Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1948

              • ^ ^ V „ ^ 1948. ,
1
I
1.20
1.50
i^bagam pie t^^^^^^^ • - . .
Taķsametrš : mSiām '' •
fes mēnešu al(>as n v n n c o ' * * ^ ^ "^
mīļajai Murlēncr'"^^
LATVIA
tatviaD Newspaper
Pnhiifbed nnder ^ " ^ ^ ^ Givi!
J S UNDP 196. Publisher
'^"f Edifor: Karu?
np CamP Kleink6t2 near
ffibi/* Gilnzburg/D.. Bgra..
Kblished three timfs weekly.
Ēdltorial Office: Giinzburg/Do.
LATVIAN NEWSPAPER
30.00
0.50
eo.oo
2.00
- 5
ĻietussņrRs sievasmātei' 'I'.',
NOVEMBRIS
35.00
Mazs bnlianta; gredzens MarlOnci
okase nesaskanēja, un cs vinaM^
teicu pārmetumus ^^^^i iz-
^kinr n^'-^^"^^^^^ samaksātie rG-ļ
nebim iegrāmatoti, un es vi-ņai
izteicu pārmetumus . . . .
^^^^^ l<omDlcktl manai
ncizsaĶam mīļajai Marienei, jo
biju aizmirsis noskaties . . !
f,!;w^"^'^'-^^^^^^^ sieva var
iztikt^viena pati, laiki kļūst a,ūtaki
Marlēnes brālēnam, (viņa mQ<; \i
dien savā dzīvokli iepazistināia,
kad es nepiditi viņu' apmeklēju^
Nabaga puisis esot bez darba)
Radio -aparāts, 12 spuUlMi, manai
par Visu vairāk mīļotai Marlēnei,
pirmais . maksājums, . . .
Marlēnes brāļēnarD, kās vēl arvien
ir bez darba . ,
Par jaunu velūra platmali, ko Mar-lene
man dāvina. . . . . .
Marlēnes brālēnam . ļ . . . .• .
ShimniecTbns nauda sievai decemb­rim
. : . . . . . . . , ;
Lietussargs sievasmātei, l;as veco
, atkal pazaudējusi, katliņa . . . .
DECEMBRIS
300.00
300.00:
240.00
30.00
50.00
50.0Q
500.00
50.00
40.00
50.00
180.00
18.00
' .'i
• "r-'jfjļ
\
Nr. 110 (215)
Otrdien, 1948. g. 7. dec.
1 znāk trīs rei2»s nedēļā.
Izdevējs: BALĶ uzdevamā
LatvieSu presēsi/darbinieku sa­darbības
kopa. Z Atbildīgais re­daktors:
K. Riļbācs, redaktori:
L. Bēriiņb, M. Culītis, B. Ķi-
S€li&, A. Liepa, H. Mindea-bcrgs,
A. SmitsSAdJrese: Gunz-bnrg-
Do.; red.: Dominikus-.
Ziminermaiinstr. 2 (tālr. 5»)).
ļ apg.: MarktpL 25 (t. 84).
i
I
m
•i
i
P
Avanss detektīvu birojam, kam, sa­kara
ar kādu, anonīmu vēstuli, uz­dots
Marlēni uzraudzīt . . . . . 20.00
Pastmarka vēst-ulei uz darba pār- .
