Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1948

              m
l - 1
be
pa
tir.
ro,
lio
pr
M; ,
im
hū -
žā
kc
ni
ril
nž
ūc •
m
Pi
sa
iTk .
vi .
ja
m
m
bi
ni
XX
te
cī
m
tē
n<
bi
IT
b.
P
n
o
b
c
d
k
n
c
r,
i:
a
r
r-y
l^TVIJA, 1948, ģ: :17. augusti
BIJ. SABIEt)RISKO LIETU MINISTRA ALFRĒDA BĒRZIŅA ATIVU-ŅAS
PAŖ LATVIJAS BOĻŠEVIZACIJU .POSTA tJADI'V^^^^^^^^^^^^^^^^^
Pēc Latvijas okUpācUas padomju speciald^^ Višinskis vispirms
rūpējās par komunistu leļļu valdības nodibināšanu. Tā ir tā saukta
Rirchensteina valdība, kas jau pārņēmusi resorus un sākusi rīkoties.
Sekojo^ rakstā A. Bērziņš raksturo šīs valdības dižvīrus.
No Kirchenšteina .,valdības", likās,
seglos vislabāk jutās iekšlietu mi--
liistrs Vilis Lācis. Bet^ taisni Lāča
amata pārņemšana iezīTtiējās ar pir­mo
jaunā režīma upuri. Kamēr
Veidnieks ministriju nodevā' Lā­cim,,
savā dienesta, kabinetā 20. jū­nijā
,pīkst.' 10 no rīta ^a^
Yā dzīvi beidza robežapsardzības
priekšnieks; Lāčplēša II šķiras kara
ordeņa kava;Lieris, ģenerālis; Bol-'
Šteins, Viņš. atstāja 3 vēstules - - m ā ­tei,
darba biedriem uņ. pnēkšniecī-bai.
.Pēdējā Vēslulēv. ģenerālis rak­stīja,
ka viņš\ cīnījies: par Latvijas
neatkarību uh darbojies tās jauņuz-būvē.
Negribēdams pieredzēt Lat­vijas
neatkarības bojā eju, viriš lab­prātīgi
šķiļ'oties; no: dzīves.
Bolšteina pašnāvība radīja apju^
kurnu Padomju sūtniecībā un Kir­chenšteina
„valdībā". Ķo darīt? No­slēpt
šo gadījumu, vai paziņot -at-klātībai?
Pjānos tās; ricbija pare-dzēts,:
Beidzot ;pēc 2 dienām, kad
pār pašņā v ību jau runa ja: malu ma­lās,
laikrakstos parādi jās maza: ziņa,
it kā ģenerālis pēkšņijniris ar sirds­trieku.
••••• ^ V / ^ - . ' '
Par Vili Lāci bija zināms, ka jau­nībā
viņš bijis komunistu partijā.
Arī tajā laikā, kad; viņa pirmie lite­rārie
darbi parādījās„SOGiāldemokra-tā'V,
viņš :vēl bijis komunistu parti-jas
biedrs: Vēlāk,sākot prodūcēties
„Jaunākās Ziņas", viņš no komunis­tiem
āizgā j is. , Vismaz' uzra udzības:
iestādēm nebija ziņu, ka Lācis būtu
piedalijies kādās komunistu sanāk­smēs,
vai maksājis .partijas vai
MOPŖA kasē kādas naudās sumrtias.
Viņa prāvie ienākumi atļāva' tam
ērtu dzīyi, ko Lācis arī pilnam iz­baudīja.
^ Viņa tuvākie paziņas do­māja,
ka Lācis savu jaunības dienu
„slimību'-;esot izslimojis. Un: tiešām
Lāča izturēšanās neliecina ja par kā­dām
komunistiskām tendencēm. Ti­kai
Viņa plānās, cieši sakniebtās lū­pas
un pelēko acu nepatīkamais auk­stums'radīja
iespaidu, ka šis Gilvēks
sevī perina kaut ķo ļaunu. Lai giātu
pārliecību par Lāča uzskatiem, uz­aicināju
viņu uzrakstīt.pretkomūnis-tisku:
lugu. tematu izraudzīja' Lācis
pats. Luga saucās^.,,Tālais ceļš"^^ u^
to izrādīja Dailes teātris:^ ' K^^
tus Lācis lugā bija tēlojis tumšās
krāsas,: kā cilvēkus bez morāles un
sirdsapziņas. Komisāru Piiednieku,
ko tēloja Kārlis Veics,: Lācis bija ap­veltījis
tik laūnātn :īpa.sībām, ka pat
,,BrīvāsZeinēs"- kritiķim : tas likās
'pārspīlēti..' V :
.1939.; gada rudenī^; pec padomju
bažu ierīkošanas, saņēmu -ziņas, ka
atkal atj a unoj is pārtra ūktos
rus ar MŌPR'u. ,,Kaijas" ap­gāds
i,zdev.a Lāča jaunības romānu,
kurā bija: asi uzbrukumi armijas
viTsniekiem.; Grāmatu ai
gadījurtis saveda marii ar.Lāci pēdējo
reizikopā. ;
• „Mums : ir • pavisam droši •pierādī­jumi,
ka jūs uzturat sakarus ar ko-mūmstu
partiju. -Ko varat paskaid­rot?"
