Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1948

              •Mi
• ,r.
• i
mi
mm ^
'•'••^•lllii
Vai Rietumeiropa
līniju"
Agri vai vēlu, bet iespējams arī,
diezgan drīz, bus jārod atbilde izšķi­rīgam
jautājumam: vai Rietumeiro­pu
ar ASV palīdzību iespējams aiz­stāvēt
pret Kremļa rīcībā esošo ar­miju
lielo skaitlisko . pārsvaru? Tā
jautā pazīstamie amerikāņu ;žurnā-listi-
brāļi AlsopiwNewYorkHeŗald
Tribune" svētdienas numurā, iztir­zājot
lietpratēju apsvērto iespēju
par radioaktīvu vielu izmantošanu
aizsardzības nolūkiem.
. Atomu skaldīšana padarījusi ie­spējamu
radioaktīvu materiālu masu
produkciju. Pēdējā laikā diezgan no­pietni
apsvērtas iespējas ar «šādām
vielām izveidot kaut ko līdzīgu ra­dioaktīvai
„Mažino līnijai" šķērsām
pāri' Eiropai, no Ziemeļvācijas uz
Alpiem, lai aizkavētu agresīvu ar­miju
virzīšanos uz rietumiem. Atom­enerģijas
eksperti šādu plānu tomēr
uzskata par praktiski grūti realizē­jamu..
Padomju armiju vājākais punkts,
norāda Alsopi, ir transports, uņ arī
pēdējā karā krievi šai ziņā bija ļoti
atkarīgi no aiņerikāņu mašīnām.
Tādēļ padomju armiju apgāde no
tālās Krievijas kara gadījumā jeb­kādos
apstākļos būtu grūta problē­ma,
bet vēl daudz grūtāka tad, ja
svarīgus satiksmes un sakaru
centrus, ceļus, tiltus, dzelzceļu depo
utt uz laiku padarītu pilnīgi ne-l
i
pie
KDK AIZIET AMERIKĀŅU MILITĀRĀ PALlDZllBA TURCIJAI
Armija ar salāpītiem mundieriem, bet mo­demiem
lielgabaliem
Dzirdot pieminam Eiropas jaunuz-būvi
un Maršala plānu, vispirms nāk
prātā Rietumeiropa. Bet pašos Eiro­pas
dienvidaustrumos, kontineta otrā
stūrī, lielāko tiesu jau Azljā, atrodas
viena no Maršala plāna valstīm, kas
saņēmusi jau ilgāku laiku ne vien
amerikāņu saintniecisko, bet arī mi­litāro
palīdzību, kādu patlaban vēlas
un cer saņemt arī Rietumeiropas
valstis. Šī zeme ir, jūras šaurumu
sargs — Turcija, Bosfora un Darda-neļu
pārvaldītāja no seniem laikiem.
Ģeogrāfiski stratēģiskais stāvoklis
un politiskā attīstība bija tā burvju
zīme, kas panāca to, ka jau kopš-
1946. g. beigām amerikāņu kuģi ve­duši
Turcijai kravām lielgabalus,
tankus, lidmašīnas, radara ierīces
un līdzīgus kara materiālus. Tie iz­krauti
trīs galvenajās Turcijas ostās:
ļstānbulā, flotes bazē Izmitā un
Aleksandretā. Izmita atrodas pie
Mārmara jūras, bet Iskenderuna pie
Vidusjūras, netālu no Sīrijas robe­žas.
Turku jūrnieki, pēc dažu nedē­ļu
apmācībām ASV, pārveduši dzim­tenē
dažus iznīcinātājus, četras zem­ūdenes
un piekrastes kuģus., kas visi
pievienoti Turcijas pieticīgajai flotei,
kurā bija viens' kaujas kuģis — ag­rākais
vācu ķeizaja „Goeben", divi
kreiseri, pieci iznīcinātāji un desmit
zemūdenes, kas šovasar izdarīja ma­nevrus
Melnajā jūrā..
