Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1948

              būtnes mani nģ^^
^- novilku 3,
palagos un Tūi '^s kopš „JP''
cilvēka: gal^a, ^,
iela vecuma
.Pēdējo reizi;gui|^.
bija stingri, tik^^
man sala, nejau.
ka nespētu tos sa-
• spilveni saldēja
Nē, ,es r^,
plato migu, es gu-
"V domāju par to
, Tagad es zinjj^
ka kai;t; kas ļ>t)2
kas vairs nebija
ies visi bijām tie
grāmatas, krēsls
okšņus; ko nekal
[dejiš, tas ļsija hikg,
^*adams: savas 3īkā3
i vajadzēja iznākt
ptzSmēja. kādu se-,
ihikroalrfvttiotļj
I
i
,l
I
I
i
bmetumā tikko
feu. Es to nere-pardēju,
kā nobira
drpši vien tik nie-
:ā ods. Viņš pio.
nosēdinādams ai2-
ķs durvis, kas šad
lēja savā; rāmi. Un
"-ies vēl pēc gada,
^ nebūtu vērušās,
ē ka tāds; ko tīši
zinātu, ka man Seit
ķejš uti laikam sāka
es dzirdēju tikai
Liiktu šalkšanu, bet
ājās rūts. Ar savu
L^alu tā piesitās iet-ākaut
ko jautāda-īgā
balsi im ap-kā
gaidīdama at-
"n piesitās atkal im
dpz grabinājās bez
vaicāja, atcerējās,
īdz stundu, kuras
nebiju pieskāries,
pa vārdam, sausi
savu pito salmu
?tas dzivoja.
snibu sakot, nomoci-stundas.
Kad saka
ma, es cēlos un sa­lietas.
Es steidzos,
jānoķer pirmais vil-
' palika līdz galam
ļva esmu aizgājis un
Jatgriēžišos. Es biju
Ripa, šīs lietas, ši bi-
T^ija inana dzīve, -
Uni vairs. Kopš mēs
šķīrāmies, tās bija
Ivot, kā cilvēki un
•a, arī es.; Viss bija
niekSu šī istaba
uh es. Tikai katrs
Jn es atgriezos; ne-fa
es gribēju atgūt :
man vajadzēja ieiet
» kur pasūtināju
^iia likt to pagat<b
;ēja ieiet tai veikala,
iedzīves pirmo gra-gultā
pie zaļās lam-:
pirmo reizi izlasīt
at. Un es biju le-ļāt.
"un priecājos par
:ida ap manām ka-iem,
pret ku|iem^.
)daiizijos - ]^ •
TnD nogurumu,
;ives,:nopaša^Jļ^
drkla, "^^^^
vaidēja veŗot^e^j^
L es pacēlu roku
Lms/nepietureia,^
?|
, (jaunas) ^pafl^iļic-Sin.
i - mēnesi ŗ^,Ksa!^«
mēBesr ^ 0,10
tsam
LA:TVIA
Latvian ^evvspaper
Poblishcd t m i l f T iSUeOM Civil
AHair» Divisioo Autborisation
Ktttflbfir UNDP 196. Publisher
Ud Editor: '(CJ ^rli» Rabācs.
[)p Cainp ^i»imk9t2 near
Giiiuburg/D. i *rlnter: „Schwāb.
Volksbl;". Gii tt2burg/T).. Bgm.'
Lindm.-Pl- 7. Girculation: 4000.
Published thri »e tim»3 we€kly.
Editorial offio.Gfiniburg/Do.
Oominikus-Žimti ttiermaTin-Str. 2 LATVTAN NEWSPAPĒR
Nr. 81 (186)
Otrdien, 1948. g. 28. sept.
Iznāk trīs reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K; Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
AL Culltis. H. Mindenbergs.
A. Smits. Adrese: Gfinzburg-
Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr.
