Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947

              —^^0^?^.:"--^' • • • • - ^ ^ ^ 5 -
M S
•LATVUA, 1947. g, 17. jauvWl
JB9 fimiia spedilkompo^
b^tiji, ioreiz man sä-
Di^ivläiKAv^ te petfju-mu&
K ö l l ^ admirilis Bairds te
jaii p^uvls l ^ t ^ vienu iidma-
ImUi bet F i ^ Rea» bmic Surp, ce-iidims
airast asem^ 8 ^
un ut&WL Par Sim^^
heinteresijos; VNBRAs bbklälibas
vlrsntelts m
zelts nedilkst ipaäuma at-r
a s t i ^ B b ^
ISga nekuras un är uränu 4r tä, ka
atambumbas mö8u peimilgim va-
Jadzibim l a i k^
gatavos citi. Ja ari ameirikä^i no-kmiu
tö Äadarit, tad i t o
mm jÄrUednttt* ka to cilv€ce$
galddkas n§kotne0 labad^^^l^^
Es Dienvldpolli pStu plngvinus.
Zlijojtt ja^
mu atMäJis ^P-Esmu
nosauda §Q imgu par DP. Tas
i r aidsini J t j ^
Tas Ir aä
taa Ir ati saiönäjums no
i a jau tik Joti maz $ievic§u — cilveku,
kade} lai taveja cijileiis M i u ? ;
Laimi«s, ja viQa k
Slayeta dieoa, kad nav tcv par grutu,
GavUi iegudams «kai ituUbrini^
Zieduf uin kVeloSö «fdi tai ne^i;^
Tim ik bridi to padomä patari.
Ka tu ott pimais, nc pedipjs
Tici, ko teic v i i ^ sköpistu tev dod^ma,
Pän&jo — labäk ja nctic^ väri:
pat parspet spf j slevietö maiguinä.
sirdi tcv siapiosli arl.
Galot, ifja gribi, Var Nyii>a par d^^^
Siavet m iusmbt: A i zihätne dzeja!
toraet tara pari stav niekojuros si^viiljLäis:
Karmina zimulis, cirtas un dcja;
.itieUski! Neticämi! Hedzi^^^^
Diava putnijci5, yn j a ^ suga atbllst jgaumigus izsträdaju mes nebi-visiöm
§1OT nosauk^^ 1 jäm cerejuSlf^^^^^^^^^^
Plnfvins i r iMeva^ I no vlenkärSa koka kludSa darinät
i t a i g i atalti l2si§jie8 uz pakatkäjäm j äädas karbltias?" — Tie i r Izbrinas
un cet knitrf augstu gaisa. Relz^m 1 un atzinlbaa aplieclnäjunii, ar kä^
v i t i l papllvina spärnus, bet tas no^ 1 dierh neskppojas armijas un U N -
ttek tUtal täpaV--^ d
KW8 ixpauSanäi palaistles vii:iS ne-1 dailamatniecibäs izstäde.
Bet prieks lldz 5im ticis tlkai acim.
Ja ari pie latviskiem tfikstiem^ rotä-tas
pura Mdltes, Nameja gredzena
van Daudz labäk pingyins ^ek^ m
priekSu peldus/ ' It ^vI5kl tad, ja
var peld§t pa sträumei
saktas driz p^rädäs zimite ,.pär-bet;
tagad täs s a y g Ä VSl L i n u S . g J ^ - - - ' ^ - ' ™ - ' ^ ^ ^ ^ ^
netiek.
4i.
köp§c tas t§. Petiätt Tad^^^^v^^ ,
dIVaini tSpec, ka reti paäi l ^ r zivis, I Tä tas bija, Tagad latviegu dail-bet
mödZi Qdeni gul§dami, ieplest I amätnieku savienibas priekSnieks H.