Valdi, lai. sūta mīļn jaunu kasieri,
jo vakar Marlēni uz visiem laikiem
atlaidu ; . . . , ,^~r • ^ • « . . ' • 0.20
. Z ī d a tērps manai raTlalai sievni ,120.00
Koka zirgs manam mlļuiam puisi-tilTl
» . • ' m # • ' • • • . • • • f •
P ā r i s istabas kurpju man pašaņa,
fllClEi • i#> •. »• • •
Lititusgargs manai mīļajai sievas­mātei,
jo viņu savu, diemžēl, atkal
pazaudēiusi, pirmā labuiua zids,:
ziloņkaula rokturis
25..00
5,80
Maskavas draudzība
Uiist arviei smagala
nasfa
BBG korespondents, sniedzot
iiflU par Cechoslovakijas minis­tru
prezidenta Zapotocka apcie-niojumu
M:askavā ārlietu \m fi-nanču
ministra pavadībā, zinSja
vēstīt, ka sarunās Maskavā čechu
valilfcas locekļu delegācija mnā-
§ot vispirmā kārtā par saimnie»,
Ģiķas jautājumiem un norādLšot
U2 Cechoslovakijas arvien pieau-gošajlein
saimniecības grūtumiem.
Cedioslovakijai, kuras saimniecī­ba
un tirdzniecība spiesta arvien,
vairāk pārorientēties Maskavas
satelītu virzienā, kļiist arvien
grūtāk sagādāt sev nepieciešamās
izejvielas rietumos.
Pec\ korespondenta ziņām, taga­dējā
Cechoslovakijas saimniecības
rtatistika to apliecina skaitļos:
kamēr Čedioslovakijā tikai 16
proc, no nepieciešamā importa ie­gūst
komunistiskā bloka valstīs,
]ļi turieni aiziet 38 proc. visa ek- .
sportā. Tas. liecina, ka novērša­nas
no rietumiem un no Maršala
plāna palīdzības. un pilnīga pār­orientēšanās
uz Kremli Čechoslo-vakijai
un citām Austrumeiropas
valstīm saimniecības laukā nesa­gādā
Helus sarežģījumus:; BBG^;
le un
vairāk
m
ASV un Kanādas aizsardzības.plā-otāji
pēdējā laikā izrādījuši se*;
išķu interesi par arktiskajiem ap*
;abaliern, kam var būt izšķīrēja no-
|me nākotnes karā.
ASV armija, vēlēdafnās 'noskaid-
'ot, kāda tipa cilvēki vispiemērotāk
ie "bargajam arktikas klimatam,
liecus mēnešus no vietas Izdarijusi
iipīgmj novērojumus nelielā gaml-
|oriā tālu zie'melos — Čerčiļa lorta,
;anit6ba9^ provincē, Kanādā, tikai
50\km no polārloka. Sis forts, ap
:uŗu parasti auro nikni, līdz 50 km
ļtri salti vēji- un kur temoerātūi'a
mēnešus gadā ir zem nulles, kal-oja
'par izmēģinājumu laboratoriiu,
iet forta : garnizona 152 iemītnieki
lar izmēģinājumu trusīšiem.
Garnizona dalībniekiem, līdztekus
ļārtējajna^ dienestam, bija jāveic da-lādās.
personīgas un inteli s^'enccS
'ārbaudes, ; jāoakļauias psicholo-ļiskiem
eksDerimentiem un
vstarpēji jānovērtē sava ŗ ,
bā dzīvei aukstajos un vienmuli-laios
zieilneļu tuksnešos. :
Pirrnajos divos mēnešos -jūtamu
ļārmaiņu: karavīru psīciioloģijā ne­ja..
Tad sāka parādīties nenorrna'
ļbas. Mazinājās garīgā modrība,
īri kļuva izklaidīgi un nemierīgi.;
ļi parādībp. pastiorinājās ^ ^
tsniedza augstāko pakāpi ceturtajā
jiēnesī. Pārmainās atsDOguļojāS'an ;
ļaŗavīru alus patēriņā: Pēc maksima
ariiegšanas ceturtajā Tnēnes^-^
1us patēriņš jūtami saolak;^
Tad iestāiās visdīvainākais posrn^^
^ravīn šķita „kaoitulēļam" arkti-
4i. Garīgie spēki strauji: mazinaja^-
stājās intereses trūkums prCt aie-estu
un visu pārēļo. Pēc eksoeii-ienta
• beigām; ķ^d .l>^mēt{inaiuiTH
ŪSĪŠU-' garījjals slāvolclis 'bija DK-^ :
mi pasliktina! ies. eksperimeint-
,.ji -savāca rezultātus un varēja ^^^^
nāt, ka parastais ,4«^>ā kareiv^^
ļps - lielais, 'skarbais, "orm^'^
is, sabiedriskais uņ a^resivai^ K<^_
livis — vismazāk spējīgs P ^ ^ ^ .