2 (tālr. 50). apg.:
MarktpL 25, ,(t. 84), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. 1 <t. 92)
Paiŗtraiiktas tiešās sarunas ar Padomju
Savienību
Eietumvalstu un Padoniju Saviem konflikts Berlīnes dēļ pēc
daudzajām nesekmīgajām sarunām pēdējā nedēļā bija tā saspīlējies,
ka apspriežu tu rpināšana šķita gluži bezcerīga un bija jāgaida kāds
cits mēģinājums konflikta atrisināšanai. Pēc vēlreizējas notu apmai­ņas
ar Maskavu,, galīgi noskaidrojās, ka Padomju Savienība pastāv
uz rietuinvalsiim - nepieņemam prasībām. Bez tam Maskava, pār­kāpdama
savstfirļ >ējo nolīgumu, svētdien publicēja vienpusīgu sava
viedokļļi iEipgaism/ ajimiu par U sarunām. Tājdēļ trīs rietumu
lielvalstu ārlietu ministri, atzīdami pēdējo padomju atbildes notu par
nepietiekamu, sv< i'tdien Parizē publicēja paziņojumu, ka Berlīnes problē
mu nolemts nodot. UN Drošības padomei, galīgi pārtraucot tiešas saru­nas
ar Padomju SJavienību.
Par Berlīnes krizi :-5s izejas punktu
TASS svētdien pel tšņi publicētais
padomju komunikē u ij^kata savrupē­jo
valūtas reformu Vācijas rietum-,
joslas un vācu maii^kas noteikšanu
par maksāšanas liM^zekli Berlīnes
rietumu sektoros. A\. uglija, Francija
un ASV esot pārkāpa ušas .Potsdamas
nolīgumu un četru v^ajistu vienošanos
par kopīgu Vācijas jpi ārvaldi. Rie­tumvalstis'
esot sāJc-ri^as „Vācijas
sadrupināšanas polīti'^u". Ar savu
rīcību valūtas reforn'i-as lietā tās vē­lējušās
dezorganizēt' padorriju joslas
saimniecību un izsplv- no turienes
Padomju Savienību.. l'^ā dēļ padomju
iestādēm bijis jāaizsarni^ savas joslas
vācu iedzīvotāju intereses, radot ie­robežojumus
transport & starp Berlīni
un' rietumjoslām. ^
Maskavas sarunās esot panākta
vizēšanās ; izbeigt ifeabežojtiļTius
un noteikt visā BerllniV austrumu
joslās marku par;; maksāšanas
līdzekli ar kopīgu IkorJtroli. Kon­krētu
projektu uzdots izstrādāt mi-litārgubernātoriem.
B\' .*rlinē tomēr
nebijis iespējams vienc )tie<;, un jau-
, tSjums, atkal'nodots artp?ika}
. kavai. Padomju valdibiv uzskata
par nepieciešamu' kontr oli: pār gai­sa,
ūdens, zemesceļu un dzelzceļu
satiksmi: ar rieturnu josli! iJn, bet • rle-^
y tumu militār gubernator i šīm prasī­bām
nav piekrituši. T i i ^^
bijusi panākama vienošai iās par ko­pējās
valūtas kontroles \ ^ešjdu. Pa­domju
Savienība nevar»wH piekrist
tādam nokārtoj umam, ^ k i sts . ietekmē­tu
naudas apgrozību visā .padomju
joslā.,.
Komunikē beigās, uzi-«vērts, ka
viss; tālākais, resp.varbūti?jasarimu
turpināšana tagad atkarālioties. vie­nīgi
no. rietumvalstīm, jo pjidomju
valdība savu viedokli escvt <ieklarē-
Jusi skaidri un nepārprcrtarni.
- ; BBC
Sapulcējušies Francijas ārlietu ml-nistrijā,
ārlietu ministri ^ Maršals,
Bevins un Šumānš svētdien pēcpus­dienā
pusotras stunas garā apsprie­dē
iepazinās ar atbildēs notu, ko pa­domju
vēstnieki Vašingtonā, Londo-:
nā un Parīzē nodeva rietumvalstu
valdībām sestdien. Pēc apspriedes
ārlietu ministri izdeva pasķaidroju-mu,
kurā atzīst, ka Maskavas atbil­de
uz trīs valstu trešdien iesniegto
pēdējo notu atzīstama par nepietie­kamu.