kriäbjus uh gaidlt, kad jQra;
Aritarktiki diezgan l a b v S l^
ieskaios vii;iiem mute pa zivtipal I kas: .JMesen sarikbta izstäde Eslin-Ähtarktikaä
fauna (täsauc dzivnie^ | genä no jauna radija, ka musu dail-k
u väisti) p i n g v i n i e m i r t i k a i viens 1 amaUiieciba sasnieg^
i^näldnieks — laCi. Divainlein ping Patikami konstatet, ka daij-vlnlem
piemit ipaälbav ka tad;^ daiä-tie
lerauga läcl pa gabalu, v i ^ l d u s - j d u citu profesiju laudis, un ar labäm
migi sit spärnu galus ple krQtIm uhjsekmem. : Agrpnomi, sk
k^rkdami nepörprotäml bar savu j p§c daiu mene^u apmäcibäm, jau
ienaldnleku. Ja, turpretim, läds näk l
4ftvl^4ii4:^ff^^ isträdäiumiem ciehigj reprezentetos
VislleläkS )aunatklitÄ^^^
hu sugas ti^tnlba, kuras iemesl^
dietp^.§l velneesmu Izpetljis, ir tä J^^^^^^^» izmantöjol pieprasljumus,
ka tie i pai^etpjas tikai vienä vir-zlenfi,
inroti: ho äust^
tumiem. Esmu novdrojis, ka dival-nle
pingvini, pat lieläkä puteni ne-allaidigi,
soliti pa solltlm lizdami,
l a i i tirgii mlkslinieciski mazvertigus
un apdare pavirSus darbus, toiher
apzim§daml tos par latvieSu DP d a l l -
amatnieku raiöjumiem/ V no
savienibas uzdeihimiem tädej i r gä-cenkis
pärvietoties uz rietumi^mj^^^^^^^^^^ nemazinätos darbu kvalitäte,
bet uz austnimtem tie cenas
ne soU --^ pat tad ne, ja tur starp|sam§rlgi ar pQlem. PaSreiz savienf-ledus
pbäliem zibinätos vlstrekhä-käs
repÄes. JidomÄ, ka 51 parä-dlba
bös izskaidr^ ar k i d u b l -
bloi^sku lpa§lbu, piemeram/^^^a
ka pat gfidsa" pasmas ho a u s ^ ^
var^u böt i o plhgvfnu öi^anism
bä uzoemtl Jau 04 dailamatnieki un
5is skaits driz parsniegs 100.
P§c Izstädes Eslingenä sai?emti
lieli pasutinäjuml no UNRRAs un ai^
mijas. Eslingenas dailamatniecibas
darbnicas pilnä jaudä stradä 3. ar-mijai
Heidelbergä. Esam domäJu5i
ari par eksDortu. Tirgu A S V solljies
izkärtot mu*. ^linieks Hermanövski%
kas nesen no Eslingenas aizbrauca
uz l)Jujorku. ^' Kermanovskira pado­mä
Jekärtot Amerikä nelielu musu
dailamatniecibas razojumu veikalu.
Februära säkumä Eslingenä atkläs
pastävigu mäkslas salonu. Telpas
Lidotäju skolä UNRRA jau pieSij:!-.
rusi. Salona savus darbus pärdö§a^
nai un pasutinäjumu piepemSanai
varis dot he vien Eslingenas, bet visi
dailamatnieku savienibä apvienotie*';
Par jauno mäkslas salonu sikäkus
paskaidrojumiis sniedz Eslingenas
koloni Jas uzoemumu da) as vadltäjs
Av Jansöns: „Pieredze rada, k a d a i l ­amatniecibas
raiojumi ir viens no
labäkiem musu tautas' propagandas
lidzekliem. Latviskie kokgriezumi
audumi vai sudrabka|u darlnäjum
aizvien atgädinäs par mazo, bet strä-digo
tautu, kas palikusi bez tevze-mes.
Izstädes ar musu sniegumiem
var iepazistinät tlkai islaicigi. Ta­de}
radäs doma iekärtot pastävigi
mäkslas salonu. Säkumä izslädisim
kokgriezumus, ädas : izslrädäjumus
paraugäm l)ös k
A l e k s a n d r a L i e pä
lUJI ' V . " II I III
Dlvi viri, ätii stelgdamies, raka
m
•s."
Turpat, solus desmit nostäk, stä-veja
vienkar^ laucinieku rati ar
oi kodinätu deju zarku. Zirgs,
reizem sOcu soli sperdams, snaiclja
kaklu Uin garäm, rmkstäm IQpäm
satvert zäles kuSki.
puisens,
Jadzigä materiäla apreijlns. Pec i z -
staditiem paraugiem ikviens vares
nodot pasulifiäjiimus. Atskaitot iz-strädäjumus
kokä, pasulinot pärejo
bus jänodod izejmateriäli. Pasdtinä-jumus
vares nodot ari pec izsträdä-tiem
paraugiem zimejumos. pail-amatnieki,
kam izejmateriälu pietie-kami,
savus raiojumus vares salona
pärdot. Aiclnäm visus latvieSu dail-amatniekus
näki talkä esiingenleSiem,
lai februära pirmäs dienäs durvis
var§tu vgrt latvieAu öaklo roku da-rlnäjumu
pastäviga skäte", H. M.