No Iskenderunas ostas veselas Ser-pieejamus,
inficējot visu territoriju maņa tanku virknes šajā laikā aiz-ar
radioaktīvām vielām. dārdējušas uz dažādām vietām, līdz
^ Šādu vielu izmantošana aizsardzī- pat tālajiem priekšposteņiem Karsas
bai tomēr atduras uz dažiem grūtu- un Ardahanas provincē,;. Kaukāza
miem, vispirms, šo vielu „iz$ē.sanu", pierobežā. Turku armijas apmācības
jo tās savā iedarbībā nekādi ne- ļ centros var redzēt vieglos un smagos
atšķir uzbVucējus no aizstāvjiem., amerikāņu tankus,\75ļ un 105 mm
Bet ja arī šo problēmu atrisinātu, lielgabalus, divmotoru bumbvežus un
kas, pēc ASV atomenerģijas komisi- iznīcinātājus, džipus un smagos au­jas
' priekšsēža Lilieņtala, izteikū- tomobiļus, telefona, radio un citals
mlem, būtu iespējams, arī tad radio^ sakaru ierīces,
aktīvā aizsardzība nebūtu ; totāla. Bet arī tas vēl nav višs. Ar ameri-
Pirmkārt, tā nebūtu ilgstoša, io mi- kāņu palīdzību izbūvē arī stratēģis-nēto
vielu iedarbība ar laiku mazi- ku šoseju, kas līdz gada,beigām sa-nās,
bet to strauji samazinātu ilg- sniegs Erzerumu Anatolijā. No Ei'-
stošs lietus.. zerumas abiem smailajiem minare-
Otrkārt, kaitīgo vielu efekts atka- tiem pelēki tērptie posteņi pāri drū-rīgs
no iedarbības attāluma un i l - Imajai Anatolijas augstienei var sa-guma;
Ja cilvēks pietiekami ilgi redzēt sniega vainagoto Ararata vir-pakļauts
to ietekmei, viņš; uzskatāms sotni un Padomju Savienības robe-par
nāvei nolemtu, kaut gan pir- žu. Šī ainava var kļūt par trešā pa­māja
brīdī nekā .nejūt. Pēc- dažām saules kara. pirmo kaujas lauku, sa-stundām
sākas spēcīga, vemšana, tad ka turki.
sāk asiņot poras un iestājas nāve. Ankaras ka^a ministrijas moder-
Ja zem armijas transporta automo- najā namā. blakus turku ģenerāl-biļiem
pierīkotu svina plāksnes "un štāba priekšnieka ģenerāļa SaliHa
mašīnas brauktu iespējami ātri Omurtaķa kabinetam, atrodas ame-
Cauri bīstamajai terŗitorijai, varbūt rikaņu rnilitārās misijas vadītāja ģe-braucēji
izsargātos no. nāvīgām se- ļ nerālmajora Horesa Mekbraida mi-kām.
/ V : ļteklis.. Mekbraidam pakļauti 275
Treškārt, arī uzbrucēju armiju
eksperti, droši vien, atrastu kādus
jaunus aizsardzības līdzekļus pret
radioaktīvo vielu iedarbību. Tās
vispirms klātu tikai saindētās terri-torijas
zemes virspusi. Varbūt īpaši
aizsargātas darba vienības, strādājot
ļoti īsās maiņās, varētu izveidot ko­ridoru
caur bīstamo joslu, noņemot
zemes virskārtu.
Visu to kopā 'savelkot, atomener­ģijas
eksperti nedomā, ka neredza­ma
„Mažino līnija" no radioaktīvām
vielām ka ar burvja mājienu nodro­šinātu
Rietumeiropu, bet tomēr arī
pesimistiskākie lietpratēji neno­liedz,
ka radioaktīvu nlatēriālu ma­su
produkcija var radīt gluži jau­nu
militārās aizsardzības elementu
un ka būtu iespējams atrast vei-par
75 miljoniem un, pēc ģenerāļa
Mekbraida domām, visas piegādes
būs nobeigtas līdz Jaungadam. Pie­gādāts
ir daudz, bet tas viss tomēr
zieds, salīdzinot arto, ko • Turcijai
vajaga, lai tā līdz galam pārkārtotu
pēc rietumu sistēmas savu pusmil­jonu
armiju. Mekbraids doma, ka
viņa misijai būs darbs kādiem . pie­ciem
gadiem, kaut. gan ar nākošā ga­da
rudeni daudz no apmācības darba
pārņems paši turki. ^
Turku valdībai nav viegli. Jo gan­drīz
jau 9 gadus ap 65 proc,, visa
valsts budžeta aiziet par aizsardzību.
