Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1947

              •lAXVIJA, 1»18,
liLISTS L A T V I J A , 1946. g. 22, aprili
apgabali. Padomiu ^i?^^'^
autors, kä es dzirdein «5 ^
iisal slikti" britu PISÄ
ajuma. Idei
näjot par Londonas %
sede, autors saka: stn^n^^^^
tl uzkrita tris ^ Jush?^'^'
^. T. Lacis un I. J '
Lietuvas Latvijas un
m]u sociälistisko rennul^^''^5
i. - Kaut an P./T^^P=^N
a'
i. — Kaut ari Pad.. ^avi,...
:a |atavlbu neiejaukties ''"^
u dari§anas, tä tompr t i
, ierakstlja protokolä vi l
valstu darlsanas esot ar?
u Savienibas'darlsanas."
ämatas belgu dalä autors s
^,alinsl94l. g. e. novembrid
•sekojoSo: „Kara merku
.z sve§u apgabalu pievlenni.'^
|itu tautu paklausanu ^
ir par kädänn Eii^pas tau|
.pgabaliem, vai tautäm un p
iem Äzijä,. ieskaitot ]^
s nav un nevar but.
su celäkais merlds ir -atbriv''
^^tautas un musu apgabahs;
itiski - fasistiska juga. Kar
'.u, kas, piem., paredzetu uzspiej
valdlbas f ormu un savu gribi
un citäm apspiestäm ElroDäi
.m, kas gaida musu palidzi
,s nav un nevar but. Misi
dS" ir atbalstit sIs tautas cini
Hitlera tirraniju un pec taiii i;.
vinu pasu zinä dzives organki
pec vinu ieskatiem.'*
krievu apgabaliem StaiR(
aubäm, uzskata Austrunipoli'^
liju, Besarabiju, Lietuvu, Lsi.
un Igauniju, kuras pirms m
kuma: pievienoja Pad. Sayienii
äo valstu padomju' valdii
dzTgi pärvietoja uz Iek§krlevii'^
asargätu täs no noklusanas valj
. . Tur täs. turetas gatavibäM
i, kad sarkanarmija atg
§0 valstu galvaspilsetas
ecina autors.
r
lijas robezu un Baltijas vaki
aribas problema, domä Ki-s
— pec kafa var izversties psi
us' j autaj umu, bet nevaretu ?33
et^ pamatattieclbas Ameria
ritanijas un Krievijas starpä,
TÄ _VÄIlENiBA
äjs, sava laika lielais « v . , . . . . ..
kas,- starp citu, celis vei M>
domu un Strasburgas minsfe:
slingenas „Frauenkirdie". Vri
säkäs 1392. g., un ikviens,'^il
ijibä un apbrinä atstäj Ul-^'
teru, apzinäs, k a si slava nei;
el daudzus gadsimtus. ^
e tikai dievludzeji, bet pai ^
ns äajä celtne dzied. ^
täjam un teic Dieva *
u.
d DP atkal sez vilcienämj^;
atoakat uz savu nometni, W
no Ulmas minstera triffl
llgi neizzud vagona loga, "'
ts izgaist pamale tikai ^mi^
läkajS Ziemejvacija Jaj^^
ä Libekä lonm f^f^^^^^^^
edäla, kas ar
soläs klut par nozi^^^^^^^^^^^
. • Kä izsakäs apgaba ; ;
un kultaras nozares vaai ,
itis, SO sarikojumu «aiti'-
rst tautieäu uzmanpu
las kiilturas dzive.
em un rosmei, ta 1»^;^
anai. Tajä paSa laiKa ^ ^ ^ i
las sarlkojumi d o s J J^
biedroto pärstävjiem
o seju un tieksmem. ,
ekä kultaras n e d g ^ ,
s. ko no tautieäiem ri^»;
ti un gaidas, rakstnJ ^
udzisa un _M. Be^^^^^^^^^^^^^^^ ;
Zuikas viru kopa
programmu, k^P _ pj;;::
r. Skultes jaundaro 1^^^
ulfa Svetki Ska^'^^
zigi sarikojumi KU
Libekä, notiek ari -
. Holsteinas un >
bala latviesucent^J^^^^
, Svarcenbeka, Cresx ta5^;.: :
ä, Eitinä un ci UT ^
cciinnaa mmuussuu-ccteiinit^i-e-n- us gs K^l*^^,
gät ari sveäuma sav
s izpausmes.
.0 Cöurmcra
Amerikäpu laikrakstu terminolo-
^iiä radies jauns värds — „Trunnena
dolitrina." Vispirms ar so värdu
jauno prezidenta. Trumena- politlku
atbalstit brivas valslis pret totälitä-rismu,
apziineja dcmokratu laikrak-sti,
piem., lielais ,,New York Tinaes".
Paj^äja vairäk ka nedela. iekäms par
Trumt-na doktrinu" säkä runät ari
rcpubiikänu laikraksti ar „Ncw
York Herald- Tribune" prieksgalä.