SmiUis, kas bija samest^ ap i a u -
ro, stäVO bedri, rotaläjäs bems, Ga-dus
piecus vai seSus vecs
lieläm brunäm acim,
Kad racöju nepamaiiijts tuvojös v i -
niem kapsetas taku, börns bija
satveris priezu mizu, brauca ar to
pa miklajäni, tikko ho bedres izpies-tam
smiltim un duca, atdarinädams
auto motora troksni: j
— Bvvyvl :y''-r':yi.:\ ^
V i r i rakii, galvas nepaceidanii;
Man hebija nodoma ipa^i pidlavi-ties
un slepties, bet laikam gati ne-apzinigi
biju säcis iet klusäk un
vairijps uzkäpt uz nekoptajä celii^ä
sakritu^iem zarieÄ Starp mani un
to vietu, kur raka kapu, bija, paaug-sti.
b^t diezgan paplukuSi krumi.
B v w ! — duca mazais un,
uz celgaliem räpodams, s t t o% I savu
mizu pa smiltim. Aiz täs
vaga.
— Izkäpt! vii,i5 sauca mäk&loti
dobjä balsi, atdarinädams pieau-guSu
viru. "Izkäpt! Kapseta [klät!
Apstäjos aiz kruma un skatijos.
Zirgs pamanija ipaäi treknu zäles
ku^ki uz tuvejäs kapu kopas un de-väs
turp. Rati iegrabejäs.
— Prrr! Maita! — iesaucäs viens
no viriem un, uz föpstas atspiedies,
skatijäs, vai nebus jälec no bedres
laukä. "'••v^ -''l^
— Prrr! — savu mizu pametis, ie­saucäs
ari mazais.—- -Maitat -|
Zirgs bija vecs un saguris. yii;i§
apstäjäs un nokära galyu. Virs bed-re,
uz bernu pat nepaskatijies, at-säka
rakt. Otrs Sim* starpgädijumam
vispär nekädu veribu nebija veltijis.
Redzeju tikai vipa piecus un ' pa-kausi,
kas, augumam lokoties, pace-läs
un atkal pazuda aiz smiUu val­taa;:
• a p b e d r l . ; •
Puisens vairs neturpinäja braukt
ar auto. yii;i5 gan satvera savu prie­zu
mizu, bet tagad izlietoja to par
läpstu: yi!;i5 ieurba mizas malu sm
tis, tad jocigi pieputa vaigu$ un me-ta
zemes prom: Acim red^ot,
ari gribeja rakt bedri,
Bridi viss bija kluss.
bedre.
—•Kas tad nu?! — tas pats virs,
Un DP. par splti tam, ka vlpi stai-uz
dlvi kSjim, Jau tomei- nav
cilv§k|. l^p^^ ari nevar sa-prast;
ka taiani no austnimiemnäk
^kal ipifirta labäkida^^^^i^J^^
kos, kad attöthimbs v§l hebU
mokratijas, ih^dza teikt: „Ex oriente
•A.
Musu amatnleki trimdä biju§i
Cakli darba daritäji, bet ne visai
akti vi organlze§anäs zloä, Eslinge­nas
latvieSu amätnieku bledrlba tä-
LatvisM tas nozimer
62 ^UStnini^^^^ turpmäk centrälizeti
/' jkärtotu ; amatniec^^
/DIpltis^^L^^
•iÄtviJöQ* s^ifilkoresj^ndents I Äenä pirma apspriede bija pulceju-
§les amatniekl no 9 amerikäi?u oku-pacijas
Joslas hometnem. Sanäksmes
ievadljumä Eslingenas amätnieku
bledrfbas priekänieks J . Freijs norä-dija,
ka amatniecibas padomes uz-devums
bus apzinät un pulcet amat-niekus^
aizstlvet viou Iritereses, r u -
petles par amätnieku dökumentäciju
un gädät, lai netiktu mazinäta musu
amätnieku ; labä slava. Sanaksme
vionbalsTgi lev^leja amatniecibas
padomes organizäcijas komisiju, kas_
lidz 19. janvärim izsträdäs jaundibi-nämäs
padoi^esstatutus un veiks
priekSdarbus plaSäkai amätnieku ap-spriedel.