'ktikas ietekmei; Lai gan ^i^;^ļ^.
ikumā visenerģiskākais, tas, ''
retestības spējas ātri :^audē.. . ^
Turpretim, mierīgais, klusais.
iiilitarais" kareivis tās;saglabā^
kāk. Tas ir • inteliģentais, vicglv.ļ^'
kšu vērstais tips, kas: spej -
nāties :pats ar savu sabicdribu^^.^
tt viens jūtas vislabāk,. mii i - ^ ^;
ūzicēt vai - vienkārši nodoties -P-^:
bmām. Vina: enerģija!:^ ^Slvī-budz
ramāl^a, bet toties P^^^'p,
: - \ ^ : : : •
des-par Atlantika. paktu. Tajās pie­dalās'Lielbiitānijas,
Francijašv Sēl­ijas,
Luksemburģas, Holandes un
Kanādas vēstnieks un Savienoto
Valstu ārlietu ministrijas pārstāvis.
Sais apspriedēs jāvienojas, uz cik
gadiem paktu parakstīs, vai to ne­attiecināt
arī uz citām Rietumeiro­pas
un Skandināvijas valstīm un
jāvienojas par amerikāņu ieroču un
kaŗamateriālu piegādi. Kanādas ār­lietu
ministrs Pīrsons izteicies, ka,
pec viņa domām, paktu varēs drīz
..Vi;-
apakšnamā-ārHetu mīnis^^^^^
B^vins šodien sniegs ziņojuiiiu par
BBG
9
m
austrumu sektora jaunais
ais'* Fridrichsv Eberts pir­majā
preses konferencē paskaidro­jas,
ka viņš ievēros vienīgi krievu rī-
AOiumus. Jebkādus rīkojumus vai
^«^rādijumus, kas nāktu no rietumu
P^es, viņš ignorēšot. Ja rietumu
sektoru pilsētas komandanti vēlētos
"^m apmeklēt, to viņi varot darīt,
ŗbeŗts pie viņiem neiešot. Kāds
žurnālists „lielvecākajam" , jautāja,
varēšot tiesa, pa Padomju Savienība
^^vā joslā ierīkojusi koncentrācijas
^metnes. Eberts atbildēja, ka visas
J^KiipāGijas varas ,.drošības nolūkos"
] ^ % G t . Kāds cits žurnālists savu-^
i s i i f a j a , . vai agrākā nacikon-s
nometne Zachsenhauzenā
kļuvusi krievu koncentrācijas
^Korrektības dēļ", teicis
•^^vecākais, „Zachsenhauzena jāap-m
par -interhēšanas nometii".
m
•I
11
i
I
i
1i
i
41
^zvigas^Holštelnas apgabalā par
locekļiem : ievēlēti St Jaun-ŗ^
s, K,^L^^^^ Osis un inž. T.
^^^K^lns. Visrosīgākā bija Gēstachtas
nometne, kur: vēlēšanās pie-
"^^^^las 99 pŗoe. balstiesīgo tautiešu.