Tajā trūkst padomju valdī­bas
solījuma, ka Berlīnes satiksmi
ar Vācijas rietumjoslām atjaunos.'
Šādu solījumu pieprasīja rietum-vaistu
22. septembra nota. Tā vietā
Maskavas valdība pat vēl pastāv ii
pilnīgu preču un pasažieru satiks­mes
kontroli, prasot, lai, visa gaisa,
ūderis;' zemēs; ceļu un dzelzceļu sa­tiksme
• cauri krievu joslai būtu pa- |
kļauta padomju militāro iestāžu kon­solei.
Tas pats īpaši uzsvērts • ari |
svētdienas rītā Maskavā publicētajā
oficiālajā TASS aģentūras^ komuni- |
ke, kas. pēc BBC izteikuma, gan­drīz
pilnībā • atkārto padomju notas
tekstu.. :-.y^'-^,/r---:--'':-^:^'v ;'
; Tvis ārlietu ministri savā paskaid­rojumā
tālāk norāda, ka padomju |
valdība. ār |ādu vienpusīgu sava sa­runu
attēlojuma publicēšanu "pārkā­pusi
četru valstu vienošanos atturē­ties
no jebkādu datu publicēšanas
par sarunu gaitu līdz to galīgam
nobeigumam. Jautājumā par valū­tas
nokārtojumu Berlīnē, padomju
•valdība savā atbildē izturas izvairī­gi.
Ārlietu ministri paziņoja, ka v i ­ņu
valdības savu- galīgo viedokli pa­ziņos
vēl atsevišķā notā Maskavai.
Ievērojot padomju valdības neatkāp-šanos
no savām - prasībām blokādes
lietā un prasību par jauniem iero­bežojumiem
arī gaisa satiksmē, ASV,
Anglijas un Francijas valdība, sa­skaņā
ar UN chartas ietvaros viņām
uzlikto atbildību, jūtas spiestas Ber­līnes
jautājumu nodot Drošības pa­domei
V
Oficiālās Parīzes politiskās aprin­dās
radušos stāvokli svētdien novēr­tēja
par ārkārtīgi nopietnu. Pēc vi­su
sarunu dokumentu publicēšanas
pasaules atklātībai būs iespējams
spriest par konflikta attīstību. Tā-
(Beigas 3. Ipp.) '
Stāvokli uzskata
par ļoti nopietnu
' Berlīnes krizes radītais stāvok­lis
jāuzskata par ļoti nopietnu,
paskaidroja ASV republikāņu
partijas prezidenta kandidāts
Djuijs, bet amerikāņu tauta kat­rā
gadījumā stāv aiz savas UN
delegācijas Parīzē. Ari angļu pre­se
pirmdien stāvokli .vērtēja ļoti
nopietni. Liberālais „News Chro-nicle":
Nevar tomēr atmest cerī­bas,
ka debatēs Drošības padomē
var palīdzēt rast problēmas atri­sinājumu.
