1948-11-04-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
BALTIESC JAU.
>EVUMDS DZIM.
'ENE
[valstis, kam varbih
[a būtu. izcila stra- '
rf vien rle,
bet^an Maskavas uz.
Maskavas interese iz*
ļ'lf-spiegošanā, \
|St(^holmas „New8-
fiina -the Iron Cur-pdījvunu
ar CecJio-
^0 atašeju, kas mē*
dažas nostiprinātas
JKholmas ardiipeiā.
par Baltijas bēgli,
baltiešiein uzticas
3 baltiešu bēgļu ari
i rajona tiešā tuvu-r
ātMāja uft viad
|Zviedriju. '
padomju m!lit§rii
I lielu interesi par
ļun Stokholmas sa«
plašus ceļojumus pa
[joniem, līdz viņus
n zviedru valdība
jtsaukt. Šogad taj
Gotlandes salā, kiir
'īpa totogŗafēja no.
ādai aktivitāted do*
tirdzniecības no-
Savienībai dotas
uz Zviedriju savus»
u pasūtinājumu iz-laiai.
SĢsdaia, Dien-
Pa fabrika gatavo
racējus un spiedes,
ir ieradās divi krie-ādtjās,
ka vienam
i nelielas ^nāšanaa
nām, bet otrs p^ta
p no tām nesaprot
\_ daudz braukā ap-
1 ievāc militāru in*
I dzīvotājiem un pa-ļ/
Ina, kura tiem ir
umi.
'u aģenti, norāda
ierodas Zviedrijā,
emēram, par poļu
llbas darbinl^em.
nodod ārkārtīgi
i i s par Poliju, Dau-idi
no Padomju Sa-riedrijas
• daļa āftdu
devušies tālāk ari
c)mju aģentu iiiteŗe-igaunu,
latviešu un
Zviedrijā. Pa*
ai Stokholmā ir ne^
tijas nodaļa", ku-izspiegot
baltiešu
i mēģinājuM izman-ķzibām
ari baltiešu
.Ješus, kas zaudējuši
Mtēti ^gadījumi, kur
' f j i , tēlodami ameri-dienesta
darbi-
:olas bērniem nau-
Tkotiskas vielas un
d par informāciju.
)iesolits izlūkošanafl
3tls it kāpret^'-
, solot peck§da
:ānu Jlidmašīnu" tos
)akaļ Zviedrijā un
- V a a
evarēja savas mājas
Ic gada atklāja: ka
^SV pilsonis; ka vi-r
pases, ne vīzas 1^
bs netika atpak4;
[palīgā. Bet ari ^
,1. Tad vlņ^Vi^J
lerikā, dabūja.mar
1 p f kāda feder^
ļuvusi ASV ^
devās pec
bez Ad<>lliarr
fkarš-izjauca 5^
ļ a^gflt ,vu^.
liņa nedabūja n^jj
tp. laikā P i l " ' ^^
l i l dokumenti, W
m ^^^^
SBīdolfs Baau
l ^ f v ā r d a anglj^ki. ^
^ s t r ā d ā š u , l^^ut
i.heeu^i padomju joslas amatvīri stāsta par krievu plāniem
Plašu policijas spēku izveidošana Vācijas padomju joslā ir sākums
mēģinājumam radīt Sarkzwio armiju no vāciešiem, — Frankfurtē otrdien
izteicās agrākais vācu armijas medicīniskās pētniecības pārvaldes ģene-ralārsts
Valters Šreibers, kam nesen izdevies pārbēgt uz RietumvācUu.
Jrelberu 1945.. g. Berlīnē sagūstīja krievi un udsūtīja uz Pad. Savienību.
Šreibers p^a^kaidroja, ka atradies
kādā kara gūstekņu nometnē Mās-kavas
tuvumā. Tanī' pašā nometnē
bijis ari agrākais ģenerālf^ldmar-
5al3 Pauluss un ģenerālis Zeidlics.
Ne P a u l n e Zeidlics neesot darr
boju^ies vācu armijas organizēšanā:
Padomju Savienībā vai krievu joslas
oolicijas spēku formēšanā. A r ! Šrei-beram
esot piedāvāts postenis šai
policijā, bet viņš; piedāvājumu noraidījis..
•• •' :
• Militāi-izētas policijas formēšanu
padomju joslā Šreibers apzīmē ja par
oirmo mēģinājumu izveidot ^nr) vāciešiem
sastāvošu Sarkano: armiju,
kas, pēc padomju. joslas iekšlietu
pai^^alde?: vadītā ja Fišera: izteikumiem,
būšot apbruņota ar tankiem
un artilēriju: Tās /štāba pHek^^
esot agrākais - ģenerālleitnants Vincents
Millers, ko>»krievl sagūstījuši
1944. ^. Millers, kas agrSk: bijis t i cīgs
Bavārijas katolis,: pēc krišanaiS:
gūstā vēlāk kļuvis par fanātisku ko-kinistu
; piekritēiu:. ^ Arī .Šreibers
„vācu Sarkanarmj iaf:" organizēšanu
saistīja ar krievu plāniem. izvākt
^^a|^spēku*no Vācijas, lai pie^
to darīt ari rietumvalstis. Tādā gadījumā
thmēr Vāci jā • pal iktu Maska-vai
uzticī?^a un cv;ŗ)as spējīga armiia.
Lidziinis paskaidroiumus Frankfurte
sniedzis otrs np padomju: loah^
:parbēi?ušais amatvīrs, — ; biiušais
Zaksijas valdības propagandas un
izlūkošanas nodaļas vadītājs H e l -
jnuts Kmochs;a^rākaīs„Brīvās Vācijas'';
nacionāl komitejas loceklis.
Kmaciis piederēja pie pulkveža \Tiil-panova
un iekšlietu rnjnistŗa Fišera
tuvākajiem l.idzsrtŗādniekiem. . Pēc
Kmocha izteicieniem, krievu karaspēka
izvākšana no padomju joslas
esot plānota drīz pēc tam, kad butu
pieņemta „tautas ' padomes" i '/..strādāta
padomju joslas satversme; Ko-mūmstu
atbalstītā ,,vacū tautas padome"
30, oktobra rezolūcijā prasa
A^isu okupācijas spēku atvilkšnnu no
Vācijas gada laikā;, nēc mierīguma
parakstīšanas. Mierligurna īzstrādn-
.^aiHi. padome, prasa neka vējoties sa-saukt
ārlietu ministru padomi.