.ļ^aszāksijā: ievēlēti V. Jariums,
-iinis; A^ Abakuks; V. Hāz-
^^^MA,Ķripēns. :::'^^^^;^:^^; r
2iemeļreinas un Vestfāles apgaba-r^
elešanu. galīgie rezultāti v ē l n av
Pēc līdzšinējās informācijas
balsu nodots par J; Celmu.
un demonstrē pret sarkano totalitāri smu
..ni? w i'y^/?J"^ies ^''^vlbu un demokrātiju, - tūtls bi.ia rietumu pa-saules;^
sabiedriskas domas pirmais atzinums, uzzinot Berlīnes pašvaldī-bas_
velēšanu iepriekšējos rezultātus] Pēc pirmdienas rīta zinHm, svētdien
velēšanas piedalījušies pavisam'89 proc. balstiesīgo. Pumās zinas par no-doto
balsu sadalījumu bUa šādas: sociāldemokrātu partija ieguvusi G3
proc. balsu, knstīgie demokrāti 20 proc. un liberāldemokrāti 17 proc.
usparejais vtrtejums ir tāds,,ka balsu sadalījums starp trim demokrā­tiskajam
partijām nav izšķirīgs, bet par visu vairāk svariņa plasā pie-tlalisanas
velēšanās. Kā to izteicis kāds franču militārās valdības pār-siaviā,
svētdienas vēlēšanas īstenībā bija tautas nobalsošana, kurā berlī-mesi
nepārprotami apliecinājusi savu novēi-šanos no komunisma.
Reakcija uz Berlīnes vēlēšanu iznākumu pārējā Vācijā un ārzemēs
bija tūlītēja un dzīva. Vispār, novērotāji spriež, ka bez Berlīnes vēlēša­nām
vienīgi nesenās prezidenta vēlēšanavS ASV radīja līdzīgu ievērību un
interesi pasaules atklātībā. Londonas „Daily Graphlc" pirmdienas rītā
norādīja, ka berlīniešu atbilde komiinistu polītiJkoi bijus', nepārprotama.
Berlīnieši pieder pie tiem, kam bijusi iespēja praksē' salīdzināt austru­mu
totalitārisma un rietumu demokrātiju iekārtu, Ņujorkas „Daily
News** rakstam par Berlīnes vēlēšanām lika virsrakstu: „Lielberlīne
pavēl krieviem: stopr'bet,;Ne\|;^'YorkDaUy Mirror": „Rietumberlīne ar
savu vēlēšanu uzvaru spītē komunismam."
Piedalīšanās vēlēšanās bija ļoti roj
•sīga jau kopš priekšpusdienas. JEIU
pl. 7; vakarā ziņojumi vēstīja, ka bal­sis
pavisam nodevuši pāri par 80
proc. baistlesiīgo berlīniešu/^^^M
rīgi, ka vēlētāju aktivitāte bijai se­višķi
liela tādos izteiktos strādnieku
rajonos kā Vedinga un Jaunķelile.
Abi šie rajoni, kas atrodas pie ta­gadēja
krievu sektora - robežām,
pirms 1933. gada bija īsti koniūnistu
«cietokšņi".
Kaut arī nopietnākas nekārtības
vēlēšanu laikā nav atzīmētas, svēt­diena
Berlīnē tomēr nepagāja gluži
bez starpgadījumiem un apcietināša­nām
Vedinga policijā apcietināja
8 Sfip; biedrus,' kas, dežūrējot pie
vēlēšanu iecirkņa, pierakstīja visu
viņierh pazīstamo vēlētāaji vārdus.
Jaunķelnes rajonā daži komunisti
meģiriāja^ slepeni ielikt - balsošanas
aploksnēs fosfora paketes, lai tas ra-rītu
ugunsgrēku, • :
Kādā citā vietā Markgmfa krievu
sektora policisti mēģināja iegūt ie­skatu
vēlēšanu materiālos, ūždoda*
mies par vēlēšanu darbiniekiem. Ve­dinga,
franču sektorā, vēlēšanu ie­cirknī
ieraidās krievu žurnālisti bez
oficiālām žurnālistu apliecībām un
gribēja iegūt informāciju. Vēlēšanu
iecirkņa darbinieki viņiem to liedza.
