Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1948

              veltīts ar diaii
biais ļoti
esi. I
J) i:
ŗas atslēga, PretS>
Hnu kara gājiena ,
'vara.ņemitigi auga
jmati-ssšefa, i M -
• ļ a s sea amati. 1943'
ļri iekšlietu ministrs;,!*
k g u v a vēl vienu lin
^īdz tam vām slepena.
,fPreti^lukošanas daV.-
)ruņoto:špekuvirspavē!. I"
jQ :vadīia ^'^mirālis: Ka. I
p r a iniciatīva sāka ar.
parsvēirties saM^drolo P
, ^ it-.sevišķi,SS. ka5-p
p pasoi pretizlūbša^as i
^denb^a vadība, I
tak armijas pretizlūko-1
:itlžēt. ķ
[s SS: ģenerālis Valtenl'
5uva nepelnītu slavukrl;:
apstākļu pazinējs. Pa.
lija tika.: viltīgs, betsfc
ļ pilnīgi pakļāvās Him.
ļbēja kļūt par ta.Jabo
ar pretsvaru tādiein vi.
šefiem Kaltenbīļunerain
i. Viņš' ar.savii slēpe.
ļgribēja radīt liespējajf
ļromisa mieruarsabi^ft
tā. paglābt Vāciju. I
ļetizlūkošanās daļas va-ķ
'gs. pārņēma 1941, g, un |:
uzņemit sakarus ar ar-m
līdzekļiem viņš ceii'
aiidu pret Him%u, kāds
auļē.
s Šeleņbergs rjināja ar
.edrijā^un Svei.cē^Viņl
t žīdiem un notiesālB
iem, centās mīkstināt
^dumu bargumu, un iz-brunera
briesmu dar-;
:,u viņš kļuva;; ai'viea
m viiia plāni l|uva ar.
\ ā k i : ' V i ņ š - sūtīja uz•ā^|
•eķjiis ar tik neparastieG;|
.kā nereta ;los ar|
idīja atpakaļ:.Taipai3|
i cīnījās pretiaŗml]a51
s daļu, laipēcitamra-tāru"
pretizliikošanai
anglir'„Intelligence Servi
,. 1944. ģ.: februāri rneŗ-1
[iegts,-armijas ^ » p
likvidēja, admirāli Ka- |
i. Bet dažus mērips^^ I
• ievērojamākais: if^^^ļļ
otikums Vācijā * |
rsnieku pucspretH.-.|
0. jūlijā., :: I
lv
•lielākā vaina i r"
ļik lielu, varu un b
ļm personām,';.P,,
kādam v ā c a J f '.
erikāņi šo: zēnu ' ļ
du laikā noddn'pp
t Ceilsheimu (f *
tā ir meln? %
' ' ^ n iti-inteķ^^^
tft. atklāti i j ^ ļ ļ.
Ine" slejas. ; ,i.
Kraksts šādā v^^,,
1
. kādā i ^ ^ S y a ^|
Ikā k ā d u . ,
rHTTHm-i'-iTia-THlT-l~~'
:.:^;^-; • .LATVIA;.-;
LatvtaD Newspaper
Pubfhhed: undcr. E O C O M Civil
A i i a i r s . Division AuthorisatioD
N'unibž;r UND.P.: 196, Publisher
and :EditdF: Kārli? Rabāci,
DP Xamp Klfinkōtz near
G w n zburg /D. P r te r : ,,Sch wa b.
Volksbl.", Gūnzbur^/D., B'gm.-
Landrn.-Pl. 7.. Circulation.:.4O00..
Published- 't.wice weekly. Edi-torial
office:- Gunj:burg/Do.,
Domini3(U9-ZinimermaTin-Str. 2. LATVIAN NEV^SPAPER
Nr. 39 (144)
Sestdien, 1948. g, 22. maijā
Iznāk otrdienā* un piektdienās. :
Izdevējs: B.ALK uzdevumā
• LatN'ieiu preses darbinieku sa*
"darhn^as kopa. Atbildi^nis re-\
daktors: K. Rabācs. vietn; A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda,
AV. ČuIItis, H. Mindenberjjs,
A. Smits. Adrese: Gūnzburg-
Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr.