es viņām prasīju:
Lacis. manāmi apjuka un. nosarka.
Beidzot viņš; atzināSj kā ar komū-^
nistu . partij;u : VLiiam sakaru neēsot,
• bet Viņš gari: esot dažus desmit" latus
ziedojis: MOPRA' i . :Arī
grāmiatū; Lācis' taisnojās, ka ņeeSot
manuskriptu pats pārlasījis, bet ta­gad
labprāt izdarītu .svītrojumus un
labojumus. ; : : : '
Šī saruna notika 1940^gada aprīlī:
Pretēji Lācimj kurš Padomju sūt­niecības
Tīkotaj^^s:- „kultūras;: darbi-.^
nieku" - pieņemšanās bija reti re­dzams,
Kirchenšteins tur jutās : kā
savs' cilvēks. Ja u^ viņa galdiņa
pietrūka dzērļeiļiu,. kaviāra :; vai v citu
- labu lietu, Kirdi|enšteins: pats gāja uz
virtuvi pakaļ. /.Tomēr domāju/ ka
Kirchenšteins nekad nav bijis komū-iļistu
partijā, bet visu mūžu.nodar­bodamies
ar sīkbiatnēm, pats ari ir
šāda ar mazvērtības kompleksu un
. godkārību ;pilna, ^auna ';^īkbūtne.
Vii>a kārē tēlot:„augstupersonu'^-to
noveda tur, kur .viņš šodien atrodas.
Daudz minējumu dzirdēts^ p ^
šinska sabiedi'isko lietu mihislru Pē­teri
BlauU Daži dornā, ka viņš Mas­kavas,
varas viru rokās nokļuvis; kā
,,Jaunāko: Ziņu" korespondents,: pie--
dalīdāiuies/lielajā; politiskajā' prāva
Maskavā..: /Bet;tas; ir: tikai minē­jums:
— 4r: Blāu'u biju kopā 1919.
1920. g:; Latvijas kaŗaskalā, vienā
vadā- Tur' viņš •bija;kluss, 'bez savas
gi'ibas/ uzskatiem un pakļāvīgs rak­sturā
'spēcīgākiem.. No ļ 927. gada :ļidz
pat Ļat'vija^^'okupācijai viņš bija::^:
Rīgas aizsargu pulka sakaruVbatal­jona
rotas komaridieris un aktīvi; ir
piedalījies: arī ^15. ^māija notikūmios.
Savā domāsanā Viņš bija par primi-
P ē te r i-s: Erm.a-nivs A n š l a v s : Ē g l ī t i s:
I ^ i nu saka! Cetiirto: drīz gadu;
Sākšu dzīvot bēgļu nometnē. ;
Dienu rtaktī, nākti dienā'vadu;.:.
Klausos:: pērkons parūe pamalē..
Bērni' ieaug laikā klaidoriīgā,
Gitu ! dzīvi pespē3 iedomāt.
(1. turpinājums)
Noledojušās stigas bija pagalam
Mazitlielākiern, klau:/jautā:^,,Rī es redzēju,.kādam:np-
Kadā nometnē jūs-dzīvojāt?" '/:
Maza meita man' nesen vēl garām
Aši -tipu, tapu mēdza; skriet.: \
Tagad — bizēm divām melnām,,
aram
lūkam bija dota līdzi apkaltā bozē.
Ēzeļi slīdēja un bieži sāka šļūkt at­pakaļ.
Vajadzēja . • manīties, veikli
iecirst bozi atspaidam. Tadī ^pelēcis
pašņāca īsu brīdi un čā­poja'
tālāk. Kad bijām jau pašā
augšā, man vīlās, nepaguvu mietu
I iecirst laikā im ēzelis nobrauca už
dibena :un sāniem pa mirdzošo no­gāzi
: dziļi • lejā. Otrs, galvu piešķie­bis
un ga^ās ausis kustinādams, •ziņ­kārīgi
novēroja biedra • slidināšanos^.