Skaidrs katrä zinä ne vien tas, ka
Trumens ar.savu priek^likumu pa-lldzet
Griekijai un Turcijai ne tikai
izraisljis vienu no spilqtäkäm un
aptverosäkäm polItiskajCn-n diskusi-jäm
peckara.päsaule, bet ari tas, ka
viiis patiesäm lukoiis ieztoet jaunu
virzienu ASV ärpolitikä, kade] ari
saprotarna vina partijas prcses vele-ganäs.
nosaukf so politisko pro­grammu
par. .,doktrinu" un. pie tam
vei par T r u m e n a d o k t r i n i i / t ä d e -'
jädi uzsverot lo, ^ a jaunais pa.c^rie-ziens
galic^i izbeidz ASV izoläcionis-ma
programmu, kas bija pazistama
ar n o s a u k u m u M o n r o doktrina.
' A r i Monro, kä zinäms. bija ASV
prezidcnts. Vin§ kluva slavens un
lef:5äja vesture ar to, ka pasludinäja
ASV attciksanos no ieiauksanäs citu
kontinentu. ' d a r l s a n ä s un savukärt
prasija, lai citu kontinent'i volstis
nciciauras Amcrikas darlsanäs,
'Nevienarn — ne Arnerikä, ne "är-pus
Amorilias nevar but saubu
par to, ka 'lidmasinu, rakcsu un atu-mu
laikn^.ctä Monro doktrina vairs
nav u'<lurama sijökä. !
Par lo. ko Trum-ma doktrinas [labä
vai ko tai par launu teikuSi anfieri-kfip.
u vaUlsviri. L^-sils jau pi('tiel,<ami
daiidz. Ir 1a u • zirv^^ms, ka vi su ma
d(V.:ti^inai piekrit, ti::ai dala politiku
uzskata, i;a jvjc ie:,ncjas butu iäcen-
?.as p c d i d z i b i i andraudetäm valstim
vir/.it caur UN. Mazäk dzirdets par
to, V.''\ uz .--Vj.p';litiku rau,£:äs vicnkar-sais
cilv}!:-' Snviendtäs Valstis vai,
ciliom värdiem, ka uz to rea^^c sa-bicdrisliä
doma; • l
MO.iesi pec ve^^luriskäs Trumona
runas ASV sabicdrisliäs domas peti-
Sanas institdts' izdarijis plasu ap-tauju
un noslcäidrojis. ka amerikänu
vair..kums TrinVK^na doktrinai lab-
VL-kLU nosk.an.^ts. Uz Jautäjumu:
„Vai jus piekritat 250 niilj. dolaru
:;ijai?" 56 pr00. at-proc.'
.ne, 12 :proc,
jautfiiuniam nav atblldejusi. Par pa-balsta
snion'sanu Turcijai izteikusios
49, prcl 36 no simta, 15 proc. nav iz-t(.'
iku.si:^s. Tai pa.sä laikä tomer 5G
proconii izleikusies, ka palidzibas-akcija
butu veicama ar U N stnrönie-c;
l)ii, 2") prc)C. bijusi pret to, 10 nav
a 1 b i 1 d ö; o s i. A nv • la lv ä n i CMTI J a u 1 ä t s;
an, käpec, pec Vinu domäin. iautä-
. i i n i ; nav nodots UN. Visyairäk af~
b:l(;.'^'';v. ar ti'im arcumcnticm: l . UN
— f
aizdcvu:aam Grie
bildcjusi jä, 32
darn'-i;;is pa^rak löni; 2. U N nav sädu
jauläiumu' atVisinäsanai sa^^atavota.
tai nav ne naudas, nc ierocu;
3. Kriovija pielietotu ve^o pret jcb-kfu!
i j ' ' d i d z i b u Grio!;iiai.
Galupa- instituis pr^ijis anie;ilvänu
d(M^nas ari pai- t!\ vai Griekiias un
Tiircijas vald'ba-; patiotäm narstä\'
tauLas vairakrmu. Par Griokiju 33
proe. izteikusios, ka tä ir, 25 proc,
ka tä nav, 42 proc; teiku.si, ka ne-zina.
Par' Tiircijas valdibas domo-kratisniu
bijusi pärliocinäti 34 prtu'.,
14 P]"oc. doniäjusi, .ka tä nav deiTK^-
kratiska, 52 proc. teikusi, ka nczina.