Amerikāņu sektorā apcietināja 14
komunistu ar viltotiem dokumen­tiem,
kas mēģināja traucēt vēlēšanu
norisi. ••V::,--:V::/^--;::
Pēc BBC korespondenta ziņām,
līdz svētdienas vakaram rietumu
sektoros apcietināja pavisam ap 65
personas, kas vienā vai otrā veidā
mēģināja iebaidīt vēlētājus un trau­cēt
vēlēšanas. Apcietinātie ir pa lie-ikai
daļai SEP un tai: draudzīgo^or-ganizāciju
biedri.: Arī iepriekšējā
naktī apcietināja komunistu grupas,
kas noplēsa vēlēšanu, plakātus un iz­līmēja
: aicinājumus nepiedalīties
policija svētdien atradās trauksmes
stāvoklī. Pirmie vēlēšanu rezultāti
kļuva zināmi no slimnīcām, nespēj­nieku
patversmēm un līdzīgām ie­stādēm,:
kur balsošanu izdarīja uz
vietas, bet pGc vēlēšanu iecirkņu
slēgšanas vēlēšanu komisijas vadībā
sākās balsu skaitīšana, piedaloties
arī inspekcijas grupu dalībniekiem,
kas dienā inspicēja vēlēšanu lokālus.
Berlīnes •. krievu sektora raidītājs
svētdien pusdienas laikā nolasīja tā
sauktās „Taūtas padomes" uzsauku­mu
četrās valodās. Uzsaukumā pra­sīts
nekavējoties, sasaukt ārlietu mi­nistru
padomi ūn Vācijas miera kon­ferenci.
Bez tam deklarācija piepra­sa
Vacij^ts uzņemšanu UN, ārējās
tirdzniecības un sakaru atjaimošariu.
Gada laikā pec mierliguma parak­stīšanas
okupācijas valstu karaspēks,
saskaņā ar šo deklarāciju, būtu no
Vācijas jāizvāc. Jau laikus visai
Vācijai būtu : jāizstrādā: jauna sa­tversme.
(^:.:-. :;;;;::.:.;:
.Ģenerālis Klejs svētdien Berlīnē
presei paskaidroja, ka rieturņvalstīm
nekādā gadījumā neesot nodoma at­zīt
jauno austrumu maģistrātu par
legālu. Klejs ar to atsauca krievu
licencētās preses izplatīto aplamo
ziņ\x, it kā viiiš esot izteicies par
jaunu sanmu sākšanu, piedaloties
četru okupācijas valstu militāro val­dību
uņ abu Berlīnes maģistrātu
pārstāvjiem. Tas tad reizē nozīmētu
Eberta maģistrāta oficiālu atzīšanu.
Šādas sarunas, paskaidroja Klejs,,ir
grūti panākt, bet ne neiespējami.
Ja tādas: notiktu, tad tas nekādā
ziņā nenozīmētu Eberta nelikumīga
maģistrāta atzīšanu.
(Beigas 3. Ipp.)
Tajā pašā naktī divi krievu goda
sardzes posteņi pie Brandenburgas
vārtiem atklāja uguni uz kādu tum­sā
skaidn nesaskatāmu vīrieti, kas
noņēma virs Brandenburgas vārtiem
karājošos sarkano karogu. Izrādījās,
ka krievi apšauda paši savu biedru.
Karoga noņēmējs bija kāds cits krie­vu
kareivis, kas pēc saņemtā rīko--
juma gribēja apmainīt karogus, lai
vēlēšanu dienā, virs:vārtiem, plīvotu
jaunāks, lielāks un izskatīgāks ka­rogs.
