Bavarijas Latviesu vestnesis, January 28, 1947

              H
»4
IMI. g. 24
LSOLmi
NO 1939.
pECEMBRf.
Authorized by I — Lizenz
IzdoSanas atlauja: ICD.
OMBQ :: Atbildlgalis redak-tors
p Editor In-Chiel:
Kärll» Rabäcs, vietnie^:
Aleksandrs Liepa« redakci*
^'Jas sekretärs: Maksis Coll-
'tis; reaiktori: i Andrejs Rti*
dzi9 (Mlncbeti0)«i Harijg Min-denbergä
(EslingenS), Ar-nolds
Smits (sports), iigards
Bärda /techtiiskais ' iekärto«
Jums)
LATVIAN. NEWSPAPER
Nr.7(14)
Otrdien, 1947. k-28.1
pidlEtdle-
BaväriJas
komitejas
pr^ses
iZQäk otraienaä un
näs *: Izdcvfjsj-;
•^apgabala latvieSii
uzdeviunä La^vleSu
darbinieku sadftfbibks kopa:«
BedakcijaV 6iiii2biitg/D,: BtU-getmr
te> • I^^majnii - PK 7,
t 92 :: Printed b^ Scliwäb.
Volksblait; GOnzbarf/Bon.,
Börgerm. * Landmaim-Pl. ' t;:
Metiens - Olrculatiön: 4000
ÄPadted^zte ta^i s P ' ESLlNCt^NAS L A T V I E S l N O L E M U S I N E I ^ R A S T I E S
zam dienam atlfct
^ Pieteikums PoS
a i j ä - va.viea,
inajuma par m
JtaUJas iestääg
' Valstis ua' kaläj
lieläku- materisii
ftem. Atliekuat.
»•l^ad buäu iiun§]|j
3au talit pasaku
>ais 'Ruzvelta itoo,
».-paialikteid, it,
lespis duM.iespai.
r Nodevu Hl
di. IsumS ta'Sada;
räk intereSu Vidus-
^aribijas jupa. Tä.
IV ^emesla leja€
, ka viijÄ spiedfens
ak stiprkiat Muso^
Hitlera atbildl
Intervenciju V§-
iSmis ar lielu sa«
i§r ladz, lai kapa
let atliek, rnile.
tu fran6u:iii
is,'lai sakam ka*
kas esot V]x^m
&s sekös)
U N B R A s PÄRBAUDG
iä Krievijä. ;
Mierts LiepifS
le piederigos ua
it LSK, parst E.
|p, :Kleinkötz bel
(13b).
)U, d2. 22. g. 1
>as Liepäja, feldp,
Idtt Bandem, dl
sev. zenltartilep,
s:,^feldp. 57966 A,
Ai un Edgaraiä
L Vreten, S u Ä
35,
i Pud^lkovu
-Sgas meklS biii
Krga mäte Marijä
(Obpf), Fraue|
j, dz. Johan«
Ino itigas, Valde-
\e ..meitä Marga»
D. D. Mona
16, UNEEA
Jzeni. dz. 19H. f
U jiin. bija OzoK
i), veläk B aÄ
Ratnieks: Ha:^
jr, Bar. 11 (13 J
•istu) no Je^ga;
„jrs. Bakstit
)kholin - Sve-
— l tr. 32
, Rigas, dz.
dus, -draugus o»
remmingen. J^.
de radus un
^ahnhof-str.
^)»
(NEMENTS :
jnesi. SludiBä-
IRM par s»"'
liederigo «ne»"
Hi Ildz 4 'f
iki par 4 n»'
Irifa.
Iteikaiöi. .sl":
färveduBuJ
|burg/D. Bof-
• i-platz
1* •
- Zipas, ka UNRRA izdaris jäunas
pärbaudes DP nometne^, (piemeram,
AUgsburgä täs jau saku§äs), izraisi-juSas
satraukiimu nometi;iu iemitnie-kös.