Pa/.istamais sabicdriskäs domas
P^^l'läis I'lmers Rop(\ par siom ap-taiiju
rezultätiem rakslldams, pie-b:!>
t, ka tai^^ad loti interesnnti • a l -
cortHies, kädas aptaujas rezuUätus,
kasieinlii 1944. .i^ada bei^^äs. kad ka]-s
vei nebija ^alä, Toreiz amcrikäniem
paskaidrols, ka no Hitlera juga at-brivntä?
zemes nec aibri \'0sanas va-res
izskirties par jaunäm valsts
iekariäni.- Esot Pciredzan^s, ka
daudzos ^"adijumc^s Hitlera verdzinä-täs
tautas sais velesanäs varetu iz­skirties
OcU" komunisinu. Iztaukä-tajioni
pöc s-i paskaidrojuma bijis
jäaihild jauläjumu, vai tädos ^e;a-diiumos"
amcrikäniem tomer vaja-dzötu
rikot velesanäs nekavcjotii^s
vai komunisma draudu de| labäk at-sial
tur pkupäoiias spekus itn vele­sanäs
a!likt. Toreiz par tiditeiäm
velösanäm. hcatkar.igi no gaidännä
rezuitäta." bija izleikusies,'31,6 proc.
amprikänu, bet vairäk kä pusc —-
52.8' proc. bijusi par to, ka tad la-l':'
k no-aidii. 9,9. proc. nav zinäjusi,
k*' albikir^;. Plm-^rs -Roixo niobiIst, ka
t o i v i r
c l ! .
:•. /amorikäni;:/albilde^^^^^^
nviu. ne m a.: noiedomädamios.
••^r'V(^tM. tautu velesanäs värein
kl io^naidi»ta< no ärvalstu pu-
.Vairalvi /
^ aiicirak
' ^ i i l i C : ' Id.
.);i:v • cii'nii:^s . ir./^pstäldis,^:ka
.-dcjpokrälu' ^ -daikraksti;,' au
\' a 1 .sl e n 1 ä k n o r ä d i j u s 1;:.' l-:a
• n-erizos 1948. gada vele-
^an.a^ podoiä lai^ä ieverojami pie-
'••''".a>a.s. Il So\-i.ski sis balsis lOska-i-^
M>;;ts Tiaimona lieläs runas
i\^rs-^n.a ni,.^:nnnis aklä. Bezpa.i
•:^a:s ..Christian Science ]\Ionir:
. r u n u e r t e ci a m s, 'ai /s ä d a.;, ka
..;.'ns : mkäuä veidä nav \'er-
^:^s. \k..•.•^i•: prcl;rQp.ub.iikani'cni." bct.• ar
i^ikus pamatu baisfus' demokratu \'C
10 v
'•e;,
ii),r
lesanu platformai 1948. g;adä.'Stiprä-kais
no siem balstiem esot Trumena
doktrina par palidzibu tautäm, kas
prctojas krievu ekspansijai. Sl po-litika.
zinämä merä. esot iedragäjusi
rcpubiikänu. opoziciju, jo tie? kas
gribetu dokt.rinai pretoties, risketu
ar pärmetumiem, ka vini „maigi'''
pret komunismu. Republikäni varot
gan kritizet un papildinät' masos
solus programmas izpildisanai! bet
tiem busot ^ruti atrast citu politiku,
kamer pastäves saspiletäs attie^cibas
starp Padomju Savienibu un ASV.
Par visparigo amerikänu noskano-jumu
vei zinämu priekslatu var dot
Holivudas filmu rupnieciba. kas ir
pazistams jutlgs termometrs ameri­känu
noskanojumam tä . vienkärsä
iemesla de], ka filmu producenti
pirmä kärtä razo to,, ko.' publika
prasa. „New York Times*' r^ksta,
ka Holivudas nostaju psisreizejä po-itiskä
situäcijä nepärprotami räda.
Tv/entieth Century Fox" pazino-jums,
ka tä säkusi uznemt filmiu
„Dzelzs aizkars". Filmä rädisot krievu
spiegus un vinu pules ie^ut valsts
un armUas noslepumus Kanädä u'n
ASV. Tä bus itin kä dokumentäriska
filma, un täs producents paskaidrojit,
ka neesot gan nodoma tiesi diskutet
:<omanism,a problemas, b°et skati-täjicm
ari nebusot .saubu par to, ku­ras
filmas per.sT)nas ir neliesi un ku­ras
-nozitivie varoni.
Kamer lieläkä politiku daja ' ar
licläkiem vai mazäkiem iebildunVicm
jau izleikusies par Trumena dok-trjnu,
nemitas ari kritikas, kas krasi
versas pret to. Biiusais viceprezi-lents.
un ASV saimniecibas minislrs
Volless nedom.ä p ä r t r a u k t ,savu a(^i-täcijas
kampanu Anglijä, bet pa-skaidrojis,
ka vina runas varetu uz-
^katit par noziedzigäm tikai tad, ja
ASV butu kara ar Padomju Savieni­bu.
TaMadejos apstäkjos vins tikai
•calpojot ASV, lai pagläbtu to no
kara. Un to vini turpinäsot darlt.