Kā tālāk paskaidroja Kmochs,
iekšlietu ministrs Fišers bija devis
rīkojumu jau līdz 1.. novembrim pilni.?!
an^āclāt ar mašīnništolērri un
ložmetējiem ne vien visu: padomju
oslas policiju, kurā • tomēr;: esot
400.000 vīru, bet a r i aDmneības vienības,
kas at rodot ies Polijas un .Ce-choslovakljas
territorijā: Sā Mas-;
.kavas politbiroja pavēli 15. oktobrī
esot atvedis ģenerālis ; i dl i cs.. Bez
tam esot pared;^ēta krimiriālkomi-sariāta
5. jeb politiskās nodaļas p a plašināšana
un īpašas • SED "lepen-'
policijas; radīšana; .Sis, uzdevums
; esot jāveic NKVI>mti c i b a s ikriem
SED ; person<'5lpolltiskajcls nodaļās,
kiiņīs paredzēts . apbruņot. \
l Kmocham, pēc viņa paša apbalvojumiem,;
bijis paredzēts > iekšlietu
ministvii. .propa.^ņdas šefa: postenis,
bet kad viņš atteicies, to pieņenitņiu
paziņojis.savu nodomu aiziet no; po,-
itiskās dzīves, Izdota viņa apcietināšanas
pavēle,, ^ Tad Ķmoch? ; aV
(lažu polidstiipialTdzību aizbēdzis uz
Berlīnes rietu.msektoriem. Kmochs
vel pielīmēja,: ka iestādēm 'esot lie-i
grūtimii saformēt joslas policiju
krievu pieprasītā stiprumā, jo briv-
Prātlgp piesakx)t|ēs ļoti maz. Tādēļ
: ļesaistišana- ni^iek
iemantojot ar! Zeidlica armijas kara
g^'istekņļi^^^^ 11-
cep(^ laikraksta .JKiirier" infor-
T^aeiļa, ka poļiclļā uz 3 gadiem ie-fīistīts
jaunsr. no Pad. Savienības
Ieradies kara gūstekņu transports.
CHcupācijas SiDēku atvillcšanu no
; Vācijas, ka zināms, kādā nesenā. paskaidrojuma
par l a b u atrisinājumu
^ ^•feinis arī atigļu militārgubemātors
.Žerierālis Robertsons. Līdzšinējiem
^pgļunoraid-ttājiern. komēntārieni pret
^adu Robertsmia domu pievienojies
^f^ministrs Mējū, apneci ka
ļ^etumvalstis pat neapsver bkupāci-īss
izbeigšanas plānus, u n , Robert-
^na izteikšanās, kaut ari; personīga
^privāta, tikai'varot.radīt pārpra-
Pec AFP ziņām no Vašingtonas
politiskām aprindām. Trumena un
Maršala līdzstrādni -idū tai-pašā
laikā; tomēr apsvc^ ospēju aizsteigties
priekšā eventuālam Padomju
Savieni;bas priekšlikumam .par
okupācijas spēku- atvilkšanu, ASV
no savas; puses pirmajām ieteicot šādu
atrisinājumu. Motivācija būtu
tāda, ka austrumi un rietumi nevar
vienoties par . V ā c i j a s ;^ mierlīguma
i^oteikumiem. un tādē] šādos apstākļos
būtu labāk ļaut vāciešiem pašiem
sevi/pārvaldīt. Padomju Savie^^^^^
piekrītot priekšlikumam, ASV prasītu
na.Maskavas, lai tā atsakās no
prasībām piedalīties Rūraš apgabala
kontrolē un piekrīt patiešām brīvām
vēlēšanām Oficiālās amerikāņu aprindās
gan neesot nekādu ilūziju par
Maskavas gaidāmo nostāju šai jautājumā,
bet tādā veidā būtu iespējams
Padomju Savienībai. ; ata^emt
lielu propagaindas panākumu^
;: Pretēji .iepriekšējiem /ziņojumiem,
ka padomju josla bruņošanās; nolūkos
pastiprina rūpniecību, pēc amerikāņu
militārās ; valdības /informācijas,
krievu; joslā ;ār l/decembri
sākšot; jaunas demontāžas/ paredzēts
nemontēt 162; jauno padomjūakciju
sabiedrību un 43 vēl privātā īpašumā
palikušu fabriku iekārtas. / ..
Pastiprinātās/policiias kontroles
krievu joslā un: :Berlīnes krievu;
sektorā/ turpinās. ; Otrdien
krievu militārā un, vācu policija izdarīja
stingru;; personu /kontroli
Pcitsdamas un Babelsbergas stacijā,
pie• kam krievu milltāŗpolicisti- ār
uzspraustiem duļ'kļiem pārmeklēja
arī/vilcienus. Kā/ziņo,; akcija bijusi
vērsta galvenokārt pret SED; biedriem
— pārbēdzējiem.
.BBC,/NZ,/;St,:PS;'^^
DAŽOS VĀRDOS
Spriedumu pret Japānas agrāko
ministru prezidentu To jo un^ 24 citiem
apsūdzētajiem pasludinās jaunnedēļ
kara tribunāls Tokio.
Indonēzijas komunistu vadonis Mu-so
sadursmē ar valdības karaspēku
nogalināts Austrumjāvā. Viņš tikai
priekš gada Ieradās no Maskavas un
sāka or|ganizēt sacelšanos, nodibinot
arī savu valdību.
Uzbrukumu pret Šansi provinces
galvaspilsētu Tajuanu uzsācis komunistu
karaspēks pēc Mukdenas
ieņemšanas. Tajuana atrodas Ziemeļ-ķīnā.
I Par 1000 nedēļā pēdējos 12 mēnešos
samazinājies DP skaits amerikāņu
joslā, ziņo amerikāņu galvenais
štābs,; .1. oktobrī nometnēs dzīvoja
2p.'653, vācu/ saimniecībā 175:375' un.;
darba vienībās 15;828 DP. ;;
Jauns puča mēģinājums aizkavēts
pēdējā ;brīdī/ Dienvidkorejā, kur sadumpoties
mēģinajusi grupa komū-nistisku
kareivju. ; ; J
5 personas nonāvētas, VIsbādenē
nogāžoties un sadegot kādai ameri-kāņu
lidmašīnai, pēc ierašanās no
Londonas.
VINDZORAS HERCOGU PĀRIM
NEPATIKŠANAS
Franciia
(Turpinājums no 1. Ipp.)
tā'žas aktiem un ogļraktuvju appludināšanai,
franču saimniecība dienā
zaudēja ^ apmēram tik, cik saņēma
ERP ietvaros.
Pārliecīgam optimismam, zināms,
ari tagad nav vietas: daudzās raktuvēs
vēl otrdien notika ļoti nopietnas
sadursmes: Klermonferāras ra-jcmā
karaspēks bija spiests laist darba
pat tankus, lai nomierinātu streikotājus,
kas bija atkarojuši policijai
vienu bruņu mašīnu Un no tās
šāva ar ložmetējiem. 15 karavīri un
l i e l s , skaits strādnieku ievainoti.
Ziemelfrancijā no sliedēm izlecināti
divi vilcieni, kūļ-os uz darbu brauca
ogļrači. : Par laimi cilvēku upuru
nav. • • • ^/•^; ;••.
Komunistu kontrolētā arodbiedrību
apvienība, redzēdama, ka streiki
kalnraktuvēs pamazām sabrūk, cenšas
panākt, lai darbus pārtrauc ostas
strādnieki un ogļrači. Bet k a mēr
Marseļā neizkrauti stāv piecpadsmit
kuģi un Sannazērā, ,Havrā un
Bordo ogles izkrauj karavīri, Ruānā,
Kalē un Brestā strādā jau profesionālie
ostas strādnieki. : Normāli norit
ogļu transnorti arī pa dzelzceļiem.
Klermonferāras rajonā komunisti
. aiz atriebības uzspridzinājuši
kāda.s dzelzceļstacijas ēku, bet visi
šie līdzekļi tomēr izrādījušies nepietiekami
un valdības stingro apņemšanos
nav varējuši ietekmēt. /
Visi franču laikraksti, sākot no l a bajiem
un beidzot ar kreisajiem, norāda,
ka Kejs cīņu tomēr vēl nebūs
uzvarējis, ja apmierināsies vienīg
ar nemieru apspiešanu. Vienreiz par
visām reizēm jāpanāk izlīdzinājums
algu un cenu starpā. Vairākas pazīmes
liecina, ka valdība arī šīs lietas
sākusi ar tādu pašu enerģiju k*ā
kārtības ievešanu raktuvēs. Vispirms
uzsākta nopietna cīņa pret spekulantiem.
