Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1948

              Ā
Bet mani kungi i ivi,-. ,
nepaasinasim n',-,- • "'^'^
: ..1" "'^-sarRa divi ^
e^-u<i.-4a^,\!.,t;'i,^,,^;
I_S: B;S taču neesmu \r-i
us nedrikstal ui.,ni",
īgus upurus es ; V'-
kopīgā, uzvaras la,
Mani kungiI Mō^ t-./
o b ŗ i c d , n ā t ^ . u n : \ l , S -
IS. Mani ju,s novant •
b varbu, jus d o m S t
jums bailes, tāaeļ k m , ^
"īdzama pistole pUm^v ' ,
IS: Ludzu, kungi, ^i^iū.
Tagad mēs laimīgā l^ā"-
rs tikai tris. But. ai.J
zeme .trim eilvēkien a
gan. , :™
Nu, ļa jums tā li,kas tilc
taču JUS varat atteila,es i»
IS: Tik liela atkal lā na •
ĪS: Lūdzu, lo Ru mw r(s
-.no manis jus sagiudat hi!
rinatos ar vienu konti-
Man būtu priekšlikuma •
ēs, ka redzams, nevanim
par ierritoriālajam prasu '
erosinu atlikt i/Jeinsanu un
jautājumu rūpīgi pārbau-
IS: Es priekšlikumu at^
ISj Ludzu visus, kas bal^
inajumu, pacelt roku.
ms pieņemts. Tagad e$
tkal uzņemt d;arba kartība
problēmu. .
Sērkociņi jānodod tautas
.dēļ es ierosinu tos vien-dalīt
mūsu starpā.
IS: Ta taču ir neiedomā- •
siba! Pirmkārt, es absolull:
,-kādā. ziņā sērkociņi pii-utai,
jo es taftu tos atradu,,
m astoņi nedalās ar trīs.
Ko tad jus ieloicnt?
TS: EJ; ieteicu sadalīt kal-ivi•
sērkociņiem. Es.paturu
kārbiņu.
IS: Jūs' taču nopietnībā m.'-;
ka mēs to pienonisim. t^'
savu veto!
Ta6u savaldioties, IIUIAU!
LS:- Tas ir kauns, kā mcs.
.am savu diiiT^o laiku ar ni- .
m deba1(MTi, kimi'v munM '
vajadzētu ^ākt pasaules:
vi.- •
TS: Nu, ko jūs krJ.ad «Itvk-ni
ir sōi'kociņi, un viiis UA- .
lar dcbaKMU. fi'dodicl umm^
sērkociiuis, lad iiu"^ iU'i .
iunu.zbuvi, ļKU' lo jū.^ vant
IS: PicdtKlioi. kun!!i,. r;
,m īsu parlraukumu. iVmj
trs nolukojčis vinam nak-H .
zlraukls kaid ko hik^'t nv-,, .
I S : . Ta ir "ul^Ma. (Sa;>ra'^J
i Vai tomēr io|)n^-l:.^ IK^-
nam asu notu? ,. .
TS- To nu'S poc Uim'ta ,
nosūtīt. Svari^'s ir IM-- :
moments. (Abi ^'v'^'^,;:;
r.t-, • :
IS: Cilvēces [«"«^'j! .
diet man č e t i u s M i.
IS: NU, pus.
Jums trūkst leblad^^ļļi;,
ūtas. Kā idcia 11^?,
ija bija? ^M". Jļina» ;
IS: Vionalfīa, bet
rao sitienu. ... .vari.?.
Tas nav butu^M ^ ^
ribat, ,iūs ^-^i-at daW .
āli. Otrs ''f}^;%r^čr^ Trešais sabrūk, i^a ^.^^j^
•erip apsēžas.'' ;
; aizdedzina
TS (mirdamsi. L^"-
sat i^-clarmiž'! ^^^^āvā- '
Es beidzot esmu
ci n^nr-ro mieru! B.
Hertas Luscs un
dziedātās ^Sijumu
. Klavieru pav''
ka apgāds. HJi ver^^^
darbs i m . . \f
bibliogjaii}^
LATVIA
Latvian New8paptT
PubliJhed ander EUCOM Civil
Affairi DIvision Aulhorisation
Samber UNDP i96 Publisher
ind Editor- Kārlif Rabācs.
np Camp Kleinkfitz near
GOniburg/D Prlnter: „Schwaib.
Volksbl.' GQnzburg/D.. Bgm.-
Landm.-P' Hrculation 4000.