: Balles . no kapa pauz ari. .,New
York Herald Tribune" lldzsträdnieka
Viljema Sirera raksts „Trumena
doktrina — militärs pasäkums". A u ­tors
aizräda, ka liekoties, ka Va.sing-tonä
tagad visi vienprätigi-, ka Tru-.
inena priekslikums butibä • i r •. m i l i -
t ä r s solis, kura gala merkis, Valtora
Lipmana värdiern .runäjot, ir ,,verst
amerikänu militäro varu pret pa­domju
varu".. Bet tädä gadijumä,
saka Sircrs, visa si polltika ari jä-
\'erte kä m il itä rs pasäkums. Ja ru­näjot
par to, ka jäpanäk padomju
atkäpsanäs no Eiropas, tad esot jä-z
i n a, ka pa s r e i ze j ä n osk a n o j um ä
krievi gau: nebdsot uz sädu ricibu
,,pierunäjami"', to -darit tos varot
piespiest tikai militärs amerikänu
speks. Jautäjums täpec esot: vai
Amoriiiai ir pietiekami daudz speka
sädai akcijai tik tälu no pasas Amcri­kas
un tik tuvu Krievijas robezäm?
Turcijas armija, täläk saka Sircrs,
dro.si vien izturetu ilgäk, nekä iztu-ruja
poU 1939. gadä. Bet v a i - t ä ir
tikpat laba kä bijusä väcu armija?
Ja grieku armija divosgados tikko
varojiisi alvairit dazu 'tiikstosu par-lizänu
uzbrukumu, ko tad tä varetu
iesäkt pret kombinetu dienvidslavu
un bulgäru armiju, kas, papildinäta::
dazäm krievu vienlbäm, bulu ätri
sastädäma? Pasieiii amerikäniem E i -
ropä ir tikai neliels karaviru kon-tingents
Väcijä, kas, patieslbä ir^ti-..
kai policijas speks. Daudzi Eiropas
zurnälisti jau izteikusi. bazas, ka Pa­domju
Savieniba, ja tä • to gribetu,
drosi vien varetu okupet visu kon-;
f.nentu nedjiudz nedctäs un atnemt
amerikänierA pat aviaciias bazes.^
A r i pati P^iropa. ieskaitot IJclbrita-niju,
jau kara noväjinäta, un täs tau­tas
nclabprät kertos pie ieroöiom
pat tad, ja tädi butu. un pat tad.
j a täs Ibti ienistu padomju dilctäturu
un cienitu amerikänus.
Nnslegumä Sircrs s a k a : J a säkt ^s
kar.s slarp diväm lieläkam varäm:
pa^^aulo, kä las notiks lädä gadiju-^
mä, ja viens säks piejietot militäru
varu pret o tru, tad, nealkarigi no tä.
kas -..nzvares"', musu civilizäcija, tä-da
kä tä ir tagad, beies pastävet.
Vi^.maz i)ar to nevar but saubu.
Saprolanas, ka daudz vaii-äk nekä
Da,^i aniorikäni Trumena d^Vvvtrinu.
krji:..:o krievi. Gromiko Drosibas pa-domo
s:ika vienu runu pec otras.
kura- pärmet amerikäniem -nodomus
ignoret UN. AP zino, ka 14. aprili
,.Pravda" apgalvoju^i. ka ASV ^^ata-voiotics
'•'dot aizdevumu Spänijai.
•Ele sp an s iv as;: ri ia ;:ra s/ : Vas ing t c^^ nä;
' u n o:Loiad o i 1 ä,^ •'r;a.k s 11 j u si- P i: a\^ d cb, • • u ne
ti!;ai negrib palidzet spänu tantal
tas cxnä par - •demo:kr:aiij:u;: bet; .tarsni.
: p t rädi.:: '^t 1 p r i nav F r a nk• j a r; k r c d i;t i e ni
un izejvieläm."
,.San Francisco Chronicio" ta.: p.i.-ä
laikä raksta. ka Maskavas radirifni^.s
runäjot par amerikänu nodoiivioin
i e - r i k o t ; a \ i ä c i j ä s - ;v• atba-;lsta;; punklu
Griekijas ^alä Lemnosä, tuvu pie
Dardaneliem. Laikraksts uzsver. ka
•sls-^baumas varot ^satra.ukt;;ITUI^^
eiropie>a, un tagad. kad A S V i n l e n -
ses sniedzas visa pasaule. pasu anno-
;rika-nu'• plenakunVS; e?:or ,apkaro,t, visas
• baunaasv 'noaikär::gi^'.i-io-^v-ä.- ••^äda'••balI-.
Ja L G K sociälai :nozarei:. atlautu
sadalit tos viinas kräjumus. kaspas-laik
pasaule lieki, tad visi latviesu
trimdinieki, kas' atrodas Väcijä, va­retu
uzadit sev tik daudz viinas pu-loveru
ar augstäm atlokamäm ap-kaklem
un garäm 'piedurknem, ka
tos nevaretu novalkät ari lidz tam
laikam, kad pasaule, domäjams,. ie-stäsies
taisnlba — tas ir vismaz
15.000 gadus.