Nesenajäs armijas pärbaudes
jau „necien!gie" tika izsijäti, pie
ka«i ari aiz formäliem iemesliem
daudzl zaiidej^ DP tiesibas." UN-BkAs
pärbaude tuväkä l^ikä pie»
teikta Vui^mberglis - Bädenes apga-balä.
NometnSs tade) natiek sanäk-sme9,
lai pärrunatu gaidämos noXi^
kumus. ' .
Sada liela sanaksme 24. janv. noti-ka
Eslingena ev. lut< baznlcas. drau-
4zes namä. Tajä' pulc§jds ap -2000
^tdutieäu. Sanäksmes dalibni^kite in**
formeja kolonijas vecäkais K. Kal-niijiS.
Vii;i§ norädija, ka jau armijas
pärbaudes daudzl DP tiesibas zaude-juSi
ari aiz f ormäliem iemesliem —
joslu. pärieäanu utt Tagad musu cie-
Sanas; pavairo repatriäcijas program-mas
ietvaros paveiktäs nomet^u pär-vietoSanas
pät ziemä iin •tamlidzigl
gadijumi. - Täläk K. Kälnii;i§ aizrä-dija,
ka archibiskaps Dr T. Grinbergs
saijemis atbildi uz savu ASV 3. ar-Äiijas
§täbä iesniegto memorandu.
Atbilde norädits. \ka UNRRAs pär­baudes
jänotiek vienigi personibas
dokumentu kontrolei. Ari Staiptau-tiskais;
Sarkanais Krusts paz:ii;Lojis,
ka UNRRM^pec täs fuhkcijäm pie-krit
vienlgFDP nometijiu administrä-
,tivä pärraudziäana, bet ne nomet^u
iemltnieku tiesibu pärbaude.
Pee kolcÄiijas vecäkä zi^ojuma sa­näksmes
dalibnieki lielä vienprätlbä
nolema gaidämajä UNBBAs pärbau­de
neierasties. Savu vieäprätigo le-mumu
sanäksmes dalibnieki apstip-nnäja,
nodziedädami Latvijas valsts*
himnu, un uzsauca „Slava" amerikä-
^u armijai, kas lidz §im bijusi DP
aizsarlätajä.
Lidziga sanaksme notika ari Es-lingenas
latvi^§u Kalnä^olonijä, kur
pieijemti tädi pa§i lemumi.. Sa-näksmju
dalibnieki §os lemumus ap-stiptinäja
ar saviem jparaksitiem.
Tiem pievienojusiesari Eslingenas
latvie§u kolonijas padome, par ko
informes Virtembergas-Bädenes a:p-gabala
UNRRAs vadibu un ASV ar­mijas
augstäkäs autöritätes. A. S.
mi
k'
Igau^U nometne Geislingenä nesen
sa^enita^ konsula K: Asta , Vestule,
kufä tas rakäta: ,
, JSiA^ attiecas uz izceloSahu pec
paäu iniciätiväs, tad jasaka, ka ir
bezcerigs^ lietä, jtäpec.ka nav iespe-jams
dabut vizas. Man ir zinärni
tikai.da2i gadijumi, kur igau^iem,
kajjfi 6ija ieöpejams ierasties ParizS,
.izdeväs legut emigrädjas vlzas . uz.
Bj^aziliju vai Argentinu* Tani pa§ä
laikä Parize daudz vizu izdötas uz
Venecuelit Venecuelas valdlba ne-pra^
I djärte JigumiiSr. bet pats1)r|au-
«iens m jaut^jumu kart6gänä.'tom§r
izmäkaä. idiezgah därgi. To var at-
}auties 'tikai- tädas '^personas, kkm
bagäti radi vai par,* kui^äm rupejas
kada orgahizScija. /KatrS gadijumä
tädä; pärvietoäanäs plaääka merogä
iespejama vienigi ar kädas starptau-tiskas
afccijas palidzibu.