Uz §o amatniecibas pado­mes
dibinäSanas sanäksmi aicinäti
l a t v i ^ u amatniekl no yiisä m Väcijas
pkupäcijös josläm uh A l i Sa*
näksnae saksies 9. februäri p l ; 10
Eslingenä, P i l s skolas telpäs. Lai 11-
kärtotu nakstmitnes» dalibniekiem
lidz 7. februärim mkstiski jä
easpie Eslingenas latyiej^u arnatnie-ku
biedribas darbve^.a R, Jansona,
Pilsskolä, I(k istabä. Organizäcijas
komisijä darbosies no Eslingenas J .
Freijs, A. Arlaus, J . $aulitis, J . De-rums
un A. Vulfs, no IngoBtates A.
Brigaderis, Berditesgadenas V. Trei-pie
Dlenvidpblä
katram, kas mani
ivelcis 50 g. darba avetkos, atseviSki
pateiktieä» uzticu k^vu latvieSa p a l -
dles laikrakstieta^^ ladzu ple-j^
emt n a n i M mijus pret-svelcienus
un solljumu, drizumä at-maksat
JQsu laipotbu ar Jauniem
Äarbiptn.;;';"-^
J f l b i a J a u n s u d r a bl
^^^^^ ; 8 ^ ^
Bayäiijas ksdiK)a^^^^f^
taka slepbfenas sezona. ,»Schwäbi-
LandesBRjituh^* b^
nebraukt u i Algqju^ ja iepriek§ nav
idntoas ajpfmeÄ^ ^Oemi»
vieshicas un slepotäju mitnes jauiu
parpUdiÄs, BtJuM daudzi gadijumi,
kad töristiem vajadzejis pavadit
naktis zem klajas debess. Algoja
vairs nav kädrelzejä ziemas sporta
paradize, bet töristu vietä §e j a u -
has mäjäs ieräditas tukstoSiem
beg)u.
pilditu apm. 6 cm garäs tQblnäs, par 20 pfen, gabalä lat-vie
§ukantin§mpie<tevB firma ^^^^^^^^^^
Fr^lihgstfv 17. (13b). Pasutin pieprasot ar rakstu ne ma-zak
kä 1500 gab; ^ 27
lib3, Minchencs H. Mcrcs un Virc-burgas
R. Petersons,
Pärrunäs izskaneja pädieciba, ka.
organizeti strädäjot, izdosies izkärtot
muÄudiplometö amätnieku atzi§anu
yäcu iestädes un pänäkt atlaujäs
amatniecibas uzoemumu atverSanai.
Latvijas amätnieku diplomus väcu
lestades dai-os novados atzist uh nc-daudzi
enor^iskäki amatniekl sape-muii
ari atlaujas iekärtot darbnicas
arjpus nometnto, R Petersons no
Vircburgas ierosinäja ämatniekiem
savstarpeji izpalidzeties ar materiälu
apgädi. .-H;.;-M;.-;
\- I I » s
kas pirmit bija^ap^ucis zlrgu, dus-migi
ik^katijäs U2:fe^^
Mazais, bridi izbijies, veräs liela-jam
acis, tad teica:
— Es a r i gribu bedri rakt Es ari
gribu sev kapina izrakt —,
Pieaugu^isi bridi vei skatijäs, tad
satvera lapstu un noruca:
- r Nemet smiilis bedre. Mei u i
otru pusL — 1 ;
Puisens turpinäja rakt;
— Ej! — vni^ pec britioa iesau­cäs,
atkäl atdarinädams vjra balsi, —
Kas te, velns, par sahnem! — Bija
skaidrs. kä mazais atkartohese^
dzird§tu teicienu. — I^
kamer tädu zem zemes dabu! —
vio§ vei piebilda.
— ^^P^
bedres un uzrunäju pieaugu^o^, — 1
Vai tie^äm butu parein l i k t b^rnä
rotaläties ^ajä vietä? ;
Abi viri leni atlieea mugui*as uii
drusku päi^steigti uzlukoja inahi: A r i
puika darija to pa^u.
—' Vai Si^butu^^^^^ vietä
nuizam bernain^ es. drusku p^^
mezdams, atkärtoju. :
• V i r i saskatijäs, bet neviens neat-bildeja.