Aplesums nav ne aplams. ne ne-patiess
— vismaz ne par tik. par cik
runäjäm par viinu un puloveriem. jo
katra aditäia pateiks, ka no märci-nas
labas viinas iznäk lieli.sks pulo-vers
pat liela auguma viram. Va-ciiä
ir rnazliet vairäk nekä 100.000
latviesu trimdinieku. bet kä tas ap-rekinäts
viinas lietprateju konferen-ce
Londonä, pasaule paslaik ir
5.000.000.000 märcinu viinas, kuru
nav kur likt.
Tä pati konferencC' gan noskaidro-jusi
ari, ka dazäs sapostitäs Eiropas
valstis viinas trOkstot. bet tä bijusi
tikai lietpraföiu konference viinas
jautäjumu petisanai, kura,s uzde-vums
bijis j a u t ä j u m u n o s k a i d r o t . ne-vis
grozit savu valstu tirdzniecibas
notrikumus vai' politiku.
Konference, piemei^am, nb.-^^kaidro-jusi,
ka ASV ar. ipa.su organizäciias
starpniec'bu glabä 450 ^00.000 mär­cinu
"viinas. Dazi o<ot ioteikusi to
pärdot, bet citi lietprateji aizrädiju.si,
ka sada riciba varetu satricinät citu
valstu tirgus. Vispär daudzi liet­prateji
aizrädijusi, ka viinas produk-ciias
un. paterina izbalansesana ir
pilnigi 'neniociesama. Patieslbä gan
z i n äm a i zl i d z in äsa n a j au . n ot i ek o t
dabiskä kärtä, it seviski ieverojot to,
ka Savienotäs Valstis viinas paterin.s
loti liels. 1946.'47. g. viinas produk-ciia
paredzeta nepilnas 3000 mili.
märcinas, bet paterin.^ paredzets tu­vu
pie 4000 milj. märcinas. Lietpra-teli
ari atzinuSi,. ka viinas razo.sanu
samazinät nebiätu ieteicäms. Lp.
C E C H I J C T AS
K O M U M S > L \ V I L U S I ES
•Viena no vaJstIm aiz ..dzelzs aiz-kara",
par kuru ärzemju^ prese airo-dams
vismazäk; informäcijas. atskai-tot
vienu otru val.stsvlra oficlälu de-klaräciju
Eiropas- lieläs politikas jau-täjumos,
ir Ccclioslovakija. Tade} var
.m u - .:^a b r rk ä - :t ä s ^-: t z 1 ä id u s i ^ Lu.
DAZOS VÄRDOS
Padomju ostas Baltijas un Melnä
j u r ä paredzets izbuvet un paplasi-nät
saskanä ar jauno padomju tirdz­niecibas
1'1 )tos izbijves ])länu.
Par uzbrukumu „Amorikas impe-riälismam''
Iränas valdiba apkiläjusi
kreisäs avizes ,.Shahbaz'' numuru.
Laikrakstä biia teil^ts, ka Amcrikas
imperiälisms ar dolaru Dolitikas pa­l
i d z i b u uzspiezot Videjiem . au.stru-micm
amerikänu iotekmi.
Amerikänu floifvs vieniba, kas
nallaban viesojas Ki-etä, dosies tä-
1 ä k , o f ie i ä 1 ä • a p c i e m o j um ä u z Ist an -
bulu. -
Pilsonu kars Paragvajä soläs iz-vörsties
par ilgsto.su narädibu, zino
AP agentui-as noverotäji.
Vindzoras hercop:s palidzejis
u^unsdzescjiem apkarot Valdorfa
\desnicas 36. stävä izcelu.^os uguns-ri'cku.
Hercogs ar kundzi ari pasi
dzivo slavcnajä Nujorkas^ viesnicä.
Pec (ctriem menesiem izcelts Tlav-ras
dstä noHrimau^ais okeanä tvaiko-nis
..Libcrte", agräkä väqu ..Eiropa''.
Tvaikonis ..Queen Elisabeth" pedeiä
n ä rb a u c i e n ä u z Lo n d o n u a i zk a v et s
24 stundas miglas dcl, boz tam vai-rä!-:
nekä diennakti nogulejis uz
sekla.
350 nonävetl un päri par 2000 ie-vainoti
lielä sprädzienä Teksassitiiä.
Pirmais sprädziens noticis uz käda
franc^!! ku^a. nöc tam sekoju^i citi
kädä l^imiskä fabrikä, izceloties lie-liem
ugunsurökiem. Nonäveto skaits
vei \'ar pieaugt lldz 1000.
Tikai 3. litrus vina nienesT ari
<uia~)mäk saiiems franöu pateretäii.
io nco<ni if^snökuns devu palielinät.
.\v\ >() dovn \-ai'(^t garantct tikai l i e l -
piL-ctäs. Turprctim tabakas deva
virie^icm kons aprlla paaugstinäta
lidz 5 pacihäm tabakas vai 10 paci-näm
cigaresu menesi. Sievie.^u deva
paliok lid:'..<ineiä. Lötäs tabakas
skirnes vares nirkt neierobei^otä vai-rum
i par divkärsu cenu.