Apšaudīšanos izbeidza tikai
pēc tam, kad iejaucās kāds krievu
virsnieks.' •:.• '^:•'•:::: .:./••
Rietumu sektoru iedzīvotājus,; ka?
strādā krievu sektorā, darba .vieta_s.
pēc krievu iestāžu norādījuma, pu­lējās
iesaistīt „speciālās maiņās", lar
spiestu tos strādāt un aizkavētu no­dot
balsi. Pretkomūnistiskās Berlī­nes
arodbiedrības, savukārt, izsludi­nāja
2 stundu ilgu satiksmes streiku,
lai tā sagādātu satiksmes darbinie­kiem
iesDēju nodot sam balsi pirms
daitu .sākuma..:' Rietumu , sektoru
Pēc ziņām no Helsinkiem, turier
nes somu policija apcietinājusi divus
Padomju Savienības pavalstniekus.
Apcietināšanas iemesli nav, zmami.
Padomju vēstniecība Helsinkos ie­sniegusi
pret savu pilsoņu apcietinā­šanu
asu protestu Somijas valdībai.
Vai kopīgs
ģenerālštābs
Austrumeiropai?
Rietumeiropas prese ziņo, ka
Padomju Savienībā pašreiz notiek
armijas reorganizācija, kurai pa­kļauti
aii satelītvalstu bruņotie
spēki. Tagad kļuvis zināms, |ka
Krimas konferencē bez Polifes,
Bulgārijas, Ccclīo-^lovakijas, Ru­mānijas
un U:u^āriias pārstāvjiem
piedalījies arī mar.'^al.s Vorošiiovs;
Maļenkovs un Enl.aaņins. . Labi
inl'ormētas politiskās " aprindas
pielaiž iespēju, ka šais apspriedēs
pārrunāts jautājums par kopīi^a
ģenerālštāba dibināšanu Aus­trumeiropai.
NZ
UZ ANGUJU
• LCK- priekšsēdis H. Klarks, kā
mums ziņo, pag. nedēļā izbraucis uz
Londonu. Paredzams, ka H. Klar-,
kam Anglijā būs izdevība informēv
sūtni K. Zariņu par latviešu DP stā­vokli
Vācijā un pārrunāt latviešu
dzīves organizācijas jautājuinuK.
UN sesija būs
iāpagarind
Pašreizējai UN sesijai Parīzē būta
pēc plāna jābcid2as 11. decembrī, bet
tā kā visi paredzētie jauiājumi lidz
tam laikam nekādā ziņā nebūs no­kārtoti,
tad UN darba kārtības ko­misija
ierosinājusi sesijU\ turojnāt
Ņujorkā, kur tad varētu līdz galain
izlemt visu, piemēram, Itālijas bi­jušo
koloniju un Korejas lietu. Ang­ļu
delet^ācija,- turpretim, ierosinājusi
sesiju turpināt tiupai Parīzē lidz
visu jautājumu izlemšanai. Kop.*^a-pulce
ierosinājumus vēl nav izlē­musi.
Šonedēļ ari PaJestīiias jautāj i.ma
jāgaida galīga izlemšana. UN pvli-tiskā
komisija sestdien pieņēma ASV
atbalstītu angļu rezolūciju, kas pa-redz
tris viru staj'pniecībasjio'misi-jas
dibināšanu. Komisijas locekļus
izraudzītu piecas Drošības padomes
pastāvīgās locekles. Pēc dažu UN
novērotāju atzinuma projekts no7;ī-metu
to, ka vienā Bernadot'a.^grū-tāis
uzdevums nodrošināt mieru'iii-'
dā gadījumā tikai, būtu sadalīts uz
triju cilvēku pleciem.
valstu iesniegu^m^^^^
BRAMULU PIEŅEM P^^ESTS PUS XII
ASV, Lielbritānija un Francija
īpašā notā Drošības padomei vērš
tās uzmanību uz to, ka Berlīnes sa­šķelšanā
vainojami vienīgi krievi.;
Jaunā, nelikumīgā maģistrāta nodi-bināšana
ir šāda galīga sašķelšana.