„Manchester Guar­dian":
Liekas gan, ka Maskavu
; var ietekmēt nevis kādas sarunas
vai debates,bet tikai saskaņoti
aizsardzības Soļi. Konservatīvais
„Yorkshire Post": Ir maz izredžu
uz vienošanos ari.UN, un tādā ga­dījumā
varētu nopietni ciest Ap­vienoto
nāciju prestižs,
ļ Parīzes politiskās aprindās stā­vokli
vērtēja šādi: Tā' kā tiešas
satunas ar Maskavu nedeva pa­nākumus,
atlika lietu nodot UN,
bet ja Padomju Savienība nolem­tu
aiziet no UN, tad grūti pateikt,
kas būtu darāms.tālāk, ASV val­dības
pārstāvis Parīzē pirmdien
paskaidroja, ka ASV būtu ar mie­ru
atteikties no prezidēšanas Dro­šības
padomē oktobrī, kas tai
pienākas maiņas kārtībā pēc ang­ļiem,
kuii prezidē septembri. Tā-d^
.^adījumā Berlīnes apspriežu
laikā amerikāņu vietā sēdes vadī­tu
Argentīnas p ā r o i:;vis,
BBC, BB
SŪTŅA J. FELDMAŅA INFORMĀCIJA PAR SARUNĀM Z E N E V A AH
KANĀDAS DARBA MINISTRU MICELI ŪN UGO KĀRUSI
IRO padomes locekļi noskatās latviešu
bēgļu filmu
Latviešu pārstāvim IRO galvenajā štābā Ženēvā, sūtnim J.Feldma-nim,
bijusi saruna ar Kanādas darba ministru H. Mičeli un ASV DP
ieceļošanas komisijas prezidentu Ugo Kārusi, Kā Mičels tā Kārusi
piedalījās IRO padomes konferencē, kur sniedza ziņojumus. Par šiem
ziņojumiem sūtnis J. Feldmanls mums raksta:
;,M i č e 1 i s Vācijā inspicējis Ka­nādas
DP vervēšanas komisiju dai'-
blbu un iepazinies ar bēgļu dzīvi.
Viņš pats ir dzimis Anglijā un jau­nībā
izceļojis uz Kanādu, tādēļ vi­ņam
emigrantu dzīve pazīstama. Ka­nādā
jau esot nometināti 30.000 bēg­ļu,
kas tur labi iedzīvojušies un jū­toties
labi. Ir taisnība, teica Mičeļis,
mēs uzņemam ar izlasi un strādnie­ku
valdība sadarbojas ar darba dē­vē
ju-^trādnieku organizācijām. Pē­dējās
sākumā manāmi pretojās jaunu
ieceļotāju ielaišanai, bet tagad pa­nākta
galīga saprašanās. No darba
devējiem prasām, lai tie garantē ie­ceļotājiem
darbu 10 mēnešiem, ari
ieceļotājiem šinī laika sprīdī jāstrā­dā
norādītais darbs, pēc tam tie ir
brīvi un var braukt, kur vēlas un
darīt, ko grib. Nekādus kontraktus
ar ieceļotājiem neslēdzam. Mūsu
galvenās rūpes, lai ieceļotāji nepa-zemina
strādnieku dzīves standartu,
kas nāktu par^sliktu arī viņiem pa­šiem.
Sākumā uzņemam ģimenos
galvas, pēc tam viņiem pakaļ i brauc
pārējie ģimenes locekļi. Tuvākā lai­kā
uz Kanādu izbrauks 3000 tur, no­vietoto
strādnieku ģimenes locekļu.
Uz jautājumu, cik'vispār Kaninia
domā uzņemt bēgļu, ministrs atbil­dēja:
.,Ierobežo jumu nav. Sākumā
runāja par 75.000, bet tagad jau n i -
nā par 100.000, un tas arī nav >i 11.'
ASV Lielbritānijas un Frand^ kopēja atbilde
Pirmdien, pl. 7. no rīta, Parīzē, Londonā un Vašingtonā vienlaicī­gi
publicēja rietumu sabiedroto ārlietu ministru notu, kas iesniegta
Maskļavai un kurā paziņots, ka Berlīnes problēmu nodos Drošības pado­mei.
BBC pl. 9 rītā pat nenolasīja parasto komentāru, aizbildinoties ar
svarīgu politisku informāciju". Nota precizēta 14 punktos. Parallēli tai
Vašingtonā vēl publicēta Baltā grāmata, kurā sīki raksturotas līdzšinējās
sarunas Maskavā. Baltā grāmata satur 24.000 vārdu.
PRESE VIŠINSKA RtiNU SALĪDZINA AR HITLERA RUNĀM
Apvienoto nāciju pagāji ašas sestdienas sēdē kulminācija bija padomju
delegācijas vadītāja Višinsl ka runa. Viceministrs gribēja runāt jau piekt-
^en. Šajo teātra plašā zāle bija publikas un preses cilvēku pārpildīta,
io visi gaidīja, ka Višinskis neskoposies asiem vārdiem. Bet tad paziņo-ļa,
ka padomju delegācijas Valdītājs ,,saslimis". Sestdien Višinskis runā-
45 minūtes, bet tik ātri, ibi tulki tikko spēja viņam sekot.
nu trešdaļu un pilnīgi aizliedz atom­ieročus.