Miljonu automobilu pec kapa jau
naiuivusas izlaist Forda automobilu
fabrikas.
Padomju profesoricmpatlabanizr
.Ivävedielas. ertas mäjas ar visu kom-
Jprtu,;Mno:/n^ .. -k:
Pirms diviem .{?adiem. nujorkieSi.
bräU R «bcrts un Mareis Berkens ap-preceva
mäsas Bcatrisi un Doroteju
Senk'jfu. iekärtpia dzivoklus vienä-p.
n tai na^a Bruklinas nämä, katru
dicnu brauca darbä uz vienu. un to
pasu far:-naceitisko fabriku un ne-scn
vicnä reize ieradäs Kaledonijas
hospitäli. kur vinu sievas vienä
stundä bi^a laidusas nasaule katra
p^a \':o::ai vcseFsai meitai.
Lidojumäap zemes lodi jaunu pa-saules
rckc^rdu sasniedzis Cikagas
-pildämspalvu fabrikants Reinnoldss.^
kopä ar diviem lidotäiiem ..Douglas
A2^^- divmotoru bumbvedi, veicot
28.000 km garo lidojumu 78 .stundäs.
ä5 - minutes ;^m:-;56: sekun,des par
intereset stävokla atielojums sini
zeme. käds. sniegts • Sveices laik­rakstä
,,Der Bund", pamatojoties uz
käda sveiciesa vestuli redakciiai.
Vei pirms pusgada. diskutejot ar
cechiem nacionälizäciias jautäjumu,
g a n d r I z " V i s u r • b i j a d z i r d a m s 11 z s k a 1 s.
ka-lieläko uznemumu nacionälizäc:.ia
bijusi vienlgä izeja no väciesu ra-ditä
katastrofälä stävokla. Daudzi
väcu uznemumi praktiski bija pa-llkusi
bez saimnieka, un öechu ro-käs
palikuso uznemumu financiälos
pamatus bija sapostijusi väciesu
f i n a n ci äl ä s un m a t er i ä 1 ä s i z s a i m n i e -
kosanas un izlaupisanas polltika.
Vienigi visas näcijas kopigä piepule
spetu saimniccibu atkal padarit
stipru un- dzivot spejigu.. Nacionäli-zäcijas.
domas galvcnie paudeji bija
komiänisti, un Ivrieviem draudzigais
noskanojums pec atbriv\^sanas no
väcu" jiäga nacionälizäciju atviogloja.
Täds bija stä\*oklis vid pedeiä va­sara.
Kop.^ tä laika daud.^. k'as pär-mainijies.
Uzmanlgam vc:-otäiam rie-var
palikt nepamanits apstäklis, ka
n e p a s t ä v v a i r s t ik st i 'p r a (.) r i e nt ä c i i a
uz l\la.ska\'u un ka riuugi un apzi-näti
tiek sekmets pioslC-gums rietu-miem
ka garigä, tä saimnieciskä
zinä. Pagäjusä vasara vei ik uz sola,
skatlogos, birojos, restoränos un ci-tur
bija rcdzams Slalina portrets,
bet tagad jäiet tälu. lidz \-ar sastar^'
ties ar .^o ruspfiläs ,nostäjas izpau-dumu;
Ari sirpja un Avesera nozl-mes
svärku atlokä. kjuvusas reta.s,
Komunisti, par spiti vinu lielajai
piepulei, neap.saubäirii zaudejusi dalu
savas . ietekmes. „Tirasinu komu-nistu"
skaitu sodien verte uz apme-ram
20".'o no visiem iedzlvotäjiem.
Salldzinot ar pedejo-velcsanu rezul­tätiem,
§äds .skaitlis gandriz pär-steidz,
bet tas tomer liekas ticarat;,
ja" sikäk apluko-. dazus apstäk.]us.
Lielais vairums Cechoslovakijas
iedzivotäju pirmajä .prieka^ reiboni
pec atbrivo.sanas vismaz nebija np-skanoti
pret• komunistiem. .Cechi ir
loti strädiga, amatnieciski apdavi-näta
laula, kas ncnododas politikai
ar ipasu kaislibu. Drizäk tie ir vesa
s a p r ä t a im- reälisliski laudis. Tä ari
nulika, ka laikä, kad krievi vei bija
Cechoslovakijä • un vipu • vara^ vareja
izpaustios liesi, daudzi komunisti
nonäca saimniecibas un pärvaldes
noteicöios postcnos, pio tam bez se-viskäm
politiskäm cinäm. Bet daja
SO kopnunis-tu starplaikä jau nomai-nila.
jo 'tie neizrädijäs pietiekami
spejigi. Biezi vipu vietä atkal pie-aicinäti
agräkie direktori, inzenieri
up. ieredni. Prezidents Beness; kam
visa republika piekora.s ar lielu mi-lo.
siibu, un vina ärlielu minislrs Ma'^
s.ariks. lielä Masarika dels -—/nav
komunisti, bet piekopj gudru, na-cioPiäli
öeclpsku politiku, kurak pir­mais
nierkis • ir Ceciioslovakijas
valsts läbklajiba un neatkariUa.