Ja kädreiz tik talu nonäks, ka
iäks interesent^s re^stret izcelpäa-
Zioa par ipaSas organizäcijas iz-veidosanu
Anglija,^ kas propaganäe-tu
un sekmetu Eiropas pölitisku ap-yieno
§anos, radijusi vispäreju iri-teresi,
Jo seviSljl tädej, ka §is organi­zäcijas
priek§galä nostajies Vinstöns
Ceräls. Idejai ir, piekriteji, bet ne-trukst
ari pretiniekiL Tie tagad diez-gan
ska]i paceV savas balsis pret Cer-öilu,
vi^a organizäcijas komiteju un
vilja propägandeto Eiropas Uniju. )
Pirmais asäkais noraidijums näca
no fran5u puses, kas viegli sapro-tams,
jo Ceröils Francijai gan paredz
centrälu vietu organizejamä Eiropas
valstu kopä, bet )uzskatav kfi Fraiicir
jai tad jäsniedz roka uzvaretai Vä-
Pret Ceröila pläniem rodas stipra
opozicija ari pasä Anglijä—no lefclo-ristu
partijas pusQs. Pec „NeF York
^ ^ I Herad Tribune'**" korespondenta Ra- L a f V i e s i em francU 5^^^^ domam, esot,sagai^äms, ka par-tijas
izpildkomiteja drizumä bridi-
Latvijas sfitnis Dr, Alfreds Bilmanis
2. februärt atskatäs uz 60 muza ga-diem.
Rakstu par Dr. Bilmani snie-dzam
2. Ipp.
manifesta _^utori aizmiglojot faktus.
Lords TemplvudSi agräkeis ang]u
vestnieks Spähijä, esot/izt€ icis skaid^
ri to, ko Ceröils labäk vplejfes at*
stät, enä, proti, ka Eiropps tautäm
par paraugu varetu noder^t Anglijas
valsts.
DENA, Reuters, N- Y. H..T.
Datty Mair ieteic
atiaut DP
V
j o s l 3 piedavä
Tzcelöt u z AizTru,
T u p i s u u n B r a z i l i ju
iecejösanu An^ijä
,J?aily Mail!* ievadraksta ieteic at­iaut
Eiropas parvietotajäm perso*
nam iecejot Anglijä. ,,Kamer muma
te steidzami nepiecieSams darba
speks, miljoniem viri6§u uia sievieäu
Eiropä ludz darbu. Täs. ir pärvie*
totäs personas. Kop§ garxdriz diviem
gadiem täs dzivo agi^äkäs väci^ kon-cehträcijas
nometnes aiz dzelopstiep-lem,
un viou gars bezdarbä atrod no
darba." Norädijis uz'§o DP amat-näs
visus sayus biedrus un atbalstir
täjus nepieslieties Ceröila jaunajam
plänam, jo, pirmkärt, no Eiropas
savienoto yalstu prganizäcij(as komi-tejas
publicetä manifesta esot re- .
dzams, ka tä Krieviju neuzskata päf^J nieku spejäm, laikraksts tkläk atzi-
BALK priek§sedis A. Reins äinis [Eiropas sastävdalu. vOtrkärt, baias me, ka Heloja, uz^emot 20.000 po-dienäs
apmeklejis franöu joslu, kur niodinot fakts,' ka pagaidu komite-1 lu(?) darbä saväs ogjraktuves, • dari*
satikäs ar LCP priekssedi P, Stersti jas priek§sedetäjs apvienotas Eiro- jusi gudräk. „Muras buta Jäatyef
un apgabala komitejas'priek§s8di A. pas idejas pröi&gande§anai irtie§i värti jauno ärzemju strädhieku ma-
Dzirni, pärrunäjot ar viijiem latvie- Ceröils, ku^a aizdomas- un naidigä säm," tiobeidz lailcraksts. „tas mums
su dzives jautäjumus. Pärbaudes nostaja pret pasreizejo padomju vai- j sagädätu lielisku startu ce^ä uz pärr
fi*linöu; joslä visumäbijusas vieglä- dibu esot vispär'.pazistama. jpilnibas laikmetu.-
kas kä'p;e raums. Franöu joslas lat- Geröila dibinäto Jcomiteju\ asi kri- v Par darba roku truliumii Anglijä
viesiem piedävätas izcejosanas iespe- tizejis ari Maskavas rädiofons. Ko- nanäjot;: tirdznieci