Lai to panāktu, jānodibina
starptautiska kontrolkomisija.
Višinska runas laika Savienoto
Valstu ārlietu ministrs sēdēja pilnī­gi
nekustīgs, kamēr viņa franču kol-lēga
visu laiku šķirstīja aktis un ne­veltīja
notikumiem zālē ne mazāko
uzmanību:
Kāds ASV delegācijas . vadītājs
sestdienas vakarā paskaidroja; ka
Vašingtona apsveic Višinska ierosi­nājumus.
Jau priekš diviem gadiem
ASV ierosinājušas atomieroču, kon-,
ti'oli, ko pieņēmuš.as visas valstis,
atskaitot Padomju Savienību, Ari
tagad Vašingtona ar mieru pārbau­dīt
katru nopietni domātu pi^ekšli-kumu.
y\ :)
(Beigas 3. Ipp.)
faunas sākumā Višinskis v izbruka
'cietumu kara kūdītājiem^', be^ it,
^višķi ASV, kas gatavojot jaunu ka-
^ ' Par" pierādījumu viņš .mi'neja
^ ^ i k ā ņ u un britu kombinēti ;»s flo-manevrus
Atlantijas ' ok.^anā,
;J^ācijas manevrus Lielbritānijā,
^;o3, piedalījušies arī ASV Hdj\pa-
^^^m amerikāņu laikrakstus., kas
:^^kaunīgā, toni ļaujot ārprp^^^^
'p^ļ?'iztirzāt uzbrukuma plānu.' J pret
^ ™ j u Savienību". Višinski:s tad
.nosauca ASV aizsardzības mi Distra
;?festāla un kara ministra E tojala
. vārdus. : - \
..^^^ asajiem uzbrukumiem pao'am-
^^aelegācijas' vadītājs iesniedza
;^^^ciju, lai visas piecas lielva Istis
laikā samazina savus sau iSze-
'^i-ūdens ua gaisa spēkus par' vie-
Notas sākumā rietumu ārlietu mi­nistri
norāda, ka Berlīnes blokāde
apdraud [sabiedroto okupācijas kara­spēku
un draud ar badu ber līni e-šiem.
Rietumu' demokrātijas bijušas
aŗ mieru meklēt izeju sarunās, bet
tās nepieļaus savu tiesību ierobežo­šanu.
Maskavas sarunās izdevās pa­nākt
vienošanos par blokādes atcel-:
sanu un kopēju valūtas kontroli. Ari
Staļins apsolīja, ka Padomju Savie­nība
atcels visus ierobežojumus, kas
sākušies pēc 18. jūlija. Bet turpmā­kajos
apspriedēs Berlīnē. rietum­valstu
militārie gubemātori konsta­tējuši,
ka maršals Sokolovskis : ne­respektē
Maskavas vienošanos. Viņš
noraidījis, četru valstu valūtas kon­troli
lin prasījis ne vien virsuzrau­dzībai
pār dzelzceļiem un ūdensceļu,
bet arī pār gaisa satiksmi.
Sarunu laikā Padomju Savienība
pacietuši" demonstrācijas, kuru no­lūks
bija gāzt Berlīnes maģistrātu.
14. septembrī rietumu sabiedroto
diplomāti norādīja Kremli, ka mar­šals
Sokolovskis nerespektē to, kas
norunāts Maskavā. 18. septembrī
padomju ivaldība. tomēr apstiprināja,
ka Sokplovskis rīkojas saskaņā ' ar
instrukcijām. 22. septembrī rietumu
diplomāti vēlreiz jautāja Kremlī, vai
Padomju Savienība ir ar mig^ru at-c^
elt blokādi, tai pašā laikā norādot,
ka; nav nozīmes:sarunas turpināt, ja
Maskava nerespektē to, par ko jau
panākta vienošanās.