Bet ir vcl citi ienicsli, kädeUsim-pai
ijas kumunisliem uiazinäjusäs.. Iz- •
darot naciLKializäciju un valsts f i -
nancu •i^ärkäilosa^nu. i\ipnicu ipaS-niekicm
garanleja atlidzibu, "un ari •
bloivolos banku kdntus. pec to legä—
läs izcelsanäs pärbaudos un apliksa-nas
ar .nodokliein, solija atbrivot.
Kops tä laika pa IMoldavu aiztecejis
daudz ikions, bet nav vei nekädu
pazimju,. ka sos solijumus p ä r r e d z a ' •
.mä- nakolno "realizes. Eksproprielo
skaits un kräjeju skaits ir liels. Bez
tam. jaudis alceräs konsta/lejumuä^"
kr-icvu oku].)acijas laikä,.'kas pe vien-mer
bija kricyicm labveliiij. ,-Klät .
näk vei birokiajisms, kas picpehq^iea
gluzi arkarUgos apmeros un kam ^ " 5^
devu.sies an . komunistiskie ieredpL
Viss tas, alrak nekä vareja gaidit,
nu.vudis pie slipri nacionäli akcentö-tas,
neatkarigas nostäjas.
Gechu '. sainu"iieciba }jatlaban ie^m
kjauta divgadiga. jaunuzblives plänä.
Visa cediu taula - ar milzu energiju
stradä savas zenies saimnieciskai at-.
veselosanai. Bet- sis . pläns Ir ar.ko-munistisku
izceasanos. Sekmju gadi­jumä
tam japieräda. komunisma dzi-.
vot speja. Ccdiu. saimniecibas' pa-z
in e ,1 i ja u t a g ad a p g a 1 v o, ka . p 1 än s '
i z 13 i 1 d i s i es ^ l i k a 1 pa r k äd i e m G 0"/o. Ja
tas .nere.alizesles- pilnos apmeros, tad
vainigi..bus vaditäjos postcnos- vei •
paliku.slc koniunisti; kä ari näcionä-.
lizacijas gaitä radies birokrptisms.::
Varbut esot riskanti, leikis •raksta '
npbeigumä, sos spri-edumus uznemt
p a r n e a j) s a u b ii m i c m i a k t i e m, b e t:^-no--7
tikumu atlrsliba tomer atlaujbt iz-darit
pamäcigus secinajumus.
cijas uniju. • Komunisti tai pa.^ä l a i ­kä
sturgalvigi prctojas valdlbas po-litikai._
Jndokinä, veicina • iedzimlo
pra.slbas: Ziemelafrikä un. apliccinä-j
us i s i m p a ti j ci s n e m i e r ni ek i em ~: Ma - .
dagaskarä.
Lldz sim lomer ari labä spärna
f ra nc u •• polltik i nav pärmetusi komUf.
nistiom, Jva vina .^ädä veidä atbal-
.^tilu kadu-citu väisti vai rikotos täs
uzdevumä. IVIinistru prezidents Ra-madje
nesen pec käda .i,autäjuma
o[iciali atzinis, ka, piomeram, Pa-do
m j u S a v i e n Ib a s, n o s t ä j a T nd ok i pa§
pilsonu k.apa jautäjumä bijusY"absO'.
luti korekta. . .—pa. ..
. Marokä un citäs francu Ziemo|aX-rikas-
zemes säku.sies nemleri. Pre­zidents
Oriols personigi devies turp,
pa celam.\'el Tulona- izteikdams pär-.
metumus generälim Dcgolam. kas
nopietnä bridi graujot Francijas vic-nolibu.
Pirms dazäm nedejäm ar ierocu
V a r u a p s p i e sti ne mi e ri Ma d a g mk a r ä.
Vietnamlcsi Inclokinä pazinojusi, ka
galavojas. ilgsto.sam koloni j u . kapam.
• Atskaitot karu. Indokinä.- pärejais.
var likties siki un maznozlmigi
starpgadijumi, bel, visi kopä savirk-neli,
lie rada vienu. no smagäka-j
äm Francijas problemäm. Kad jau­nais
f;,'anöuvirskomisärs ieradäs In­dokinä.
vin^ leica: „Uz speles ir
visa Francijas unija (jaunais nosau-^
kums ,.franiu imperijas" atvicto.^a-nai).
Uz .speles ir paSas Francijas
liktenis."
Lidzigi \-äi'di arvien biezäk dzir-dami
Francijas likumdo.^^anas sapul-ce.
