Bavarijas Latviesu vestnesis, August 23, 1947

              ^»s^äatbilst '^Ssa
Aatborized by — Uzenz -
izdoSanas atianja: ICD-ÖMBG
Attoildigais redaE-tors
Editor ln*Cliief:
Kärli» RabUcs/ vietnlieks:
Aleksättdrs Uepa. redakci-
Jas seiaretä/s: Blaksis CoU-tis;
re*tikti*l: Andrgjs Ru-dzis
(Miiicheö§). Harijs Min-denbcrgs
(EsUngenäi. 4r^i
nolds Smits (itpom>. Zlgurds
r Bärda ^ 'tecliiiSskals lebärto-
Itinui)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr.; 62 (69)
Sestdien, 1847, g. 23. aogosli
Emik oMieais QD pleiiitite*
apgaimm lat^eSti ^omltojas
darbiAle&a saaarblba» kopit:
Eeddkdja: QOas^iirg/O. Bir>
fferm te? > umdmann- Pt 1
t n tt Mated byVMi^^
Volksb^ GSosborg/Doa
Btrgena. > fiindmaiia»Pi fst
Mptlens - otrcQlatfoat HH
oträdi.
lv
vira
äma ar| Skaistiem «K j ,
1 pre^- ietekS^kiS'™"*!'!
restules
teikties.
Kaksta maestih»« ^S^L, I
lerpa.
mä-u
per-
:as tb-
Neuzticas sava
.Ci?iia vaiiäk sporSsk^
<N*ad negaida viru
Labprät lerbjas ti kä Ji
apsvep
bista-ka
Pirmajä nesäpraJanis
Sapi;io, ka vi^as d§ls 1
noto Valstu prezidentt
Doma, ka visi
donhuaiii.
K(^ä ar draudzen&n oreaai
daribu uz plaSiem papiatie
bied- Ir btedre vismaz triios
emazj klubos im bez tam velda!
mitejäs.
Dzimumdienu un citiis
mus nosuta telegrammu'
' Dod priekärokii-skölänii:
un meitej;iu kopeju audzinak
DomS, kä d2ive i r i
räda amerikä^u|ölÄ
Lena
lukta
ne
is, polsterä II
UfMzpotifm
NÄKÖSXS SEZONAS
kri-1 dai Spca^- terpiem tieväli
node reizim v§l atzimets ar j * '
!a|Sji I pärejiem terpiem jostas
kon- nieäu laternai lidzigo pap
l^äzi- ap gumiem väl pastiprui»]
)be^ I läm käbatäm vin vuluv*»,
Krustvarcioi
las
le-ra
udens -satura "jj #
- iestädes apzi"fJ%aud*|
^' mätonja. 18. c u o " ^
2. "AusträliJ^
i. I ätveids. 4- ^j^, .
pi..l4.MaigsveJ>9»
nijä.
Pi^zime:' Sini «»
tjm c, s «aa ^'
•o.
'mm
Gromilfo, Sai nedejä DroSibaJii padome Izteicis ne inaaak k5 5 veto.
Svarigäkie bija Äveto pret rezolucijam Grie^Jjas jaultäjumä. Bez tam
Gromiko isjteicis 3 veto pret Diträibas padomes lemumieib uznenut p^^^^
Apvienoto Näciöu locetllera Eiri, Portugali un Transjordanu- Ämcri-kä^
u pre»e saskaitliusi, ka Udz ar to Gromiko pieUeitojis veto tieslbas
DroSibas jpatlome jau 16 reizes.
Kad Dpoäiibas padome pec ilgäkänci
debatem n^ifcti no otrdienas uz trei§-
dienu ar 9 pret 2.balsTm piei:iema
Austrälijas priel^cSlikumu, ka Grie-ljf:
ijai, Albänijai, Dienvidslavijai Din
Bulgärijai j^pärtrauc savstarpTga
provokäcija, Gromiko, kas kopä ar
Polijas^ pärstavl bija balsojii^i pret
rezoluciju, feteica veto. Tulit pec tam
DroSibas padome apsprieda un ta­pat
ar 9 pret 2 balsim pienema ASV
lesniegto r^zoluciju^ kai Bul.^ärija,
Dienvidslavija un Albanija atzista-inas
par viEunigäm Grie^ilas partlzä-nu.
atbalisijiganä. Gromiko izteica
; Pedejo v^ito uzskata par vissvari-gako.