Notā tālāk paskaidrots, ka krievu
nostājā Berlīnes krīzes atrisināšanu
padara vēl: grūtāku, kā arī uzskaitīti
pāri par 50 konkrētu gadījumu, kur
padomju politika Berlīnē radījusi sa­režģījumus
un starpgadījumus. Rie­tumvalstis
izsaka, bažas, vai šādos
apstākļos maz būs iespējams sekmīgi
kārtot Berlīnes valūtas jautājumu.
Tomēr līdzšinējos grūtumus visus
varētu pārvarēt, ja Padomju Savie-nība
neatzītu nelikumīgo jauno ma­ģistrātu
un „oberbirģermeistaru" un
piekristu • brīvām; vēlēšanām visā
Berlīnē. Nota par sevišķi svarīgu
uzskata iepriekšējo padomju pa­skaidrojumu,
kas svētdienas vēlēša­nas
jau iepriekš atzina par neliku­mīgām.
:-\:'-\
BBC diplomātiskais līdzstrādnieks
raksta, ka pēdējo: krievu paskaidro­jumu
uz Drošības padomes toreizējā:
priekšsēža Bramuļas aptauju uzņe­mot
. ar neslēptu skepsi. Novērotāji
domājot, ka lieta tagad iegājusi vēl
grūtākā stadijā; •; .: ,•
Dr. Bramuļu, kurš ar visu ģimeni
bija devies uz Romu,:svētdienas rīta
privātā audiencē pieņēma \ pāvests
Pijs XIL Pieņemšanā bija "klāt arī
Bramuļas kundze, divi bērni un Ar­gentīnas
vēstnieks pie Svētā krēsla.
Pāvests, apsveicot Bramuļu, sevišķi
uzslavēja viņa neatlaidīgās pūles
miera nodrošināšanas labā, pūloties
tik neatlaidīgi panākt kādu kompro­misu.
/•':: :^.:.••••^:::;••-^:^•^••^
No Romas Dr. Bramuļa >ar ģimeni
dosies uz Savienotajām Valstīm.
Trešdien viņu gaida ierodamies- V
šingtonā, kur paredzētas apspriedes
ar ārlietu ministru Maršalu.^Svēt­dien
Romā oficiāli paziņots, ka Dr.
Bramuļa parakstījis Argentīnas^Itā­lijas
draudzības protokolu. BBC
Simtiem tūkstošu nelaimīgu cilvē­ku
— bējļu nīkst Eiropā, Tādi ir arī
citos kontinentos. Uzņēmumā mazais
bēglītis Ķīnā., kur kara darbība pē­dējā
laikā bēgļu problēmu padarījusi
sevišķi akiītu, '
Trīs miljardus dolāru no Savieno­tajām
Valstīm" Ķīnai lūdz maršala
Cangkaišeka kundze, ziņo BBC ko­respondents
no Vašingtonas. : Attie­cīgo
pieprasījumu prezidentam Tru-menam
jau iesniedzis Ķīnas vēst­nieks
Velingtons^ Kū; Palīdzību ķī­nieši
vēlētos saņemt trīs' gadu laikā.
Pagaidām nav zināms, vai Cangkai-šeks
dabūs tik: lielu sunimu, kā viņa
kundze lūdz., Daļa noteicēju polī ti­ku
Vašingtonā visai skeptiski, noska-ņota
par tagadējo nacionālās Ķīnas
valdību, lai gan tai pašā laikā viņi
arī apzinās, ka komunisma nostipri­nās
anās Tālajos austrumos nozīmē tu
visas Āzijas zaudēšanu.
Labi informētās politiskās aprin­das
Nankingā izsakās, ka jauniecel­tais
Ķīnas ministru prezidenta Dr.
Sunfū uzsāks: iniera sarunas ar ko­munistiem,
ja Cangkaišeka kundzei
neizdosies saņemt no Savienotajām.
Valstīm palīdzību. Nesenais prezi­denta
Trumena paziņojums, ka ģe­nerālis
Mekartūrs nebrauks uz Ķīnu,
varētu nozīmēt maršala Cangkaišeka
pamešanu savam liktenim.