Bet ko nu? "Vai patiesi jākāpj lejā
viss mi 1 zigais gabals ēzelim pakaļ?
Nebūt.. — Tikko- sasniedzis apakšu.
tīvu un uzņēmībā par gļēvu, lai ga­diem
ilgi būtu varējis noslēpt savu^
piederību komunistu partijai.
1940. ģ. 19. jūnijā. pēc tam, kad,
kā Bļaus pats teica. Kirchenšteins
viņu pavēles kārtībā iecēlis par mi­nistru,
viņš atnāca pie manis un vai^
rāk likās nobijies nekā laimīgs. Pra­sīja,
kādas esot manas domās. At­bildēju,
ja viņš amatu ir pieņēmis,
tad latvieši to nolādēs. Teicu arī, ka
pie,Vīsa tā gaidāmajos 1 aunajos noti­kumos
. viņš varbūt- spēs izdarīt arī
kādam ko labu. Tā teikdams, domā-ju
par aizsargiem. Arī' ministriju
pārņemot, • Bļaus, pretēji Vilim Lā­cim,
jutās nedrošs un neveikls,
^ Dienu pēc ministrijas -pārņemšanas
sastapu Blau'u pilī. Es gāju pie
valsts prezidenta, viņš uz sēdi pie
Kirchenšteina: Izskatījās bāls un
noguris un' stāstīja, ka visu nakti
esot no krievu valodas tulkojis ru­nas,
kūpas teikšot Kirchenšteins,
Dambītis un viņš pats. No krievu
sūtniecības esot stingri, piekodināts
runās itin neko negrozīt; :'
Tālab vajadzējis, strādāt ļoti uzma­nīgi,
lai neiznāktu nepatikšanas. . [•
:„Bet tā taču ir neuzticības un ne­cieņas
parādīšana no sūtniecības pu­ses
jaunajai valdībai," es iebildu. Uz
to Bļaus paraustīja plecus un neva­rīgi
atbildēja:
Notiek jau vēl ļaunākas lietas."
Slaika skuķe jau uz skolu iet.
Gatvē divi jaunie, viņš un viņa;:;
Redzēju tos • rokās tveŗajnies.
Māti. jau,'kas pērn bij:. līgaviņa,
Redzu bērnā maigi vērāmies.
Dažs no šejienes iet' beigu gaitu;
Kaps pēc kapa: vācu smiltīs rakts.
Bērns vai sirmais — Dievs, vien
. cikaita* I ^*i . i . i \ . t \ . \ j 1 i V - V i / . l o t . x,
^ . , : . ; - , ^ 'ēzelis piecēlās, nopurināja no iz-
Krustins melns un zina:; kādam v • .. v' ..^^Z-. .v.o-u,oo •
' : ., , boztas un izplucinātas spalvas snie-
' gu, metās tik ceļos un veicīgi nāca
Tālums aizviļ vingros, stipros,' - ļ pats augšā 'bez mazākā pamudinā­ja
unos, juma. Vēlāk es izpratu, kas par
Latvju sirdis zemju zemēs pukst. lietu: ēzelis tāpat kā:;cilvēks, nemīl
Daudzi šeit vēl — kaut vai laikos strādāt viens pats. Arī ēzeļi ir vai
— nu vadoņi, vai uzticīgi sekotāji.
Cerē, smejas, raud un kliedz un Vienu pašu lopiņu pēc tāda kritiena
čukst, nekāda vara pasaulē nepiespiestu
„ ., . . V j rāpties kalnā otrreiz. Bet ja augšā
Beidzamais, .noTiometnes kad aizies J doma nekāpt v i -
ĪSS var but, es viens no ' ^ '
iem, —
Beigsies laikmets savāds priekā, Taka uzvijās paša kalna mugura,
raizēs šaura kā bazjiīcas jumta
Mānu māju laikmets izdzītiem. :. 'ļp^sēs atvērās nejauki bezdibeņi un
vējam iesvilpjoties, mani soļi kļuv
tik nedroši, ka bija •jāpieturas . pie
ēzeļu groziem. Līdz ko mēs kā
melni pimkti parādījāmies uz mē­nesnīcas
apspīdētās kraujās, kad
gaisu satricināja granātu kaucieni
Vairākas sprāga uz priekšējās : no­gāzes,
apbirdinādamas mūs ar
Latviešu' daiļamatniecības izstrā- ļ sniegu, citas pāršņāca pāri un spra-jumu
salons Minchenē J. Maman- ga dziļi ielejā. Kad pusdzīvs no
tova vadībā pasacīs teicamu darbu pēkšņā nobīļa sasniedzu atkal aiz-
— rīkot: latviešu dailamatnieku ra- segu, tad noslīgu starp: saviem eze-žojumu
skates. Līdz šim salons tā- 1iem un ilgu laiku nespēju nomieri-das
ar labām sekmēm jau sarīkojis nāties.; Katrs duniens man. atkr^
Pazingā, Minchenē, Bad-Kisingenā sita kā pa dzīvu dzīslu. Pēc laiciņa
un nupat beigusies skate Gīzenē, kur Pienāca Druvājs ar saviem lopiem,
tā ar Dailamatnieku savienības at- gl^iži nosvīdis un spēja izdvest tikai:
u notika 7132. un 405. latviešu ,.Skrūvē nu vaļā!"