2 (tālr. 5Ci), apg.:
Marktpl. 25 (t. 84),, spiest:
Bgra.-Landmann.-PI. 7 (L 92)
•no
s par Liel-s
ar
šanas tor
Kamēr pasaule nevarēs vienoties par kollektīvas drošības sistēmu,
Anglijai būs jāturpina rūpēties par savu drošību, saistoties reģionālos
aizsardzības paktos, trešdien angļu strādnieku partijas kongresa noslē­gumā
teica ārlietiŗ ministrs Bevths. Partijas kongress, kas bija lielākais
šīs partijas vēsturē, ar lielu balsu vairākiLmu atzina Lielbritānijas val­dības
līdzšinējo ārpolitiku par pareizu. Par līdzšinējās ārpolitikas tur­pināšanu
balsoja delegāti, kas pārstāvēja vairāk nekā 4 milj. balsotāju,
bet pret to balsoja tikai ap 240.000 balsu pārstāvētāji
Ārlietu ministrs Bev.ins savā runā
uzsvēra, ka arī viņš negribētu ieteikt
jaunas visu lielvalstu- sarunās par.
vispārīgiem Jautājumiem, jo; pierā-:;
dījies, ka tām nav izredzu uz panā­kumiem.
Viņš gan nekāda, gadījumā
neuzskatot ka|-u.: par .. nenovēršamu,
bet; atzīstot; ka atbruņošanas nebūs
iespējama, kamēr lielvalstis nevarēs
vienoties par ķollelctīvu drošību.
Bruņos anās turp i n āš an a - pati.. par
sevi sa:i3tīta ar: briesmām. .Anglijai
tāpēc savas drošības labā. jāstājas
reģionālos aizsardzība^ paktos: ar ci­tām
valstīm. Piecas rietumu valstis,
ziņoja: Bevinsi jau ;vienojušās : ;par
savas^ saimniecības,: sociālās likum­došanas
un aizsardzības saskaņoša­nu.
Tas nenozīmējot atteikšanos no
saistībām, arbritu.imperiju'par la­bu
saistībām ar Eiropas valstīm, kas
An gl ii ai tuvāk kaimiņos.. Par v is iem
pēdējā laika: notikumiem am;ļu vai-dība:
ziņošot impērijas ministru pre­zidentu
konforencei, kas šovasar no­tiks
Londonā. Tad arī varēšot vie­noties
pār turpmākiem soļiem cie­šākai
visas imperijas saliedēšanai;
Pamādams par atsevišķiem jautā­jumiem,
Bevins. vel. paskaidroja,; ka
Lielbritānija negribot -ietēkmct: .Pa­domju
Savienības •; ārpolitiku Aus­trumeiropā,.
bet nevarot arī pielaist,
ka šo politiku izpleš uz Rietumeiro­pas
valstīm.' Tādā. gadījumā. „Ang-lija
ncvai^'^šot sēdēt ar rokām ..klēpī.'•
Par : Maršala plānu -UU: komunistu
iebiidum.iem pret to,'Be viņš teica; ka
„an£^lu.: valdība :.būtu pastrādājusi
vislielāko, noziegumu pret savu tai^
tu,: ja bņtu noraidījusi: ASV. palīdzī-
. bu." ..Par rietumu savienību runā­dams,
ĪSievins aizrādīja., ka daži pār­metot
valdīlDai, ka tā pakta-saistības
nav gājusi pietiekami tālu. Bet: Ang-
• lija esot gājusi-tik tālu, \ cik' • bijis
icsoējams. : Gitas.- valstis nav .gribē­jušas;
tālāk iet;VU'Nrpec • Bevinā: do­mām,
esot jādibina turpmākā darblr
ba uz. kollektīvas drošības : pama­tiem.:
Par Vācijas un Austrijas mie­ra,
līgumjeņi: Bevins .izteicas, ka paš-
1 aik ņoespt nekādu ceribu. tos. pa.-
ral.stīt, jo Padomju Savienība preto­joties
tādu • valstu •pielaišanai miera
. kon:fercncē, :kas; balsotu: pret. viņu
A ngl i ja.: sa vulc ā rt' n o va r ot: at t ei k t i es
no viņas doiņiniju-.: Uzaicināšanas
mierā konferencē. ' :\' • "
- .Strādnieku partijas kongress Skor-borovā
ar :iiclu- balsu :vairākuim
iesniegts likmn kaS: paredz
ASV valdībai tiesības pēc vajadzības
esaistīties reģionālos drošības vai
aizsardzības ::paktos. ;Sī projekta pie­ņemšana
nozīmētu to, ka ASV va-
'ētu piedalīties Rietumu savienības
aizsardzības paktā.