NodoiTis pärverst francu imijc-riju
par Francijas valstu uniju.acim
redzot draud sabrukt, jo otrs p:isau-les
kars modinäjis daudzo koh;niju
tautu vele.sanos kliit neatkarigäm un
briväm. U^n likumdo.sanas sapulce.
atkärtf^li izlr'ikti bridinäjumi. ka. ja
Francijai neizdosies sa^-^iabät sev
Indokinu, tai neizdosics saglabät sev
ari citas biiu.^äs koloni kas. Ja tas
tä notiktu, tad Franci lai nei/dotos
ari vairs atkopties un saglabät savu
lielvalsts stävokli. Fd^ikta- br.zas
ari par to, ka, ia Francija pamcstn
Indokinu, tur säktos pilsonu ka]d,
kuru rezultätä Indokina noklutu c i ­tas
lielvalsts varä. •
Stävokli sare^.gi ne vi-n koloniiu
tautu tieksmes nec nea^.karibas, bel
ari lielä "dazädiba alsevi.sko zemju
stävokli un nesaskanas .^ai jautäju­mä
pa.vas Francijas politiku vidii.
Indokina. Madasaskara un Heiu-niona
loprojäm ir koloniju stävokli.
Tunisa un .:Maroka ir : proteklorcilk
Tris departamentus Ziemejaliaka, | a. nf-daOa va^-iitäjs Dr. Riöar^dsS Fle-francu
Gvajänu un dazas citas kulo- innrrs k ' ' i ä ra'k^) raidijumä iy.leicäs,
nijas kops käda laika uzskata par
pasas Francijas saslävdaläm -
Roma bus
pazemes dzelzcejs
I*irms .daziem mcnesiem atjaunotl-kara
laikä pärtrauktic Romas pirmä
])azcincs dzelzcela buvdarbi, turpinot
tune|a urb:sanu. Buvi, kas säl-ila
^938. g., cer nobcigt näkamgad. L i -
n i ; a bus' 13 km gara ar starpstaciju
ik. pec kilbmclra. un- vilcieni' tajä ap-g
r o z l s i c s ik pec trim miniltem abos
virziencVs.- BuvI paildzinäja dazi ne-partHlzöti-
ad^stäkli, j:)iemeram, gfunts-iirk^
ns ieplu>ana un uzdur.sanäs. se-'
n am buvem.. • Tä tunpla. strädniekr
!:ädu {\\('r:u pek.sni atradäs sen a ro-m/-,
1 jpalricie^a -nama dzivöjamä
i s t a b ä . ko rotäja verligas freskas un
skulpturas. Pec tam darbus uzrau-d/!
ja ari archaiologu grupa, lai a i z -
Kaveto varbuteju jaunu atradumu
sapo:4:.--anu.
Pielai7.ama juras
nezvau esamml)
I^azi-rtamaia z.näl!'iieks un ASV
riid r(^; g ra f s- a i s- ' pVi-r v ai de s.' pi<c a rj o^gpa l r -;
a i -
seviskiem departamenliem. - Indoki­na
vietnamie.^L grib no. Francipas
pilnigi atdalities. IMada^d.^kara pc.,^.;
iedzimtie vei nav vi^nuratigi pa^'
kadu stävokli tie aribOPu iciuP Z.e-mclairikäni
ir ncpac:'!.gi pur au-u-litäs
konstituciias izpild:.Oanas lOrrj-mu.
Tai pa.^ä laikä nav s k a i d i i b as
:\-airäk nekä 12 stundäm pärspejot pasu francu politikä. Kamer
an
c;._;r ar..
Hanarda Hiuza 1938-g. sasniegto la:- aan r:z visas krek-a.^^
ku • :.k:au.i
paa.' - K ]i\
H i u z a marsruts f j ä s u r . p e r i ä l i s m a np
90l.t)0: 7
. . 111 .spekiem paras
i P . :.'^pr'a'pr.a v - i nfo^nzetu juras ne-
'-ru pa--t;-v'-ana r/aznctitos okeanu
'"1 umos. Flemin-p- gan rau^^as ;o:i
k''' P U .-•::: u z d ?. v ä '1 i e m nr j s t ä d P ' m
pa.r it kä Lochnf .-as (-zerä vai citur
un:"-. :rit:/p-r)
nobVito-^- i z - -
opprjp:
rc'flz' ann "luras cu^.:am
nf-zvJriern', b^t. d-anä. ka
^i''"lz:opa va^-ipäLba
n(--zveru eksi.^-1 oiici
räk,.k.my:dziPPTiä..; i-?^
v a r e t u . 'ä-;paPP--dz^.|a
par f^Pi . •-
- :iprr^. .9. p; : vai-:
v:'aps pgi^ t-ja ;s
- * [adi t..n'"
d/ vot. -'''P
a. \k.pn;:.p'Pk-^a
i , aa-rieai vlai
ar
itckk-e.i:..-;-:
N Y l lT
p