1947-02-04-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
izdoSanas atjanja: • ICD. OBSBO AtbUäXgaifi redäk. ton - E:ditor In-Chief: ^ r t t t BabScs, vteUUekss iUe&ttdrs Uepa, redakci* Jas se&rttärs: Maksis CoU-tig; reiiktori: Andrejs Rn-dd « (Mliiclienih Harljs Min-denbergs (EslingenS), Ar-nolds Smits (sf orts), Zignrds BSrda techniskais 'iekärto- ' ixaad) Nr. 9(16) Otrdieo, 1947. g. 4. IL I2ii&k oUoieiiSs Oli pioktdi»* ii28 ladevS^: Bavfiri^ apgaDaJa latviaa koaite)as ozdevumä LatvieSu prms darbinieku sadarbibas kopa;i Redakeija: G{l^arg/D., Btlf* gemt' ter - Landmann - PL 17, t 92 :: Priiited by 8c!iwab. VolksblaU» GOiubarg/DoiiiM BargernL • Landmanii-Pl. 7ft - Metiens - Circalatloii: ^ SgUngena, 31. janväri noUka kärtgjS LCK Äelegäcljas darba noza- -^r^ padomes sede. Sis reguläräs sanäksmes kluvusas par vertigu piere-dsses tm domu izmai^a.musu darba lietu kärtotäjiem, Ari Soreiz inS. A. inmiiera vadfta apspriede deva jauniis ierosinäjiimus, kas palidzes tau-ttrifem trimdä panäkt lielaku materialu iiG^droSiiiäjutnu. Sanäksme ap- LCK darba nozares izsträdätos priekSlikumus» kurus iesniegs \ Prakse rada, ka- musu centrälo ie-1 dienä vajaga apm. 160 f r Sarunäs fitälH ötkärtotic aicinäjumi veltit ar oglraöiem noskaidrots, ka vieni- Vlslieläko veribu a^odapmäcibai, bi- nieki dzivo ^ pat garäzveidigäs tel-juii tl^dzigi un tautie§i, kas iz- lieläkas, var nodroäinät vieni-mantaJuSl kiku lietderigi, tagad at- gi eksistenci. Pirmäs nepiecieSaml-tebj .atalgotu darbu,/ Ja ari "da- bas preces Bel^ijä ir letas, pärtika^ Us npmetnis -kvalificSti ai^odnieki stavoklis labs. t.oti gruts i r dzivoli- .va nesträdä savS istä nozare, tad tas Ju jautäjums. Lieläka daja jog^raöu ir paW^^ stävoklis un drizumä dzivo" barakäs ar cementa gridu. yarbiU biis pat gruti visus piQprasi- Biezi ekäs pat nav nepieciegamo ap-kmiis apmierinät.\ Sanäksmes vien- kures ieriöu, nav adens vadu, sani-prätigs atzinums — tvirpmak veltit, täräs ierices sliktä stävokli. Sträd-n^ eläko''veribu' arodnieciskai ap- nieki dzivo pat garäzu veidigäs tel-macibal un valodu kursiem. Sis ne- päs. ©iedeianiibas tiUäkä ^ sednäjumä ZiQojuma noslegumä DP delegä-liGK darba nozare pat atzinai, ka cija^näk ar velejumiem: Bepiecie§anii paredzet obligätu larod- 1) Musu cilveku, kas lieläko tiesu ^mSpibu ^mnaziju uh tautskolu nekad nav strädajusi raktuves, vieg- )pld§ja kla§u audzekpiem UA studen- läkai un äträkai apmäci§anai zinä-tiem.; So ierpsinäjumu nodos izlem- mas nacionälitätes virieö nodarbi-iöialLGP sesijai/^' j . . |nämi vienä raktuvju apgab?\lä. Ta.s Jionoras U N domes V saimniecibas un sociäläs pa-eilveku tiesibu komisijas priekgsedetäja Elionöra Ruzvelte ko-ihisijai iesniegusi savu cilveku tiesibu projektu. So tiesibu izsträda- §ana iij" komjsijas uzdevums. Pec projekta pieijem§anas komisijä tx) Ijaredzets nodot visu UN vajstu val-dibäm, lai §os cilveku tiesibu priri-cipus pec tam pasludinätu valstu noligurjaä vai 'starptautiskä .konven-cijä. Ruzvelte^ priekslikums paredz visu to cilveku pamattiesibu "garan-tiju, ksdas noteiktas ASV satversme, starp täm apmeSanäs vietas, runas, reli^ij^s briviba un tiesibas uz pri-vätipa^ mu. Sociälä laukä Ruzveltes prograipama paredz garantet tiesibas uz darbu un sociälo hodrosinäjumu. No politiskajäm tiesibam pirmaiä vietä i | pavalstniecibas tiesibas, ku-ras neyienam nedrikst atnemt, kä ari pilsoi^u tiesibas piedalities savas valsts pärvaldiSänä. Cilveku tieäibii komisija ar 10 sa- '/Meklejot därba iespgjas, turpmäk 1 nepieciesams ari kulturäliem un rer P";!^^ ,1?^^!^.^ ^ ^ ^ ^ i nolema dibmat var nakt konkreti piedäväjumi strä- li^skiem nokärtojumiem. apakäkpmisiju ipreses un mformaci-dät ärpus Väcijas territorijas. LCP -2) Lai noverstu nometnus negadi- P^^^v^;^^^^^ Viens no darba nozare .tädej atzinusi par ne- jumus, ko varetu radit jaunu sträd- apakskomisiias uzdevumiem bus . piecieSamu, lai principiäla nostäju §ai nieku neveriba vai neuzmaniba, ie- •'^^^^^ Jautajiimä iz§l^r LCP sesija. ! Sesi- teicam, lai^^nevienu no musu cilve- P J l ^^{^ • - Kf v - i » jas .apsprie§'änai nodos ari projektu kiem nesutitu raktuves ar * augstu '^^^^^ janotieK vei sogaa. p4r ärpus nometnein strädäjoso or- gäzes izpiudumu vai tur, l^ur attis- " .^iniz^tu gprtS^i kulturälä un saim- tas dg^udzoglu putekju. pieei^ zi^ä, lerosinäts ari centrä- 3) Tai pasä nolukä ieteicams, ' lai ,,teti'irQpetiös, lidi iurpmäk piemero*- Bel^ijä ielaistu zinämu skaitu musu starptautisku konferenci z i - informädjas brivibas jautäju-id. DENA: Republikä^u senätors BridiissNkädä runa» M^^^^ »»EiaiS^ MaiL''izteicie8. ka Padomja Savien!^ pärverst VäoijM par savu satellitu^ Ja Maskavai izdotos lielais pläns apviehot k^ speka rezeryes ar väen tedinisko disciplinn, tad bfitu zandetas pedejis izredzes pagläbt demokratisko oivilizäciju. Tade) Maskavas konfer^od esot ärkärtiga nozime. <jt^ bu9 vietä, kur musu Jaunais ärlietu pieredzes pirmo un iz§|^irigo pärbaulU." Asi kiitizedams ASV diplomätis-kos noligumus ar Padomju Savienibu kara laikä, kä ari PSRS ricibu kop§ kara beigäm, Bridiiss at?^ina, ka visi nokärtojumi,' kädus amerikäiji panä-kusi pedejos meneSos, näkuäi > tikai pec tam, kad amerikäi^i stiprinäjuäi savu polltiku ar „pQ§ciei;ias terauda ie§Jircinäjumiem." ASV' pärstävji gäju§i grutu tin pazemojoSu ceju^ lidz beigu beigäs sasniegta tä sauktä pa-cietibas un stingribas politika, tomer vei arvien esot vairäk pacietibas ne-kä stingribas. Amerikäiji sagaidot, ka Maräals spes pretoties skalajal minoritätei, ko raksturo Henrijs Vel-l^ ss. Novertejot Bernsa darbibi|, BridJiss atzina Vandenbergä un Ko-nelija lielos nopelnus, kas izrädiju- §ies stingri un apzinigi principu aiz-stävji. Jaltas vienoäanos vesturnie-ki nosauksot par „lielo amerikäijiu' kapituläciju Jalta." Savienotäs Valstis iz§lideda ,savu morällsko prestizu,Ykäds täm bija pa-leis apstäkju del nevar strädät tuvju rupniecibä. irpus'{]fnäjas.' " , 4) Lai aprupetu musu Beliijas tau- V B^dtijas tautu darba padome, kas tie§u kulturäläs, reli^skäs un citas •^Tpä cie§ä köntaktä , ar UNRRAs prasibas, ieteicam ielaist Sai zeme no irbä it^u Heidelfiergä^ atzi]^^^ fte>M4§amu izraudzit oficiäli atzi- lektuälo darbinieku. PfQCQ ffTo -^r-fclefii ot^crk-^-irii^oc» Pr^li-Ioo pärötävjus pie agpabalu un no- 5)Lai atrisinätu ar i^städem dazä- M- 1 CXoa U lö , Valölll a p o p r i ^ U ^ O ^ I Ulijao inetau komitejäm. / . | dosjautäjumus, kas rastosar lielaku. velesanu KONTROLKOraSUAS. UZRAUDZIBÄ ASV oficiälo viedokli Polijas velesanu trijas jautäjumä izteic ärlietu minis-pazii> ojiims, kupä Polijas pas-Ä4 äo jautäjumu nodos- IJGP se- 1 skaitu musu tautie§u emigräciju Jjas-atsauksmei. \ \ BeJ^jä, ieteicam dot itiusu nacionä-nb velamäkiem izkärtoju- lämigrupämitiesibas izraudzit sakaru iQiem ir nometijiu darbriicu piS^Si- j ieredni. Vajadzibu pec täda atzina näSana, 'Sai virzienä tiesi pedejäsJ Bel^ijas valdibas pärstävis musu ko-liede) äs Verojams pozitivs pagrie-l.pejä apspriede Brisele 1947. g. 25., äens/ Amerikänu armijas un U N - janv. •ERAs vaditäji darbinieki, kas pär- | 6) Atgädinot Bel^ijas valdibas so- ^gina pasutinäjumu nodoäanu, devu§i Hjumu uzsäkt 25.000. ogjraöu eku , , reizeiä valdlba apsudzeta par to, ka Äarbu ua paredzams ka nometiju sevisj^a veriba Pieäljirama dzivoklu U izpUdiiusi savus solljumus • darbniras vares paplaSinat, razojot jautaiumam jo tikai si jautajuma j. ^^^^ veleäanu. sarikoäanu 19- ne toai paäu araujas un XmRRAs steidziga atrisinaäana dös lespeju i j ^^^^^ nedomäjot pär- , pMutlnajumus Jaunq _ W|devumu stenot paredzeto raktuvju stradnie- ^^^^j^^ diplomätiskas attiecibas ar . V6ikä_ahai vairakas darbmcas; palreiz ku imigracijas programmu , p^^jL vismaz pa§laik ne. Atstäjot parkarto un paplasma Eslmgenas | Delegacijas vaditajs V. Korsto Pa^ Vestjieku Lenu un vipa stäbu Var-brauciena lespaidiem • aikrakstam . J ^ „Tevzeme" sniegto interviju beidz ar cjbät brivibu. värdiem: . 1 TLi-^i . . . - „Nevaru nevienam ieteikt braukt, . .•^petu ne ari kadu atrunät no tä. Katram, teik^ä,-ka tiklab am^^^ eibas ziijojumi • par prieksvelesanu periodu, kä ari amerikäiju pficiälo lietä PO^.U KONGRESS P I E P R A S A J A U N A S V E L E S A N A S SABIEDROTO kolbnl|a. T & S O J V M I B E ^ I J F A S O G L ^ .^ R A K T U Y H S 19. Janväri uz B^Ji^Ju bija izbrau-taisi 13 Viru delegäcija ar pärstäv- apsverot visus apstäkJuS, savu vese- Jemno latvieiu, lietuvieäu, igauiju, Hbu un näkotnes nodömus, §aja jau- I»lu,,ukraiou un dienvidslavu DP. täjumä jäiz§yras br^vi un neietek- Pelegäciju vadija iktvieiu pärstävis meti." ICy vicepriekäsedis V. Korsts no Tiem tautieiiem, kas braucot uz HaiM^vas. Otrs lätvieSu pärstävis Bel|iju varbut cer pec zinama pos-bila P. Griezis no Kaselfes.; Delegä- ma oglraktuves pariet cita darba, ja-dia Bel^jl apmeklejusi 4. raktyvju rioräda uz Belfeij^s heslietu mmistn-. apgabalus siki lenazistoties lar darba Jas aizrädijumu 1946. g. 2. un 3, dec. aib^ nevarot .atzit, Ka outu i;?puam S Ä ' J ä e S ' ^ * S S c £ l S konsta^tf, ka pedejä laikä n o - J a ^ s un F^stdjmas^ h^^^^^^^ lespSJamo i ^ / m ä j o k l u iautäju-| verota ^para_di_b^ Seksäs uzskatijusi par savu ar Angliju un Pa-veleäanu noverotäju zi^ojumi ap-stiprinot A S V valdibas" agräkäs ba-zas — ka veleäanas nebus brivas.. Sos ziQOjumus savukärt vei apstip-rinct ärzemju korespondentu infof-mäcija. :• Tädos apstäkjos A S V val- »w savu atzmumu zi^ojumu. ' z^cniiix^^^**, r; : r : - Ollraktuves BelÖJä iedalämas 2 tuves turpmat sabojatas veseHbas impaks iinv Lecaälukväjse rära kutunv ems odWerenzääs, dQe^la, j uäines tmaded;azt tisepceicgiäasla ieasrtästdae sa plelmies- Kampenä. Vecajä baseinä raktuves par varbuteju viiiu iesaistl§anu c i - «iaxäk mechanizetas, bagätas ogju 1 tur: H. M. putekjiem. Oglu slänis plänäks un s^ditas zemäkas. Kampenas rajonä t^tuves apgädätas ar modemu me-Ömnisku iekärta Raktuves strädä P L A S A A M A T N I E K U S A N Ä K S ME Eslingenä 9. februäri notiks amat 24 stundas no vietas 3 darba mai-lniekli sanäksme no visäm Väcijais Nobeigumä ärlietu ministrija$ pa-ojumä paskaidrots, ka ASV yal-ä noteikti nodoftiäjusi ari turpmäk. uzturet savu interesi par tautas labkläjibu. enätors Vacidenbergs, ka ziijö _ uters, Polijas. vel§§anas no^aucis pär 4aunprätigu brivibas un demo-kratijas. izsmieklu" un senätä pie ^s." ' Temperätura pazeme ir no rietumu okupäcijas josläm. Lidz sim priisijis hekäyejoties sasat^^^ ASV, T25«-309, pat ^+38° C. Minim&läs Mau pielTeikusies pärstävji no 18 no-JAngHjas un PSRS pä^^^ algas noteiktas ar valdibas rikojumu metnem. Dalibniekiem jäsapulcejas spriedes §ihl jautäjumä: yestnieks 8 stundu darba laikam täs ir 140j Hindenburga ielä 13, Pils skolä, 10. L|ehs paskaidrojis, ka v i i^ lidz 220-iranku par pazemes darbu/^ istabä. Sanäksme apspriedis amat- gie növerojiuhiapstipriM Pec statistikas oglu cirtejs caurmerä nieku'apvienibas statutus, veles pa- verotäjuzii^as par pl^Su vSe^^^^^ izpelna 250 franku dienä. No sis gaidu, valdi un iztirzäs daiädus haidiSähas un apcietinä^^ izpeto atskaita sociäläs un profe- amatniecibas j&utäjumus. Bez lidz- päijti _ pjims^^^^^^^ ^^^^^^^^ sionälas nodevas. Atvilkumi svär- sinejäm amatnieku biedribäm Esiin- repubtikäniskais gubernätors Devejs Pföc. zemäkäm gemaksas: ipa. ^ ^. - - ii - - - bemiem 1570 fr., 6 berhiem 1730 fr. par feiedribas prieksnieku ievelets A. ka ASV nevar akceptet §o^^^'v^^^ mSnesi. Pec delegäcijas atzinuma Tomass, bet Memingenä — A. rezultatus. Po|a köhgte^ 4 Personu gimenei minitoälial* iztikai 1 Strauss. I prezidentam Trumeiuu^ ärlietu ministram Mar§alam pieprasijis jaunu vele§anu sariko§anu Polijä sa-biednito- kontrolkomisijas uzrau-dzibä. Anglljas valdibas oficiälo konsta-tejumu Polijas ve|e§anu jautäjumä sagaida äonedel pfeirlamentä no ärlietu ministra Bevina. Sagaida, ka valdlba nestelgsies ari ar jauna vestnieka izraudzi§anu lidzsinejäK^- vendiSa-Bentika vietä, kas atstäj savu posteni un paredzams, avanse-sot amatä/ Polu iestädes vestniekam piedeveja sakarus ar polu pagrid-niekiem. Anglu valdiba oficiäli kohstateja, ka §iem apvainojumiem nav pamata. Kaut gan neesot sa-gaidäms, ka anglu valdiba pärtrauk-tu diplomätiskas attiecibas ar PoU-ju, tomer lielä neapmieripätiba Londonas oficiälaj äs aprindäs ar Polijas vele§anäm varot novilcinät jauna vestnieka izraudziäanu. Vestnieks Kevendi§s - Bentiks no-tä Polijas ärlietu ministra vietnie-kam^ Modzelevskim prasijis paskaid-rojumus par vestniecibas polu dar-binieces Maliiiovskas apcietinääanu. Viiju arestejuM trls dro§ibas polici-jas ieredni vi^as dzivokli, un Polijas ärlietu ministrijas ärzemju pre-ses nodalas vaditäjs ^enerälis GroSs paskaidrojis, ka pret Malinovsku cel&ot smagu apsudzibu. MaUnovska vestniecibä strädäjusi kop§ 1945. g. septembra, pirms ka^a darbojusies ASV vestniecibä un kapa laikä pie-dalijusies poju pagrides kustibä. Qenerälis GroSs pagäju§ä neidelä uzbruka anglu radiosabiedrlbai BBC. Täs raidijumi polu valodä ar savu ienaida un prövokäcijas no-skaijiojumu esot /kaut kas täds, kas varot uzmudinät Polijas iedzTyotäju uz slepkavoSanäm. Daii no §o rai-dijumu autoriem osot lidz atbildigi par asins izli^äanäm. Pec Reutera zii;iäm, polu zeninieku partijas vaditäjs Mikolai^'iks, iztei-des, ka, neatkarigi no tä, kädi bus rezultäti viiia iesniegumam. Augstä-kjajä tiesä par vele§anu anulesanu, vii?§. nedomäjot atatät Poliju, bet noteikti palikSot sävä zeme. DENA, Reuters, NYHT, DM saules tautäs, atlaudamas Krievijal sagräbt savu kaimii;iu territorio un uzspiest 100.000.000 cflvekiÄ »a- / vu kontroli ar vecajiem, pazi jiem stipräs rokas paQ^mieni teica Bridzisa Vii:i§ nespejot prast amerikänu apmierinäti to, ka „Stalina^ Molotova un ska kungs beidzot nodomäj smaidit mums, kad pec miera riovil cinä§anas par veseliem pusotral ga-dietn un daudzu, gan draugu» gan ienaidnieku apgabalu izsaimnife] vak^ nas itremlis un augstsirdigi piefcrit runät; par mierligumieiA. „Pilna p»- tiesibk i r tä,** teica Bridiiss, „kÄ, par spiti iedomätai piekäpibai, krievi nav atdevuSi nekä nozimiga. V i i ^ tura to, ko pa^emuSi, un ar di/kar- §u ätrumu turpina konsolidet s^vu imperiju." • Norädijis, • ka Krievija nekad neesot vilcinäjusies mesi ylSu savu morälo^ politisko un ekom )n3ts-ko speku svaru kausä, lai it visur atbalstitu savas^tellitu valdibas m piektäs kolonnas,.BridM3S seciik, ka AjSV nevajadzetu bat äini zipa kaut^ rigäkäm un viemer un visur mest visu savu svaru oträ kausä par briyj^juv :par;4e?^pto:a,tisfctem niem, pec liberälas pasaules tirqiznie* cibas un, paii visam» par eUvika. tiesibam. , Senätors Brid^ss savu runu^teioa Mräs dienas pec tam, kad vli>a k o l lega, demokrats Mekmehons ikteica domas, ka pa to lalku, kamei padomju un amerikäjju pärstävji de* ba:te par vispasaules meroga ^ piä-nijm atomeneröjas konttolei wn at-brui: io§anai, Krievija izbuvejot atom-ener^ ijas röpnicu Urälos. Mdkme-hons ir agräkais kongresa atomjener-. ^ijas icomisijas priekäsedis. »»MUstt pa§u droäibas intereses ir dabut no-verotäjus aiz augstajäm sienäiii; lal mes zinätu, kas isti: notiek^ i ^ m a vei esam paklauti varbutibaii ka pek§i;ii musu vidu spragst atom^um-ba," norädija Mekmehons: ASJV ta«» gad neesot zinäms, ko citas yalstifl dara atomieroCu iautaJumS, bet tite daudz gan esot zinäms, :ka dtas nä-cijas Sini virzienä strädäjot naktl un dienu. Tädel, iekams neesot ijflnigl droSäs kontroles, ASV nevarot at* lauties nodot atömenerfeiju ar izlie» toSanai miera nolukiem. Ari atom* ener^ jas komisi jas prid:§8edis| I i - lientals kongresä izteicäs, ka ^gad vairäk nekäkapa laikä pastavot ne* piecieSamiba saglabät atomenejr^jäs petijumu noslSpumu ASV. UP zioo no Berlines, ka Padomju Savieniba gan iev§rojami samiudnot savu okupäcijas speku stiprumu Vä-cijä, bet tai vei vienmer esot apme* ram tikpat lieli spgki. Väcijä ka pä« rejäm trim okupäcijas VAlstim kopä, Lidz marta beigäm padomju okupä* cijas armijas apmerusgribotsaW nät lidz apmeram lOÖ.OOO vint Tas/ nozimetu 60—70 proc. lielu samazi-näjumu, salidzinot ar pa§reia§jiem krievu okupäcijas spekiem, | kuru stiprumu vertjp starp 300/K)p un 400.000. Amerikäi^u militäras p l d i* bas atbildigi darbinieki dbmäjot, ka padomju speku samazmäSana ir viens no veidiem, kä Pädomjln Savieniba cen§oties iegujt väcieäu lab* velibu pirms Väci^s mierliguma sarunu säkganäs rtiartä Maskavl Päre jo valstu okupäcijas speki uz 1. janväri biju§i apsneram' äädi: ame-rikäriu — 181.000, franöu -p ap 75.000. Par /angliem dömä, ka tie savus spekus samazinäju5i visyairäk. Pec paticamiem vertejumiem yäcijä esot ap 75.—80.000 anglu vir^nieku un kär^ivjUi bet visu ökudäcijas speku stiprums, ieskaitot aii militä-räs valdibas 'persoriälu, polu, b e l ^ un norvej^u c^upäcijas: kapaspeku — zeml50;000.Nesen anglu josiä ier radäs ap 40,000 bel^u 'kapaviru, bet pagäjuSä nedelä ari 3000 viru nor-okupäcijas kapaspeka. N Y H T , PM
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470204 |
Description
Title | 1947-02-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
izdoSanas atjanja: • ICD.