Piektdienas rītā no Briseles ziņo-a;
ka Beļģijas :min.isiru kabinets pēc
aizsardzības ministra priekšlikuma
pieņēmis .likurnu: par Be i ģij as arini-as
palielināšanu -līdz 330.000 vīru
lelumam,: lidmašīnu skaita palieli­nāšanu
līdz 260, atbalsta punktu ra­dīšanu
Beļģijas Kongo un armijas
iekārtas -un apbruņojuma saskaņo­šanu
ār citu Eiropas valsu prasī­b
ā m . - . . ' . ' j . . . : . • • • : . • .
BBC,
•ielu- balsu,
noraidiļa :dažus papildinājumus pie
rezolūcijas, par Anglijas: ārpolitikas
at 7.ĪŠ aņu • Vien a no nn r a i dl tam papil­du
: rezolūcļvfim prasīja, angļu kara­spēka'
atsaukšanu nO;: Grieķijas,:
Pēc Donas ziņām strādnieku par­tijas;
kongresa :rezolūciiās, kas:;ap-s
t i pr in ā .11 i ne jo:: \^a 1 d^-bas ā jpo 11i: -
ku par. pareizu, valdība .uzaicināte
darīt -vi^i' iespējamo Eiropas ,:Āfri-kiļs;
uii; A;zijas: brīvo-•tautu :,ciešāka
a pvienoš n nu i.:: Tai; p.as ā laikā. iz te iķ ts.
nemiers.' r^ar.lielu ^vaļstu; bloku .vei--
do^^an: Auvtruraetr:^^;^ā • un Rietura
^i,r0|;ā, ^ k a s :ta 1 u :naiā,: vai:^'1.. izraisī
kāvu.j.Knnvr-.CVrčUs y.ēķ^^
•rit• THctMīpoir^pu .par-: .fŗiontos līnlļi
a'-P AS\' un...:;Pa-iom:=u ;.Savienību
n . ? l a s :p''n^ot:. lai: Ēiro-truipic-'
u
•par •iPipr-a. u stapp^- aus-un
••no-tunucni.-
ASV iekārtos at-
' balsta punktus
no Islandes līdz
Havaju salām
i ASV kongress pieņēmis liku­mu,
kas pilnvaro prezidentu bez
īpašu atļauju pieprasīšanas ^; likt
iekārtot atbalsta punktus visur,
kur tas šķiet nepieciešams ASV
aizsardzībai, un šim nolūkam
piešķir 208 milj. dolāru. BBC z i ­ņo,
ka; pēc Vašingtonas informē­tu
aprindu domām atbalsta punk­tus
'iekārtos visapkārt Ziemeļ­amerikas
kontinentam ar tādu
aprēķinu,' lai amerikāņu bumb­vedēji.:
varētu sasniegt jebkupu
vietu zemes virsū; Amerikāņu
komenļ;ātori izteikušies, ka atbal­sta
punktus izveidošot ..no Islan­des
līdz Havaju salām,*' sevišķu
vērību veltot slepeniem atbalsta
punktiem Aļaskā..
- ASV aviācijas ministrija ziņo,
ka. sekmīgi izmēģināta jauna tāl-lidojuhaU|
liellidmašīna. Tā vei­kusi
18.000 km garo ceļu no ASV
i līdz i Austrālijai bez nolaišanās.
Jaunā ma'šīna startēiusi-no kāda
lidmašīnu bāzes kuģa; Izmēģi-
'ņāts ' arī kāds jauns smagais
bumbvedēis, kura darbības rādijs
esot 16;000 km. Izmēģinājumā tas
ar 140 t bumbu kravu, nolidojis
12.800 ikm ar 350 km ātrumu
stundā.
ļ ASV flotes ministrija paziņoju­si,
ka jūnijā, un jūlijā rīkos lielus
manevrus Vidusjūrā. Tajos pie­dalīsies
29 amerikāņu kara kuģi.
Tie manevrēs divās grupās, no
kurām vienu veidos ASV „Au-strumatlantijas
flote", ar 16 ku­ģiem.