Otrkart, panakta cenu samazināšana
sviestam un gaļai, vienojoties
ar lauksaimniekiem. . Bet
vai ar to būs līdzēts, lai kaut c
nostabilizētu strādnieku pirktspējas
to rādīs nākotne. BBC/BB, NZ
PēCļ Vindzoras hercoga nesenā īsā
apciemojuma Londonā /.,Kosmos"
ziņoļ ka hercogs ieradies Parīzē ļoti
vīlies par to, ka politiķi tik saspīlētā
stāvoklī nevarot kalpot savai tēvzemei.
Kāda; ; amerikāņu žurnālistu
grupa hercogam esot piedāvājusi
fantastisku honorāru par viņa memuāru
otro sējumu^ gar kuru viņš
pašreiz strādā. Šinī sējumā esot runa
par I britu karaļnama dinastijas
krizi, kas radā.s/ Vindzoras hercogam
apprecot Simpsona kundzi. Tā k a to-eizējā
krize arī tagad vēl nodarbinot
britu tautu,, tad karalis
Džordžs VI esot lūdzis savu brāli ne-mblicēt
šo memuāru sējumu, kam
lercogs a r i piekritis. :/
Londonā hercoga garastāvokli sabojājusi
vēl otra lieta. Princese E l i zabete
vēlējusies, lai Vindzoras hercogs
uzņemtos^ gaidāmā troņmanti-ņieka
krusttēva pienākumus; to pašu
dzis ';ārī karalis. Bet tā kā. hercogieni/
ļ^ā agrāko šķirteni, saskaņā ar
^alma ceremoniālu/ oficiāli nedrīkst
?almāļ pieiiemt, tad krusttēva pienā-vumu
uzņemšanās nozīmētu, ka V i n dzoras
herco^jām svinībās jāpiedalās
vierjiam. Tādēļ piedāvājums radījis
hercoga un sevišķi hercogienes dziļu
nepatiku. ^••^•••/••./ A Z
^^^^^^^^^^^^^^^ D
V pārdošanas
•^;;:;^:^;:;;;;::;;;/;;:'-;;
Minchenē, Bad-Kisingenā, Gīzenē, Bad-Nauheima, Frankfurtē
un citur guvušas lielu ievērību un devušas daiļamatnie-kiem
iespēju novietot savus a ar Dus tirgū plašā mērogā. •
Nākamā izstāde notiks laikā no 18. nov. līdz 6. dec, Bad-
•Nauheimā/"
Izstādei pieņem: : ' ^ /••;.
to AS IZSTRĀDĀJUMUS. ^^^^ ^ ^ M ^ ^
KOKGRIEZUMUS, SUDRABA IZSTRĀDĀJUMUS,
INTARSIJAS. SIEVIEŠU ROĶDARBUS^^
: Uzaicinām daiļamatniekus nodot savus darbus un iegūt t u vāku
informāciju caur Latviešu daiļamatnieku ;savienību Es-lingenā,
Zollbergstr.. 1, vai pie izstāžu rīkotājiem K. Baloža ūn
I. Mamantova, Kleinkotz b. Gdnzburg. Latvian DP Camp.
Koloiliju reilma 1 ikvidēšanu Maro-cā,
Tiļņusā ;un Alžīrā, brīvas vēlē-šanas
un satvcrsmcs sapulču> organizēšanu
no U N piepra.sī]a kāda Zie-meļafrikas
delegācija,' norādot, ka
Franc i ja s un Spānijas imperiālistiskā
politika Ziemeļakikā; radījusi nopietnu
stāvokli, kas apdraud mieru
Vidusjūras telpā. ;
Vācu bēgļu problēma atrisināma
ar izceļošanu/ izteicās Bavārijas
ministru prezidents Ēhards un
kardināls Faulhabeŗs, Pret to pro-ējiš
bēgļu pārstāvis.
Zīdiem Izceļošanas vizas uz Pales-tīņu
vairs neizdos Turcijas valdība,
paskaidroja kāds turku Iekšlietumi-nistrijas
iprēdnis-.'; ;; /.;"
Svaigas olas ārlietu ministrs Maršals,
'pa to laiku, kamēr.;viņš uzturas
/Vašingtonā, saņem no Henrija
VoUesa farmas Dienvidsēlemā/ Ņujorkas
štatā.
Maizes raoiohēSanu no 7. novembra
itbeigs Beneluksa valstis
Beļģija, Holande un Luksemburga.
Beļģijā normēts būs • tikai sviests,
cukurs un ēdama eļļa,
Franču eksistenclāllsta Zana Sart-ra
visus darbus Vatikāns licis ievest
aizlicgto grāmatu sarakstā, tāsauca-mājā
In^ex librorum prohibitorum.
40.000 vāciešu kalpo franču ārzemnieku,
leģionā, ziņo amerikāņu militārā
valdība.
Jaunos 1 feniņu gabalus sākus
kalt Hamburgas naudas kaltuve.
Sev mēli nokodis grieķu ;komi3-
nists Politlss, lai pratināšanā nevarētu
izpaust .partijas noslēpumus. Po-litisu
apcietināja kādā kontrolē Atēnām
kopā ar citām. personām, ko turēja
aizdomās par partizānu vervēšanu
komunistu, spēkiem. Vispirms
P o l i t i d mēģināja izdarīt pašnšvftju
metoties z^m automobiļa.
Pirmais sniegs VIcUS šogad no-snidzis
6 nedēļas ātrāk nekā citus gadus.
Dažus apvidus Harcā un Tlrin-gijā
jau klāj; 2 cm bieza sniega sega.
bet uzputinājumi vietām sasniedz 2
metru biezumu.
Šveicieši cīnījušies ar kovbojiem
kad kā^ia ;teksasas kovboju trupa,
kas viesojas Zenēvā. atteicās izmaksāt
skatītājiem godalgu:par noturēšanos
mežonīga zirga mugurā vairfik
nekā desmit sekundes. Kautiņā iejaucās
policija, bet ari tad kovboj
nav homiprinājušies. Vairāku zilu
acu dēļ visai trupai tagad jāatstā
; Tciepate Nora Kara Hamburgā
pēc : iepriekšējas apņerrišanās,. aizsietā
m • a clnv jb rau cc./ ;^ t omoblļī• pusstundas
laikā sa.r. x aktieri Hansu
A i b e im kas bija noslēpies kād
;.c.males namiņā. .•'/
Gaisa tilta neveiksmes
gadījuma — tikai
divi celi
Berlīnes gaisa tiltam tuvojas
īstais pārbaudījuma . posms —
sliktā laika periods, jo. sākot ar
novembri, pēc lietpratēju vērtējuma,
apmēram 22 dienas mēnesi
lidotājiem būs jālido vienīgi pēc
instrumentiem. Jau 1. novembrī,
gaisa tilta 150. jubilejas dienā lietus
un migla kavēja angļu lidmašīnu
satiksmi ar Tempelhofas
lidlauku. Amerikāņu lidmašīnas
lidojumus uz Gatovu turpināja ar
radara palīdzību. Tādā veidā cer
gaisa tiltu uzturēt visu ziemu.
Tempelhofā ar prožektoriem izveidots
arī 1 km garš gaismas
loks.