Cīņu smagumpunkts Ķīnā pašreiz
izveidojies Ķalgānas telpā un Peng-
Dū rajonā. īpaši draudīgs stāvoklis
"ir. pie Pengpū. Ja Gangkaišekam tē
neizdosies .apturēt: komūnistū ofen­sīvu,
tad j aū; V is tu v ā k ā n āk otnē būs
apdraudēta Nankingā. Pēc dažu ār-
;':emjū laikrakstu korespondentu in­formācijas,
25. kuģi un vaiiiak nekā
.50 tran.sportlidmašinu atrodas Nan-kineā,
no: kurienes steigā izvāc sva-,
rīgākos dokumentus un arclīīvus.
ASV un Lielbritānija devusi rīkoju­mu
savām diplomātiskām pārstāv-niecībāņi
palikt Nankingā arī tādā
gadījumā, ja to ieņemtu komunisti.
Uz eventuālo nacionālās Ķīnas:vai-,
jauno mitekli dosies. īpaši sa-virsnieki.
AP: ziņo, ka . Sučovas-Pengpū tel­pā
,abās pusēs cīnās vairjik nekā
viens miljons karavīru.- Pa to laiku
arī Nankingas ziemeļos pie Hungtsē
ezera sākusies jauna
Ninldngas militārais
devis rīkojumu slēgt
stacijas, lai aizkavētu i
nisko bēgšanu. .
piļiekš dažām dienām
plozija: uz kāda tvai
ceļā ar 2150 bēgļiem,
1000 cilvēku aizgājuši
milzu kauja.
komandants
trīs dzelzceļa
iedzīvotāju pā-ajas
tuvumā
notikusi eks-kas
bijis
Vairāk pekā
bojā. BBC
SAGAIDA TERRORA PASTIPRI­NĀŠANOS
MALAJA
Komunistu panākumi Ķīnā neap­šaubāmi
pavairo.s komunistu aktivi­tāti
arī Mala jā, kas visu laiku bijusi
līdzīga katlam, kur rūgst; nemiers un
briesmas. .,Daily Mail" speciālkores-.
pondents Malajā ziņo, ka baltos tu- ::
rieņes fabrikās un plantācijās atkal
sākot pārņemt panika. Baltie plantā-: :
tori dzīvojot savos bungalovo.s, kas
ar dzeloņstieplēm:, ložmetējiem un
trauksmes ierīcēm pārvērsti par ma- \
ziem cictok.šnīšicm. Ik pārdienas ra- ' •
dio ziņo par plaiitātoriem, kas^ bijuši
neuzmanīgi un nokļmaiši "komu­nistisko
partizānu gūstā, vai nogali-
/ C ī ņ a i ar partizāniem Anglija uztur
ā jau vairāk nekā divīziju sa-t.::
vu kaŗ-avīru un bez tam apbruņojusi
23.000 malajiešu. Tomēr cīņa ar par­tizāniem^
kļūst arvien gi-ūtāka, jo tie
sadalījušies pavisam .nelielās gru-:
pā.s. pa .10—15 villa katrā, un slēpjas
gluži ncple0.)amos džungļbs. Arī lā.
virii turpina terrorizēt visu zejmi.un
traucētnormālu saimniecības dzīvi.
Sagaida, ka visdrīzākā laikā ma­lajiešu
partizāni, par kuriem zinānr^,
ka tie darbojas tiešā Ķīnas komu­nistu
vadībā, var atsākt arī plašāk cl
mēroga operācijas. :•
stāvoklis Malajā arī. bija viens no i
apstākļiem, • ar kuriem' britu .aiz­sardzības
mihistr.s: Aleksandrs
apakšnamā motivēja nepieciešamību :
palielināt bruņotos spēkus un paga­rināt
kara dienestu. • : : ; : • - • ^^:^.: