Bavarijas Latviesu vestnesis, August 17, 1948

              mm
mm
mm
p i l ^
p i l i •
ml'
māt:
lvi'-:*-!,.:; / '
mm
i i i i f :
I » »
K.3> i': •
mm •
l i i i
i i i
'W0ā
• P i l
iri
liii
pil
ko
be,
pa
tir-
Ue
pr
m
bū
žā
kc
ni.'
dā
šli
ūc
m
Pi
sa
m
;vr
ja
pi
m
m
bl
ni
tf
ci
m
te
bi
ki
It
h
P
ii
n
b
c,
•••«•i
: lv
u
c
'1
l
V
«i •
•1..
LATVIJA, 1948.'g. 17,
Nr. 63 (168) 1948. g. 17. augustā
Ar.autore oaralcstu vai iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos izteiktās domas, nav
katrfl ziņ& redakcijas domas
Ārlietu ministra
Maršala vainc^gs
bērēs
• Par • cieņii;.- ko -\^ašingtonā gan; kā
Latvijas sūtnis, gan; arī. kā sabiedrī­bas
cilvēks bija ieguvis nelaiķis Dr.
Alfrēds- Bīlmanis; liecināja/ kuplais
izvadītāju pulks un līdi^jūtības; ap-liecinājumi
ga:n no A S V v a l d ī b a s ,;
gan Vašingtonas - dinlpmātu aprin-^
dām uri A S V latviešiem siītna bēru
dienā. Jau pirms bērēm sūtniecībā
;ieradās. .ārlietu ministrijas. protokol-šef
s Steni i js Vudvords • un nodeva
ārlietu miTīistra Maršala IMzjūt^bu/
Ārlietu ministrs personīgi; bija at­sūtījis
•vainagu,. ..:Tāoat;adzjutības
vizīti un vainagu nolika Vašingto-nas
"diplomātu^ v;k
Hondurās vēstnieks Dr. von :T. ^R.
Kaceress; Līdzjūtības; apliecinājuma
saneniti arī : no • A S V ārlieiu mirīis-
.trijās- Austrumeiropas :nod:\ļ,as; .auģ-^
Stāķiem darbiniekiem un bez bij.
Lietuvas: un. "I ga unij as d Lp 1 omāti skā-:
.jiempār^^tāvjiem arī no Lielbritāni­jas,
"Kanādas^ Beļģi,iasr: Spānijas,
Por tu ga 1 os,:' Tn d i ja s, Kuba s.. F ilipinu,
Burmas, Liberijas. u . c . vēstniecību
vadītājiemvāl to, pārstāvjiem.; . :
; Izpildot nelaiķa vēlēšanof^, sūtņa
mirstīgās ' atliekas: guldītasj:metalla
šķirstā- lai tās kādreiz; varētu, pār­vietot
uz brīvās Latvijas smiltaini;
IZCEĻOT U DZĪVE GRONĀ
: • Grpnā:; oie Drēmenes tiak^toši-.DP
pirms došanās uz tālām aizokeāna
zenicm pavada-: savus /pēdējos^:: m^
kļūs / V ā c i i ā. G a n d r ī z ; ka tr u d i en u te
ierodas un aizbrauc vairāki simti
: Gronā : ir. viena no priekšzīmīga-.
':ajām šādā veidamōmetnēm Vācija,
•/isur tīrība - un gandrīz •.:militāra.
':ārtība.. Visas formalitātes skārto-as
samērā ātri, kaut gan- nākāsvpa­sita
vēt; ari,j'indās. Vīrieši un siēvie-
: tes dzīvo atsevišķos blokos^ kāpēc
• precētiem ļaudīm;ir'; „laulības ātva-
Mnājums".; Bērni mīt pie mātēm:un;^
tēviem,, skatoties pēc /vecuma un
dzimuma. Viesošanās laiks - pretējā•
dzi.muma blokos noteikts no pd. 10
—13 u n pĻ 15—21,. 30. ' Nometni at­ļauts
atstāt no pl. 10—22. Nedrīkst
ienest zivis un siļķes. Izceļotāji' ēd:
kopējā 'katlā pagatavotu ^ēdienu
;Rītps un vakaros i r saldinātas i pie­na
zupas, 3 šķēlītes• maizes,: melnā
ka.fija, up nedaudz taukvielu. Pus-dicriās
vira,; kailūpeļi.:' mērce, sak­nes
un viena: šķēlīte maizes. E m i -'
granti; dztvo pa 4—15 vienā tedpā.
K a t r am izsniedz: 2" segas, pāagu un
galvas maisiņu. Ir dūšas ar s i l t u un
aukstu ūdeni. Smagā bagāža atro­das
noliktavās; :
: Jerodoties Grbnas: nometnē,-katru
iebraucēju vispirms reģistrē; karto­tēkā,
pēc tam seko īsa mediclni;>ka
apskate ar neizbēgamo: ,,pūderēša-
• n u " :pret iriseķtieni. Nākošās dienās
emigrantiem jāstājas attiecīgo val­stu
konsula un:,ārsta priekšā. ::Ārsts
pārbauda, vai neslimo ar acu, ādas
- uh: venēriskām, slimībām. Pēc tam,
j a ir ^pienācis: kuģis,^ va<r notikt aiz­ceļošana,
; protams, vēl nokārtojot
dažas: formalitātes. :
Uzejot uz kuģa, katrs cilvēks var
ņemt līdzi tikai vienu saini. Katram
izceļotājam, pirms tas ierodas Gro­nā,
ieteicams apgādāties ar : baku
potēšanas zīmi. Ja tās nav, jāpotē-jas
no jauna. Zīme jāapzīmogo no­metnes
potēšanas iestādē.
Informāciju' par • pārbaudēm, do­kumentu
'izniegšaņu; • nozīmētiem
braucējiem un bagāžas nodošanu
lizliek Ibdokos . iiz: ziņbj urnu dēļiem;
un pie bagāžas halles. Tai uzmanīgi
jāseko. Nokavēšanās var būt likte­nīga.
Nometnē darbojas pasts, tele­grāfs,
kino, ir lasītavā u n spēļu t e l -
; pas. Rīko arī /dejas: vakarus. ;
: IRO uz katru izceļotāju- kuģi sa-
, pulčrina/ināzliet Vairāk braucēju ne­kā'
kuģis spēj uzņemt,, l a i būtu re-
;zerve. Pēdējie: atvieto pēkšņi sasli­mušos
/braucējus. : §iem .:,rezerr
vistiemV^^diena pirms kuģa ātieš:inas
i r īsta 'nervu: pārbaudes/diena. Gita:
ndaime/vār/būt to laimē/ / ' v
: 8. un/ 9. augustā no Gronas caur
Brērnerhāfenu Roterdamu uz
Kanādu aizbrauca vairāk nekā 1200
DP, bet 10. augustā caur Ttaliļu uz
Austi'āliju devās.580 DP. Pēdējo v i ­dū
bija. arī. dažas ģimenes no F a -
lingbosteles un Ventprfas.
Kopš Gronas nometnes dibināša­nas
augusta sākumā pagāja 50 die-
Anglijas, Holandes, A S V 1 un Bra­zīlijas
pārstāvji rezolūcijā-'UN, saim­niecības
un sociālās padomes! septī-.
tai sesijai Zenēvā pagājušajā ne­dēļā
uzaicināja visas nācijas paātri­nātā
kārtā un maksimālo 1 iesnēiu
robežās izvietot savās zemēs' ap
600.000 Eiropas bēgļu un DP, kas pa
lielākai daļai :nāku3i .no taģ'ad. k o -
mū n i stu; pā rva 1 dītā m . žemēm ' iļn nej.
v a r : turp repatriēties. :Bez: l am re-/
zolūcija ieteic :j.aunu:/polītikp to bā­reņu
un bez vecākiem;' palikušo;
bērnu :'izvie?tošanā,/ķuŗi tagad/ atro­das
IRQ ; ap rūpē. Bē ŗn u s , : k uŗ u ve -
c āk L • nav ; a tr od a m i,;:. b e t kur u ņ a c ip-nālitāte
neapšaubāmi konstatēta, re­zolūcijā/
ieteic repatriēt, pi^ k^pi-
,,prtekšņoteikumarn :jābūt, ka katra,
atsevišķa bērnā.; individuālais ^ ļa-:
būrhs/būtu noteicējs faktors".'••'/•:
Bez tam Četru: valstu: reiplūcijj^
steīdzarņi mudina ' visas / valstis/ kas
parakstījušas IRO kpnstitūGiju, r a -
tificēt/sāvu pievienošanos šai. oiŗga-nižācijai.,
/To 'valstu vidū, kas'/' savu
pievienošanos:^ vēl nav ratificējušas,
ir arī B r a z i l i j a — viena no/ŗezolūci-ias/.
iesniedzējām;/Yalstīm; ^•.. ,|;
IRO/ sagatavošanās komisijās gal­venais
štābs Vācijas arnerikāņu jps-em
Dar
lā ziņo, ka joslā vēl i r 816 D P bērnu
zem .17 gadiem, kam nav.vecāku v a i
atbildīgu tuvu radinieku. PC IRO
pirmajā .darbības gadā jauna māj­vieta
ra^ta 694 šādiem bērhiem. 270
repatriēti un 168 atkal apvienoti ar
vecākiem. . A S V līdz šim. pieņēmu­šas
paliekamai izvietošanai 1432 bā­reņus,'
no ame rikāņu; j osi as, Palest ī-.
na.'444 un Kanāda:'263. .Kopš.;I
vasaras -dzimtenē atgriezušies 1510.
bez 'vecākiem palikiišūVbērnu;-, -no ;
tiem. / l 058 poļu :bērni.: Bez.; ;tani. šai;
1 ai lv ā 1167 bērniem ^at rasti v i n u D P
vecāki .Vācijā. ./;/;•; ;ŅYHT,;ļRp
DARBU UZSĀKUSI DP MĀJKAL­POTĀJU
SKOLA
',: No, .:Reiņas-Mainaš ; /lidlauka/
. Frarikfui'tē pagājušajā ' nedēļā:; l i d ­mašīnās
.uz Kanādu///pārvesta . o t ra
grupa DP. 'teļcstilstrādnieku, ko/ n o ­darbinās/
::„Hamiltpn Gotton / Com-panyuzņēmumos
Oņtario' proviņeē.^
Grupā bija 40 vīriešu, ģalveriokārtbal-
:tieši. un. poļi..Pirņiajā grupā firma;28.
•jūlijā pārveda uz Kanādu 40 sieviešu,
Ibez tani;vēl ,10 darbam salīgtu,DP
tuvākajās dienās dosias, ceļā ar. k u ­ģi
no Brēmerhāf ēnas. /Hamiltonā
kokvilnas/ sabiedrības/ pārstāviS; Vv
L.: Mek Mahons ;/.:paskaidrojis, ka
firma šos D P salīguši /p^c-tam, kad
kāds / cits tā / paša \ apgabalā:iizņē-vumus
VĒSTULE LATVIJAI NO LIONAS
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ m
• : SACENSĪBAS UZVARĒTĀJS
:/••/: ,;SAŅEMS 1.00/ DOLĀRU ^ / :;ļ ;•
:: Balts zēnā 'attēls tumšzilā lauļium^
būs redzams oficiālajā ĪRG) nozīmē,
AU^as nietu ^izŗaudzījās no vairāk
nekā 1500. sacensībai iesūtītiem zīj
mējurņiem.;. Sacensībā ]:i i eda^
bēgļi no trim:; Vācijas : r i e t u n i ' u j o sH
ļām,/ Austrijas; Itālijas : un.;: arī ļ V i -
dēj iem: austrumiem. Uzvārētā js ir' 50
g. V.; ungāru; bēglis no angļu;vjosļlas
Vācijā ---Korņelš/Kiraliļs/^^
nērālsekretārs Taks izteicies,;ka. b i - /
iusi pareiza doma pašiem.; bēgļiērn
ļaut izveidot savas organizācijas no­zīmi.
Sacensība/ pierādījusi^ ka bēg­ļu
pulkā i r ļoti daudz; talantu. K u p -
;lāis^ dalībnieku -skaits 'iepriecina,
īpaši ja; zina,/ kādos grūtos; darba;
un/ materiālu apstākļos bēgļi mitiK'
nā.s.;..: ••;:/,•••; • ; ' . ' ^ ļ . • ^ ^ • • • :
Uzvarētājs Kiralijs, ungāru ārsta
dēls, kas /gaida izceļošanas, iespējas
uz Kanādu,; ieguvis/godalga 100•do-
1 aru, kurus viņam izmāksās ļjauna­jā
dzīves vietā, jbvalūt^asnptļsikumi
neatļauj to darīt Vācijā.:
: Jauno IRO nozīrni /izmantos / J R O
Icarogā, vēstuļu; papīros, aploksnes
un / apzīņiējot IRO satiksmes Iīd|Zeķ-ļ
u s — kuģus, lidmašīnas / u n ' :autd.
Organizācijas nosaukuņis un iniciāļi
būs zaļā rakstā. Nozīmēs izgatāivds
divējādās/—-franču un aiļglu va-
.lodā.";. •;/;,•;•:/.;./•"•^..•••;.; V:/ ' ' I H O '
PP irstu un medicini
darbinieku re^istrScij^^
pārbaude
DP ārstu un medicīniskā palīgpersonāla pir­mā
pārbaude un reģis.trācijanotikd jūnijā, 1
IRO medicīnas darbinieku/ pārbaudes k<)mi-sija
uzaicina/ visus/ kandidātus, / kas nebūtu
līdz šinī/pieteikušies, iesūtīt .pieteikumiis PG
IRO amerikāņu joslas galvena! mītnei' Spe-cial
Qualifications (Medical) Scfeening Board,
Dept. of. Health, P C I R O U S Z o n e / H Q , B ad
Kissingen, ; Alanteufel Kasernc. Jāatzīmē, spc-elālitāte
un. a:drese, Pārbaudei var /pieteikties
kvalificēti DP ārsti, zobārsti zobu techni.ķi,
veterinārārsti, laboranti uņ /techniķi,l farma-.
ceiti, ..dro^isti,: fizioterapenti un. diplomēti sa-nitārtechntķi,:
kas dzīvo /nometnēs un privātiļ.
Pieteikšanās; izdarāma līdz .22. augustaiji, pēc
kam komisija ar rakstu paziņos,: kur un kad
notiks pārbaude.: ; . : ' / IRO
mums /guvis ļx5ti
ar/ D P nodarbināšanu. Pirmā jā ; sie-.
viešu grupā bija 19. latvietes, l i po­lietes,
5 lietuvietes, 3 igaunietēs ;un
2 ukrainietēs, ar. GāUrmēra vecumu
23 gadi. .Lielākā:^,d^^^
'Vācijā:; atstāja vecākus, brāļus vai
mās^as: /';•
'.' T a i / pašā laikā,: kad Relnas-Mai-nas
lidostas vienām galā' izvadīja K a ­nādas
braucējas,: otrā : galā / t u r p i ­nājās
no Berlīnes izvācamo ^^^^ļ^ sa­gaidīšana::
No 23. jūlijā; līdz 1. au­gustam
eyakuēti pavisani 5500 DP.
Tajās pašās lidmašīnās^; kuļ'ās no
Berlīnes pārveda DP, poļu v/darba
rotu/ dalībnieki iekrāva ogles ņosiī-tīšanai
Berlīnes rietumu /sektorieņi.
Durlachā pie Karlsrūes darbu uz­sākusi
jauna : I RO ; skola •; mājkalpo­tāju:
apņiācībai, kuras uzdevums at-^'
vieglot D P emigrāciju^ kā arī no­vērst;;
mājkalpotāju; trūkumu ame­rikāņu:
ģiņienēs Vācijā. IRO/ saņē
m u s i no ;yaixākām /valstīm l>iēprasī^
jumuš pēc - apmācītāni majkalpo-
7tājām. Anaerikāņu' /armijas /štābs
felai sagādājis vajadzīgo; iekārtii
un ^piederumus /paraugdžīvokļu ie­kārtošanai.
; Sājos ; paŗaugdzivbkļoš
darba- praksi gust :35; jaunavas,
otrā ; ēkā iekārtotas ;^ skolnieču mīt­nes:
Pirma.jam īslaicīgam kursam
sekos citi, ; / / // • / ^IRO!
V i s i latviešu bijušie • gūstekņi
Francijā pēc atbrī.vošanas pērn sai­stījās
tajā p_ašā darbā, kur jau ie­priekš
strādāja savās gūstekņu gai-j
tās. Tikai viens draugs vēl vienmēr
dzīvo gūstā, un tā atbrīvošana esot
paredzama/tuvākajās nedēļās. Strā­dājam
Lionas/apkārtnē pie zemnie­kiem/;
uri dārzkopjiem;; :un.t^pa^^
visi /āi^zerraiieki, saņemam / algu pec
valsts: rioteiktājām likmēm/ -Esam i e -/
mācījušies:;. arī; • ikdienas;/franču-; va-•
lodu. un tā' vairs;'grūtumus nerada.•
K a t r am ir; atsevišķa istabiņā; :ār /ne-'-
pieciēšanfiajāra labierīcībām un^ 1
kārtu/ Fabrikas /nodarbinātie
Hr. 1948.1•
Cl
uzņēmunia.; kopmītnēs. / Ģimenes, c i l ­vēkiem
g M jāmeklē: atsevišķa^^^^^^^^^^
biņas-/-;.://-/,. /'/•" ':''•[':.••:- . ::••/
•;Darbs/ļ;;dzīves :apstāk]t
Frsoīčijā yisāi,/dažāds,; tāpat kā vpaši
cilvēki:-Vi^
dzīvi esam apmierināti, jo grūtākais
laiks /jau; ģaŗām.^;:^^:^^^R^
līgūmā'/:pā.redzētais; darba/gads^^^^^^^^i^^^
mums būs iespēja; kustēties pa"^visu:
Franciju. / Nometot; armijas skran­das,;
dzīvi- sākam pilnīgi no jauna.
Taupīgi dzīvojot, vīri tikuši p^
n i e n i / uzvalkiem,:/; apaviem un/daži
iegādājū •/os p^at-divriteņus. .Ar : savu
uzvešanos/nekad ;;n€esambijūšt
dauzības . a k m e n s šejienes /ļaudīm.
Gluži otrādi: ar pakāpenisko iedzī-vošanos
Francijas apstākļos esamie^'
mantojuši: eienību. Arī; darb^^^
tāmies priekšzīrņe^ kāpēc tagad, k ad
līgums drīz beigsies, zēmiiieki/M
vuši sevišķi iztapī|i/ Pāris puišu 1^
t i cītīgi mācās franču valodu un ga-,
tavojas rudeni iestāties augstskolā.
: Esam izkaisīti: i 30—50;/kn^
Ļionai, kāpēc Svētdienā;s .un/svētkos
pie kāda no puišiem vienmēr notiek
sapulcēšanās.;.Stundas aizrit pārru­nas,
aizmirsta / nav arī; : latviešu
dziesma. Jāapmainās ,.• ar latviešu
grāmatām : un avīzēm. No; Vācijas
dažkārt esam» dzirdējuši norādīju­mus,
ka tautiešiem uz F r a n c i j u nav
ieteicams braukt.:;Protams, i r bijuši
gadījumi,, sevišķi lauksaimniecības
nodarbinātajiem tautiešiem, ; k a d
dzīves apstākļi izrādījušies necieša­mi
; zemas algas, neierobežots dar­ba
laiks, dažkārt pat svētdienas.
bet istibas v i e s r i ^ ^ mušu niaV J
par dārgam. A r dzīvokļiem htH
mazajās pilsētiņās un' ciemnr
Višķi rudeņos,, kad vasai-uiel;
griežas pilsētās. ^^^^M'jiļ.
Esam interesējušies par i - ,
kās. emigrācijas iespējām bov '
mūsu: pārstāvjiem Ženevā un - '
vēl .nav/ saņemtas noteiktis/ v)^^^
Pagaidām: rneesam/Dp-vai
;IRO:;/aizsardzību, i e g i k^
skati /par dzīvi/ :šišdionas i^rkloī-oti^;,
dalās.;.Dot .tautiešiem^^^^^V^^^
conkretus; .norādījumus Ir <ra,^d •
neiespējami, :bet;ievērojot :pi5k^'^ '
cībās, :ko,fraņči: dod; ģimenēm
Viens otrs tāpēc rūgti vīlies im sa­šutumā
devies atpakaļ. Labu saim­n
i e k u / atrast ir kā laimēt loterijā.
Bet ir arī labas un pat ļoti labas
vietas. Labāks stāvoklis vispār ir
rūpniecībā nodarbinātiem un arodu
speciālistiem. Tos aizstāv ;, .arod­biedrības
un darbā ir stingra kār­tība./
Lielpilsētās, arī Lionā, vēro­jams
ārkārtīgs dzīvokļu trūkiims.
nas. Šajā laikā eaur nometni
ai2oūras zemēm aizceļojuši 5000
uz
p P ,
visvairāk uz Kanādu — 3300. A i z ­braucēju
vidū bija vairāki simti lat­viešu,
kas devās uz Kanādu un / . u s -
trāliju,: bet nedaudzi arī uz Vene-
Utl
metiti Miem
/ Daugavas Vanagu fondam Anglijā
ir 69 nodaļas ar 2300 biedriem. No
fonda dalībnieku regulārajām ie­maksām
un veicinātāju ziedojumiem
iegūtas 1145 angļu mārciņas. Par
819 marc. iepirktas mantas — 25 uz­valki,
208: p./.kurpes, 40 p. lietotas
kurpes, 5 p. bikses. 5 blūzes, 5 mē­teļi,
3^ vēja jakas. 10 p. cimdi, 199
k r e k l i , 200 p. zeķes. 15 v i r s k r e k l k 29
sporta bikses, ' 1 2 kaklauti, 200
priekšmet i . bērnu / vel as. 20.0 p. siev;
zeķēs - un 200 p. bērnu zābaciņi.. 98
mārciņas izlietotas, dažādu mediķa-^
mentu iegādei. Mantas : un medika­menti
nosūtīti invalidiem un bez ap­gādniekiem
palikuša,^ām ģimenēm
a.. • y •. • -
cuēlu. 11. augustā no ; Brēmerhāfe-nas
uz Brazilijū / aizbrauca 860 DP.
galvenokārt poļi un .ukraiņi, to vidū
20 latviešu. • Sis bija pirmai.^ kuģis,
kas šogad D P pārveda uz Brazilijū, .80
Brazīlijas braucēju vēl palik|a Crro-nā.
jo kuģis tos telpu trūkuļia''dē
nevarēja uzņemt. Uz Kanādu DP
dodas ne vien caur. Brēmerhāf ēnas
ostu. bet .ai'ī caur Angliju vn 1 Ro­terdamu.
. ^ • 1 • .
Tuvākā.^ dienās Gronā uulcēsies
ap 2000 DP. kas caur Džēnovu 1.
septembrī aizceļos.uz Austrāliju.
' R . T.
T A U T A S A U G S T S K O L A S VIETS^^^^^^E
ZIŅĀ D A R B O S I E S PĀR S K O L O Š A N A S CENTRS
Nepilnos 3 gados katrs trešais lat­vietis
Eslingenas kolonijā parskolo-jies
kadā jaunā arodā. Šo svētīgo
darbu veikusi Eslingenas tautas
augstskola. Turpmāk arpdu apmācī­bas
notiks ciešākā IRO pārziņā un
tādēļ tautas augstskola pastāvēšanu
beidz. Dažādie kursi turpināsies kā
IRŌ pārškološanāš centra pasāku­mi.
Sestdien, 14. augustā Eslingenas
latviešu tautskolas zāle notika tau­tas
augstskolas darbības atceres un
slēgšanas akts.,
: • Aktā pārskatu pār līdzšinējo vei­kumu
deva direktors 2/ Kalve. Es-lingenieši
pārskōlošanos sākuši jau
pirms 3 gadiem, kad Centrālās iestā­des
im izglītības jautājumu kārto­šana;
vēl bijā izveidošanas stadijā.
Pašaizliedzīgi / strādājot,: tautas
augstskolas darbs, visu ; l a i k u gājis
plašumam/un: dziļumā. Notikuši. v a i ­rāk
nekā 50 dažādi kursi. Galvenā
vērība veltīta praktiskiem darbiem.
Bijuši tomēr arī kursi. literatūrā,
ķīm i ja, ilat astronomijā. K opsummā
dažādus.kursus beigušas 1776 perso­nas.'
Daži tautieši beiguši pat 10
kursus! Pārskolojušies visdažādāko
aprindu:Un/ profesiju ļaudis. Jaunus
praktiskus, arodus mācījušies: .pro­fesori
un ļaudis, kas agrāk Latvijā
strādājuši; fizisku darbu. Arī kur­santu
vecun-is bij i s plaš s — no 3 g.
v. pamatskolas audzēkņa. franču v a ­lodas
kursos/ līdz 83 g. vecam sirm­galvim.
Centīgākie tomēr bijuši
tautieši . vidējos gados. . Jaunatne
praktiskiem: arodiem nopietni sāku­si
pievērsties t i k a i pēdējā laikā.. S t a ­ti
stika rāda. ka katrs trešais tautie­tis
Eslingenā mācījies jaunu arodu.
Auto vadītāju kursus beiguši 454
tautieši, tālāk beigušo skaita ziņā:
seko traktoristu, dārzkopju/ putn­kopju,
krāsotāju un auto mcchani-ķu.
kursi. No. valodām, nrotams-,
angļu,, stāv pirmā vietā. Pēc ..tau­tas
pieprasīļuma".: tagad noorgani­zēti
spāņu valodas kursi. Turpmāk
pārškološanāš būs grūtāka. jo
daudziem jāsaistās- peļņas darbā.
Tādēļ IRO pārškološanāš centrs ap­mācības
pēc iespējas mēģinās iekār­tot
pēcpusdienās un vakaros.
H. M;
ESLINGENIESU MEMORANDI
Eslingenas latviešu kolonijas pa­domes
prezidija delegācija — K
Kalniņš, E. Laimiņš un H. Ritums
trešdien dosies ^ uz ^ ^ Heidelbergu
F r a n k f u r t i un Bad-Kisingenu, la
iesniegtu / pieķritīgām / amerikāņu
armij ās' un I RO iestādēm memoran­dus
par pēdējiem IRO rīkojumiem
štatu samazināšanā, privāti dzīvo­jošo
pārcelšanā uz nometnēm ūn
projektēto D M . 70 atvilkumu no
strādātāju mēneša izpeļņas. Iesnie­gumos
sevišķi būs pasvītrots fakts
kā jaunie/ pārkārtojumi apdraud
ģimnāziju turpmāko pastāvēšanu.
LATVIEŠU DP filmas, „Kas mēs
esam?" izrāde Mincheņes Varner
kazarmju nometnē guva ne vien l a t ­viešu,
;; bet arī lietuviešu, Igauņu un
ukraiņu ^saucību. Pēc filmas i z ­rādes
notika dziedones K . Aizpores
koncerts. Sarīkojumu atklāja B A LK
loc. doc. J ; Amtmanis.; ;:/
/ ŠLEZVIGAS-HOLSTEINAS apga-.
bala . pašreiz, organizē 2- baltiešu
transporta vienības; angļu dienestā
Lļbekā .un :Eitinā pieteikušies .550
vīru. • V e l palikušas 250 •:brīvas vie­tas,
kas rezervētas Flensburgas b a l ­tiešiem.
Pirmā baltiešu darba vie­nība
jau savervēta un novietota Os-na-
brikā.
• SVĀBIJAS apg. latviešu komite­jas
aicinājumam -ziedot līdzekļus bi
roja uzturēšanai atsaucās tikai 9
tautieši, ziedojot D M 47, bet telp
īrei vien mēnesī jāmaksā-DM 80. I
trūkstošo summu jūlijā saziedoi
paši komitejas darbinieki. L S K piln
varotais pārstāvis Augsburgā /Maxi
m i l i a n s t r . f g l ) iz.sniedz pūriņus līd
6 men. veciem zīdaiņiem un topo­šām
mātēm sākot ar 6.-grūtniecība
mēnesi. Pūriņu saņem.sanai jāie­sniedz
rakstisks lūgums, pievieno­jot
.; dzimšanas apliecību vai tā no-j
j , ka '"1
vienā, otrā ,,medus 7We''*''.5^
'vatram pašam, jāizšķiras. •Gcl^i^
is] uz Vāciju nekad n a v s l e ^ •
māju,/;- ka/::izšķiršanās ^:^kaus(S^fed^-^^
grams; .jāuzmet ari. ;uz: Franci
atsvariem. / ^^mas
Mēs bieži apmeklējam emigric'
nometni Lionā: cerībā sastapt kid
latviešu meiteni. Līdz šim gan ni
aimējies.;. J a šeit kādas mi:isu tau
tietes ieradīsies darbā. palidze^J'
viņam cik. vien iespējams. Kooik
grūtumus panest \aegiāk. Liwi^
z em ļoti; gaida savas\zeltenes un •
sola nekad neŗūsošo zeltu ~. divas •
spēcīgas, rūdītas rokas un savu šii
latviešu sirdi. /ļ
Lionā, augustā. ' M, Mislņi
z
ia
Gūku medības s-a
Cits smējās un cit^ raudāja,:kad
sieviņai uz ielas apgāzās bērnu ra­tiņi
un no tiem kviekdama, iekrita
cūka. ;Tā bija t i k a i viena aina no
nepiedzīvotā trao^,. kas /pagajuJaiS •
piektdienā/ notika ; Hochfeldas' bak '
• .;• D P nometnē: Augsburgā, kad
škšņi ieradās MP/kopā ar vā­cu
policiju un' uzsāka ciiku mekl^:
šanu. Daudzi nometnes iedzivotājl
cūkas audzēja uztura devu papildi­nāšanai.
;Ziņa par kratīšanu acu­mirklī
apMdojā visu nometni. Dipili
savus barokiīšus mēģināja paslēpt •
visās/ iespējamās vietās — malkas\
grēdās, tuvējā pļavā, bērnu, catiņos
un pagrabos. MP lalDākie palīgi iz­rādījās
bērni.:; Amerikāņi katram
bērnam par cūkas/ uzrādīšanu solīja;
2^ dolārus. Mazie izvadāja ^onkuļus"
pa slēptuvēm, bet. par saviem pa-/
kalpojumiem: solītos 2 dolārus to- ;
mēr nesaņēma. NGpara.stā.s ainas
sapulcējušies, vācieši filmē.ia,; bet.
MP lielu daļu; šo filmu saplēsa: ; .;
/.; A k c i j a s nobeigumā • bija atņemtas /
ap 300 cūku. Vismazāk to bija :igau-ņiem,;
t i k a i 3. Daži lietuvie.si un"lat­vieši
steigā cūkas nokāva, bet ari
tās atņēma. Cūku īpašnieki infor­mēti,/
k a viņu barokļus nodcs. vācu
saimniecības vajadzībām, bet
caur savu pilnvaroto adv.' J..,K-(
ņu lūguši atņemtās cūkas nodot DP
slimnīcai: Augsburgā. Pēc ped^jāni
ziņām cūkas vēl; nav. nokauks un
k am tās. īsti paliks, joprojām nezi­nāms:
Piebilstams, :ka Hochfeldas/
; nometnes iemitniekf cūkas turēja ar
IRO ziņu un .uzturēja tās ar; ēdien-i
.atliekām. ' ^ -i'^:v,/
\^Vācu policija ap 20 cūku.pievš-;/
kusi arī Āugustdorfas baltiešu: n(ļ-metnē,
angļu joslā. Tur jau Mm
b i j a izdots rīkojums, ka cūkas no­metnē
aizliegts audzēt Polidjas
kontroles laikā daži sivēni bija pa­laisti
mežā; un notika Lstas c
medības. ://
rakstu un ārstu apliecību par
niecības stāvokli. Jāaprāda ari vai
lūdzējs pūriņa vajadzībāin jau IrKo
saņēmis no
ĢlZENES 7132. latviešu >a
tā radīts: fonds ar darbavīru
tīgiem ziedojumiem.; Līdz .valūtas^re^-
formai rota - nalīdžējūsi 57 :in""
ro-un
bez apgādniekTē;m paliku.^'am laļ*:
viešu.ģimenēm. .Pabalstos \im^r
tas R M -31.944,- ,caurn^er§
600,— uz personas. Izsniegts an ^
sainītis tabakas. . \
R
P; L a u c i s , A u g s b u ļ r g a ; ;
SOLIDĀŖltATE ^
• / Mūsu centrālās pārstāvība^ ;^st^
nušas; par. teicamu,; Ja no.metņu^.^^
mītnieki .ar ziedojumiem at
Berlīnes rietimiu sektora ie(
jus.. kas cieš no austru:mu bloiļa-;
Minēts, ka berlīniešicm pariaou
rētu atteikties no vienāds
tura devas. Sī doma patiesi teic^
Bet lai ziedojums berlinlošiem 0
jūtams, tam vajadzētu notirt
rRzēti, resp. no visam nomeu
vienā dienā. Tā kā zied^^-^^d
katra cilvēka personīga j^^^^' ^.
nevarētu no'mūsu Pān^tāvibaļJ|^ .j
sīt, lai tās uzņemtos atbildiDJ ^^j
ziedojumu akcijas gaitu.
bijis labi, ja šai akcijai
pārstāvības būtu noteikušas
noteiktu dienu, — ' , 1
-Life
pie)'
^:*^^^^^^r n•eb vūtaur a^^^n^^o^l
n. A r . s f
s uz
in^atav
livibu.-i
0 dažāfl
ļ-iin tiC;
« A I C :
nkv vieļi
m.tos;'Vc
.•;kfi5 ar..
samēraļ
lakā 'da 1
MiliilōS:'"--- .
noslēpums.-
rr *
2s.
. 1 . >.
:.Va m
vai eksplozij
ķ^'ionas .katoļu n(
:ftTablet'';i2saka
: ^nianijā. Francijā.
^.'^ cilvēku, kas 1
atcelšanu bū'
tešies no. visiem tiī
l^vacljā; kuru rej
•:^«^^9Ī5.«
»o jauna grib atsa
•pP.arvaldesfai
^^t* Jhe.Tab"
*INS infnrms
:/dienas-
/|,:Svarigi:.un:iz
" -*>
. .--ajās dienās
saninas '
kas
.^.^^%enta aiz
gadījunii
par
lai
-•^ -AT. .'^ n
,. -ttt j-i;' Virzi
' > . C Zini