Berlīnei vienā dienā piegādātie
preču daudzumi 150 dienās pieau^
guši no 400 līdz 5000 t, un jau
gaisa tilta 100. jubilejas dienā
berlīnieši varēja saņemt vairāk
pārtikas nekā pirms blokādes.
Pēc ministra Mējū paskaidrojuma,
Anglijai gaisa transpoili uz
Berlīni izmaksājuši jau 2.25 milj.
mārc. Uz sarunām par gaisa tilta
pastiprināšanu Londonā ieradās
amerikāņu gaisa spēku virspavēlnieks
Eiropā ģenerālleitnants Ke-non.
s.
Angļu „Economist", pozitīvi novērtējot
visas šīs angļu un amerikāņu
pūles, tomēr secina, ka gadījumā,
ja laika apstākļi aizkavētu
gaisa tiltu uzturēt visu ziemu.
Maršalam, Bevinam un Su-mānam.
atliktu tikai divi ceļi: vai
nu ar varu salauzt Berlīnes blokādi
un riskēt ar karu, vai arī
atkāpties no Berlīnes. BBC
Arī Austrijā
pareģo vētras
tuvošanos
„Die Abendzeitung"_^ otrdien zlņola
no Vīnes, ka kopš kada laika Austrijā
gaidītais iekšpolitiskais pārsteigums
no konmnistu puses iestājies:
kopā ar 200-štāba virsniekiem^ A u s - ^
striiā esot - „atgriezies*' pazīstamais -
ģenerālis Fŗaneks, ko apzīmē par
,.Austrijas- ģenerāli Paulusu*'. Tūlīt
pēc atgriešanās Francks sācis rosīgi
darboties. Viņam esot uzdots pēc
Vācijas krievu joslas parauga dibināt
..nacionālo partiju", kurā savāktu
līdzšinējos pasīvos vēlētājus, kas
balsošanās nepiedalās." Austrijas
iekšpolitiskais barometrs vēstot vētru,
zino laikraksts.
Franeks jau 1918. g. kļuvis pazīstams
ar savu radikāli krelsonostāju.
Viņš. tāpat kā Pauluss un Zeidlics,
kritis gūstāpie Staļingradas un pie-'
der „Brivās Vācijas" komitejai. Fra-neka
Padomju Savienībā ,.apmācīto*'
austriešu kareivju skaitu, kas arī
..atgriezušies", vēriē uz 30.OOOJ Abas
lielās Austrijas partijas, kristīgi s o - -
ciālā un sociāldemokrātu, izrādot ,
nopietnas bažas, un ari lielie laikraksti,
"f<as līdz šim propagandējuši
okupācijas izbeigšanu, tagad aicina
rietumu sabiedrotos nepamest Austrijas
iekšpolītiskos notikumus viņu
gaitai, jo citādi viss vēl varot beigties
ar ,.tautas demokrātiju". AZ
Draudi Ķīnā
(Turpinājums no 1 Ipp.)
Cīņas par Mukdenu sākās 30^ok-tobrī
un 1. novembrī pilsētas liktenis
j;u\ bija izšķirts. Valdības kara- .
spēkam neizdevās izlauzties uz\Dže-^
holas provinci, kas atrodas dienvidaustrumos.
Militāristi rēķinās, ka
vēlākais pēc trīs mēnešiem notiks
radikāls pagrieziens pilsoņu kara.
attīstībā, un šis pagrieziens nebūs
labvēlīgs Cangkaišekam. Ar Muk*
denas krišanu Ķīna praktiski zaudējusi
visu Mandžūriju, kas ir tik liela
kā Francija un Vācija. Apdraudēts
ir ari Ziemelķlnas stāvoklis, bet ja
neizdosies noturēt to, tad problemātiska
kļūs ari Korejas neatkarība.
Cangkaišeka armiju katastrofa sākās
jau 24. septembri, kad komunisti
ieņēma Santungas provinces galvas*
pilsētu Tsinanu. 14. oktobri tad sekoja
Tiensinas ieņemšana, bet 19.
oktobri krita Cangčuna.
Daudzi vadītāji politiķi ASV i z sakās,
ka Ķīnas problēma draudīgu-ma
ziņā drīz vien pārsniegs saspīlējumus
EiropļĒl. Austrumāzija kļuvusi
par otru fronti aukstajā karā, un
komunisti tagad pļauj tur, kur savā
laikā sējuši japāņi. Kremlis ievadi-,
jis augstu spēli: politisku stratēģiju
rietumos, bet militāru ofensīvu «austrumos.
Izejot no šādiem apsvērumiem,
Maskavai nav nekādas vajadzībās
sākt konfliktu Eiropā, ja tā
var iegūt veselu impēriju Klusā
okeāna piekrastē. Sarkanajam ģenerālim
Mao ir miljonu vīru lielas,
labi apmācītas armijas, kuru kodolu
sastāda apmēram 140.000 japāņu
gūstekņu, kas apmācīti un pārsikoloti
Sibīrijā. Agrāk viņi piederēja. tā
saucamai Kvantungas armijai un
kalpoja „saules ķeizaram". Viņa vietā
tagad stājies daudz bīstamāks
pavēlnieks — komunisms.
Par stāvokli Ķīnā nobažījušies
daudzi britu laikraksti: „Tlmes*V
raksta, ka Mukdenas zaudēšana ir
briesmīgs trieciens Cangkaišekam.
..Daily Telegraph" konstatē, ka komunistu
ofensīvai Francijā ir ciešs
sakars ar Tālajiem austrumiem.
Abās vietās t am vienādi mērķi. Bri-:
tu komunistu orgāns ,.Daily Worker"
ievadrakstā, kas saucas ,."Rokas nost
no Ķīnas", uzvaru Mandžūrijā izskaidro
ar to, ka tur neesot sociāldemokrātu,
kas kalpojot Imperiālis-:
tiem. „New Yōrk Herald Tribuno"
atzīst, ka Cangkaišeku nevarēs glābt
arī desmitreiz lielāka ASV palīdzība,
ja pašā Ķīnā neizdosies/atrast stiprus
vīrus.
BBC, NZ. GZ
Dramatiskas velēšanas
ASV
(Turpinājums no 1. Ipp.)
ņoja par balsošanas rezultātiem
ilokfelera laukumā, kas atrodas debesskrāpju
. centrā, uz amerikāņu
radio sabiedrības nama bija redzami
elevizijas attēli, kas savukārt i n formēja
ņuiorkiešus par vēlēšanu
norisi. Kad TomassDjuļjs kundzes pavadībā
atstāja vēlēšanu lokālu, lielas
aužu masas viņam sarīkoja jūsmīgu
apsveikšanu-„Visma2 divas balsis
man i r drošas," smaidīdanis paskaidroja
prezidenta kandidāts, tomēr vēl
noteikti nezinādams, vai viņš būs
Sav. Valstu augstākais ierēdnis.
Losandželosā līdz pēCDu.sdienai jau
bija nobalso)uši ap 140.000 amerikā-m.
Ruzvelta kundze savu balsi p a r
Trumenu nodeva ASV vēstniecībā
Parīzē,. Bet kad žurnālisti viņai jautāja
par vēlēšanu izredzēm, * bijušā
prezidenta atraitne paskaidroja, ka
to viņa nezinot, jo ar politiku nenodarbojoties.
Vecākais amerikānis,
kas piedalījās vēlēšanās, ir kāds 107
gadus vecs pilsoņu kara veterāns.