' =
— Vai tas jusu b e r n s ?— jautuju
viDiem. •.i-^.--: V
— Ne, viens atbildeja. Otrs k r a -
tija galvu.
— Ej mäjäs, puisit! — sacjju tieil
bernam. Te: nevaja^a speletieii*
Si vietä nav maziem berhicm. — ^
Divains izbiUs lebläzmojäs ijuiä.§*
na acis,.
— Es gribu, vio5 teica.^^^^ - •
;— K b u s i i uzstäju stiiigräkl. -r^E^
spelejles mäjäs. Te mäzlem bernieui
nav briv. —
— Es gribu te, — viö§ ätkal teica,
aizlika rokeles aiz muguras un drus-ku
alräväs no manis.
— Bet es tev saku,; ka te nevar.
Te tev nav nekä ko nieklet Luk,
krusttevi pateiks tev to pa§u. —
Pui§elis atkäpäs vei vicnu soli, un
äcis, kas bija kkluvuSas lieläs un
äpajas, iesitäs valgums.
PieauguSie bedre atkal saskatijäs,
bet rieteica ne värda*
— Gribu te! — negnlditl skaji ie­saucäs
puisens. — Gribu ple ;mämi-pas.
— •^^^^^
' Pabrinldamies paversos pret racc-jiem
bedre. Päguvusäskatit^^^
kä tie pek§ol. kä'p§c köm
liecäs un atsäka darbu. ^
— Pie mämlnas? — jnuläju p u i -
ca un ar sntlltlm äp^epti^u pirks
rädija ratos uz zärku.
VIJOLEB VIRTUOZA HUBERA AUMERE8 SLAV AS
un • 4 • kur
Prof. Alfreds Ozoiio.s piepemis
Baltijas mäkslinieku centra dlrekto-ra
posteni Blombergä un nu Veide-nes
Ba väri jä jau ieradies jauna jä
darba vietä. Vin§ speles ari Latvijas
konservätorijas siigu kvarteta, kas
tagad atkal muzlces savä agräkajä
sastävä: proC. A, Nbritis, prof. A,
OzoUni, doc. V. Ru^evies uh doc. E.
Vinerts. -'y':-! .''yy^ \ ••
V i l a Stala apgäds Keiriptene saga-tavojis
Annas Brigaderes Skarbos
vejos saisinätu izdevumu ar E.
Geistau tes iiii st räcij äm, nove]u izlasi
(7 növeles) Knuta Lesipa sakärtoju-mä
un J . Miesnieka romänu. Bez
tam apgäda plänä trimdas rakstnie-ku
un dzejnieku autobiografisku at-zinu
kräjums. •
Konstäiitu:iani Jaköbsoham
Hamburgas universitäte pieil-cirts
medidnas doktora grads. Dr. med.
Jäkobsons stradä Hamburgas uni-veisität^
chirurliskajä kllnikä un
nödfevies intenslyam zinätniskam
darbam. VipS ^rakstijis vairäkus
darbus ahgju un vadu vaiodä.
Slavenais meistars Karls Fleäs, kas
pagäjuSä gadä mira Holande, pasau-lei
jau tädel vien atstäjis llelu man-tojumu,
ka äodien mes jusmojam
par Huberu Autneri — vipa apdävi-näto
skölnieku, ko bez pärspileju-miem
deve par igauqu Paganini.
Tagad 32 g. v. mäkslinieks priekS
23 gadiem bija igaupu brinumberns
Hubers Antons, bet jau 1932. g., ar
piepemto värdu Aumere, ieguva 2.
yletu vijolnieku starptautiskä sacen-ibä
Vine un 1935. g. tädä palä sa-rikojumä
Var§avä pallka nepärspets,
Säkums pasaules slavai, Tagad A u -
mere ir DP. Bet taos DP, kam vls-mazäk
jädomä, vai, kad un kur emi-gretJ
Vinu velas visi un vlsur
Bethoven.'^ Brämsa un Gaikovska
mäkslas apbrinojamo tulku.
Hubers Aumere. no da^dlerti Soli-jumlem
uh vilinäjumlem neapmulst.
Vispirms vioä velas kalpot Igauhljai
un pec tam mäkslai^ Visos sarikp^
mos ziha, ka spele' igäunls, Si^^^^^l^
vinäsvangäkäprasiba im tikai p^
tam päre ja is; tä tas b i j a ari p. g.