Nav brīnums, ja zeme ir pagurusi,
stāvot mūžīgā sardzē ipie Melnās jū­ras
un Dardaneļiem. Drusku • apnicis
arī pašiem turkiem. Ikvienam no
viņiem pēc 20. dzīvības gada sasnieg­šanas
jāstājas 3 gadu ilgā karadie­nestā.
Šinī laikā viņš saņem vienīgi
pārtiku, bieži vien salāpītu' formas
tērpu un, kā • izsakās kāds amerikāņu
korespondents, ,,bēdīgākos zābakus
pasaulē", bet heķādu kabatas naudu:
tā. viņam pašam jāsakrāj jau pirms
dienesta. Pēc 3 gadu nodien ēšanas
turku .kareivis Mabū brīvu ceļu uz
mājām un zina, ka līdz pat 49 gadu
vecumam valsts Viņu ik brīdi var
saukt atpakaļ lun viņam tad "būs jā­palīdz
sastādīt ^2 miljonu armija.
Bet pagurusi zeme un apnikušais
kareivis tomēr to visu panes. Viņš
nesūrojas par salāpīto ģērbu un zā­bakiem.
Visa .nācija nes smago nas­tu,
ko tai uzspiedušas mpes par sa­vas
tēvzemes drošību. To palīdz nest
Savienotās Valstis, ./-r, ne jau ļab-
.sirdibas dēļ, bet gan ^lietderības un
nepieciešamības dēļ, kas prasa stip­rināt
šo Eiropas svarīgo stūri ne
tikai pašu turku labā vien. M. D.
De GoUs meklē
Francijas Tito
Franču prese sniedz ziņas, ka De
Gollam tuvas pei'sonas mēģinot rast
kontaktu ar franču komunistiem.
Saruniis- notiekot par to, kādos ap-stākļoij,
ģen. De Gollam nākot pie
varas, vij^š atļautu izveidot tādu ko­munistu
partiju vai kustību, kas se­vi
u2skatītu par ; neatkarīgu no
Maskavas: Pulkvedis. Remi, kas ir
ģen. .pe Golla „policijas šefs", pinns
dažām nedēļām - izteicies: ,.Dažu
franču komunistu vadoņu nostāja ir
spējīga sagādāt lielus pāi-steigumus."
— • „Ŗs neesmu . principiāls antiko-mūnists,"
teicis arī. pats De Ģōlls-
„es pat atzīstu, ka frančiem ir zinā­mas
tiesības saukties par komūnis-.
tiem. Es neatzīstu tikai „separātis-tus'\
t.L, tādus franču komunistus,
Icas strādā svešā imperiālisma in­teresēs."
Ģerierāiis arī. piebildis, ka
viņš paredzot, ka nākotnē nodibinā­sies
„franciska" komunistu partija,
kas, neatmetot neko no sava revo­lucionārā
ideāla, atteiksies no sa­darbības,
ar kominf ormu.
Franču prese tālāk min, ka degol-listiem
jau esot bijušas sarunas ar
komunistiem tuvām personām. Pir­mā
satikšanās notikusi jau, septem-bŗa
sākumā, šo sanmu pamats bijis
vispārējs; Otrā sanāksmē^ kas noti­kusi:
septembra beigās, jau pārruhā-
.ti konkrētāki jautājumi. Tajā ap­galvots-
ka de Gollam sadarbības
gatavība ar komunistu, partiju nav
tikai taktisks manevrs, ja vien par­tija
strikti stāv uz franciska pama­ta
un nesaistās ne ar kādu svešu va­ru,
kas kādu dienu varētu saistīt
Francijas rokas un darīt to par at­karīgu
no tās. Šīs sarunas gan
neesat devušas nekādus konkrētus
panākumus, bet pats fakts, ka tās
notikušas, rāda, ka Francijā tiek da­rīts
viss, lai panālrtu saprašanos un
grozītu pašreizējās politikas kursu.
SO
PIRMĀ BEZDELĪGA
\ „Cik valūtas jums klāt?"
„Simts franku."
„Ko jūs ar tiem darīsit Vācijā?"
„Vācijā? Neko. Bet es taču vēl
atgriezīšos Šveicē. Ar ko tad - sa­maksāšu
dzelzceļa biļeti?"
Viņa neatbild'; Viņa pati nemaz
lāga nezina, kā būs. Ierēdnis atzīmē
viņās dokumentos i minēto summu-.
Viņš ir tik džentlmenisks, ka ne­pārbauda
jaunās dāmas rokas .so­miņu.
Bet viņš to mierīgi varētu
darīt — patiesi tas ir viss ietaupī­jums,
ko Maija .Dzirne spējusi atli­cināt
no savas 130 franku lielās al­gas.
Tiesa — viņa saņem uzturu un
dzīvokli, viņai ir ari kāda brīva die­na
nedēļā, bet, dzīve Šveicē ir tik
dārga, un tik pārpilna jaul^ām lie­tām!
Viņa pavadījusi klasiskajā emig-rantu
zemē apaļu pusgadu. Tagad
viņai atvaļinājums. Un tagad viņai
pieder arī izvēle — palikt tur? Pa­likt
te? Šie seš.i mēneši ir bijuši arī
pārbaudes laiks, pēc kura slimnīcas
vadība,' kā līgumā sacīts, nospriedīs,
vai jaunā kopēja, ārzemniece, dīpīte
turklāt, maz der ļšim amatam? Bet
viņa un tāpat tās 60 citas. baltietes,
kas nokļuva Šveicē priekš pusgada
— viņas visaS: der. Tikai viņām pa­šām
ir daudz pārdomu par to, kā da­rīt
turpmāk. Jo pienācis laiks pa­garināt
, līgumu.
Maija Dzirne, piemēram, ir kopē-
, . . . . . • . , - Šodien nekas nav noticis, man nav itin ' Ja Vājprātīgo sanatorijā. Viņa gri-aus,
Ka ar nāvīgiem izstarojumiem nekā jauna ko pasfastu. Tāpēc es piezva- bēja klūt Sarkanā Krusta māsa- bot
nosprostot uzbrucējam svarīgas ter- ļniju tev. -
ritorijas daļas. Šis fakts, beigās no- • Bcriinske Tidende
rāda brāļi Alsopi, būtu jāpatur prā-
7-30* 47"-»
sperts pār slieksni. Aiz tā gan nav
atklājusies paradīze, bet sūra darba
dzīve. Vai citur būs labāk? Kungu
nevajaga nekur, bet darba roku.
,,Kā jūtaties, atgriezusies no „ār-zemēm''?
„Dīvainī. Šis tas jau liekas atrasts
— šī nometnes saspiestība pēc slim­nīcas
plašajām zālēm. Šī neziņa.
Šveicieši dzīvo kā Dieva ausī un
tiikai pēdējā laikā sākuši pieminēt
Berlīni un krievus. Viņi ir akadē­miska
un nosvērti, un kalnu saspies­tībā
arī vīnu vēriens nav tāds kā
šeit."
„Vai izraušanās no nometnes de­vusi
to gandarīiumu, ko taču katrā
ziņā cerējāt iegūt?"
„Pati izraušanās, kā jūs to sauciet,
un Dirmā brīdī — jā. Bet darbs un
dzīve ~ nu, ta Es sacītu — nē.
šai slimību nozarē tas nav iespējams
— gara slimnieku dziednīcas atrodas
pa lielākai daļai- privātu vai pūs­tā,
kad dzirdama argumentācija, ka amerikāņu armijas, aviācijas un flo-! privātu organizāciju rokās Pēc div-sarga
jumu.
NYHT
Krusivārdu mīkla
ĪT
25
30
99
11
ir
12
austrumu armijas skaitliskais pār- tes virsnieki, instruktori un kareivji,
svars padarot, Rietumeiropu neaiz- ļ kas visās Turcijas dāļās veic inten­sīvu
apmācības darbu. Speciālā ap­mācības
programma jau skārusi 5000
turku virsnieku un instruktoru, radi­kāli
pārveidojot' līdzšinējo turku ar­mijas
iekārtu un apmācības un tās
pilnīga amerikānizējot. Tā turku bru­ņotie
spēki iegūst ne vien amerikā­ņu
ieroēus, bet arī amerikāņu orga­nizāciju
un apmācību.
Šim nolūkam, bija jāpārtulko ame­rikāņu
armijas rokas grāmatas tur-ciski,
bet ar to līdzēts maz, jo 86
proc. turku kareivju neprot ne lasīt,
ne rakstīt. Tāpēc visas apmācības
norit divas trīs reizes J^nāk nekā
parasti, Bija jāpārkārto visas militā­rās
skolas. ; Lepnie turku virsnieki
lāga negribēja saprast, kāpēc viņiem
būtu jāapģērbj dungŗiņi uņ jāķēpā
rokas, lai personīgi iepazītos ar jau­najiem
ieročiem; kā to vēlas ameri­kāņi.
Bija jāpārvar turku virsnieku
tradicionālā kastas apziņa un noda-ļ
līšanās no kareivjiem, kā arī tā
sauktā „pašas sistēma", kur visa
autoritāte atrodas viena komandiera
rokās.
Bet par spīti visam tam, panāku­mi;
ir teicami, un apmierināti kā
amerikāņi, tā tiorki. Amerikāņu ap­mācītāji
vienā balsī liecina: turku
W
28 29
81
24
26
S> Līmeniski: 1. Upe Krievijā. 4. Zobu tech-niķis.
8. Iedomātas būtnes. 9. Izsauciens. 10
Disonē. 13. Upe Krievijā. 15. Paveids. 16.
Gatavot. 17. Sīkas vielas daļiņas. 19. Doma.
20. Audums. 22. Sievietes vārds. 23. Eiro­pas
valsts galvapilsēta. .25, Darba vietas. 26.
Satiksmes vārds. 28. Adāmadnta, 30. Per
sona „Mērnieku laikos". 31. Smaili. ^
Stateniski: 1. Auglis. 2. Pilsēta Kaukāzā. | k a r a v ī r i ir lip-licilcf ar "i7HĪ5Vn mn-
3. Satiksmes vārds, 4. Raiņa varone. 5. Ne- pr^l^V-j ^ IieilSKl, ar ^ IZCUakO mo
samais.ji.Msamblis. 7. Pilsēta Cīlē ^ali, kada redzēta, armijas cīņas ga-
_ ""^./'.nīstās. 13. Latviežu gleznotājs, tavība ārkārtīga,
mem, betieja. 16. Pilsēta Lietuvā. 18.
ieSDēias 1-s. 23. Koks. 24. Kriems. 27. , , , , , . - .. 00/ nrT foļ^- Egipiiešu saules dievs. . M^^s programmas tui'Ku bruņotajiem
lu/o, ari.iat^g nāteamajā numurā) I spēkiem jau piegādāti kara materiāli
Ir nelāgi, j»
:';;d«anies^- izdara.'
No. veselu miljardu lielās palīdzī-
,,Un tomēr dosi ti es atpakaļ?"
,Jā, es tomēr braukšu," viņa no­pietni
saka, bet prieka viņas balsī
nav, ,.Man ir vecāki."
Vina ir pirmā bezdelīga, kas atgrie
zusies no tām, kas aizlidoja pavasa­rī.
Ir rudens, un rudenī bezdelīgas
ir klusākas. Bet nu viņai, jālido at­pakaļ
— puteten'11,11 viņa iekāp]
Karlsrūes — Freiburgas — Bāzeles
vilcienā, pamāj ar ziedu pušķi un
pēc dažām stundām ir tai zemē, kas
daudziem, no sejienos raugoties, lie­kas^
piena un medus zeme.
P. K.
LATVUA, 1948. g. 4. novembri
KĀ STRĀDĀ
PADOMJU
AĢENTI
ZVIEDRIJĀ
VIŅI PIESOLA BALTIEŠU JAU.
NIEŠIEM ,PRETK01WrONlStt^
SPIEGU" UZDEVUMUS D2IM-
;.TENĒ ^ \
Skandināvijas valstis, kam varbū­tēja
nākošā karā būtu izcila stra­tēģiska
nozīme, tagad ir ne vieii rie­tumu
polītikas, bet ari Maskavas uz- ;
manības lokā. Maskavas ^ interese iz­paužas
galvenokārt .spiegošanā, li
īpaši Zviedrijā, Stokholmas „News-letters
from behind the Iron Gur-tain"
norāda uz gadījumu ar Cedio-
Slovākijas; militāro atašeju, kas mē-ģinājis
apciemot dažas nostiprinātas
zviedru salas Stokholmas aniipelā-gā,
maskēdamies par- Baltijas bēgli.
Zviedru iestādes baltiešiem uzticas,
un zināms skaits baltiešu bēgļu ari
dzīvo nocietinātā rajona tiešā tuvu­mā.
Cechu tomēr atklāja un
steigšus atstāja Zviedriju.
Pagājušā gadā padomju
aģenti izrādīja: lielu interesi par
Ziemeļzviedriju un Stokholmas sa- V
'ām un izdarīja plašus ceļojumus pa
aizliegtajiem rajoniem, līdz viņus
tomēr atklāja uri zviedru valdība
pieprasīja tos atsaukt. Šogad tas
Dats atkārtojās Gotlandes salā, kur
iāda krievu; grui)a fq^
cietinājumus, -'/-•.;''•
' Labu ieganstu šādai aktivitātei do*
dot zviedru krievu tirdzniecības no­līgums.
Padonaj'U Savienībai dotas
tiesības nosūtīt uz Zviedriju savw
pārstāvjus krievu, p^sūtinšjumu iz­pildes
kontrolēšanai. Sesdalā, Dieo-vidzviedrijā,
kāda fabrika gatavo
krieviem kūdras racējus un ^edes,
un pirms gada tur ieradās divi krie­vu
pārstāvji. Izrādījās, ka* vienam
no abiem ir tikai nelielas zināšanas
par šādām mašīnām, bet otrs pats
atzinies, ka nekā no tām nesaprot
Toties abi krievi daudz braukā ap­kārt
divriteņos, ievāc militāru in­formāciju
no iedzīvotājiem un pa*
tērē daudz degvīna, kura tiem ir
neierobežoti krājumi.
Daudzi krievu aģenti, norāda
.,Newsletter", ierodas Zviedrijā,
maskēdamies, piemēram, par poļu
pretestības kustības darbiniekiem. .
Viņus tomēr bieži nodod ārkārtīgi
trūcīgās zināšanas par Poliju. Dau­dzi
no tiem ir žīdi no Padomju Sa­vienības.
No Zviedrijas ' daļa šādu
apmācītu aģentu devušies tālāk ari
uz Palestīnu,
Laba daļa padomju aģentu, intere­ses
veltīta t i ^ i igauņu, latviešu un
lietuviešu bēgļiem Zviedrijā. Pa­domju
vēstniecībai Stokholmā ir ne^
.samērīgi liela „Baltijas nodaļa**, ku­ras
uzdevums ir izspiegot baltiešu-bēgļus.
Padomju aģenti mēģinājuši izman­tot
savām vajadzībām ari baltiešu
bērnus un jauniešus, kas zaudējuši
vecākus. Konstatēti gadījuma; kur
padomju pārstāvji, tēlodami ameri­kāņu
izlūkošanas dienesta darbiv
niekus, solījuši skolas bērniem nau­du,
dzērienus, narkotiskas vielas ui)
ieročus, atlīdzībai par. informāciju.
Jauniešiem pat piesolīts izlūkošanas
darbs Baltijas valstis it kā pret Pa­domju
Savienību, solot pēc kāda
laika ar „amerLkāņu ,lidmašlnu" to&
atkal atvest atpakaļ Zviedrijā un
bagātīgi atalgot.
• W
„sku izveklošaij;
,policU^./CkWio armiju
;.es •
^0-
ka
.'i
nometnē
un i' ..
Annas 15 gadu ciņa par sava vīra atgūšanu
ārpus gadu darba':uņ eksāmenu no­likšanas
, var dabūt diplomu — ..ge-prūfte
Pflegerin". :\ Tam seko algas
paaugstinājums, bet' darbs gan ap­mēram
tas pats.; Kāds? Nu ~ gal­venam
kārtām jāuzmana slimnieki,
jānodarbojas ar tiem, jāpaban>, 'rei­zi
nedēļā,jāieslauka telpas, jāievasko
grīdas, plašajās zālēs. Un reizi ne­dēļā
viena nakts jāpavada pie ne­mierīgajiem,
kam dažreiz uznāk
lēkmes. Visumā darbs nav grūts, ti­kai
stimdas pagaras — no pL 7 rītā
līdz 19.30 vakarā. Fiziskais nogu­rums
nav liels, toties garīgā piepū­le.
Nomāc tas, ka, .visu dienu jābūt
ar slimniekiem kopā gluži- vienai —
jā, tas nav patīk,ami,;dienas ietekmes
naktis liek par sĢvi domāt.