darba rotu protektprātā, sevišķi ska- „Ko tad?" es brīnījos:
tes sarīkošanu sekmējot 7132 rotai. • ' i v • \j •
•Skates dekoratīvais iekārtojums bija .-Nu^^^ konjaku! Ne. jau. mikix>-
māksl. V. Griķa darbs un skatē re-prenzentējās
kleinkecas, Augsbur-T Atskrūvējām kanistri. un no-oties,
visur mētājās labas un deri-gas
mantas tērpi, teltis, pārtika.^ i
Es salasīju, labāk to, jo mazs pa-^
doms nekad nekait. ''
Bet. drīz vien man uzbruka zemli- S
un vienu zirgu nošāva. Ar |
skumjām izlvrāvu grāvmali pusi'-no i
•savāktajām mantām un braucu tā-1
lāk vienjūgā. '
Jau otrā dienā ceļš nelaimīgi ie-ļ
griezās pāri -atklatārn pauguram^ Tū- li
da] tuvumā . noblikšķēja šāviņš un l i
es sajutu, ka viss zem manis jūk un (
šķīst." Es smagi nogāzos un paliku•%
guļam ratu drupās, kamēr zirgs ar li
dīsteli aizaulekšoja pmm. :Iēbē3zis
grāvī, ar garu koka ķēpeli kacēju-4
pie sevis vērtīgākās mantas,: uņ: ie-ill
saiņojis tās :mugursoniā. steidzos p « - | | f^
kaļ kumeļam, ko sagūstīt ai*. smago rd
nastu mugurā nenācās viegli. Kadip
beidzot tas izdevās, gāŗus ceļa
posmus soļoju pa ceļa grāvi, vež-]^
dams ar mugursomu apkrauto zirgufl
garā pavadā pa ceļu. Tikai pēC; ga-r^^J
ŗiem ķilonietŗiem ceļš iegriezās aiz-ll
segā, im es varēju turpināt ātkapša-IJ
nos jāšus. Tikai, zirga mu.gurā • pa--;^
manīju, ka granātas šķempele rnan.1/
norāvusi īkšķim nagu un, kā redzat,!!!
tas, tagad man aug neglīti grūbu-»!!
ļains un līks. .
mm'
It
gas, Ansbachas, Silenbuchas, Fel- Uzēi^ān-i labu malciņu. Gala nona-
: Pēc tam, kad varu pārņēma Višin- ļ bachas, Eslingenas un. Memingenas ^^ši ..bijām tik. jautri, kā izpletņu
ska ielikteņi, vairums nacionālās vāļ- daiļamatnieki ar .intarsijāsm.un kok- lēcēji brīnījās par musu drosmi,
dības locekļu atstāja Rīgu. Munters griezuJmiem, : metallplastikām, ādas Citreiz, kad vedām konjaku. ; ie­ar
visu ģimeni aizbrauca uz Siguldu, izstrādājiiuniem keramiku, : kalu- stiprinājāmies j a U ; laikus, pirms
r r , . . _ _ . x . _ v . r : _ - i = . . . J l ' v •' , r bīstamās vletas. Par^ laimi, kalna
mugura bija tik šaura, ka granātas
ne reizi neķēra pašu taku.