Jau divdesmit divas reizes viņš vēlējis
prezidentu. Savu balsi viņš nodeva
par Djuiju. Prezidents balsoja
Independensā. ,
Politiskais papagailiiB Berlīnē
. BerllniKSi, kas draudīgajā cīņā starp austrumiem
un rietumiem tomēr nezaudē savu
karātavu humoru, stāsta §Sdu ļaunāko nnek-doiu:
Policiiā ierodas berllnlctls un ziņo, ka
viņam pazudis papasaills.
„Val jūsu papagailis ar! runā?" viņam
prasa policija.
,vKwnā gan," atbild Ipōānl«k9, „bet ei lūdfu
)rotokol6t, ka jebkādi papagaiļa izteiktie po-ītiskie.
uzskati . pauž vienīgi viņa paAa vie
dokli." NYHT
ikraksta „Latvija,,
abonements ārzemes
A S V : t dolārs par eks.mfin. Pārstāvis:
H, T a u r i ņ S, 156 East 28th Strset Brooklyn
26, N, Y.
ANGLIJA; 2/6 Sh mēn. par eks. afeonējoi
kollektrvl vairāk par 3 eks. 3 / - Sh men. par
eks., abonē(6t individuāli līdz 3 «ks. i«sk.
Atsev. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A. V e i n •
b e r g s , W»st.Wratting iR, A. F, Airfield
Wratting Common, Suffolk Nr Cambridge.
A U S T R Ā L I J A : . 3 s h par eks mēneil.
PārBtāvis A. StraidioS, River Street, Oaks
E»tRte, Queanb«yan N.S.W. Auštralia..
B E Ļ Ģ I J A : 2S fr. par eks. naēn. Pārstāvis:
K. E r k a n e , 127, rua du F l e u m , Chatelei,
BeIgiqQe.
D Ā N I J A : 3, D kr. par aks. m€n Pārstāvis;
V. B o D d r u p a , FlygtnlngoIejr Prags
Boulevard, Kobehavn S., Danimirk.
FRANCIJA: 80 Ir. par eks. mēnesi. Pārstāvis
m-me E. Baumaiils, 56 Rue Mchai
Foch, Lorlent'FraDce.
KANĀDA: 1 dolārs par «ks. mēnesi.
pārstāvis: J. B a i r a k a , 3 Hillcrest
Ave Toronto, Ont. Caoada.
ZVIEDRIJA: 2 K r . par eks. m?n. Pārstā-vis:
N. S fl g1 e o i e k s, Klubbacken 3Wn,
StMkholm.
SLUDINĀJUMU MAKSA
par vārdo
ASV un Kanādā • 5 centi, bet ne mazāk kā
i dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā -
2d., bet ne mazāk kā f/sh par slud. Beļģijā
— 1 f ņ , bet ne maiāJi kā 25 fr. par
slud. Francijā - 10 Ir. par . vārdu, bet ne
mazāk kā 250Jr. par sludinājumu. Zviedrijā
r- 10 ?ra3, bet ne mazāk, kā 2 kr. par slud.
Dānijā - 15 ēras, bet ne mazāk kā 3 kr. par
slud.
Lai neceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
piegādē, lūdzam maksātājus ārzemēs atjaunot
abonementus savlaicīgi — ne vēlāk kā Udz
2a. datumam par ,aāko5a mēnesi.
VAI TEKSTĪLPRECFS BUS
liRlVĀ TIRGU,>
Pēc DPD informācijas, kādā Aug.^-
bavārijas saimniecības pārvalžu darbinieku
sanāksmē esot paziņots, ka
iespējama tekstilpreču racionēšana»
atcelšana, sākot ar 1. janvāri. Tā«
pat ar Jaungadu esot paredzēts at-^
celt ierobežojumus mazj^ājamo līdzekļu
tirdzniecībā, ^ atskaitot ziepes.
Pēc tiem paSiem avotiem, sākusies
dāņu ābolu Ievešana apvienotajā
angļu-amerlkāņu joslā 0,5 milj. dolāru
vērtībā, bez ^tam ābolus ieved
no Šveices, bet ar Itāliju drīz beig-i5otļes
.sarunas par apelsīnu, citronu
un puķu kāpostu importu. Nākamo
12 mēnešu laikā ievedīs ari 7500 1
kakao.
Angļu un amerikāņu militārā valdība
uzaicinājusi apvienotās joslas
vācu saimniecības ie^^^des rūpētiem
par to, Jai apturētu pi<.ču cenu tālāku
kāpšanu un panākt-' pašreizējo
cenu pazemināšanu. Bavārijas valdība
uzdevusi policijai pastiprinātrīcībai
pret pārtikas nobēdzinātājiem
un tirgotājiem, izdarot stingras sa-tiHw^'^^
'•'ontrole.^^
m
/
m&mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-11-04 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481104 |
Description
| Title | 1948-11-04-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
BALTIESC JAU.
>EVUMDS DZIM.
'ENE
[valstis, kam varbih
[a būtu. izcila stra- '
rf vien rle,
bet^an Maskavas uz.
Maskavas interese iz*
ļ'lf-spiegošanā, \
|St(^holmas „New8-
fiina -the Iron Cur-pdījvunu
ar CecJio-
^0 atašeju, kas mē*
dažas nostiprinātas
JKholmas ardiipeiā.
par Baltijas bēgli,
baltiešiein uzticas
3 baltiešu bēgļu ari
i rajona tiešā tuvu-r
ātMāja uft viad
|Zviedriju. '
padomju m!lit§rii
I lielu interesi par
ļun Stokholmas sa«
plašus ceļojumus pa
[joniem, līdz viņus
n zviedru valdība
jtsaukt. Šogad taj
Gotlandes salā, kiir
'īpa totogŗafēja no.
ādai aktivitāted do*
tirdzniecības no-
Savienībai dotas
uz Zviedriju savus»
u pasūtinājumu iz-laiai.
SĢsdaia, Dien-
Pa fabrika gatavo
racējus un spiedes,
ir ieradās divi krie-ādtjās,
ka vienam
i nelielas ^nāšanaa
nām, bet otrs p^ta
p no tām nesaprot
\_ daudz braukā ap-
1 ievāc militāru in*
I dzīvotājiem un pa-ļ/
Ina, kura tiem ir
umi.
'u aģenti, norāda
ierodas Zviedrijā,
emēram, par poļu
llbas darbinl^em.
nodod ārkārtīgi
i i s par Poliju, Dau-idi
no Padomju Sa-riedrijas
• daļa āftdu
devušies tālāk ari
c)mju aģentu iiiteŗe-igaunu,
latviešu un
Zviedrijā. Pa*
ai Stokholmā ir ne^
tijas nodaļa", ku-izspiegot
baltiešu
i mēģinājuM izman-ķzibām
ari baltiešu
.Ješus, kas zaudējuši
Mtēti ^gadījumi, kur
' f j i , tēlodami ameri-dienesta
darbi-
:olas bērniem nau-
Tkotiskas vielas un
d par informāciju.