. Viņas vienīgais mierinaiums ir tas,
ka alga nav tik maza.- kā tas izrā­dījies
citos • gadījumos. Diakonisu,
tas ir — baznīcais paspārnē esošo
slinmīcu u^ Sarkanā Ki'usta dziednī­cu
kopējām, kas grib kļūt māsas,
maksāts 80 •: franku mēnesī, bet šī
summa reducēta uz 20 frankiem pēc
tam, kad sākušies tiešie kursi. Tas
ir mazāk par kabatas naudu.
: Bet laikam gan neviena no viņām
tomēr neatteiksies no; šīs cīnīšanās ar
dzīvi. Daža varbūt aiz lepnuma —
kādu seju lai atgriežas nometnē?.
Daža aiz spīts — izturēt! Daža ar
cerībām — gan iefe labāk. Tikko tiek
izbeigtas līguma saistības, anulēja­mi
arī uzturēšanās dokumenti. Tur­pināt
gaidīt labākus laikus no­metnē
Vācijā? Pirmais solis ir
, 1919. gadā, kad Anna Gosko;appre­cēja
Ādolfu : B'alabanu, pēdējais bija
nodzīvojis ASV jau sešus gadus.
Viņš bija ieceļojis no Polijas, pirmā
.pasaules karā cīnījies amerikāņu ar­mijā,
bet joprojām nebija paguvis
iemācīties angliski. Pēc kara viņš
bija dabūjis darbu kādā Bruklinas
cukura fabrikā. - .
Ādolfs apprecējās ar Annu un 11
gadus v.iņi laimīgi nodzīvoja Bruk-linā.
Tad Ādolfam radās laba ideja.
Viņš nolēma aizceļot uz Poliju, kas
bija arī.Annas dzimtene, pārdot sa­vas
lauku mājas, atvest savus vecā­kus
līdz uz ASV, nopirkt mājas šeit
un kļūt par amerikāņu lauksaim­nieku.
Domāts, darīts. -1931. gadā
Ādolfs aizbrauca, bet drīz nokļuva
ASPRĀTĪGA MAIDT^NĀS
^Kādas Lejasreinas draudzes vecajam mā­cītājam
nebija viegli piedabūt savus draudzes
locekļus kārtīgai, pienākumu pildīšanai pret
baznīcu, tādē] ticilas kalps šad tad lietoja
paskarbākus. līdzekļus. Reiz, stāvēdams kan-celē,
viņš, kā parasti, paņēma rokā sarak­stu,
lai nolasītu mirušo vārdus^ par kuriem
iāaļzlūdz.. „Ļauiat. mums lūgt par to dvē­selēm,
kuru miesas pagājušā gadā atdotas
zemei .. . un tālāk sekoja draudzeS: locek­ļu
vārdi, kuru īpašnieki paši sveiki un veseli
sēdēja baznīcā un nevarēja saprast, kāpā;?
viņiem ļābūt jau mirušiem un apraktiem. To
nesaprata ari visa draudze, līdz mācītājs,
nolasījis beidzamo vārdu, manāmi izbrīnjies,
bet vēsi un lietiski paska droia: „Diemžēl, es
redzu, ka man rokās nokļuvis nepareizais sa­raksts,
kurā minēti tie, kas vēl nav samak-saļusi
baznīcas nodokli. Aizlūgums par mi­rušajiem
tādēļ notiks nākamajā svētdienā."
„Alini^ļie". ar skubu maksāja nodokļus, un
asprātīgajam vīram līdzīgi līdzekļi vairs ne­bija
jādifito. \;/p
grūtumos. Viņš nevarēja savas mājas
labi pārdot un pēc gada atklāja, ka
nebūt vēl -nav ASV pilsonis, ka vi­ņam
nav ne ASV pases, ne vīzas ua
ka viņa atļauja atgriezties ASV no-tecējusi.
Viņš vairs netika atpakaļ.
Anna steidzās palīgā. Bet ari vi*
ņai nekas neizdevās. Tad viņa Vi^a
pati atgriezās Amerikā, dabūja • māj­kalpotājas
darbu pie kāda federāci­jas
tiesneša un 1937. gadā, pec tam,
kad pati bija ieguvusi ASV pavalst­niecību,
otrreiz devās pēc vita uz
Poliju. Bet arī šor«i2 vina bija
spiesta atgriezties bez Ādolfā ar pē*
dejiem 3 dolāriem kabatā.