Tā mēs dzīvojām. Pa dieriu gu-lējām
un kopām ēzeļus, pa nakti
kāpām ar tiem kalnā. Labie goda­vīri
. ēzeļi Ja vien tiem atstās pār-liecību,
ka. viņi paturējuši virsroku
un visu dara pēc sava prāta, ^'^'^
Tieslietu ministrs Apsitis pārcēlās u^jmiem,; audumiem un lellēm. Izstā-lauku
m^jām Omuļu pagastā pie dītie darbi guva ne vien labas at-
Valkās. Izglītības ministrs Auškāps sauksmes amerikāņu un vācu sabied-uz
savu kalna piegāzes ; mājiņu pie rībā, bet arī pārdoto darbu skaits
Cēsīm. Finanču ministrs Kamin-ļ ir augsts — ap 70 %
skis ievietojās .slimnīcā un tikai j: Visas salona izstādes: rīkotas ar
zemkopības ministrs Birznieks netika saukli: „Mēs esam; zaudējuši, dzim-no
Rīgas projām, jo viņam vajadzē- terii,^ bet neesam zaudējuši darba
ja izpildīt amatu, kamēr padomju ^trieku". Gīzenē izstādītie darbi Uh
sūtniecības sekretārs: un uzticīības sauklī ietvertā doma tik dziļi aiz-vīrs
Vietrovs VišLnska uzdevumā sa- kustinājusi armijas mācītāju N. T,
meklēs kādu, kam šis ,,gods" būtu Moŗtonu, ka tas ne vien atstājis cil­pa
prātam. . ' "; dinošu ierakstu skates viesu grāma-
Palikdams Latvijā, biju cieši no- tā, bet .par saukļa temu sprediķojis
lēmis, nekādā ziņā dzīvs : nedoties arī dievkalpojumā,
rokā komunistiem, bet briesmu brīdī 6. septembrī salons paredzējis
meklēt patvērumu plašajos mežu no- līdzīgu skati Bad-Nauheimā • un
vados, kurus -diezgan labi pārzināju Istrādā arī pie ceļojošas daiļamatnie-no
agrākām medību gaitām. Zāļu čības ;skates noorganizēšanas. • No
sestdienā aizbraucu uz vienu tādu i skates ienākumiem Gīzenē, salons
vietu, uz nomaļām mājām mežu ie- zinānriu daļu ziedojis 7132 latviešu
lokā. Kad vecajam saimniekam iz- | darba rotas kulturāliem mērķiem,
teicu savu vajadzību, tas par negai­dīto
ciemiņu bija tā kā satrūcināts
un, tieši neatbildēdams, jautāja sa­vam
dēlam:.
,.Bet mums jau nav tādu telpu',, i.nācis un dabūjams
mmistra. kungu ^izmitmāt.:' BALTIJAS V A L S T U P A S T M A R KU
Uz to dels ne mirkli nevilcmada- . .;. .rr^AT r^r^o
mies atbildēja: KATALOGS
T p f tp n p H n V ^ t hnf n p k n H a ^ p i i - M ^ ^ ^PP-' P'^^" ilustr., piecas valodas.
„ i U - , te neatUvSt DUI nekaaa sau Cena-DAI 3 . - . Atkalpārdevējiem irdz 20 proc.
bīšanās: ministra kungam., jāpaliek atlaidu; .Pasūt. pvuņem. Baltijas filatēlistu
šeit!" " - r biedrība: (13b) Augsburg-Hochfeld. Post Of.-
Tad arī tēvs vaii's neko n e i e b i l d a r (52)
un mēs; ar dēlu—, aizsargu, māņu ļ.jūiija ;Luša
nelielo bagāžu novietojuši istabā, ļ V A G I S K I — L A T V I S K I — A N G -
Apvidus likās diezgan apdzīvota^
?t visi ļaudis noslēpušies. ItaļulJ
zemnieku mājās man ļoti jocīgas li-tS^
kās lielās, pamatīgi ^ mūrētās māize>s'tf
krāsnis, kas stāvēja pagalmos,. vat:|i
pat labu gabaliņu no mājas. .-DažiilJ
labu reizi es pieturēju zirgu un: n o ^
vēroju ŠĪS' jocīgās ceptuves. Dzirdē-dams
frontes trokšņus jau pavisamfil
tuvu, es pārliku, vai neielīst kādŠ-^
no krāsnīm,, kur tad gluži miefjgt:;4|
varētu nogaidīt' valdības maiņu. Bet .
tad atkal' iedomājos, cik apkaun(>t||
joši izskatītos, ja: angļi mani sagūstī|||
tu, izvelkot. np krāsns, un es . j ā j i ^
vien tālāk. \[. •
;., Pēc kāda laika sasniedzu Po-upi^
kas tobrīd 'bijā'^^palos-un^. i
briesmīgi strauja un grūti .pārvāra^
ma. Tilti bija saspridzināti, rīeķuiBl
neman
Arī
sen bija atkāpušies pāri upei..