Publiiļied thrte rlm^s w»ekly.
EditortaI Office: G.ūnzburg/Do.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 97 (202)
Ceturtdien. 1948. jf, 4K/10V.
: Iināk trīs reizes aedēlū.
Izdevējs: B A L K u z d e v u t nā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopā. Atbildīgais re­daktors:
K.Rf>bācs, redaktori:
L, B ē r i i ņ š , M. Culītis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden-berfrj,
A; Smits. Adrese: |Gūii2-
bttr^-Do.; red.: Domimlcus-
Zlinmermaonstr. 2 ( t ā l r . v ^ ).
apg.: Marktpl. 25 (U 84).
Ierosinājums šim nolūkam izlietot ASV
bloķēto Latvijas valsts zelta fondu
BiJ. LCP priekšsēdis A. Valdmanis, kas devies uz Kanādu par mācīr
bas spēku tiu"ienes izglītības iestādēs, piesūtījis redakcijai ierosinājumu
par latviešu DP izceļošanai uz A S V vajadzīgo galvojumu sagādi. Ne­pieskaroties
ierosinājuma realizēšanas praktiskām 'iespējām, tas var in­teresēt
ari kā 1ās aktivitātes izpaudums, kas sakņojas pa.sos Rietumvā-djas
latviešos. Kā tādu to informācijas nolūkos nododam mūsu lasītā­jiem.
A. Valdmanis ierosinājumā raksta:
^Teorētiski lielas iespējas sevī slēpj
nesen pieņemtais ASV pārvietoto
personu U2ņem$anas likums, kas dod
baltiešiem pneksroku un atļautu
pārcelties uz ASV vai visiem balti ežu
bēgļiem, ja vien' tie varētu 'uzrādīt
(iaitu, dzīvokli un garantiju, ka viņi
nekļiJs amerikāņu sabiedrībai par
nastu. Nelaimīgā, kārtā taisni baltie­šiem
(kaut gan . lietuvjl .ir zināmā
mērā izņēmums)- nebūs iespējams
sadabūt So garantiju.
Ir vēl otrs t'aktor.s, Icas latviešu
ybeglu vadītājiem jāpatur prātā, va­dot
un domājot par pārcelšanos uz
ASV. Sls faktors ir dažu ASV orga­nizāciju
pretestība DP likumam ta­gadējā
• veidā, un so pretestību ne­drīkst
novērtēt par zemu; Tā ASV
Icongresa loceklis Emanucls Celler>s
ir atklāti deklarējis, ka prasīs nāka­majā
kongresa sesijā ^diskriminēta­jās
klauzulas" atmešanu, aizstājot
m, gada 31. dec. ar 1947. g. 'M.
dec, un baltiešu priekšrocības klau­zulas
atcelšanu.
• Paturēsim prātā vienu lietu: 1949.
gada februārī DP ieceļošanas ko'mi-sija-
ziņos kongresam par DP likuma
iedzīvināšanu u n nov ēroti em fakt i e m
un trūkumiem. Ja komisijai būs jā-ziiio,:
ka ir DP grupas. - kas var iz­pildīt
likumā paredzētos priekšnotei­kumus,
bet likums nepielaiž viņu uz­ņemšanu,
jo viņi ieradušies nomet­nes
pēc 1945. gada 31. dec, un ka
baltieši, kuļiem likums dod priekš­roku,
nevar izpildīt likumā paredzē­tos
priekšnoteikumus, tad var no­tikt,
ka likumu gmza. Un ja to gro-
. zīs, tad ir lielas Jzredzos, ka 1o gro-m
tādā virzienā, kā, to prasa Cel-lers.
Tādā gadījumā: mums Ameriku
neredzēt.
Stāvoklis ir ' problemātisks, bet
mūsu pusē iir likums. Tikai jāprot to
izmantot.
Vispirms — vai^ notikt, ka izdodas
ponSkt no DP ieceļošanas komisijas
Vašingtonā, ka darba un dzīvokļa
. apsolījumu, ietvertu pienācīgā for-jau
uzskata par likumā prasīto
garantiju. Ja-tas izdotos, tad viss
būtu kārtībā. Tikai jāuzsver, ka
pats no sevis nenotiek nekas. Man ir
bijusi izdevība šo jautājumu privāti
PaiTunāt - ar maniem Vašingtonas
Ji'auĶiem, kā arī ar vīni. kas līdz
'^imvadija ASV armijas galvenā štā­ba
Dp nodaļu un kas tagad kļūs par
DP komisijas |>enerālpilnvai'nieku.
man jāliecina, ka .šis jautājums
^'iv neatrisināms. Bet tas prasīs
loti aktīvu intervenciju Vašingtonā.
