Bavarijas Latviesu vestnesis, August 26, 1947

              mmm
HM
Äutliortze»ji toy - Ltzeoa -
IzdoSanaii aitfauJaJ ICB-OMBG
\t il^tblldlgais redak.
tors - l?dllitor In-Chief:
gSrU» «lali§<cs. ^etaletes:
se^el^n: BSaksls Cnll*
tifi', rotulistort: Andrgjs Rn-
4ri8 (MlocJienll, Harijs Bflioi-detiDerga
(Sfi]ll]igeBll). ^
ooldfl Salilta (SiP^rts). Zlgnrtls
10) ,
LATVIAN M:WSPAPER
Nr. 6S (70)
OMien» 1947. f. 26. ftufos^
eli tl Isa@T@|su B8v§rt|a8
^gadala talvieSs tooltejiu)
oBderasBi Latvia pims
B«dat(cUa< OQBSiof g/D. BQ»*
g@na tQ7 • LaaAmasiB ^ Pl^i
I Ift SI M a M S^im*
Vollcsblatt. oaiu^itfs/INm..
BOrgerm, • IlAftdmano-PI. 9:;
Mcitim ^ Ofrenlatlom
usies
Ja:
jä
öt
ar
1-
Is
1
K
^ t e r p citu gan Filips, atteikte
cies ari no tieslbäm uz GL,
nu no jaunäkajiem anglu flofes 1
detu.apmäcitäjiem. Par 1752*
-riem gadä viijs mäca näkosajiai
flotes virsniekiem peldet, navigeti
komandet matrozus.
> Paredzartis, ka käzudienä-lsi
^nqtiks vai nu oktobra beigisi
novembj^a sakvitnä — karalis piei
leitnantam Mountbetenam kadii a|
}u aristokratijas titulu, iespejiig
I^larensas hercQga tituli, k a s ip
jis vakants. Princese^Elizabeiep
tures savu Vihdzoras hercogienKl
tulu. Parlamentam bus jäpii
^jauns likums jaunä pära h.»
.stäyokla precizesanai - domä, ii
princeses ienäkumus no
riem. gadä paaugstinäs uz 240.,
Filipam pasam" pieS^irs 8O00Ö _
ru- gadä. Ar laiku jaunais pärislfr
.kam,.dabus ari savu ij)asumaiii,i^
säkumä Filipam laikam, tapat M
:Jfciem iegäti?iem, bus jämitinaiasJ^
vas vecäku mäjäs, t. i.
pils apak§stäv|, tä sauktajä
•jas svitä. •
Filips nek}us Anglijas karali|
tadi ja vipa ^sieva Elizabete m^m
4roni. Vii>s bus „tikai« l^f^^^ ^
'virs. No .piecäm valditäjäin Kara^ ^
riem, kas Anglljai bijusas, if^M
jusas precejusäs. Marijas W^
n^viram Spänijas karalim F i «
i - « l r : a : a r i Anglijas: k a ra
h^betpecgadavi^sM^^^^^^^
par biskapa J. RaneSna 60. gadu
jubilejad aticeri no biSkapam tuväm
nprindam iifiite :informe:
pokapa Jl 'Ilancana dzives vietä
Bad-DictnbadiS iinis dienäs bija
pulcejies is^rfivs skaits J. Hancänä
Bdzgäitniekiii, uJi draugu no parla-
©entarieSii m baznicas aprindam,
lai atzim§t\ii ieVerdjamä sabiedriskä
darbinieka iuia Valstsvira 60 g. ju-bflejas
atc^riJ
FIC garligäs akademijas belgSanas
PSterpili, X! Rancäns ka garidznieks
un gariga s^Jmitiära prolesors darbo-jas
äai piMStä. Lldztekus tam viijS
Tosigl pied&iäs sabiedriskaja dziv§
un ptrmä M^silieSu kongresa saga-tavoSanä)
Jkani piduita^ uzdevums
nospraust iiadllmjas atmodas kusti-bai
Latga31§l Kongresa Vei jaunais,
bet dedzlgiails, patriots ar lielu no-teiktibu
vei'§as pret irredentiskam
tieksmem, ijaspiretäm no ärienes, un
kopi ar saviem domu bledriem pa-nak
pärlieclnoäu uzvaru. Viijia , ie-tekme
konsfress piei;iem lemumu,
kam Latviljlas .valsts dzlve bija ar-kärt^
ja ii0!E;l|me,; par latgalieSu palik-
Sanu llkteljtSbpiliä ar pärejo latvieSu
tautas daju,
Biskaps lilancäns Sai idejai palicis
y Grielpjas ministru prezid^ts Mak-simoss
visas valdibas värdä paziijio-jis
atkäpäanos. Par valdibas krizi
Grielpjä bija runäts jau ilgäku laiku
un paredzeja, ka notiks pärkärtoju-
ATS AUC ZHi^AS PAR VALDlBAS M A E ^ — ATJAUNOS SARUNAS
AR PADOmU SATIENIBU
AngUJas valdiba säkiisi ledzlvinat vesda riudu drastislkii so}ii
pibas programmaä" reilizeSamO. PagSJuSäs piektdienas posoaktf tesla-dinä^
lemnnis aizU^ aiii|a mSrd^a &piiial]|M> dris
todi pasludihäis Jaons plSns Anglijaa laaksaimniedbas^^^^ ^
Sanai, kas -^^^^^ sta^rp dia — var ari skaH DP siridni^ VervSSano, |^
teikti Jaiini pärtikas iei^
plini iiakoiai ziem&i, sSktas ar ogjradlm p^^^^^
kapiiia$iaiik Zi^as^ p AnglUl atiaiH).