AttN*dbas Drolibas padome
sasDile.1i^as' yel väirak. Gandrlz visi
padomes locekli, atzist, ka sapra^a-riäs
nav lespeiama, jo nav do-mäjanis,
ka padome varetu piekrist
Gromiko Dretpriekglikumam likvidet
abas Balkruiu. izmekleSanas komisi-jas
un §0. kbmisiju zinoiumus visnar
neniaz neiisiirzät Sa^aidäms, ka stri-
^dTj?o, Gr3elj:i|ja's jautäiumu nodos UN
pilnsapulce| l^as, ka zintms, sapul-cesies
septetn)3rL
Jau pimris' piJdejä Gromiko veto
amerikäit;iu :prese atzina, ka Grie-
}:ijas , notiktou izraisltais sasplle-ums
var apdraudet Dro§ibas pado­mes
eksistenci. „New Yprk Times"
rakstija: „Orgahizäciia, ku^as uzde-vums
butu nodroSinät mieiii — UN
proäibas padome — veltijusi vairäk
se^uGri^l^ijas problemas iztirzaSanai,
kä jebkufa cita jautäjuma pärrunä-
§anai, bet, krievu un amerikäi;iu
nespeja sapmsties §ais sedes radijusi
vispareju a|;zlnumu,'ka padome va­retu
izrädites.nespejiga §o lietu iz-kärt-
ot. Jaui pagäjugä nedejä ierosi-näts
nodot 'Griel^ijas jautäjumu UN
pilnsapulcei, bet tulit ari radas
laubas, vai pilasapulce spes nokär-tot
Griekijiös stridu. Pilnsapulce gan
lielvalstim nav veto tiesibu, bet piln­sapulce
vati tikai ieteikt un tai nav
nekädas varas savu leteikumu re-alizet"
Prese UKkata, ka ASV priek§li-kums,
pret,ko versies pedejais. Gro­miko
veto, zinamä merä bija pede­jais
amerikat;iu mefeinäjums panäkt
jautäjuma ^itrisinäSanu ar UN starp-niecibu
pirlms iz§lj:ir§anäs par tiesu
militäru päPidzibu Grielpjas valdi-bai,
ASV ; priekälikuma ' rezolucijä,
ko DroSIbas; padomei iesniedza ai?ie-rikäi;
iu päirstävis. D2onsons, starp
dtu bija tdikts, ka ,^bänijas, Bul-gärijas
uii, Bienvidslavijas atbalsts
partizäniern, räda draudus visparl-gam
mieräm/* kä ari prasits, lai §Ts
3 valstis „pärtrauc un izbeid^ jeb-kädu
turpmäku palidzibu."
lerosinäta Eiropas
muitas uni ja
Parlze notiekogajä Eiropas 16 nä-ciju
saimntecibas konfereiice Mar-
5ala pläiia apspriesanai Bel^jas, Ho-landes,
Luksemburgas, Italijas,
Turcijas uri Islandes pärstävji kon-ferences
kopperäcijas komisijä pirm-dien
ierosinaja radit komisiju Eiro­pas
muitais iinijas reälizeSanai. Ko­misijä
buta jäbut pärstävetäm iespe
jami daudmm Eiropas valstTm. Sesu
valstu iesnle^gumu otrdien atbalstija
vei Griel,dj^is. pärstävis.