^ Ja iis gājiens neizdotos un prasī-pec
speciālām garantijām jopro-iam
tiktu uztuiiita spēkā — un gudri
%a tas, kas gatavojas ļaunākajam
- arī tad vēl mums nav jāpadodas.
Mums ASV ir Latvijas zelta fonds.
Mēs zinām, ka tas ir bloķēts un paš­reiz
nav izlietojams. Bet mēs varam
mēģināt panākt, lai uz šī bloķētā
fonda pamata mūsu sūtniecībai Va­šingtonā
: vai mūsu vēlētai bēgļu or­ganizācijai
atļautu izdot noteiktu
skaitu galvojumu. Ja tādā ceļā va­rētu
iegūt 10—12.000 ģimeņu galvo­jumus,
tad uz ASV varētu doties
visi latviešu bēgļi, kas vien vēlētos.
Lai skeptiķi nesaka, ka šis plāns
ir tikai fantazi>ja vien. D P komisijas
loceklis H.Rosenfilds-kas kādu lai­ku
uzturējās 'Zenēvā, ar kuru es: šo
jautājumu pārrunāju, domāja, ka šis
plāns varētu mums palīdzēt daudz.
Saprotams, ierosinājumu varēs rea­lizēt
tikai ar mūsu sūtņu un bēgļu
organizāciju apvienotu un harmo­nisku
aktivitāti."
TOIVIASS DJUIJS ĢIMENES VIDt) .
2. novt'Mbļ-a vēlēšanas izšķīra viņa karjeru.
Vēlētāji paliek uzticīgi abām
lielajām partijām
. . . . . . . • _ .• - • ., .
Amerikas Savienotajās Valstis prezidenta vēlēšanas otrdien bija ne­parasti
sīvas un dramatiskas. Trešdien līdz pl. 12 bija saskatīts 70"/(i
balsu, pie kam tagadējais prezidents, demokrāts IVumenš bija ieguvis
1,25 miljonu vēlētāju vairākiunu, salīdzinot ar republikāni Djuiju. No 27
štatiem, kur demokrātiem bija absolūts vairākums, Trumena pusē bUa
224 elektori, kamēr Djuijs ieguvis vairākumu 17 štatos un tam līdzi
214. elektorus. Pilnīgu neveiksmi cietis progresīvās partijas kandidāts
VoUess, kuru kā ASV, tā ārzemēs uzskatīja par simpatizētāju komunis­tiem.
Līdz pl. 13. viņš bija ieguvis ilkai 750.000 balsu. Senātā un tautas
pārstāvju namā demokrātiem ir absolūtsļ vairākums.
Amerikas balss, jau sākot ar pl. 3.
trešdienas rītā,- gandrīz nepārtraukti
daudzas valodās ziņoja par vēlēšanu
rezultātiem.- .. Pirmās ziņas radīja
Dārsteigumu: pretēji visam gaidī­tajam,
pl 9. no rīta prezidents Tru-mens
bija dabūjis 14,9 miljoni balsu,
Djuijs 13,6 'mlJi.. progresīvās parti­jas
VoU^ss 650.000. bet Tormens
600,000. Demokrātu partijai senātā
tai laikā bija 13 pārstāvju,. bet re­publikāņiem
tikai 2. Ņujorkā, kur
Djuijs ilgus gadus darbojās par ad­vokātu
un bija šī štata gubernātoi^s,
pēc pirmajām ziņām, vii>š bija iegu­vis
tikai nelielu pārsvaru.
Par vēlēšanu cīņas dramatismu lie­cināja
katra jauna ziņa, kas pienāca
no plašās Savienoto Valstu temto-rijas.
Kalifornijas štatā Djuijam sā­kumā
bija liels balsu vairākums. Bet
Supercietokšņi uz
Eiropu
Vakarrīt raidītāji ziņoja, ka
ASV valdība nolēmusi nosūtīt uz
Eiropu vēl jaunu bumbvežu vie­nību
— amerikāņu gaisa spēku
79. eskadru, kas sastāv no tādiem
pašiem supercietokšņiom. kādi
jau līdz šim bija stacionēti Liel­britānijā.