uzticigs visäs saväs politil^ ' tml"^ valdibä, tiklidz ministru prezi-valstsvira
gaitäs un vii?am ärkärteji ^^^^^ vietnieks un ärlietu ministrs
nopelni Latgales tuvinä§anä pärejai Caldariss atgriezisies no IjTujorkas.
Latvijai. K laimigä ipa§iba ir tä, ka Caldarisa atgrieSanäs tomer no-vi^
S arvien spejis päcelties päri d^^^
ves ikdienai, paturot acis ka vadoäo ^^^^^^ vispär nepiekrlt. Vienkär§a
zvaigzni vispärlbas un valsts intere-l PärkärtoSana, ja ta nebutu saistita
ses. Savas nesatricinämäs valstis-1 visplaSäkä oarlamentärä atbalsta
kas nosta jas def R abu okupäciju h^SädaSanu valdibai, pec Caldarisa 1
laikä näcäs clest, Hdz beidzot 1944. r^^^^^^ paälaik nekä laba nedotu. Ministni prezidenta vietnieks Her- [ ar Padomju Savienibu vadlSot pats
g. septembn väcu dro§ibas dienests '^^ ka §äda veida pärkärtojumi da2u berts Morisons, pec tam, kad prem- tirdznlecibas ministrs Stafords
(SD) vinu spaidu kärtä aizved trim- Partiju pretestTbas dej nav iespeja- jers Etlijs pagäju§ä cettirtdiena bija Krlpss, yb;j$ cerot, ka vQ §ogäd iz-dä
uz Väciju, kur iesloga kloster! un P"^'"^^^ valdTba nolemusi atkäpties. devies atvalinäjuma, sarllcojis pre- doSoties sai^emt ^ no Krievijas
liedz kustibas brivibu. Tikai veläk, ASV ärlietil ministrija oficiäli pa- ses konferenci, lai noteikti atsauktu 500,000 t labibas, kas ang|iem tlk )o-
Hitlera reMmam sabrukot, ft^^^^^^^ - /
atgust ncibas b f i v ^ ; 50.000 t kravu ir cejä uz Grieki.Hi. lija atkäpSanos un citäm pärmai^äm Par vienu no svärigäkajiem sträd
Ar Dr. P. Kalnina un K Paujuka^^Susta vida Izbraukuäi no ASV Anglijas valdibä. „Es lasiju §o ziijtu nieku valdibas pläniematzist plänu
nävi, saskai;kä ar Satversmes 16. u n ] ^ ^^
52. pantu, uz biskapu J.: Rancanu 1a<^iSäs Griel^ijas armijas apgädä- j sbns, '„im cik noprotu. tad rakstltäjs dot 100 milj. m§rcli;iu/lielu plemaksu
päriet Saeimas priek§se2a un Valsts 8anai — automobijiem, pärtiku uc. pats nezina,. par ko vipS rima." Lai fondu un dödot lauksaimniekiem
prezidenta funkcijas. Jaunajiem lÄe-näkumiem
J. Rancäns nododasar] ' |§ies,ka ,,Daily Mali" ziTjojums blHs save^^^
Zvicdrijas
ciesaiku sadarbibu
la Latvieäu organizäciju isavieniba
Zviedrijä pMpöjusl velejumu uztu-ret
viscieätko sadarbibu ar Väcijä
:esoio;-^atiiÄ
savu p§rstil|vi; izraudzTjusi savu val-des
priekäuedi R Kalnti^u. H. M.
U S
lielu nopietnlbu un tiem velti visus
savus spekus, izmantodams savas
plaSäs personigäs paziSanäs tm sa-karus
ärzemes. Sini nolukä vin§ do-das
112: Romu, lai informetu pävestu
par latvju tautas tragedilu un lai täs
taisnai lietal izlugtos svetä teva aw-sto
atbalstu, kä ari, kärtoiot latvieäu
lietas, vairäkkärt mero ceju uz jSvel^i^^^^^^^^^^^^^Z^
ci, kur J. Rancäns satiekas ' * " -
draugiem un sniedz tiem
formäciju daudzajos jautäjumos
tikai konservätlväs opozicijas poli- DP lauksträdnleku. Ir paredz§ts,pa-tisks
manevrs „nervu kaira" pret celt At^lijas lauksaimniec^bas pro-tagäd
§jo valdlbu, ir citi, kä, pieme- dukciju par 20 pfoc, i
ram, neatkarigais ,,Star*S kas tur^r P^
pina zh?ot par narmaiT?u iespejami- näjas ar jauniem pSrtikas devu ie*
bu tagadejä valdlbä; robefojumiem, kas, pec föUJa p ^
Morisons tai pa§ä konference pa- vatsekretära paskaldrojumiem pre*
zii?öjis, ka Anglijas sairnniecibas kri-^ sei, gan neskarSot maizi, kartupelus
ze „k}ust arvien ^rötäka", un bridi- un citas „svarigas** pärtikö vielas,
celtu un nenostäditu tautas pa§rei-S^-^^^^^^^^
zejo stävokli patiesibas gaismä. Tä- fö^^
pat tas ir Bel^jä, Holande un Eire. S^^^
T «....r:^- j ^ - ^ I zidcntam Trumcnant laj t&me&ma- tadcjädl izbcl^^ »dolaru jas par iespejäm pacelt produkciju
rfeiz apliecinäja savu appemSahos dzas citas valstis. UPrfijioi ka jaunä[nebijapanäkta vienöSanäs par to,
nespert ne soli uz Eiropas zemes. paziijiojuma rezultätä Anglijai tagad kädä veida varetu pagarinät^darba
Öficiäläangju valdibas paskaidro- järevide pedejä laikä nösKgtie laiku räktuves.
jumä minets, ka ang}u iestädes 18.1 tirdznlecibas ligumi är 25 valstim,
julijä notveruSas ildii „Haganah" or-j kas visi vairäk vai mazäk slegti uz
ganizäcijas iegato amerikäijiu izprie- j dolaru maksäjumu bazes.
CU tvaikoni „President Warfield" ar VaSingtonä oficiäli pazhjiots, ka
4554 iiduizcejotäjiem, kas me^äja Anglija lidz 29. augustam atsauks
nelegäli iecejot Palestinä. Saskajgiä vei 450: milj. dolaru no ASV dolaru
ar pastävoäiem starptautiskiem no- aizdevuma, tä ka no visa aizdevu-teikumiem
un iepriekäeju franöu nia paliks vei tikai 400 milj. dplaru
DP biiil;u labi un derigi p!lsoi(^i jebku|*al valstij pasaidS, bet, iz^emot 1 valdlb
Fnanciju, visäm valstim vajadzigl tikai specialisti, teieis generälis M-1 tris tränsp^^
ka] liz Francijii, kur tie bija ieguvuSi nebus rioslegti jauhi tirdzniecibas^^^^H^^^
NYHT, DM, NZ
un
AMERIK^djrU VmSPAYELNIEClBAS DP LIETU KÄRTÖtÄJA <?^EN.
MIKELSENA ATVADlSANÄS
kelsens, kias 34 meneSus Frankfurtes galvenä Stäbä kärtoJisDP lietas,
bet tagail aizkomandets jauni posteni uz ASV.
•pec:vii;ias näves sutija
da. kapä pret viijas p i ^ ^ J,
Ueni Elizabeti., Otras Ma^ass
•Oranijas Vimelms, paö
.nfeintnieks, xm, valdija ar m
prinöis D W s , kas app^J^
ralieni. Annu, neieguva
I valstnieka tieSibas ^.^^^0
bija pirmais kas « « ^ j e j^
Ivaldopa titulu. ^aruS^i^
.nekädV: Täds .pate ag^i»
,-darija ^paval^,^»^ , ;
.•kasVpar saw.dz:v?;«^^^
skatya klusu sava siepbefe^
päpildinäsanu. FUiP" ff, •
Pisumä raksturo par |,
hat politiku V19S. |r.
vinätu,'bet an neVA^p
•'Fmpavectevs,D^y,iisJ
Sadä. Gadu pec F ^ a V k i
7ina krusttevu ^%ppfj
läämiseg uAvang kl«araas} aJi °mJeedaa )ut k 1
fafs tä^gada kaiet. KJ^|as
calpoja-uz kug^^ ,vi?ä
^i„c3 okeäna. -^-^u .
i
. • i.
f;
i l .
1
w
i
I
I
I
I
M-vi?
iiusä'okeäna. ^^/J::iiela ^'JS
g L ä s , vi^am 5 pas^ J
iz SO bärdu ^ ' pec
^ princese Eliza^
falma balles un biezi
teätri. rj^^Q^^
V
DP amejri:kät;iu joslä ar to zaudS
patiesu draugu,, kas, kluss vun mJe-rigs
darbinlfeks un gädigs paligs bu-dams,
vairäkkärt pierädijis, ka iz-prötDP
st2ivt>kli labäk nekä viens
otrs cits, un ari labäk, nekä vienu
otru reizi varetu sagaidit. Cilve-kiem,
kam bljuäas dari§anas ar äe-neräli
Mikelsenu, alla2 atceresies vi-ijia
sirsnigo, kluso smaidu. un liet-pratigos,
gandrlz teviäki draudz!,??os
padomus daudz un daXädäs lietäs,
ku|tis vir)& arvien centies izkärtot
iespejamibu robeiäs.
Padomju Saviembas
veto aizver durvis
Italijai un Austrijai
uz UN
DroSibas padome pägäju5äs nediS-
}as beigäs piie{3izivoJa vei 2 Gromiko
veto, kad tuirpinäjäs apspriedes par
jaunu locekju U2i;iem5anu. Gromiko
veto aizbarilcädeja UN dur\ls Itali­jai.
un Austrijai, bet ar balsu vaira-kumu
noraidija Ungärijas,'Humäni-jas
un Bul^färijas uz^emSanu, pret
ko asi no stäjäs ASV. un Anglija, ap-vainodama
^o valstu valdibas cilvö-ku
tiesibu apsjMesanä. ASV delegäts
pec pedejiera Gromiko veto ierosi-näja
ari jaunu locekju uzi?era§anas
jautajumu apspriest UN pilnsapulce
Argentina ilesniegusi priekälikumu
UN pärbaudit Italijas miera ligumu,
ko ratificejtiäös visas valstis, izi^<ä-mot
Krievija Argeatinas iesniegu-itiu
atbaistijuias vei 7 Dienvidame-rikas
republikas.
NYHT
viltotus dokumentus un no kurienes gumi. Praktiski tas, pec UP ziijiäm,
izcejotäju ku^is bez atjaujas bija de- nozime to, ka Anglijai tagad bus
vies braucienä uz Palestinu. jäsaimnieko ar paSas zelta un dolaru . . , ^ . „. . ^
Transporta kuä 29. jmijä ieradäs
Port de Bokas o s t ä , M ^
kONFERENCES LONDONÄ,
VASINGTONÄ, ^ TO^
ASV, Iielbritanijas<im, Franci jas
Qenerälis Mikelsens, kas kärtojis
DP lietas, budams säkumä ^en. Ei-zenhauera,
bet pec tam citu virspa-velnieku
padomevejs, pagäju§ä ce
staba, lai dotos uz ASV, kur yii;i§ p^ajiemj)^^^^^^ e iöSiä^ärsniedzis viiu U^s pirms konferences säkuma Pa-ieceltspar
öklahomas artilerijas skp-
-. äiem leradas Tfra-nröu^ ^va^ldi bas p- a izrtruk-umrs, kto rnada VimpnortaH un aeks-c a^pspr^ie des par väcu ruphieacni,rbiaö«sA pforo4-a turtdiehä ^a tvadijies no. Frankfurtes f^^S^^^^^ ^^^^^Pvi< iiPvTisTii emiTT Piz^ ceP-1ö r^ta^ ^st^a^rp^i bau.r r^sI^^^^ r v o ^ ^ ^ i . «.»^«ii, I anelu un amerikänu loslä. 24 stun.