„New York Times" no „drosieixi
avotiem" zii?,oja, ka Etnopjis muitas
unija butu «varlgs priekSnoteikums
ASV plaiääkai palldzibai Marsala
pläna ietvaros. To aii ASV. esot de-vu
§as saprast Eiropas valstim. Vai-räki
ASV ärlietu ministrijas ieredi;ii
tomer otrdien Vasingtonä paskaidro-jusi,
ka ASV nedomajot MarSala
plana reäliizesanu saistit ar sädu
prieksnoteiiaimu. Amerikäi;iu liet-
Prateji §ädu muitas uniju gan at-zLstot
par valamu Eiropas jaunuzbu-veL
NdF
Politiskie noverotäji tagäd; pec:
Gromiko veto, vei vairäk riekä
pirms tä pärfiecinäti, ka ASV ar­vion
nopietnäk apsvers tie§u pa­lidzibu
Grielj:ijas valdibai, pämato-joties
uz UN chartas 51 < pantu,, kas
nosaka, ka „UN loceklim, kam uz-bruk
ar brui;iotu varu, ir tieslbas
patstävigi, vai nu individuäli vai
kopä ar citiem, aizstävgties lidz tam
bridim, kamer Droäibas padome sp§-
rusi starptautiskä miera un dfosi-bas
sagläbSanai nepiecieSamos so­lus."
lespejams, ka amerikäi?i ta-gad
uzskatis, ka DroSibas padome
nav §os so]us sp§rusi, lidz ar kb
Grieljcijai un täs drau^iem paliek
brivas rokas.
AP zii;io, ka ASV tirdzniecibas
ministrs Avarels Herimens pärmetis
Krievijai, ka tä ir drauds pasaules
mieram un bridinSjiSi ka demokra-tiju
ricibä ir atomieroCi pret agre-soriem.
A^entiira piebilst, ka §is bi-jis
pirmais publiskais pärmetums
Padomju Savienibai, ko izteicis bij.
ASV vestnieks MaskaVä u^^^
jais tirdzniejcibas ministrs, Vii;iaru-na,
pec a^enturas ziijiäm, pirmi^ tam
skatita cauri ärlietu muiis^
runädams ziemejrietumu piekrastes
§tätu tirgotäju apvienn>Ur Herimens
starp citu teicisl „Visur, kur pastäy
diktätura, neatkarigi no ta, vai tä
komunistiska, vai faSistiska, pastäy
drauds brivä cilveka droSibai .un
progresam." Herimens teicis, ka tep
jauns draudigs imperiälisms-poli-cejiskä
valsts Austrumeiröp§; kas
draud pän;iemt ari Rietumeiropu.
"Krievijas vadoi;ii Jic, ka m§s pec
da^iem gadiem piedzivosimi saim-niecisku
depresiju, kas mus nbväji-näs
tä, ka nevaresiim vairs but pa­saules
vaditäji, un dps vii?iem iespe-ju
dotles uz priekäji un izplest sa-vus
dominäcijasapgabaliis." Heri­mens
piebildis: ,,Musu iespe jas ar
musu gaisa spekiem ir: visieverbja-mäkais
lidzeklis pret citu inilit^
akcijäm. Visa pasaule saprot mösu
miermiligos nodomus, un nav ne-viena
miemullga cilveka, kas bai-ditos
no ASV militärä speka."
Starplaikä Grie^ija turpinäjäs si-vas
cii;ias pla5bs apgabaibs, kur par-tizäni
dedzina namus un fabrikas.
Daudzäs yietäs partizänl iegust pär-tikas
kräjumus. Tas noticis paää
Griel^ijas vidiene Peleponesä, kur
partizäni, pec valdibas ziiiojuma, sa-laupijusi,
vesela ciema pärtiku, kä
ari tuvu Turcijas robezai, kur liela
partizänu grupa ieradusies Dadijas
ciemä ar zirgiem un^^jiem, pievä-kusi
pärtiku un i5ec tam atkal no*
zudusi Bulgärijas robezas virzienä.
BBC zi^o, ka ASV nolemusi neat-saukt
savu karaspeku no Italijas, jo
Italijas miera ligums vei nav rati-ficets.