4tbildes nota no padomju valdības
saņemta. 25. septembrī, bet tā rietu­mu
sabiedrotos neapmierina: valū­tas
ktetrole pēc Padomju Savienī­bas
priekšlikuma ir. illūzija, .krievi
grib dabūt virsuzraudzību ari { pār
gaisa satiksmi, lai varētu atkal blo­kādi
katrā laikā atjaunot. Tas no­zīmē,'
ka Maskava grib iznīcināt ..rie­tumu
sabiedroto tiesības. Pēc ārlie-tji
ministru ieskatiem. Berlīnes prob­lēma
nav techniskas, betgan\polItis-kas
dabas. Padomju Savienība nele­gālā
ceļā mēģina iegūt pilnīgu no­teikšanu,
lai^ vēlāk ; varētu iekļau
Berlīni ļ ^ v ā joslā." • V ; '
Sādā situācijā rietumu sabiedrotie
uzskata Maskavu par atbildīgu turp­mākajos
notikumos un patur sev ri-gais
skaitlis. Viss atkarāsies ^ no
transporta iespējām. Ar kuģi' m
braulcs 3000 mēnesi, ņemsim paļi;;;]
arī lidmašīnas."
Uz jautāJLunu, kādēļ pieņem til;.u
strādniekus, ministrs albildēj.i:
„Katrs cilvēks ir savas laimes k ; i -
lējs. Neviens ieceļotājiem nelir.'.s
meklēt un atrast piemērotu d a i ļ v . i,
vajaga tikai viņiem nodrošin-āi dar­bu
pirmiem- 10 mēnešiem, pēc tam
viņi var darīt, ko grib."
ASV ieceļošanas komisijas prezi­dents
Ugo K ā r u s i . izteic:^;:
„Katrs Amerikā var brīvi dzīvai,
kur' grib, un darīt, ko grib. TyM(>I
valdība nedomā ieceļotājiem nora­dīt
dzīves vietas. Pieprasījumi pēc
PP' ienāk tūkstošiem. Tādā karr:^
katrs ieceļotājs nonāks tādā vjf'H i .
kur tam būs darbs un dzīvoklis.ļV!;•^'^
sagatavošanas, darbs notiek Ameki' k,
Tur mēs klasificējam pieprasijumu.s,
kas ienāk no zemkopjiem, tirgfU'ā-jiem,
fabrikantiem, visādām organi»
(Beigas 2. Ipp.)
čības brīvību. Tā kā. saskaņā ar UN
cliartas 33. pantu, • notikumi Berlīnē
apdraud vispārējo kārtību un pasau-es
mieru, ASV, Lielbritānija mi
Francija nolēmusi nodot svarīgo
kompleksu Drošības padomes kom­petencei.
Vašingtonā vakar publicētā Baltā
rāmata par sarunu gaitu ar Maska­vu
Berlīnes jautājumā aptver 77 ma­šīnraksta
lappuses, un taj ā sīki at-.
tēloti apstākļi, kas noveda pie rie­tumvalstu
domstarpībām ar Maska­vu.
Baltās grāmatas pirmā daļa vel­tīta
notikumu attīstībai līdz 3. jūli­jam,
bet otrā daļā, kas saucas „Mas-kavas
diskusijas", atstāstīta sarunu
gaita Maskavā pa posmiem, sākot ar
6, jūlija apspried^ Kremlī, Maska­vas
14. jūlija paskaidroj umos padom­ju
vadības pirmo reizi reflektēja uz
Berlīni kā uz padomju okupācijas
joslas sastāvdaļu. Pēc apspriedēm
ar Molotovu. tālākajās sarunās ar
Staļinu, pēdējais izrādījis iecietīgā­ku
nostāju nekā Molotovs. Pēc sa­runām
ar Staļinu izstrādāts otrs ko­pīga
paskaidrojuma. teksts, bet arī
tas nav apmierinājis Kremli. 23.
augusta sarunās Staļins prasījis, lai
rietumvalstis atsakās no saviem Rie­tum
vāci jaš plāniem.