Kamēr'es-sēdēju savŖ kaujas'ziril^
ģa mugurā,. vērodams.; straumi
dienās Čezars • Rubikoņu, ::pienācw^
<āds itālis un zemu kianīdarnieH
sniedza man lielu. žūksni naudas,
autāju: labajam vīram, kāpēc -viņSi^
mani apdāvina? Pēc ilgākas saru»
nas, jo nedz es pratu :italiski, n
no man pazīstamām
lodām, izlobīju, ka viņam, ^sacīts, l^p
pēdējais vācietis :::atkāpdamies^; ņ t ^ p
rienokļūsit. k vairs kas n
f^^^BSS^ 'i-'
•^^^'^^'un zirgs'
devāmies izraudzīt man meža slēp­tuvi,
kur noglabāju arī līdzpaņemtos
L I S K A V Ā R D N Ī CA
ieročus. ..:.-•'.:,>>: ļ Kerh
'. Dažas dienas netraucēti nodzīvojuii492.
iznākusi autora apcādā Kempt.enē: (13bV'
meža klusuma. Bet 28. . jūnija vēla '
ptcn:/Ansāu, Rcichlinstr. 26: . Vārdnīcai
pp.,'ccna brošē jumā D M 6.—, icsēiumā
,»LATVIJAS" ABONEMENTS.
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķam ek­semplāriem
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
D'M 3.- mēnesī + DM 0,50 par pifsū­tīšanu;
pasūtinot kollektīvi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesī par eksem­plāru;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.— mēnesī + DM 0,80 par
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejīgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi­nājumi
par puscenu.
abonementa - pieteikumi. sludinājumi,
laudas pārvedumi un korespondence adre­sējama:
„Latvijai". "(13b) GUnzburg/Do.,
Bnrgermeister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēļā — otr­dienās,
ceturtdienās un sestdienās.
vaķm'ā,\ kad- t D i j i i Jau istabā aizgājis TAUTAS GARA MANTAS - TRIM-pie
;miera, un a.ri citi mājinieki jau DINIEKU BIBLIOTĒKAS LEPNUMS
gulēja., mani iztraucēja neganta suņu | , ' . : i , ^ , , , o i i e t izdevību lēti iegādāt
nešana. Acumirkli biju kājas, -sa- • ^ K " A T « T Ā R K - S « T A T V T F ^ T T
.ģērbies un gaidīju, kas notiks.tālā-- ' . SKAISTARKAS LATVIEŠU
Vai mana atrašanas vieta butu jau ļ
atklāta? "
PASAKAS
• A l f r ē d s B ē r z i ņš
Nākamajā numurā lasiet
„VIETROVA PISTOLES STOBRA
GALA"
11 grāmata ' (oranžā krāsā) nupat iznākusi;
n. gr (zilā krāsā) iznāks augus'a .beigas;
• 111 . ļg r.::: (zaļ'ā krāsā) izn ā k ? : ; scp;. sāk urnā.
Ka^ra ::^rāmata-maksā; D.M 1,80. pa" pastu pie­sūtot
DM- 2,—.: ; S a t u r ā : Zvēru pasakas, Brī­numu
pasakas, Joku pasakas. Teicama lasām-vicld
.bērniem /un jaunatnei. .
'. J. Ka dila apgāds, .
(14ai -Hssiingcn.Ncckar,
StutiEiarter Str. 27—2
500 DEZERTIERU NO PADOMJU ļ — — ^ '
iri^T A i PCIIRO STARPTAUTISKA MEKLE-juatvA^
SANAS APVIENĪBA AROLSENA
Vācu prese ziņo. ka pēdējās: die- MEKLĒ*
nās/mo Vitenberg^/ apkārt^^^ Minnu'.Lācr,
domju zona dezertējusi oOO sarkan- dz. iS75. e: i . ; Rīga,- pēdēiās. ziņas no:: Bo-armieši.-
Aleksandrā laukuma unr dēnbachas;. Mecis:iavu:.:Labanovskf,\ dz. i9u6.
pitĀS k r i A V J V c p H - o r ā R A r l T n p ^ < ^ H - l ^ - l '2-. P- 'z. 'no- :KarālauČ!em; Richarpu La-cita^
knevu seKtora i^erimeb siaci- 4. v v,,. p. 2. no .Karaiauōi^m;
jas notiekot loti S t i n ^ dokumenta CeslavuLabanovski 3 g . . v . , p. z.. no Kara-
Dārbaude, lai sagūstītu aizbēdzējus. Ilaučiem; Arnoldu LācL d.z. 1912., p. z. no
V ā n i pivrlioH7T^7At5ii n vācu . civiliedzīvotāji; non AVTl^tfeAnnOh ^err-- l H^^a^n^o^r^e^r^a s; • A r v iKdau taPrīanuul i LLāaccii.. ddzz.. 119^1675.; ,; 2n5o.
ges apgabaia ziņo. ;tva :aizvien biezdrs: lo., p.ļ z. no ':Meirānu. pag.; • 0^^
notiekot padomfu karavīru lizbru-^- dz. .1909. 26,V5.:,.:no Rīgas:j 'Edgaru. Laivu, dz.^
1-^^ . r..-ļ,.^;^l ; AnV-"io'Aoa- ' 1911, 28. 4.-, no Rīgas; Linu Laseršonu, dz.