Pirmā bumbvežu eskad­riļa
jau devusies ceļā uz Eiropu.'
Tai pašā laika no Vašingtonas
saņemtas ziņas par paredzētiem
plašiem .amerikāņu flotes manev­riem
arktikas apgabalā, piedalo­ties
arī lidmašīnām un zemūde­nēm.
M
Rietumi saskaņo
atbildi Staļinam
Apstāklis, ka neviens no trīs rie-timivalstu
ārlietu ministriem vai
valdību . galvām nav vēli devis ofi-iālu
pa.skaidi'ojumu vai ;atbildi ,U2
Staļina inteiTijas izteikuitiicm, šķiet,
izskaidrojams ar vēlēšanos šo-atbildi
rūpīgi apsvērt un saskaņot. Tas ari,
pēc Reutera ziņām, bijis viens no
amerikāņu un angļu ārlietu ministra
apspriedes uzdevumiem Londonā,
Savā pēdējā apciemojuma laikā Lon­donā
Maršals ar Bevīnu esot vieno­jies
par paskaidrojuma tekstu, ko
britu ārlietu ministrs paredz sniegt
gaidāma. < apakšnama ārpolitiska­jās
debatēs. Bez tam abi ministrt
esot pārrunājuši arī pārējās Vācijas
lietas, Atlantijas pļākta un^Palestīnas
problēmu. Vācijas un pārējās Eiro­pas
problēmas arī ir temats ameri­kāņu
. vēstnieka Londonā Daglesa
ziņojumam Vašingtonā. , ,
ASV delegāts Drošības padomē Dr.,
Džesups; pēc atgriešanās no Berlīnes
un Rietumvācijas apciemojuana. - Pa­rīzē
presei izteicās, ka viņam nebi­juši
līdzi nekādi jauni plāni Berlī­nes
krizes atīisināšanai un tādus v i ­ņam
arī neesot izteicis ģenerālis
klejs. Džesups vienīgi vēlējies iepa­zīties
ar stāvokli. Intervijā viņš cil­dināja
berlīniešu apņēmīgo nostāju.
Kā okupācijas iestādes, tā Berlīnes
iedzīvotāji esot cieši apņēmušies
pārciest arī' ziemas grūtumus un ne­padoties.
Viss sabiedroto militārais
personāls; no ģenerāļa līdz lidlauka
apkalpes vīram, esot pārliecināts, ka
gaisa tiltu būs iespējams uzturēt
visu ziemu. Apgādi vēl atļaus uzla­bot
jauniekārtojamais lidlauks Te-gelā,
franču sektorā, iedodot iespēju
pavairot 'lidojumu skaitu pai' 300
dienā. BBC, NZ
bpani)as pirmais
panākums UN
.Otrdien Apvienoto Nāciju juridis­kā
k'omisijav pirmorciz ko]>š UN pa-
.stāvēšanas, . izšķīrās par Spānijaļ
labvēlīgu lēmumu, atļaujot tai picŗ-dalītics
starptautiskās saimniecība's
.statistikas apmaiņā. Par Spāniju bal­soja
Lielbritānija, Savienotās /Val­stis.
Ķīna un Argentīna, pret — Pii
domju Savienība un Francija. Britu
valdības pār.stavis izteicās, ka šim
lēmumam ^*av nekādas politiskas
nozīmes-, tas ir vienīgi formālas
dabas soll^. BBC
^ominforma nodomi Francijā sabrūk
ZIEMEĻOS RAKTUVES OKUPĒ VĒL AR TANKU PALlDZiBU, BET
DIENVIDOS UN VIDUSFRANCLLĀ KALNRACI DARBUS ATJAUNO
^ Saspīlētajā Francijas Iekšpolitiskajā stāvoklī tagad iestājusies trešā
taze pec tam, kad komunisti abas pirmās zaudēja. Otrdien valdība iz-tleva^
pavēli kaŗaBpēka vienībām un policijai okupēt pēdējās ogļraktuves,
Padzit no turienes streikotāju posteņus un nodrošināt tos strādniekus,
•^f^izšķīnisies darbus atkal atsākt. Valdības akcijai šī diena bija arī
\'8Stknļigākā kopš trīs nedēļām; kad sākās streiku kustība. Ziemeļfran-
'^ua okupētas 48 raktuves. Lotringi,Ja gandrīz visi ogļraci darbus atjau­nojusi.
j^-ļizvion vairāk strādnieku ierodas
^ŗ.^P'as arī VidiL^^- un Dienvidfran-
^^^aut komunisti .izlieto visus l i -
lai tas nenotiktu. Daudzās
tie izplatījiL^i skrejlanas, ku-piedraudēts'sr
atriebību streik-
/;^^';J'^'m. Kalē apgabalā izdarīti uz-:
;^'^AUmi ;^airākām strādnieku dzīvo-
;'ŗ^^ ēkām, Parīzē valda uzskats.