Anglija gan savu karaspeku
atsauk^ot. ASV Italijä ir ap 20 000
karaviru, Anglijai ap 30 000. '
Pärejos 3 veto Gromiko izteica
pret jaunu locekju uzijieem§anu UN.
Kad DroSibas padome balsoja par
Eires un Transjordänas uzpemäanu
UN, Krievija balsoja pretim, Polija
atturejäs, pärejo 9 valstu pärstävji
par uzi;iemäanu. Lidzigi bija ar Por-tugales
lugumu, Visas 3 valstis lidz
ar to butu uz^emtas, bet Gromiko
pazii;ioja veto. Vei pirms nöbalso§ä-nas
par so valstu uzi;>em5anu bida
pärrunäts Albänijas lugums uzi;iemt
to UN saime. Par Albänijas uzi^em-
§anu balsoja Krievija, Polija un Si-nja,
pret uziiemsanu ASV, Lielbri-tanija,
Be|^ja un Austrälija. 4 val­stis
atturejäs. Drosibas padome no-raidija
ari Ärejäs Mongolijas uz-i;
iem§anu UN. Vienigäs valstis, par
kujTU uzi;i€m§anu UN Droäibas pa­dome
vareja vienoties, bija Jemene
un tikko dzimusä Pakistana. Sos lu-gumus
piei;iema vienbalsigi.
Tresdien balsots par^ Ungärijas
uzi;iem§anu UN. Par balsojusi tikai
Sirija, visi citi atturejusies, ar to
liigums noraidits.
NYHT. BBC, NYT
izceloiinii
9
un izcelötajiem
VAI DAI](.AMATNI£KI VABES
STRADAT FRANCUA
.Eslingenä atgriezies Dr. A. Kalj:is,
kas pavadija DP transportu uz Ve-necuela
Transporta ku^s gan tur
palicis tikai 10 stundu, bet §ajä laikä
Dr. Kalpm laimejies sastapt kadu
latvieäu ärstu, kas U2f Venecuelu de-vies
ar iepriekSejo transportu. Sis
ärsts jaunajä dzives vidtä gan atra-dis
darbu, bet klimats zemes iek^ie-he
eiropieäiem esöt tik necieSams, ka
minetais ärsts neiedroSinoties ^meni
uz Venecuelu pärvest. Venecuelä uz-turas
ari pianiste Bluzmane, kas tur
ieraduses ar pirmo transportu. Me­nosi
vi^a uz valsts releinä nodzivo-jusi
Karakasä, bet darbu neizdevies
atrast, pec kam atrauts ari pabalsts.
Dr, Kaljcis apmeklejis ari tautieSus
IJujorkä. Latvieäi tur visumä iekär-tojuSies
labi. Sievietes pa lieläkai
da)ai nodarbinätas äuäanas darbos,
kas; Amerikä ir sämera ienesigs
amats. Vispär fizLska darbä atraSa-na
tur nesagädä grötibas.
LatvieSu amata meistars P; Smits,
kam ir galdniecTbaö un dailamatnie-cibas
darbnica Bizenbeilä, franöu
joslä, saijiemis atjauju savu darbnicu
pärvietot uz Parizi. Smits jau deyies
uz Franciju nokärtot förmälitätes un
Eslingenas latvieSu amatnieku bie-dribas
uzdevumä ievadis sarunas
ari par citu musu dai}amatnieku no-darbinäSanu
Francijä.
MQsu tautietim N. Gudiem, kas ar
12 latvie5u ^imenem izbrauca uz
Braziliju, Brazilijas konsuläta angju
joslä paskaidrots, ka izcejotäju kvo-ta
uz Braziliju izsmelta, bet re^strg-iahu
atkal säkSot 3. septembri, kad
no Brazilijas- sai^emSot jaunas in-stn^
cijas. ' No Bremerbafenas uz
Kanaäu devies meisträdnieku trans-pprts,
to vidu ari 700 latvieSu. Tur*-
pretim darbiem Holande Eslingenas
lielajä latvieSu kölonijä re^istrejuSäs
tikai septij;;Las tautietes.