:va^ vtiOclGc legUt. C l l v dapge.- ^^^^ . e. R i g ā , . p . i. no Drezdenes; An-
A. I d r c u Lasko, dz. 1911., p, z. no Rīgas;• Edu
gluži ,_tāpat kā cienīgie ģimeņu gal­vas,
kurus nemanot vada gudras sie­vas,
tie ir vispašaizliedzīgākie lopi­ņi
pasaulē. • Nekādas., nastas nav
tiem par smagām. •
:; Garā ciema ēkas angļi drīz vien
.visas sagrāva, bet mēs ierīkoj ām ies
pagrabos. Patiesībā es nevēlējos ne­kā
cita,, kā:bībeliskajā ēzeļa amatā
sagaidīt kai'am beigas.
;:. Bet .kādu.dienu. izpletņu lēceji no­kāpa
no galotnēm un ierak ās Lom-bardijas
līdzenumā. Es paliku ve­cajā:
apgādnieku amatā, tikai ēzelīšu
vietā manā zināšanā nodeva divus
zirgus ar ratiem,. Mani atšķīra ;: ari
ņo draugiem latviešiem. Sevišķi man
pietrūka Druvāja, kas allaž mācēja
uzpurināt visiem diīšu. Ar zirgiem
bija daudz darba, ar ratieņi. vēl vai­rāk
.—. tie mīīžī.^i lūza, .aizjūgi_ mai­tājās,;
tā kā augas dienas nopūlēda­mies,
es ar skumjām atcerējos jau­kos
ēzeļu laikus. : - •
• Līdzenumā fronte neturējās, bet
sāka diezgan. strauji ; virzīties ; uz
ziemeļiem. Vācu armijā viss jau t'
-krietni pajucis, tā kā es varēju sava
pulka vezumnieku rindā, nemanot
palikt: beidzamais un pēdīgi braukt
gluži viens pats. cerībā, ka man'
panāks; un .sagūstīs angli. Par visu
vairāk- es nevēlējos atgriezties; pār
Alpiem Vāc zemē ifn tur ^vārīties
savā sulā". . Tomēr izpletņu i ecēju
arjergardi arvien vēl nikni cinī]ās
un. pēc tam, kad pie :angļiem pār­bēga
kāda lietuviešu grupa, ļoti uz­manīja
un šāva .^nost katru aizdomī­go.
Tāpēc pagaidām nesteigdamies
braucu., vien 'uz ziemeļiem. :•
• : Sākumā v e d u ; m u ņ i c i j u k a s bi
smaga un. zirgus stipr nopūlēja
. Šaubīdamies.©vai granātas vairs kā
dam. va.ļadzīgaš.' izkrāvu "tās gMt
kaudzītē ceļa malā un* braucu, tai
tukšā. Kā . jau.allaž armijām atkāp
bus.
Lāstu -OS g. V.; .no Rnistpils: Hdvardu Last
mani 40 g::v..;:.Ra.imandu.Lēveru, dz.; 1921.. p
2. līo -Dzelzavas p.; ; .Ivaru Līdumu,. dz. 1942
24. 9. Liepā'ā;,: p,^ z. : no. Polijas; F.dvard
L'icp.u: ':'di. • 1^''G.'.L - 9 • p!Vi.: no • Mekler-bur?as
.Zani. Liepu 55 g. v.,. p..z. no: Tīringa Alek
:.s:.n:dru - L i ģ e r i . : dz.^--,1901'. • 13. 1.: ' Lūciju Lin
;d^vu 37 ģ.. V... p.' i.: no .'Perleburgas;-.;- Lud
;>\ežaku, dz. 1925. g., .p.. 2. no ' Latv;>a5: : E ii
Miķclsor.i.. dz, 1904. • g.,. p. z. no -Dreždcnes
Pēic-ri .MilJuzL dz. .1917. :g., p.: z.' no • Stut
'hofasv, Arturu-• Nagobadu, dz. 1905.: g.. p. z
..nd \S:uthpfaš ; ā r t i ŗ i u ,.Nei 1 andu, • dz,.•• 1908. g.
p. z.; Do'.Stuthofas;.:• Kārli Ozoliņu.