Preses konferenci Bad-Kisingenā
ievadīja IRO amerikāņu joslas šefs
P;: Edva.rdS; l Viņš liŗteicāsv ^ka,v, ja
Gvatas konferences pārstāvju izvēle
no amerikāņu joslas nav DP ap­mierinājusi,
tad daļu vainas viņš
ņem u l sevi^jd bijis pārāk aizņemts'
citos darbos, lai šai lietai sīkumos
sekotu. Kaut arī pilnīgi jāpiekrīt
IRO ģenerālsekretāra Viljema Taka
domām, ko viņš Izteicis, atklādams
pieminēto konferenci, jāpiekrīt arī
tanī, ka izredzes uz intelektuāļu: iz­vietošanu
viņu pašu profesijās jo­projām
ir im paliek visai vājas. V i ­sumā
direktors Edvards tomēr pie­laida
cerības uz zināmu stāvokļa uz­labošanos
un elastīgāku pieeju DP
izvietošanai,: „kaut arī izredzes
joprojām .rņiglainas". Ir cerības, ka
Dienvidamerikas valstis uzņems ģi­menes.
Notiek sarunas ar Venecuē­lu
un Brazīliju. Brazīlijas delegā-cij
as vicepriekšsēdis pie IŖG Helio
Labo tieši dienu pirms preses kpn-ferences
biji^ arī amerikāņu joslas
štābā. Brazīlija gatavojoties pavi­sam
uzņemt ap 50 000 DP ar ģime­nēm.
Cer, ka Šo programmu iedzī­vinās
jau nākošā pusgadā un šo­gad
uzņems ap 5000.
IRO ar lielām cerībām raugās uz
ASV, kas gatavojas uzņemt 200.000.
Liekoties, ka likumprojektu tiešām
pieņems, kaut joprojām ir daži
- I - • I - 1- ^ I šķēršļi.
eic savstarpējus militārus līgumus | sparīgu pagnenenu DP laba
direktors Edvai'ds nosauca zināmu
maiņu vācu un amerikāņu preses
nostājā DP noziegumu jautājumā.
IRO vadība, atkārtoti uzsver, ka DP
ASV valdība noraida Staļina priekšUkmniis tiesām sarunām starp ļ pastrādāto noziegumu skaits ir pro-
ASV un Padomju Savienība uz Henrija Vollesa vēstules bāzes, ziņo
Reuters. ASV ārlietu ministrija Staļina izteikto domu, ka miera labā
akūto problēmu miermīlīga atrisināšana iespējama, gan 18. maijā atzi­nusi
par «uzmundrinošu". Atsevišķie' Staļina pieminētie jautājumi to­mēr
neattiecoties tikai uz ASV un Padomju Savienību, bet tieši interesē
jot arī daudzas citas valstis un pēdējos divos gados pārrunāti starptau­tiskās
institūcijās. UN atomeneržfijas komisija nesen pēc 200 sēdēm iz­beiguši
darbību tāpēc, ka Padomju Savienības un Ukrainas pastāvīgās
opozīcijas dēļ nav bijis iespējams vienoties par jautājumiem, par ko pā­rējās
9 valstis bijušas vienis pratis. Līdzīga iestrēguši situācija radusies
arī daudzos citos jautājumos.
Žurnālisti DP preses konferencē protestē
pret pārstāvju izraudzīšanas veidu Gxratas
intelektuāļu konferencei
Repatriācijas un izvietošanas daļas vadītāja ziņojums par apstākļu un
kārtības uzlabošanu vairākās slikti izslavētās izceļošanas nometnes
amei'ikāņu joslā, šķita svarīgākais IRO amerikāņu joslas štāba un DP
preses konferencē, kas ār visu tautību žurnālistu jautājumi» krustu­guni
apliecināja arī DP neapmierinātību ar to veidu, kādā izraudzīti.
DP pārstāvji intelektuāļu konferencē Gvatā pie 2enevas.
PADOMJU PROPAGANDAS
NEPALĪDZ
LIKUMPROJEKTS ASV REĢISTRĒT KOIVItīNISTUS PAR ĀRVALSTU
• • 'AĢENTIEM-..-
centuāli uz pusi mazāks par vācu
iedzīvotāju pastrādāto noziegumu
skaitu.
Preses konferences vadītā,rs, ^ i n ­formācijas
daļas šefs Sedcrlcnds-
Denlingers ziņoja, ka beļģu delegāts^
PCIRO iesniedzis plānu par DP stu-'
dentu izvietošanu resp. uzņemšanu
Beļģijas universitātēs un ierosināji^,
lai līdzīgā veidā" arī citas (valstis
uzņemtu DP studentus iīcfe--.stu- •
diju beigšiiiuii sagādājot tiem sti­pendijas
no briv]")rātīgām oroļani-zācijām.
Amerikāņu aņi^iias sjalve-nai'^
štābs šinis dion:is nosūtījis tā­lāk
siitilcsmcs un ccļo.Šanas pārval­dei
plānu, kas paredz piešķirt tiem
DP, kas izceļojuši IRO izvieto.^anas,
ietvaros, atļauju uz īsākiem termi­ņiem
ati^riczties Vācijā apmeklēt sa­vus
piederīgos.
Atbildēdams uz konkrētiem jau­tājumiem
par atsevišķām izvietoša­nas
nometnēm, repatriācijas un izvie- ;
tošanas daļas vadītājs Kokcrijs pa­skaidroja,
. ka jaunais izvietošanas /
centrs Auģsburgā līdz šim nav dar­bojies
pilnos apmēros, bet nometnes
vajadzību >ādīs pieaugošie izceļoša-,:
nas aktivitāte tuvākos mēnešos. Tad
arī Augsburgas centrs sākšot dar­boties
pilnā jaudā.
Par sliktajiem apstākļiem inter-zonālajā
izvietošanas nometnē Dīp-holcā
ziņots PCIRO ' ģenerālsekre­tāram
Takām, un tas stājies tif\šos;
sakaros ar ģenerāli Kleju. Tādā
veidā izdevies 'iegūt jaunas telpas
Brēmenes. gmerikāņu joslā, un tur
iekārtota nometne, kas sāks darbo­ties
1. jūnijā. Jaunā nometne
sauksies Gronas' nometne, turp pār-
(Beigas 2. Ipp.)
Jeruzalemei draud Staļingradas
liktenis
70 raOO. 2!DU NO DP N O M E T N Ē M GRIB DOTIES U Z PALESTTNU
Vašingtonas politiskās aprindās
norāda, ka Stalins jau agrāk devis
daudzus vispārētūs paskaidrojumus.
kuros pausti Padomju .Savienības
miermīlīgie mērķi, bet Padomju Sa­vienība
šo paskaidrojumu rezultātā
tomēr nav: mainījusi savu ekspansī­vo
politiku,- •
TASS: ziņoja, ka amerikāņu pa^
skaidroiums -Maskavā, esot radījis
vispārēju - izbrīnu: .Kaut gan. Staļins
ASV valdībai nekādu oficiālu priekš­likumu
neesot iesniedzis, bet vienīgi:
atbildēps UZ;Vollesa vēstuli, ameri­kāņu
ārlietu ministrija tomēr uzska-:
tijusi par vajadzīgu izdot oficiālu
paskaidrojumuppar .Staļina atbildi
\:''oli osam..:: Sāda ā r li e tu min i st r i i a s
nostāla esot pretrunā ar ASV valdī­bas
..4. maija::paskaidrojumu, kurā
tā nenoliegusl c3ivpu?īf?u sarunu ie-
:?:pē.iamlbu; bet .^an pieņēmusi to nar
našsanrotamu.; Pēc.padnmiu atklā-
:t'bas uzskatiem radies stāvoklis esot
:ASV pašreizējās valdības acrresīvās
:5rtāias;:^seka?.' -:•.•:;-.:: '
: KornePtārā par StaMna atbildi Vol-losan\^::
Ne\v;:.YQrk: Times'* izrakās,
ka \^ē^:t:ūlu- apmaiņa atstādinot nro-
•pp'"''a.ndas • nippevru pa^ l'^bu Volle?a
:vol;a'Pin'u . k Tādēļ esot n"}-
•Piēri-c^ami- rū"^""^;! • n.ā."'"baudot nad'^m"u
;U'-ln.ku=;.:lai būUr .p:ln^^a dr^^'hn. ka
•pun-un
.d"au:dš demokra
•ats-evi
B B C ^vpU.irtd.i::M"ias. :nak-ti •zinoša.. ;ka
'^'Ocup'i:r;pp\-aļpui prikl:^^-:G:Pārsiāiv-,.;
!• v.I-on;d.\'Pi.s.^ variPv'^ Tpivusi loti; l a - ;
prnp.<. au .panak':as.;
A \1 : \^
PV
P :;):
.\kppvnv;PdS-.-
n!;-tp,
D L) v_.
rald- T^'^'bpne (i
..,New
P'^^kaidrn.
""iat^^*^'b^ n'i,v
t'pām v:-nīr
York He-
.%a cŗad'^u-m
aPIa-S.-Plinaņi .bū^t^^ nolūks ai? pro-
,.1:
•pku^piii
k.ipm. ieipe?:1:om' rod^,t
.P.~
P
poptiKa.
prh:~ tii varē;:^ at^^a-t
nor.-opu - par • Vci 1 osu.
..an-vinš
piemē-
.A..P • .-^In.āra; :p::idom;u laikraksts
B.o-š;3vi;:" rakstā par
apzi v:nu pai ..cln."tā.^u
V p jpi^resa :Abpiis 1 jai;••ņar .mieru-.un;;:ASV. •se.vlsķi^ papūlāru
figūru"., Ari „Newsweek", sniedzot
izgriezumus no krievu laikrakstiem,
apzīmē, ka, lai gan ārzemju ziņas
padomju' presē esot .,stingri racionē^
ta manta",. Vollesam, arvien atliekot
vieta pvīžu virsrakstos. Amerikāņu
republikāņu senators Brjūsters senā­tā
ierosināja pārbaudīt,. vai: Volles
ar savu atklāto vēstuli Staļinam nav
pārkāpis t. s. Logona likumu,; kas iz­dots
1799. g. un aizliedz ASV pilso­ņiem
bez valdības ; atļaujas uzņemt
sakarus ar ārvalstu valdībām,
^rlietu ministrs Maršals Vašmg-tonā
paskaidrojis, ka tikai: konkrēta
rīcība spētu apliecināt patieso pa­domju
gribu izlīdzināt pastāvošās
diferences; Vācija, Austrija un Ko­rejai
esot šādi jautājumi, kur nepier,
ciešama . konkrēta rīcība. Šādus
jautājumus vislabāk kārtot starp­tautiskās
organizācijās.
ASV 'senāta ārpolitiskā komisija
pieņēmusi rezolūciju, pēc senatora
Vandenberga priekšlikuma, kurā ie­teic
Rietumeiropas valstīm, kas sai­stītas
ar Maršala plānu, slēgt savā;
starpā fnilitāiias nolīgumus: ASV
tad būtu iespēia, bet ne pienākums,
šādiem I palīdzības līgumiem pievier
noties. Rezolūciju Vandenbersjs ie­rosināja
• pēc apspriedes ar ārlietu
rai.nistru Maršalu.
Tautas pārstāvju nams.trešdien ar
lielu vairākumiU pieņēmis likumpro-
.^ektu, kas stipri ierobežotu komu­nistu-
partiias darbību ASV Saska-;
nā ar šo likumprc;ektu. visiem par­tijas
biedriem jāreļinstrē^as tieslietu
ministrijā kā ,.ān,'alsts aģentiem". Bez
ta!n p'roiekts paredz, ka" visas per­sonas,
kurām' ir nodoms radīt dik­tatūru
zem svešas virskundzības",
Var sodIt ar 1.0; gadiem cietuma' un
10! 000 dolāru. Likumprojektu tagad
:;^"---?ried:s senāts.
' ' i BBC, NZ, TZ
Kamēr Jeruzalemē ap vissvētākajām vietām kristīgā pasaulē turpi­nājās
chaotiskas cīņas un arabl draud sašaut vecpilsētu pai* drupu
kaudzi, ja žīdi nekapitulēs, ne U N kopsapulce, ne Drošības padome
nevar vienoties, kā bsbeigt Palestinas konfliktu. Vienīgi 5 „liciie"
beidzot vienojušies par personu, kas būtu vispieņemamākā starpnie­ka
lomai starp arābiem un žīdiem. Par tādu atzīts Zviedrijas Sar­kanā
Krusta priekšsēdis, karaļa Gustava brāļadēls grāfs Bemadote,
kas sava laika bija sabiedroto an Himlera starpnieks otra pasaules kafa
beigās. . V
Līdzību ar otru pasaules karu acīm
redzot grib saskatīt arī Transjordani-jas
karalis Abdula, kas, uzmudinā­dams
sava arābu leģiona virsniekus,
aicinājis tos steidzīgi lauzties dziļāk
Jeruzalemē un nosaucis; šo pilsētu
par „Vidēio austrumu Štalingradu".
Ari, neitrāli vērotāji pielaiž domu,
ka Jeruzalemi var piemeklēt Staliņ-gradas
liktenis, vismaz tai ziņa. . ka
pilsētu pilnīgi saposta. Kamēr no ci­tiem
Palestīnas kara lauka centriem
nav ziņu par sevišķi sīvu kauju dar­bību,
Jeruzalemes kaujas pieņem ar-"
vien niknāku raksturu.
Pēc četru dienu aplenkuma arābi
trešdien iebrukuši Jenizalemē no vē­sturiskā
Ellas kalna, kas minēts iau
bībelē. Pēc pašu arābu ziņām žīdi
pametuši šeika Jaras kvartālu ap tā
sauktajiem Damaskas vārtiem un ar
cīņu atgājusi uz tā saukto Jauno pil­sētu.
Arābu spēki virzoties uz rie­tumiem,
tā saukto Jafas vārtu vir­zienā..
Pēc arābu ziņām, vinu rokās
jau esot 80 proc. visas pilsētas. Ci­tas
aģentūras šīs arābu zinas neap-:
stiprina. AP piektdienas, rītā ziņoja,
ka arābi ieņēmuši lielāko žīdu si-nagogupilsētā.
Citādi kauju stāvok­lim
esot diezgan nepārskatāms. Pēc
BBC zinām, : stāvoklis Jeruzalemē
pilnisi chaotisks. Droši zināms tikai,
ka žīdi turoties universitātē un slim­nīcas
ēkā. kas esot lielākā slimnīca
A^idējos.austrumos. Arābi draudēju­ši
apšaudīt arī to un paziņojuši, ka
neatzīs slinmlcas; tiesības, ari ja uz
tās uzvilktu sarkanā krusta karogu,.
jo pagrabus Hagaņah izmantojot par
militāru atbalsta punktu.
Zīdi atsauc ziņas par arābu panā­kumiem
Jeruzalemē. Haranah o.<^ot
izdarījis pretuzbrukumu. Ciānas kal­nam
un tur žīdi saņēmuši gūstā kā­du
arābu štābu ar 25 arābu un 2
angļu virsniekiem. ?Jāi esot icņē- ^
muši • ari kādu agrāko angļu militār-noliktavu
un Sakafanda.s lidlauku.
Trešdienas pēcpusdienā žīdi publicē­ja
pirmo oficiālo ziņojumu par Ha­gaņah
lidmašīnu kaujas darbību.
Tās esot sekmīgi uzbrukašas arābu
spēkiem pie Galilejas ezera. Ēģip­tiešu
lidmašīnas turpina bombardēt
" (Beigas 4. Ipp.)
Grūtības ar jaunās
Itālijas valdības
sastādīšanu
Ministru prezidentam do Ga.^^.pcrl
līdz šim vēl nav uzdevins s;:'^'''d:t
jaunu Itālijas valdību. Pēc U l '
ņām, grūtības rada labā r>p;I'rn;j '-so­ciālisti,
kas r ";^rib piokri.-^t ā'':
peri priekšlikumiem par
cisko ministru izraud'/'.'-anu.' V i e n o ­šanās
nav panākta pa^ rurļm^-;!;; :
un tirdzniecības mini-tru k^fnd-'
tiem, par jaunuzbū'/''S n o z a r e v : - ī ' -
tāja izraudz'šapu. kas s^a'^"-'^ rr-i-nistrs
bez porti'->]a. un ?'
tīksmes ministra posteņa
in par '-'a-ieneni.~
anu.
mm
•iJ^- ļtlftiaMiii^īīifrifc-Tfr'if||7|r:f^*Tļ^i '** ""Sit 7^
m ļ - : - ;.;;;iiBi»w#M^^
-ļ I'A'r'-"
: ;:Ķ-;-- :;:|:
i
K^^ī^^^^-^ -I--:: K I ^ - ^ / L J Ī : : ' ^ : - ^ '^^.-'^i
- ,p~
MM
'Ml