8. deccmbri. vienä no Aumeres lielä-kajäm
dienäm emigräcijä Väcijä.
Todien vipÄ koncerteja 2 relzes ar
daiädu programmu. bet rezultäti
bija vienädi: kä Stutgartes opcras
izpärdotajä nämä pec Bethovena v i -
jöles koncerta. tä ari amerikäpu 3.
armijas gaivenajämitn§^ H
gä pec eäikovf?ka kohcerta klausi-täji
gavjleja. jusmoja. aplaud§ja un
sauca, lal dzivo Aumere un Igau-nija!::•;:
V••:^-^::.;^.;:^^^::::;:^
Pec i M e m celojuinie:m
nieks vienmer atkal labprät
ias Minchene. Turienes
yiSpirihs saista Stradivärija
kas tagad irBavärijasyalstsipaipms
un mi ora la ikä maksaja 60.000 yäcu
zelta marku. Prieks kara yii>pär
bija ap 400 Stradivärija vijolu, ,bet
tagad to j a u daudz
kärt — Mjnchenes opcras dini^rit^
tagad irungä rs George Soi tl, kuru
mäkslas paEaulesa^idzina^
ninL - T i k a i tädel, luk, Aumere; oo­dien
ir Minchene un he ci tur. t i k ko
sanemt5 piedäväjums no; Vlnes f i l -
charmonijas par ceiojumu uz: A r ­gon
ti n u . Tafu Aumere ir tlkai ci 1-
veks. Visiar vip5 nevar but. Jau
tä jästrädä daudz.; Vli)^^
stundas dienä, bez tam loti mii sa-diu.
Te nu gan mäkslinieks sevi
nevar salidzinät arlielmeistaru Pauli
Keresu, tomer ir igaupu meistarkla-ses
speietäjs emigräciJävUn tu
Mincheni pa4reiz atrpdäs i ; y
Patik ari galda tenlss.
Hubers Aumere zlna, ka inaksla
mila ne vien pllis, bet ari budlpäSj.
Täpec y i p S l a l k u p a laikam i r }otl
galdits viesls dazädäs DP nomctiies.
11. janväravakarä Aumere- ieradas
Kleinkecas latvieSu nometne. Vai
nu *Caikovska koncerts vai ari iga\i-pu
komponista Ojas Vecä dziesma
viss tas bija vienrelzöjs snlegums
PavadijU naktl DP baltö deju gultä.
Aumere jau 12. janv. koncerteja
Balreitä, 14. janv. Stutgarte, bet 27.
janv. bus Heidelbergä. Tad sak­sies
täläks celöjums: 29, janv. Aur:
mere izbrauks uz 3ernnl,^^^^^k^
nes filcharmonljä speles JBrämsa v i -
jples koncertu. Pie dlrifeenta pults
bus slavenais rumänis ' Gelibetate6e.
Igaupu Paganini hezlna, käda bCis
vlpa näkotne. Kabatä ir ielUgumi
no Bcrlines, Vines, Parizes. Buenos*
airesas. To Ir vei un v e i Ta6u A u -
meres sappos telojös pavisam cita
pilseta — Tallina.
A r n o l d s S m i ta
Pirmä tris dlrnensionälö krasu f i l - ,
ma ir Padomju Savienibä raiotä
filma „Robinsons Kruzo". Dziluma
efekts panäkts ar" i p a iu prpjektortt
un kimlskl apsträdätu stikla ckränu.
Amerikänlete Katrina Hepbeme,
kas pirms 4 gadiem aizgaJa no ska-tyvcs
un filmäs uz savu farmu, at­kal
atgrie^s filmä. Kädä filmä vipa
;teios Kläras Sumancs lomu.
T r l j l i gadu laikä frtinCu Rivjerä,
Kannu tuvumä, paredzets izbuvet
modcrnu filmu piisettä, kas aizpcms
8000 ha platibu un kuras territoriju
apkalpos neliels pazemes dzelzcej^.
Dostöjevskaslaveno romänu Idi
ots" pa5reiz, F*arize pärveido filmä:
Cärlijs Caplins gatavo jaunu f i l -
mu ;,31epkavu kömedi attelo
cUyekUy kas, baididämies, ka ^mehe
varetu ciest badu, klust par slep-kavu.
Caplins ir filmas rezisors.
galvenäs lomas telotaja un muzikas
autors.