nai, tad es tomer ieteicu pierakstities
ASVj Kanädas vai Jaunzelandes ie-cejotäju
kandidätos. Dienvid^meri-kas
valstis varetu izveleties vienigi
tädä gadjjuraä, k^^^ j jas uz Alziru, Tunisu un^ Braziliju mite jas manifests^ nemaz nemeginot fords Kripss nesen^jä »p^dukqijas
butu, Pec lidz sim sai)emt|m ziijam un iesäkta izcejotäju re^isträcija uz stingräk note^ikt Eiropas uhijas vei-hkonference** ener^skf uzaicinäjiSN
oomaju, ka no Dienvidamerikas jini zemem. Musu tautiesos fränöuidV un robezas„bet augstä stilä ru- angju s^evietes atgrieztics rupntecL-yalstim
pieQemamakäs butu Argen- jogiä ir veleäanäs kopeji emigret, un näjot par vecäs kulturas ideäliem un bas darbä, lai palidzetu noverst
tma un Brazi^ija. Tr^§ä un ceturta p^et individuälu izcejosanu tie ir at- ar kristietibu säistltu. gara organi- saimnieclbas krizi. Sievitete? varot
vviie^ttaä::T p)aalliikkttuu.U Ururuffgvvaaiaja xunix ir, :Cn^il.e . PPaarrK .,t.utr.l;g i; ; . ^ l^^^.^^ Ar §ädu augstprätigu ton^i pajidzet Anglijai .atkal at^t jzd^^^
Venecuplu, * Peru uij Paragviaju nav
nemaz Verts domät. Visparigi tomei
ieteicu igaui;iiem, ja4espejams, U2
PJetnyidauiieriku -nebrg^ukt. . V ajaga
.censties izcejot uz tädu' valsti, kurj;
xJziVes sdärdziba augsta: fur' .'ari'
melnsträdnieks var nopelnit • seV
maizL Zema dzives, standarta zemes
'labi var iztikt vienigi technisku aro-du
prateji." i / \ >
K. Asta^kundze §ajä pa§ä vestule
no savas puses, raksta, läi sievietes
mäcäs rokdarbus^. äusanu utt. Ar
rokdarbu pralanu esot liejäkas izre-dzes
nopelnit iztiku. ' ^
stävokli rupniecibäs valstu vidQ.
Darba speka trukums, pecj; Kripsa
domäm,;esot növeräanis vienigi, sie*
vi^tfm ait^^
. Anglii. niilitärä f aldiba Vädjä pa*'
zii;iojusi, ka ap 60Ö0 sievietem no
anglu joslas DP liometnem ätlaus ie*
cejot Anglijä un strädät siimnicäs,
Loti nelabveliga kluvusi Austrä*
Polija^ parlamenta yele^^^^^ | jy^s nostaja iecelo§akas jktäjumä.
j. ^ t-,.._ _ «o - strs Kol-valdiba
m
M'
nas^ datiem no 444 deputätu vietäm valdibas partiju bloks ieguvis 383, Mi- Austräliias imigräciias min
kolaicika vaditä nacionälo^ zemnieku partija 13, citas pattijas 4 mandä- L^^jg niipat paziijojis, ka
- •• ' ' 'turpmäk vairs neizdoäot ieceloäanaä
. ,. ^. . , ,.. , atlaujas humänitaru motlvii deV •
brivas. ne nekavetas. Tas, nebija yaldibaäinl ziijä jau esoi rikoju-aekas
cits, ka krap§ana un, komedi- g^^^
a, pie tam vei nesleptaka ka.y^le- Lpurpmäk ieceloSanas atjaujak pie^
sanas Balkanu zemes. Pirms veleäa- ^ atkaribä no ta, käda nÄra iecfe-nam
notka kampana, kojaksturoja h^^gjj gpgg sekinet Austrälijas^^aim-slepkavibas
terrors, c^^^^^
Pec UP ziiiäm Mikolaiöiks piepra-sis,,
lai velesanas izsludina par ne-nptikiisäm,
jo täs neesot bijusas bri-vp.'
s un neiespaidotas.' -^''^
Varaava publicets ari ziijojums, ka
veleSanu dienä sadursmes nogalinäti
vismaz 23 cilveki, to vidu 14 „ban-m
m
Anglijas ärlietu ministrija 24. jari-
Väri publicejusi öenerälisima Stajina
vgstiiumii, kura public§§anai Stalins
pats ^piekritis, Vestljums if ätbildg
uz Bevina hotu. So notu Bevifvs no-sugja.
