krievi, starp citu, ta^
gad ļoti lepojas ar visiaunāķiemŗ.pa- ceļa katastrofa, kurā 7^ personas da-domju,
tautas automobiļiem". Patie-; būja galu. No krievu joslas īsā l a i -
s^ba tie :ir nOpel'^ .tina: .automobili, kā ziņoja par'In^^
us būve bijuša .Berlīnes „Gpel" nelaimēm pie Falkenzē, Hudiās :un
a, ko krievi ar visienļ vācu in- Ēbersvaldes/- Vienā gadījumā
zemenēm .pārcēluši , uz M
Īga ;atšķinba no parastajiem vā-|ŗāgadījumā,^p
cu automobiļiem ir tā,; ka .uz niotora
tiem uzlikta plāksnīte ar nosaukumu
,MoskoVičikVV: • ; v •'
>,Bet vai ļūs nepastāstītii kb vaifāk
i)ar Igaunijas un Latvijas!: partizāniem?"
'[•'':'•'•'••'':'•
Es visilgāk biju Igaunijas un Lat-
^^as pierobežā "
^DŽšrbs viņam služi tāds pats kā
visiem^citicm'no Krievijas gūstekņu
r'ometnēm atbrīvotajiem' vāciešiem.
Bet seja šķiet neparasti inteliģenta,
cnridzigaun itin kā pārāk jauna-
^ŗjVta gadus pārdzīvojušam cilvēkam.
° "'jā.'" viņš saka. .Atzīstns. ka man
i^aja^iabāk nekā vienam otram ci-t^
m. MCis, pavisfem jaunos, savāca
skolās ^^^^'^^^'^^
old^icrn. No r ī t a ' Hdz vakaram rriiims
|,^^ar karotēm lēja iekšā^:^
par ,-skaisto dzīvi" padomju paradī-ļe^
Arī tas,; protams,. 'iJāka riebties,
b(}ttT3rnēr mēs: gandrīz noticēļam^^
visā šai -mācībā ir. kaut kas labs. :Par:
-laimi niiis^ pēc; tam izlaida laukā . un
li^C: nedaudz dienām 'jau viss:; bija
:vairak:nekā skaidrs: Taisni ;tāpēc, ļ^a
mums --•^skolotājiem ievērojami
lielāka; kustības; brīvība; es,
piemēram, pats savām- acīm redzēju
]<§ lieliskā igauņu tauta cīnās pret
. boļ^evisnlu •un;:bojā eju."
^,Es esmu latvietis.", ;
; Jaunā, tilcko nō gūsta atlaistā,;vācieša
acīs iemirdzas tāda kā līdzjūtī-
: ;,Ncviens. no mums, vācu g
iilem. kas bijuši saskarē ar igauņiem
iih viņu kainiiņiem latviešiem, :;ne-
.Bizmirsīs,; cik cēli šie ļaudis, ;;paši
izmisīgi ar postu un apspiedējiem cīnīdamies,;
visur, kur vien var, pā-lidz
atvieglināt gūstekņu drāmās
dienas, Bet man juņis: godīgi:jāsaka,
. k a
nekā drūms. Vai jūs esat no Rīgas?
:„jā — esmu rīdzinieks." ; v
;,Es pats tur netiku bijis biju
Tallinā^ ilgi strādāju Valkā.; Bet visi,
kas liāk no Rīgas, stāsta, ka to
pārkrievo .vēl straujāk : nekā citas
Latvijas.pilsētas un -pilsētas Igauni-.
ā. Rīga ir: pārlcrievošanas un krievu
centrs: Tallinā igauņi dzīvo grūti,
bet tomēr tos t ik lielā mērā ne-deportē.
Eš pats- ilgu laiku strādāju
pie jaunās Ļeņingradas^-^
auto ceļa būves. : Runāju labi: krie- motīves, un vagonus. Amerikāņu
viskl, tā ka biju žinārhā mērā: uz- militārgubernatorš ģenerālis ^ ,: Ķijss
raugs. Varēju it brīvi; satikties^ ar iūdzis izdošanu atlikt līdz jļunu;ša-igauņiem.-
-; runu sākšanai, bet.padomjuīpar
: , M ir tiesa, ka Tallinu un visu [vis paskaidrQji$,^ka^k
;•'Baltijas jūras:piekrasti:nocietina?" ^
: „Domkalnā ap garo Hermani ūn
; veco pili :sabūvēti vissmagākā ka-
, lifcira krastu liel^^abali. VinDUS •Dom-
(alnamžuzbūvētsiplāss militārs lid-lauksv
Par auto ceļu pārvērš arī k ā d -
reizeio līkumoto ceļu gar Somu jūras
līča ziemeļu krastu nb;Ļeņingra-
:das uz Vīpuriena. Ļenin^radas i^uģu
• būvētavā, kur kādu laiku biju nodar-
• bināts, iķ dienas Tažb pa vienai ^tr-laivai;
Vai jūs, starp citu, esat dzirdējis
par tā saukto somu-karēļu»> padomju
republiku
: „Jā — kāpēc iūs man to jautājat?"
.Redzat; pēdējos mēnešus es strādāju
kāda fabrikā tur. Bet šai republikā
vairs nav neviena soma.