)iesolits izlūkošanafl
3tls it kāpret^'-
, solot peck§da
:ānu Jlidmašīnu" tos
)akaļ Zviedrijā un
- V a a
evarēja savas mājas
Ic gada atklāja: ka
^SV pilsonis; ka vi-r
pases, ne vīzas 1^
bs netika atpak4;
[palīgā. Bet ari ^
,1. Tad vlņ^Vi^J
lerikā, dabūja.mar
1 p f kāda feder^
ļuvusi ASV ^
devās pec
bez Ad<>lliarr
fkarš-izjauca 5^
ļ a^gflt ,vu^.
liņa nedabūja n^jj
tp. laikā P i l " ' ^^
l i l dokumenti, W
m ^^^^
SBīdolfs Baau
l ^ f v ā r d a anglj^ki. ^
^ s t r ā d ā š u , l^^ut
i.heeu^i padomju joslas amatvīri stāsta par krievu plāniem
Plašu policijas spēku izveidošana Vācijas padomju joslā ir sākums
mēģinājumam radīt Sarkzwio armiju no vāciešiem, — Frankfurtē otrdien
izteicās agrākais vācu armijas medicīniskās pētniecības pārvaldes ģene-ralārsts
Valters Šreibers, kam nesen izdevies pārbēgt uz RietumvācUu.
Jrelberu 1945.. g. Berlīnē sagūstīja krievi un udsūtīja uz Pad. Savienību.
Šreibers p^a^kaidroja, ka atradies
kādā kara gūstekņu nometnē Mās-kavas
tuvumā. Tanī' pašā nometnē
bijis ari agrākais ģenerālf^ldmar-
5al3 Pauluss un ģenerālis Zeidlics.
Ne P a u l n e Zeidlics neesot darr
boju^ies vācu armijas organizēšanā:
Padomju Savienībā vai krievu joslas
oolicijas spēku formēšanā. A r ! Šrei-beram
esot piedāvāts postenis šai
policijā, bet viņš; piedāvājumu noraidījis..
•• •' :
• Militāi-izētas policijas formēšanu
padomju joslā Šreibers apzīmē ja par
oirmo mēģinājumu izveidot ^nr) vāciešiem
sastāvošu Sarkano: armiju,
kas, pēc padomju. joslas iekšlietu
pai^^alde?: vadītā ja Fišera: izteikumiem,
būšot apbruņota ar tankiem
un artilēriju: Tās /štāba pHek^^
esot agrākais - ģenerālleitnants Vincents
Millers, ko>»krievl sagūstījuši
1944. ^. Millers, kas agrSk: bijis t i cīgs
Bavārijas katolis,: pēc krišanaiS:
gūstā vēlāk kļuvis par fanātisku ko-kinistu
; piekritēiu:. ^ Arī .Šreibers
„vācu Sarkanarmj iaf:" organizēšanu
saistīja ar krievu plāniem. izvākt
^^a|^spēku*no Vācijas, lai pie^
to darīt ari rietumvalstis. Tādā gadījumā
thmēr Vāci jā • pal iktu Maska-vai
uzticī?^a un cv;ŗ)as spējīga armiia.
Lidziinis paskaidroiumus Frankfurte
sniedzis otrs np padomju: loah^
:parbēi?ušais amatvīrs, — ; biiušais
Zaksijas valdības propagandas un
izlūkošanas nodaļas vadītājs H e l -
jnuts Kmochs;a^rākaīs„Brīvās Vācijas'';
nacionāl komitejas loceklis.
Kmaciis piederēja pie pulkveža \Tiil-panova
un iekšlietu rnjnistŗa Fišera
tuvākajiem l.idzsrtŗādniekiem. . Pēc
Kmocha izteicieniem, krievu karaspēka
izvākšana no padomju joslas
esot plānota drīz pēc tam, kad butu
pieņemta „tautas ' padomes" i '/..strādāta
padomju joslas satversme; Ko-mūmstu
atbalstītā ,,vacū tautas padome"
30, oktobra rezolūcijā prasa
A^isu okupācijas spēku atvilkšnnu no
Vācijas gada laikā;, nēc mierīguma
parakstīšanas. Mierligurna īzstrādn-
.^aiHi. padome, prasa neka vējoties sa-saukt
ārlietu ministru padomi.
Kā tālāk paskaidroja Kmochs,
iekšlietu ministrs Fišers bija devis
rīkojumu jau līdz 1.. novembrim pilni.?!
an^āclāt ar mašīnništolērri un
ložmetējiem ne vien visu: padomju
oslas policiju, kurā • tomēr;: esot
400.000 vīru, bet a r i aDmneības vienības,
kas at rodot ies Polijas un .Ce-choslovakljas
territorijā: Sā Mas-;
.kavas politbiroja pavēli 15. oktobrī
esot atvedis ģenerālis ; i dl i cs.. Bez
tam esot pared;^ēta krimiriālkomi-sariāta
5. jeb politiskās nodaļas p a plašināšana
un īpašas • SED "lepen-'
policijas; radīšana; .Sis, uzdevums
; esot jāveic NKVI>mti c i b a s ikriem
SED ; person<'5lpolltiskajcls nodaļās,
kiiņīs paredzēts . apbruņot. \
l Kmocham, pēc viņa paša apbalvojumiem,;
bijis paredzēts > iekšlietu
ministvii. .propa.^ņdas šefa: postenis,
bet kad viņš atteicies, to pieņenitņiu
paziņojis.savu nodomu aiziet no; po,-
itiskās dzīves, Izdota viņa apcietināšanas
pavēle,, ^ Tad Ķmoch? ; aV
(lažu polidstiipialTdzību aizbēdzis uz
Berlīnes rietu.msektoriem. Kmochs
vel pielīmēja,: ka iestādēm 'esot lie-i
grūtimii saformēt joslas policiju
krievu pieprasītā stiprumā, jo briv-
Prātlgp piesakx)t|ēs ļoti maz. Tādēļ
: ļesaistišana- ni^iek
iemantojot ar! Zeidlica armijas kara
g^'istekņļi^^^^ 11-
cep(^ laikraksta .JKiirier" infor-
T^aeiļa, ka poļiclļā uz 3 gadiem ie-fīistīts
jaunsr. no Pad. Savienības
Ieradies kara gūstekņu transports.
CHcupācijas SiDēku atvillcšanu no
; Vācijas, ka zināms, kādā nesenā. paskaidrojuma
par l a b u atrisinājumu
^ ^•feinis arī atigļu militārgubemātors
.Žerierālis Robertsons. Līdzšinējiem
^pgļunoraid-ttājiern. komēntārieni pret
^adu Robertsmia domu pievienojies
^f^ministrs Mējū, apneci ka
ļ^etumvalstis pat neapsver bkupāci-īss
izbeigšanas plānus, u n , Robert-
^na izteikšanās, kaut ari; personīga
^privāta, tikai'varot.radīt pārpra-
Pec AFP ziņām no Vašingtonas
politiskām aprindām. Trumena un
Maršala līdzstrādni -idū tai-pašā
laikā; tomēr apsvc^ ospēju aizsteigties
priekšā eventuālam Padomju
Savieni;bas priekšlikumam .par
okupācijas spēku- atvilkšanu, ASV
no savas; puses pirmajām ieteicot šādu
atrisinājumu. Motivācija būtu
tāda, ka austrumi un rietumi nevar
vienoties par . V ā c i j a s ;^ mierlīguma
i^oteikumiem. un tādē] šādos apstākļos
būtu labāk ļaut vāciešiem pašiem
sevi/pārvaldīt. Padomju Savie^^^^^
piekrītot priekšlikumam, ASV prasītu
na.Maskavas, lai tā atsakās no
prasībām piedalīties Rūraš apgabala
kontrolē un piekrīt patiešām brīvām
vēlēšanām Oficiālās amerikāņu aprindās
gan neesot nekādu ilūziju par
Maskavas gaidāmo nostāju šai jautājumā,
bet tādā veidā būtu iespējams
Padomju Savienībai. ; ata^emt
lielu propagaindas panākumu^
;: Pretēji .iepriekšējiem /ziņojumiem,
ka padomju josla bruņošanās; nolūkos
pastiprina rūpniecību, pēc amerikāņu
militārās ; valdības /informācijas,
krievu; joslā ;ār l/decembri
sākšot; jaunas demontāžas/ paredzēts
nemontēt 162; jauno padomjūakciju
sabiedrību un 43 vēl privātā īpašumā
palikušu fabriku iekārtas. / ..