Otrs pasaules karš izjauca tuip>
mākos nodomus a^gūt vīru. Piecus
gadus Anna no viņa nedabūja nekā­das
ziņas.. Bet visu laiku viņa krāja
naudu un, tikko karš bija galā, at­sāka
vīra atgūšanas mēģinājumua
ar nemazinātu enerģiju. Ādolfs bija
dzīvs, kaut ari kara laikā pilnīgi iz
postīts. Visi viņa dokumenti pa^
kādreizējo uzturēšanos ASV bija pa»
zuduši. Anna pieaicināja talkā vienu
no Ņujorkas veiklākajiem advokā­tiem
— dzimušu poli. Tikai šī gada
oktobrī tam beidzot izdevās pieveiks
visus amerikāņu un polu birokrātu
iebildumus, un' Ādolfs Balabans va­rēja
ierasties Ņujorkā.. Viņš jopro*
jām neprata ne vārda angliski. Bet
Anna paskaidroja žumālistiem:„Tas
nekas! Es tagad strādāšu, lai sapel­nītu
naudu un nopirktu viņam ka\tt
dažus akrus zemes. Viņš tik ļoti laū
augļu kokus."
•^-^m ^vacu krievu joslas
lii.-Arj .Sreibers
••ias" organizēšanu
*^W,ri riet'jmvalstis. Tādā ga-
^ i i S n ^aias spējīga amiTa,
• m
•••li
m
I i i mm
'I^iais amatvīrs - b-usa:?
ff valdības propa^an^^
*^ 1
0
nļ
dl
•ti
,v. ū\
kcl
vi
ri
Mļ
tā
jal
liet
al
••ņa'
:,fSo*?/asrākais ,,Brīvas Va-
^ almiekžlietu ministra Fisera;
iijjjem līdzstrādniekiem. Pec
izteicieniem, krievu kara-
^Isiivātoa no padranju jo?las
'Jjļjtota drīz pēc tam, kad \butu
^'i.flla „tautas padomes" izstra-
' •ļ?iļ)jdoiniii joslas satversme. Ke-
• aftalstitā „valm tautas pa-
"Ijļ'jļ, oktobra rezolūcija prasa
•Istapācijas spara atvilkšanu no,
"fijis 0 laikā pēc mierlī?uma
"Irtfanas. Mierlīpma izstrādā-i
ō i t a e prasa nekavējoties sa-ariletu
ministra padomi.
'<'ķ iak paskaidroja Kmochs,
"p(t« ministrs Fišers bijā devis
jau līdzi, novembrim pil-
•..•$|iii)gādāt ar mašīnpistolēm un
' ',i|sltjiem ne vien visu padomju
z";!^ polidju, kurā tomēr esot
', viru, bet ari anraācības vie-
'liskas atrodoties Polijas un Ce-
'.v^itejas territorijā. Šādu Mas-
;.^si poibiroja pavēli 15. oktobrī
,#.*edis ģenerālis Zeidlics. Bez
• #8iit paredzēta krirainālkomi-
5. i * poEtiskās nodaļas pa-
:jmm m IpaSas SĒD slenen-
•vf!!» radīšana. Šis uzdevums
• KKVD uzticības «īriem
. (.f PmiSlpolitiskajās nodalās.
.'.'Ij! paredzēts apbnnjot. ' -
, l|«aj,Pēc viņa paša aogalvo-biiis
paredzēts iekšlietu
' šefa postenis,
atteicies to pieņemt uri
avu nodomu aiziet no po-
- C t e ""^"^ ^ « aTKieti-
Tad Kmochs ai-palidabu
aizbēdzis uz
i*T^««- Kmodis
M^'}^ iestādēm esot lie-loti
maz. Tādēļ
franču 11-
kāta Savienības ar^Sr^'^ transports
C-lfoii^; ^alā nesenā m-
•.Jafi i ^^«atrisināiumu
šāva!
Bord(
Kalē
nālie
rit^oi
ļiem.
nīsti
kāda:
šie lī(
tiekai
.šanosi
Vi!
bajiej
rāda,
uzvarļ
ar ne]
visām I
algu
2imes
tas sāļ
kārtibļ
yzsi
lantiei
mazini
nojotie
vai
nost?
to rādļ
'M ^ JesDgfc ^i^^'^s lielu ievīs
fcJ^lSl^ffl^M savus a S i
i "««hein^* notiks mSrl
''''
K. I -
6f.