OBSBO AtbUäXgaifi redäk.
ton - E:ditor In-Chief:
^ r t t t BabScs, vteUUekss
iUe&ttdrs Uepa, redakci*
Jas se&rttärs: Maksis CoU-tig;
reiiktori: Andrejs Rn-dd
« (Mliiclienih Harljs Min-denbergs
(EslingenS), Ar-nolds
Smits (sf orts), Zignrds
BSrda techniskais 'iekärto-
' ixaad)
Nr. 9(16)
Otrdieo, 1947. g. 4. IL
I2ii&k oUoieiiSs Oli pioktdi»*
ii28 ladevS^: Bavfiri^
apgaDaJa latviaa koaite)as
ozdevumä LatvieSu prms
darbinieku sadarbibas kopa;i
Redakeija: G{l^arg/D., Btlf*
gemt' ter - Landmann - PL 17,
t 92 :: Priiited by 8c!iwab.
VolksblaU» GOiubarg/DoiiiM
BargernL • Landmanii-Pl. 7ft
- Metiens - Circalatloii: ^
SgUngena, 31. janväri noUka kärtgjS LCK Äelegäcljas darba noza-
-^r^ padomes sede. Sis reguläräs sanäksmes kluvusas par vertigu piere-dsses
tm domu izmai^a.musu darba lietu kärtotäjiem, Ari Soreiz inS. A.
inmiiera vadfta apspriede deva jauniis ierosinäjiimus, kas palidzes tau-ttrifem
trimdä panäkt lielaku materialu iiG^droSiiiäjutnu. Sanäksme ap-
LCK darba nozares izsträdätos priekSlikumus» kurus iesniegs
\ Prakse rada, ka- musu centrälo ie-1 dienä vajaga apm. 160 f r Sarunäs
fitälH ötkärtotic aicinäjumi veltit ar oglraöiem noskaidrots, ka vieni-
Vlslieläko veribu a^odapmäcibai, bi- nieki dzivo ^ pat garäzveidigäs tel-juii
tl^dzigi un tautie§i, kas iz- lieläkas, var nodroäinät vieni-mantaJuSl
kiku lietderigi, tagad at- gi eksistenci. Pirmäs nepiecieSaml-tebj
.atalgotu darbu,/ Ja ari "da- bas preces Bel^ijä ir letas, pärtika^
Us npmetnis -kvalificSti ai^odnieki stavoklis labs. t.oti gruts i r dzivoli-
.va nesträdä savS istä nozare, tad tas Ju jautäjums. Lieläka daja jog^raöu
ir paW^^ stävoklis un drizumä dzivo" barakäs ar cementa gridu.
yarbiU biis pat gruti visus piQprasi- Biezi ekäs pat nav nepieciegamo ap-kmiis
apmierinät.\ Sanäksmes vien- kures ieriöu, nav adens vadu, sani-prätigs
atzinums — tvirpmak veltit, täräs ierices sliktä stävokli. Sträd-n^
eläko''veribu' arodnieciskai ap- nieki dzivo pat garäzu veidigäs tel-macibal
un valodu kursiem. Sis ne- päs.