Maskavai pec- tam, kad Lon-dona
bija radies iöspaids, ka Padom­ju
Savieniba iaubäs par to, vai ang-lu-
krievu pakts vei spekä. Starina
vestijumateikts: \.
„JUSU paÄljOJUr^S .Un( Anglijas val­dibas
paskaidrojums pärpratumus
pllnigi izkliede. T^agad skaidrs, ka
mgs esam vienäs doniäs paranglu-padomiu
pakta paStäveSänu.*' Sta­lins
tälak izsaka gatavibu pie^emt
anglu.priek§likumu pagarinät pakta
ilgumu no 20 uz .50 gadiem, ja pak^
tu iepriekä" revidetu, ktbrivotoi
no priekärioteikumiem, kas §0 paktu
väjina." Tikäl tädä- gadijumä, esot
iespejams nopietni ruhät par liguma
pagarin§|anu, j,!
Anglijas ärlielu ministrija tagad
publicejusi) ari Maskavai nosutitäs
m:
.1
M.
notas tekstu. No tä redzW, ka Sta-
Uns sarunä ar feldmar§alu Montgo-meriju
izteids domas, k ^ Londona
\ varbut pec .Apvienoto Näciju noor-ganiz^
Janas neuzskatot j ang}u - pa­domju
paktu par spekä ieso§u. Tä
pati doma bijusr sasliatäma arf
.»Pravdas" rakstä, kas, pec angju do-mäm,
biji^s dibinäis Uz (nepamatoti
-un nepareizl saisinätas Bevina runas
. atsevisku teikumu 'citätiem.
Bevins uzde>^is anglu vestniekäm
Maskavä izteikt ^enerälisimam Sta-
. llnam pateiclbu pär „atkläto un de-rigo
paskaidrojumu" un ieväkt zirias
par to, kädus „prieksrioteikumus"
mlnetä paktä Stajins gribetu revl-det.
Par 'Pravdas- rakstu pec AP zi^äm
Maskavä paskaidrots, - ka', laikraksts
^ „neesot gribejis nodarboties ar miklu
/ mihe§anu, ko Bevins istenibä gribe­jis
teikt, bet tikai atreferejis saviem
lasitäjiem, ko viiliä isti teicis, un pie-
I bildis klät savas domas, kas ari esot
istais preses uzdevums. i Pec TASS
paäbik .neesot-istaisbndis Sadu ^ ^
ncibu varetu iztulkot ka gatavoäa- Ljks, septiS cit väldibas bloka, divi
l5ueSijfa nesÄot; r«adHijunsin p?ilSnigf i Hcituf „ 'sTa- ^, 'n^ar^tiia's ^ka^nd iPdaätr<ti!j as un viens strädnie-biedriskäs
domäs ievirzi^umu. Ang- P f , ™ ^
Ukajam punau Au,S Vka sj auv epriseudsizeiif i>ursie tp'vreirsse-s1 v a l Ä e t B rBLerrmSanss ?paasskKaiadi^a^ro^
nieku apmaiiju äo ivalstiix^tarpä. Pa-dbmju
Savieniba neveloties, lai ari
pret to v^rstostäda pati preses kam-paisia.
NZ"
Vai PaleslTnu dails
jis, ka demokratiskä bloka partijas
nedomäjot uzaicinat . Mikoläiöika
zemnieku partiju piedalities jaunäs
väldibas sastädi§anä. Esot tomer ie-spejatns,
ka y^ldlbä ,piedail§Dties ci­tas
opozicija^ partijas. Vii:i§: piebil-dis.
ari, ka velesanu rezultäta .pa-stiprinääoties
ieksejä krize. zemnie­ku.
pari;ijä, bet Poli jas valdibal pec
vele§anäm busot iespeja stingräk
apkarot bandas.