" Justīne pār
l^:Sbija*^^^^
MMiĪeMitciari/eI-*f^f ia^k,a jasļ:
;Mliem,.::im.-lietus
ieja-^r.ap.ceļga-
" reizes neuzliākoja
;:sn^ādainās vērās, yi-
*• relilu, šad tad ar roku
iatus'no pieres. Pat
^nepagriežas - pretļ un
isbija tā, it kā viņai m.
.hi ar kādu; kas ne-i!
ii.:-ļ-i-- • •..:
0r pēkšņi: j a u - ļm
ķ s t o uzlūkodams sla
skiaiiieiri:vajadzējaIka
.terie- tai
et, kā tu mani dē
dedzināšot visas mājas, un vēlēiāsg
atpirkties. Nauda, saprotams,>: maji.
varēja labi noderēt,: bet ka nebiju'||
domājis dedzināt Itāļa māju,, tad ne-fjj
varēju atrast pieklājīga iemesla da-ļj
vanu pieņemt.^ Beidzot nolēmu.
atkāpšanos:- jau šinī krastā, zir|Š|||
man. vairs nav vajadzīgs. Tā, abpu-H
;sēji apmierināti, viēri
paturēšu naudu, bet ''^"^''^
mm
Griezās jau \ pret vjīkaru, ;
01 ja silts,: itālis, pārliecinājies
manu miermīlību, aicināja palilrtj;|
pie viņa pa nakti un ieveda kūtļ|i|
Šaurajā .• ej.ā/^ starp stiliņicm . '^ēd^jōilil
sievas un' adīja, ^ vīri: dzēra :5a|ļ|ip
mecco vino. mecco aliva. spēlēja kā^gg
tis un pie kājām viņiem rotaļāj|S^
bērni, ļtalijā' ir maz/kurinānnā u n | |
ziemu zemnieki dzīvo kūtīs. ^ ģ
Es biju stipri"noguris, • nojozU uzj^j
kabi un tīksmi atlaidos. pie' -M^^^
Izbeidzis savas kaŗagaitās, domāp|
par Druvāju. Viņā daļa .:: atkapl^l»^
gandrīz reizē ar manējo. Vāciem
līdzi mans ^ di'augs, saprotams, n e ^ g"
koja. Viņam vajadzēta būt kaut k t^
tepat: tuvumā. Liekās, varēja d r o^
derēt, ka arī• viņš nebūs uzņer''^"'^
ķa-man tas ne- jās
pasktījās mā-lifc^-'
gkbēji.-]^
sie
i'pS: kreisi, iegrim-1
ikaha stāvajam vkā
veda lejup, jau- sa
olai
ga mm
saju-
"8ts f. šlecers
i ^ f e l a n a - l ^ l
Fr. Hebek ļ "N
^^^*avtadesL..^
Maza, nosmulēta meitene man ^-'ļļ
nesa.vīnu un sieru. Miera P i i ^ ^ . f f t j ij
sotne mani apņēma. Bet-nogaumēiis
mazu malku pasuŗa --^
antī, ārā .atskanēja: šāvieni t H»
kliegšana. . .
mei-1 jas
^ vēl negri.
pūles.šķērsot straujo Po, - Jā,^ viĢflMļl;lte\nn^, "^^^ff^ ļ
nu būtu īstais vīrs. ar Mm^^^^ uz-ļ-tCneiļ
:ties,::ko:dārīt-tālākv:,v^^:::::-^^
postu kā "
..iffa avīzes. I osl
(Turpina.;ums sekos)
mm
. • • • sia
•' • - \'.:..is#:
- -.-vi
••.liim
: ' : f ^ ^
..: Baltijas universitātes :fizikas i-^^gp
Ŗ. Siksna un elektrotechnikas d « H ^
R.; Salka' pieņemlī par mācības^ ctmmM
kiem UpsalaS; universitātē. Abi au
dās'/koriferenGĢs: referāta
Latviešu ,humānitārovzinātņu.;asoc^
iesi ::,slip
ci ja (J. Šīna;. apgāds Lībekā)
/ Jāņa. Ezeriņa noveles
:kalnāres'-pili• izdevis ap'gads^^Ģ-auJ^^
tumsas ar E. B'rencēna ,ilustrāc:.jain|||
izdevis ..Skalbes :tautskolas. un :^'*;9|
nazi jas ; skolēiTu kooperatīvs
^^Ws| klons
3 l?.u r VVii en
''a pa-
^- io- tas
Kā(
'jās