§täba,ASV; kur^^^^^ v^^^^^
iecelts par Oklahomas artOerijas P^^^^^ I laiku rekordus ari imoorts tur
las l^^f anta, vietÄ^^^
damies vii?ä izteicns savas^omias p^^^
DP »Stars & Stripes" lidzsträdnie- izceiotaju. | ^j^^ » 200 milj dolaru v jautäjumiem, kas piekrit visäm Cet-kam.
Vii?§ uzslavejis 325.000 DP, k^s Pec k u ^ ieraSönäs Hamburgas INS zinojuma' no VaSingtonas pa- räm valstim kopigi un tade} runäjot
dzivo nometnes, un 150.000 ärpus no- ostä pasa^qriem nekavejoties Hks L ^ l ^ anglu lemums pärtraulrt Pi^^tim Potsdamas noligumam. Abas
metnem, teikdams, ka.vii;iu uzveSa- atstät kufeus, un tos nometinäs diväsr^^-^.^^ apmainu pret dolariem va- valstis padomju protestu\noraldiJu-näs
ir „tikpat laba kä caurmera ASV|angJu joslas nometnes, jo. Jzpemotf,^^ nopietnas saimnieciskas Uas-pilsoi?
a uzveSanäs", bet. bridinäja Kipru, Väcijas ang}u jösla esot vie- g^^g visä pasaule Ari daudzäm cl- Anglijas ärlietu ministrijas par-
DP, piebilzdams, ka tiem, kas pa- nigä vietä, kur iespejams nekavejo- valstim triikstot dolaru Pie- stävis Londonä izteicies, ka Padom-liek
Väcijä, „va1adzetu censties iz- ties rast dzives vietas un apgädi tik prasljums pec paterina precem var Ju Savieniba labprät bötu uzpemta
prast un novertet amerikäi?u valdi- lielam cilveku skaitam. Angju vai- g„^^-g^jgg citas vahrtis nebös Par ceturto konferences dalibnieci,
bas metodes un apieSanos ar tiem.
Ja tie spetu aizmirst savas demons-träciju
un „spiediena" metodes, tad
„tie vei vairäk celtu sevi amerikä-pu
personäla acis, kas tieSäm grib
viiiiem palidzet."
Qen, Mikelsens, atskatidamies uz
savu darbibas laiku, deklarejte, ka
repatriäcijas iespejas tagad izsmel-tas.
AtlikuSie DP ir no täda koka,
ka tie butu }oti vertigi jebkurai ze-mei,
kas piedävätu tiem apmeSänäs
iespejas, to skaitä ari ASV. Tomer
vii:i§ uzsvera apstäkli, ka visvairäk
cilveki vajadzigi Fi*ancijai.„Tai va-jadzlgi
§ie jaudis, vii>u prasme, tem-paraments
un rakstura IpaSibas, lai
piepilditu savas prsisibas." Visäm ci­täm
zemem, pec Mikelsena domäm,
vajadzigi tikai speciäKsti.
Qenerälis Mikelsens vei izteicies,
ka pec vilja pieredzes DP vajadzetu
uzticet lieläku atbildibu par vii?u pa-
§u labkläjibu un pärvaldi samazinä-tä
IRO budzeta iet^/aros.
Beigäs generälis versies pret tiem
DP, kas norobeJojas minoritä§u gru-päs
un pretojÄs izcejosanai, jo atse-vi
§lj:ais grib izcejot tikai kopä ar
visu savu tautas inrupu. Pec vipa
domäm, DP vajadzetu indivlduäli
tvert katru iespeju izce|o§anai uz
jaimäm mäjvietäm.