Pastiprinātās/policiias kontroles
krievu joslā un: :Berlīnes krievu;
sektorā/ turpinās. ; Otrdien
krievu militārā un, vācu policija izdarīja
stingru;; personu /kontroli
Pcitsdamas un Babelsbergas stacijā,
pie• kam krievu milltāŗpolicisti- ār
uzspraustiem duļ'kļiem pārmeklēja
arī/vilcienus. Kā/ziņo,; akcija bijusi
vērsta galvenokārt pret SED; biedriem
— pārbēdzējiem.
.BBC,/NZ,/;St,:PS;'^^
DAŽOS VĀRDOS
Spriedumu pret Japānas agrāko
ministru prezidentu To jo un^ 24 citiem
apsūdzētajiem pasludinās jaunnedēļ
kara tribunāls Tokio.
Indonēzijas komunistu vadonis Mu-so
sadursmē ar valdības karaspēku
nogalināts Austrumjāvā. Viņš tikai
priekš gada Ieradās no Maskavas un
sāka or|ganizēt sacelšanos, nodibinot
arī savu valdību.
Uzbrukumu pret Šansi provinces
galvaspilsētu Tajuanu uzsācis komunistu
karaspēks pēc Mukdenas
ieņemšanas. Tajuana atrodas Ziemeļ-ķīnā.
I Par 1000 nedēļā pēdējos 12 mēnešos
samazinājies DP skaits amerikāņu
joslā, ziņo amerikāņu galvenais
štābs,; .1. oktobrī nometnēs dzīvoja
2p.'653, vācu/ saimniecībā 175:375' un.;
darba vienībās 15;828 DP. ;;
Jauns puča mēģinājums aizkavēts
pēdējā ;brīdī/ Dienvidkorejā, kur sadumpoties
mēģinajusi grupa komū-nistisku
kareivju. ; ; J
5 personas nonāvētas, VIsbādenē
nogāžoties un sadegot kādai ameri-kāņu
lidmašīnai, pēc ierašanās no
Londonas.
VINDZORAS HERCOGU PĀRIM
NEPATIKŠANAS
Franciia
(Turpinājums no 1. Ipp.)
tā'žas aktiem un ogļraktuvju appludināšanai,
franču saimniecība dienā
zaudēja ^ apmēram tik, cik saņēma
ERP ietvaros.
Pārliecīgam optimismam, zināms,
ari tagad nav vietas: daudzās raktuvēs
vēl otrdien notika ļoti nopietnas
sadursmes: Klermonferāras ra-jcmā
karaspēks bija spiests laist darba
pat tankus, lai nomierinātu streikotājus,
kas bija atkarojuši policijai
vienu bruņu mašīnu Un no tās
šāva ar ložmetējiem. 15 karavīri un
l i e l s , skaits strādnieku ievainoti.
Ziemelfrancijā no sliedēm izlecināti
divi vilcieni, kūļ-os uz darbu brauca
ogļrači. : Par laimi cilvēku upuru
nav. • • • ^/•^; ;••.
Komunistu kontrolētā arodbiedrību
apvienība, redzēdama, ka streiki
kalnraktuvēs pamazām sabrūk, cenšas
panākt, lai darbus pārtrauc ostas
strādnieki un ogļrači. Bet k a mēr
Marseļā neizkrauti stāv piecpadsmit
kuģi un Sannazērā, ,Havrā un
Bordo ogles izkrauj karavīri, Ruānā,
Kalē un Brestā strādā jau profesionālie
ostas strādnieki. : Normāli norit
ogļu transnorti arī pa dzelzceļiem.
Klermonferāras rajonā komunisti
. aiz atriebības uzspridzinājuši
kāda.s dzelzceļstacijas ēku, bet visi
šie līdzekļi tomēr izrādījušies nepietiekami
un valdības stingro apņemšanos
nav varējuši ietekmēt. /
Visi franču laikraksti, sākot no l a bajiem
un beidzot ar kreisajiem, norāda,
ka Kejs cīņu tomēr vēl nebūs
uzvarējis, ja apmierināsies vienīg
ar nemieru apspiešanu. Vienreiz par
visām reizēm jāpanāk izlīdzinājums
algu un cenu starpā. Vairākas pazīmes
liecina, ka valdība arī šīs lietas
sākusi ar tādu pašu enerģiju k*ā
kārtības ievešanu raktuvēs. Vispirms
uzsākta nopietna cīņa pret spekulantiem.
Otrkart, panakta cenu samazināšana
sviestam un gaļai, vienojoties
ar lauksaimniekiem. . Bet
vai ar to būs līdzēts, lai kaut c
nostabilizētu strādnieku pirktspējas
to rādīs nākotne. BBC/BB, NZ
PēCļ Vindzoras hercoga nesenā īsā
apciemojuma Londonā /.,Kosmos"
ziņoļ ka hercogs ieradies Parīzē ļoti
vīlies par to, ka politiķi tik saspīlētā
stāvoklī nevarot kalpot savai tēvzemei.
Kāda; ; amerikāņu žurnālistu
grupa hercogam esot piedāvājusi
fantastisku honorāru par viņa memuāru
otro sējumu^ gar kuru viņš
pašreiz strādā. Šinī sējumā esot runa
par I britu karaļnama dinastijas
krizi, kas radā.s/ Vindzoras hercogam
apprecot Simpsona kundzi. Tā k a to-eizējā
krize arī tagad vēl nodarbinot
britu tautu,, tad karalis
Džordžs VI esot lūdzis savu brāli ne-mblicēt
šo memuāru sējumu, kam
lercogs a r i piekritis. :/
Londonā hercoga garastāvokli sabojājusi
vēl otra lieta. Princese E l i zabete
vēlējusies, lai Vindzoras hercogs
uzņemtos^ gaidāmā troņmanti-ņieka
krusttēva pienākumus; to pašu
dzis ';ārī karalis. Bet tā kā. hercogieni/
ļ^ā agrāko šķirteni, saskaņā ar
^alma ceremoniālu/ oficiāli nedrīkst
?almāļ pieiiemt, tad krusttēva pienā-vumu
uzņemšanās nozīmētu, ka V i n dzoras
herco^jām svinībās jāpiedalās
vierjiam. Tādēļ piedāvājums radījis
hercoga un sevišķi hercogienes dziļu
nepatiku. ^••^•••/••./ A Z
^^^^^^^^^^^^^^^ D
V pārdošanas
•^;;:;^:^;:;;;;::;;;/;;:'-;;
Minchenē, Bad-Kisingenā, Gīzenē, Bad-Nauheima, Frankfurtē
un citur guvušas lielu ievērību un devušas daiļamatnie-kiem
iespēju novietot savus a ar Dus tirgū plašā mērogā. •
Nākamā izstāde notiks laikā no 18. nov. līdz 6. dec, Bad-
•Nauheimā/"
Izstādei pieņem: : ' ^ /••;.