H. M
Anglijas premjers Elements EUljs stastUis saviem ta^^UäJiem koi*
legäm Anglijas valdiba, ka vajas veselibas de) vifS galaToJas aOc^ti^
no posteijjia vistuvakaja laika. — Ta 21, augusta sensaoionali ielirpi
sijoja ang)u konservativais laikraksis »»Daily Mlal^ plebilidams, ka
Jau säkuSas diskusijas par vispirlgäm parniai^am strSdniekii^^^^^ v^
Pec parasti labi informStu aprindu informadjas esot jau sii^ms, ka
Etlijis par savu pected izraudsuSot arlietu minisiru Bevinu.
Trumciis iecelis
mos
Prezidents Trumens uzdevis pa-matigi
pärbaudit DP problemu. Sim
nolukam Eiropä ieradisies ASV
kongresa komisija, loqra piedalisies
9 republikäi;iu un 6 demokratu de-putäti.
Par speclälpilnvaroto visu
DP jautäjuniu pärbaudel Trumens
iecelis lidzäinejp iece}o§anas un nä-turälizäcijas
noda]as vaditäju Ugo
Keruisu. Vipam jäkonstate vispäre-jais
DP stävoklis un nömetinääanas
iespejas. '•.:';
Tä kä Eiropa esot saskaldljusies
divos saimnieciskos blokps un nekur
Eiropä nepastävot ticiba pastävigam
un ilgsto5am mieram, tad daudzi ei-ropieSl
veloties pamest dzimteni un
izcejot, paskaidrojis Austrälijas ie-ce|
o§anas ministrs Kolvels VaSingto-nä.
Kolvels..nesen apmeklejis septi-pas
Eiropas valstis un visur, ieskai-tot
Angliju, noverojls §ädu tendenci.
EiropieSi yeibties izcejot uz tädu
vietu, kur viijd varetu dzivot mierä.
IRO Frankfurte pazij;iojusi, ka in-tensivä
ikampaij^a ogJraCu rekröteSa-nai
Francijai amerikäi;iu joslä ieva-dita,
sakot ar 18. augustu. Rekrute-jamo
amerikäpu joslas DP skaits
nav noteikts.
Par Nimbergä notikuSo baltleSu
DP sapulci, kur padomju pulkvedis
aicinäjis DP atgriezties Padomju Sa-vienlbä,
Nimbergas policijas prezi­dents
Leo Stäls paskaidro, ka poli-cija
sa^emusi amerikäi>u militaräs
valdibas norädijumu uzaicinät pi*
setä dzivojo§os baltieius uz referä-tu,
.kur padomju virsnieks tos aicir
näs repatrieties, Sim nolukäm iz-mantoti
veci policijas formuläri,
kädus lieto dzlvokju, satiksmes iin
kriminällietäs.
Etlijs pats esot piekritls tam, ka
vii?5 paliks valdibas priekSgalä lidz
tam laikam, kamer " salmnieciskäs
sarunas VaSingtonä par ASV dolaru
aizdevuma pärverSanu märcii;iu aiz-devumä
buSot päri vlskrltiskäkajai
stadijai. Ja sarunas nedotu panä-kumus,
Anglijas valdiba bez Saubäm
atrastos tik kritiskä stävokli, ka
iespejama ari plänoto pärmaipu at-likSana.
Etlijs otrdien devies atvalinäjumä
uz Ziemejvelsu un viija' vietu pa-gaidäm
izpildis vicepremjers Mori-sons.
Atvalinäjumä devies ari Be-vins
un citi ministrl, bet visi ar no-runu,
ka vajadzibas brldi nekavi-sies
atc^riezties Londonä.