S&Str.
dibas deklaracija yel teikts, ka vai- K^, nxieru piei>emt maksäjumus mär- bet tagad esot par velu. Konference
dlba noteikh appemus^^
mak apkarot jebkadu nelegalu imi- L ^ ^ ^ j ^ no paSas Anglijas, kas sä- mam, jo tä hodarbojas ar väcu rOp-graciju
Palestma. vukärt varetu nelabveligi atsaukties niecibu nevis visas Väcijas, bet tik:ai
Par iidu izcejotäju izväk5anu no uz dolaru zemju eksportu. Anglija divu joslu merogä.
ku^em Hämburgä un nogädääaöiu uz gavukärt daris visu, lai turpmäk Konferences sedes ir^ slepenas, jo
nometnem Lejassaksija un Slezvigä- plrktu preces no tädäm zemem, kas ari tä sauktais Klejä-Robertsona
Holsteina atbildlbauzdota angju ar- piepems par samaksu nlärcii?as. LIdz pläiis, kas ir konferences pamata,
mijai. Min§tajäs nometnes agräk dzl- ar to vei vairäk pieaugs jau tagad vei nav publicets. Ofldälajä komu-voju5i
baltieSu im poju DP, bet ta- jutämais dolaru trukvtms Dienvid- nike pec pirmäs sedes paskaidrots,
gad dzivo ap 10.000 iidu. Täläk iidi amerikas valstis. ka konferences otrs temats ir RQ-bus
padoti kontrolkomisijas uz- Anglijas valdiba jau izsiitljusi ai- ras ogjraktuvju kontrole. Konferen-raudzibai.
Angju vestnieks Parize cinäjumus visäm britu kolonijäm pa- ces merijis esot dot ASV un Angll-
Defs Kupers sestdienludzls Franci- lldzet pärvarit,,dplaru krizi". No jai iespeju izskaldrot savus prlekä-jas
valdlbu aijaut iidus veläk no- daudzo valstu pirmäm real^cijäm uz likumus im uzklauslt/fran5u valdi-gädat
pa dzelzceju atpakajHz Fran- Anglijas paziiiojumu redzams, kä to bas viedokli. Va§lngtonä notieko-ciju.
nostaja bus dazäda^ No Kanädas, Uäs^^a^^ par ROras raktuvju
Pa to laiku 2enevä darbu turpina kas ar saviem kvieSiem Anglijai pärvaldi drizumä beig§oties.
UN Palestlnas. problemas izmekli- vissvarigäkä, näk zii;ias, kas angjus pla§ä ärpolitiskä runä Starpame-
§anaskomisija.Tä tagad izveidojusi nomierina, bet Argentina, kas, ne- rikäiju aizsardzibas konference K i -
trls dä>ba grupas, kas katra pärbau- skaitot ASV, ir otra svarlgäkä anglu tandinhä, Brazilijä, ASV ärlietu mi-dis
_vienu no trim iespejamiem Pa- apgadätäja, pazii;iojusi, ka lldz turp- nistrs MarSals iztelcäs, ka Eiropas
lestinas jautäjuma atrisinäjumiem: mäkami pärtrauc visus izvedumus uz saimnieciskäs atveseJoSsmäs vajacki-
Palestinas dallsanu arabu un zidu Angliju, kamer noskaidrosies, kä bäm dodama priekSroka pret rietu-valsti,
Palestlnas valstu apvienibas jaunä märcii?upolitika varetu ietek- mu puslodes vajadzibäm. V i i ^ ru-dibinäSanu
un Palestlnas savieAoto met palu argentinielu naudas tirgu. na lidz ar to noraidija prasibu pec
valstu dibinä§anu. Zlmigas ir angju un amerikäpu rietumu puslodes »MarSala pläna",
Amerikäpu politiskäs akcijas ko- laikrakstu zipas, ka Anglija grib par kadu izteikuSäs dafas Dienvid-misijas
Palestinai vicepriek§sedis steidzami atjaunot tirdzniecibas sa-j amerikas valstis, vispirmä kärtä Ar-rabins
Korfs pazii;iojis jaunu zidu runas ar Padomju Savienllju un ie- gentlna. Tä vietä MarSals norädija,
izceJoSanas plänu: abu dzimumu vadit sarunas ar veselu rindu Au- ka 20 dallbnieku valstu istais uzde-emigrantus
vecumä no 18 lidz 36 strumeiropas valstu, kas, domäjams, vums konference ir aizsardzibas l i -
gadiem paredzets izmest virs Pa- bus ar mieru pärdot preces par mär- guma izsträdäSana.
lestinas ar izpleti;dem. DM BBC I ciijiäm BBC zi^o, ka Soreiz sarunas /NYHT, m
I i i i
- H. "-•jT^llliiiLMIMiJUl-lM
I j
i
m
-il K