• ^ T^^^^^^isti arī šoreiz cīņii zaudēs,
u \^'^^^^^"inii, tas būs jauns trieciens
^ ^ntormam, jo pierādījies, ka tieši
ļj^-l'^^^^^i^tu organizācija deva rī-sākt
streikus, solot kalnra­čiem
arī financiālu palīdzību. 10
miljonu franku šai sakarībā nesen
saņemts no čeclīu arodbiedrībām.
Apmēram priekš di\a. nedēļām
Francijas iekšlietu ministrs kādā so­ciālistu
sanāksmē oficiāli pasV.aid-roja.
ka pattv 'Zdanovs īsi priekš ^-;a-vas
nāvos devis rikoiumu franču ko­munistiem
visiem līdzekļiem niōi!-
nāt radīt saimniecības chaosu. LV
aizkavētu Maršala plāna reāV.r'^a-nos.
Vienu laiku likās, ka ' j - oa
daļai arī izdevies, jo..blakus, sab.
(Beigas 5). Ipp.)
jau ^l'ažas stundas vēlāk šis pār.svars
bi'ja noslīdējis līdz 2000 balsīm. -
Ņiujorkiešī VL?u pagājušo nakti ne-īgulēja.
Preses pārstāvji un Ameri­kas
radio sabiedrību korespondenti
apbraukāja miljonu pilsētas, plašo
terntoriju. lai personīgi redzētu tau­tas
loskaņojumu. Milzīgi ļaužu, bari
drūzmējās Piektajā avēnijā, kā arī
banku un tirdzniecības namu rajonā,
kur šoreiz gaismas reklāmas bija iz­mantotas
sausajiem skaitļiem par
di\'u vīru ~ Trumena Un Djuija dra-maiiskās
cīņas rezultātiem. -
* Prezidenta vēlēšanas Savienotajās
Valstis otrdien aizēnoja visus citus
politiskos notikumus ne. vien Ame­rikā,
bet arī pārējā pasaulē. Pēdējo
radio runu amerikāņiem prezidents
Trumens teica no savas dzimtās pil-s(
Mas Independen^as, Misūri štatā
pirmdien, izteikdams ciešu pārliecī­bu;
ka vēlēšanās uzvarēs demokrāti.
Djuijs vēlēšanu rezultātus nobaidīja
Ņujorkā, republikāņu galvenajā mīt-,
nļ. No turienes viņš arī uzrunāja
amerikāņu. tautu pirmdienas vakarā,
Bez prezidenta un viceprezidenta
otrdien amerikāņi vēlēja arī tautas
pārstāvju, namu, vienu trešdaļu se­natoru
(33), atsevišķo štatu guber­natoru?
un'citus auu.^tākus'vietējās
pān-aldes ierēdņu.^i Kā zināms, ASV
satrcersmē paredzēts, ka tauta vis-pirmi;
izrauga 531 elcktoru, kas pēc
taļm sanulcēsips Vašingtonā ..treš­dienā
pēc otras pirmdienas novemb­ri'*,
lai ievēlētu prezidentu. Bet tā kā
katrs elektors jau ieorickš deklarē-
^"ip. par kuru kandidātu viņš bal=^(3S.
B i l tā nama saimnieks turpmākajiem
•^'-^triom gadiem klū-t zmāms jau pēc
vē^^^anu ļvlrmā gāuena.
Lhiks otrdien, kad sākā^^ vēlēša­nas.
Sav'enota'ās Valstīs bi^a jauks,
J:iu kons a'?:rām rīta stundām vēiē-
.'nnu lv,:ri;(K culcē ās:- li-^las lau.^u
ai ^zoildītu --avu nihoņa pie-
. S'^v.'^ki d'"va kvstība bija.