„Daily Mail" piebilst, ka 2 gadi
premjera posteni un darbs pirms
I ASV un Anglija
norupejusics par
Uhgäriju un Bulgäriju
ASV sutnis Budape§tä Gepins un
anglu lietvedis Veläs pirmdien savu
valdlbu uzdevumä pieprasija Ungä­rijas
ministru prezidentam Dinjesam
ihformäciju par gaidämäm veleSapäm
Ungärij ä. Dinjess atsauca „visas är-zemes
izplatltäs aplamäs zii;ias" par
veleäanäm un norädlja, ka täs bQ§ot
skaidrs un farlvs tautäs gribas Iz-paudums.'
'
ASV arlietu ministrija, uzdoddt
sutnim Cepinam ieväkt BudapeStä
ziijas vele§anu jautäjuma, paskai-dröja^
kav ASV vaidlba uzzinäjusi
par veleSanu tiesibu ati>em§anu vie-nam
miljonam jeb 20% Ungärijas
veletäju. Viss lielais vairums §o per-sonu
esot pretkomuriistiskl noskaijio-tas.
Amerikäpu valdiba, budama sa-biedroto
kontrolkomisijas löcekle
Ungärijä, esot nprupejusies par Un­gärijas
yaldlbas rlclbu. Ang}u ar­lietu
ministrija tani paSä sakarlbä
paskaidroja, ka Anglijas valdiba sa-i;
igmusi uzträucoSas zii^as par saga-tavoSanos
veleSänäm Ungärijä. Kär
da BudapeStas slimnlcä no 40 ärstiem
tikai divi pielaisti veleSanäs, kädam
amerikäQU virshiekam paskaidrojis
viens no slimnlcas ärstiem. Bez tam
yisus ätstus pastävigi mudinot iestä-ties
komunistu partijä. ;
Amerikäiiiu un anglu valdiba no-täs
^enerälleitnantam Cerepanovam^
sabiedroto kontrolkomisij as priekS-sedim
Bulgärijä, lugu§as to ietek-met
komunistisko Bulgärijas valdl­bu
par labu näves soda atlik5änai
Petkovam.* Tagad publicetajä anglu
notä teikts, ka pec anglu valdibas
uzskatiem paSreiz notiekot tiesas no-ziegums.
Sl präva un spriedums varetu no-pietni
atsaukties uz iekäejo mieru
Bulgärijä. Saskatjiä ar Jaltas noll-gumu
visas tris Bulgärijas kontrol-komlsijä
pärstävetäs valstis vienlldz
ieinteresetas Bulgärijas politiskftja
strukturä. Nota prasitasteidzlga r i ­cibä
Sini jautäjuma un tunteja at-bilde.
NYHT, BBC
tam Certila ka^a
sagravis Etlija vesellbu» it sei
vipa nervus. Pec idaiu ministru In-formäcijas,
premjera mailina gaid&«
ma septembra säkumä. Sagaldäms
ari, ka Beyina vietä tad naks HdzSi^
liejais valsts kases ministrs Daltons,
Daltona lldzSinejo posteni par^ems
tirdzniecibas ministrs Stafords
Kripss, bet par apgades mitnlstni
laikam näkäot lldz§in§jais veselibas
ministrs Bevans. DN
no-un
sma iiu
Lalviesu skauti
pie lielä ugunskura
Pasaules miera dzamborejä 40.000
skautu vidu pie lielä ugunskura bija
ari latvie§i. Musu skauti piedalTjäs
vairäkäs sacenslbäs, giidami uzvaras.
DP skauti sevisl^ priecäjas par He­liskö
uzturu. H. M.
Turcijä nolaidusies rumäpu pasa-iiefu
lidmaslna ar 3 yirsniekiem un
7 civlliem pasaiieriem. Virsniekl,
pec AP zinäm, tulit paskaidrojiiM,
ka ce)ä no§ävu§i lidma§inas pilotu,
jo tas atteicies klausit vii;iu mudinä-jumam
mainit kursu un begt uz
Turciju. Viens no virsniekrem tad
viiju nogävis, bet otrs piesedies pie
stures.. 7 ci vilisti, kas atradusies
ma§Inä, noskatijuäies i a i ainä sastin-gu5i
aiz §ausmäm. Lidmasina nolai­dusies
tuvu kädam Dardanelucie-toksnim.