©iedeianiibas tiUäkä ^ sednäjumä ZiQojuma noslegumä DP delegä-liGK
darba nozare pat atzinai, ka cija^näk ar velejumiem:
Bepiecie§anii paredzet obligätu larod- 1) Musu cilveku, kas lieläko tiesu
^mSpibu ^mnaziju uh tautskolu nekad nav strädajusi raktuves, vieg-
)pld§ja kla§u audzekpiem UA studen- läkai un äträkai apmäci§anai zinä-tiem.;
So ierpsinäjumu nodos izlem- mas nacionälitätes virieö nodarbi-iöialLGP
sesijai/^' j . . |nämi vienä raktuvju apgab?\lä. Ta.s
Jionoras
U N
domes
V
saimniecibas un sociäläs pa-eilveku
tiesibu komisijas
priekgsedetäja Elionöra Ruzvelte ko-ihisijai
iesniegusi savu cilveku tiesibu
projektu. So tiesibu izsträda-
§ana iij" komjsijas uzdevums. Pec
projekta pieijem§anas komisijä tx)
Ijaredzets nodot visu UN vajstu val-dibäm,
lai §os cilveku tiesibu priri-cipus
pec tam pasludinätu valstu
noligurjaä vai 'starptautiskä .konven-cijä.
Ruzvelte^ priekslikums paredz
visu to cilveku pamattiesibu "garan-tiju,
ksdas noteiktas ASV satversme,
starp täm apmeSanäs vietas, runas,
reli^ij^s briviba un tiesibas uz pri-vätipa^
mu. Sociälä laukä Ruzveltes
prograipama paredz garantet tiesibas
uz darbu un sociälo hodrosinäjumu.
No politiskajäm tiesibam pirmaiä
vietä i | pavalstniecibas tiesibas, ku-ras
neyienam nedrikst atnemt, kä
ari pilsoi^u tiesibas piedalities savas
valsts pärvaldiSänä.
Cilveku tieäibii komisija ar 10
sa-
'/Meklejot därba iespgjas, turpmäk 1 nepieciesams ari kulturäliem un rer P";!^^ ,1?^^!^.^ ^ ^ ^ ^ i nolema dibmat
var nakt konkreti piedäväjumi strä- li^skiem nokärtojumiem. apakäkpmisiju ipreses un mformaci-dät
ärpus Väcijas territorijas. LCP -2) Lai noverstu nometnus negadi- P^^^v^;^^^^^ Viens no
darba nozare .tädej atzinusi par ne- jumus, ko varetu radit jaunu sträd- apakskomisiias uzdevumiem bus
. piecieSamu, lai principiäla nostäju §ai nieku neveriba vai neuzmaniba, ie- •'^^^^^
Jautajiimä iz§l^r LCP sesija. ! Sesi- teicam, lai^^nevienu no musu cilve- P J l ^^{^ • - Kf v - i »
jas .apsprie§'änai nodos ari projektu kiem nesutitu raktuves ar * augstu '^^^^^ janotieK vei sogaa.
p4r ärpus nometnein strädäjoso or- gäzes izpiudumu vai tur, l^ur attis- "
.^iniz^tu gprtS^i kulturälä un saim- tas dg^udzoglu putekju.
pieei^ zi^ä, lerosinäts ari centrä- 3) Tai pasä nolukä ieteicams, ' lai
,,teti'irQpetiös, lidi iurpmäk piemero*- Bel^ijä ielaistu zinämu skaitu musu
starptautisku konferenci z i -
informädjas brivibas jautäju-id.
DENA:
Republikä^u senätors BridiissNkädä runa» M^^^^ »»EiaiS^
MaiL''izteicie8. ka Padomja Savien!^ pärverst VäoijM par
savu satellitu^ Ja Maskavai izdotos lielais pläns apviehot k^
speka rezeryes ar väen tedinisko disciplinn, tad bfitu zandetas pedejis
izredzes pagläbt demokratisko oivilizäciju. Tade) Maskavas konfer^od
esot ärkärtiga nozime. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-04-01