VOties repārāciju;sūtijumu;;uņ pas^-
žieŗu vilcienam, ievainota; 21 per
na.; :Svētdienas ritā: angļu joslā "pie
Fasbergas li dl auka nogāzās 'kāda
,.Skyma$ter": tipa^ lidmašīnā, pie ķain
DAŽOS VĀRDOS I 2 majoni pārs2
2,5 miljardi cilvēku apdzīvo zemes
odi, pēc evaņģēlisko baznīcu jaunākās
statistikas, 692,4 milj. no tiem
r
nailona 4U:
kristīgie, bk 1859,2 milj. nekris- (ļļena, 4 millOm tīgo. No kristīgo konfesijām visvai-l : ? ;
rāk locekļu ir katoļiem — 331 milj.,
protestantiem — 227 milj. un pareizticīgiem
144 milj,
Gandriz jau panākta vienoSanas
Grieķijas-Dienvidslavijas starpā par
abu valstu turpmākām attieksmēm,
ziņo AP.- Līgumu dienvidslāvu valdība
tomēr parakstīšot tikai tādā ga-dus
skapju gadi
ASV RŪPNIECĪBAS PĒCEJ^IU
SASNIEGUMI
Par spiti da."^.:ldiem nelabvēiīg.<^ir>.
apstākļiem ASV rūpnitrciba pa^/vl:
dījumā, ja Grieķija panāks vienoša-ļ ,^trādā jot} intensīvi- uii trīs gado:;
nos arī ar Bulgāriju un Albāniju. " pec kara gandriz vifcās nozares nā:-
Bijušās torpēdu izmēģināšanas spējusL priekškara produkcijai^ oi^r
stacijas ierīces Ekern.sfērdā pare- s.tākos sasniegumus. .^ī gada'pirnu>-
dzēts šodien uzspridzināt, Slezvigas- jā. oktobra nedēUl 'arrlndeku ;lij9;(^^^^^^^^^^^^^
Holšteinas landtāgs: liidzisEHPad-: priekškarā 1935.--^3^; g/; ctiurTņeni;
ministrātoru Hofmāni i>anākt:špri-' pieņeniot ^ 100); tā -pār^niegi^iip^:^^
dzināšanās a t l i k š a n u , ; l ī ^ ^ t - z h A d ^ ^ L ^ i
derriolēšanu novērstu.; ; : ; / prodiikciju^ ;/ ^
•::0ivus SS.:\irus:a ūņ ..;: apimi":^
trijās ^ policija ;^īnes : britu ;: sektorā.^ 1947^ ražot i 250. :rmlj; vīr.ie^u kitik -
Viņi:ņodarbojušies ar spiegošanu^ re-^^ri^ kakla saīKu.' 125
gulāri ziņojot par angļu) okupācijas pāru:^ vīriešu :kuii5jii, 26 :EnHi-āļzv3i-armiju:
kādai austruņiu. valstij.: AP-j kū un 3 ' mii j d a r ķ a / g i k ^ u : Vfoii.
i-austrumu
Gietinātie nav. austrieši.^^^^^^;^^^^^^. ;r
:• Dienesta 'Ķienākiunus..atkal uzņe-|pāru;;nailoh^^
mies; Grieķijas: ministrus prezidents tika'' pogu;; pie kam: p ^ 4 | j i e |^
Sofuliss. Vēl ^priekš nedēļas minis-: māli;:sasniegiimi;: : ::; K^:^ :^ - : -:
tnif^ezidenta.^vesd^^
pec dm . sirdsl^mem^^
pietr^ ka:;:Atēnas,rēķinājās :ar^^
10^00 vsarl^nannie^^^
beigām^dezertējuši no paaomju^^^^^
mijas^Austŗijāun vai^w
uz .rietumiem,: vai ari slēpjas knevu 1^.^^^^^
Uz Padomju Sivienību gatavu izstrādājumu
veidii aizejot daudz i z ejvielu,
kas nosūtītas uz Eiropu
Maršala plāna ietvaros, konstatēja
^ . )jā aizgāja 3 amerikāņu lidotāji.
^ , , , ,. nPar partizāniem?! Partizāni jo- Gadījumu izmeklē īpaša komisija., ,
šo tautu pašu liktenis ir vairāk projām' ir aktuālākā tēma Baltijas Kopš gaisa tilta sākuma Berlīnes U^^rikāņu senators M Tasno-rīrf.
mc iiīQ Ac:nf no PT<.nc:?'«lvpk+Tc« 'gaisaapgMēgalu dabūjuši'^^^^^
16 amerikāiiū : un 7 angļu • lidotāji.:|ta,: ko Rietumeiropas valstis . paraķ-,
Liela daļa šo daudzo katastrofu tieši: stījušas var Padomju Savienību vai
vai netieši notika miglas:dēļ: -^^^^^.^^^--^^.^P^^^
:: Neparasti biezo mi^lu, īpaši Bienrl vukārt, atbalstot: tālāk • Ķīnas komū-vidvācijā
līdz Alpu- apgabaliem,; meteorologi
izskaidro ar: siltu gada laivu,:
augstu gaisa spiedienu ūn gaisa
valstīs.
Turpinājumā lasiet
K S DARBOJAS L A T V I E Š U U N
I G A Ū N U PARTIZĀNI
KRIEVr SĀK PĀRŅEMT
AUSTRIJAS DZELZCEĻU
RITOŠO S A S T S VU
Krievu iestādes, pieprasīdamas
to, ka Austrijas dzelzceļu ritošais
materiāls uzskatāms par kara laupī-sarūnās
par so jautāiumu neiGllaidī-sies.
Jau sākusies 540 lokomotīvju
un ,5500: vagfenii nodošana, kādēļ
Austrijas dzelzceļiem jāsāk : jūtami
ierobežot satiksmi. M:
nīstus, un tādā' kāi1ā amerikāņu materiālus
beigās izmantojot pret ASV.
lu dēļ vēl nav rsašniegusi pnekskMiv-
•produkciju 3,7 milj: vjeģl^:iria.'^-nu
gadā, bc't progress pēdējos gada; to--
mēr manāms: pa.i^ājuš; 1 jā ga |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-07-03