to AS IZSTRĀDĀJUMUS. ^^^^ ^ ^ M ^ ^
KOKGRIEZUMUS, SUDRABA IZSTRĀDĀJUMUS,
INTARSIJAS. SIEVIEŠU ROĶDARBUS^^
: Uzaicinām daiļamatniekus nodot savus darbus un iegūt t u vāku
informāciju caur Latviešu daiļamatnieku ;savienību Es-lingenā,
Zollbergstr.. 1, vai pie izstāžu rīkotājiem K. Baloža ūn
I. Mamantova, Kleinkotz b. Gdnzburg. Latvian DP Camp.
Koloiliju reilma 1 ikvidēšanu Maro-cā,
Tiļņusā ;un Alžīrā, brīvas vēlē-šanas
un satvcrsmcs sapulču> organizēšanu
no U N piepra.sī]a kāda Zie-meļafrikas
delegācija,' norādot, ka
Franc i ja s un Spānijas imperiālistiskā
politika Ziemeļakikā; radījusi nopietnu
stāvokli, kas apdraud mieru
Vidusjūras telpā. ;
Vācu bēgļu problēma atrisināma
ar izceļošanu/ izteicās Bavārijas
ministru prezidents Ēhards un
kardināls Faulhabeŗs, Pret to pro-ējiš
bēgļu pārstāvis.
Zīdiem Izceļošanas vizas uz Pales-tīņu
vairs neizdos Turcijas valdība,
paskaidroja kāds turku Iekšlietumi-nistrijas
iprēdnis-.'; ;; /.;"
Svaigas olas ārlietu ministrs Maršals,
'pa to laiku, kamēr.;viņš uzturas
/Vašingtonā, saņem no Henrija
VoUesa farmas Dienvidsēlemā/ Ņujorkas
štatā.
Maizes raoiohēSanu no 7. novembra
itbeigs Beneluksa valstis
Beļģija, Holande un Luksemburga.
Beļģijā normēts būs • tikai sviests,
cukurs un ēdama eļļa,
Franču eksistenclāllsta Zana Sart-ra
visus darbus Vatikāns licis ievest
aizlicgto grāmatu sarakstā, tāsauca-mājā
In^ex librorum prohibitorum.
40.000 vāciešu kalpo franču ārzemnieku,
leģionā, ziņo amerikāņu militārā
valdība.
Jaunos 1 feniņu gabalus sākus
kalt Hamburgas naudas kaltuve.
Sev mēli nokodis grieķu ;komi3-
nists Politlss, lai pratināšanā nevarētu
izpaust .partijas noslēpumus. Po-litisu
apcietināja kādā kontrolē Atēnām
kopā ar citām. personām, ko turēja
aizdomās par partizānu vervēšanu
komunistu, spēkiem. Vispirms
P o l i t i d mēģināja izdarīt pašnšvftju
metoties z^m automobiļa.
Pirmais sniegs VIcUS šogad no-snidzis
6 nedēļas ātrāk nekā citus gadus.
Dažus apvidus Harcā un Tlrin-gijā
jau klāj; 2 cm bieza sniega sega.
bet uzputinājumi vietām sasniedz 2
metru biezumu.
Šveicieši cīnījušies ar kovbojiem
kad kā^ia ;teksasas kovboju trupa,
kas viesojas Zenēvā. atteicās izmaksāt
skatītājiem godalgu:par noturēšanos
mežonīga zirga mugurā vairfik
nekā desmit sekundes. Kautiņā iejaucās
policija, bet ari tad kovboj
nav homiprinājušies. Vairāku zilu
acu dēļ visai trupai tagad jāatstā
; Tciepate Nora Kara Hamburgā
pēc : iepriekšējas apņerrišanās,. aizsietā
m • a clnv jb rau cc./ ;^ t omoblļī• pusstundas
laikā sa.r. x aktieri Hansu
A i b e im kas bija noslēpies kād
;.c.males namiņā. .•'/
Gaisa tilta neveiksmes
gadījuma — tikai
divi celi
Berlīnes gaisa tiltam tuvojas
īstais pārbaudījuma . posms —
sliktā laika periods, jo. sākot ar
novembri, pēc lietpratēju vērtējuma,
apmēram 22 dienas mēnesi
lidotājiem būs jālido vienīgi pēc
instrumentiem. Jau 1. novembrī,
gaisa tilta 150. jubilejas dienā lietus
un migla kavēja angļu lidmašīnu
satiksmi ar Tempelhofas
lidlauku. Amerikāņu lidmašīnas
lidojumus uz Gatovu turpināja ar
radara palīdzību. Tādā veidā cer
gaisa tiltu uzturēt visu ziemu.
Tempelhofā ar prožektoriem izveidots
arī 1 km garš gaismas
loks.
Berlīnei vienā dienā piegādātie
preču daudzumi 150 dienās pieau^
guši no 400 līdz 5000 t, un jau
gaisa tilta 100. jubilejas dienā
berlīnieši varēja saņemt vairāk
pārtikas nekā pirms blokādes.
Pēc ministra Mējū paskaidrojuma,
Anglijai gaisa transpoili uz
Berlīni izmaksājuši jau 2.25 milj.
mārc. Uz sarunām par gaisa tilta
pastiprināšanu Londonā ieradās
amerikāņu gaisa spēku virspavēlnieks
Eiropā ģenerālleitnants Ke-non.
s.
Angļu „Economist", pozitīvi novērtējot
visas šīs angļu un amerikāņu
pūles, tomēr secina, ka gadījumā,
ja laika apstākļi aizkavētu
gaisa tiltu uzturēt visu ziemu.
Maršalam, Bevinam un Su-mānam.
atliktu tikai divi ceļi: vai
nu ar varu salauzt Berlīnes blokādi
un riskēt ar karu, vai arī
atkāpties no Berlīnes. BBC
Arī Austrijā
pareģo vētras
tuvošanos
„Die Abendzeitung"_^ otrdien zlņola
no Vīnes, ka kopš kada laika Austrijā
gaidītais iekšpolitiskais pārsteigums
no konmnistu puses iestājies:
kopā ar 200-štāba virsniekiem^ A u s - ^
striiā esot - „atgriezies*' pazīstamais -
ģenerālis Fŗaneks, ko apzīmē par
,.Austrijas- ģenerāli Paulusu*'. Tūlīt
pēc atgriešanās Francks sācis rosīgi
darboties. Viņam esot uzdots pēc
Vācijas krievu joslas parauga dibināt
..nacionālo partiju", kurā savāktu
līdzšinējos pasīvos vēlētājus, kas
balsošanās nepiedalās." Austrijas
iekšpolitiskais barometrs vēstot vētru,
zino laikraksts.
Franeks jau 1918. g. kļuvis pazīstams
ar savu radikāli krelsonostāju.
Viņš. tāpat kā Pauluss un Zeidlics,
kritis gūstāpie Staļingradas un pie-'
der „Brivās Vācijas" komitejai. Fra-neka
Padomju Savienībā ,.apmācīto*'
austriešu kareivju skaitu, kas arī
..atgriezušies", vēriē uz 30.OOOJ Abas
lielās Austrijas partijas, kristīgi s o - -
ciālā un sociāldemokrātu, izrādot ,
nopietnas bažas, un ari lielie laikraksti,
"f |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-04-05