Sitiiā. •kur: t\r: milzīgu :ga.i<-
:iār:u pal'drību regulāri ;zi^
DRAUDI ĶĪNĀ VAR PĀRSNIEGT^
SASPĪLĒJUMU EIROPĀ
MAND2URIJAS ZAUDĒŠANA ~ BRIESMĪGS TRIECIENS CANGKAI-Š
E K AM
Mukdenas krišana komunistu rokās nozīmē, ka Cangkaišeks pazau­dējis
ne vien Mandžūriju, bet ari smagās rūpniecības apgabalu, kam
bija liela nozīme Ķīnas apbruņošana, konstatē angļu laikraksti. Valdī­bas
karaspēku pašreiz pārgrupē, jo komunistu ekspansija apdraud ar!
Ziemeļķīnu. Pēc ziņām, kas vēl nav pārbaudītas, Cangkaišeks Mandžū-rijā
zaudējis piecas armijas, pie kam Mukdenā vien saņemti gūstā apm.
200.000 viru un zaudēts liels daudzums moderna amerikāņu apbruņoju­ma.
Vairāki Londonas laikraksti nobažījušies, ka komunistu tālāki uz­brukumi
var tieši apdraudēt tos apgabalus, no kuriem Lielbritānija
iegūst svarīgas izejvielas.
rnas' ]:
Mukdenas krišanu ļoti nopietni
vērtē arī Va.šin?tonas politiskās un
militārās aprindas. Kāds ārlietu mi-ni.
strijas pārstāvis izteicies, ka ASV
savu ārpolitiku Ķīnā tomē^r nevarēs
grozīt, iekām nebūs zināmi vēlēšanu
rezultāti. Par eventuālajām pārmai­ņām
būs jāizšķivas kā jaunaiam pre­zidentam,
tā arī pārvēlētajam kong­resam.
Pagaidām Cangkaišeks dabūs
vienīgi ieročus un. mmniciju 5 mil­jonu
dolāru apmērā, kas jau agrāk
piešķirti.
Vašingtonā, -saņemta informācija,
ka ASV konsuls ar saviem darbinie­kiem
. palicis Mukdenā. kamēr visi
Amerikas pavalstnieki jau laikus iz­vākti.
Mand/.ūrijas galvasnilsētu
smagajos automobiļos vai lidmašī­nās
atstājuši arī augstākie ķīniešu
nacionālās valdības ierēdni, Dienvid-mandžūrijas
ostas pilsētā Hulatao
manīts Mandžūriiā stacionētā kara­s
p ē k a komandieris ģenerā fis . Veli -
huan?,s. Cik nopietni amerikāni vērtē
pašreizē^'O stāvokli Ķīnā. liecina tas
anstākli.-. ka T-im^tao ieradusies
A S V Pacifika flotf^ eskadra, kurā
i e t i l i r ^ divi iidm,a'<īnu bāzes ku^'i.
divi kro'>cri un astoņi iznicinātāji.
V a š i n c t n n n ^ polīl'.^-l'.ajās aprindās
aizvien birv-.'i: dzii-damas valodas,
ka KLvi var c^lābl v i e n ī s i amerikāņu
f i n a n c ' . ā l ā paliu/jba un plašas re-
^x^vm^s. !^ai vakarToā no Nankingas
ziņo, ka tur rēķinās pat ar maršala
Can^kaišeķa atkāpšanos, lai varētu
nodibināt valdību, kas ievadītu saru­nas
ar komunistiem par miera līgu­ma
parakstīšanu.
(Beigas 5. Ipp.)
Skandināvija pastip­rina
aizsardzību
Dānijass piedalīšanās eventu^ālā
Skandināvijas valstu aiz.sardzi'bas
paktā nerunātu pretim UK diartai,
paskaidroja Dānijas ministru p i ^ -
dents Hedtofts dfcrdien parlamentā,
piezīmējot, ka Dānijas politiku ne-diriģējot
neviena lielvalsts vai poli­tiska
vara pasaulē.
Runājot Zviedru apvienībā Lon­donā,
Zviedrijas ' ministrs Gunnars
Heglers otrdien^ izteicās, ka Zviedn-lai
jāstiprina savi aizsardzības spēki
un, ievērojot pašreizējo .situāciju pa­saulē,
jātur tie gatavības stāvoklī.
Zviedru gai.s^ spēku virspavēlnieks
pieprasījis pastiprināt aviāciju ar 7
jaunām dienas iznīcinātāju eskadri­ļām
un vienu nakts iznīcinātāju es­kadriļu.
Trīs Skandināvijas valstu muitavS"
lietpratējiem paredzēta .sanāksme
Oslo kopības muitas ūnijas jautāju»
ma assrspriešanais M,: si