Anglijas ärlietu ministrija pagä-ju
§ä nedelä atteicäs sniegt oficiäl^
ziQas par to, kadu viedokli tä ieijiems
notikuSo Poli jas vele§anu jautäjumä.
Tas notika pec tam, kad „Associe
ted Press*- bija zii^ojusi, ka Anglijas
valdiba neuzskatot Polijas velesanas
un godigi organizetäm.
divi dajas
Palöstlnas konference Londona 26.
janväri pärtraukta. Paredzams, ka
vistuväkä laikä Londonä organizes
jaunu konferenci Palestinas jautä­jumä
apspriesaniai un uz to aicinäs
pärstävjus no visäm arabuxzemem.
Par pärtraukt6 konferenci, ku^a^ 1 par brivi
starp citu, iidu pärstävji oficiäli' ne- Brivu veleSanu rIkoSana saskaijä ar
bija aicinäti, lai gan Palestinas zidu Potsdamas noligumu bija Anglijas
vaditäjs Bens Gurions uzturas Lon- priekSnoteikums Poli jas valdibas at-dohä.
Times" un „ManchesterGuar-|'zIsanai. Täpec Anglija vei .gribot
dian** ziijo, ka tajä noskaidrojles nogaidit sava vestnieka zioojumu no
*tikai viens, prbti, ka arabu un 2idu 1 VarSaväs,' un, ja tas apstiprinätu
iritere§u saskai>osana tädä veidä, kä Londonä raduSos viedokli, tad Ang-to
bija velejuäies angU, nebus iespe- lijai.paliekot divas iespejasitä varot
jama, »Manchester öuardian** tä- n^atzit Polijas praslbas Väcijäs mie-pec
aizstav jaunu priekälikumu — ra ligumä apistiprinät Polijas rietumu
sadalit/Palestinu diväs valstis, vienu j robezu un, • otrkärt, neizdot Polijas
iidiem un .otrii arabiem. Arabi ne-1 valdlbai, ko tä vairs neatzitu, poju
drikstot ceret, ka lielvalstis pr^Idzes zeltu 28 milj. dolaru vertlbä, kas'jo-tiem
iznicinät ildu vesturisko dzim- projäm glabäjas Londonä, Si zelta
teni, täpät kä iidi nedrlkstot ceret, izdoiana esot päredzeta vei heratifi-ka
tiem palidi^es padzit rarabus no cetä nollgumä ar priekänoteikumu.
zemes, kas jau sen bijusi vi^u.Lalk- ka Polija izpilda Potsdamas vieno-raksts
piebilst, ka ja par Palestinas §anäs praslbas. Kä teikts,^ Anglijas
daliäanu izäkirtos» tad täs butu jä- ärlietu minirtrijas pärstävis §o AP
reälize driz. Varbut ar UN palldiiu- zix^u nav apstiprinäjis.