• Tikai pēc. tam, kad nav izdevies
gūt panākumus nedz Maskavas, nedz
Berlīnes sarunās, sekojusi notu ap­maiņa,
kurā noskaidrojušās Kremļa
nepieņemamās prasības.
BBC
ARKTIKA IZMĒĢINA .JAUNAS
AMERIKĀŅU ZEMfJOENI>>,
Sērs Huberts Vilkinss, pazistarnas
arktikas pētnieks, izteicies, ka a.i-;-.-
tikā patlaban notiekot ajnr]iļ,;<M
zemūdeņu izmēģinājumi. Nai.^-a
karā zemūdenes, noslēpušās :^,om ari -
ikas ledus, kontrolēšot •tālšāvini-^
Zem biezās ledus segas zcmūdoP'^:
nespēšot konstatēt arī ar radara
BEVINS NOSKAŅOTS DRŪMI
Lielbritānijas ārlietu Rilnistrs Be­vins:
pirmdien: teica runu Apvienoto
nāciju pilnsapulcē. Ievērojot pēdē­jos
politiskos notikumus, ārlietu mi­nistra
nmas tonis bija drūms. Be­vins
norādīja, ka pasauli apdraud
„atombumbu melnais nezvērs", kār
pēc katram jāapzinās savas atbildības
lielums. Tālāk ministrs norādīja, ka
Lielbritānija redz tuvo Apvienoto
nāciju galu, ja neizdosies nokārto
konfliktu austrumu un rietumu star­pā.
Tāpēc vajadzētu jau tagad pa­domāt,
kā pārveidot UN pēc reģio­nāliem
principieaa» M
īdzību. Zemūdenes bušoi apy;ād.. s
•adio kontrolinstrumentiem; ralv; i
Dumbām un ledus urbjiem, lai t- iS
spētu atkal sasniegt jūras vii'spui.
VUkinss tikai nesen atgriezies nu ]'•"-
tījumiem arktlkā. kur kopš 1942. :..
darbojies ASV militārā plānoša:i'i>
biroja uzdevumā un zem ledius z e ­mūdenē
tuvojies ziemeļpolam lai-:
550 km. NYHT^
Par ko runāts Krimas
konferencē
Labi informētās aprindās Buka-restā
pagāj-ušās nedēļās «^oeigās ap­stiprināja
informāciju, ka mar.ša]s :
Staļins Krimā sastapies ar Cecho.'Jo-vakijas
valsts prezidentu (lotvaldu,-
Rumānijas;, ārlietu -ministii Annu
Paukeri un Bulgārijas mml^ira
prezidentu Dimitrovu. • Paukere ļjčc
piecu dienu prombūtes ceturtdien
atgriezās un piedalījās rumāņu val­dības
sēdē. Turpretim Prāgā ziņa
par Gotvalda piedalīšanos konicjieli-cē
pie Staļina enerģiski dcm^.^-^U'j^;, ^
bet, pēc saskanīgas informācija? -v.^.
Londonas un Bukarestas, arī vi/ \
sanāksmē piedalījies.
Pēc AFP ziņām, esot debatēts ŗ^iir
šādiem jautājumiem: 1. par plān '^^n
galīgai • Austrumeiropas zemnic.^v.
opozīcijas apspiešanai, kas pretoja.: •
kollcktīvizācijai; 2. „apņēmī,gas" p ' -
lītikas izstrādāšana pret Dienv.
slavjju, lai to atkal dabūtu u-z ,,;sl,'
komunisma ceļa"; 3, Maskavr.s v- •
pārējo Austrumeiropas vaLsl-j a'*'> •
mju kon:solidēšana, ievēroj<';t Kon
sekvences, kādas radītu Bcrj;.^'-.'.
konflikts. Informāciju, ka .2at^^^'7 ^);'^
ties Cechoslovakijas iekļaušana 'j^a-domju
republiku .skaitā, Prā/^Ēi ap-
zīmēja .par i,pilnīgi smiek O l U1 '',
tādēļ neprasot īpaša,atsaukimvj.
NZ, #
m
Ml