Virsnieki nosutiti uz Istan^
bulas centrälo cietumu. Civilistiem
kas atradusies maSinä, atlauts pa-
§iem izSl^irties, vai vi:;ii grib atgriez­ties
mäjäs, vai palikt Turcijä.
NYHT
Atjaunoti tramporti
uz Angliju
Atjaunojama Westward Ho akdji
relfistreto darblnieku nogädS^ana
caurlaldes nometnö7 laixpSc tam
dotos täläk uz Angliju, täds Ir jau-näkais
rikojums/ kas sai;iemts LI«
bekä. Rikojumsf vispirms skaf sie«
vietes -~ vieninieces. Täs jau atstä-juSas
Lioeku un ieraduSas caurlai*
des nometnes. AizbraukSana vii^am
soilta äträk neka gaidltäliem».kas
Ventorfä un citur dzlvo päris me-neäu.
SlevietSm uz Angliju ^rlz'se­kös
jau refeistretle vIrieSi #^ vieni^
nlekl. 10---14 äienas p§c tam, kad
LIbeku atstäs pirmie sievleSu trans-portl,
paredzäms izvletot piri Ven-torfas
nometnes ^menes/ Qimexii
gan skaitis tikai viru tm islera,>be^
citus piedertgos ierlndös vieninle^
Pagaidam nav hekädu zlijtii
saistlSänos Westward-^^^^i^
jau^lem llgumiem.
a
Holandes arlietu ministrija pazl-
^0jusi, ka pie^em Droäibas padomes
priekllikumu uzdöt ASV, Anglijas,
Austrälijas, Belgijas,lflmas, FMici-jas
un Svelces konsuliein -Baravijä
izsträdät koplgu ziijiojumu par stä­vokli
Indonezijä un priekälikjainu f§\
izkärtoSanai. Tai paää laikfistomerN
turpinäjäs slyasdebates pa,r Indo- u
neziju Droälbas padomg un pSc» paSu
indonezieäu zi^äm Jävä un Su­matra
turplnotles kaujas par spltl
tam, ka holandieäi it kä butu
paklausijuSl DroSIbas padomes ai-clnäjumam
kafa darbibu pärtraukt.
Indonezijas eenträlä arodu organl-zäcija
radiofoni aicinajusi pasaules
arodbiedribu apvlenibu sätit Indo*
nezijai pallgä „labi apbru^otu pa-llgbrigädi"
Jo citä(il nebiäSot iespe-jams
pärtraukt kaj^ darbibu un
piespiest holandieSus atsaukt kafa-
NYHT, BBC
• i •
Ugals sausums tlk Jotl samazihäjis
ödens kräjumus Dlenvidväcijas up§s,
ka Bavärijäs spekstad jas valrs
f^spej raiöt pletiekaml daudz elek7
triskäs strävas. Bavärijäs ener^jas
sagädes pärvalde noteikusl töliteju
30 proc. paterilla ierobeiojumu
siem elektrlbas pateretäjlem. Izi^^e-mumi
ir vienlgl slimnlcas, pasts, ra­dio,
satiksmes uz^emumi un pärti-kas
rupnieciba.
Strävas samazinäSana skaf ari
spiestuves, käpec järeljdnäjas, ka ari
niusu laikrakstu kadu laiku nevare-sim
izdot tik plaäu, cik paäi to vele-tos,
kä ari ar to, ka tä iespieSana
var nokaveties. /Ja tas notiktu,
ludzam lasitäjus §os trukumus aiz-bildinät
un lldz ar redakdju" ceret,
ka drlz bus krietns lietusT jo — tä
oficiäli paskaidrots — liQtus ir vie-nigais,
kas spetu atkal nzlabot elek­trlbas
apgädL
liiillMiilii
' H
s
i i
Mm
S