bu. Pläna reälizeSana nevaretu uz „New York Times** par velesanäm
ziriäm. Stajins espt noraidijis Mont- neparvaramäm grueibäm atdurtiea. | raksta: „Vele§anas nav bijusas ne
DENA, rfeuiers, INS, PpD
Speku samers
spie§ana,x^ Kulminäciju §1 kampana
sasniedza ar to, ka vele§anu zimltes
)ija' jänodod atkläti, tä kä v§letäji i • ' /
Dija spiesti apliednät savu uzticibu
valdibas partijam. Viss tas bija zi^
näms. un paredzams, kad amerikä^u
un anglu valdibas iesniedlzä protes-• f « k f Ä
tus pret veleäanu metodem un kad|JClUllClJÖ^
ASV valdiba veltiaicinäja Krievijas j f ^
valdibu rikoties/ta, lai Polijas re-j VAlliThÄ
iitns ieverotu Potsdamas noliguinal VQIUIIJQ
noteikumus. Sie n^e^näjumi gan, _ , ,
nav devu§i tieSus paMkumus,r.bet J ^ ^ ^ ^rana^^^^
vismaz panäkts tas, ka atbildiba h^^a darbu pagaju^^
parnotikuso uzvelta vainlgajiem. h?^;^^^^^^'f ^t^^^^^^
Bez tam vele§anas noteikti pieräda h^s^^t?; l-rT'''''l^^'^;i.^L^
divuä faktus, ar kuriem turpmäk 3^- h^;^^^^^^^^
rekinäjas - pirmkärt, ka komunis- 7if ^/.Sf i^^^^
tu pariija nav pplltiska partija, bet P/^f g^^^^^ Ä u Ä
sazverestlba, kas izmanto^ saviem»^^^^^ ^«^siiiu'prezi
nolukiem demokratiskas metodes,
un, ötrkärt, ka Polijas reilms izni-cinäjis
Potsdamas vienoäanos, ciktäl
tas attiecas uz viijiu.**
kas uz-kluvis
denta vietnieki ir Francijas komu*
nifi^u lideris Toress un MRP pärstä*
vii§ Teitgens. lekälietu ministrs ir
sociälists Depre, aizsafdzitiasr mi*
nistrs komunists 9iiö, kajria ministrs
MRP Florg. Komunistl v e l i t darba,
tautas vesellbas un valsts jaiunuzbu*
Vares slegt danjumus tieli ves ministri.
ar ar2em)u iirgofdjifm | Ramadj§ valdlba ari ärzemes iz
^ ^ pelnijusies labyellgaa atsiuksmes.
Stokholmas raiditäjs 27. janväri »Izvestija," par jauho valdibu zi^Of^
zi^oja, ka ärvalstu tirgotäjiem drizu- jot; raksta, ka Francijas atjaimciSä*
mä atlauSot noslegt eksporta un im- nas darbä nosledzies svarlgs pbsftis.
portadarijumus ari tiesi aruznemu- Sai laikä esot pierädijies, ka valsts
miem uri raiotäjiem ASV un Angli- atjaunosana nevar uotikt bez ci^ak
jas okupäcijas josläs Väcijä. Lidz starp strädnieku masu ho viehas pu-
§im visu tädu darljumu kärtoäanai ses un rupniecibäs finanzistii aprin*
bija vajadzigas katrreizejas militäro däm no otras puses. Fiiiahcistus
valdibu atlaujas. v . 1 atbalstljuSas reakclonärfla dolitiskäs
Lai darliumus ^ekn^etu ärvalstu ^^V^^' Neraugoties uz vii^u cen-tir^
4em^^^^^^^
celot Väcijä. leinteresetajäm valstim
hoteikta zinäma kvote, t. 1., noteikts,
cik daudzi attieclgäs valsts tirgotäji
drikstes Väcijä iecejot.
Musu raiotäju kooperätiyiemy it
seviski latvielu dailamätnieku vierii-bäm
butu ieteicams nenokavet iespe^*
ju stäties sakäros ar ärvalstu tirgotä-ju
pärstävjiem tiklldz tie^ jaunäs ie­spe
jas izmantodami, ieradlsies te.
Jau laikus vajadzetu parupeties par
paraugiem \m konkretiem priekSU-kumiem.
nistus, p^iaejie notikumi tom§r liecl-not
par arvien pieaugo^ B|rancijai
demokratisko spSku pr^testibu. Sis
fakts Hecinot ka Francija ^urplnäs
pärvaret visus §kSr8]us un progres§t
Anglu prese uzskata RamapjS vai*
dibas s^stävu par labu pazinjd Fran-cijas
lek§ejä btavokla stabiliz§SanaL
„Times" '.sver, ka Anglija noteikti
apsveic Bido atgrie&anos ärlietu ml*
nlrs^ra postenL , Ramadjö iin Bldo
dro.^^ vien nekavgfiöties iurpinät
Blun^a ievadltäs saivinas par AngU-jaa
vn Francijas paktu < DENA
i l :l
ii4
VV
It
ia
i•lii i
•A
1'^
11
h- <'U
ii atl
m t
1
/ ' « VI